Anotācija

Šobrīd Izšķērdēšanas novēršanas likuma ietvaros noslēgtā nekustamā īpašuma nomas līguma maksimālais termiņš ir 30 gadi, savukārt, pēc Izšķērdēšanas novēršanas likuma grozījumu spēkā stāšanās (no 01.01.2026.) publiskas personas nekustamā īpašuma nomas maksimālais termiņš noteikts līdz 70 gadiem. Grozījumi piešķir tiesību publiskai personai iznomāt nekustamo īpašumu ilgtermiņā, pastāvot riskam, ka ilgtermiņa nomas līguma termiņš var tikt piemērots arī situācijās, kur tas nav ekonomiski pamatoti. 
Grozījumi MKN 97 ir nepieciešami, lai nodrošinātu tiesisku skaidrību un vienotu pieeju nomas termiņa noteikšanai, izvērtējot katru konkrētu gadījumu, sabiedrības intereses, tādējādi veicinot arī ekonomisko attīstību un investīciju piesaisti. 
Ar šī brīža regulējumu nav noteikti kritēriji, kas jāņem vērā pirms lēmuma par nekustamā īpašuma iznomāšanu uz termiņu, kas garāks par 6 gadiem.

Lai mazinātu ar normas piemērošanu saistītus riskus un nodrošinātu samērīgu un lietderīgu publiskās personas mantas apsaimniekošanu, t.sk. ņemot vērā iepriekš minēto Stratēģiskās vadības tematiskās komitejas sēdes protokola uzdevumu, Noteikumu projekts paredz noteikt kritērijus nomas līguma termiņa noteikšanai gadījumā, ja tiek slēgts nekustamā īpašuma nomas līgums uz laiku, kas ilgāks par sešiem gadiem.
Izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.pantā ir noteikts pienākums lietderīgi rīkoties ar mantu. Ņemot vērā, ka situācijas var būt dažādas, t.sk. pietiekami atšķirīgas, un attiecīgi tam, ievērojot elastību, MKN 97 paredzēti vispārīgi kritēriji, lai tos varētu piemērot katrā konkrētā situācijā, nosakot nomas līguma termiņu ilgāku par sešiem gadiem. Detalizētus apsvērumus par attiecīgā termiņa noteikšanu pieņem un pamato iznomātājs. Kritēriji formulēti tā, lai nodrošinātu iznomātāja objektivitāti un caurskatāmību pieņemot lēmumu par nomas līguma termiņu, proti, izvērtējot vismaz vienu kritēriju. Kritērija izvērtēšana mazinās neviennozīmīgu interpretāciju par dažādu pieeju piemērošanu praksē, nosakot nomas līguma termiņu.
Ar Noteikumiem tiek paredzēti šādi kritēriji, ja nomas līgumu plānots slēgt uz laiku, kas ilgāks par sešiem gadiem un nomas līguma kopējais termiņš nepārsniedz 30 gadus: 
1) nomas objekta veids, lietošanas mērķis un raksturs -  lai nodrošinātu efektīvu un atbilstošu nomas objekta izmantošanu, nomas līguma termiņš nosakāms izvērtējot plānoto nomas objekta lietošanas mērķi, proti, kādam mērķim tiek izmantota būve (piemēram, vai tās ir komerctelpas, dzīvojamās telpas u.tml.), veidu - būve vai telpas, kas piemērotas kādai konkrētai funkcijai vai uzņēmējdarbībai, piemēram, biroja telpas vai kādas specifiskas telpas, kas saistītas ar kādu īpašu sabiedrības vajadzību nodrošināšanai, un raksturs  - piemēram, vai nomai ir regulārs raksturs (noma uz noteiktu laiku) vai patstāvīgā lietošanā u.tml.;
2) nepieciešamie vai nomas līguma ietvaros plānotie finanšu līdzekļu ieguldījumi nekustamā īpašuma ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai - MKN 97 25.4.apakšpunkts paredz, ka par nomas objektu ir publicējama noteikta informāciju, t.sk. norādot nepieciešamos kapitālieguldījumus nomas objektā. Attiecīgi minētais kritērijs paredz, ka vērtējot termiņu, uz kādu būtu slēdzams nomas līgums, būtu jāņem vērā plānoto finanšu līdzekļu apmēru, kāds būtu ieguldāms nomas objektā. Ja nomas līguma termiņš tiek pagarināts, izvērtējami būtu arī nomas līguma laikā jau veiktie ieguldījumi;
3) citi lietderības apsvērumi vai sabiedrības intereses - nomas objekta sociālais nozīmīgums, piemēram, ja nomas objekts piemērots bērnu aprūpei, bērnudārzam, jāizvērtē nomas termiņa sasaiste ar potenciālā nomnieka darbības sabiedrisko nozīmīgumu, nosakot garāku nomas līguma termiņu, lai nomnieka pakalpojums tiktu nodrošināts ilgtermiņā sabiedrības interesēs;
4) nepieciešamo vai plānoto finanšu līdzekļu ieguldījumu pašvaldības nomas objektā vai būvē saistība ar pašvaldības attīstības mērķu sasniegšanu vai nacionālās vai reģionālās attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm - nomas objekts jāizmanto atbilstoši pašvaldības teritorijas attīstības plānojumam. Šo kritēriju piemēro tikai pašvaldība, ja attiecīgais nomas objekts ir tās īpašums.
Ņemot vērā, ka MKN 97 paredz arī iespēju iznomātājam pieņemt lēmumu pagarināt nomas līguma termiņu, izvērtējot nomnieka labticību, Noteikumu projekts paredz, ka arī šādos gadījumos, pie nomas līguma termiņa noteikšanas jāņem vērā arī attiecīgi 12.¹ vai 12.² punktos noteiktais regulējums, ja, pagarinot nomas līgumu, kopējais nomas līguma termiņš ir ilgāks par 6 gadiem. Ja nomas līguma termiņu pagarina balstoties uz MKN 97 18.punktu un tiek vērtēts 12.¹ 3. kritērijs, kā viens no lietderības apsvērumiem var tikt vērtēts fakts, vai nomnieks līguma noteiktajā apmērā un laikā maksā nomas maksu. 
Ar Noteikumiem tiek paredzēti šādi kritēriji, ja nomas līgumu plānots slēgt uz laiku, kas ilgāks 30 gadiem: 
1) nomas objekta veids, lietošanas mērķis un raksturs;
2) nepieciešamie vai nomas līguma ietvaros plānotie finanšu līdzekļu ieguldījumi nekustamā īpašuma ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai;
3) ekonomiski pamatotais nomas līguma ietvaros paredzētā nomas objekta lietošanas ilgums, ņemot vērā nomnieka nepieciešamos finanšu ieguldījumus un radīto vai uzlaboto nomas objektu vai tā daļu, neattiecinot to uz nomas objekta esošās daļas atlikušo kalpošanas laiku  - būtu nosakāms atbilstoši nomas objekta lietošanas ilgumam. Tāpat, aprēķinam izmantojami Ministru kabineta 2018.gada 13.februāra noteikumi Nr.87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs”. Minētajos noteikumos noteikta kārtība, kādā nosakāms publiskas personas mantas lietošanas ilgums. Noteikumus, tai skaitā 2.pielikumu, izmanto valsts un pašvaldību budžeta iestādes, lai noteiktu valsts kustamas/nekustamas mantas lietderīgās lietošanas laiku, nolietojumu. Papildus grāmatvedības uzskaitē noteiktajiem nolietojuma termiņiem, kustamas/nekustamas mantas lietderīgās lietošanas ilgumu nosaka, ņemot vērā objekta tehnisko stāvokli un faktisko lietderīgās izmantošanas termiņu, tostarp gadījumos, kad ēka ir jau uzcelta un neprasa būtiskus kapitālieguldījumus, bet tās ekspluatācijas ilgums objektīvi pārsniedz Ministru kabineta 2018.gada 13.februāra noteikumos Nr.87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” minētais mantas lietošanas ilgums.
4) nepieciešamo vai plānoto finanšu līdzekļu ieguldījumu pašvaldības objektā vai būvē saistība ar pašvaldības attīstības mērķu sasniegšanu vai nacionālās vai reģionālās attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm.

Ar šī brīža regulējumu MKN 97 neietver punktu, kurā noteiktas sekas, ja nomnieks izmanto nomas objektu neatbilstoši līgumā noteiktam lietošanas mērķim vai maina tā lietošanas veidu vai raksturu.

Noteikumu projekts paredz papildināt MKN 97 112.punktu, nosakot iznomātājam tiesības vienpusēji atkāpties no nomas līguma gadījumā, ja nomnieks izmanto nomas objektu neatbilstoši līgumā noteiktam lietošanas mērķim vai maina tā lietošanas veidu vai raksturu.

Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību", kas stājās spēkā 2018.gada 13.jūnijā, nosaka, ka atbildīgās kultūras pieminekļu aizsardzības institūcijas "Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija" nosaukums ir novecojis. Eiropā valsts atbildīgās kultūras pieminekļu aizsardzības institūcijas visbiežāk tiek nosauktas par Nacionālām kultūras mantojuma pārvaldēm. 

Tehniski jāprecizē MKN 97 96.punktu, aizstājot vārdus "Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas" ar vārdiem "Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes".