Anotācija

Krievijas Federācijas uzsāktais un Baltkrievijas Republikas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā riska apstāklis un iespējama motivācija Krievijas Federācijai un Baltkrievijas Republikai turpināt centienus destabilizēt situāciju uz valsts robežas ar Latvijas Republiku. Starptautiski ir atzīts, ka Krievijas Federācijas uzsāktais karš Ukrainas teritorijā ir rupjš Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums. Savukārt Baltkrievijas Republika sniedz atbalstu Krievijas Federācijas iebrukumam Ukrainā, ļaujot Krievijas Federācijas bruņotajiem spēkiem izmantot Baltkrievijas Republikas teritoriju, infrastruktūru un gaisa telpu uzbrukumu sagatavošanai un īstenošanai. Baltkrievijas Republikas oficiālais režīms arī izmanto hibrīdkara metodes pret kaimiņvalstīm, proti, personu plūsmu organizēšanu pāri Latvijas, Lietuvas un Polijas robežai ar mērķi ietekmēt kaimiņvalstis, būtiski ietekmējot vispārējo drošības situāciju reģionā, tostarp pastiprinot robežas aizsardzībā iesaistīto iestāžu noslodzi. No 2021. gada 1. augusta līdz 2025. gada 16. martam Latvijas valsts robežas aizsardzībā iesaistītās iestādes novērsušas kopumā 28 836 gadījumus trešo valstu pilsoņu mēģinājumiem nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas robežu.
Svarīgi ņemt vērā Somijas pieredzi saistībā ar jautājumu par Somijas-Krievijas Federācijas valsts robežas slēgšanu. Proti, neilgā laika posmā tika konstatēts personu, kuras nelikumīgi šķērso vai mēģina šķērsot Somijas-Krievijas Federācijas valsts robežu ar velosipēdu vai skrejriteni, pieaugumu skaits. Pamatojoties uz sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības nodrošināšanu, Somijas valdība slēdza robežšķērsošanas vietas uz Somijas-Krievijas Federācijas valsts robežas. Tāpat norādāms, ka Somijas un Krievijas Federācijas valsts robežu ir aizliegts šķērsot ar kājām. 
Tādējādi ir būtiski Latvijas Republikai ievērot vienotu rīcību attiecībā uz robežkontroles organizēšanas efektivitāti uz Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas un Latvijas Republikas-Krievijas Federācijas valsts robežas esošajās robežšķērsošanas vietās, pieļaujot, ka Krievijas Federācija, izmantojot uz valsts robežas ar Somiju izmanto hibrīdkara taktiku, var atkārtot migrācijas krīzes izraisīšanas scenāriju, kāds tas tika pielietots jau uz Baltkrievijas Republikas robežas ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tāpat arī personu pulcēšanās pie robežšķērsošanas vietām ir vērā ņemams sabiedriskās drošības risks, kas būtiski ietekmē robežšķērsošanas vietas režīma nodrošināšanu, jo pastāv vairāki izaicinājumi attiecībā uz nelikumīgu ārējās robežas šķērsošanu ne tikai caur robežšķērsošanas vietu, bet arī apejot to. Papildus jāņem vērā apstāklis, ka vienlaicīga daudzu personu koncentrēšanās pirms Latvijas Republikas robežšķērsošanas vietām rada augstus riskus, kas var būt vērsti uz masu nekārtībām, ar mērķi apdraudēt robežšķērsošanas vietas režīmu, kas ir tiešs apdraudējums Latvijas Republikas iekšējai drošībai. Norādāms, ka robežšķērsošanas vietu tehnoloģijas, kas ir izstrādātas balstoties uz Latvijas Republikas valsts robežas likuma 22.panta sestajā daļā noteikto, ievērojot katras robežšķērsošanas infrastruktūras īpatnības un riskus, kompetentās iestādes ir noteikušas personu (kājāmgājēju) un visa veida transportlīdzekļu skaitlisko sastāvu, kas vienlaicīgi var atrasties katrā robežšķērsošanas vietā. 
Līdz ar to, ņemot vērā norādītos aspektus (piemēram, no 2021. gada augusta esošais Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaita straujais pieaugums; Baltkrievijas Republikas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu; Somijas pieredze saistībā ar jautājumu par robežšķērsošanas vietu slēgšanu un atvēršanu uz Somijas-Krievijas Federācijas valsts robežas), ir svarīgi pieņemt piesardzības pasākumus un pārskatīt robežkontroles organizēšanu robežšķērsošanas vietās, lai valsts jau laikus veiktu efektīvus pasākumus, mazinot risku iestāšanos (Satversmes tiesas sprieduma 2020. gada 11. decembra lietas Nr. 2020-26-0106 16.1. apakšpunkts), proti, apzinot un mazinot riskus valsts robežas drošībai. Valsts pamatpienākums ir garantēt nacionālo drošību, attiecībā uz kuras aizsardzību ir piemērojams piesardzības princips. Vienlaikus ir uzsverams, ka projektā noteiktais neietekmē kompetentajām institūcijām robežšķēršošanas vietās normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, piemēram, muitas kontroles un robežpārbaužu veikšanu, patvēruma pieprasīšanas iesniegumu pieņemšanu izskatīšanai.

Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz, ka, lai pastiprinātu robežapsardzības sistēmu un efektivizētu robežkontroli, no 2025. gada 19. marta Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas valsts robežu caur robežšķērsošanas vietu "Pāternieki" un Latvijas Republikas-Krievijas Federācijas valsts robežu caur robežšķērsošanas vietu "Terehova" un "Grebņeva" personām atļauts šķērsot, ieceļojot tikai ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem.