23-TA-2349: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 24. janvāra noteikumos Nr. 68 "Stipendiju piešķiršanas kārtība ārzemniekiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 24. janvāra noteikumos Nr. 68 "Stipendiju piešķiršanas kārtība ārzemniekiem"" izstrādāts pēc Valsts izglītības attīstības aģentūras (turpmāk - aģentūra) iniciatīvas, lai pilnveidotu Latvijas valsts studiju stipendiju ārzemniekiem normatīvo ietvaru un administrēšanu, kā arī, lai nodrošinātu lietoto terminu atbilstību Augstskolu likumā lietotajiem izglītības ciklu terminiem.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiesību akta projekta mērķis ir pilnveidot Latvijas valsts studiju stipendiju ārzemniekiem normatīvo ietvaru un administrēšanu, kā arī, nodrošināt lietoto terminu atbilstību Augstskolu likumā lietotajiem izglītības ciklu terminiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Kārtību, kādā piešķir un administrē stipendiju ārzemniekam, kā arī kritērijus, pēc kuriem ārzemnieks var pretendēt uz studiju stipendiju nosaka Ministru kabineta 2012. gada 24. janvāra noteikumi Nr. 68 "Stipendiju piešķiršanas kārtība ārzemniekiem" (turpmāk - noteikumi).
Šobrīd noteikumos tiek lietoti termini, piemēram, pirmā līmeņa vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, kas tika lietoti Augstskolu likumā līdz 2022. gada 11. oktobrim, kad stājās spēkā 2022. gada 15. septembrī pieņemtie Grozījumi Augstskolu likumā.
Piemērojot noteikumus praksē, konstatēts, ka nepieciešams precizēt atsevišķus stipendiju piešķiršanas nosacījumus, prasības dokumentiem, kurus iesniedz stipendijas saņemšanai, tai skaitā, iesnieguma veidlapu stipendijas saņemšanai, iesnieguma vērtēšanas kritērijus, kas neatbilst esošajai situācijai. Pēc aģentūrā pieejamās informācijas kopš 2017. gada studiju stipendiju konkurss ir vidēji 3-4 pieteikumi vienai stipendijai no jau Latvijas augstskolās studējošiem un ārzemēs esošiem studentiem.
Šobrīd noteikumos tiek lietoti termini, piemēram, pirmā līmeņa vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, kas tika lietoti Augstskolu likumā līdz 2022. gada 11. oktobrim, kad stājās spēkā 2022. gada 15. septembrī pieņemtie Grozījumi Augstskolu likumā.
Piemērojot noteikumus praksē, konstatēts, ka nepieciešams precizēt atsevišķus stipendiju piešķiršanas nosacījumus, prasības dokumentiem, kurus iesniedz stipendijas saņemšanai, tai skaitā, iesnieguma veidlapu stipendijas saņemšanai, iesnieguma vērtēšanas kritērijus, kas neatbilst esošajai situācijai. Pēc aģentūrā pieejamās informācijas kopš 2017. gada studiju stipendiju konkurss ir vidēji 3-4 pieteikumi vienai stipendijai no jau Latvijas augstskolās studējošiem un ārzemēs esošiem studentiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nepieciešams precizēt atsevišķus stipendiju piešķiršanas nosacījumus, prasības dokumentiem, kurus iesniedz stipendijas saņemšanai, tai skaitā, iesnieguma veidlapu stipendijas saņemšanai, iesnieguma vērtēšanas kritērijus, kas neatbilst esošajai situācijai.
Risinājuma apraksts
Ar tiesību akta projektu precizēti iesniegumu vērtēšanas kritēriji, izslēdzot prioritāti par papildu 5 punktiem latviešu un baltu filoloģijas, literatūras un kultūras vai Latvijas vēstures studijām, jo nav noteikts studiju programmu saraksts, uz kurām attiektos šis kritērijs, ko vairāki pieteicēji ir prasījuši. Pēc aģentūrā pieejamās informācijas pēdējo piecu gadu laikā šis papildu kritērijs ir bijis attiecināms no 2 līdz 7 pieteicējiem gadā. Papildus, visi ārvalstu studenti pamatzināšanu apjomā apgūst latviešu valodu saskaņā ar Augstskolu likuma 56. panta septīto daļu. Daļa no viņiem brīvā laikā apmeklē latviešu tautas deju kopas vai dzied koros, interesējas par vēsturi, līdz ar to uzskatāms, ka visu ārvalstu studentu iesniegumi daļēji jau atbilst šim prioritārajam kritērijam, tādēļ tā izslēgšana neietekmēs vērtēšanas objektivitāti un nodrošinās vienlīdzīgāku pieeju visu studentu pieteikumu izvērtēšanā .
Spēkā esošie noteikumi paredz “Stipendiju viena konkursa ietvaros piešķir ne ilgāk kā uz vienu akadēmisko gadu un ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas”. Praksē īpaši otrā cikla profesionālajām studiju programmām ir bijuši precedenti, kad studenti saņem stipendiju divus gadus pēc kārtas, pēc tam paņem akadēmisko gadu, pēc kura atkal piesakās stipendijai (un saņem, ja ir ļoti augsts vērtējums). Šāda pieeja neatbilst stipendijas mērķim, gan īstenojot starptautiskās saistības, gan arī kā rīks piesaistīt pēc iespējas vairāk ārvalstu studentus. Attiecīgi tiek piedāvāti grozījumi precizēt šī punkta formulējumu, lai stipendiju var saņemt tikai divus termiņus . Praksē aģentūrā jau tagad pārbauda stipendiātu sarakstus trīs gadu garumā, lai noteiktu, lai students nesaņemtu stipendiju trešo akadēmisko gadu pēc kārtas kā arī tiek izmantota institucionālā atmiņa aģentūrā un augstskolās, līdz ar to, lai nodrošinātu piedāvāto normu, aģentūra stipendiju pieteikumu administratīvās vērtēšanas laikā pārbaudīs stipendiātu sarakstus pēdējo piecu gadu laikā. Šādas pārbaudes veikšana aģentūrai administratīvo slogu nepalielinās. Piedāvāto normu var sākt praksē piemērot ar nākamo stipendiju konkursu pēc jaunās noteikumu redakcijas stāšanās spēkā, respektīvi, attiecīgi nākamā gada 1.februāra. Tāpat tiks precizēts akadēmiskā sasnieguma slieksnis stipendiātiem. Šobrīd noteikumi paredz nosacījumu, ka stipendiātiem jāapgūst 80% no studiju plāna vai studiju kursiem, ko praktiski nav iespējams izmērīt arī augstākās izglītības institūcijai. Šādu apliecinājumu par šā punktu izpildi augstākā izglītības iestāde izsniedz, bet šāda apliecinājuma izsniegšana ir vērtējama kā lieka birokrātiska procedūra, ko ne augstākās izglītības iestādei, ne aģentūrai nav iespējams izmērīt. Tiesību akta projektā piedāvāts šo aizstāt ar kritēriju, ka ārzemnieka vidējais svērtais vērtējums semestrī ir ne mazāks par 60%, lai saņemtu stipendiju akadēmiskā gada ietvaros, ko apliecina Latvijas augstākās izglītības institūcija. Šis monitorings ir veicams no augstskolu puses saskaņā ar augstskolā īstenojamo studiju sistēmu (semestra vai moduļu).
Ņemot vērā līdzšinējās ģeopolitiskās, drošības un humanitārās situācijas dinamiku, Vērtēšanas komisijai tiesību akta projekts paredz paplašināt pilnvaras lemt par 10% finansējuma kvotas nepiemērošanu ne tikai attiecībā uz studējošiem ārzemniekiem no Ukrainas, bet arī citu valstu studējošajiem esošā stipendiju budžeta un kopējā deleģējuma ietvaros. Šāda Vērtēšanas komisijas pilnvaru elastība ļautu ātrāk reaģēt uz humanitārajām krīzēm. Noteikumi nosaka, ka komisijas sastāvā ir divi pārstāvji no ministrijas, divi – no aģentūras un viens no Latvijas Studentu apvienības un šis sastāvs paliks nemainīgs, šī dažādo pārstāvju iekļaušana komisijā nodrošina lēmumu pieņemšanas objektivitāti.
Tiesību akta projekts precizē prasības iesniegumam pievienojamo dokumentu noformējumam, piemēram, dokumentu parakstīšanas kārtība. Projekts paredz, ka iesniegumu un tam pievienotos dokumentus ārzemnieks iesniedz elektroniska dokumenta veidā, kas atbilst normatīvajos aktos elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites jomā noteiktajām prasībām.
Tiesību akta projekts paredz noteikt, ka stipendiju piešķir par to mēnesi, kad stipendijas saņēmējs atrodas Latvijā un studē augstākās izglītības institūcijā vairāk par 15 kalendāra dienām. Augstskola, ar kuru Valsts izglītības attīstības aģentūra noslēdz līgumu par stipendijas izmaksāšanu, ir tā, kura uzņemas atbildību par kontroli, ka students Latvijā atrodas vismaz 15 dienas. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 8. februāra noteikumu Nr. 111 "Attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtība" 4.4. apakšpunktu, augstākās izglītības pakāpē pilna un nepilna laika studijās attālinātās mācības var īstenot līdz 50 procentiem no attiecīgās studiju programmas īstenošanai noteiktā kontaktstundu skaita, kas norādīts izglītības iestādes apstiprinātajā attiecīgās studiju programmas studiju plānā. Norādām, ka valsts stipendiju mērķis ir atbalstīt ārvalstu studentus, kuri vēlas studēt Latvijas augstskolās un koledžās, un stipendija ir paredzēta, lai nodrošinātu atbalstu studiju laikā, ietverot gan akadēmiskos, gan sadzīves izdevumus, tādējādi minētā prasība nodrošinās līdzsvaru starp atbalstu ārvalstu studentiem un prasību par fizisku klātbūtni Latvijā, vienlaikus ļaujot elastīgu pieeju ar iespēju daļu studiju veikt attālināti.
Spēkā esošie noteikumi paredz “Stipendiju viena konkursa ietvaros piešķir ne ilgāk kā uz vienu akadēmisko gadu un ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas”. Praksē īpaši otrā cikla profesionālajām studiju programmām ir bijuši precedenti, kad studenti saņem stipendiju divus gadus pēc kārtas, pēc tam paņem akadēmisko gadu, pēc kura atkal piesakās stipendijai (un saņem, ja ir ļoti augsts vērtējums). Šāda pieeja neatbilst stipendijas mērķim, gan īstenojot starptautiskās saistības, gan arī kā rīks piesaistīt pēc iespējas vairāk ārvalstu studentus. Attiecīgi tiek piedāvāti grozījumi precizēt šī punkta formulējumu, lai stipendiju var saņemt tikai divus termiņus . Praksē aģentūrā jau tagad pārbauda stipendiātu sarakstus trīs gadu garumā, lai noteiktu, lai students nesaņemtu stipendiju trešo akadēmisko gadu pēc kārtas kā arī tiek izmantota institucionālā atmiņa aģentūrā un augstskolās, līdz ar to, lai nodrošinātu piedāvāto normu, aģentūra stipendiju pieteikumu administratīvās vērtēšanas laikā pārbaudīs stipendiātu sarakstus pēdējo piecu gadu laikā. Šādas pārbaudes veikšana aģentūrai administratīvo slogu nepalielinās. Piedāvāto normu var sākt praksē piemērot ar nākamo stipendiju konkursu pēc jaunās noteikumu redakcijas stāšanās spēkā, respektīvi, attiecīgi nākamā gada 1.februāra. Tāpat tiks precizēts akadēmiskā sasnieguma slieksnis stipendiātiem. Šobrīd noteikumi paredz nosacījumu, ka stipendiātiem jāapgūst 80% no studiju plāna vai studiju kursiem, ko praktiski nav iespējams izmērīt arī augstākās izglītības institūcijai. Šādu apliecinājumu par šā punktu izpildi augstākā izglītības iestāde izsniedz, bet šāda apliecinājuma izsniegšana ir vērtējama kā lieka birokrātiska procedūra, ko ne augstākās izglītības iestādei, ne aģentūrai nav iespējams izmērīt. Tiesību akta projektā piedāvāts šo aizstāt ar kritēriju, ka ārzemnieka vidējais svērtais vērtējums semestrī ir ne mazāks par 60%, lai saņemtu stipendiju akadēmiskā gada ietvaros, ko apliecina Latvijas augstākās izglītības institūcija. Šis monitorings ir veicams no augstskolu puses saskaņā ar augstskolā īstenojamo studiju sistēmu (semestra vai moduļu).
Ņemot vērā līdzšinējās ģeopolitiskās, drošības un humanitārās situācijas dinamiku, Vērtēšanas komisijai tiesību akta projekts paredz paplašināt pilnvaras lemt par 10% finansējuma kvotas nepiemērošanu ne tikai attiecībā uz studējošiem ārzemniekiem no Ukrainas, bet arī citu valstu studējošajiem esošā stipendiju budžeta un kopējā deleģējuma ietvaros. Šāda Vērtēšanas komisijas pilnvaru elastība ļautu ātrāk reaģēt uz humanitārajām krīzēm. Noteikumi nosaka, ka komisijas sastāvā ir divi pārstāvji no ministrijas, divi – no aģentūras un viens no Latvijas Studentu apvienības un šis sastāvs paliks nemainīgs, šī dažādo pārstāvju iekļaušana komisijā nodrošina lēmumu pieņemšanas objektivitāti.
Tiesību akta projekts precizē prasības iesniegumam pievienojamo dokumentu noformējumam, piemēram, dokumentu parakstīšanas kārtība. Projekts paredz, ka iesniegumu un tam pievienotos dokumentus ārzemnieks iesniedz elektroniska dokumenta veidā, kas atbilst normatīvajos aktos elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites jomā noteiktajām prasībām.
Tiesību akta projekts paredz noteikt, ka stipendiju piešķir par to mēnesi, kad stipendijas saņēmējs atrodas Latvijā un studē augstākās izglītības institūcijā vairāk par 15 kalendāra dienām. Augstskola, ar kuru Valsts izglītības attīstības aģentūra noslēdz līgumu par stipendijas izmaksāšanu, ir tā, kura uzņemas atbildību par kontroli, ka students Latvijā atrodas vismaz 15 dienas. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 8. februāra noteikumu Nr. 111 "Attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtība" 4.4. apakšpunktu, augstākās izglītības pakāpē pilna un nepilna laika studijās attālinātās mācības var īstenot līdz 50 procentiem no attiecīgās studiju programmas īstenošanai noteiktā kontaktstundu skaita, kas norādīts izglītības iestādes apstiprinātajā attiecīgās studiju programmas studiju plānā. Norādām, ka valsts stipendiju mērķis ir atbalstīt ārvalstu studentus, kuri vēlas studēt Latvijas augstskolās un koledžās, un stipendija ir paredzēta, lai nodrošinātu atbalstu studiju laikā, ietverot gan akadēmiskos, gan sadzīves izdevumus, tādējādi minētā prasība nodrošinās līdzsvaru starp atbalstu ārvalstu studentiem un prasību par fizisku klātbūtni Latvijā, vienlaikus ļaujot elastīgu pieeju ar iespēju daļu studiju veikt attālināti.
Problēmas apraksts
Noteikumos tiek lietoti termini, kas neatbilst Augstskolu likumā lietotajiem izglītības ciklu terminiem. Lai nodrošinātu noteikumos lietoto terminu atbilstību Augstskolu likumā noteiktajam, nepieciešams precizēt terminoloģijas lietojumu.
Risinājuma apraksts
Izstrādāts tiesību akta projekts, kas noteikumos lietotos terminus precizē atbilstoši Augstskolu likumā lietotajiem izglītības ciklu terminiem.
Problēmas apraksts
Noteikumu 6. punktā noteikts, ka ministrija katru gadu līdz 1. novembrim nosaka stipendijas apmēru nākamajam studiju gadam – vismaz 498,01 euro mēnesī pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studijām, otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studijām, bakalaura studijām un maģistra studijām un vismaz 668,75 euro mēnesī doktorantūras studijām. Taču, jau no 2016. gada šie minimālie apmēri tiek pārsniegti.
Risinājuma apraksts
Lai atspoguļotu faktisko situāciju, tiesību akta projektā paredzēts noteikt, ka ministrija katru gadu līdz 1. novembrim nosaka stipendijas apmēru nākamajam studiju gadam – vismaz 500 euro mēnesī studijām īsā cikla profesionālās augstākās izglītības, pirmā un otrā cikla augstākās izglītības programmā un vismaz 700 euro mēnesī studijām trešā cikla augstākās izglītības programmā. Tiesību akta projektā noteiktais tiks īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas esošo līdzekļu ietvaros.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Katru gadu aģentūra pēc kārtējā konkursa informē sabiedrību, to starp, augstskolas un iesaistītās ministrijas par konkursa gaitu, pieteikumu kvalitāti un piešķirto stipendiju rezultātiem. Turklāt aģentūra ik gadu organizē seminārus augstskolām par dokumentu kvalitāti un izmaiņām Ministru kabineta noteikumos, kas varētu ietekmēt studentus.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- ārvalstu studenti
Ietekmes apraksts
Nereti izšķiroša ietekme studiju gala mērķa izvēlē akadēmiskā grāda iegūšanai ir tieši stipendiju iegūšanas iespējas, kas vismaz daļēji sedz studijām (studiju maksai un dzīvošanai) nepieciešamos līdzekļus.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Tiesību akta projekts tiks īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas esošo līdzekļu ietvaros
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Latvijas valsts studiju stipendijai ārzemnieks var pretendēt, ja ir noslēgts starpvalstu līgums, starpvalstu sadarbības programmu ietvaros, kā arī pēc paritātes principa, ja ārzemnieks ir no tās valsts, kura piedāvā stipendijas Latvijas pilsoņiem jeb paritātes valsts. 2023.gada stipendiju pieteikšanās uzsaukumā pēc ministrijas sniegtās informācijas 43 valstu pilsoņi varēja pieteikties Latvijas valsts stipendijām. No 43 valstīm – 27 no valstīm, ar kurām ir noslēgti līgumi un 16 – paritātes valstis. Pēdējo sešu gadu laikā konkurss ir bijis 3 līdz 4 iesniegumi uz vienu studiju stipendiju no pieteicējiem. Savukārt 2024. gada konkursā 27 valstu pilsoņi, ar kurām ir noslēgti līgumi un 11 valstis pēc paritātes principa.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Tiesību akta projekts neskar visai sabiedrībai svarīgu jautājumu un neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Sabiedrības līdzdalība īstenota, darba grupā iekļaujot Latvijas studentu apvienību, kas pārstāv studentu, to starp, ārvalstu studentu intereses Latvijā, kā arī Augstākās izglītības eksporta apvienību, kas apvieno augstskolas, kuras strādā ārvalstu studentu piesaistē un augstākās izglītības eksporta veicināšanā. Abu apvienību pārstāvju viedokļi tika uzklausīti un iestrādāti normatīvā akta grozījumos.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts izglītības attīstības aģentūra
- Augstākās izglītības iestādes
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Personas dati tiek apkopoti informācijas sistēmā, ko aģentūra izveidojusi un uztur iekšējās lietošanas informācijas apritei. Datu apstrāde tiek veikta, lai izpildītu uz aģentūru attiecināmu juridisku pienākumu – administrēt stipendijas ārzemniekiem. Ar tiesību akta projektu paredzēts veikt grozījumus noteikumu 1. pielikumā “Iesnieguma veidlapa Latvijas valsts stipendijas saņemšanai” – personām, kuras sevi neasociē ne ar vīrieša vai sievietes dzimumu, paredzēta iespēja norādīt “cits” – sadaļa “Dzimums” papildināta ar izvēli norādīt ne tikai divus dzimumus – vīrietis vai sieviete, bet atzīmēt arī “cits”.
Papildus tiek precizēta sadaļa “Izglītība” – ailes “vieta” vietā norādīt valsti, kā arī, paredzēta papildu aile, kurā jānorāda vai studijas pabeigtas vai nē. Precizēta arī sadaļa “Latvijā plānotās studijas” – precizēts sadaļas nosaukums uz “Latvijā plānotās studijas – stipendijas periodā” un lietotie termini precizēti atbilstoši Augstskolu likumā lietotajiem izglītības ciklu terminiem.
Papildus tiek precizēta sadaļa “Izglītība” – ailes “vieta” vietā norādīt valsti, kā arī, paredzēta papildu aile, kurā jānorāda vai studijas pabeigtas vai nē. Precizēta arī sadaļa “Latvijā plānotās studijas” – precizēts sadaļas nosaukums uz “Latvijā plānotās studijas – stipendijas periodā” un lietotie termini precizēti atbilstoši Augstskolu likumā lietotajiem izglītības ciklu terminiem.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi