Anotācija (ex-ante)

Latvijas galvenais virziens klimata politikas jomā ir sasniegt 2030. gada klimata un enerģētikas mērķus, kas pieņemti tiesību aktu pakotnes "Fit for 55" ietvaros, un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti Eiropas Klimata likuma ietvaros, tādējādi galvenais vidēja termiņa uzdevums Latvijai ir nepieciešamība izpildīt saistošos SEG emisiju mērķus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulā (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (Saistību pārdales regula - Effort Sharing Regulation), kas attiecas uz plašu nozaru loku, tostarp tām nozarēm, uz kurām nākotnē attieksies Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas paplašinājums - ETS2 - emisiju kvotu tirdzniecības sistēma ēkām, autotransportam un papildu nozarēm.
Galvenie izaicinājumi enerģētikā ir palielināt atjaunīgo energoresursu (turpmāk - AER) īpatsvaru, vienlaikus būtiski intensificējot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanu. Būtiski novecojis un būvniecības risinājumu ziņā sadrumstalots mājokļu fonds ir izaicinājums energoefektivitātes pasākumiem, kuru īstenošanu negatīvi ietekmē arī Latvijas iedzīvotāju zemā pirktspēja un būtiskais būvniecības un kredītu izmaksu sadārdzinājums. Publiskā finansējuma pieejamība Modernizācijas fonda finansēto projektu atklātā konkursa "Atjaunīgo energoresursu izmantošanas veicināšana daudzdzīvokļu ēkās, valsts un pašvaldību ēkās un energokopienās" (turpmāk – konkurss) ietvaros atbalstīto aktivitāšu īstenošanai veicinās paradumu maiņu, dodot priekšroku klimatam draudzīgākiem risinājumiem, kā arī nodrošinās taisnīgu pāreju. AER īpatsvara palielināšana ēku sektorā kā viens no sasniedzamajiem mērķiem tiek uzsvērts arī Nacionālā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030. gadam (turpmāk - NEKP), nosakot AER īpatsvaru ēku sektorā 65 %, vienlaikus nodrošinot SEG emisiju samazinājumu. Plānotās investīcijas ir saskaņā ar NEKP ietverto 3.1.3.14. pasākumu, kas paredz nodrošināt AER ražošanas jaudu palielināšanu un to energoefektivitātes uzlabošanu individuālajam pašpatēriņam, kā arī 3.1.3.15. pasākumu, kas paredz nodrošināt AER ražošanas jaudu palielināšanu un to energoefektivitātes uzlabošanu rūpniecībā un komersantos (arī pašvaldību). 3.1.3.14. pasākuma aptvertās darbības attiecas uz mājsaimniecībām, energokopienām u. c., kas atjaunīgo enerģiju ražo un izmanto galvenokārt pašpatēriņam nevis produkcijas ražošanai vai enerģijas tirdzniecībai. Darbības ietvaros atbalsts tiek sniegts jaunu AER ražošanas iekārtu uzstādīšanai siltumenerģijas un/vai elektroenerģijas ražošanai, koncentrējoties uz bezemisiju tehnoloģijām. Šis nosacījums piemērojams arī 3.1.3.15. pasākuma ietvaros.

Konkurss izstrādāts, balstoties uz līdzšinējo pieredzi Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai" ietvaros. Sabiedrības kā kopuma līdzdalība enerģijas ražošanā arvien vērtējama kā ne pārāk augsta, tādēļ būtiski, ka līdz ar šī noteikumu projekta apstiprināšanu tiek paplašināts finansējuma saņēmēju loks, tādējādi Klimata un enerģētikas ministrijas (turpmāk - ministrija) pārraudzībā esošo finanšu instrumentu ietvaros uz atbalstu AER tehnoloģiju uzstādīšanai varēs pretendēt ne vien fiziskas personas un atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma prasībām reģistrētas biedrības vai nodibinājumi (kā tas paredzēts Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros), bet arī dzīvokļu īpašnieki (ja konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes plānots īstenot daudzdzīvokļu ēkā), tiešās pārvaldes iestādes un to padotības iestādes, citas valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, pašvaldību kapitālsabiedrības, valsts kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības, kā arī pavisam jauns finansējuma saņēmēju veids - energokopienas (kā tas paredzēts Modernizācijas fonda ietvaros).

Energokopienu regulējums, kas vienlaikus paredzēja arī Latvijas sabiedrības iesaistes veicināšanu attiecībā uz enerģijas ražošanu, stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī un ir iekļauts Enerģētikas likuma II¹ nodaļā. Atbilstoši Enerģētikas likuma 17.¹ panta pirmajai daļai, energokopiena ir tiesību subjekts, kurš nodarbojas ar enerģijas — galvenokārt no atjaunīgajiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas un cita veida atjaunīgās enerģijas — ražošanu, tirdzniecību, elektroenerģijas kopīgošanu, patēriņu un uzkrāšanu, pieprasījuma reakcijas pakalpojuma nodrošināšanu, elektrisko transportlīdzekļu uzlādes pakalpojuma, energoefektivitātes pakalpojuma vai citu energopakalpojumu sniegšanu. Energokopienas darbības mērķis ir enerģijas saražošana tās biedriem vai daļu turētājiem, sniedzot ekonomiskus, sabiedriskus un ar vides kvalitātes uzlabošanu saistītus labumus tās biedriem, daļu turētājiem vai teritorijām, kurās tā darbojas. Ņemot vērā, ka vairākas daudzdzīvokļu mājas līdz ar atjaunošanu ir uzstādījušas arī AER iekārtas saules enerģijas kolektīvajam pašpatēriņam, vienlaikus energokopienu būtība paredz, ka to ietvaros saražotā enerģija var tikt vienlaikus patērēta ne tikai mājsaimniecībās, bet arī uzņēmumos un pašvaldību iestādēs, lai veicinātu energokopienu attīstību, kā viens no projekta iesniedzējiem konkursa ietvaros ir noteiktas energokopienu reģistrā reģistrētas energokopienas. Energokopienām būs būtiska loma enerģētikas sektora sociāli ekonomiskajai transformācijai, ilgtspējīgai apdzīvoto vietu un kopienu attīstībai, līdztekus sniedzot ieguldījumu NEKP noteikto mērķu izpildē. Vienlaikus energokopienu attīstība saistāma ar augstām sākotnējām izmaksām un iegādāto tehnoloģiju atmaksāšanās periodu, tādēļ, lai veicinātu energokopienu veidošanos, ir būtiski sniegt atbalstu arī šai mērķgrupai. Sabiedrības iesaiste enerģijas ražošanā energokopienu formātā var palielināt sabiedrības izpratni par energosistēmu darbību un AER nozīmi klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā. Ņemot vērā, ka energokopienas reģistrācija Būvniecības valsts kontroles biroja Energoresursu informācijas sistēmas energokopienu reģistrā (turpmāk - reģistrs) ir iespējama tikai pēc elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanas, kā arī, ņemot vērā iepriekš minēto energokopienu attīstības nozīmīgumu, konkursa ietvaros uz finansējumu var pretendēt gan energokopienas, kas uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi jau ir reģistrētas, gan energokopienas, kuras uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi ir izveidotas "neformāli" un nosacījumu par reģistrāciju minētajā reģistrā izpildīs pēc konkursa ietvaros apstiprinātā projekta īstenošanas. Projekta iesnieguma veidlapā projekta iesniedzējs, ja tā ir energokopiena un nav reģistrēta reģistrā, apliecina, ka 6 mēnešu laikā pēc projekta īstenošanas beigu termiņa nodrošinās energokopienas oficiālu reģistrāciju, par šī nosacījuma izpildi informējot SIA "Vides investīciju fonds". 

Konkursa īstenošana sniegs iespēju finansējuma saņēmējiem uzstādīt AER iekārtas, samazinot kopējās ieguldījumu izmaksas, tādējādi nodrošinot piekļuvi enerģijai par stabilu cenu, vienlaikus sekmēs atjaunīgās enerģijas ražošanu, veicinās Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību, kā arī mazinās klimata pārmaiņas un SEG emisijas ēku sektorā. Tāpat jāmin, ka investīcijas AER izmantošanas veicināšanā sekmē fosilā kurināmā importa samazināšanos Latvijā, ar potenciālu samazināt arī elektroenerģijas importa īpatsvaru, kas tiek panākts ar plašāku AER tehnoloģiju un vietējo resursu izmantošanu.

Prasības projekta iesniedzējam
Prasības projekta iesniedzējam ir noteiktas šo noteikumu projekta II. nodaļā. Konkursa ietvaros projekta iesniegumu var iesniegt dzīvokļu īpašnieku pilnvarotās personas, tiešās pārvaldes iestādes un to padotības iestādes, citas valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, pašvaldību kapitālsabiedrības, valsts kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības, kā arī, lai sniegtu atbalstu elektroenerģijas un atjaunīgās enerģijas energokopienu attīstībai, - Būvniecības valsts kontroles biroja Energoresursu informācijas sistēmas energokopienu reģistrā reģistrētas energokopienas.
Ja projekta iesniedzējs ir dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona, tai jābūt juridiskai personai, piemēram, dzīvokļu īpašnieku biedrībai, kuru dzīvokļu īpašnieki vai dzīvokļu īpašnieku kopība pilnvarojuši viņu vārdā īstenot konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes, kā arī slēgt līgumus un parakstīt ar tiem saistītos darījuma dokumentus par atbalsta saņemšanu un izpildīt šos līgumus. Vienlaikus noteikumu projekta ietvaros atbalstāmās aktivitātes var īstenot gan dzīvokļa īpašumos sadalītās, gan dzīvokļa īpašumos nesadalītās ēkās, kā arī dzīvojamās mājās, kurās ir tikai viens dzīvokļu īpašnieks. Ja projekta iesniedzējs ir pašvaldība, tā, ņemot vērā Pašvaldību likuma 72. panta pirmajā daļā noteikto, var iesniegt projekta iesniegumu arī par tās izveidotu iestādi.

Uz visiem projektu iesniedzējiem attiecināms nosacījums, ka konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes var īstenot ēkā, ēku grupā, uz zemes vai piegulošajā nekustamajā īpašumā, kas atrodas projekta iesniedzēja īpašumā, kopīpašumā vai ir nodots projekta iesniedzējam turējumā, valdījumā vai ar ēkas pārvaldīšanas līgumu. Ja projekta iesniedzējs ir dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona, projekta iesniegums tiek iesniegts par attiecīgo dzīvokļu īpašnieku, kurus pārstāv projekta iesniedzējs, īpašumā vai kopīpašumā esošu ēku, ēku grupu, zemi vai piegulošo nekustamo īpašumu (gala labuma guvēji - dzīvokļu īpašnieki vai juridiskas personas, kuru īpašumā ir attiecīgā daudzdzīvokļu māja).

Lai nodrošinātu efektīvu pieejamā finansējuma izmantošanu, finansējuma saņemšanai konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanai tiek prioritizētas ēkas, kuras racionālāk izmanto enerģiju bez būtiskiem enerģijas zudumiem, pretstatā tam, kā tas novērojams zemākās energoefektivitātes klases ēkās. Piemēram, projekta iesniedzējam jāvērš uzmanība uz šajā noteikumu projektā ietverto nosacījumu, kas paredz, ka, ja ar noteikumu projekta 21.1.1. un 21.1.2. apakšpunktā minētajām iekārtām plānots nodrošināt siltumenerģiju apkures vajadzībām, konkursa ietvaros projekta iesniegumu par attiecīgo aktivitāšu īstenošanu var iesniegt tikai par tādu ēku, kuras apkures patēriņa references līmenis atbilst energoefektivitātes klasei, kas nav zemāka par "D" klasi saskaņā ar ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumiem. Šī nosacījuma izpilde ir būtiska, lai īstenotu prasības, kas izriet no Ēku energoefektivitātes likuma, kā arī, lai īstenotu principu "energoefektivitāte pirmajā vietā". Minētais nosacījums nav attiecināms uz energokopienu sastāvā esošām ēkām. Apkures patēriņa (kWh/m²) references līmeņi atkarībā no energoefektivitātes klases ekspluatācijā esošām ēkām ir noteikti Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumu Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi" 3. pielikuma 1. tabulā - nepieciešams skatīt energoefektivitātes klasi "D", ņemot vērā ēkas funkcionālo izmantošanas veidu. Līdzvērtīgs nosacījums piemērojams, ja projekta iesniedzējs konkursa ietvaros ir plānojis uzstādīt saules paneļus, taču šajā gadījumā plānota nosacījumu diferencēšana atbilstoši konkursa kārtām, t.i., konkursa pirmajā un otrajā kārtā uz finansējumu saules paneļu uzstādīšanai var pretendēt ēkas, kuru apkures patēriņa references līmenis atbilst energoefektivitātes klasei, kas nav zemāka par "D" klasi saskaņā ar ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumiem, savukārt turpmākajās kārtās - visas pārējās ēkas, kas vienlaikus atbilst arī citiem konkursa nolikumā noteiktajiem nosacījumiem. 
Atbilstoši noteikumu projekta 7.5. apakšpunktam, projekta iesniedzējs var pretendēt uz finansējumu konkursa ietvaros, ja īpašuma, valdījuma vai turējuma tiesības ir nostiprinātas vai līdz projekta līguma noslēgšanai tiks nostiprinātas zemesgrāmatā uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem pēc projekta īstenošanas beigu termiņa (izņemot gadījumu, ja pašvaldības īpašums uz normatīvā akta, līguma vai pašvaldības lēmuma pamata ir nodots pārvaldīšanā iestādei kā finansējuma saņēmējai), attiecīgi ierakstu zemesgrāmatā nepieciešams nodrošināt ne vien gadījumos, kad nekustamais īpašums ir projekta iesniedzēja īpašumā, bet arī valdījumā vai turējumā. T.i., ja nekustamais īpašums ir projekta iesniedzēja valdījumā vai turējumā, projekta iesniedzējam jābūt iespējai iesniegt attiecīgu dokumentu, kas pierāda valdījuma vai turējuma tiesības, piemēram, attiecīgus līgumus vai lēmumus, tomēr jebkurā gadījumā tiek saglabāts nosacījums, ka par šīm tiesībām ir jābūt ierakstam zemesgrāmatā, lai nodrošinātu tiesisko pamatu ilgtermiņa projekta īstenošanai, publisku ticamību un spēku pret trešajām personām. Ja šis nosacījums nav izpildīts uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi, attiecīgo nosacījumu projekta iesniedzējam lūdz precizēt projekta iesnieguma vērtēšanas laikā. Papildus iepriekš minētajam, ja nekustamais īpašums, par kuru tiek iesniegts projekta iesniegums un kurā plānots īstenot projekta aktivitātes, atrodas projekta iesniedzēja turējumā, papildus turējuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, projekta iesniedzējs iesniedz dokumentu, kas nodrošina attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanu projekta īstenošanai. Projekta iesniedzējiem nepieciešams nodrošināt, ka nekustamajam īpašumam, kurā tiks veikti ieguldījumi, netiks mainīts tā statuss un tiks nodrošināta atbilstība noteikumu projekta 7.6. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem vismaz turpmākos piecus gadus no projekta īstenošanas brīža - minētais nosacījums saistāms ar projekta iesniedzējam noteikto pienākumu veikt monitoringu, kā arī nepieciešamību nodrošināt finansējuma efektīvu izlietojumu un īsteno projektu sasniegto rezultātu ilgtspēju.

Noteikumu projekts neparedz ierobežot projektu iesniedzējus un noteikt specifiskus uzstādāmo iekārtu tehniskos parametrus. Projekta iesniedzējs konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes pielāgo atbilstoši faktiskajām vajadzībām un finansiālajām iespējām. Vienlaikus projekta iesniedzējam nepieciešams nodrošināt plānoto investīciju sinerģiju ar citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Tā, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa Direktīvas (ES) 2024/1275 par ēku energosniegumu (turpmāk - Direktīva 2024/1275) 10.panta 3. punkta b) apakšpunkts paredz jaunus pienākumus esošām publiskām ēkām piemērotu saules enerģijas iekārtu izvietošanai, tādējādi šī noteikumu projekta 21.1.1. un 21.1.3. apakšpunktā ietvertās atbalstāmās aktivitātes var veicināt Direktīvā 2024/1275 noteikto prasību izpildi. Ņemot vērā iepriekš minēto, projekta iesniedzējs, ja attiecināms, sagatavojot un iesniedzot projekta iesniegumu, nodrošina atbilstību nacionālajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kas vērstas uz Direktīvā 2024/1275 noteikto prasību izpildi.

Noteikumu projekts papildināts ar nosacījumu, kas nosaka nepieciešamību plašākai sabiedrībai radīt pieejamu elektroenerģiju, kas saražota ar konkursa ietvaros uzstādītajām iekārtām militāra iebrukuma vai kara gadījumā. Minētais nosacījums attiecināms, ja projekta iesniegumu iesniedz noteikumu projekta 6.2. un 6.3. apakšpunktā noteiktais projekta iesniedzējs. Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, ir būtiski nodrošināt gatavību situācijām, kas var radīt ārējās elektroapgādes traucējumus. Šāds priekšnosacījums piešķirtajam publiskajam finansējuma radīs papildus pievienoto vērtību, jo ārēja apdraudējuma gadījumā, kā rezultātā var tikt ietekmēta elektroenerģijas infrastruktūras darbība, sabiedrībai tiks nodrošināta piekļuve elektroenerģijai, piemēram, mobilo tālruņu uzlādei. 

Noteikumu projekts paredz arī atsevišķus projektu iesniedzēju izslēgšanas nosacījumus, vienlaikus papildus šo noteikumu projekta II. nodaļā noteiktajam, projektu iesniedzējiem jānodrošina arī to prasību izpilde, kas noteiktas Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumu Nr. 396 "Modernizācijas fonda darbības kārtības noteikumi un daudzgadu darbības programma" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 396) V nodaļā attiecībā uz projektu iesniedzēju izslēgšanas nosacījumiem. Neatkarīgi no tā, ka MK noteikumi Nr. 396 paredz izslēgšanas kritērijus visos Modernizācijas fonda ietvaros rīkotajos konkursos, ministrijas ieskatā attiecīgajā punktā ir nepieciešams ietvert atsauci arī uz MK noteikumu Nr. 396 23. punktu, lai vienkopus noteiktu visus nosacījumus, kādos konkursa ietvaros finansējums projekta īstenošanai netiek piešķirts. Vienlaikus, ar noteikumu projektu paredzēts noteikt papildus izslēgšanas kritērijus, kas pielāgoti šim konkursa nolikumam un noteikti kontekstā ar konkursa ietvaros atbalstāmajām aktivitātēm un projektu iesniedzēju mērķgrupām. Līdzīga pieeja tiks piemērota, izstrādājot katru konkursa nolikumu Modernizācijas fonda ietvaros. Papildus jāmin, ka ministrija veiks MK noteikumu Nr. 396 pārskatīšanu saistībā ar š.g. 15. jūlija Ministru kabineta sēdē apstiprināto Ekonomiskās ilgtspējas likumu (25-TA-877), kas paredzēs vairāku MK noteikumu izdošanu, tostarp arī attiecībā uz Modernizācijas fonda darbības kārtību. Ņemot vērā iepriekš minēto, grozījumu veikšana MK noteikumu Nr. 396 spēkā esošajā redakcijā pirms Ekonomiskās ilgtspējas likuma stāšanās spēkā būtu neefektīva. Lai nodrošinātu projekta iesniedzēja atbilstības pārbaudi, SIA "Vides investīciju fonds" izmantos publiski pieejamās datubāzes un Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu "Sodu reģistrs", kā arī projekta iesniedzēja iesniegto apliecinājumu (šo noteikumu projekta 1. pielikums).
Ņemot vērā, ka konkursa ietvaros uz finansējumu var pretendēt arī dzīvokļu īpašnieki, papildus šajos noteikumos ietvertajām vispārīgajām prasībām, kas attiecināmas uz visiem projektu iesniedzējiem, dzīvokļu īpašniekiem nepieciešams vērst uzmanību uz šī noteikumu projekta V. nodaļā ietvertajiem nosacījumiem.
Projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējs nodrošina, ka tiek novērsta iespējamā investīciju pārklāšanās, savstarpēji papildinošu investīciju gadījumā novēršot dubultā finansējuma risku.
Tāpat dubultfinansējuma riska kontrole projekta plānošanas un īstenošanas laikā tiks nodrošināta, izmantojot Finanšu ministrijas Demarkācijas kontroles matricu.
Kopējā savstarpējā investīciju demarkācija ir nodrošināta ar konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāšu ieviešanas laika grafiku.

Pieejamais finansējums
Konkursa ietvaros finansējums tiek piešķirts granta veidā un konkursa ietvaros kopējais Modernizācijas fonda finansējums ir 26 800 000 euro. Pieejamais finansējuma apjoms ir sadalīts trim projektu iesniedzēju grupām:
1) konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanai daudzdzīvokļu ēkās pieejami 10 000 000 euro (vienam projektam maksimāli pieejamais finansējums ir 50 000 euro);
2) konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanai valsts tiešās pārvaldes un to padotības iestāžu ēkās, citu valsts pārvaldes iestāžu ēkās, pašvaldību (tostarp pašvaldību izveidotu iestāžu) ēkās, pašvaldības kapitālsabiedrību, valsts kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību ēkās pieejami 7 600 000 euro (vienam projektam maksimāli pieejamais finansējums 100 000 euro);
3) konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanai energokopienās pieejami 9 200 000 euro (vienam projektam maksimāli pieejamais finansējums 200 000 euro).
Finansējuma sniegšana granta veidā izvēlēta, ņemot vērā ministrijas līdzšinējo pieredzi citos projektu konkursos attiecībā uz atbalsta sniegšanu publiskajam sektoram un fiziskām personām, tādējādi nodrošinot pēc iespējas efektīvāku projektu konkursa administrēšanu un pēc iespējas zemākas administratīvās izmaksas.
Konkursa ietvaros pieļaujamā atbalsta intensitāte šo noteikumu projekta 6.1. un 6.5. apakšpunktā minētajam projekta iesniedzējam nepārsniedz 70 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, savukārt konkursa ietvaros pieļaujamā atbalsta intensitāte šo noteikumu projekta 6.2., 6.3. un 6.4. apakšpunktā minētajam projekta iesniedzējam nepārsniedz 80 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. 
Būtiski ņemt vērā, ka, ja projekta iesniedzējs šo noteikumu ietvaros saņem atbalstu saskaņā ar Komisijas 2024. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk - regula Nr. 651/2014) 41. pantu, nepieciešams ievērot komercdarbības atbalsta nosacījumus, kas noteikti regulā Nr. 651/2014, tādējādi, ņemot vērā regulas 651/2014 41. panta 7. un 8. punktā noteikto, atbalsta intensitāte ir zemāka. 
Ja attiecināms, finansējuma saņēmējs nepieciešamos iepirkumus par konkursa ietvaros atbalstītajām aktivitātēm veic saskaņā ar iepirkumus reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru. Finansējuma saņēmējiem, veicot iepirkumu, jāpiemēro no Publisko iepirkumu likuma, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma (ja attiecināms), kā arī Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumu Nr. 104 "Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem" (ja attiecināms) izrietošās prasības un nosacījumi. Ja uz finansējuma saņēmēju nav attiecināma prasība par iepirkumu veikšanu atbilstoši iepirkumus reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, tiek veikta vienkāršotā cenu aptauja, ar mērķi izvēlēties atbilstoši tirgus cenai visizdevīgāko piedāvājumu. 

Konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes un attiecināmās izmaksas
Konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes ir noteiktas šo noteikumu projekta IV. nodaļā:
1) atjaunīgo energoresursu iekārtas iegāde un uzstādīšana, lai nodrošinātu enerģijas ražošanu pašpatēriņam no atjaunīgajiem energoresursiem un enerģijas piegādi pašpatēriņam - saules kolektoru sistēma ar akumulācijas tvertni, dažādu veidu siltumsūkņi (gaiss-gaiss siltumsūkņi, gaiss-ūdens siltumsūkņi, zemes siltumsūkņi), saules elektrostacija, ietverot saules paneļus un invertoru, ar pieslēgumu kopējam elektroapgādes tīklam vai bez šāda pieslēguma;
2) saražotās enerģijas akumulēšanas vai uzglabāšanas iekārtas iegāde, ja enerģijas akumulēšanas vai uzglabāšanas iekārtu kombinē kopā ar atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju iegādi, un šādas iekārtas uzstādīšana. Akumulēšanas iekārta katru gadu akumulē vismaz 75 % enerģijas no tieši pieslēgtas atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtas.
Ņemot vērā, ka konkursa ietvaros projekta iesniedzējs plāno tikai attiecināmās izmaksas, noteikumos atrunāti detalizēti nosacījumi izmaksu attiecināmībai. Tā kā Modernizācijas fonda finansējuma saņēmējiem ir saistošs arī nosacījums par komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšu, izmaksas šajā izdevumu pozīcijā ir attiecināmas, ja tās nepārsniedz noteikumu projektā noteikto slieksni. 
Šī noteikumu projekta 6.2. un 6.3. apakšpunktā, kā arī 6.4. apakšpunktā minētajam projekta iesniedzējam jāņem vērā, ka izmaksas uzskatāmas par attiecināmām, ja noteikumu projekta 21. punktā minēto aktivitāšu ietvaros uzstādīto infrastruktūru vismaz 80 % apmērā no tās gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē izmanto valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu veikšanai. Vienlaikus ir pieļaujama papildinoša saimnieciskā darbība līdz 20 % apmērā no infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē un papildpakalpojumu sniegšana. Ja tiek konstatēts, ka šajos noteikumos minētais ierobežojums 20 % apjomā tiek pārkāpts, finansējuma saņēmējam proporcionāli tai gada jaudas daļai platības, laika vai finanšu izteiksmē, par kuru kopumā ir konstatēts pārkāpums, no finansējuma, kura avots nav publiskie līdzekļi, ir pienākums atmaksāt Vides investīciju fondam visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem par attiecīgo gadu, kurā pārsniegts minētais 20 % ierobežojums, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu. Papildinošas saimnieciskās darbības aprēķina veidu projekta īstenošanas laikā nemaina un aprēķinu veic atbilstoši sākotnēji izvēlētajam veidam platības, laika vai finanšu izteiksmē.

Ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi
Ja šo noteikumu ietvaros projekta īstenošanai piešķirtais atbalsts kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, finansējumu konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanai sniedz saskaņā ar  regulu Nr. 2023/2831 un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību. Ja projekta iesniedzējam nav pieejams de minimis limits vismaz granta ekvivalenta apmērā, atbalstu aktivitāšu īstenošanai sniedz saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 41. pantu. Komercsabiedrība šo noteikumu projekta izpratnē ir sīkā (mikro), mazā, vidējā un lielā komercsabiedrība. Sīkā (mikro), mazā un vidējā komercsabiedrība šo noteikumu projekta izpratnē ir komercsabiedrība, kas atbilst regulas Nr. 651/2014 I pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Lielā komercsabiedrība šo noteikumu projekta izpratnē ir komercsabiedrība, kas atbilst regulas Nr. 651/2014 2. panta 24. punktā noteiktajai definīcijai.
Ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi ir atkarīgi no piemērotā regulējuma, un detalizēti nosacījumi atrunāti noteikumu projekta VI., VII. un VIII. nodaļā. VI. nodaļā ietverti vispārīgi ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistīti nosacījumi, savukārt noteikumu projekta VII. un VIII. nodaļa piemērojama atkarībā no tā, ar kuru regulējumu komercdarbības atbalsts tiek piešķirts. Ja projekta iesniedzējs - finansējuma saņēmējs, saņem atbalstu saskaņā ar regulu Nr. 651/2014, ir būtiski pievērst uzmanību ne vien regulas Nr. 651/2014 41. panta nosacījumiem, bet arī citām prasībām, kas izriet no regulas Nr. 651/2014 un ir saistošas, tostarp, bet ne tikai, nepieciešams ievērot regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punktā minētos nosacījumus. Termins "darbu sākums", atbilstoši regulas Nr. 651/2014 2. panta 23. punktā noteiktajai definīcijai, ir ar ieguldījumu saistītu būvdarbu sākums vai pirmā juridiski saistošā apņemšanās pasūtīt aprīkojumu, vai citas saistības, kas padara ieguldījumu neatgriezenisku, – atkarībā no tā, kas notiek pirmais. Zemes pirkšanu un tādus sagatavošanās darbus kā atļauju saņemšana un priekšizpētes veikšana neuzskata par darbu sākumu. Attiecībā uz pārņemšanu "darbu sākums" ir brīdis, kad tiek iegādāti aktīvi, kas ir tieši saistīti ar iegādāto uzņēmējdarbības vietu. Vienlaikus, lai saņemtu atbalstu regulas Nr. 651/2014 ietvaros, jāievēro regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta un 2. panta 18. punkta nosacījumi, attiecīgi noteikumu projekts ietver nosacījumus, kādos atbalsts netiek piešķirts un šie nosacījumi tiek vērtēti uzņēmuma grupas līmenī. Ja projekta iesniedzējs atbalstu konkursa ietvaros saņem saskaņā ar regulu Nr. 651/2014, projekta iesniedzējs ievēro arī regulas Nr. 651/2014 4. panta 1. punkta "s" apakšpunkta nosacījumu, t.i., individuālais atbalsts nedrīkst pārsniegt šajā apakšpunktā noteikto paziņošanas robežvērtību, un šī nosacījuma izpilde tiek vērtēta uzņēmuma grupas līmenī. 
Ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi attiecināmi uz visiem projektu iesniedzējiem, tostarp arī tiešās pārvaldes iestādēm un to padotībā esošām iestādēm, citām valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, ja to iesniegtais projekta iesniegums kvalificējams kā komercdarbības atbalsta projekts, kā arī energokopienām. Vienlaikus, ņemot vērā, ka energokopienām nav vienotas juridiskās formas - Latvijas gadījumā tā var būt biedrība vai nodibinājums, kooperatīvā sabiedrība, kā arī sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas nodrošina atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām energokopienai, uz finanšu instrumenta finansējumu konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanai var pretendēt tāda energokopiena, kuras darbības mērķis atbilst Enerģētikas likuma 17.¹ panta otrajā daļā noteiktajam.
Savukārt, ja AER iekārtu iegādes un uzstādīšanas pasākumus veic īpašumā, kurā kāds no dzīvokļu īpašniekiem ir saimnieciskās darbības veicējs, un konkrētais dzīvokļa īpašums tiek izmantots saimnieciskajā darbībā, un ja dzīvokļa īpašnieks pretendē uz atbalstu, kas kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, tad atbalstu projekta ietvaros sniedz saskaņā ar regulu Nr. 2023/2831 un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību, atbilstoši šo noteikumu projekta VI. un VII. nodaļā noteiktajiem nosacījumiem. Noteikumu projekta 51. punkts paredz nosacījumus, kad daudzdzīvokļu mājā veiktā darbība netiek uzskatīta par saimniecisko darbība. Minētais nosacījums attiecināms arī uz gadījumiem, kad tiek veikta valsts vai pašvaldību īpašumā esošu nedzīvojamo platību iznomāšana vai nodošana lietošanā pašvaldības vai valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu, kā arī valsts vai pašvaldību īpašumā esošu nedzīvojamo platību izmantošana pašvaldības vai valsts funkciju nodrošināšanai, kas nav saistītas ar saimniecisko darbību, tai skaitā, ja funkciju nodrošināšanas ietvaros tiek sniegti maksas pakalpojumi, vai sabiedriskā labuma organizāciju lietošanai, ja nedzīvojamās platības netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai.
Ņemot vērā, ka noteikumu projekts kvalificējams kā komercdarbības atbalsta programma, ko ievieš ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 41. panta mērķi, ministrija 20 darba dienu laikā pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās, nosūtīs kopsavilkuma informāciju Eiropas Komisijai, izmantojot SANI 2 sistēmu.

Ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi energokopienām
Ņemot vērā, ka Enerģētikas likuma 17.¹ panta otrajā daļā noteiktais paredz, ka energokopienas primārais mērķis nav peļņas gūšana, bet gan enerģijas ražošana pašpatēriņam, atbalsta sniegšana energokopienām konkursa ietvaros netiek kvalificēta kā komercdarbības atbalsts. Tomēr, ja projekta ieviešanas gaitā vai pēc projekta īstenošanas monitoringa periodā un projekta dzīves ciklā SIA "Vides investīciju fonds" konstatē, ka netiek ievērots noteikumu projekta 28. punktā noteiktais pašpatēriņa apjoms, t.i., projekts ir kļuvis par tādu projektu, kuram, kuram sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, komercdarbības atbalstu projekta iesniedzējam šo noteikumu ietvaros sniedz saskaņā ar regulu Nr. 2023/2831 un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību, ievērojot šajos noteikumos, tajā skaitā šo noteikumu VII nodaļā, noteiktos ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītos nosacījumus. Ja atbalsta saņemšanai nav iespējams piemērot regulu Nr. 2023/2831, finansējuma saņēmējam saskaņā ar noteikumu projekta 31. punktu ir pienākums atmaksāt SIA "Vides investīciju fonds" saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas brīvi no komercdarbības atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu. 

Konkursa izsludināšanas kārtība
Konkurss par visu kopējo šajos noteikumos noteikto Modernizācijas fonda finansējumu tiek izsludināts ne ātrāk kā 20 darbdienas pēc paziņojuma oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis". Ja pirmās kārtas ietvaros pieprasītais Modernizācijas fonda finansējums ir mazāks kā kopējais šajos noteikumos noteiktais Modernizācijas fonda finansējums, SIA "Vides investīciju fonds" nodrošina arī konkursa nākamo kārtu izsludināšanu, ievērojot, lai katra nākamā kārta tiktu izsludināta ne agrāk kā sešus mēnešus pēc iepriekšējās konkursa kārtas izsludināšanas. Papildus iepriekš minētajam, var rasties situācija, kurā kādā no projektu iesniedzēju grupām ir lielāks pieprasījums kā noteikumu projekta 14. punktā noteiktais finansējuma sadalījums. Atbilstoši konkursa nolikumā ietvertajam nosacījumiem, finansējumu starp projektu iesniedzēju grupām var pārdalīt pēc konkursa ceturtās kārtas īstenošanas. Vienlaikus nepieciešams ņemt vērā, ka katra nākamā konkursa kārta tiek organizēta pie nosacījuma, ja konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanai noteiktais finansējums nav izlietots.
Lai projekta iesniedzējiem tiktu nodrošināta pēc iespējas labāka izpratne par projekta iesniegumā sniedzamo informāciju, SIA "Vides investīciju fonds" papildus sagatavo vadlīnijas projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanai un publicē tās SIA "Vides investīciju fonds" tīmekļa vietnē konkursa izsludināšanas dienā.
Lai veicinātu informācijas tehnoloģiju izmantošanu valsts pārvaldes sektorā, uzlabotu valsts sniegto pakalpojumu kvalitāti un palielinātu efektivitāti tiesisko jautājumu risināšanā attiecībās starp valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī juridiskajām personām, vienlaikus veicinot dokumentu elektronisko apriti, saskaņā ar noteikumu projektu projekta iesnieguma veidlapa atbilstoši iepriekš sagatavotai veidnei, kā arī papildus iesniedzamie dokumenti tiek iesniegti elektroniska dokumenta veidā vai papīra formātā. Vienlaikus norādāms, ka š.g. 15. jūlijā Ministru kabinetā tika apstiprināts Ekonomiskās ilgtspējas likums (25-TA-877). Ar Ekonomiskās ilgtspējas likuma 17. panta piekto daļu plānots noteikt, ka, lai pretendētu uz Modernizācijas fonda ietvaros pieejamo finansējumu, projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz elektroniski atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektroniskajiem dokumentiem un dokumentu juridisko spēku.
Atbilstoši Elektronisko dokumentu likuma 3. panta pirmajai daļai, prasība pēc dokumenta rakstveida formas attiecībā uz elektronisko dokumentu ir izpildīta, ja elektroniskajam dokumentam ir elektroniskais paraksts un elektroniskais dokuments atbilst citām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, savukārt atbilstoši šā likuma 3. panta otrajai daļai, elektroniskais dokuments uzskatāms par pašrocīgi parakstītu, ja tam ir drošs elektroniskais paraksts. Projekta iesnieguma saturs un iesniegšanas kārtība ir noteikta šo noteikumu projekta VIII. nodaļā.

Projekta iesnieguma vērtēšana un lēmuma par finansējuma piešķiršanu pieņemšana
Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā tiek organizēta projektu iesniegumu atlase, projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas (turpmāk - vērtēšanas komisija) sastāvs un projektu iesniegumu vērtēšanas sistēma.
Lai nodrošinātu projektu iesniegumu vērtēšanu, Vides investīciju fonds izveidos vērtēšanas komisiju, kurā būs pārstāvji no Vides investīciju fonda, Klimata un enerģētikas ministrijas un Ekonomikas ministrijas. Vērtēšanas komisijas sastāvu un nolikumu (vispārīgos jautājumus, vērtēšanas komisijas locekļu un ekspertu atbildību un pienākumus, projektu iesniegumu saņemšanas un reģistrācijas kārtību, vērtēšanas komisijas un ekspertu kompetenci, komisijas sekretāra kompetenci un vērtēšanas komisijas darbību) apstiprina ar Vides investīciju fonda rīkojumu. Vērtēšanas komisijas sanāksmju skaits būs atkarīgs no iesniegto projektu iesniegumu skaita un to kvalitātes. Vērtēšanas komisija projektu iesniegumus vērtē atbilstoši šo noteikumu projekta pielikumos iekļautajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, kam sekojoši Vides investīciju fonds pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu, ievērojot noteikumu projektā noteikto kārtību. Projektu vērtēšanu veic, ņemot vērā projektu iesniegumos norādīto informāciju, kā arī pārbaudot informāciju atbilstoši šī noteikumu projekta pielikumos noteiktajam, un, ja projekta iesniegums neatbilst vienam vai vairākiem precizējamiem projekta administratīvās vērtēšanas kritērijos noteiktajiem nosacījumiem, projekta iesniegumu var precizēt vienu reizi. Tikai administratīvās vērtēšanas kritērijiem atbilstošie projekti tiek virzīti kvalitātes vērtēšanai un sarindoti pēc augstākā kvalitātes kritērijos iegūtā kopējā punktu skaita, priekšroku dodot projektam ar lielāko kopējo punktu skaitu. Vienlaikus, projektu iesniegumus atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem veic tikai tādā gadījumā, ja pieprasītais Modernizācijas fonda finansējums pārsniedz attiecīgajai projektu iesniedzēju grupai pieejamo finansējumu.
Lai  neapgrūtinātu projektu vērtēšanas procesu un neradītu negodīgas konkurences risku, ievērojot Informācijas un atklātības likuma 5. panta otrās daļas 2. punktā noteikto, paredzēts, ka  projekta lieta (projekta iesniegums, projekta iesnieguma vērtēšanas dokumenti un citi ar projektu saistītie dokumenti) ar Vides investīciju fonda rīkojumu ir ierobežotas pieejamības informācija, kas paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai līdz brīdim, kad stājies spēkā Vides investīciju fonda lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu. Pēc minētā lēmuma vai atzinuma spēkā stāšanās projekta lieta ir pieejama Informācijas atklātības likumā noteiktajā apjomā un kārtībā.
Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt attiecīgo dokumentu - administratīvo aktu un pārvaldes lēmumu - sagatavošanu, kā arī to, ka to sagatavošanai nepieciešamais laiks ir atkarīgs no konkursa ietvaros saņemto projektu iesniegumu skaita, administratīvo aktu vai pārvaldes lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu Vides investīciju fonds paziņo projekta iesniedzējam piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas. Attiecīgā dokumenta veids atkarīgs no finansējuma saņēmēja, t.i., ja projekta iesniedzējs ir tiešās pārvaldes iestāde, tās padotības iestāde, cita valsts pārvaldes iestāde vai pašvaldība, tad tiek pieņemts pārvaldes lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu. Attiecībā uz citiem projektu iesniedzējiem Vides investīciju fonds pieņem administratīvo aktu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu.
Vides investīciju fonda izdotie administratīvie akti apstrīdami ministrijā viena mēneša laikā no to spēkā stāšanās dienas, savukārt ministrijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Ja tiek pieņemts administratīvais akts vai pārvaldes lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, Vides investīciju fonds un projekta iesniedzējs šo noteikumu projekta XII. nodaļā noteiktajā kārtībā noslēdz līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu (turpmāk - projekta līgums). Noslēdzot projekta līgumu, finansējuma saņēmējs apliecina, ka ir iepazinies ar projekta īstenošanas nosacījumiem. Ja pēc projekta līguma noslēgšanas tajā objektīvu iemeslu dēļu nepieciešams izdarīt grozījumus, tostarp attiecībā uz projekta īstenošanas termiņa pagarinājumu, kas nepārsniedz šī noteikumu projekta 3. punktā noteikto maksimāli konkursa ietvaros apstiprinātā projekta īstenošanas periodu, finansējums saņēmējs atbilstoši šo noteikumu XII. nodaļā noteiktajai kārtībai ar attiecīgu pieprasījumu vēršas Vides investīciju fondā. Pirms grozījumu veikšanas līgumā Vides investīciju fonds veic plānoto grozījumu izvērtējumu no piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma viedokļa, nodrošinot, ka netiek pārkāptas piemērojamās prasības.

Finansējuma saņēmējam pieejamie maksājumi un maksāšanas kārtība
Ņemot vērā konkursa atbalstāmo aktivitāšu sākotnējās izmaksas, konkursa ietvaros finansējuma saņēmējam ir pieejams viens vai vairāki maksājumu veidi, tostarp, arī avansa maksājums un viens vai vairāki starpposma maksājumi, ja tiek izpildīti šo noteikumu projekta XIII. nodaļā noteiktie nosacījumi. Ja finansējuma saņēmējs XIII. nodaļā noteiktos nosacījumus izpilda, maksājums tiek veikts, pamatojoties uz SIA "Vides investīciju fonds" atzinumu par finansējuma saņēmēja iesniegto maksājumu pieprasījumu un lēmumu par finansējuma saņēmēja projekta pārskata apstiprināšanu.

Finansējuma saņēmēja pienākumi un atbildība par projekta rezultātiem
Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta līgumā noteikto rezultātu sasniegšanu, tādējādi, parakstot projekta līgumu, finansējuma saņēmējs apņemas ievērot šajā noteikumu projekta noteiktās prasības un nosacījumus, tostarp arī attiecībā uz šajā noteikumu projektā noteikto pārskatu sagatavošanu un monitoringa nodrošināšanu. Veikt monitoringu nozīmē, ka finansējuma saņēmējs piecus gadus pēc projekta īstenošanas termiņa beigām uzskaita saražotās siltumenerģijas vai elektroenerģijas apjomu un patērētās siltumenerģijas vai elektroenerģijas apjomu un šajā noteikumu projektā noteiktajā laikā iesniedz Vides investīciju fonda Modernizācijas fonda projektu elektroniskajā monitoringa sistēmā monitoringa pārskatu par 12 mēnešu periodu. Pie šajā noteikumu projektā noteiktajiem apstākļiem ir pieļaujama monitoringa perioda pagarināšana.
Pretstatā līdzšinējai pieredzei citu projektu iesniegumu konkursu ietvaros, kuros atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu nosaka, balstoties uz nesasniegto CO₂ emisijas samazinājuma rādītāju, konkursa ietvaros Vides investīciju fonds aprēķina neatbilstības apmēru un atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu atbilstoši šajā noteikumu projektā noteiktajai aprēķina formulai, kā arī​​​​​ pieņem lēmumu par projektam izmaksātā Modernizācijas fonda finansējuma atzīšanu par neattiecināmu un Modernizācijas fonda līdzekļu atgūšanu pie nosacījuma, ja projekta iesniedzējs nenodrošina projekta līgumā iekļauto iekārtu ekspluatāciju vismaz piecus gadus pēc noslēguma pārskata apstiprināšanas. Neatkarīgi no tā, ka CO₂ emisijas samazinājums joprojām ir primārais konkursa mērķis, tikpat būtiski ir veicināt plašāku atjaunīgo energoresursu izmantošanu, līdz ar to šāda pieeja būs projekta iesniedzējam labvēlīgāka, jo īpaši situācijās, kurās sākotnēji pirms projekta īstenošanas plānoto CO₂ emisijas samazinājumu nav bijis iespējams sasniegt no projekta iesniedzēja neatkarīgu apsvērumu dēļ. Vienlaikus ministrija aicina ņemt vērā, ka par finansējuma atgūšanu tiek lemts arī gadījumos, kad netiek izpildīti citi šī noteikumu projekta XV. nodaļā minētie nosacījumi, piemēram, ja tiek veikta konkursa ietvaros uzstādīto iekārtu demontāža vai atsavināšana. Šāda pieeja nav pretrunā ar konkursa mērķi, jo uzstādīto iekārtu lietošanas rezultātā tiks sekmēts arī CO₂ emisijas samazinājums.
Būtiski ņemt vērā, ka ar saimniecisko darbību nesaistīti projekti, kā arī ar saimniecisko darbību saistīti projekti, bet kuriem sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, atbilstoši noteikumu projektā ietvertajiem nosacījumiem tiek uzraudzīti ne vien monitoringa periodā, bet visā projekta dzīves cikla laikā, tostarp kontrolējot, lai konkursa ietvaros īstenotie projekti saglabā savu nesaimniecisko raksturu. Konkursa ietvaros uzstādīto tehnoloģisko iekārtu dzīves cikls (amortizācijas periods) tiek noteikts 10 gadi atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumu Nr. 87 "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs" 2. pielikumā noteiktajam lietderīgās lietošanas laikam tehnoloģiskām iekārtām un mašīnām. 

Rezultāti
Konkursa īstenošanas rezultātā tiek sniegts ieguldījums NEKP noteikto mērķu sasniegšanā - attiecībā uz energoefektivitātes uzlabošanu un alternatīvā kurināmā un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšanu enerģētikas sektorā. Tāpat attiecīgais konkurss ir saskaņā ar Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanas līdz 2050. gadam un Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam – saistībā ar pasākumiem, kas tiek īstenoti, lai samazinātu enerģētikas sektora radītās emisijas, īpaši pilsētu teritorijās.

Konkursa īstenošanas rezultātā paredzēts sasniegt šādus rādītājus (rādītāji var mainīties atkarībā no apstiprinātajos projektos ietvertajām aktivitātēm):
• tiks uzstādītas saules elektrostacijas ar kopējo jaudu 17 MW;
• tiks uzstādīti dažādu veidu siltumsūkņi un saules kolektoru sistēmas ar kopējo jaudu 3,5 MW;
• tiks uzstādītas enerģijas akumulēšanas vai uzglabāšanas iekārtas ar kopējo jaudu 16 MWh;
• 17 000 MWh/gadā saražotas, izmantojot saules elektrostacijas;
• 16 800 MWh/gadā saražotas, izmantojot dažādu veidu siltumsūkņus;
• potenciālais emisiju samazinājums - 6288 tCO₂/gadā vai 125 763 tCO₂ 20 gados.