22-TA-2995: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 18. jūlija noteikumos Nr. 416 "Hroniskās novājēšanas slimības uzraudzības un kontroles kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2022. gada 16. novembrī publicēta (spēkā stāšanās datums 06.12.2022.) Komisijas 2022.gada 15. novembra Regula (ES) 2022/2246, ar ko attiecībā uz briežu dzimtas dzīvnieku hroniskās novājēšanas slimību groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001 VIII un IX pielikumu (turpmāk – regula 2022/2246). Ar to tiek pārņemtas Komisijas 2016. gada 28. oktobra Īstenošanas lēmumā (ES) Nr. 2016/1918 par dažiem drošības pasākumiem attiecībā uz hronisko novājēšanas slimību (turpmāk – Īstenošanas lēmums 2016/1918) noteiktās briežu dzimtas dzīvnieku pārvietošanas prasības un dzīvnieku pievilināšanai paredzētā briežu dzimtas dzīvnieku urīna ievešanas, ražošanas, laišanas tirgū un izmantošanas prasības. Regulas 2022/2246 prasības piemērojamas no 2023. gada 1. janvāra.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir redakcionāli precizēt Ministru kabineta 2017. gada 18. jūlija noteikumu Nr. 416 "Hroniskās novājēšanas slimības uzraudzības un kontroles kārtība" (turpmāk – noteikumi Nr. 416) prasības par dzīvnieku pievilināšanai paredzētā briežu dzimtas dzīvnieku urīna ievešanu, ražošanu, laišanu tirgū un izmantošanu un briežu dzimtas dzīvnieku pārvietošanu no Norvēģijas Karalistes vai no Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk – dalībvalsts), kurā apstiprināta hroniskās novājēšanas slimība, saskaņā ar Regulas 2022/2246 noteiktajām prasībām.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2023.
Pamatojums
Regulas 2022/2246 prasības piemērojamas no 2023. gada 1. janvāra.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Tā kā kopš 2016. gada 15. marta Norvēģijā, Somijā un Zviedrijā savvaļas un ierobežotajās platībās audzētajiem ziemeļbriežiem, kā arī savvaļas aļņiem joprojām tiek konstatēti saslimšanas gadījumi ar hroniskās novājēšanas slimību (turpmāk – HNS), lai ierobežotu HNS izplatību Eiropas Savienībā, ir pieņemta regula 2022/2246, kurā tiek pārņemtas Īstenošanas lēmumā 2016/1918 noteiktās briežu dzimtas dzīvnieku pārvietošanas prasības un dzīvnieku pievilināšanai paredzētā briežu dzimtas dzīvnieku urīna izmantošanas prasības.
Īstenošanas lēmumā 2016/1918 noteiktie ierobežojumi par briežu dzimtas dzīvnieku pārvietošanu tika noteikti, jo pastāv risks, ka HNS var izplatīties citās briežu dzimtas dzīvnieku populācijās un citos reģionos Eiropas Savienībā, kā arī Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīs.
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde 2019. gada 11. novembra atzinumā “Update on chronic wasting disease (CWD) III"
(https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/5863) norādījusi, ka joprojām pastāv HNS izplatīšanās risks, tāpēc noteiktie aizliegumi būtu jāsaglabā.
HNS ir hroniska centrālās nervu sistēmas slimība briežu dzimtas dzīvniekiem, kam novēro sugai neraksturīgas pārmaiņas uzvedībā, kustību traucējumus un organisma vispārējā stāvokļa pasliktināšanos, turklāt nav izslēgtas aizdomas, ka HNS var radīt risku sabiedrības veselībai. HNS ir viena no slimībām, kas ietilpst transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (turpmāk – TSE) slimību grupā. Vēl TSE slimību grupā ietilpst tādas slimības kā govju sūkļveida encefalopātija (turpmāk – GSE), skrepi slimība, ūdeļu transmisīvā encefalopātija, kaķu sūkļveida encefalopātija, Kreicfelda-Jakoba slimība (pārsvarā slimo vecāki cilvēki, slimība zināma kopš 1920. gada), Kreicfelda-Jakoba slimības variants (pārsvarā slimo jaunāki cilvēki, slimība zināma kopš 1996. gada un tiek uzskatīts, ka šīs slimības cēlonis ir ar GSE slimu dzīvnieku gaļas un šādas gaļas produktu lietošana cilvēku uzturā).
Pašlaik Latvijā TSE uzraudzības, kontroles un apkarošanas pasākumus dzīvnieku ganāmpulkos reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regula Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (turpmāk – regula Nr. 999/2001). Tās mērķis ir nodrošināt, lai tiktu īstenoti atbilstoši pasākumi TSE noteikšanai, kontrolei un apkarošanai noteiktām dzīvnieku sugām.
Īstenošanas lēmumā 2016/1918 noteiktie ierobežojumi par briežu dzimtas dzīvnieku pārvietošanu tika noteikti, jo pastāv risks, ka HNS var izplatīties citās briežu dzimtas dzīvnieku populācijās un citos reģionos Eiropas Savienībā, kā arī Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīs.
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde 2019. gada 11. novembra atzinumā “Update on chronic wasting disease (CWD) III"
(https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/5863) norādījusi, ka joprojām pastāv HNS izplatīšanās risks, tāpēc noteiktie aizliegumi būtu jāsaglabā.
HNS ir hroniska centrālās nervu sistēmas slimība briežu dzimtas dzīvniekiem, kam novēro sugai neraksturīgas pārmaiņas uzvedībā, kustību traucējumus un organisma vispārējā stāvokļa pasliktināšanos, turklāt nav izslēgtas aizdomas, ka HNS var radīt risku sabiedrības veselībai. HNS ir viena no slimībām, kas ietilpst transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (turpmāk – TSE) slimību grupā. Vēl TSE slimību grupā ietilpst tādas slimības kā govju sūkļveida encefalopātija (turpmāk – GSE), skrepi slimība, ūdeļu transmisīvā encefalopātija, kaķu sūkļveida encefalopātija, Kreicfelda-Jakoba slimība (pārsvarā slimo vecāki cilvēki, slimība zināma kopš 1920. gada), Kreicfelda-Jakoba slimības variants (pārsvarā slimo jaunāki cilvēki, slimība zināma kopš 1996. gada un tiek uzskatīts, ka šīs slimības cēlonis ir ar GSE slimu dzīvnieku gaļas un šādas gaļas produktu lietošana cilvēku uzturā).
Pašlaik Latvijā TSE uzraudzības, kontroles un apkarošanas pasākumus dzīvnieku ganāmpulkos reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regula Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (turpmāk – regula Nr. 999/2001). Tās mērķis ir nodrošināt, lai tiktu īstenoti atbilstoši pasākumi TSE noteikšanai, kontrolei un apkarošanai noteiktām dzīvnieku sugām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Patlaban spēkā ir noteikumi Nr. 416, kas reglamentē briežu dzimtas dzīvnieku pārvietošanas nosacījumus starp dalībvalstīm un Norvēģiju, kā arī dzīvnieku pievilināšanai paredzētā briežu dzimtas dzīvnieku urīna ievešanas, ražošanas, laišanas tirgū un izmantošanas nosacījumus, kas noteikti saskaņā ar tiesību normām, kuras ietvertas Īstenošanas lēmumā 2016/1918, paredzot, ka minētie nosacījumi jāpiemēro līdz 2022. gada 31. decembrim.
2022. gada 6. decembrī stāsies spēkā regula 2022/2246, kura paredz regulā Nr. 999/2001 iekļaut briežu dzimtas dzīvnieku pārvietošanas un dzīvnieku pievilināšanai paredzētā briežu dzimtas dzīvnieku urīna ievešanas, ražošanas, laišanas tirgū un izmantošanas prasības, kas piemērojamas no 2023. gada 1. janvāra. Kā norādīts regulas 2022/2246, pamatojumā, jaunākā epidemioloģiskā situācija saistībā ar HNS neliecina, ka šī slimība varētu tikt drīzumā izskausta, ka juridiski nav lietderīgi, pamatojoties uz regulas Nr. 999/2001 4. pantu, vēlreiz pagarināt aizsardzības pasākumu piemērošanas termiņu Īstenošanas lēmumā 2016/1918, un ka pasākumus tomēr jāturpina piemērot, lai nepieļautu HNS tālāku izplatīšanos Eiropas Savienībā un citās valstīs, iekļaujot regulā Nr. 999/2001 prasības, kas patlaban noteiktas Īstenošanas lēmumā 2016/1918 un ko pēc vajadzības var pielāgot, lai ņemtu vērā Somijā un Zviedrijā apstiprinātos HNS gadījumus.
2022. gada 6. decembrī stāsies spēkā regula 2022/2246, kura paredz regulā Nr. 999/2001 iekļaut briežu dzimtas dzīvnieku pārvietošanas un dzīvnieku pievilināšanai paredzētā briežu dzimtas dzīvnieku urīna ievešanas, ražošanas, laišanas tirgū un izmantošanas prasības, kas piemērojamas no 2023. gada 1. janvāra. Kā norādīts regulas 2022/2246, pamatojumā, jaunākā epidemioloģiskā situācija saistībā ar HNS neliecina, ka šī slimība varētu tikt drīzumā izskausta, ka juridiski nav lietderīgi, pamatojoties uz regulas Nr. 999/2001 4. pantu, vēlreiz pagarināt aizsardzības pasākumu piemērošanas termiņu Īstenošanas lēmumā 2016/1918, un ka pasākumus tomēr jāturpina piemērot, lai nepieļautu HNS tālāku izplatīšanos Eiropas Savienībā un citās valstīs, iekļaujot regulā Nr. 999/2001 prasības, kas patlaban noteiktas Īstenošanas lēmumā 2016/1918 un ko pēc vajadzības var pielāgot, lai ņemtu vērā Somijā un Zviedrijā apstiprinātos HNS gadījumus.
Risinājuma apraksts
1. Noteikumu Nr. 416 II nodaļā ir nepieciešams precizēt tiesību normu, kas reglamentē briežu dzimtas dzīvnieku pārvietošanas prasības, nosakot, ka prasības briežu dzimtas dzīvnieku pārvietošanai no Norvēģijas Karalistes vai no dalībvalsts, kurā apstiprināta hroniskās novājēšanas slimība, īsteno saskaņā ar regulas Nr. 999/2001 VIII pielikuma A nodaļas C iedaļā noteikto kārtību, un svītrot minētās prasības, kas turpmāk būs ietvertas regulā Nr. 999/2001.
2. Noteikumu Nr. 416 II1 nodaļā ir nepieciešams:
2.1. precizēt tiesību normu, kas reglamentē dzīvnieku pievilināšanai paredzētā briežu dzimtas dzīvnieku urīna ievešanas, ražošanas, laišanas tirgū un izmantošanas prasības, nosakot, ka:
1) prasības dzīvnieku pievilināšanai paredzētā briežu dzimtas dzīvnieku urīna ievešanai, ražošanai, laišanai tirgū un izmantošanai Latvijas Republikā īsteno saskaņā ar regulas Nr. 999/2001 VIII pielikuma C nodaļas C iedaļas noteikto kārtību;
2) Latvijas Republikā aizliegts ievest dzīvnieku pievilināšanai paredzētu briežu dzimtas dzīvnieku urīnu no valsts, kas nav dalībvalsts, saskaņā ar regulas Nr. 999/2001 IX pielikuma F nodaļas 3. punktā noteikto;
2.2. svītrot dzīvnieku pievilināšanai paredzētā briežu dzimtas dzīvnieku urīna ievešanas, ražošanas, laišanas tirgū un izmantošanas prasības, kas turpmāk būs ietvertas regulā Nr. 999/2001.
3. Noteikumos Nr. 416 nepieciešams precizēt 1.1. apakšpunktu un II nodaļas nosaukumu, t.i., ka noteikumi nosaka prasības briežu dzimtas dzīvnieku pārvietošanai no Norvēģijas Karalistes vai no dalībvalsts, kurā apstiprināta hroniskās novājēšanas slimība, kā arī II1 nodaļas nosaukumu, t.i., ka noteikumi nosaka prasības dzīvnieku pievilināšanai paredzētā briežu dzimtas dzīvnieku urīna ievešanai, ražošanai, laišanai tirgū un izmantošanai.
4. Nepieciešams noteikt, ka grozījumi noteikumos Nr. 416 stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.
2. Noteikumu Nr. 416 II1 nodaļā ir nepieciešams:
2.1. precizēt tiesību normu, kas reglamentē dzīvnieku pievilināšanai paredzētā briežu dzimtas dzīvnieku urīna ievešanas, ražošanas, laišanas tirgū un izmantošanas prasības, nosakot, ka:
1) prasības dzīvnieku pievilināšanai paredzētā briežu dzimtas dzīvnieku urīna ievešanai, ražošanai, laišanai tirgū un izmantošanai Latvijas Republikā īsteno saskaņā ar regulas Nr. 999/2001 VIII pielikuma C nodaļas C iedaļas noteikto kārtību;
2) Latvijas Republikā aizliegts ievest dzīvnieku pievilināšanai paredzētu briežu dzimtas dzīvnieku urīnu no valsts, kas nav dalībvalsts, saskaņā ar regulas Nr. 999/2001 IX pielikuma F nodaļas 3. punktā noteikto;
2.2. svītrot dzīvnieku pievilināšanai paredzētā briežu dzimtas dzīvnieku urīna ievešanas, ražošanas, laišanas tirgū un izmantošanas prasības, kas turpmāk būs ietvertas regulā Nr. 999/2001.
3. Noteikumos Nr. 416 nepieciešams precizēt 1.1. apakšpunktu un II nodaļas nosaukumu, t.i., ka noteikumi nosaka prasības briežu dzimtas dzīvnieku pārvietošanai no Norvēģijas Karalistes vai no dalībvalsts, kurā apstiprināta hroniskās novājēšanas slimība, kā arī II1 nodaļas nosaukumu, t.i., ka noteikumi nosaka prasības dzīvnieku pievilināšanai paredzētā briežu dzimtas dzīvnieku urīna ievešanai, ražošanai, laišanai tirgū un izmantošanai.
4. Nepieciešams noteikt, ka grozījumi noteikumos Nr. 416 stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
HNS ir zināma kopš 1967. gada. HNS ir konstatēta Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā savvaļas ierobežotās platībās audzētiem staltbriežiem un savvaļas baltastes briežiem, bet kopš 2016. gada 15. marta ir konstatēti saslimšanas gadījumi briežu dzimtas dzīvniekiem Norvēģijā, savukārt kopš 2018. gada – Somijā, kā arī kopš 2019. gada – Zviedrijā.
TSE ierosinātājs ir priona proteīns (turpmāk – PrP) – izmainītas, modificētas olbaltumvielas paveids. Inficēšanās parasti notiek, dzīvniekam apēdot inficētu olbaltumvielas saturošu barību vai nonākot ciešā saskarē ar inficētiem audiem, organisma šķidrumiem vai inficētiem medicīniskiem instrumentiem. Slimības inkubācijas periods ir ilgs – vairāki mēneši, dažreiz pat gadi. PrP pēc iekļūšanas organismā vairojas limfoīdajos audos un šūnās, virzoties uz centrālo nervu sistēmu. Pirmās slimības pazīmes ir pārejoši nervu darbības traucējumi ar pēkšņu samaņas zudumu, biežu uzvedības maiņu, kas var pārvērsties par agresivitāti. Slimībai progresējot, dzīvnieki novājē, tiem novēro izteiktu muskuļu vājumu, kā arī rīšanas un kustības koordinācijas traucējumus. TSE nav ārstējama. Laboratoriskās metodes slimības noteikšanai dzīviem dzīvniekiem pagaidām nav izstrādātas. Slimību apstiprina laboratoriski, izmeklējot galvas smadzeņu paraugu.
TSE ierosinātājs ir priona proteīns (turpmāk – PrP) – izmainītas, modificētas olbaltumvielas paveids. Inficēšanās parasti notiek, dzīvniekam apēdot inficētu olbaltumvielas saturošu barību vai nonākot ciešā saskarē ar inficētiem audiem, organisma šķidrumiem vai inficētiem medicīniskiem instrumentiem. Slimības inkubācijas periods ir ilgs – vairāki mēneši, dažreiz pat gadi. PrP pēc iekļūšanas organismā vairojas limfoīdajos audos un šūnās, virzoties uz centrālo nervu sistēmu. Pirmās slimības pazīmes ir pārejoši nervu darbības traucējumi ar pēkšņu samaņas zudumu, biežu uzvedības maiņu, kas var pārvērsties par agresivitāti. Slimībai progresējot, dzīvnieki novājē, tiem novēro izteiktu muskuļu vājumu, kā arī rīšanas un kustības koordinācijas traucējumus. TSE nav ārstējama. Laboratoriskās metodes slimības noteikšanai dzīviem dzīvniekiem pagaidām nav izstrādātas. Slimību apstiprina laboratoriski, izmeklējot galvas smadzeņu paraugu.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Briežu dzimtas dzīvnieku īpašnieki vai turētāji
Ietekmes apraksts
Latvijā 2022. gada 1. jūlijā bija reģistrēti 120 briežu dzimtas dzīvnieku īpašnieku un 17 920 iežogotās platībās turētu briežu dzimtas dzīvnieku.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Nav
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Nav
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32022R2246
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2022. gada 15. novembra Regula (ES) 2022/2246, ar ko attiecībā uz briežu dzimtas dzīvnieku hroniskās novājēšanas slimību groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001 VIII un IX pielikumu (turpmāk – regula 2022/2246).
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32001R0999
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regula Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (turpmāk – regula 999/2001).
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2022. gada 15. novembra Regula (ES) 2022/2246, ar ko attiecībā uz briežu dzimtas dzīvnieku hroniskās novājēšanas slimību groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001 VIII un IX pielikumu (turpmāk – regula 2022/2246).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2022/2246 1.pants un pielikuma 1) punkta a) ii) apakšpunkts
Noteikumu projekta 1.3. apakšpunkts (noteikumu Nr. 416 7. punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas 2022/2246 1.pants un pielikuma 1) punkta b) apakšpunkts
Noteikumu projekta 1.9. apakšpunkts (noteikumu Nr. 416 11.1 punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas 2022/2246 1.pants un pielikuma 2) punkts
Noteikumu projekta 1.10. apakšpunkts (noteikumu Nr. 416 11.2 punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Regulā 2022/2246 nav dota rīcības brīvība dalībvalstij ieviest tiesību normas.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regula Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (turpmāk – regula 999/2001).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 999/2001 VIII pielikuma A nodaļas C iedaļa
Noteikumu projekta 1.3. apakšpunkts (noteikumu Nr. 416 7. punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas 999/2001 VIII pielikuma C nodaļas C iedaļa
Noteikumu projekta 1.9. apakšpunkts (noteikumu Nr. 416 11.1 punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas 999/2001 IX pielikuma F nodaļas 3. punkts
Noteikumu projekta 1.10. apakšpunkts (noteikumu Nr. 416 11.2 punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Regulā 999/2001 nav dota rīcības brīvība dalībvalstij ieviest tiesību normas.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Ar noteikumu projektu tiek izdarīti redakcionālu precizējumi noteikumos Nr. 416, svītrojot reglamentētās briežu dzimtas dzīvnieku pārvietošanas prasības un dzīvnieku pievilināšanai paredzētā briežu dzimtas dzīvnieku urīna izmantošanas prasības, jo regulējums turpmāk būs noteikts regulā 2022/2246.
6.4. Cita informācija
Noteikumu projekts informācijai elektroniski nosūtīts 2022. gada 9. novembrī biedrībām "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome" un "Zemnieku saeima".
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Pārtikas un veterinārais dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Noteikumu projekts ietekmē Pārtikas un veterināro dienestu, jo tā ir iestāde, kurai ir saistoša prasību izpildes kontrole.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projektā noteikti HNS uzraudzības un kontroles pasākumi, kas īstenojami, lai ierobežotu HNS izplatību briežu dzimtas dzīvnieku populācijā, tā novēršot arī HNS radīto risku sabiedrības veselībai.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Nav
Pielikumi