Anotācija

Līdz 2022. gada 31. maijam Valsts informācijas sistēmu likumā bija spēkā regulējums, kas noteica prasības valsts informācijas sistēmas turētājam, kā arī noteica tā pienākumus. Pamatojoties uz šo regulējumu, Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 5. panta 6.¹ punkts nosaka, ka par Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas (SKLOIS) turētāja funkciju pildīšanu Satiksmes ministrija slēdz deleģēšanas līgumu ar valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Latvijas Jūras administrācija).
Ar 2022. gada 5. maija likumu "Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā" tika izslēgts regulējums attiecībā uz  valsts informācijas sistēmas turētāju. Turpmāk valsts informācijas sistēmas pārzinim ļaujot vispārīgā kārtība deleģēt savus pārvaldes uzdevumus un slēgt ārpakalpojuma līgumus par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumiem.
Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā tiek lietots termins "sistēmas turētājs".

Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 5. panta 6.¹ punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas (SKLOIS) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu pārvaldībai Satiksmes ministrija slēdz deleģēšanas līgumu ar Latvijas Jūras administrāciju. Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6. panta 12.¹ punktā redakcionāli tiek precizēta arī Latvijas Jūras administrācijas kompetence pildīt iepriekš minētos deleģētos pārvaldes uzdevumus.

Regulas Nr. 2019/1239 12. panta 2. punkts uzliek par pienākumu katrai Eiropas Savienības dalībvalstij norīkot valsts iestādi, kas ir atbildīga par jaunu lietotāju identifikāciju un reģistrāciju, par izmaiņu veikšanu esošajos kontos un to darbības izbeigšanu, bet šīs regulas 18. pants – valsts kompetento iestādi ar skaidrām juridiskām pilnvarām, lai tā darbotos kā valsts Eiropas Jūras vienloga sistēmas vides (EMSWe) koordinators.

Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 5. pants tiek papildināts ar 6.² punktu, kurš nosaka, ka Satiksmes ministrija pilda valsts Eiropas Jūras vienloga sistēmas vides (EMSWe) koordinatora funkcijas.
Saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likuma prasībām informācijas sistēmas pārzinis nodrošina un atbild par piekļūšanu apritē esošajai informācijai elektroniskā veidā, kā arī nodrošina valsts informācijas sistēmas lietotāju identitātes un piekļuves tiesību pārbaudi. Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 5.panta 6.¹ punktā noteiktais, ka Satiksmes ministrija pilda Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas (SKLOIS) pārziņa funkcijas, izpilda Regulas Nr. 2019/1239 12. panta 2. punkta prasības.

Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6. panta pirmās daļas 12. punktā un 35. pantā ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no  Padomes 1998. gada 18. jūnija direktīvas 98/41/EK par to personu reģistrāciju, kas atrodas uz pasažieru kuģiem, kuri kursē uz Kopienas dalībvalstu ostām vai no tām. Lai saskaņotu iepriekš minētās direktīvas un Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma tiesību normu tvērumu un saturu, nepieciešami Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma normu redakcionāli precizējumi.

Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6. panta pirmās daļas 12. punkts un 35. pants tiek precizēti atbilstoši Padomes 1998. gada 18. jūnija direktīvas 98/41/EK par to personu reģistrāciju, kas atrodas uz pasažieru kuģiem, kuri kursē uz Kopienas dalībvalstu ostām vai no tām, tiesību normu tvērumam un saturam.

Mainoties Latvijas Jūras administrācijas institucionālajam veidam (šobrīd valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību) ir mainījušies arī amati, kurus ieņemošajām personām, ir tiesības iestādes vārdā pieņemt sākotnējos lēmumus un izskatīt apstrīdētos lēmumus administratīvajā procesā. Līdz ar to Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6. panta 3.¹ daļā noteiktais Latvijas Jūras administrācijas direktora amats neatbilst esošajai situācijai.

Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6. panta 3.¹ daļa tiek precizēta, nosakot Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētāja kompetenci sākotnējo lēmumu pieņemšanā un apstrīdēto lēmumu izskatīšanā.

Ar 1965. gada Konvencijas par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu pielikuma grozījumiem, kas pieņemti 2022. gadā (Rezolūcija FAL.14(46)) un stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī, šīs konvencijas pielikuma precizētais 4.7.1. Standarts nosaka valsts pienākumu ziņot Starptautiskās Jūrniecības organizācijas ģenerālsekretāram par visiem bezbiļetnieku gadījumiem, par kuriem tās ir uzzinājušas, ievērojot Starptautiskās Jūrniecības organizācijas attiecīgās vadlīnijas, proti, Starptautiskās Jūrniecības organizācijas vadlīnijas FAL.2/Circ.50/Rev.3 (https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/OurWork/Facilitation/FAL%20related%20nonmandatory%20documents/FAL.2-Circ.50-Rev.3.pdf).
Ziņošanas mērķis ir atbalstīt Starptautiskās Jūrniecības organizāciju preventīvo pasākumu, kas skar kuģošanas drošību, ieviešanā, jo bezbiļetnieka atrašanās uz kuģa faktiski nozīmē drošības incidentu – nesankcionētu piekļuvi kuģim, ostas iekārtām un to ierobežotas piekļuves zonām.
Valsts ziņošana izpaužas, ievadot atbilstošu informāciju Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Globālajā integrētajā kuģošanas informācijas sistēmas (GISIS) modulī "Starptautiskās jūras satiksmes atvieglošana (Facilitation of International Maritime Traffic)" (https://gisis.imo.org/Public/Default.aspx).
Šobrīd tiesiski nav noteikta neviena iestāde, kuras pienākumos ietilptu ziņošana par visiem bezbiļetnieku gadījumiem, par kuriem tā ir uzzinājusi. Iestāžu loks, kuras varētu uzzināt par bezbiļetnieku gadījumiem varētu būt plašs, tomēr, vadoties no Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības  likuma 50.¹ panta pirmās daļas, Ministru kabineta 2012. gada 15. maija noteikumu Nr. 339 "Noteikumi par ostu formalitātēm" 69. punkta un Ministru kabineta 2010. gada 21. decembra noteikumu Nr. 1171 "Noteikumi par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos" 17. punkta, primāri informēts būs Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests (turpmāk – Krasta apsardze). Krasta apsardze arī šobrīd nodrošina līdzīgu apmaiņu ar informāciju, kas saistīta ar jūras negadījumu vai incidentu, izmantojot Eiropas Savienības sistēmu apmaiņai ar kuģošanas informāciju (Eiropas Savienības SafeSeaNet).

Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 7. panta pirmā daļa tiek papildināta ar 4.² punktu, kurš nosaka, ka Krasta apsardze saskaņā ar 1965. gada Konvencijas par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu prasībām ziņo Starptautiskajai Jūrniecības organizācijai par visiem bezbiļetnieku jeb personu, kas nokļuvušas un uzturas uz kuģa nelegāli, incidentiem, par kuriem tā ir uzzinājusi.

Ar 2022. gada 10. februāra likumu "Grozījumi Likumā par ostām" Likuma par ostām nosaukums tika izteikts jaunā redakcijā "Ostu likums".

Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 9. pantā vārdi "”Likums par ostām" un attiecīgās ostas noteikumi” tiek aizstāti ar vārdiem "Ostu likums un attiecīgās ostas noteikumi ".

Laika gaitā savu aktualitāti ir zaudējusi nacionālā līmenī noteiktā prasība par  kuģu žurnālu reģistru, kurā reģistrē katru uz kuģa lietoto žurnālu, kā arī atkritumu uzskaites žurnāla nosaukums.

Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 21. panta pirmajā daļā tiek izslēgts 1. punkts un redakcionāli precizēts 3. punkts, un šā panta trešajā daļā tiek izslēgta atsauce uz iepriekš minēto izslēgto likuma vienību.

Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 41.¹ panta pirmajā daļā uzskaitītie ar kuģa ienākšanu ostā un kuģa iziešanu no ostas saistītie ziņošanas pienākumi nav harmonizēti ar regulas Nr. 2019/1239 pielikumā uzskaitītajiem ziņošanas pienākumiem, kā arī šā panta otrajā daļā noteiktais personu, kuru pienākumos ir ziņošanas pienākumu kārtošana, loks var būt plašāks un tiek identificēts, nosakot kārtību, kādā notiek konkrētā ziņošanas pienākuma kārtošana.

Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 41.¹ panta pirmajā daļā uzskaitītajos ziņošanas pienākumos tiek ņemti vērā regulā  Nr. 2019/1239 paredzētie ziņošanas pienākumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 41.¹ panta otrā daļa, kurā noteiktas personas, kuru pienākumos ir ziņošanas pienākumu kārtošana, tiek izslēgta, ļaujot Ministru kabinetam, kurš ir pilnvarots noteikt ziņošanas pienākumu izpildes kārtību, identificēt arī subjektus, kuru pienākumos ietilpst ziņošanas pienākumu izpilde.

Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma (SKLOIS) turpmāk pildīs regulā Nr. 2019/1239 noteiktās valsts jūras vienloga sistēmas funkcijas. Līdz ar to tiesiskās skaidrības nolūkiem un saistībā ar  valsts jūras vienloga sistēmas (MNSW) izstrādi nepieciešams to noteikt likumā.

Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 41.¹ panta otrā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā, nosakot arī to, ka Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma (SKLOIS) pilda regulā Nr. 2019/1239 noteiktās valsts jūras vienloga sistēmas (MNSW) funkcijas.

Tieslietu ministrijas 2023. gada 23. marta vēstulē Nr.1-13.9/912 “Par kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas aizlieguma piemērošanu”norādīts, ka Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 7. panta otrā daļa nosaka transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizlieguma piemērošanu fonda parādniekiem. Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 67. pantā paredzēta atbildība par atpūtas kuģa vadīšanas un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, tai skaitā, atbildība par atpūtas kuģa vadīšanu, ja nevar uzrādīt dokumentu, kas apliecina atbilstoša atpūtas kuģa vadīšanas tiesības, ja nav iegūtas attiecīgā atpūtas kuģa vadīšanas tiesības vai ja atpūtas kuģa vadīšanas tiesības ir atņemtas.

Lai Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 7. pantā noteiktais par kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu sasniegtu mērķi, Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 67. pantā ir jāparedz administratīvā atbildība par atpūtas kuģa vadīšanu, ja ir spēkā atpūtas kuģa vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums.