26-TA-871: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" " sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" uz Ekonomikas ministrijas budžetu" (turpmāk – Rīkojuma projekts) izstrādāts, pamatojoties uz likuma "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" 6. panta 1. punktu un 69. panta pirmo daļu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabinetam ir nepieciešams pieņemt lēmumu par apropriācijas pārdali 2 360 808 euro apmērā pirmās nepieciešamības preču rezervju sistēmas ieviešanai, lai valsts apdraudējuma gadījumā nodrošinātu iedzīvotājus ar pirmās nepieciešamības precēm.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
[1] Pamatojoties uz Mobilizācijas likuma 9. panta 6.1 punktā doto deleģējumu, 2024. gada 3. aprīlī stājās spēkā Ministru kabineta 2024. gada 26. marta noteikumi Nr. 185 "Noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības precēm valsts apdraudējuma gadījumā" (turpmāk – Noteikumi Nr. 185), kas nosaka:
1) pirmās nepieciešamības preces, ar kurām nodrošināmi iedzīvotāji valsts apdraudējuma gadījumā;
2) kārtību, kādā plānots nodrošināt iedzīvotājus ar pirmās nepieciešamības precēm, kā arī pirmās nepieciešamības preču izsniegšanas un izsniegšanas kontroles kārtību valstī;
3) valsts un pašvaldību institūciju uzdevumus un pienākumus iedzīvotāju nodrošināšanā ar pirmās nepieciešamības precēm.
Saskaņā ar Noteikumu Nr. 185 3. punktu valsts pārvaldes uzdevums nodrošināt iedzīvotājus ar pirmās nepieciešamības precēm (turpmāk arī - Valsts pārvaldes uzdevums) ir deleģēts SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" (turpmāk – Possessor).
Ievērojot minēto, atbilstoši Noteikumos Nr. 185 noteiktajai kārtībai iedzīvotāju nodrošināšanas ar pirmās nepieciešamības precēm sistēmas ieviešana paredz izveidot pirmās nepieciešamības preču rezervi, lai valsts apdraudējuma gadījumā nodrošinātu iedzīvotājus ar pirmās nepieciešamības precēm.
[2] Iedzīvotāju nodrošināšanas ar pirmās nepieciešamības precēm valsts apdraudējumu gadījumā sistēmas izveidošanai likumā "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" resora 74. "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" tika paredzēts finansējums valsts nozīmes prioritātes pasākumam iedzīvotāju nodrošināšanai ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm 31 114 900 euro apmērā.
No 31 114 900 euro līdz šim ir novirzīti (vai ir paredzēts novirzīt) šādu izdevumu segšanai:
[2.1] Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 19. jūlija rīkojumu Nr. 593 "Par apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" uz Ekonomikas ministrijas un Veselības ministrijas budžetu" tika atbalstīta apropriācijas pārdale 2 366 869 euro apmērā, tai skaitā:
1) 809 590 euro - Ekonomikas ministrijai, lai sāktu veidot pirmās nepieciešamības rūpniecības preču rezerves un nodrošinātu pilnvērtīgas pirmās nepieciešamības preču rezervju sistēmas ieviešanu;
2) 1 557 279 euro - Veselības ministrijai (Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam), lai valsts materiālo rezervju uzturēšanas ietvaros nodrošinātu veselības nozares pirmās nepieciešamības rūpniecības preču iegādi.
[2.2] Saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 30. janvāra rīkojumu Nr. 58 "Par apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" veikta apropriācijas pārdale 16 248 031 euro apmērā pirmās nepieciešamības preču rezervju sistēmas ieviešanai, lai valsts apdraudējuma gadījumā nodrošinātu iedzīvotājus ar pirmās nepieciešamības precēm.
[2.3] Saskaņā ar 2025. gada 11. jūnija rīkojumu Nr. 339 "Par apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" uz Veselības ministrijas budžetu" veikta apropriācijas pārdale 2 828 714 euro Veselības ministrijai no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" Ekonomikas ministrijai rezervētā finansējuma valsts nozīmes prioritārajam pasākumam "Iedzīvotāju nodrošināšanai ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējuma gadījumā".
[2.4] Saskaņā ar Zemkopības ministrijas virzītā informatīvā ziņojuma "Par finansējumu pārtikas rezervju izveidei" (25-TA-2348) Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu tiek paredzēts, ka Zemkopības ministrija finansējumu pārtikas rezervju izveidei 9 000 000 euro apmērā pieprasīs izmantošanai no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" Ekonomikas ministrijai rezervētā finansējuma valsts nozīmes prioritārajam pasākumam "Iedzīvotāju nodrošināšanai ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējuma gadījumā" .
[2.5] Ekonomikas ministrijai pārdalītais un uz 2025. gada 31. decembri neizmantotais finansējums 5 818 977,23 euro apmērā 2025. gada decembrī pārskaitīts atpakaļ valsts budžetā. Minētais finansējums nav izmantots līdz 2025. gada 31. decembrim, ņemot vērā to, ka līdz 2025. gada 31. decembrim vēl nebija noslēgušies iepirkumi par higiēnas preču iegādi.
[3] Līdz 2026. gada 31. martam pirmās nepieciešamības prešu sistēmas ieviešanai finansējums izlietots (vai rezervēts) 11 221 722,33 euro apmērā, šādu izdevumu segšanai:
[3.1] Possessor noslēgto līgumu par preču iegādi 9 865 423,71 euro apmērā;
[3.2] Centrālās noliktavas pakalpojumu izmaksām par periodu līdz 2026. gada 31. decembrim - 632 884 euro apmērā;
[3.3] Administratīvo izmaksu segšanai par periodu līdz 2026. gada 31. martam, kas kopā veido 723 414,62 euro (tai skaitā, par 2024. gadu - 177 835,90 euro, par 2025. gadu - 438 534,03 euro; par 2026. gada pirmo ceturksni - 107 044,69 euro).
[4] Lai nodrošinātu pirmās nepieciešamības preču iegādi valsts īpašumā, kā arī nodrošinātu koordinētu šo preču uzglabāšanas, krājumu izsniegšanas un atjaunošanas procesu – pirmās nepieciešamības preču sistēmas ieviešanas ietvaros ir nepieciešams izveidot arī šo preču uzglabāšanas sistēmu un nodrošināt krājumu izsniegšanas un atjaunošanas procesu, tostarp:
[4.1] Pirmās nepieciešamības preču uzglabāšanas risinājuma izveide
2025. gadā Possessor ir noslēgusi līgumu par centrālās noliktavas nomu, kas paredzēta pirmās nepieciešamības preču īslaicīgai uzglabāšanai, nodrošinot to sašķirošanu, pārpakošanu un sagatavošanu izvietošanai pastāvīgajās uzglabāšanas vietās. Uz šī Ministru kabineta rīkojuma sagatavošanas brīdi ir noslēgti iepirkumu līgumi par visu Noteikumu Nr. 185 pielikumā ietverto preču iegādi, kuru piegādi plānots pabeigt 2026. gadā. Attiecīgi centrālā noliktava nav paredzēta ilgtermiņa uzglabāšanai, un tās nomas turpināšana pēc 2027. gada netiek plānota.
Pirmās nepieciešamības preču sistēmas ieviešanas ietvaros Possessor ir izvērtējusi Latvijā pieejamās uzglabāšanas iespējas šo preču pastāvīgai uzglabāšanai. Izvērtēšanas rezultātā secināts, ka reģionos faktiski nedz valsts, pašvaldības vai privāta komersanta rīcībā nav pieejamu noliktavu telpu, kas bez būtiskas pielāgošanas atbilstu pirmās nepieciešamības preču uzglabāšanas prasībām. Līdz ar to ir nepieciešams rast risinājumu valstij piederošu noliktavu izbūvei.
Valsts īpašumā esošu noliktavu izbūve nodrošinātu vairākas būtiskas priekšrocības:
1) Funkcijas nepārtrauktība un garantēta pieejamība krīzes situācijās
Valsts īpašumā esoša infrastruktūra nodrošina, ka preču uzglabāšana un izsniegšana ir pieejama neatkarīgi no tirgus apstākļiem vai trešo personu rīcības.
2) Samazināta atkarība no privātā sektora riskiem
Noma rada strukturālu atkarību no komersanta darbības nepārtrauktības, finansiālās stabilitātes un biznesa lēmumiem. Valsts īpašumā esoša noliktava novērš riskus, kas saistīti ar līguma nepagarināšanu, darbības pārtraukšanu vai izmantošanas prioritāšu maiņu.
3) Konfidencialitāte un drošības prasību nodrošināšana
Informācija par rezervju apjomu un izvietojumu ir sensitīva. Nomas gadījumā šai informācijai var piekļūt plašāks personu loks, savukārt valsts īpašumā iespējams nodrošināt stingrāku piekļuves kontroli un vienotu drošības režīmu.
4) Specifisko prasību pilnvērtīga nodrošināšana
Valsts noliktavu iespējams projektēt atbilstoši konkrētajām loģistikas un uzglabāšanas prasībām. Nomas gadījumā pielāgošana ir ierobežota, prasa ieguldījumus svešā īpašumā un ir atkarīga no iznomātāja.
5) Operacionālā elastība krīzes apstākļos
Valsts kontrolēta infrastruktūra ļauj operatīvi pielāgot procesus bez ārējas saskaņošanas. Nomas gadījumā izmaiņas var būt laikietilpīgas vai ierobežotas.
6) Vienkāršāka pārvaldība un skaidra atbildība
Valsts īpašumā pārvaldība ir koncentrēta vienā institūcijā, savukārt nomas gadījumā tā bieži ir sadrumstalota, kas sarežģī lēmumu pieņemšanu un incidentu risināšanu.
7) Finansiālā ilgtspēja un izmaksu prognozējamība
Noma rada nepārtrauktu izdevumu plūsmu un atkarību no tirgus svārstībām. Savukārt valsts noliktavas izbūve veido ilgtermiņa aktīvu un nodrošina stabilāku izmaksu struktūru.
8) Stratēģiska infrastruktūras attīstība
Valsts īpašumā esoša noliktava ļauj attīstīt uzglabāšanas infrastruktūru kā vienotu sistēmu, savukārt nomas modelis šādu pieeju būtiski ierobežo.
[4.2] Informācijas tehnoloģiju risinājuma izveidei pirmās nepieciešamības preču sistēmas pārvaldībai
Possessor deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpilde ir tieši saistīta ar nepieciešamību efektīvi, precīzi un droši pārvaldīt pirmās nepieciešamības preču uzskaiti un apriti, ko praktiski nav iespējams īstenot bez atbilstošiem informācijas tehnoloģiju risinājumiem. Šiem risinājumiem ir jānodrošina preču uzskaite, atlikumu un derīguma termiņu kontrole, kā arī aprites procesu uzraudzība.
Vienlaikus saskaņā ar Noteikumu Nr. 185 4.5.4. apakšpunktu valsts apdraudējuma gadījumā pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijām reizi dienā ir jāsniedz Possessor informācija par izsniegto preču apjomu un nepieciešamību pēc papildu piegādēm. Ņemot vērā gan kopējo preču apjomu, gan intensīvo sadarbību ar minētajām komisijām, lai nodrošinātu precīzu, ātru un efektīvu informācijas apmaiņu, atbilstoši informācijas tehnoloģiju risinājumi ir kritiski nepieciešami savstarpējai informācijas apmaiņai.
Atbilstošu un mūsdienīgu informācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana nodrošinātu:
1) reāllaika situācijas pārskatāmību par krājumiem un to izvietojumu, kas ir būtiska operatīvu un stratēģisku lēmumu pieņemšanai;
2) automatizētu un drošu datu apmaiņu ar pašvaldībām un citām institūcijām;
3) augstu datu aizsardzības un kiberdrošības līmeni;
4) krājumu aprites caurspīdīgumu un izsekojamību;
5) automatizētus brīdinājumus par kritiskajiem atlikumiem un derīguma termiņiem;
6) integrāciju ar citām valsts informācijas sistēmām un civilās aizsardzības risinājumiem.
7) samazināt administratīvos izdevumus ilgtermiņā.
Bez šādiem risinājumiem praktiski nav iespējams nodrošināt nepieciešamo informācijas apstrādes ātrumu, precizitāti un drošību, kā arī pilnvērtīgi nodrošināt krājumu izsniegšanas un atjaunošanas procesu.
Uz šo brīdi Possessor ir veikusi izpēti un sākotnējo izvērtējumu attiecībā uz pirmās nepieciešamības preču uzskaites un aprites nodrošināšanai nepieciešamo informācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešanu.
Balstoties uz veiktās izpētes rezultātiem, ir identificēti iespējamie risinājumu virzieni, kas perspektīvā varētu nodrošināt noteikto funkcionālo un drošības prasību izpildi. Vienlaikus turpmākajā posmā ir nepieciešams veikt padziļinātu konkrētā risinājuma praktiskās ieviešanas izvērtējumu, tostarp attiecībā uz tehnisko integrāciju, pielāgošanas apjomu un uzturēšanas aspektiem. Šāda izvērtējuma rezultāti kalpos par pamatu, lai precīzāk noteiktu iespējamo izmaksu apmēru un izvēlētos optimālāko risinājuma ieviešanas modeli.
1) pirmās nepieciešamības preces, ar kurām nodrošināmi iedzīvotāji valsts apdraudējuma gadījumā;
2) kārtību, kādā plānots nodrošināt iedzīvotājus ar pirmās nepieciešamības precēm, kā arī pirmās nepieciešamības preču izsniegšanas un izsniegšanas kontroles kārtību valstī;
3) valsts un pašvaldību institūciju uzdevumus un pienākumus iedzīvotāju nodrošināšanā ar pirmās nepieciešamības precēm.
Saskaņā ar Noteikumu Nr. 185 3. punktu valsts pārvaldes uzdevums nodrošināt iedzīvotājus ar pirmās nepieciešamības precēm (turpmāk arī - Valsts pārvaldes uzdevums) ir deleģēts SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" (turpmāk – Possessor).
Ievērojot minēto, atbilstoši Noteikumos Nr. 185 noteiktajai kārtībai iedzīvotāju nodrošināšanas ar pirmās nepieciešamības precēm sistēmas ieviešana paredz izveidot pirmās nepieciešamības preču rezervi, lai valsts apdraudējuma gadījumā nodrošinātu iedzīvotājus ar pirmās nepieciešamības precēm.
[2] Iedzīvotāju nodrošināšanas ar pirmās nepieciešamības precēm valsts apdraudējumu gadījumā sistēmas izveidošanai likumā "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" resora 74. "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" tika paredzēts finansējums valsts nozīmes prioritātes pasākumam iedzīvotāju nodrošināšanai ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm 31 114 900 euro apmērā.
No 31 114 900 euro līdz šim ir novirzīti (vai ir paredzēts novirzīt) šādu izdevumu segšanai:
[2.1] Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 19. jūlija rīkojumu Nr. 593 "Par apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" uz Ekonomikas ministrijas un Veselības ministrijas budžetu" tika atbalstīta apropriācijas pārdale 2 366 869 euro apmērā, tai skaitā:
1) 809 590 euro - Ekonomikas ministrijai, lai sāktu veidot pirmās nepieciešamības rūpniecības preču rezerves un nodrošinātu pilnvērtīgas pirmās nepieciešamības preču rezervju sistēmas ieviešanu;
2) 1 557 279 euro - Veselības ministrijai (Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam), lai valsts materiālo rezervju uzturēšanas ietvaros nodrošinātu veselības nozares pirmās nepieciešamības rūpniecības preču iegādi.
[2.2] Saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 30. janvāra rīkojumu Nr. 58 "Par apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" veikta apropriācijas pārdale 16 248 031 euro apmērā pirmās nepieciešamības preču rezervju sistēmas ieviešanai, lai valsts apdraudējuma gadījumā nodrošinātu iedzīvotājus ar pirmās nepieciešamības precēm.
[2.3] Saskaņā ar 2025. gada 11. jūnija rīkojumu Nr. 339 "Par apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" uz Veselības ministrijas budžetu" veikta apropriācijas pārdale 2 828 714 euro Veselības ministrijai no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" Ekonomikas ministrijai rezervētā finansējuma valsts nozīmes prioritārajam pasākumam "Iedzīvotāju nodrošināšanai ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējuma gadījumā".
[2.4] Saskaņā ar Zemkopības ministrijas virzītā informatīvā ziņojuma "Par finansējumu pārtikas rezervju izveidei" (25-TA-2348) Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu tiek paredzēts, ka Zemkopības ministrija finansējumu pārtikas rezervju izveidei 9 000 000 euro apmērā pieprasīs izmantošanai no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" Ekonomikas ministrijai rezervētā finansējuma valsts nozīmes prioritārajam pasākumam "Iedzīvotāju nodrošināšanai ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējuma gadījumā" .
[2.5] Ekonomikas ministrijai pārdalītais un uz 2025. gada 31. decembri neizmantotais finansējums 5 818 977,23 euro apmērā 2025. gada decembrī pārskaitīts atpakaļ valsts budžetā. Minētais finansējums nav izmantots līdz 2025. gada 31. decembrim, ņemot vērā to, ka līdz 2025. gada 31. decembrim vēl nebija noslēgušies iepirkumi par higiēnas preču iegādi.
[3] Līdz 2026. gada 31. martam pirmās nepieciešamības prešu sistēmas ieviešanai finansējums izlietots (vai rezervēts) 11 221 722,33 euro apmērā, šādu izdevumu segšanai:
[3.1] Possessor noslēgto līgumu par preču iegādi 9 865 423,71 euro apmērā;
[3.2] Centrālās noliktavas pakalpojumu izmaksām par periodu līdz 2026. gada 31. decembrim - 632 884 euro apmērā;
[3.3] Administratīvo izmaksu segšanai par periodu līdz 2026. gada 31. martam, kas kopā veido 723 414,62 euro (tai skaitā, par 2024. gadu - 177 835,90 euro, par 2025. gadu - 438 534,03 euro; par 2026. gada pirmo ceturksni - 107 044,69 euro).
[4] Lai nodrošinātu pirmās nepieciešamības preču iegādi valsts īpašumā, kā arī nodrošinātu koordinētu šo preču uzglabāšanas, krājumu izsniegšanas un atjaunošanas procesu – pirmās nepieciešamības preču sistēmas ieviešanas ietvaros ir nepieciešams izveidot arī šo preču uzglabāšanas sistēmu un nodrošināt krājumu izsniegšanas un atjaunošanas procesu, tostarp:
[4.1] Pirmās nepieciešamības preču uzglabāšanas risinājuma izveide
2025. gadā Possessor ir noslēgusi līgumu par centrālās noliktavas nomu, kas paredzēta pirmās nepieciešamības preču īslaicīgai uzglabāšanai, nodrošinot to sašķirošanu, pārpakošanu un sagatavošanu izvietošanai pastāvīgajās uzglabāšanas vietās. Uz šī Ministru kabineta rīkojuma sagatavošanas brīdi ir noslēgti iepirkumu līgumi par visu Noteikumu Nr. 185 pielikumā ietverto preču iegādi, kuru piegādi plānots pabeigt 2026. gadā. Attiecīgi centrālā noliktava nav paredzēta ilgtermiņa uzglabāšanai, un tās nomas turpināšana pēc 2027. gada netiek plānota.
Pirmās nepieciešamības preču sistēmas ieviešanas ietvaros Possessor ir izvērtējusi Latvijā pieejamās uzglabāšanas iespējas šo preču pastāvīgai uzglabāšanai. Izvērtēšanas rezultātā secināts, ka reģionos faktiski nedz valsts, pašvaldības vai privāta komersanta rīcībā nav pieejamu noliktavu telpu, kas bez būtiskas pielāgošanas atbilstu pirmās nepieciešamības preču uzglabāšanas prasībām. Līdz ar to ir nepieciešams rast risinājumu valstij piederošu noliktavu izbūvei.
Valsts īpašumā esošu noliktavu izbūve nodrošinātu vairākas būtiskas priekšrocības:
1) Funkcijas nepārtrauktība un garantēta pieejamība krīzes situācijās
Valsts īpašumā esoša infrastruktūra nodrošina, ka preču uzglabāšana un izsniegšana ir pieejama neatkarīgi no tirgus apstākļiem vai trešo personu rīcības.
2) Samazināta atkarība no privātā sektora riskiem
Noma rada strukturālu atkarību no komersanta darbības nepārtrauktības, finansiālās stabilitātes un biznesa lēmumiem. Valsts īpašumā esoša noliktava novērš riskus, kas saistīti ar līguma nepagarināšanu, darbības pārtraukšanu vai izmantošanas prioritāšu maiņu.
3) Konfidencialitāte un drošības prasību nodrošināšana
Informācija par rezervju apjomu un izvietojumu ir sensitīva. Nomas gadījumā šai informācijai var piekļūt plašāks personu loks, savukārt valsts īpašumā iespējams nodrošināt stingrāku piekļuves kontroli un vienotu drošības režīmu.
4) Specifisko prasību pilnvērtīga nodrošināšana
Valsts noliktavu iespējams projektēt atbilstoši konkrētajām loģistikas un uzglabāšanas prasībām. Nomas gadījumā pielāgošana ir ierobežota, prasa ieguldījumus svešā īpašumā un ir atkarīga no iznomātāja.
5) Operacionālā elastība krīzes apstākļos
Valsts kontrolēta infrastruktūra ļauj operatīvi pielāgot procesus bez ārējas saskaņošanas. Nomas gadījumā izmaiņas var būt laikietilpīgas vai ierobežotas.
6) Vienkāršāka pārvaldība un skaidra atbildība
Valsts īpašumā pārvaldība ir koncentrēta vienā institūcijā, savukārt nomas gadījumā tā bieži ir sadrumstalota, kas sarežģī lēmumu pieņemšanu un incidentu risināšanu.
7) Finansiālā ilgtspēja un izmaksu prognozējamība
Noma rada nepārtrauktu izdevumu plūsmu un atkarību no tirgus svārstībām. Savukārt valsts noliktavas izbūve veido ilgtermiņa aktīvu un nodrošina stabilāku izmaksu struktūru.
8) Stratēģiska infrastruktūras attīstība
Valsts īpašumā esoša noliktava ļauj attīstīt uzglabāšanas infrastruktūru kā vienotu sistēmu, savukārt nomas modelis šādu pieeju būtiski ierobežo.
[4.2] Informācijas tehnoloģiju risinājuma izveidei pirmās nepieciešamības preču sistēmas pārvaldībai
Possessor deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpilde ir tieši saistīta ar nepieciešamību efektīvi, precīzi un droši pārvaldīt pirmās nepieciešamības preču uzskaiti un apriti, ko praktiski nav iespējams īstenot bez atbilstošiem informācijas tehnoloģiju risinājumiem. Šiem risinājumiem ir jānodrošina preču uzskaite, atlikumu un derīguma termiņu kontrole, kā arī aprites procesu uzraudzība.
Vienlaikus saskaņā ar Noteikumu Nr. 185 4.5.4. apakšpunktu valsts apdraudējuma gadījumā pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijām reizi dienā ir jāsniedz Possessor informācija par izsniegto preču apjomu un nepieciešamību pēc papildu piegādēm. Ņemot vērā gan kopējo preču apjomu, gan intensīvo sadarbību ar minētajām komisijām, lai nodrošinātu precīzu, ātru un efektīvu informācijas apmaiņu, atbilstoši informācijas tehnoloģiju risinājumi ir kritiski nepieciešami savstarpējai informācijas apmaiņai.
Atbilstošu un mūsdienīgu informācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana nodrošinātu:
1) reāllaika situācijas pārskatāmību par krājumiem un to izvietojumu, kas ir būtiska operatīvu un stratēģisku lēmumu pieņemšanai;
2) automatizētu un drošu datu apmaiņu ar pašvaldībām un citām institūcijām;
3) augstu datu aizsardzības un kiberdrošības līmeni;
4) krājumu aprites caurspīdīgumu un izsekojamību;
5) automatizētus brīdinājumus par kritiskajiem atlikumiem un derīguma termiņiem;
6) integrāciju ar citām valsts informācijas sistēmām un civilās aizsardzības risinājumiem.
7) samazināt administratīvos izdevumus ilgtermiņā.
Bez šādiem risinājumiem praktiski nav iespējams nodrošināt nepieciešamo informācijas apstrādes ātrumu, precizitāti un drošību, kā arī pilnvērtīgi nodrošināt krājumu izsniegšanas un atjaunošanas procesu.
Uz šo brīdi Possessor ir veikusi izpēti un sākotnējo izvērtējumu attiecībā uz pirmās nepieciešamības preču uzskaites un aprites nodrošināšanai nepieciešamo informācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešanu.
Balstoties uz veiktās izpētes rezultātiem, ir identificēti iespējamie risinājumu virzieni, kas perspektīvā varētu nodrošināt noteikto funkcionālo un drošības prasību izpildi. Vienlaikus turpmākajā posmā ir nepieciešams veikt padziļinātu konkrētā risinājuma praktiskās ieviešanas izvērtējumu, tostarp attiecībā uz tehnisko integrāciju, pielāgošanas apjomu un uzturēšanas aspektiem. Šāda izvērtējuma rezultāti kalpos par pamatu, lai precīzāk noteiktu iespējamo izmaksu apmēru un izvēlētos optimālāko risinājuma ieviešanas modeli.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ir apzināta nepieciešamība valstij rūpīgi pārdomāt visus ar kopējās sabiedrības aizsardzību saistītos aspektus un nodrošināt tās gatavību spēt operatīvi reaģēt jebkādas negatīvas eskalācijas gadījumā. Tāpat jebkādi iekšēji vai ārēji notikumi var radīt situāciju, kad neatliekami liela sabiedrības daļa ir nodrošināma ar pirmās nepieciešamības precēm, ar mērķi nodrošināt primārās iedzīvotāju pamatvajadzības, kā arī lai novērstu izvērstu slimību izplatību, kas saistīts ar higiēnas normu neievērošanu.
Pie apstākļiem, kad valstī nav izveidotas pirmās nepieciešamības preču rezerves un izveidota funkcionējoša pirmās nepieciešamības preču rezervju sistēma, operatīva iedzīvotāju pamatvajadzību minimāla nodrošināšana var būt neīstenojams izaicinājums. Tostarp liela apjoma iedzīvotāju nodrošināšana ar pirmās nepieciešamības precēm ir cieši saistīta ar finansiālo līdzekļu piesaistes pasākumu īstenošanu, faktisku iepirkumu plānošanu un organizēšanu, pirmās nepieciešamības preču uzglabāšanas vietu izveidi, preču piegādes loģistikas izveidi. Vienlaikus ar lielu ticamību piegādātāju rīcībā var nebūt tik ievērojams skaits preču, kuru nodrošināšanai būtu vēl nepieciešami papildu laika resursi izejvielu sagādāšanai un preču saražošanai.
Pie šādas situācijas nepieciešamības gadījumā operatīva iedzīvotāju nodrošināšana ar pirmās nepieciešamības precēm būtu faktiski neiespējama.
Turklāt, sabiedrībai apzinoties, ka iespējama valsts apdraudējuma gadījumā valstī ir izveidotas pirmās nepieciešamības preču rezerves un ir ieviesta pilnvērtīga un funkcionējoša pirmās nepieciešamības preču rezervju sistēma, arīdzan jau šobrīd rada drošības sajūtu, augstāku uzticamību valsts iestādēm un kopējo lojalitāti pret valsti, kas ir tieši saistīts ar kopējo sabiedrības emocionālo labklājību, sabiedrisko drošību un kārtību.
Ievērojot minēto, ir nepieciešama finansējuma pārdale plānoto aktivitāšu īstenošanai, kas saistīts ar pirmās nepieciešamības preču rezervju izveides un pilnvērtīgas pirmās nepieciešamības preču rezervju sistēmas ieviešanas pabeigšanu.
Pie apstākļiem, kad valstī nav izveidotas pirmās nepieciešamības preču rezerves un izveidota funkcionējoša pirmās nepieciešamības preču rezervju sistēma, operatīva iedzīvotāju pamatvajadzību minimāla nodrošināšana var būt neīstenojams izaicinājums. Tostarp liela apjoma iedzīvotāju nodrošināšana ar pirmās nepieciešamības precēm ir cieši saistīta ar finansiālo līdzekļu piesaistes pasākumu īstenošanu, faktisku iepirkumu plānošanu un organizēšanu, pirmās nepieciešamības preču uzglabāšanas vietu izveidi, preču piegādes loģistikas izveidi. Vienlaikus ar lielu ticamību piegādātāju rīcībā var nebūt tik ievērojams skaits preču, kuru nodrošināšanai būtu vēl nepieciešami papildu laika resursi izejvielu sagādāšanai un preču saražošanai.
Pie šādas situācijas nepieciešamības gadījumā operatīva iedzīvotāju nodrošināšana ar pirmās nepieciešamības precēm būtu faktiski neiespējama.
Turklāt, sabiedrībai apzinoties, ka iespējama valsts apdraudējuma gadījumā valstī ir izveidotas pirmās nepieciešamības preču rezerves un ir ieviesta pilnvērtīga un funkcionējoša pirmās nepieciešamības preču rezervju sistēma, arīdzan jau šobrīd rada drošības sajūtu, augstāku uzticamību valsts iestādēm un kopējo lojalitāti pret valsti, kas ir tieši saistīts ar kopējo sabiedrības emocionālo labklājību, sabiedrisko drošību un kārtību.
Ievērojot minēto, ir nepieciešama finansējuma pārdale plānoto aktivitāšu īstenošanai, kas saistīts ar pirmās nepieciešamības preču rezervju izveides un pilnvērtīgas pirmās nepieciešamības preču rezervju sistēmas ieviešanas pabeigšanu.
Risinājuma apraksts
Pirmās nepieciešamības preču rezervju sistēmas pilnīgai ieviešanai 2026. gadā ir nepieciešams finansējums 2 360 808 euro apmērā, kas nepieciešami turpmāk minēto izmaksu segšanai.
[1] Lai pilnībā varētu tikt pabeigta pirmās nepieciešamības preču iegāde atbilstoši Noteikumu Nr. 185 1. pielikumā "Pirmās nepieciešamības preču saraksts" noteiktajam pirmās nepieciešamības preču sarakstam, Possessor 2026. gadā ir noslēgusies iepirkuma procedūra par higiēnas preču iegādi, kas sastāv no šādām preču kategorijām un kas kopā veido plānotās izmaksas 1 925 807,61 euro apmērā, tai skaitā:
[1.1] tualetes papīrs, līguma summa: 397 082,29 euro, līguma noslēgšanas datums 2026. gada 2. februāris, piegādes termiņš: 2026. gada 11. maijs;
[1.2] papīra dvieļi/salvetes, līguma summa: 4 839,52 euro, līguma noslēgšanas datums 2026. gada 2. februāris, piegādes termiņš: 2026. gada 11. maijs;
[1.3] uroloģiskās paketes, līguma summa: 212 913,54 euro, līguma noslēgšanas datums: 2026. gada 16. marts, piegādes termiņš: 2026. gada 15. jūnijs;
[1.4] jostbikses pieaugušajiem, līguma summa: 734 816,62 euro, līguma noslēgšanas datums: 2026. gada 16. marts, piegādes termiņš: 2026. gada 15. jūnijs;
[1.5] zobu birste, līguma summa: 36 098,39 euro, līguma noslēgšanas datums: 2026. gada 13. marts, piegādes termiņš: 2026. gada 29. jūnijs;
[1.6] zobu pasta, līguma summa: 97 599,35 euro, līguma noslēgšanas datums: 2026. gada 13. marts, piegādes termiņš: 2026. gada 29. jūnijs;
[1.7] bērnu ziepes, līguma summa: 28 597,14 euro. līguma noslēgšanas datums: 27.02.2026, piegādes termiņš: 15.06.2026
[1.8] aizsargkrēms, līguma summa: 20 987,91 euro, līguma noslēgšanas datums: 2026. gada 27. februāris, piegādes termiņš: 2026. gada 15. jūnijs;
[1.9] ziepes, līguma summa: 85 566,55 euro, līguma noslēgšanas datums: 2026. gada 24. februāris, piegādes termiņš: 2026. gada 9. jūnijs;
[1.10] šampūnziepes, līguma summa 109 632,15 euro, līguma noslēgšanas datums: 2026. gada 24. februāris, piegādes termiņš: 2026. gada 9. jūnijs;
[1.11] veļas ziepes, līguma summa 66 848,87 euro, līguma noslēgšanas datums: 2026. gada 30. marts; piegādes termiņš: 2026. gada 16. jūlijs;
[1.12] skuvekļi, līguma summa 43 076,05 euro, līguma noslēgšanas datums: 2026. gada 19. marts, piegādes termiņš: 2026. gada 6. jūlijs;
[1.13] mitrās salvetes, paredzamā līgumssuma 9 327,07 euro, līguma noslēgšanas datums: 2026. gada 29. aprīlis, piegādes termiņš: 2026. gada 12. augusts;
[1.14] autiņbiksītes, paredzamā līgumssuma 78 422,16, līguma noslēgšanas datums: 2026. gada 29. aprīlis, piegādes termiņš: 2026. gada 12. augusts.
[2] Administratīvajām izmaksām 2026. gada 2., 3. un 4. ceturksnī, kas saistītas ar Possessor deleģētā Valsts pārvaldes uzdevuma izpildi 2026. gadā un kas provizoriski veido aptuveni 435 000 euro, tai skaitā:
[2.1] Tieši iesaistīto darbinieku personāla izdevumi, kas provizoriski veido 189 100 euro (tai skaitā, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas).
[2.2] Citi izdevumi, kas saistīti ar preču iegādi un pakalpojumu saņemšanu, lai veiksmīgi nodrošinātu Valsts pārvaldes uzdevuma izpildi (piemēram, izmaksas, kas saistītas ar Valsts pārvaldes uzdevuma īstenošanai nepieciešamajiem pieredzes apmaiņas komandējumiem vai mācībām) un kas provizoriski veido 27 400 euro.
[2.3] Netieši iesaistīto darbinieku personāla izdevumi, kas provizoriski veido 141 500 euro (tai skaitā, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas);
Possessor nodarbinātie, kas nav tieši iesaistīti Valsts pārvaldes uzdevuma izpildē, bet nodrošina Possessor darbību kopumā, līdz ar to veicinot attiecīgā valsts pārvaldes uzdevuma ietvaros ietilpstošo procesu izpildi. Izmaksu apmērs noteikts atbilstoši Possessor ieņēmumu un izdevumu attiecināšanas metodikai proporcionāli ar pārējo Possessor deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu saistīto izmaksu segšanai.
[2.4] Ēku un telpu uzturēšanas izdevumi, kas provizoriski veido 19 000 euro.
Izmaksu apmērs noteikts atbilstoši Possessor ieņēmumu un izdevumu attiecināšanas metodikai proporcionāli ar pārējo Possessor deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu saistīto izmaksu segšanai.
[2.5] Pamatlīdzekļu nolietojums, kas provizoriski veido 15 700 euro.
Izmaksu apmērs noteikts atbilstoši Possessor ieņēmumu un izdevumu attiecināšanas metodikai proporcionāli ar pārējo Possessor deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu saistīto izmaksu segšanai.
[2.6] Informācijas un sakaru sistēmas izdevumi, kas provizoriski veido 21 300 euro.
Izmaksu apmērs noteikts atbilstoši Possessor ieņēmumu un izdevumu attiecināšanas metodikai proporcionāli ar pārējo Possessor deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu saistīto izmaksu segšanai.
[2.7] Citi izdevumi, kas provizoriski veido 21 000 euro (piemēram, transporta līdzekļu uzturēšanas izmaksas, gada pārskata sagatavošana).
Izmaksu apmērs noteikts atbilstoši Possessor ieņēmumu un izdevumu attiecināšanas metodikai proporcionāli ar pārējo Possessor deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu saistīto izmaksu segšanai.
[2.8] 2026. gadā plānots tiešo izdevumu pieaugums 48 761,33 euro apmērā attiecībā pret 2025. gada faktiskajām izmaksām, ko galvenokārt veido vienas papildu amata vietas izveidei nepieciešamais finansējums 30 000 euro apmērā.
Savukārt 2026. gadā plānots netiešo izdevumu pieaugums 54 684,71 euro apmērā attiecībā pret 2025. gada faktiskajām izmaksām, ko galvenokārt veido netieši iesaistīto darbinieku personāla izdevumu palielinājums 31 765,82 euro apmērā un informācijas un sakaru sistēmu uzturēšanas izdevumu pieaugums 8 259,96 euro apmērā.
[3] Pamatojoties uz šīs anotācijas 1.3. sadaļas "Pašreizējā situācija" 4. punktā sniegto informāciju, pirmās nepieciešamības preču rezervju sistēmas ieviešanas pilnīgai pabeigšanai papildus ir veicamas sekojošas aktivitātes:
[3.1] Pirmās nepieciešamības preču uzglabāšanas risinājuma izveide
Ņemot vērā anotācijas 1.3. sadaļas "Pašreizējā situācija" 4.1. apakšpunktā izklāstītos apsvērumus, pirmās nepieciešamības preču pastāvīgas uzglabāšanas risinājuma nodrošināšanai kā pamata risinājums tiek vērtēta valstij piederošas noliktavas izbūve, vienlaikus neizslēdzot citu alternatīvu izvērtēšanu turpmākajā plānošanas procesā.
Reģionālās noliktavas pirmās nepieciešamības preču uzglabāšanai projektēšanas un izbūves aptuvenās izmaksas ir aprēķinātas līdz 2 955 000 euro. Minētās izmaksas ir indikatīvas un noteiktas, balstoties uz provizoriskiem aprēķiniem, ņemot vērā līdzīgu infrastruktūras objektu izbūves praksi, būvniecības tirgus vidējās izmaksas, kā arī paredzamās tehniskās un funkcionālās prasības noliktavai.
Precīzs finansējuma apmērs tiks noteikts pēc būvprojekta izstrādes un attiecīgā publiskā iepirkuma procedūras pabeigšanas. Vienlaikus, ievērojot nepieciešamību nodrošināt godīgu konkurenci un neietekmēt potenciālo pretendentu piedāvājumus, detalizētāka informācija par izmaksu aprēķina pieņēmumiem šajā posmā netiek publiski konkretizēta. Tāpat jāņem vērā, ka faktiskās izmaksas var ietekmēt būvniecības tirgus dinamika, materiālu cenu svārstības un izvēlētie tehniskie risinājumi.
Reģionālās noliktavas projekta izstrādi un būvniecību plānots īstenot laika posmā no 2027. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim.
Reģionālās noliktavas uzturēšanai pēc tās izbūves budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" finansējums nav pieejams.
Līdz šim veiktā izvērtējuma rezultāti apliecina reģionālās noliktavas izbūves lietderību un ekonomiskos ieguvumus pirmās nepieciešamības preču uzglabāšanas sistēmas attīstībā un pastāvīgā uzglabāšanā. Vienlaikus jāņem vērā, ka šobrīd tiek ieviests jaunais valsts materiālo rezervju pārvaldības konceptuālais risinājums, kura ietvaros, cita starpā, ietilpst arī pirmās nepieciešamības preču rezervju pārvaldības sistēma.
Šobrīd plānotais pastāvīgās uzglabāšanas risinājums ir paredzēts pirmās nepieciešamības preču rezervju uzglabāšanas vajadzībām, proti, reģionālās noliktavas risinājuma plānošanas mērķis ir nodrošināt Noteikumu Nr. 185 ietvaros izveidoto pirmās nepieciešamības preču rezervju ilgtermiņa uzglabāšanu, pārvaldību un pieejamību valsts apdraudējuma gadījumā.
Vienlaikus, ieviešot jauno valsts materiālo rezervju pārvaldības konceptuālo risinājumu, noliktavas risinājuma plānošanā tiek ņemti vērā arī ilgtermiņa attīstības aspekti, lai izvēlētais risinājums būtu pēc iespējas racionālāks un ilgtspējīgāks. Tādēļ tiek vērtēti tādi faktori kā iespējas nākotnē attīstīt infrastruktūru, teritorijas piemērotība paplašināšanai, loģistikas plūsmu organizācija un pieejamība, kā arī rezervju izsniegšanas procesa efektivitāte valsts apdraudējuma gadījumā. Šāds izvērtējums ir vērsts uz efektīvu valsts resursu izmantošanu.
Ievērojot minēto, lai nodrošinātu pēc iespējas lietderīgāku, ekonomiski pamatotāku un ilgtspējīgāku risinājumu, plānošanas procesā tiek izvērtētas arī alternatīvas pirmās nepieciešamības preču rezervju pastāvīgas uzglabāšanas nodrošināšanai, tostarp esošu noliktavu pielāgošana vai pārveide. Šādas alternatīvas tiks vērtētas, ciktāl tās spēj nodrošināt nepieciešamās funkcionālās, drošības un saimnieciskā izdevīguma prasības.
[3.2] Informācijas tehnoloģiju risinājuma ieviešana pirmās nepieciešamības preču sistēmas pārvaldībai
Informācijas tehnoloģiju risinājuma ieviešana pirmās nepieciešamības preču uzskaites un aprites nodrošināšanai ir plānota 2027. gadā.
Ņemot vērā, ka šobrīd vēl turpinās potenciālo risinājumu praktiskās ieviešanas izvērtējums, precīzs ar risinājuma ieviešanu saistīto izmaksu apmērs šajā posmā nav nosakāms. Detalizētāka informācija par izmaksām tiks definēta pēc izvēlētā risinājuma tehnisko parametru un ieviešanas nosacījumu precizēšanas.
Informācijas tehnoloģiju risinājuma uzturēšanai pēc tā ieviešanas budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" finansējums nav pieejams.
[3.3] Izmaksas
Ņemot vērā šīs anotācijas 1.3. sadaļā "Pašreizējā situācija" norādīto informāciju par līdz šim izmantoto (vai rezervēto) finansējumu, kā arī ar šo rīkojumu paredzēto apropriācijas apmēru, līdz 2026. gada 31. decembrim budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" no Ekonomikas ministrijai rezervētā finansējuma valsts nozīmes prioritārajam pasākumam "Iedzīvotāju nodrošināšana ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējuma gadījumā" paliks neizmantoti 3 458 169 euro.
Pirmās nepieciešamības preču pastāvīgas uzglabāšanas vietas izveidei, kā arī informācijas tehnoloģiju risinājuma ieviešanai nepieciešamo finansējumu Ekonomikas ministrija (Possessor) izmantos 2027. un 2028. gadā no minētiem neizmantotajiem budžeta resursa līdzekļiem, kas veidos izmaksas līdz 3 458 169 euro, sedzot Possessor administratīvos izdevumus Ekonomikas ministrijas budžeta resursu ietvaros.
Ņemot vērā, ka šobrīd vēl noris darbs pie minēto konceptuālo risinājumu izstrādes, precīzas izmaksas, to sadalījums starp atsevišķajiem risinājuma komponentiem un izlietojums pa gadiem tiks precizēts, sagatavojot un virzot Ministru kabinetā rīkojumu projektus par apropriācijas pārdali 2027. un 2028. gadam.
[1] Lai pilnībā varētu tikt pabeigta pirmās nepieciešamības preču iegāde atbilstoši Noteikumu Nr. 185 1. pielikumā "Pirmās nepieciešamības preču saraksts" noteiktajam pirmās nepieciešamības preču sarakstam, Possessor 2026. gadā ir noslēgusies iepirkuma procedūra par higiēnas preču iegādi, kas sastāv no šādām preču kategorijām un kas kopā veido plānotās izmaksas 1 925 807,61 euro apmērā, tai skaitā:
[1.1] tualetes papīrs, līguma summa: 397 082,29 euro, līguma noslēgšanas datums 2026. gada 2. februāris, piegādes termiņš: 2026. gada 11. maijs;
[1.2] papīra dvieļi/salvetes, līguma summa: 4 839,52 euro, līguma noslēgšanas datums 2026. gada 2. februāris, piegādes termiņš: 2026. gada 11. maijs;
[1.3] uroloģiskās paketes, līguma summa: 212 913,54 euro, līguma noslēgšanas datums: 2026. gada 16. marts, piegādes termiņš: 2026. gada 15. jūnijs;
[1.4] jostbikses pieaugušajiem, līguma summa: 734 816,62 euro, līguma noslēgšanas datums: 2026. gada 16. marts, piegādes termiņš: 2026. gada 15. jūnijs;
[1.5] zobu birste, līguma summa: 36 098,39 euro, līguma noslēgšanas datums: 2026. gada 13. marts, piegādes termiņš: 2026. gada 29. jūnijs;
[1.6] zobu pasta, līguma summa: 97 599,35 euro, līguma noslēgšanas datums: 2026. gada 13. marts, piegādes termiņš: 2026. gada 29. jūnijs;
[1.7] bērnu ziepes, līguma summa: 28 597,14 euro. līguma noslēgšanas datums: 27.02.2026, piegādes termiņš: 15.06.2026
[1.8] aizsargkrēms, līguma summa: 20 987,91 euro, līguma noslēgšanas datums: 2026. gada 27. februāris, piegādes termiņš: 2026. gada 15. jūnijs;
[1.9] ziepes, līguma summa: 85 566,55 euro, līguma noslēgšanas datums: 2026. gada 24. februāris, piegādes termiņš: 2026. gada 9. jūnijs;
[1.10] šampūnziepes, līguma summa 109 632,15 euro, līguma noslēgšanas datums: 2026. gada 24. februāris, piegādes termiņš: 2026. gada 9. jūnijs;
[1.11] veļas ziepes, līguma summa 66 848,87 euro, līguma noslēgšanas datums: 2026. gada 30. marts; piegādes termiņš: 2026. gada 16. jūlijs;
[1.12] skuvekļi, līguma summa 43 076,05 euro, līguma noslēgšanas datums: 2026. gada 19. marts, piegādes termiņš: 2026. gada 6. jūlijs;
[1.13] mitrās salvetes, paredzamā līgumssuma 9 327,07 euro, līguma noslēgšanas datums: 2026. gada 29. aprīlis, piegādes termiņš: 2026. gada 12. augusts;
[1.14] autiņbiksītes, paredzamā līgumssuma 78 422,16, līguma noslēgšanas datums: 2026. gada 29. aprīlis, piegādes termiņš: 2026. gada 12. augusts.
[2] Administratīvajām izmaksām 2026. gada 2., 3. un 4. ceturksnī, kas saistītas ar Possessor deleģētā Valsts pārvaldes uzdevuma izpildi 2026. gadā un kas provizoriski veido aptuveni 435 000 euro, tai skaitā:
[2.1] Tieši iesaistīto darbinieku personāla izdevumi, kas provizoriski veido 189 100 euro (tai skaitā, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas).
[2.2] Citi izdevumi, kas saistīti ar preču iegādi un pakalpojumu saņemšanu, lai veiksmīgi nodrošinātu Valsts pārvaldes uzdevuma izpildi (piemēram, izmaksas, kas saistītas ar Valsts pārvaldes uzdevuma īstenošanai nepieciešamajiem pieredzes apmaiņas komandējumiem vai mācībām) un kas provizoriski veido 27 400 euro.
[2.3] Netieši iesaistīto darbinieku personāla izdevumi, kas provizoriski veido 141 500 euro (tai skaitā, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas);
Possessor nodarbinātie, kas nav tieši iesaistīti Valsts pārvaldes uzdevuma izpildē, bet nodrošina Possessor darbību kopumā, līdz ar to veicinot attiecīgā valsts pārvaldes uzdevuma ietvaros ietilpstošo procesu izpildi. Izmaksu apmērs noteikts atbilstoši Possessor ieņēmumu un izdevumu attiecināšanas metodikai proporcionāli ar pārējo Possessor deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu saistīto izmaksu segšanai.
[2.4] Ēku un telpu uzturēšanas izdevumi, kas provizoriski veido 19 000 euro.
Izmaksu apmērs noteikts atbilstoši Possessor ieņēmumu un izdevumu attiecināšanas metodikai proporcionāli ar pārējo Possessor deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu saistīto izmaksu segšanai.
[2.5] Pamatlīdzekļu nolietojums, kas provizoriski veido 15 700 euro.
Izmaksu apmērs noteikts atbilstoši Possessor ieņēmumu un izdevumu attiecināšanas metodikai proporcionāli ar pārējo Possessor deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu saistīto izmaksu segšanai.
[2.6] Informācijas un sakaru sistēmas izdevumi, kas provizoriski veido 21 300 euro.
Izmaksu apmērs noteikts atbilstoši Possessor ieņēmumu un izdevumu attiecināšanas metodikai proporcionāli ar pārējo Possessor deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu saistīto izmaksu segšanai.
[2.7] Citi izdevumi, kas provizoriski veido 21 000 euro (piemēram, transporta līdzekļu uzturēšanas izmaksas, gada pārskata sagatavošana).
Izmaksu apmērs noteikts atbilstoši Possessor ieņēmumu un izdevumu attiecināšanas metodikai proporcionāli ar pārējo Possessor deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu saistīto izmaksu segšanai.
[2.8] 2026. gadā plānots tiešo izdevumu pieaugums 48 761,33 euro apmērā attiecībā pret 2025. gada faktiskajām izmaksām, ko galvenokārt veido vienas papildu amata vietas izveidei nepieciešamais finansējums 30 000 euro apmērā.
Savukārt 2026. gadā plānots netiešo izdevumu pieaugums 54 684,71 euro apmērā attiecībā pret 2025. gada faktiskajām izmaksām, ko galvenokārt veido netieši iesaistīto darbinieku personāla izdevumu palielinājums 31 765,82 euro apmērā un informācijas un sakaru sistēmu uzturēšanas izdevumu pieaugums 8 259,96 euro apmērā.
[3] Pamatojoties uz šīs anotācijas 1.3. sadaļas "Pašreizējā situācija" 4. punktā sniegto informāciju, pirmās nepieciešamības preču rezervju sistēmas ieviešanas pilnīgai pabeigšanai papildus ir veicamas sekojošas aktivitātes:
[3.1] Pirmās nepieciešamības preču uzglabāšanas risinājuma izveide
Ņemot vērā anotācijas 1.3. sadaļas "Pašreizējā situācija" 4.1. apakšpunktā izklāstītos apsvērumus, pirmās nepieciešamības preču pastāvīgas uzglabāšanas risinājuma nodrošināšanai kā pamata risinājums tiek vērtēta valstij piederošas noliktavas izbūve, vienlaikus neizslēdzot citu alternatīvu izvērtēšanu turpmākajā plānošanas procesā.
Reģionālās noliktavas pirmās nepieciešamības preču uzglabāšanai projektēšanas un izbūves aptuvenās izmaksas ir aprēķinātas līdz 2 955 000 euro. Minētās izmaksas ir indikatīvas un noteiktas, balstoties uz provizoriskiem aprēķiniem, ņemot vērā līdzīgu infrastruktūras objektu izbūves praksi, būvniecības tirgus vidējās izmaksas, kā arī paredzamās tehniskās un funkcionālās prasības noliktavai.
Precīzs finansējuma apmērs tiks noteikts pēc būvprojekta izstrādes un attiecīgā publiskā iepirkuma procedūras pabeigšanas. Vienlaikus, ievērojot nepieciešamību nodrošināt godīgu konkurenci un neietekmēt potenciālo pretendentu piedāvājumus, detalizētāka informācija par izmaksu aprēķina pieņēmumiem šajā posmā netiek publiski konkretizēta. Tāpat jāņem vērā, ka faktiskās izmaksas var ietekmēt būvniecības tirgus dinamika, materiālu cenu svārstības un izvēlētie tehniskie risinājumi.
Reģionālās noliktavas projekta izstrādi un būvniecību plānots īstenot laika posmā no 2027. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim.
Reģionālās noliktavas uzturēšanai pēc tās izbūves budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" finansējums nav pieejams.
Līdz šim veiktā izvērtējuma rezultāti apliecina reģionālās noliktavas izbūves lietderību un ekonomiskos ieguvumus pirmās nepieciešamības preču uzglabāšanas sistēmas attīstībā un pastāvīgā uzglabāšanā. Vienlaikus jāņem vērā, ka šobrīd tiek ieviests jaunais valsts materiālo rezervju pārvaldības konceptuālais risinājums, kura ietvaros, cita starpā, ietilpst arī pirmās nepieciešamības preču rezervju pārvaldības sistēma.
Šobrīd plānotais pastāvīgās uzglabāšanas risinājums ir paredzēts pirmās nepieciešamības preču rezervju uzglabāšanas vajadzībām, proti, reģionālās noliktavas risinājuma plānošanas mērķis ir nodrošināt Noteikumu Nr. 185 ietvaros izveidoto pirmās nepieciešamības preču rezervju ilgtermiņa uzglabāšanu, pārvaldību un pieejamību valsts apdraudējuma gadījumā.
Vienlaikus, ieviešot jauno valsts materiālo rezervju pārvaldības konceptuālo risinājumu, noliktavas risinājuma plānošanā tiek ņemti vērā arī ilgtermiņa attīstības aspekti, lai izvēlētais risinājums būtu pēc iespējas racionālāks un ilgtspējīgāks. Tādēļ tiek vērtēti tādi faktori kā iespējas nākotnē attīstīt infrastruktūru, teritorijas piemērotība paplašināšanai, loģistikas plūsmu organizācija un pieejamība, kā arī rezervju izsniegšanas procesa efektivitāte valsts apdraudējuma gadījumā. Šāds izvērtējums ir vērsts uz efektīvu valsts resursu izmantošanu.
Ievērojot minēto, lai nodrošinātu pēc iespējas lietderīgāku, ekonomiski pamatotāku un ilgtspējīgāku risinājumu, plānošanas procesā tiek izvērtētas arī alternatīvas pirmās nepieciešamības preču rezervju pastāvīgas uzglabāšanas nodrošināšanai, tostarp esošu noliktavu pielāgošana vai pārveide. Šādas alternatīvas tiks vērtētas, ciktāl tās spēj nodrošināt nepieciešamās funkcionālās, drošības un saimnieciskā izdevīguma prasības.
[3.2] Informācijas tehnoloģiju risinājuma ieviešana pirmās nepieciešamības preču sistēmas pārvaldībai
Informācijas tehnoloģiju risinājuma ieviešana pirmās nepieciešamības preču uzskaites un aprites nodrošināšanai ir plānota 2027. gadā.
Ņemot vērā, ka šobrīd vēl turpinās potenciālo risinājumu praktiskās ieviešanas izvērtējums, precīzs ar risinājuma ieviešanu saistīto izmaksu apmērs šajā posmā nav nosakāms. Detalizētāka informācija par izmaksām tiks definēta pēc izvēlētā risinājuma tehnisko parametru un ieviešanas nosacījumu precizēšanas.
Informācijas tehnoloģiju risinājuma uzturēšanai pēc tā ieviešanas budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" finansējums nav pieejams.
[3.3] Izmaksas
Ņemot vērā šīs anotācijas 1.3. sadaļā "Pašreizējā situācija" norādīto informāciju par līdz šim izmantoto (vai rezervēto) finansējumu, kā arī ar šo rīkojumu paredzēto apropriācijas apmēru, līdz 2026. gada 31. decembrim budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" no Ekonomikas ministrijai rezervētā finansējuma valsts nozīmes prioritārajam pasākumam "Iedzīvotāju nodrošināšana ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējuma gadījumā" paliks neizmantoti 3 458 169 euro.
Pirmās nepieciešamības preču pastāvīgas uzglabāšanas vietas izveidei, kā arī informācijas tehnoloģiju risinājuma ieviešanai nepieciešamo finansējumu Ekonomikas ministrija (Possessor) izmantos 2027. un 2028. gadā no minētiem neizmantotajiem budžeta resursa līdzekļiem, kas veidos izmaksas līdz 3 458 169 euro, sedzot Possessor administratīvos izdevumus Ekonomikas ministrijas budžeta resursu ietvaros.
Ņemot vērā, ka šobrīd vēl noris darbs pie minēto konceptuālo risinājumu izstrādes, precīzas izmaksas, to sadalījums starp atsevišķajiem risinājuma komponentiem un izlietojums pa gadiem tiks precizēts, sagatavojot un virzot Ministru kabinetā rīkojumu projektus par apropriācijas pārdali 2027. un 2028. gadam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
-
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
2 360 808
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
2 360 808
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-2 360 808
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-2 360 808
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
2 360 808
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
2026. gadā kopējo plānoto aktivitāšu īstenošanai tiek plānotas izmaksas 2 360 807,61 euro apmērā, kas sastāv no:
[1] Higiēnas preču iegādes izmaksām, kas 2026. gadā kopā veidotu aptuveni 1 925 807,61 euro apmērā (skat. Anotācijas 1.3. sadaļu);
[2] Administratīvajām izmaksām 2026. gada 2., 3. un 4. ceturksnī, kas saistītas ar Possessor deleģētā Valsts pārvaldes uzdevuma izpildi 2026. gadā un kas provizoriski veido aptuveni 435 000 euro, tai skaitā:
[2.1] Tieši iesaistīto darbinieku personāla izdevumi, kas provizoriski veido 189 100 euro (tai skaitā, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas). Paredzēts, ka tieši Valsts pārvaldes uzdevuma izpildē būs iesaistīti darbinieki ar vidējo noslodzi 4,57 slodzes.
[2.2] Citi izdevumi, kas saistīti ar preču iegādi un pakalpojumu saņemšanu, lai veiksmīgi nodrošinātu Valsts pārvaldes uzdevuma izpildi (piemēram, izmaksas, kas saistītas ar Valsts pārvaldes uzdevuma īstenošanai nepieciešamajiem pieredzes apmaiņas komandējumiem vai mācībām) un kas provizoriski veido 27 400 euro.
[2.3] Netieši iesaistīto darbinieku personāla izdevumi, kas provizoriski veido 141 500 euro (tai skaitā, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas);
Valsts pārvaldes uzdevuma izpildē netieši iesaistītie darbinieki ir nodarbinātie, kuri nav tieši iesaistīti deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildē, bet nodrošina Possessor darbību kopumā, tādējādi veicinot attiecīgā valsts pārvaldes uzdevuma ietvaros ietilpstošo procesu efektīvu īstenošanu.
Šajā darbinieku grupā ietilpst valde un valdes birojs, iepirkumu, kvalitātes un risku pārvaldības, tiesvedības un debitoru uzraudzības, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, finanšu un grāmatvedības, kā arī juridiskā atbalsta funkciju nodrošinātāji un citi atbalsta personāla darbinieki.
Valde vada uzņēmuma darbību, pieņem stratēģiskus lēmumus, nosaka attīstības mērķus un virzienus, savukārt valdes birojs nodrošina dokumentu apriti, sanāksmju organizēšanu, protokolēšanu un administratīvo atbalstu vadībai. Iepirkumu funkcija organizē preču un pakalpojumu iepirkumus, sagatavo iepirkumu dokumentāciju, izvērtē piegādātājus, kontrolē līgumu izpildi un nodrošina iepirkumu procesu atbilstību normatīvajiem aktiem. Kvalitātes un risku pārvaldības funkcija uztur kvalitātes vadības sistēmu, identificē un analizē riskus, izstrādā risku mazināšanas pasākumus un veicina procesu pilnveidošanu. Tiesvedības un debitoru uzraudzības funkcija pārstāv uzņēmuma intereses tiesvedībās, sagatavo juridiskos dokumentus, uzrauga saistību izpildi un organizē parādu piedziņu. Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju funkcija uztur un attīsta IT infrastruktūru, pārvalda informācijas sistēmas, nodrošina lietotāju atbalstu un datu drošību. Finanšu un grāmatvedības funkcija plāno un uzrauga finanšu plūsmu, sagatavo budžetus un finanšu pārskatus, veic grāmatvedības uzskaiti un nodrošina nodokļu aprēķinus. Juridiskā atbalsta funkcija sniedz juridiskās konsultācijas, sagatavo un izvērtē līgumus, analizē normatīvos aktus un nodrošina uzņēmuma darbības atbilstību tiesību aktu prasībām.
Šo funkciju izmaksas tiek attiecinātas uz deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi saskaņā ar Possessor ieņēmumu un izdevumu attiecināšanas metodiku, proporcionāli sadalot izmaksas starp uzņēmuma īstenotajiem deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem. Vidējās darba devēja izmaksas vienam nodarbinātajam, ieskaitot darba samaksu un visus ar nodarbinātību saistītos nodokļus, ir 4 622 euro mēnesī.
[2.4] Ēku un telpu uzturēšanas izdevumi, kas provizoriski veido 19 000 euro, tai skaitā:
[2.4.1] Possessor telpu uzturēšana un apkope -7 000 euro;
[2.4.2] elektroenerģija – 4 400 euro;
[2.4.3] nekustamā īpašuma nodoklis – 3 300 euro;
[2.4.4] siltumenerģija - 2 000 euro;
[2.4.5] ēkas apsardze – 1 300 euro;
[2.4.6] citi izdevumi (t.sk.mazvērtīgais inventārs telpu uzturēšanai) – 1 000 euro.
Izmaksu apmērs noteikts saskaņā ar Possessor ieņēmumu un izdevumu attiecināšanas metodiku, proporcionāli sadalot attiecīgās izmaksas starp uzņēmuma īstenotajiem deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem atbilstoši to īstenošanas apjomam un resursu patēriņam.
[2.5] Pamatlīdzekļu nolietojums, kas provizoriski veido 15 700 euro.
Izmaksu apmērs noteikts saskaņā ar Possessor ieņēmumu un izdevumu attiecināšanas metodiku, proporcionāli sadalot attiecīgās izmaksas starp uzņēmuma īstenotajiem deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem atbilstoši to īstenošanas apjomam un resursu patēriņam.
[2.6] Informācijas un sakaru sistēmas izdevumi, kas provizoriski veido 21 300 euro,
tai skaitā:
[2.6.1] uzņēmuma darbības nodrošināšanai nepieciešamo informācijas sistēmu uzturēšana, tehniskais atbalsts un pilnveidošana – 14 200 euro;
[2.6.2] sakaru un informatīvie pakalpojumi – 3 100 euro;
[2.6.3] izmaksas par ārējo datu bāžu izmantošanu - 2 400 euro;
[2.6.4] citi ar informācijas un sakaru sistēmām saistīti izdevumi – 1 600 euro.
Izmaksu apmērs noteikts saskaņā ar Possessor ieņēmumu un izdevumu attiecināšanas metodiku, proporcionāli sadalot attiecīgās izmaksas starp uzņēmuma īstenotajiem deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem atbilstoši to īstenošanas apjomam un resursu patēriņam.
[2.7] Citi izdevumi, kas provizoriski veido 21 000 euro, tai skaitā:
[2.7.1] ar personāla ilgtspēju saistītie izdevumi – 5 500 euro;
[2.7.2] apmācību izdevumi – 4 150 euro;
[2.7.3] transportlīdzekļa uzturēšanas izdevumi,- 3 300 euro;
[2.7.4] finanšu pārskata revīzijas izdevumi – 2 500 euro;
[2.7.5] biroja izdevumi (tai skaitā kancelejas preces, papīrs, u.c.) – 1 650 euro;
[2.7.6] personas datu aizsardzības izdevumi – 1 600 euro;
[2.7.7] citi izdevumi (tai skaitā komandējumi, darba braucieni, reprezentācijas izdevumi) – 2 300 euro.
Izmaksu apmērs noteikts saskaņā ar Possessor ieņēmumu un izdevumu attiecināšanas metodiku, proporcionāli sadalot attiecīgās izmaksas starp uzņēmuma īstenotajiem deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem atbilstoši to īstenošanas apjomam un resursu patēriņam.
[1] Higiēnas preču iegādes izmaksām, kas 2026. gadā kopā veidotu aptuveni 1 925 807,61 euro apmērā (skat. Anotācijas 1.3. sadaļu);
[2] Administratīvajām izmaksām 2026. gada 2., 3. un 4. ceturksnī, kas saistītas ar Possessor deleģētā Valsts pārvaldes uzdevuma izpildi 2026. gadā un kas provizoriski veido aptuveni 435 000 euro, tai skaitā:
[2.1] Tieši iesaistīto darbinieku personāla izdevumi, kas provizoriski veido 189 100 euro (tai skaitā, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas). Paredzēts, ka tieši Valsts pārvaldes uzdevuma izpildē būs iesaistīti darbinieki ar vidējo noslodzi 4,57 slodzes.
[2.2] Citi izdevumi, kas saistīti ar preču iegādi un pakalpojumu saņemšanu, lai veiksmīgi nodrošinātu Valsts pārvaldes uzdevuma izpildi (piemēram, izmaksas, kas saistītas ar Valsts pārvaldes uzdevuma īstenošanai nepieciešamajiem pieredzes apmaiņas komandējumiem vai mācībām) un kas provizoriski veido 27 400 euro.
[2.3] Netieši iesaistīto darbinieku personāla izdevumi, kas provizoriski veido 141 500 euro (tai skaitā, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas);
Valsts pārvaldes uzdevuma izpildē netieši iesaistītie darbinieki ir nodarbinātie, kuri nav tieši iesaistīti deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildē, bet nodrošina Possessor darbību kopumā, tādējādi veicinot attiecīgā valsts pārvaldes uzdevuma ietvaros ietilpstošo procesu efektīvu īstenošanu.
Šajā darbinieku grupā ietilpst valde un valdes birojs, iepirkumu, kvalitātes un risku pārvaldības, tiesvedības un debitoru uzraudzības, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, finanšu un grāmatvedības, kā arī juridiskā atbalsta funkciju nodrošinātāji un citi atbalsta personāla darbinieki.
Valde vada uzņēmuma darbību, pieņem stratēģiskus lēmumus, nosaka attīstības mērķus un virzienus, savukārt valdes birojs nodrošina dokumentu apriti, sanāksmju organizēšanu, protokolēšanu un administratīvo atbalstu vadībai. Iepirkumu funkcija organizē preču un pakalpojumu iepirkumus, sagatavo iepirkumu dokumentāciju, izvērtē piegādātājus, kontrolē līgumu izpildi un nodrošina iepirkumu procesu atbilstību normatīvajiem aktiem. Kvalitātes un risku pārvaldības funkcija uztur kvalitātes vadības sistēmu, identificē un analizē riskus, izstrādā risku mazināšanas pasākumus un veicina procesu pilnveidošanu. Tiesvedības un debitoru uzraudzības funkcija pārstāv uzņēmuma intereses tiesvedībās, sagatavo juridiskos dokumentus, uzrauga saistību izpildi un organizē parādu piedziņu. Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju funkcija uztur un attīsta IT infrastruktūru, pārvalda informācijas sistēmas, nodrošina lietotāju atbalstu un datu drošību. Finanšu un grāmatvedības funkcija plāno un uzrauga finanšu plūsmu, sagatavo budžetus un finanšu pārskatus, veic grāmatvedības uzskaiti un nodrošina nodokļu aprēķinus. Juridiskā atbalsta funkcija sniedz juridiskās konsultācijas, sagatavo un izvērtē līgumus, analizē normatīvos aktus un nodrošina uzņēmuma darbības atbilstību tiesību aktu prasībām.
Šo funkciju izmaksas tiek attiecinātas uz deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi saskaņā ar Possessor ieņēmumu un izdevumu attiecināšanas metodiku, proporcionāli sadalot izmaksas starp uzņēmuma īstenotajiem deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem. Vidējās darba devēja izmaksas vienam nodarbinātajam, ieskaitot darba samaksu un visus ar nodarbinātību saistītos nodokļus, ir 4 622 euro mēnesī.
[2.4] Ēku un telpu uzturēšanas izdevumi, kas provizoriski veido 19 000 euro, tai skaitā:
[2.4.1] Possessor telpu uzturēšana un apkope -7 000 euro;
[2.4.2] elektroenerģija – 4 400 euro;
[2.4.3] nekustamā īpašuma nodoklis – 3 300 euro;
[2.4.4] siltumenerģija - 2 000 euro;
[2.4.5] ēkas apsardze – 1 300 euro;
[2.4.6] citi izdevumi (t.sk.mazvērtīgais inventārs telpu uzturēšanai) – 1 000 euro.
Izmaksu apmērs noteikts saskaņā ar Possessor ieņēmumu un izdevumu attiecināšanas metodiku, proporcionāli sadalot attiecīgās izmaksas starp uzņēmuma īstenotajiem deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem atbilstoši to īstenošanas apjomam un resursu patēriņam.
[2.5] Pamatlīdzekļu nolietojums, kas provizoriski veido 15 700 euro.
Izmaksu apmērs noteikts saskaņā ar Possessor ieņēmumu un izdevumu attiecināšanas metodiku, proporcionāli sadalot attiecīgās izmaksas starp uzņēmuma īstenotajiem deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem atbilstoši to īstenošanas apjomam un resursu patēriņam.
[2.6] Informācijas un sakaru sistēmas izdevumi, kas provizoriski veido 21 300 euro,
tai skaitā:
[2.6.1] uzņēmuma darbības nodrošināšanai nepieciešamo informācijas sistēmu uzturēšana, tehniskais atbalsts un pilnveidošana – 14 200 euro;
[2.6.2] sakaru un informatīvie pakalpojumi – 3 100 euro;
[2.6.3] izmaksas par ārējo datu bāžu izmantošanu - 2 400 euro;
[2.6.4] citi ar informācijas un sakaru sistēmām saistīti izdevumi – 1 600 euro.
Izmaksu apmērs noteikts saskaņā ar Possessor ieņēmumu un izdevumu attiecināšanas metodiku, proporcionāli sadalot attiecīgās izmaksas starp uzņēmuma īstenotajiem deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem atbilstoši to īstenošanas apjomam un resursu patēriņam.
[2.7] Citi izdevumi, kas provizoriski veido 21 000 euro, tai skaitā:
[2.7.1] ar personāla ilgtspēju saistītie izdevumi – 5 500 euro;
[2.7.2] apmācību izdevumi – 4 150 euro;
[2.7.3] transportlīdzekļa uzturēšanas izdevumi,- 3 300 euro;
[2.7.4] finanšu pārskata revīzijas izdevumi – 2 500 euro;
[2.7.5] biroja izdevumi (tai skaitā kancelejas preces, papīrs, u.c.) – 1 650 euro;
[2.7.6] personas datu aizsardzības izdevumi – 1 600 euro;
[2.7.7] citi izdevumi (tai skaitā komandējumi, darba braucieni, reprezentācijas izdevumi) – 2 300 euro.
Izmaksu apmērs noteikts saskaņā ar Possessor ieņēmumu un izdevumu attiecināšanas metodiku, proporcionāli sadalot attiecīgās izmaksas starp uzņēmuma īstenotajiem deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem atbilstoši to īstenošanas apjomam un resursu patēriņam.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
[1] Izdevumi 5 818 977 euro apmērā ir uzskatāmi par vispārējās valdības budžeta izdevumiem, kas kā vienreizējie izdevumi iedzīvotāju nodrošināšanai ar pirmās nepieciešamības precēm saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gada" 6. panta 1. punktu un 2. punktu tiek izslēgti no vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķa.
[2] Apropriācijas pārdale 2 360 808 euro tiks veikta no resora budžeta "74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 18.00.00 ''Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem'' pasākumam "Iedzīvotāju nodrošināšana ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējumu gadījumā" rezervētā finansējuma.
[3] Apropriācijas pārdale līdz 3 458 169 euro no resora budžeta "74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 18.00.00 ''Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem'' pasākumam "Iedzīvotāju nodrošināšana ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējumu gadījumā" rezervētā finansējuma tiks pieprasīta 2027. un 2028. gadā, paredzot šādu finansējuma provizorisku sadalījumu pa gadiem:
1) 2027. gadā - 1 730 000 euro;
2) 2028. gadā - 1 728 169 euro.
Ņemot vērā, ka šobrīd vēl noris darbs pie minēto konceptuālo risinājumu izstrādes, precīzas izmaksas, to sadalījums starp atsevišķajiem risinājuma komponentiem un izlietojums pa gadiem tiks precizēts, sagatavojot un virzot Ministru kabinetā rīkojumu projektus par apropriācijas pārdali 2027. un 2028. gadam.
[2] Apropriācijas pārdale 2 360 808 euro tiks veikta no resora budžeta "74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 18.00.00 ''Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem'' pasākumam "Iedzīvotāju nodrošināšana ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējumu gadījumā" rezervētā finansējuma.
[3] Apropriācijas pārdale līdz 3 458 169 euro no resora budžeta "74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 18.00.00 ''Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem'' pasākumam "Iedzīvotāju nodrošināšana ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējumu gadījumā" rezervētā finansējuma tiks pieprasīta 2027. un 2028. gadā, paredzot šādu finansējuma provizorisku sadalījumu pa gadiem:
1) 2027. gadā - 1 730 000 euro;
2) 2028. gadā - 1 728 169 euro.
Ņemot vērā, ka šobrīd vēl noris darbs pie minēto konceptuālo risinājumu izstrādes, precīzas izmaksas, to sadalījums starp atsevišķajiem risinājuma komponentiem un izlietojums pa gadiem tiks precizēts, sagatavojot un virzot Ministru kabinetā rīkojumu projektus par apropriācijas pārdali 2027. un 2028. gadam.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
-
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Uz Rīkojuma projektu nav attiecināmi Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punktā noteiktie sabiedrības līdzdalības īstenošanas priekšnosacījumi.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
8.1.5. uz teritoriju attīstību
8.1.6. uz vidi
8.1.7. uz klimatneitralitāti
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
8.1.11. uz veselību
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
8.1.13. uz datu aizsardzību
8.1.14. uz diasporu
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi