Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā Eiropas Komisijas un Ministru prezidentes pausto nostāju par nepieciešamību veicināt aizsardzības industrijas ražošanas kapacitātes, secināms, ka pašreizējā situācijā nav pietiekams ieguldījums drošības un aizsardzības jomas stiprināšanā.

No Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam (atbalstītas ar Ministru kabineta 2021. gada 16.februāra rīkojumu Nr.93 "Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021-2027. gadam") ir secināms, ka ekonomikas modeļa balstīšana uz zemas zināšanu ietilpības aktivitātēm, ierobežotais eksportspējīgo uzņēmumu skaits, kā arī lielais mikro un mazo uzņēmumu īpatsvars ekonomikā nestimulē virzību uz zināšanās un inovācijā balstītu produktu un pakalpojumu radīšanu. Latvijas ražotājiem nepieciešams attīstīt ar tehnoloģijām un inovācijām saistītās konkurences priekšrocības, reizē konkurējot gan ar attīstītajām, gan jaunattīstības valstīm. Nesabalansētība pastāvošajā tautsaimniecības struktūrā un nepietiekamais tehnoloģiskās attīstības līmenis ir viens no Latvijas zemās produktivitātes cēloņiem.[1]
Vienlaikus Informatīvā ziņojumā par Latvijas ekonomikas attīstību ir uzstādīts mērķis līdz 2035. gadam panākt, lai Latvijas IKP apjomi sasniedz 83 mljrd. EUR, kas nozīmē ekonomikas apjomam ir jādubultojas, salīdzinājumā ar šodienas situāciju. Lai to panāktu, tuvāko gadu laikā ir jāsasniedz 4-5% vidējie ekonomikas pieauguma tempi ik gadu, pie nosacījuma, ka inflācija saglabājas stabila 2% robežās. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, nepieciešams panāk eksporta īpatsvara pieaugums līdz vismaz 80% no IKP, jānodrošina ikgadējs privāto investīciju apjoms vismaz 25% apmērā no IKP. Produktivitātē balstīta izaugsme nākamo 10 gadu laikā var nodrošināt vidējās mēneša bruto darba algas pieaugumu līdz vismaz 3 200 EUR.[2]

Atbilstoši Informatīvajam ziņojumam “Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģija 2025-2036” Aizsardzības ministrija (turpmāk – AM) šobrīd jau veicina vietējās industrijas iesaisti starptautiskās piegādes ķēdēs, iekļaujot piegādes drošības prasības NBS lielo spēju līgumos. 2024. gadā spēkā stājās Aizsardzības industrijas likums, kura mērķis ir nodrošināt NBS valsts aizsardzības uzdevumu un starptautisko saistību izpildei nepieciešamo preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas drošību, kā arī veicināt aizsardzības industrijas attīstību.
Latvijas aizsardzības industriju šobrīd raksturo strauji augošs dalībnieku skaits, atvērtība pārrobežu sadarbībai un gatavība pašu investīcijām. Novērojama augsta uzņēmumu, pētniecības iestāžu, nevalstisko u.c. veida organizāciju gatavība un spēja līdzdarboties gan nacionālo, gan Ukrainas aizsardzības spēju atbalstam. Vienlaikus aizsardzības industrijas segmentā pastāv būtiski izaicinājumi ar finanšu pakalpojumu un resursu pieejamību, piekļuvi specializētai infrastruktūrai, ierobežotu pašmāju tirgu, zināšanām par produkcijas galalietotāju un risinājumu pārnesi no izstrādes uz ražošanu. Lai apzinātu esošo aizsardzības industrijas spēju priekšrocības, kā arī pastāvošos izaicinājumus, AM sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (turpmāk – EM), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (turpmāk – LIAA) un nozares asociācijām veiks visaptverošu aizsardzības industrijas spēju izpēti un kartēšanu, t.sk., par aizsardzības industrijas pienesumu Latvijas tautsaimniecībai.
Saskaņā ar 2023. gadā apstiprināto Valsts aizsardzības koncepciju un 2024. gadā apstiprināto NBS attīstības plānu 2025.-2036. gadam tiek turpināta kritisko kaujas spēju ieviešana, no kā izriet šādas industrijas kritisko spēju prioritātes:
Bruņojums – materiāltehniskie līdzekļi, kas stiprina NBS kaujasspējas un ugunsjaudu, ietver ieroču sistēmas, dronus, ugunsvadības sistēmas, sauszemes, gaisa un jūras transportlīdzekļus un to aprīkojumu, optikas ierīces un citus materiāltehniskos līdzekļus;
Munīcija – dažāda pielietojuma un kalibra munīcija, tostarp mīnas un lādiņi, to komplektējošās sastāvdaļas, kā arī sprāgstvielas, kas ir nepieciešamas NBS pamatfunkciju izpildei;
Karavīru individuālais ekipējums – tostarp, apģērbs un apavi, uzkabes, bruņuvestes un bruņucepures, kā arī karavīra individuālā ekipējuma sistēmu kombinējošie elementi;
Digitālās komandvadības un kontroles spējas – dažādi informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT), komandvadības, ugunsvadības un sakaru risinājumi, kuru funkcionalitāte saistāma ar digitālām tehnoloģijām;
Kaujas atbalsts un nodrošinājums – sauszemes, gaisa, jūras, kā arī apvienotā līmeņa un atbalstošo spēju attīstība, it īpaši apgādes sistēmas pilnveidošana, sniedzot atbalstu NBS kaujas pārapgādei krīzes un kara situācijā;
Uzturēšana – visa veida NBS kaujas spēju stiprināšanai paredzēto materiāltehnisko līdzekļu, tehnoloģiju un sistēmu remonts, modificēšana, integrācija un modernizācija.
Atsevišķi ir izdalāmas inovāciju un tehnoloģiju prioritātes, lai veicinātu NBS spēju pielāgoties mūsdienu karadarbības attīstības tendencēm. Vienlaikus īpaši izceļamas ir jauno un transformējošo tehnoloģiju attīstības prioritātes, kuras tiek definētas saskaņā ar NATO un ES spēju un inovāciju attīstības procesiem:
Robotika, attālināti vadāmās un autonomās sistēmas. Bezpilota lidaparāti, attālināti vadāmie sauszemes transportlīdzekļi, virsūdens un zemūdens droni, kuri būtu izmantojami novērošanas, izlūkošanas, mērķu noteikšanas, sakaru signālu retranslēšanas, kinētisko efektu nodrošināšanas, kā arī loģistikas funkciju īstenošanai;
Mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās. Liela apjoma informācijas apstrāde un spējas operēt informācijas vidē, sekmējot prognozējošo analīzi un autonomu lēmumu pieņemšanu;
Kosmosā bāzēti komunikāciju un novērošanas risinājumi. Novērošanas, agrās brīdināšanas un izlūkošanas spējas, tādējādi veicinot precīzas un drošas navigācijas attīstību, kā arī atbalstot komandvadības spēju attīstību;
Kvantu tehnoloģijas. Informācijas integritātes un drošības risinājumi, skaitļošanas jaudas izmantošana šifrēšanas un saziņas jomā, kā arī kvantu šifrēšana. Ieviešot nākamās paaudzes sakaru tehnoloģijas, būs nepieciešama 5G tehnoloģiju un satelītsakaru attīstība, šifrēšanas metožu uzlabošana drošas saziņas nodrošināšanai kaujas laukā;
Inovatīvie materiāli. Aktīvā un termālā kamuflāža, kā arī vieglāki un funkcionāli izturīgāki materiāli karavīra individuālajam un kolektīvajam ekipējumam;
Biotehnoloģijas. Tehnoloģijas, kuras spētu nodrošināt ekipējuma operatoram lielāku spēku, ātrumu, izturību, apkārtējās situācijas apzināšanu. Vienlaicīgi biotehnoloģijas var būt vērstas uz dažādu modificētu organismu izmantošanu vides attīrīšanai no piesārņojuma, pārtikas īpašību un noturības optimizēšanai;
Mērķtiecīgas industrijas un inovāciju attīstības politikas ieviešana saskaņā ar definētajām prioritātēm ir priekšnosacījums vietējās aizsardzības industrijas konkurētspējas celšanai un inovāciju vides virzīšanai uz NBS attīstības prioritātēm atbilstošu risinājumu izveidi. Vienlaikus kritisko spēju prioritātes un inovāciju un tehnoloģiju prioritātes nav viena otru izslēdzošas. Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta ekosistēmas pilnveidē un konkrētu atbalsta mehānismu izveidē un ieviešanā īpaši būtiski būs atbalstīt tādus projektus, kur tiek apvienotas kritisko spēju prioritātes un inovāciju un tehnoloģiju prioritātes.
Kopš 2021. gada LIAA sadarbībā ar akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūciju Altum” (turpmāk – sabiedrība “Altum”) kopīgi īsteno valsts budžeta programmu Lielo investīciju aizdevums ar kapitāla atlaidi[3]. Šīs atbalsta programmas mērķis ir sniegt komersantiem atbalstu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanai, veicinot komersantu attīstību, konkurētspēju, eksporta apjoma palielināšanu un nodrošinot finansējumu tādu projektu īstenošanai, kuri ir vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu. Projekta ietvaros komersants veic ieguldījumus ražošanas uzsākšanai, paplašināšanai un efektivizācijai, pēc projekta īstenošanas un rezultātu sasniegšanas tiek dzēsta sabiedības “Altum” aizdevuma pamatsumma. Aizdevums ar kapitāla atlaidi var būt līdz 30 % no projekta attiecināmām izmaksām, bet ne vairāk kā 10 milj. EUR.[4] Vienlaikus, ņemot vērā ierobežoto valsts budžeta finansējuma apmēru, kas saistīts ar noteiktajām valsts budžeta prioritātēm, šīs programmas attīstībai ir nepieciešams rast papildus finansējuma avotu, jo  pašlaik nepastāv neviens līdzīgs atbalsta mehānisms, kas paredz atbalstu lielu mērogojamu projektu atbalstam STEP mērķu jomā, tai skaitā gan militārā, gan duāla lietojuma jomā, jo īpaši koncentrējoties uz NBS, NATO un ES kritisko spēju un inovāciju attīstības procesiem. Turklāt šāda atbalsta izveide veicinātu ne tikai stratēģiski nozīmīgu projektu īstenošanu, bet arī kas veicinātu Latvijas ekonomisko attīstību, nodrošinot jaunas darba vietas, paaugstinot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju u.c.



[1] Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes - https://likumi.lv/ta/id/321037-par-nacionalas-industrialas-politikas-pamatnostadnem-20212027-gadam

[2] Informatīvais ziņojums Par Latvijas ekonomikas attīstību - https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/unstructured_documents?id=5e1baf8f-f512-4579-a853-e6766904a947

[3] Ministru kabineta 2021.gada 6.jūlija noteikumi Nr.503. “Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam”

[4] Informatīvais ziņojums “Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģija 2025-2036”. Pieņemts Ministru kabineta 2025. gada 18. marta sēdē (protokols Nr. 11, 45. §)

Lai nodrošinātu atbalstu lielu mērogojamu militārajiem projektiem, Ekonomikas ministrija ir ierosinājusi Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam (turpmāk – Darbības programma) 3. grozījumu ietvaros jaunu atbalsta pasākumu 1.5.1. SAM “Ieguldījumi uzņēmējdarbībā, kas atbalsta STEP mērķu sasniegšanu” (turpmāk – 1.5.1. pasākums), pārvirzot finansējumu 40 000 000 euro apmērā no Darbības programmas 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai” (turpmāk – 1.2.1.2. pasākums), lai nodrošinātu finansējuma pieejamību Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformu (turpmāk- STEP) un drošības prioritātēm. Vienlaikus Ekonomikas ministrija ir pieteikusi vajadzību šāda fonda izveidei vismaz 150 milj. euro apmērā - lai arī šobrīd tas nav iespējams pie Darbības programmas vidusposma pārdalēm, pieteikums ir pārskatāms, ņemot vērā visu Darbības programmas kopējo izpildes ātrumu, gatavojot 4.grozījumus Darbības programmā.

Attiecīgi ar šo noteikumu projektu tiek izveidota atbalsta programma finanšu instrumentu veidā – 1.5.1. pasākums.

Kopsavilkums

1.5.1. pasākumā paredzēts atbalsts tādu produktu ražošanai, kas nodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 29. februāra Regulas 2024/795, ar ko izveido Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformu (STEP) un groza Direktīvu 2003/87/EK un Regulas (ES) 2021/1058, (ES) 2021/1056, (ES) 2021/1057, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) 2021/1060, (ES) 2021/523, (ES) 2021/695, (ES) 2021/697 un (ES) 2021/241, (turpmāk – Padomes regula Nr. 2024/795) 2. panta 1. punkta “a” apakšpunktā noteiktās kritiski svarīgu tehnoloģiju mērķus. Tādējādi minētais atbalsts paredzēts tieši tādu produktu ražošanai, kas ir prioritāri nepieciešami gan NBS, NATO un ES, gan mazina ES stratēģiskās atkarības vai ES tirgū ienes inovatīvu, jaunu vai progresīvu elementu ar ievērojamu ekonomisko potenciālu.

Atbalsts paredzēts divos veidos – aizdevums ar kapitāla līdz 30 % no projekta attiecināmo izmaksu apmēra, bet ne vairāk kā 30 milj. euro, un garantija ar kapitāla atlaidi līdz 60 milj. euro, piemērojot kapitāla atlaidi līdz 20 % no izsniegtās garantijas apmēra. Atbalstu nodrošina sabiedrība “Altum”.

Atbilstoši Noteikumu projekta 11. punktam sabiedrība “Altum” finansē tikai tādas darbības, kuras ir atzinusi par ekonomiski dzīvotspējīgām. Attiecīgi, lai projekta iesniedzējs zinātu pēc kādiem kritērijiem sabiedrība “Altum” vērtēs projekta dzīvotspēju, sabiedrība “Altum” savā tīmekļvietnē www.altum.lv publicēs visus dzīvotspējas izvērtēšanas kritērijus un apakškritērijus ar pārbaudāmiem avotiem, tādējādi nodrošinot caurspīdīgu vērtēšanas procesu. Dzīvotspējas vērtēšanai sabiedrība “Altum” vērtē šādus apakškritērijus:
- gala saņēmēja investīciju projekta ilgtspēja,
- projekta īstenošanai nepieciešamais līdzfinansējums,
- nodrošinājuma pietiekamība,
- gala saņēmēja esošo un nākotnes finanšu situācija,
- zināšanu un pieredzes atbilstība projektā paredzēto darbību veiksmīgai īstenošanai.
Lai noteiktu gala saņēmēja aizdevuma kvalitāti, sabiedrība “Altum” analizē arī identificētos uzņēmējdarbības riskus un citus faktorus.
Kopējais atbalsta programmai pieejamais finansējums - 40 000 000 euro.

Atbalsta programmu administrē sabiedrība “Altum”. Lai pieteiktos atbalstam, vispirms jāsaņem Aizsardzības ministrijas vai Latvijas Zinātnes padomes (turpmāk- Padome) atzinums. Aizsardzības ministrijas atzinums apliecina projekta atbilstību militāram produktam, atbilstību STEP mērķim – aizsardzības tehnoloģijas, kā arī atbilstību vienam kritiski svarīgas tehnoloģijas vai produkta nosacījumam – tās palīdz samazināt vai novērst Savienības stratēģiskās atkarības. Savukārt Padomes atzinums apliecina projekta pieteikumā minētā produkta atbilstību otram kritiski svarīgas tehnoloģijas vai produkta nosacījumam – tās iekšējā tirgū ienes inovatīvu, jaunu un progresīvu elementu ar ievērojamu ekonomisko potenciālu, kā arī nosaka atbilstību STEP mērķiem – digitālās tehnoloģijas, tīras un resursefektīvas tehnoloģijas, biotehnoloģijas. Aizsardzības ministrija un Padome vērtē atbalstāmo tehnoloģiju un projekta atbilstību noteiktajiem kritērijiem. Saņemot Aizsardzības ministrijas vai Padomes atzinumu, gala saņēmējs iesniedz sabiedrībā “Altum” projekta pieteikumu, kam pievienots Aizsardzības ministrijas vai Padomes atzinums, un citi nepieciešamie dokumenti. Pēc projekta izvērtēšanas un apstiprināšanas, sabiedrība “Altum” noslēdz civiltiesisku līgumu ar gala saņēmumu par aizdevumu ar kapitāla atlaidi vai civiltiesisku līgumu ar gala saņēmēju un citu finansētāju, ja paredzēta garantija ar kapitāla atlaidi.
Pēc projekta īstenošanas un pabeigšanas, gala saņēmējs uzsāk trīs gadu pēcuzraudzības periodu, kā ietvaros jāsasniedz trīs rādītāji, lai piemērotu vienu trešo daļu no kopējās kapitāla atlaides. Lēmumu par pēcuzraudzības rādītāju sasniegšanu pieņem Ekonomikas ministrija un kapitāla atlaidi piemēro sabiedrība “Altum.”
Noteikumu projekts nosaka valsts atbalsta piešķiršanas kārtību projektiem, kas atbilst Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformas (STEP) mērķiem, kā arī kārtību, kādā piešķir finansējumu militāriem projektiem, kam nav piemērojami valsts atbalsta nosacījumi.

Atbalsta mērķauditorija
Atbalsts paredzēts Latvijā reģistrētiem lieliem vai vidējiem komersantiem saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014) 2. panta 1. vai 2. punkta definīcijai.
Gala saņēmēja kvalifikāciju atbalstam nosaka Noteikumu projekta 2.9. apakšpunkts, proti, tam nedrīkst būt nodokļu parādu, tas nav uzskatāms par grūtībās nonākušu uzņēmumu, tas ievēro ierobežojumu par neatbalstāmajām darbībām un nozarēm, uz to neattiecas neizpildīts līdzekļu atgūšanas rīkojums u.c.
Gala saņēmējiem jāīsteno projekti kādā no STEP kritiski svarīgu tehnoloģiju jomām – digitālajās, tīrajās, biotehnoloģiju vai aizsardzības tehnoloģijās.
Atbalsts paredzēts tikai tādiem projektiem, kas nodrošina vismaz viena no Padomes regulas Nr. 2024/795 2. panta 2. punkta nosacījumiem, t.i., tas ES iekšējā tirgū ienes inovatīvu, jaunu vai progresīvu elementu ar ievērojamu ekonomisko potenciālu vai tas palīdz samazināt vai novērst ES stratēģiskās atkarības. Vispārīgi prognozējams, Atbalsta pasākuma ietvaros STEP projekti aizsardzības tehnoloģiju jomā ir paredzēti tikai militārā jomā, tādēļ paredzams, ka to īstenošana palīdzēs samazināt vai novērst ES stratēģiskās atkarības. Savukārt projektos, kas nodrošinās pārējās STEP kritiski svarīgo tehnoloģiju jomas, ES iekšējā tirgū ienesīs inovatīvu, jaunu vai progresīvu elementu ar ievērojamu ekonomisko potenciālu.

Atbalsta veids
Aizdevumu, kā arī garantiju ar kapitāla atlaidi var piešķirt gala saņēmējiem, kas plāno veikt sākotnējos ieguldījumus materiālajos vai nemateriālajos aktīvos atbilstoši Komisijas regulas 651/2014 2. panta 29. un 30. punktam. Attiecināmās izmaksas ir tikai sākotnējie ieguldījumi atbilstoši Noteikumu projekta 22. punktam. Ēkās un būves ir jaunas, izņemot gadījumu, ja tās iegādājas vidējais komersants vai ja lielie komersanti iegādājas komercdarbības vietu. Pārējie aktīvi, piemēram iekārtas, ir jaunas. Ja ir paredzēta materiālo aktīvu noma, tad apbūves tiesības lielajiem komersantiem ilgst vismaz piecus gadus, vidējiem komersantiem trīs gadus, pēc projekta pabeigšanas dienas un ir spēkā visā aizdevuma līguma darbības laikā. Ieguldījumi būvniecībā vai nekustamā īpašuma iegādē ir attiecināmi tikai kompleksam projektam, kurā paredzēta arī iekārtu iegāde. Nemateriālos aktīvus lielajiem komersantiem var finansēt līdz 50 % no sākotnējā ieguldījuma apmēra, vidējiem komersantiem līdz 100 %.
Sākotnējie ieguldījumi neietver transportlīdzekļus, kas paredzēti reģistrācijai Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras Traktortehnikas reģistrā. Tāpat atbalstu nepiešķir apgrozāmajiem līdzekļiem un pievienotās vērtības nodokļa segšanai.
Sākotnējie ieguldījumi pēc projekta pabeigšanas paliek Latvijā attiecīgajā reģionā, kurā īstenots atbalstāmais projekts, vai paliek Latvijā jebkurā reģionā vismaz trīs gadus (vidējiem komersantiem) vai vismaz piecus gadus (lielajiem komersantiem) atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 5. punkta nosacījumiem, ja projekts īstenots divos dažādos reģionos.
Atbalstam gan aizdevuma, gan garantijas veidā, ievērojot noteikumu projekta 23. punkta nosacījumus, var pieteikties gala saņēmēji ar projektiem no 10 līdz 100 milj. euro. Aizdevuma un garantijas mērķis ir sniegt atbalstu jaunu ēku būvniecībai, iekārtu iegādei, infrastruktūras pieslēgumu izveidei un nemateriālo aktīvu iegādei. Gala saņēmējam jānodrošina vismaz 25 % līdzfinansējums no projekta izmaksām.
Garantiju ar kapitāla atlaidi piešķir ar tādiem pašiem nosacījumiem kā aizdevumu ar kapitāla atlaidi, proti, gala saņēmējam jāveic sākotnējo ieguldījumu materiālajos un nemateriālajos aktīvos.
Gala saņēmējs var vienlaicīgi pieteikties gan aizdevumam ar kapitāla atlaidi, gan garantijai ar kapitāla atlaidi, ja netiek pārkāptas šo noteikumu 26., 27. un 28. punktā noteiktās atbalsta intensitātes.

Atbalstam pieejamais finansējums
Eiropas Savienības fondu tematiskās komitejas 2025.gada 28. marta sēdē tika atbalstīts priekšlikums par 1.2.1.2. pasākuma finansējuma novirzīšanu 1.5.1. SAM "Ieguldījumi uzņēmējdarbībā, kas atbalsta STEP mērķu sasniegšanu" izveidei, finansējums 40 000 000 euro apmērā tika nodrošināts drošības prioritātēm.
Pasākuma ietvaros pieejamais kopējais pieejamais finansējums pēc finansējuma pārdales un, kas pieejams līdz 2029. gada 31.decembrim saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 5. septembra noteikumiem Nr.510 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumi" ir 40 000 000 euro apmērā (tai skaitā ERAF finansējums 34 000 000 euro un valsts budžeta finansējums 6 000 000 euro).

Projekta mērķis
Aizdevumus un garantijas ar kapitāla atlaidi saskaņā Noteikumu projekta 14. punktu un 40. punktu izsniedz divu veidu projektiem:
kritiski svarīgu tehnoloģiju vai produktu, tai skaitā duāla lietojuma produktu izstrādes un ražošanas projektiem kā reģionālo atbalstu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantu;
militāra lietojuma produktu izstrādes un ražošanas projektiem kā finansējumu, kas nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts,
Projektiem ir obligāti jāatbilst vismaz vienam no Noteikumu projekta 2.7. punktā minētiem prioritāriem mērķiem, kurā plānots izstrādāt un ražot projektā paredzēto produktu. Proti, projektam primāri ir jābūt saistītam ar Padomes regulas 2024/795 2. panta 1. punkta “a” apakšpunkta mērķiem.
Lai konstatētu projekta atbilstību STEP mērķim, Aizsardzības ministrija atzinumā konstatē, vai plānotais projekts atbilst gan militāram produktam, gan STEP mērķim – aizsardzības tehnoloģijas.Lai noteiktu projekta atbilstību kritiski svarīgu tehnoloģiju vai produktu prasībām atbilstoši Noteikumu projekta 2.8. apakšpunktam, Aizsardzības ministrija vispirms sniedz vērtējumu par paredzētā produkta atbilstību STEP mērķim saskaņā ar Noteikumu projekta 2.7.4. apakšpunktu, pēc kā izvērtē, vai ar plānoto projektu tiks sasniegts Noteikumu projekta 2.8. apakšpunktā paredzētais kritiski svarīgu tehnoloģiju vai produkta nosacījums:
tas palīdz samazināt vai novērst Eiropas Savienības stratēģiskās atkarības.Savukārt, lai noteiktu projekta atbilstību pārējiem Noteikumu projekta 2.7. un 2.8.  apakšpunktā noteiktiem kritērijiem atbilstoši Padomes regulas 2024/795 2. panta 1. punkta “a” apakšpunktam un 2. punkta “a” apakšpunktam, Padome atzinumā sniedz vērtejumu par produkta atbilstību STEP mērķiem – digitālās tehnoloģijas, tīras un resursefektīvas tehnoloģijas, biotehnoloģijas, pēc kā sniedz vērtējumu, vai ar plānoto projektu tiks sasniegts Noteikumu projekta 2.8. apakšpunktā paredzētais kritiski svarīgu tehnoloģiju vai produkta nosacījums:
tās iekšējā tirgū ienes inovatīvu, jaunu un progresīvu elementu ar ievērojamu ekonomisko potenciālu.
Lai nodrošinātu šāda produkta vērtēšanu, Aizsardzības ministrija izmanto kritiski svarīgas tehnoloģijas inovatīvu produktu vērtēšanas metodiku, kuru izstrādājusi Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Aizsardzības ministriju.
Padome izmanto kritiski svarīgas tehnoloģijas inovatīvu produktu vērtēšanas metodiku, kuru izstrādājusi Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Padomi.
Aizsardzības ministrijai un Padomei ir tiesības pieprasīt gala saņēmējam iesniegt papildus informāciju, kas nepieciešama, lai sniegtu atzinumu. Aizsardzības ministrijai un Padomei ir pienākums, sniedzot atzinumu, nodrošināt interešu konfliktu neesamību.
Saņemot Aizsardzības ministrijas vai Padomes pozitīvu atzinumu, gala saņēmējs var iesniegt sabiedrībā “Altum” projekta pieteikumu, pievienojot atbilstošo atzinumu un nepieciešamos dokumentus. Piesakoties garantijai ar kapitāla atlaidi, piemēro tādus pašus kvalifikācijas nosacījumus kā aizdevumam ar kapitāla atlaidi.
Pirms gala saņēmējs iesniedz projekta pieteikumu sabiedrībā “Altum”, tam ir jāsaņem Aizsardzības ministrijas vai Padome atzinums.
Aizdevumu un garantiju ar kapitāla atlaidi piešķiršanas nosacījumi

Aizdevuma un kapitāla atlaides apmērs ir vienāds. Maksimāli piešķiramais aizdevums ar kapitāla atlaidi ir līdz 30 % no projekta attiecināmajām izmaksām, bet ne vairāk kā 30 000 000 euro, nepārsniedzot Noteikumu projektā paredzētās atbalsta intensitātes. Kapitāla atlaidi piemēro trīs vienādās daļās, atkarībā no pēcuzraudzības kritēriju izpildes pēc projekta pabeigšanas.
Aizdevums vai garantija netiek piešķirta, ja projekts ir uzsākts pirms pieteikuma iesniegšanas vai ja tas attiecas uz neatbalstāmām nozarēm (piemēram, azartspēles, tabakas izstrādājumi, finanšu starpniecība).

Garantijas ar kapitāla atlaidi tiek piešķirtas gala saņēmējiem, kas piesaista finansējumu no kredītiestādēm vai alternatīviem investoriem. Garantijas sedz līdz 80 % no cita finansētāja izsniegtās aizdevuma summas, bet ne vairāk kā 60 milj. euro. Izsniegtajai garantijai var piemērot kapitāla atlaidi līdz 20 % no izsniegtās garantijas apmēra, bet ne vairāk kā 12 milj. euro.

Kapitāla atlaides piemērošanas nosacījumi
Lai saņemtu kapitāla atlaidi, gala saņēmējam pēc projekta pilnīgas pabeigšanas trīs secīgus gadus jānodrošina šādi rādītāji:
mēneša vidējā bruto darba samaksa darbiniekiem, kas pieņemti darbā projekta īstenošanas rezultātā, nav mazāka par mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēru iepriekšējā gadā tajā statistiskajā reģionā, kurā īstenots projekts, kam piemērots koeficients 1,6. Ja netiek izveidotas jaunas darba vietas un projekta īstenošanas rezultātā tiek saglabātas esošās darba vietas, mēneša vidējā bruto darba samaksa darbiniekiem, kam saglabātas darba vietas, nav mazāka par mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēru iepriekšējā gadā tajā statiskajā reģionā, kurā īstenots projekts, kam piemērots koeficients 1,6, papildus nodrošinot vidējās bruto darba samaksas pieaugumu vismaz 30 % apmērā;
projekta īstenošanas rezultātā uzņēmuma apgrozījuma apmērs pret projekta pabeigšanas gadu ir pieaudzis tādā apmērā, kā projekta attiecināmo izmaksu apmērs, kam piemērots koeficients 2;
projekta īstenošanas rezultātā uz katriem kopējās pieejamās kapitāla atlaides 250 000 euro ir radīta viena jauna darba vieta ar pilnu darba slodzi vai saglabāta esoša darba vieta ar pilnu darba slodzi ar darba samaksas pieaugumu, un kopā ir radītas jaunas vai saglabātas esošas ar darba samaksas pieaugumu vismaz 12 darba vietas ar pilnu darba slodzi, un tās ir saglabātas visā attiecīgajā pēcuzraudzības periodā. Personas, kuras plānots nodarbināt jaunradītajās darba vietās, divu gadu laikā pirms finansējuma pieteikuma iesniegšanas dienas nevar tikt nodarbinātas projekta iesniedzēja vai tā saistīto personu grupā atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtajai informācijai.
Lai uzsāktu pēcuzraudzības periodu, gala saņēmējam divu gadu laikā pēc projekta pabeigšanas ir jāiesniedz Ekonomikas ministrija iesniegums par pēcuzraudzības perioda uzsākšanu. Ekonomikas ministrija veic pēcuzraudzības kritēriju izvērtēšanu, pamatojoties uz gala saņēmēja, revidenta un Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju (par darbiniekiem un darba samaksas apmēru projekta īstenošanas rezultātā). Katra pēcuzraudzības gada beigās gala saņēmējam ir trīs mēnešu laikā jāiesniedz Ekonomikas ministrijai revidenta pārskats par pēcuzraudzības perioda rādītāju izpildes progresu. Revidenta pārskatā iekļautajiem datiem ir jānodrošina atbilstība Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajiem datiem.
Pēc Ekonomikas ministrijas lēmuma pieņemšanas par pēcuzraudzības kritēriju izpildi vai neizpildi, un lēmuma nosūtīšanas sabiedrībai “Altum”, sabiedrība “Altum” samazina kapitāla atlaidi par vienu trešdaļu no aizdevuma izsniegtās summas par vienu trešdaļu.
Ekonomikas ministrija sadarbībā ar sabiedrību "Altum" izstrādā kapitāla atlaides piemērošanas metodiku un publicē to savā tīmekļvietnē pēc Noteikumu projekta spēkā stāšanās.

Atšķirībā no aizdevuma ar kapitāla atlaidi, garantijai piemērojamā kapitāla atlaide nav visā garantijas apmērā. Kapitāla atlaides piemērošanas kārtībā pēcuzraudzības rādītāji un nosacījumi ir tāda paši kā aizdevumiem ar kapitāla atlaidi. Attiecīgi, ja paredzēta garantijai maksimāli piemērojamā kapitāla atlaide 12 milj. euro apmērā, tad katru pēcuzraudzības gadu izpildot pēcuzraudzības kritērijus, var samazināt tās apmēru par vienu trešdaļu, t.i. 4 milj. euro.
Gala saņēmējam visas pēcuzraudzības ietvaros ir pienākums nodrošināt Ekonomikas ministrijas un sabiedrības "Altum" pārstāvjiem pieeju Noteikumu projekta 55. punktā minētajiem dokumentiem vai to kopijām un projekta sākotnējā ieguldījuma materiālajiem un nemateriālajiem aktīviem.

Kopīgie nosacījumi, lai pieteiktos atbalstam
Sabiedrība “Altum” izvērtē iesniegtā projekta un gala saņēmēja atbilstību atbalsta programmas nosacījumiem saskaņā ar Noteikumu projekta 55. punktu. Ja atbalstu piešķir kā reģionālo atbalstu saskaņā ar Komisijas regulas 651/2014 14. pantu, tad projekta darbus nedrīkst uzsākt pirms projekta pieteikuma iesniegšanas sabiedrībā “Altum”. Ja atbalstu piešķir militāriem projektiem, tad atbalstu nepiešķir darbībām, kuras uzskatāmas par faktiski pabeigtām vai pilnībā īstenotām, pirms ir iesniegts projekta pieteikums par atbalsta programmas finansējuma saņemšanu, ievērojot regulas 2021/1060 63. panta 6. punktu.
Izvērtējot projektu, sabiedrība “Altum” var pieprasīt papildu informāciju gala saņēmējam, kas nepieciešama, lai pieņemtu lēmumu par atbalsta piešķiršanu. Ja gala saņēmējs nesniedz sabiedrībai “Altum” pieprasīto informāciju sešu mēnešu laikā, tad sabiedrībā “Altum” noraida projekta pieteikumu. Izņēmuma gadījumā projekta pieteikuma izskatīšanas termiņu var pagarināt.
Gala saņēmējam saskaņā ar Noteikumu projekta 56. punktu ir pienākums glabāt sabiedrībā “Altum” iesniegtos dokumentus un to apliecinātas kopijas līdz projekta pieteikuma izvērtēšanas beigām. Pēc projekta pieteikuma apstiprināšanas sabiedrībā “Altum”, gala saņēmējam ir pienākums glabāt visus ar projektu saistītos dokumentus desmit gadus pēc projekta pilnīgas pabeigšanas.
Atbalstu nepiešķir gala saņēmējiem, nozarēm, projektā paredzētām darbībām, iekārtām, kas noteiktas Noteikumu projekta 70. punktā, kā arī, ja gala saņēmējs nevar nodalīt atbalstāmās un neatbalstāmās nozares vai darbības, lai atbalstu nesaņem atbalsta programmā noteiktā neatbalstāmā nozare vai darbība.
Atbalstu piešķir brīdī, kad sabiedrība “Altum” ir apstiprinājusi projekta pieteikumu un pieņēmusi lēmumu par aizdevuma vai garantijas ar kapitāla atlaidi piešķiršanu.
Pēc atbalsta piešķiršanas, gala saņēmējam ir pienākums:
nodrošināt komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus atbilstoši Noteikumu projekta 69.1. apakšpunktam.
nodrošināt darbību un finanšu plūsmu nodalīšanu atbalstāmajās nozarēs, ja gala saņēmējs vienlaikus darbojas saskaņā ar šiem noteikumiem atbalstāmajās nozarēs un neatbalstāmajās nozarēs atbilstoši šo noteikumu 70. punktam;
nodrošināt interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesību.
Sabiedrībai “Altum” ir pienākums nodrošināt informācijas uzskaiti par saņemto finansējumu un piešķirto atbalstu un glabāt to 10 fiskālos gadus no dienas, kad piešķirts pēdējais atbalsts saskaņā ar šiem noteikumiem, kā arī nodrošināt Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktā noteiktā publicēšanas pienākuma izpildi.
Ja tiek pārkāpti Komisijas regulas Nr. 651/2014 nosacījumi, gala saņēmējiem ir pienākums atmaksāt sabiedrībai "Altum" projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

Atbalsta intensitātes
Atbalsta programmas ietvaros gan aizdevumiem, gan garantijām ar kapitāla atlaidi jāievēro Noteikumu projekta 26., 27. un 28. punktā noteiktās atbalsta intensitātes.
Vispārīgi Noteikumu projektā paredzētam atbalstam piemēro 28.1., 28.2. un 28.3. minētās atbalsta intensitātes.
Ja projektā plānotie sākotnējie ieguldījumi tiek veikti Latvijā divos vai vairākos dažādas atbalsta intensitātes NUTS 3. līmeņa reģionos, piemēro Noteikumu projekta 27. punktu. Ja paredzēts liels ieguldījumu projekts vai vienots ieguldījumu projekts, tad projekta sākotnējiem ieguldījumiem piemēro Noteikumu projekta 26. punktā paredzētās atbalsta intensitātes, kas ir atkarīgas no attiecināmo izmaksu apmēra.
Saskaņā ar Noteikumu projekta 29.1. apakšpunktu, piesakoties gan aizdevumam, gan garantijai ar kapitāla atlaidi, gala saņēmējs izmanto pašu līdzekļus vai ārējo finansējumu vismaz 25 % apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām, par ko nav saņemts publisks atbalsts.

Atbalsta apvienošana ar citu atbalstu
Ja gala saņēmēja projektam piesaista citu publisko finansējumu, projektu var uzsākt tad, kad visās iestādēs, kur tas pretendē uz atbalstu, ir iesniegts projekta pieteikums un ir pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu vai noslēgts līgums (ja atbalstu nepiešķir ar lēmumu).
Noteikumu projektā noteikts, ka atbalsts var tikt kumulēts ar citiem valsts vai Eiropas Savienības atbalsta instrumentiem, taču tikai tādā apmērā, lai netiktu pārsniegta maksimālā atbalsta intensitāte attiecīgajam projektam. Vienlaikus nav pieļaujams apvienot reģionālo atbalstu ar atbalstu algu izmaksu segšanai vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām.

Subsīdijas ekvivalenta aprēķināšana un atbalsta kumulācija
Sabiedrības "Altum" aizdevumam ar kapitāla atlaidi subsīdijas ekvivalents ir vienāds ar gala saņēmējam piešķirtā aizdevuma apmēru.
Garantijas prēmiju vidējiem komersantiem sabiedrība "Altum" aprēķina, piemērojot gada prēmijas likmes atbilstoši saimnieciskās darbības veicēja kredīta kvalitātei un nodrošinājuma līmenim, kas noteikts saskaņā ar sabiedrības "Altum" kredīta kvalitātes novērtēšanas sistēmu. Piemērojamās garantijas gada prēmijas likmes ir publicētas sabiedrības "Altum" tīmekļvietnē. Kapitāla atlaides subsīdijas ekvivalents ir vienāds ar gala saņēmējam piešķirtās kapitāla atlaides apmēru. Subsīdijas ekvivalentu lielajam komersantam aprēķina saskaņā ar metodiku, kas saskaņota ar Eiropas Komisiju atbilstoši Regulas 651/2014 5.panta  2. punkta “c” apakšpunkta “ii” punktam.
Sabiedrība “Altum” sniedz atbalstu ievērojot Noteikumu projekta 67. punktā minētos nosacījumus.Ekonomikas ministrija 20 darba dienu laikā pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās, nosūtīs kopsavilkuma informāciju Eiropas Komisijai, izmantojot SANI 2 sistēmu, ņemot vērā, ka šis noteikumu projekts kvalificējas kā jauna komercdarbības atbalsta programma, ko ievieš ar Komisijas regulu Nr.651/2014 14.panta mērķi.