Anotācija (ex-ante)

22-TA-890: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 26. jūlija noteikumos Nr. 488 "Kārtība, kādā nepilngadīgam patvēruma meklētājam nodrošina izglītības ieguves iespējas"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
-

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Paredzēt iespēju nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas ieradušies Latvijā saistībā ar Krievijas Federācijas izraisīto militāro iebrukumu Ukrainā, uzsākt izglītības ieguvi pirmsskolas, pamata, vidējās izglītības pakāpē, turpināt profesionālas vidējās un profesionālās ievirzes izglītības ieguvi, regulējot tādus jautājumus kā uzņemšana izglītības programmā, piešķiramā valsts finansējuma apmērs u.c.(saskaņā ar Izglītības likuma 3.panta otro daļu nepilngadīgam patvēruma meklētājam ir tiesības pēc pilngadības sasniegšanas turpināt iesākto izglītību).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Patvēruma likuma 9.panta septītajā daļā noteikts, ka nepilngadīgam patvēruma meklētājam tiek nodrošinātas iespējas iegūt izglītību valsts valodā valsts vai pašvaldības izglītības iestādē. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nepilngadīgam patvēruma meklētājam nodrošina izglītības ieguves iespējas. Minētais regulējums ietverts Ministru kabineta 2016.gada 26.jūlija noteikumos Nr.488 „Kārtība, kādā nepilngadīgam patvēruma meklētājam nodrošina izglītības ieguves iespējas” (turpmāk – noteikumi Nr.488). Savukārt Izglītības likuma 3.panta otrajā daļā noteikts, ka patvēruma meklētāja nepilngadīgam bērnam un nepilngadīgam patvēruma meklētājam ir tiesības uz pamatizglītību un vidējo izglītību, kā arī tiesības pēc pilngadības sasniegšanas turpināt iesākto izglītību.
2022.gada 3.martā tika pieņemts un 5.martā stājās spēkā Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums, kura mērķis ir atbalsta sniegšana Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ šā bruņotā konflikta norises laikā, kā arī vispārēja atbalsta sniegšana Ukrainas sabiedrībai. Minētajā likumā paredzētais atbalsts tiek sniegts bruņotā konflikta norises laikā. Ukrainas civiliedzīvotāji minētā likuma izpratnē ir Ukrainas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kā arī personas, kuras Ukrainā saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju, bezvalstnieka statusu vai starptautiskās aizsardzības statusu, un to ģimenes locekļi.
Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 13.1 pantā (redakcijā uz 2022.gada 26.martu) noteikts regulējums par Ukrainas civiliedzīvotāju tiesībām uz izglītību. Tostarp minētā panta pirmajā daļā noteikts, ka nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības uz vispārējās izglītības ieguvi valsts vai pašvaldības izglītības iestādē tādā pašā kārtībā, kādā nodrošina izglītības ieguves iespējas nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos (t.i., piemēram, noteikumos Nr.488) noteiktajam. Ja vispārējās izglītības ieguvi Ukrainas civiliedzīvotājam nodrošina privāta izglītības iestāde, tai radušās izmaksas sedz tāpat kā valsts un pašvaldības izglītības iestādēm atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam. Nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam tiek nodrošināta iespēja iegūt izglītību valsts valodā vai mazākumtautības valodā pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē, ievērojot Izglītības likumā noteikto attiecībā uz izglītības ieguves valodu mazākumtautību izglītības programmās. Nepilngadīgs Ukrainas civiliedzīvotājs, iegūstot vispārējo izglītību, nekārto attiecīgajā izglītības pakāpē noteiktos valsts pārbaudes darbus. Līdztekus 13.1 panta otrā daļa paredz, ka pedagogu atalgojumu nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju pirmsskolas izglītības ieguves nodrošināšanai (no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai) un mācību procesā izmantojamos mācību līdzekļus pirmsskolas izglītības programmu apguvei valsts finansē tādā pašā kārtībā un apjomā kā nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka patvēruma meklētāju tiesības uz izglītību. Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 13.1 panta trešajā daļā noteikts, ka nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības turpināt iepriekš uzsākto profesionālās izglītības ieguvi, apgūstot profesionālās vidējās izglītības programmas pēc pamatizglītības ieguves valsts vai pašvaldības izglītības iestādē, tādā pašā kārtībā, kādā nodrošina izglītības ieguves iespējas nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos (t.i., piemēram, noteikumos Nr.488) noteiktajam. Nepilngadīgais Ukrainas civiliedzīvotājs, iegūstot profesionālo vidējo izglītību, kārto attiecīgajā izglītības programmā noteiktos profesionālās kvalifikācijas eksāmenus, bet nekārto citus izglītības programmā noteiktos valsts pārbaudes darbus. Savukārt panta ceturtajā daļā noteikts, ka nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības turpināt iepriekš uzsākto profesionālās ievirzes izglītības ieguvi, apgūstot attiecīgas profesionālās ievirzes izglītības programmas valsts izglītības iestādēs, tādā pašā kārtībā, kādā nodrošina izglītības ieguves iespējas nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos (t.i., piemēram, noteikumos Nr.488) noteiktajam. Šā gada 7.aprīlī pieņemti grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas stājās spēkā šā gada 9.aprīlī, kuri paredz, ka nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības turpināt iepriekš uzsākto profesionālās ievirzes izglītības ieguvi, apgūstot attiecīgas profesionālās ievirzes izglītības programmas pašvaldību izglītības iestādēs, tādā pašā kārtībā, kādā nodrošina izglītības ieguves iespējas nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam, izņemot regulējumu par valsts finansējuma piešķiršanu pedagogu atalgojuma un mācību līdzekļu nodrošināšanai.
Jāņem vērā, ka ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā ietverto regulējumu Ukrainas civiliedzīvotājiem ir noteiktas atvieglotas prasības pakalpojumu saņemšanā Latvijā, dokumentu izsniegšanā u.tml. Piemēram, likuma 3.panta pirmajā daļā noteiks, ja Ukrainas civiliedzīvotājam nav tiesību uzturēties Latvijas Republikā vai ir tiesības uzturēties, bet nav tiesību uz nodarbinātību un ja viņam ir derīgs ceļošanas dokuments, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts robežsardze vai Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs var izsniegt ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību bez ierobežojumiem uz laiku līdz vienam gadam, nepiemērojot Imigrācijas likuma 4.panta pirmās daļas 3. un 5.punktā ietvertās prasības, kā arī neiekasējot valsts nodevu par vīzas pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu. Šādā gadījumā nepiemēro Patvēruma likuma 63. panta pirmo daļu.
Līdz ar to, arī attiecībā uz izglītības ieguvi paredzami atviegloti nosacījumi, ja Ukrainas civiliedzīvotājs Latvijas teritorijā uzturas Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteiktajā termiņā.
Papildus minētajam atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 2. panta pirmās daļas 1. punktam Ukrainas civiliedzīvotāju pieteikumus par tiem nepieciešamo atbalstu, tai skaitā par izmitināšanu, uzturu, nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības precēm, veselības aprūpes pakalpojumiem un izglītības pakalpojumiem bērniem pieņem Sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija (turpmāk — Komisija).  Lai arī praksē ir izveidots algoritms, kas nosaka kārtību, kādā  Komisija informāciju par izglītības pakalpojumiem bērniem nodod kompetentajām institūcijām, tas nav iekļauts normatīvajā regulējumā.
Ievērojot minēto, ir nepieciešams papildināt noteikumus Nr.488 attiecībā uz Ukrainas civiliedzīvotāju izglītības ieguvi pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē (šobrīd noteikumos Nr.488 ir regulēts jautājums tikai par vispārējās izglītības ieguvi, bet nav regulēts jautājums par profesionālās izglītības ieguvi).
Tāpat noteikumu Nr.488 9.punktā konkretizējams valsts budžeta finansējuma apmērs, kas tiek piešķirts par katru nepilngadīgu patvēruma meklētāju, kurš iegūst izglītību Latvijā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd nav noteikts specifisks regulējums Ukrainas civiliedzīvotāju izglītības ieguvei Latvijā (pirmsskolas, pamatizglītības, vidējās izglītības pakāpē), un šobrīd būtu attiecināms vispārējais regulējums par nepilngadīgu patvēruma meklētāju izglītības ieguves iespējām. Turklāt attiecībā uz profesionālo izglītību un profesionālās ievirzes izglītību, kā arī uz vispārējās izglītības ieguvi privātajās izglītības iestādēs šāda kārtība attiecībā uz patvēruma meklētāja izglītības iespējām nav noteikta. Ņemot vērā, ka ir liels nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits, kuri Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ ir ieradušies Latvijā, valstī tiek noteikta īpaša kārtība atbalsta sniegšanai un koordinēšanai. Attiecībā uz nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem nosakāms specifisks regulējums par to, kādā kārtībā tiek nodrošinātas izglītības ieguves iespējas.
Risinājuma apraksts
Ar noteikumu projektu noteikumi Nr.488 tiek papildināti ar jauniem punktiem, kas attiecas tieši uz nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju izglītības, tai skaitā profesionālās izglītības un profesionālās ievirzes izglītības, nodrošināšanu Latvijā (proti, algoritms izglītības ieguves nodrošināšanai), piemēram, nosakot iesaistītās institūcijas un to funkcijas. Tāpat ir ietverts regulējums par iesniegumā par uzņemšanu izglītības programmā norādāmo informāciju (iesniegumā par uzņemšanu vispārējās izglītības programmā ietveramo informāciju nosaka Ministru kabineta 2022.gada 11.janvāra noteikumu Nr.11 „Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” 3.punkts, taču attiecīgās prasības ir nepieciešams pielāgot attiecībā uz nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem).
Noteikumu projekts paredz, ka Komisija reizi darba dienā apkopo un sniedz informāciju attiecīgās pašvaldības atbildīgajai amatpersonai par civiliedzīvotājiem, kuriem nepieciešams nodrošināt izglītības ieguvi. Komisija informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu atbalsta sniegšanu izglītības pakalpojumu saņemšanai apkopo atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 15. marta noteikumiem Nr. 172 “Noteikumi par informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem”.
Noteikumu projekts paredz, ka pašvaldība izvērtē pašvaldības izglītības iestāžu īstenoto izglītības programmu pieejamību un atbilstību, un nosaka pašvaldības padotībā esošās izglītības iestādes, kas nodrošina pirmsskolas, vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās, profesionālas vidējās un profesionālās ievirzes izglītības ieguves iespējas civiliedzīvotājiem. Ja pašvaldība nevar nodrošināt civiliedzīvotāja pirmsskolas, vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības ieguvi savā padotībā esošās izglītības iestādēs, civiliedzīvotājs var iegūt attiecīgo izglītību arī pašvaldības noteiktās privātās izglītības iestādēs, ja tās tam ir piekritušas. Šādā gadījumā privātās izglītības iestādes nav tiesīgas civiliedzīvotājam noteikt mācību maksu. Ja civiliedzīvotājs izglītību iegūst viņa likumiskā pārstāvja patstāvīgi izvēlētā privātā izglītības iestādē neatkarīgi no pašvaldības iespējām nodrošināt civiliedzīvotāja izglītības ieguvi, tā informē civiliedzīvotāja uzturēšanās vietas pašvaldības atbildīgo amatpersonu par izglītības ieguves nodrošināšanu.
Noteikumu projekts paredz, ka privātām izglītības iestādēm, kas nodrošina vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības ieguvi nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, nepieciešamo papildu valsts finansējumu (pedagogu atalgojumam, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, individuālā izglītības programmas apguves plāna izpildei 257 euro apmērā mēnesī; Izglītības likuma 1.panta 12.5 punktā minēto mācību līdzekļu nodrošināšanai 50 euro apmērā mācību gadā) Izglītības un zinātnes ministrija pieprasa no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētajiem gadījumiem”.
Attiecībā uz profesionālās vidējās izglītības ieguvi noteikumu projekts paredz, ka profesionālās izglītības ieguve un valsts atbalsts tiek piešķirts profesionālās izglītības ieguvei valsts vai pašvaldību profesionālajās izglītības iestādēs. Minētais noteikts atbilstoši 2022. gada 24.martā pieņemtajam likumprojektam „Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Reģ. Nr. 1387/Lp13, stājās spēkā 2022.gada 26.martā). Proti, pēc pieņemtajiem grozījumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 13.1 panta trešā daļa paredz, ka nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības turpināt iepriekš uzsāktās profesionālās izglītības ieguvi, apgūstot profesionālās vidējās izglītības programmas pēc pamatizglītības programmas ieguves valsts vai pašvaldības izglītības iestādē tādā pašā kārtībā, kādā nodrošina izglītības ieguves iespējas nepilngadīgiem patvēruma meklētājiem atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos akots noteiktajam. Arī atbilstoši Patvēruma likuma 9.panta septītajai daļai nepilngadīgam patvēruma meklētājam tiek nodrošinātas iespējas iegūt izglītību valsts vai pašvaldības izglītības iestādē.
Ievērojot minēto, noteikumu projekts neparedz valsts atbalstu izglītības nodrošināšanai privātās profesionālās izglītības iestādēs.
Turklāt, valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādes ir izvietotas pa visu Latvijas teritoriju, tādējādi nodrošinot profesionālās izglītības programmu piedāvājumu reģionos. Savukārt privātām profesionālās izglītības iestādēm, kas īsteno sākotnējās profesionālās izglītības programmas, proti, profesionālās vidējās izglītības programmas pēc pamatizglītības programmas apguves, šāda piedāvājuma nav.  Papildus minētajam, ņemams vērā, ka, lai nodrošinātu un veicinātu profesionālās izglītības pieejamību, valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādes nodrošina arī dienesta viesnīcu pakalpojumus lai attiecīgo izglītības programmu varētu apgūt arī izglītojamie, kuru dzīvesvieta ir citā apdzīvotā teritorijā. Tādējādi arī Ukrainas civiliedzīvotājam būs iespēja apgūt to profesionālās izglītības programmu vai līdzvērtīgu, kādu viņš ir uzsācis iepriekš.
Vienlaikus nepilngadīgajam civiliedzīvotājam netiek liegtas tiesības mācīties arī privātajās profesionālās izglītības iestādēs, bet šādā gadījumā uzņemšana izglītības programmā notiek bez noteikumu projektā paredzētajiem atvieglojumiem, kā arī netiek piešķirts papildu valsts finansējums par nepilngadīgā Ukrainas civiliedzīvotāja izglītošanu.
Ievērojot to, ka profesionālajā izglītībā, ņemot vērā tās specifiku (individuālas stundas u.tml.), liela skaita gadījumā var nebūt iespējams nodrošināt minētās izglītības ieguvi visiem gribētajiem, noteikumu projekts paredz, ka, ja Izglītības un zinātnes ministrijas vai citas nozares resora izglītības iestādes nevar nodrošināt civiliedzīvotāja iepriekš uzsāktās profesionālās vidējās izglītības ieguvi savā padotībā esošās izglītības iestādēs, tad attiecīgās nozares ministrija informē pašvaldības atbildīgo amatpersonu par nepieciešamību nodrošināt civiliedzīvotājam vispārējās vidējās izglītības ieguvi. Noteikumu projekts paredz, ka nepilngadīgu Ukrainas civiliedzīvotāju ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu uzņem izglītības programmā viņa vecumam atbilstošā klasē vai grupā, izstrādājot individuālo izglītības programmas apguves plānu un nosakot nepieciešamos atbalsta pasākumus, pamatojoties uz valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās, valsts pamatizglītības, valsts vispārējās vidējās izglītības un valsts profesionālās vidējās izglītības standartos noteikto un profesionālās ievirzes izglītības programmā noteikto izglītības satura apguvi. Jāņem vērā, ka izglītības iestādei nav jāpielīdzina personas Ukrainā iegūtā izglītība (turklāt nav jāvērtē izglītības dokumenti, tostarp ņemot vērā, ka šie dokumenti var nebūt paņemti līdzi uz Latviju), bet pēc būtības jānosaka atbilstošākā klase (piemēram, civiliedzīvotājs, kurš Ukrainā mācījies 7.klasē, Latvijā varētu mācīties, piemēram, 7. vai 8.klasē; civiliedzīvotājs, kurš Ukrainā mācījies 11.klasē (vidējās pakāpes pēdējā klasē), Latvijā varētu mācīties 11. vai 12.klasē). Attiecībā uz profesionālo izglītību, izglītības iestādei, saņemot nepilngadīga Ukrainas civiliedzīvotāja iesniegumu par profesionālās izglītības ieguvi, sākotnēji būs jānoskaidro, ko persona ir mācījusies un ko ir ieguvusi, lai lemtu gan par piedāvājamo izglītības programmu,  izglītības programmas apguves plānu, atbalsta pasākumiem un uzņemšanu atbilstošā grupā.
Attiecībā uz profesionālās ievirzes izglītības ieguvi noteikumu projekts paredz, ka atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteiktajam iepriekš uzsāktās profesionālās ievirzes izglītību var iegūt valsts vai pašvaldības profesionālās ievirzes izglītības iestādēs. Kārtība uzņemšanai minētajās programmās ir līdzīga kārtībai uzņemšanai vispārējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības programmās.
Vienlaikus skaidrojam, ka individuālais izglītības programmas apguves plāns, īstenojot  mācību saturu,  paredzēts, lai noteiktu Ukrainas civiliedzīvotāja stiprās puses un jomas, kuras jāpilnveido un kurās nepieciešams sniegt atbalstu. Tādējādi tiek identificēti un noteikti tie mācību priekšmeti un atbalsta pasākumi, uz kuriem attiecas plānā noteiktais papildu atbalsts. Vienlaikus par plānā noteikto mācību priekšmetu apguvi pedagogiem tiek veikta samaksa noteikto 257 euro, kas paredzēti pedagogu atalgojumam un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, ietvaros. Līdz ar to nav iespējams izstrādāt individuālu izglītības programmas apguves plānu visai klasei vai grupai, neidentificējot katra izglītojamā   mācību un atbalsta pasākumu vajadzības.
Vienlaikus netiek ierobežotas nepilngadīgā Ukrainas civiliedzīvotāja tiesības tālmācībā turpināt izglītības ieguvi Ukrainas izglītības iestādes īstenotā izglītības programmā, taču gadījumā, ja civiliedzīvotājs ir Latvijā noteiktās obligātās izglītības vecumā (bērni no piecu gadu vecuma un pamatizglītības programmās), noteikumu projekts paredz nepieciešamību pašvaldības atbildīgajai amatpersonai šādu informāciju saņemt – reģistrēt civiliedzīvotāja likumiskā pārstāvja atteikumu civiliedzīvotājam iegūt izglītību Latvijā un saņemt apliecinājumu, ka obligātās izglītības vecumā esošs civiliedzīvotājs iegūst obligāto izglītību citā valstī, norādot izglītības iestādes nosaukumu un klasi (grupu).
Ar noteikumu projektu precizēts arī noteikumu Nr.488 15. un 19.punkts (kas neattiecas uz civiliedzīvotāju izglītošanu), tos terminoloģiski precizējot attiecībā uz individuālajiem izglītības programmas apguves plāniem.
Noteikumu projekts paredz, ka, ja nepilngadīgais Ukrainas civiliedzīvotājs Ukrainā ieguva speciālo izglītību pirmsskolas, pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpē, civiliedzīvotāju ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu uzņem atbilstīgā speciālās izglītības programmā bez pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinuma par izglītojamam ar speciālām vajadzībām atbilstošāko speciālās izglītības programmu (minētā norma attiecināma uz uzņemšanu gan vispārizglītojošās izglītības iestādēs, gan speciālās izglītības iestādēs).
Lai būtu iespējams noskaidrot aktuālos datus par nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu Latvijas izglītības iestādēs un tādējādi nodrošinātu nepieciešamo atbalstu izglītības jomā, izglītības iestādei par civiliedzīvotāju ir jāievada informācija Valsts izglītības informācijas sistēmā, norādot apakšstatusu „Ukrainas civiliedzīvotājs”.
Noteikumu projektā ietvertais regulējums attiecināms arī uz pilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri iepriekš uzsākuši un turpinājuši vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības ieguvi 2021./2022. mācību gadā, ievērojot šā gada 7.aprīlī pieņemtos un šā gada 9.aprīlī spēkā stājušos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr.488 9.punktā noteikts, ka pedagogu atalgojumu nepilngadīgo patvēruma meklētāju vispārējās izglītības ieguves nodrošināšanai un Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātus mācību procesā izmantojamos mācību līdzekļus vispārējās izglītības programmu apguvei finansē no ministrijas pamatbudžetā kārtējam gadam paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Līdz šim konkrēts finansējuma apmērs tika noteikts līgumā, kuru Izglītības un zinātnes ministrija slēdza ar izglītības iestādi, kurā tika uzņemts nepilngadīgs patvēruma meklētājs. Lai radītu skaidru izpratni par finansējuma apmēru, kas no valsts budžeta tiek piešķirts par nepilngadīga patvēruma meklētāja izglītošanu, noteikumi Nr.488 ir jāprecizē, nosakot konkrētu finansējuma apmēru.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz grozīt noteikumu Nr.488 9.punktu, nosakot, ka nepilngadīgā patvēruma meklētāja vispārējās izglītības programmas apguvei finansējumu no ministrijas pamatbudžetā kārtējam gadam paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem piešķir: pedagogu atalgojumam, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, individuālā izglītības programmas apguves plāna izpildei 257 euro apmērā mēnesī; Izglītības likuma 1.panta 12.5 punktā minēto mācību līdzekļu nodrošināšanai 50 euro apmērā mācību gadā. No minētās normas izriet, ka izglītības iestādei tiek noteiktas plašākas iespējas mācību līdzekļu izvēlē. Proti, mācību līdzekļu uzskaitījums netiek ierobežots tikai ar Valsts izglītības satura centra apstiprināto mācību literatūru (skat. Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumus Nr.894 „Kārtība, kādā izvērtē un apstiprina mācību literatūras atbilstību valsts pamatizglītības standartam un valsts vispārējās vidējās izglītības standartam”), un var tikt izvēlēti arī citi nepieciešamie mācību līdzekļi. Slēdzot līgumu ar izglītības iestādi, kas nodrošina vispārējo izglītību nepilngadīgam patvēruma meklētājam (izņemot nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam), izglītības iestāde ar Izglītības un zinātnes ministriju slēdz līgumu par finansējuma piešķiršanu. Līgumam pievieno izglītības iestādes vadītāja apstiprinātu izdevumu tāmi par izdevumu pozīcijām pedagogu atalgojuma nodrošināšanai un mācību līdzekļiem (noteikumu Nr.488 14.punkts, tostarp noteikumu projektā ietvertās izmaiņas minētajā normā). Vēršama uzmanība, ka attiecībā uz nepilngadīgā Ukrainas civiliedzīvotāja izglītošanu līgums ar izglītības iestādi netiks slēgts.
Ministru kabinets 2021.gada 14.decembra sēdē ir atbalstījis Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu „Par aktuālo situāciju sakarā ar nepilngadīgu patvēruma meklētāju izglītības nodrošināšanu” (Nr.80/65.§) (pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/b05c7dc0-6c9a-43db-9bfb-bcad47f7cd8b), kurā paredzēts, ka izglītojamā izmaksas pedagogu atlīdzībai ir 257 euro mēnesī, kā arī vienreizēja maksa mācību līdzekļu iegādei 50 euro apmērā. Izmaksas pedagogu atlīdzībai veidojas: algas likme 830 euro*0,25 slodze*1,2359 VSAOI=257 euro mēnesī. Aprēķins veikts, ņemot vērā pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi uz 2021.gada 1.septembri – 830 euro (vispārējā izglītība, profesionālā izglītība, profesionālās ievirzes izglītība, interešu izglītība). Jāņem vērā, ka atbalsta apmērs netiek aprēķināts proporcionāli konkrētā pedagoga darba algas likmei, proti, atbalsta apmērs ir fiksēta summa – 257 euro – neatkarīgi no izmaiņām pedagogu zemākās mēneša darba algas likmē. Finansējums 257 euro apmērā tiek paredzēts gan Latvijas, gan Ukrainas pedagogiem līdzvērtīgi, t.i. gan Latvijas skolotājiem par darbu klasē, kur ir nepilngadīgie Ukrainas civiliedzīvotāji, gan individuāli ārpus mācību stundām, gan Ukrainas pedagogiem, kuri strādā kā, piemēram, pedagoga palīgi, šādā pat klasē. Vēršam uzmanību, ka šāds finansējuma apmērs atbilst tam papildu darbu apjomam, kāds nepieciešams, lai pedagogi varētu salīdzinoši nekavējoties nodrošināt kvalitatīvu izglītības procesu, iekļaujot mācību stundu darbā arī nepilngadīgos Ukrainas civiliedzīvotājus un nodrošinot papildu pedagoģisko atbalstu ārpus mācību stundām. Gadījumā, ja attiecīgās summas apmērs tiks mainīts, atbilstoši būs veicami grozījumi noteikumos Nr.488. 

Ņemot vērā profesionālās izglītības ieguves izmaksas, noteikumu projekts paredz, ka papildus šo noteikumu 9.punktā noteiktajam valsts finansējumam civiliedzīvotāja profesionālās vidējās izglītības programmas ieguves nodrošināšanai piešķir finansējumu ikmēneša stipendijas izmaksai 15 euro apmērā atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobrī noteikumu Nr.655 “Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo” 7. punktā noteiktajam, ka  stipendiju nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem par stipendijas minimālo apmēru un kārtību, kādā stipendiju saņem izglītojamais no valsts budžeta līdzekļiem. Vienlaicīgi šis nosacījums neierobežo Ukrainas civiliedzīvotāja tiesības saņemt paaugstinātu stipendiju atbilstoši Ministru kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumos Nr. 740 „Noteikumi par stipendijām” (turpmāk – noteikumi Nr. 740)   noteiktajiem kritērijiem, jo pirmkārt, līdzekļi stipendijām tiek ieskaitīti izglītības iestādes kopējā stipendiju fondā. Otrkārt, Ukrainas civiliedzīvotājam tāpat kā Latvijas izglītojamam atbilstoši noteikumu Nr. 740 22. punktam – uzsākot vai atsākot mācības, līdz brīdim, kad profesionālās izglītības iestāde izglītojamam nosaka citu ikmēneša stipendijas apmēru,  piešķiramās minimālās ikmēneša stipendijas apmērs ir 15 euro. Līdz ar to, arī Ukrainas civiliedzīvotājs, kas tiks uzņemts  profesionālās izglītības iestādē, saņems minimālo stipendiju 15 euro apmērā līdz atbilstoši noteikumiem Nr. 740 viņam būs tiesības uz paaugstinātu stipendiju.
Savukārt finansējums profesionālās izglītības programmas īstenošanas izmaksu nodrošināšanai noteikts, ņemot vērā Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumos Nr.655 „Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo” (turpmāk – noteikumi Nr.655) noteikto par profesionālās vidējās izglītības programmu  īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo (gadā). Ievērojot minēto, tās nosakāmas - izglītības tematiskajā jomā “Mākslas” =(425,15*2,34+282,23+22,77/12)= 108,32 euro, pārējās profesionālās izglītības programmās (vidējais koeficients 2022.gadam 1,43) =(425,15*1,43+282,23+22,77/12)=76,08 euro.

Profesionālās vidējas izglītības programmas īstenošanas izmaksās ir iekļautas arī dienesta viesnīcas uzturēšanas izmaksas.  Atbilstoši noteikumu Nr. 655  2.2. apakšpunktam un 5. punktam dienesta viesnīcas izmaksa veido izglītības programmas nenormējamās izmaksas un tās nosaka uz vienu dienesta viesnīcā dzīvojošo izglītojamo. Minētas izmaksas tiek pārskaitītas attiecīgajai izglītības iestādei, lai nodrošinātu elektroenerģijas, apkures, ūdensapgādes, kanalizācijas, inventāra, remonta un tehniskās apkopes u.c. izmaksas. Vienlaicīgi dienesta viesnīcu izmantošana ir arī maksas pakalpojums, par ko no izglītojamā  tiek iekasēta samaksa (līdzmaksājums) atbilstoši profesionālās izglītības iestādes cenrādim (vidēji 10-15 euro apmērā). Savukārt, brīvdienas izglītojamais pavada savā patstāvīgajā dzīves vietā. Līdz ar to ministrijas ieskatā, vidējās profesionālās izglītības programmas īstenošanas izmaksās ir pamats iekļaut izmaksas arī par dienesta viesnīcu, jo tās nedublē citus atbalsta instrumentus (izmitināšanas atbalsts), kas noteikti Ministru kabineta 2022.gada 12.marta noteikumos Nr.168 “Noteikumi par izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem”.

Nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju izglītošanai vajadzīgais finansējums pieprasāms no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētajiem gadījumiem”.

Pašvaldība, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumu ePārskati atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Valsts kase nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus, reizi mēnesī līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša desmitajam datumam iesniedz pārskatu par izdevumiem, kas saistīti ar Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegto atbalstu, nodrošinot izglītības ieguvi pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē. Vēršam uzmanību, ka 2022.gada 24.martā tika pieņemti grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas stājās spēkā 2022.gada 26.martā, izsakot Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 13. panta 2.1 daļu jaunā redakcijā un paredzot, ka Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Labklājības ministrija atbilstoši kompetencei piecu darbdienu laikā saskaņo šā panta otrajā daļā minētās informācijas atbilstību Valsts kases pārskatam. Pašvaldība nodrošina normatīvajos aktos noteikto līdzekļu izlietojuma kontroli un atbilstību šā likuma mērķim.
Gadījumā, ja veidojas no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirtā finansējuma atlikums, to pārskaita atpakaļ finansējuma devējam.

Attiecībā uz profesionālās ievirzes izglītības ieguvi valsts dibinātās izglītības iestādēs noteikumu projekts paredz, ka profesionālās ievirzes izglītības programmas apguvi civiliedzīvotājiem nodrošina izglītības iestādei apstiprinātā budžeta ietvaros. Savukārt no 2022.gada 7. aprīļa grozījumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā izriet, ka pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs profesionālās ievirzes izglītības apguvi nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam nodrošina izglītības iestādei apstiprinātā budžeta ietvaros.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
-

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Nepilngadīgie Ukrainas civiliedzīvotāji, viņu vecāki, pedagogi, citas izglītības iestādē nodarbinātās personas
Ietekmes apraksts
Tiks nodrošināta izglītības ieguve nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem
Juridiskās personas
  • Pašvaldības kā atvasinātas publiskās personas (kā arī pastarpinātās pārvaldes iestādes); Latvijas Republika kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona (kā arī tiešās pārvaldes iestādes); Privātās izglītības iestādes un to dibinātāji.
Ietekmes apraksts
Pašvaldībām un to iestādēm, Izglītības un zinātnes ministrijai, valsts izglītības iestādēm, privātajām izglītības iestādēm ir noteikti pienākumi un funkcijas nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju izglītības nodrošināšanā.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
27 276 976
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
27 276 976
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-27 276 976
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-27 276 976
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
27 276 976
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Finanšu aprēķins Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam izglītībā ir indikatīvs, ņemot vērā, kā nav prognozējams kopējais patvērumu meklētāju skaits no Ukrainas.
Prognozētais kopējais patvērumu meklētāju skaits no Ukrainas 30 000  
t.sk. Nepilngadīgie (VUGD datu struktūra) 12 000 40%
                   t.sk. Līdz 6.g. (pirmsskola) 3 000  
                       t.sk. Virs 6 gadi (skola) 9 000  

Atbilstoši kārtībai, kādā Ukrainas nepilngadīgam patvēruma meklētājam nodrošina izglītības ieguves iespējas, vispārējās izglītības atbalsta apjoms tiek rēķināts 257 euro apmērā pedagogu atlīdzībai mēnesī un vidēji 50 euro mācību līdzekļu komplekta vienreizējai iegādei. Indikatīvās vispārējās izglītības izmaksas:
Nepieciešamais finansējums 2022.gadā Patvērumu meklētāju skaits Mēnešu skaits Pedagogu alga, mēnesī Mācību līdzekļi visā periodā Kopā Piezīmes
Kopā 12 000       26 814 000  
t.sk. Pirmsskola 3 000 10 257 50 7 860 000 marts-decembris
t.sk. Skola 9 000 8 257 50 18 954 000 marts- jūnijs; sept.- decembris

Atbilstoši kārtībai, kādā Ukrainas nepilngadīgam patvēruma meklētājam nodrošina profesionālās izglītības ieguves iespējas šādā apmērā:
Profesionālā izglītība (skaits prognozēts 20% no tiem, kas vidusskolas posmā) Patvērumu meklētāju skaits Mēnešu skaits Izmaksas mēnesī Kopā
Atlīdzība (ierēķināta pie vispārējās izglītības sadaļas) 600      
Stipendija (minimālā) 600 8 15 72 000
Uzturēšanas izmaksas (vidējās izmaksas uz vienu izglītojamo) pamatprogrammās 500 8 76,08 304 320
Uzturēšanas izmaksas (vidējās izmaksas uz vienu izglītojamo) Mākslas izglītības programmās 100 8 108,32 86 656

Savukārt, 2023. gada nepieciešamais finansējums nav prognozējams ārējo apstākļu dēļ.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Izdevumus sedz no valsts budžeta programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” un izdevumi tiks pieprasīti, kad būs faktiski zināms to nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits, kuri ieradīsies Latvijā, un kuriem būs nepieciešams nodrošināt izglītības ieguvi pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē.

Turklāt, šobrīd nav iespējams veikt precīzu novērtējumu par ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, jo nav zināms to nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits, kuri ieradīsies Latvijā, un kuriem būs nepieciešams nodrošināt izglītības ieguvi pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Noteikumu projekts tiek virzīts steidzamības kārtībā.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Izglītības un zinātnes ministrija
  • Pašvaldības, izglītības iestādes, sadarbības teritorijas Civilās aizsardzības komisijas.

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk