Anotācija (ex-ante)

Ir nepieciešams izstrādāt nacionālos normatīvos aktus, kas paredzēs kārtību, kādā tiek veiktas pārbaudes ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā.

Ievērojot Vadības likumā, kas stājies spēkā 2022. gada 4. maijā, ietverto deleģējumu, ir izstrādāti šie noteikumi.
Ministru kabineta noteikumu projekts ir izstrādāts uz ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas perioda tiesiskā regulējuma bāzes, taču tajā atsevišķi uzlabojumi, ņemot vērā izmaņas ES regulējumā un gūto pieredzi iepriekšējā plānošanas perioda ietvaros.

Projekta iepirkumu pirmspārbaudes:
Līdzīgi kā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas periodā Ministru kabineta noteikumu projektā ir noteikta kārtība, kādā sadarbības iestāde un Iepirkumu uzraudzības birojs (turpmāk – IUB) veiks iepirkumu pirmspārbaudes, kā arī atzinumu sniegšanas kārtība un atzinumu veidi par pārbaudēs konstatēto. Kārtība, kādā sadarbības iestāde un IUB veiks iepirkumu pirmspārbaudes un sniegs atzinumus, nav mainīta un būs līdzīga kā ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā. Būtiskākā atšķirība no iepriekšējā plānošanas perioda - sadarbības iestāde turpmāk veiks tikai publiskā iepirkuma pirmspārbaudes. Ņemot vērā, ka iepirkumos, kas tiek organizēti saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumiem Nr.104 “Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr.104), būtiskākais ir nepieļaut interešu konfliktu un izvēlēties atbilstošu tirgus cenu, tad praksē ir secināts, ka  iepirkumu procedūras norises pārbaude  minētajiem iepirkumiem nedod pievienoto vērtību. Līdz ar to, lai mazinātu administratīvo slogu un novirzītu kapacitāti uz pārbaudēm, kur tas ir vairāk nepieciešams, turpmāk sadarbības iestāde neveiks iepirkumu, kas organizēti, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.104, pirmspārbaudes. Tomēr jānorāda, ka minētā iepirkumu dokumentācija tiks pārbaudīta, sadarbības iestādei saņemot finansējuma saņēmēja iesniegto maksājuma pieprasījumu. Līdz ar to netiek pieļauta situācija, ka iepirkumi, kas tiek veikti atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.104, netiek pārbaudīti vai uzraudzīti.
Ministru kabineta noteikumu projektā ietvertais regulējums neaizliedz finansējuma saņēmējam iesniegt iepirkumu dokumentāciju pārbaudei pirms procedūras izsludināšanas. Šādu pārbaužu veikšana, tiks paredzēta IUB izstrādātajā ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda metodikā par iepirkumu pirmspārbaužu veikšanu sadarbības iestādē. Tomēr jānorāda, ka pirmspārbaude var tikt veikta un atzinums var tikt sniegts par iepirkuma komisijas apstiprinātu nolikumu (dokumentāciju) pirms iepirkuma izsludināšanas ar nosacījumu, ka pēc tam tiek veikta arī attiecīgā iepirkuma (kas jau ir izsludināts) dokumentācijas vai norises pirmspārbaude.
Ņemot vērā nodrošināto Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (turpmāk – KPVIS) funkcionalitāti, projekta iepirkumu plāns ir iestrādāts minētajā sistēmā. Attiecīgi turpmāk finansējuma saņēmējam pēc tam, kad noslēgts līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu, būs jāievada dati par projektā plānotiem iepirkumiem  KPVIS, t.sk., norādot iepirkuma priekšmeta nosaukumu, atsauci uz projekta darbības numuru, budžeta pozīcijas, paredzamo līgumcenu, attiecināmo summu, tiesisko regulējumu, plānotā iepirkuma procedūru, norādi, vai ir piemērojams publiskais zaļais iepirkums vai sociāli atbildīgs publiskais iepirkums, iepirkuma procedūras izsludināšanas termiņu un citu KPVIS norādīto informāciju (Ministru kabineta noteikumu projekta 12.punkts). Ir svarīga Ministru kabineta noteikumu projekta 12. un 13.punkta izpilde jeb laicīga informācijas par plānotiem iepirkumiem iesniegšana un aktualizēšana no finansējuma saņēmēja puses, lai IUB un sadarbības iestāde laicīgi un efektīvi varētu plānot iepirkumu pirmspārbaudes, kas savukārt veicina pārkāpumu samazinājumu iepirkumos un mazina sadalītā iepirkuma risku. Vienlaikus, lai neaizkavētu iepirkumu izsludināšanu, Ministru kabineta noteikumu projekta 12. un 13.punktā minētais informācijas par plānotajiem iepirkumiem iesniegšanas un aktualizēšanas pienākums neierobežo finansējuma saņēmēja tiesības uzsākt iepirkumu procedūru.
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu projekta 16.punktam IUB, pamatojoties uz KPVIS pieejamo informāciju par projektā plānotiem iepirkumiem, izstrādās pirmspārbaužu plānu un izlases veidā veiks iepirkumu pirmspārbaudes. Atsevišķos gadījumos būs pieļaujama situācija, ka IUB (un arī sadarbības iestāde) pārbauda nevis visu iepirkuma procedūras dokumentāciju, bet svarīgākos aspektus, piemēram, dokumentācijas pārbaudē – kvalifikācijas prasības un līguma piešķiršanas kritērijus, savukārt norises pārbaudēs – atsevišķas iepirkuma daļas, piemēram, ja daļu skaits ir ļoti liels. Situācijas pārbaudīt svarīgākos aspektus var būt īpaši aktuālas, ja vienlaicīgi izsludinās dažādu pasūtītāju stratēģiski svarīgi iepirkumi. Attiecīgās pārbaudes būs kampaņveida attiecībā uz izvērtēšanas kritērijiem, kvalifikācijas prasībām, kur tradicionāli tiek konstatētas būtiskākās neatbilstības. Tā kā Ministru kabineta noteikumu projekts nenosaka iepirkuma pirmspārbaužu apjomu, tad attiecīgie kritēriji, t.i, kādos gadījumos var lemt par nepilna apjoma pārbaužu noteikšanu, ņemot vērā arī visus riskus, tiks noteikti IUB izstrādātajā pirmspārbaužu metodikā. Ministru kabineta noteikumu projekta 15.1.apakšpunktā minētais slieksnis IUB pārbaudēm ir noteikts, lai paaugstinātu IUB kopas apjomu, proti, ar Ministru kabineta noteikumu projektu tiek noteikts zemāks slieksnis, nekā ES līgumcenu slieksnis publiskā būvdarbu līgumiem (kā tas izrietētu no Ministru kabineta noteikumu projekta 15.2. apakšpunkta un kas attiecīgi būtu aptuveni 5,3 milj. euro). Minētais līgumcenas slieksnis ir noteikts kā kompromisa slieksnis, no kura sākas IUB pārbaužu kopa attiecībā uz iepirkuma publiskā būvdarbu līgumiem par ko izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu ir vienojusies Finanšu ministrija, IUB un sadarbības iestāde. Lai nedublētu un nepārklātu IUB un sadarbības iestādes izlases veidā veiktos pirmspārbaužu apjomus, Ministru kabineta noteikumu projekta 19.punktā ietverti izlases veida pārbaužu nosacījumi sadarbības iestādei. Sadarbības iestāde ņems vērā IUB veikto pirmspārbaužu rezultātus attiecībā uz Ministru kabineta noteikumu projekta 15.punktā minētajiem iepirkumiem un gadījumā, ja sadarbības iestāde konstatēs riskus, tad sadarbības iestāde var šo noteikumu 15.punktā minētos gadījumus pārbaudīt papildus izlases veida pārbaudēm.
Līdzīgi, kā iepriekšējos plānošanas periodos, arī jaunajā plānošanas periodā, sadarbības iestāde vai IUB pēc iepirkuma pirmspārbaudes vai pēc pirmspārbaudes rezultātu noteikšanai nepieciešamo dokumentu vai informācijas saņemšanas sniedz finansējuma saņēmējam pozitīvu atzinumu, atzinumu ar iebildumiem vai negatīvu atzinumu. (Ministru kabineta noteikumu projekta 20. un 24.punkts) Ja par projekta iepirkumu ir sniegts negatīvs atzinums, sadarbības iestāde var lemt, ka izdevumi, kuri saistīti ar attiecīgo iepirkumu, ir pilnīgi vai daļēji (atkarībā no pārkāpuma būtiskuma) neatbilstoši. (Ministru kabineta noteikumu projekta 25.punkts) Vēršam uzmanību, ka ņemot vērā konstatētās problēmas, sadarbības iestāde var konstatēt, ka pārkāpumam ir vai nav finansiāla ietekme. Ja tiek konstatēta finansiāla ietekme sadarbības iestāde pieņem lēmumu, ka izdevumi, kas saistīti ar iepirkumu ir daļēji vai pilnīgi neatbilstoši. Lēmumu par neatbilstības konstatēšanu sadarbības iestāde pieņems vadoties no normatīvā aktu par konstatēto neatbilstību un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas kārtība ES fondu ieviešanā 2021.–2027. gada plānošanas periodā, ka arī vadlīnijām par finanšu korekciju piemērošanu, ziņošanu par ES fondu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.

Pārbaudes projekta īstenošanas vietā:
Līdzīgi kā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas periodā, noteikumu projektā ir noteikta kārtība, kādā sadarbības iestāde un vadošā iestāde veic pārbaudes projektu īstenošanas vietās. Šo noteikumu mērķis ir noteikt pārbaužu veikšanas pamatprincipus, norādot, ka pārbaudes var tikt veiktas visos līmeņos, t.sk. pie finansējuma saņēmēja, sadarbības partnera un gala saņēmējiem. Līdzīgi kā ES struktūrfondu un Kohēzija fonda 2014.-2020.gada plānošanas periodā, ietverts nosacījums attiecībā uz pārbaudēm pie gala saņēmējiem finanšu instrumentu gadījumā. Regula Nr. 2021/1060 81.panta 1.punktā ir noteikts, ka vadošā iestāde pārvaldības verifikācijas uz vietas saskaņā ar  minētās 74. panta 1. punktu veic tikai to struktūru līmenī, kuras īsteno finanšu instrumentu, un – saistībā ar garantiju fondiem – to struktūru līmenī, kuras izsniedz pamatā esošos jaunos aizdevumus. Vadošā iestāde var paļauties uz ārējo struktūru veiktām verifikācijām un neveikt pārvaldības verifikācijas uz vietas, ar noteikumu, ka tai ir pietiekami pierādījumi par šo ārējo struktūru kompetenci. Tomēr, ņemot vērā, ka var rasties situācija, ka pie finansējuma saņēmēja (finanšu instrumentu gadījumā atbalsta sniedzēja) nav visa pārbaudei nepieciešamā informācija, kā arī pārbaužu veicējiem var būt aizdomas par krāpšanas risku, tad sadarbības iestāde un vadošā iestāde var veikt pārbaudes arī gala saņēmēju līmenī. Ņemot vērā, ka līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu sadarbības iestāde slēdz ar finansējuma saņēmēju, tad, lai sadarbības iestāde un vadošā iestāde būtu tiesīga veikt pārbaudi gala saņēmēju līmenī, attiecīgais nosacījums ir jāietver arī finansēšanas nolīgumos un ja attiecināms, sadarbības līgumos ar  komercbankām un komandītsabiedrību līgumos ar finanšu starpniekiem. (Ministru kabineta noteikumu projekta 2.punkts) Regulējuma mērķis ir noteikt tiesības sadarbības iestādei un vadošajai iestādei veikt pārbaudes pie sadarbības partneriem, kuriem ir deleģēts pienākums veikt darbības projektā, tai skaitā, ja atsevišķa projekta dokumentācija glabājas pie sadarbības partnera un gala saņēmējiem (piemēram, lai pārliecinātos, ka nosiltināta māja).  Sadarbības iestāde un vadošā iestāde nosaka pārbaudes saturu un apjomu, lai gūtu pārliecību par projekta atbilstību normatīvajiem aktiem un ar finansējuma saņēmēju noslēgtā civiltiesiskā līguma (turpmāk – līgums) vai vienošanās par projekta īstenošanu nosacījumiem. (Ministru kabineta noteikumu projekta 3.punkts) Gan sadarbības iestādes, gan vadošā iestādes, gan revīzijas iestādes pārbaužu apjomā ir ietverts nosacījums, ka tiek pārbaudīta arī horizontālo principu ievērošana, ja tas ir attiecināms. ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā vadošās iestādes vadlīnijās tiks uzsvērta nepieciešamība veikt horizontālo principu pārbaudes tādā detalizācijas pakāpē, lai pārliecinātos, ka ir nodrošināta horizontālo principu ievērošana, tostarp, tiks iekļautas norādes uz konkrētiem pārbaudāmajiem aspektiem. Attiecīgi, ja projektā ir paredzēts nosacījums, projekta darbības, vai sasniedzamie rādītāji, kuru ietvaros finansējuma saņēmējam īstenojot projektu ir jānodrošina horizontālā principa ievērošanu, tad atbilstoši projekta iesniegumā paredzētajam gan sadarbības iestāde, gan vadošā iestāde, gan  revīzijas iestāde nodrošinās attiecīgā principa pārbaudi savu pārbaužu ietvaros. Līdzīgi kā iepriekšējā periodā, Ministru kabineta noteikumu projektā ir noteikta kārtība, kādā iestādes, kas atbildīgas par pārbaudēm, informē finansējuma saņēmēju par paredzēto pārbaudi, nosakot arī izņēmumus, kad par paredzēto pārbaudi minētās iestādes iepriekš neinformē, kā arī kārtība, kādā  iestādes, kas atbildīgas par pārbaudēm, ziņo par pārbaudēs konstatēto (Ministru kabineta noteikumu projekta 31., 32., 33., 34., 40., 41. un 43.punkts).
Ministru kabineta noteikumu projektā ir noteikts, ka ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina datu par pārbaudēm ievadi KPVIS. (Ministru kabineta noteikumu projekta 4.punkts) Projektiem pārbaudes tiek plānotas, piemērojot uz risku balstītu pieeju.
Lai nodrošinātu atbilstošu risku pārvaldību, vadošā iestāde un sadarbības iestāde ir uzsākusi darbu pie risku stratēģiju izstrādes. Šobrīd spēkā esošās risku pārvaldības stratēģijas “Risku pārvaldības stratēģijā 2014.-2020. gada plānošanas periodā” tvērums tiks paplašināts, integrējot stratēģijā ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda un Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk - AF) risku vadības aspektus un izstrādājot vienu horizontālo risku pārvaldības ietvardokumentu. Paredzēts, ka, izstrādājot jauno risku pārvaldības stratēģiju, tiks izmantoti Risku pārvaldības stratēģijā 2014.-2020. gada plānošanas periodā ietvertie pamatprincipi un pieeja par risku pārvaldības dalījumu 3 līmeņos – vadošā iestāde (AF gadījumā- Koordinējošā iestāde), atbildīgā iestāde (AF gadījumā – nozaru ministrijas) un sadarbības iestāde (AF gadījumā – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra) atbilstoši iestāžu veicamajām funkcijām.  Vadošā iestāde (AF gadījumā - Koordinējošā iestāde)  nodrošinās augstākā līmeņa ES fondu un AF vadības risku pārvaldību, kas pamatā aptver plānošanas dokumentu līmeni un vadības un kontroles sistēmas darbību, t.sk. tās efektivitāti, pamatprasības un vienotu principu noteikšanu. Atbildīgās iestādes (AF gadījumā – nozaru ministrijas) nodrošinās vidējā līmeņa risku pārvaldību, kas aptver specifiskā atbalsta mērķa un AF investīciju/reformu īstenošanas nosacījumus (Ministru kabineta noteikumus), t.sk. definē objektīvus projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, kā arī atbild par AF plānā noteikto rezultātu/ mērķu izpildi un specifisko atbalsta mērķu rezultātu sasniegšanu, iznākuma un rezultāta rādītāju uzraudzību un uzskaiti gadījumos, kad rādītāju aktuālās vērtības informācija nenāk no projektu datiem. Sadarbības iestāde (AF gadījumā – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra) līmenī tiks veikti risku mazināšanas pasākumi, lai tiktu noteikti un mazināti ar projektu iesniegumu atlasi un projektu īstenošanu saistītie riski, jo īpaši, kļūdu, krāpnieciskas vai korumpētas darbības riski, kā arī nelietderīga un neefektīva projektu finansējuma izlietošana.
Tāpat šobrīd izstrādes stadijā atrodas vadošās iestādes vadlīnijas par ES fondu līdzfinansētā projekta pārbaudēm 2021.-2027.gada plānošanas periodā. Šajās vadlīnijās plānots noteikt minimālās prasības pārbaudēm un to apjomam, ņemot vērā specifiskā atbalsta riska līmeni un projektā identificētos individuālos riskus. Projekta ietvaros identificētos riskus, to mazināšanas un novēršanas pasākumus, tostarp nepieciešamās pārbaudes plānots vienoti apkopot un uzraudzīt, izmantojot projekta vienoto risku veidlapu. Vadlīnijās plānots norādīt risku kritērijus, kas jāņem vērā, lemjot par nepieciešamajām pārbaudēm un to tvērumu.
Atšķirībā no iepriekšējā plānošanas perioda, kur primāri riski tika vērtēti projektu līmenī, turpmāk sadarbības iestāde mēneša laikā pēc normatīvā akta par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu spēkā stāšanās veiks risku izvērtējumu un  noteiks specifiskā atbalsta mērķa vai tā pasākuma riska līmeni. (Ministru kabineta noteikumu projekta 5.punkts) Balstoties uz noteikto riska līmeni - augsts, vidējs vai zems (riska līmeni plānots noteikt ņemot vērā pasākuma finansējuma apjomu, finansējuma saņēmēja tipu, pasākuma jomu, valsts atbalsta veidu un ieviešanas shēmas sarežģītību), tiks plānotas minimālās pārbaudes projektā. Noteiktais specifiskā atbalsta mērķa vai tā pasākuma riska līmenis var tikt pārskatīts, ja tiek grozīti specifiskā atbalsta mērķa vai tā pasākuma Ministru kabineta noteikumi. Papildus sadarbības iestāde, saņemot un izvērtējot pamatotu informāciju par specifiskā atbalsta mērķa vai tā pasākuma īstenošanu, kas var ietekmēt specifiskā atbalsta mērķa vai tā pasākuma uzraudzību, var pārskatīt specifiskā atbalsta mērķa vai tā pasākuma noteikto riska līmeni. Tiek plānota projekta individuālo risku identificēšana, kur tiks identificēti potenciālie projekta riski dažādos  projekta procesos.
Lai izvairītos no lieka administratīvā sloga, ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda risku sistēmā plānots ieviest pārbaužu sistēmu, kas ievieš elastību starp pārbaudēm viena projekta ietvaros. Projekta gaitā identificējot problēmas kādā no pārbaužu veidiem (maksājuma pieprasījuma pārbaude, pārbaude projekta īstenošanas vietā, iepirkumi u.c.), tiek palielināts pārbaudes apjoms konkrētai pārbaudei, nepalielinot citu pārbaužu apjomu, ja tas nav nepieciešams, tādejādi nodrošinot mērķtiecīgas, jēgpilnas un uz riskiem balstītas pārbaudes.
Lai sadarbības iestāde varētu pārliecināties par faktiskajiem projekta īstenošanas apstākļiem vai projekta iesniegumā sniegtās informācijas patiesumu, arī ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā sadarbības iestādei būs tiesības veikt pārbaudi projekta īstenošanas vietā pirms noslēgts līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu. (Ministru kabineta noteikumu projekta 27.punkts) Sadarbības iestāde par šo pārbaudi informēs projekta iesniedzēju vismaz trīs darbdienas pirms pārbaudes veikšanas. Šāds termiņš ir noteikts, lai sadarbības iestāde pirms noslēgts līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu varētu veikt plānoto pārbaudi, sagatavot atzinumu un termiņā pieņemt lēmumu par projekta apstiprināšanu vai noraidīšanu. Tāpat arī minētais termiņš ļauj finansējuma saņēmējam veikt nepieciešamos priekšdarbus, lai sagatavotos minētajai pārbaudei un klātienē nodrošinātu nepieciešamo informāciju, materiālus. Šādas pārbaudes var tikt veiktas arī bez projekta iesniedzēja brīdināšanas, ja iestājies kāds no šiem gadījumiem:
- ir pazīmes, ka projekta iesniegumā sniegtā informācija nav pilnīga vai tā neatbilst publiski pieejamai informācijai;
- saņemts negatīvs projektu iesniegumu vērtēšanā piesaistītā nozares eksperta atzinums;
- saņemta informācija no trešajām personām, kas ir pretrunā ar projekta iesniegumā norādīto informāciju;
- konstatētas citas pazīmes, kas norāda uz iespējamu krāpšanas risku Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību 1. panta 1. punkta izpratnē.
Līdz šim pārbaudes pirms līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas ir sniegušas būtisku ieguldījumu projektu iesniegumu vērtēšanā. Piemēram, pārbaudēs pirms līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas ir konstatēts, ka ēkā, kurā saskaņā ar projekta iesniegumu ir jāatrodas iekārtām, faktiski iekārtas ir demontētas un ēkā tiek uzglabāta saražotā produkcija. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu projekta iesniegumā ir uzskaitīta tikai daļa no uzņēmumā esošajām iekārtām vai tiek uzdoti nepatiesi iekārtu tehniskie rādītāji, lai projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijā iegūtu lielāku punktu skaitu, kas tiks sasniegts projekta darbību īstenošanas rezultātā. Pārbaudes pirms līguma noslēgšanas ietvaros sadarbības iestādes darbiniekiem ir iespējams klātienē pārbaudīt projekta iesniegumā un tā pielikumos norādīto informāciju, tai skaitā iepazīties ar dokumentiem, kas ir saistīti ar iekārtu darbību. Ja pārbaudes laikā pārbaudes veicējs nevar iepazīties ar dokumentiem (piemēram, kas apliecina iekārtas iegādi), jo dokumenti neatrodas konkrētajā projekta īstenošanas vietā, ņemot vērā pārbaudes veicēja norādes, projekta iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt attiecīgos dokumentus sadarbības iestādē. Ministru kabineta noteikumu projekta  27.punkta mērķis ir novērst krāpšanas risku, nodrošinot pamatotu ES fondu līdzekļu izlietojumu, kas ir viena no būtiskākajām sabiedrības interesēm. Norādām, ka pārbaudes projekta īstenošanas vietās pirms līguma vai vienošanās noslēgšanas veic izlases veidā. Viens no pamatojumiem, saskaņā ar kuru projekta iesniegums tiek iekļauts pārbaudes izlasē ir, ja saskaņā ar MK noteikumiem par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu ir iekļauts nosacījums, ka projekta īstenošanu var uzsākt pirms noslēgts  līgums. Pārbaudes bez iepriekšējas saskaņošanas nolūks ir nodrošināt, ka projekta īstenošanas vietā tiek saglabāts “dabiskais/ierastais” saimnieciskās darbības ritms. Jo atsevišķos gadījumos pastāv risks, ka, uzzinot faktu, ka sadarbības iestāde plāno ierasties apskatīt saimnieciskās darbības vietu, tiktu veikti pasākumi, kā rezultātā tiktu veikta pielāgošana atbilstoši projekta iesniegumā norādītajam. Pārbaudes projekta īstenošanas vietā, par to neinformējot projekta iesniedzēju, pirms pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noslēgts līgums, ir process, ko sadarbības iestāde plāno realizēt tikai tad, ja atlases procesā tiek identificēti krāpšanās riski (uzlaboti rādītāji, nepilnīga informācija, pretrunas pret nozares praksi), kas var radīt priekšrocības, pretendējot uz ES fondu finansējumu konkrētajam projekta iesniedzējam salīdzinājumā ar citiem projekta iesniegumiem:
- ir pazīmes projekta iesniegumā, ka sniegtā informācija nav pilnīga, ir pretēja publiskajā vidē pieejamajai, piemēram, komersants nodrošina produktu ražošanu, projektā plāno investīcijas iekārtās, nomainot iepakojuma līnijā dažas iekārtas;
- publiskajā vidē (Lursoft gada pārskatā vadības ziņojumā) ir pieejama informācija par investīcijām ražošanā, un šī informācija ir daudz plašāka, taču projekta iesniegumā situācija tiek ieskicēta, norādot nepilnu procesa raksturojumu, nenorādot pilnu iekārtu sastāvu;
- negatīvs nozares eksperta atzinums, piemēram, komersants norāda enerģijas patēriņu iekārtām daudz lielākā apmērā nekā faktiski šis iekārtas modelis paredz izmantot;
- informācija no trešajām pusēm, kas ir pretrunā ar projekta iesniegumā norādīto, piemēram, ir informācija/iesniegums par faktiskās saimnieciskās darbības neesamību konkrētajā ēkā, kurā plānotas investīcijas.
Tāpat Ministru kabineta noteikumu projektā ir noteikta kārtība, kādā  sadarbības iestāde un vadošā iestāde veiks ārpuskārtas pārbaudes projekta īstenošanas vietā, papildus veicot atkārtotas plānotas pārbaudes, ja iepriekšējās pārbaudēs ir konstatētas atkāpes no līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu. Ņemot vērā pēdējos gados izveidojušos situāciju saistībā ar Covid-19 izplatību, ar Ministru kabineta noteikumu projektu ir noteikts, ka pārbaudes projektu īstenošanas vietā varēs veikt ne tikai klātienē, bet arī attālināti. (Ministru kabineta noteikumu projekta 29.punkts) Attiecīgi šādu pārbaužu noteikšana, nodrošinās funkciju izpildi, ievērojot valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus un ierobežojumus, ja attiecināms. Sadarbības iestāde veiks pārbaudi projektu īstenošanas vietā, ja par pārbaudes aspektiem nebūs iespējams pārliecināties citās pārbaudēs (maksājuma pieprasījuma pārbaudē, iepirkuma pirmspārbaudē vai iepirkuma pārbaudē). (Ministru kabineta noteikumu projekta 30.punkts)
Vadošā iestāde veic pārbaudes projekta īstenošanas vietās, lai gūtu pārliecību par sadarbības iestādei ar Vadības likuma  deleģēto funkciju izpildi.

Maksājuma pieprasījumu pārbaudes:
Ņemot vērā nodrošināto KPVIS funkcionalitāti, maksājuma pieprasījuma veidlapa ir iestrādāta minētajā sistēmā. Ievērojot minēto, atbilstoši Ministru kabineta noteikumu projekta 45.punktam finansējuma saņēmējs saskaņā ar līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu ievadīs KPVIS informāciju par avansa maksājuma pieprasījumu vai maksājuma pieprasījumu, kurā iekļauta informācija par projekta izdevumiem un īstenošanas progresu, noslēgtajiem līgumiem, sasniegtajiem rezultātiem un rādītājiem, un citu KPVIS  un līgumā vai vienošanās par projekta īstenošanu noteikto informāciju. Līdzīgi kā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas periodā, izdevumu pamatojošos dokumentus finansējuma saņēmējs, saskaņā ar vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu iesniegs pēc sadarbības iestādes pieprasījuma. Plānots, ka pieprasīto informāciju saskaņā ar vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu nosacījumiem finansējuma saņēmējam būs jāiesniedz termiņā, kas nav īsāks par trīs darbdienām. Tai skaitā atbilstoši vienošanās vai līgumā par projekta īstenošanu ietvertajam nosacījumam finansējuma saņēmējam ir jānodrošina ES fondu vadībā esošām iestādēm un citu kompetento iestāžu pārstāvjiem pieeju visu ar projekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem vai atvasinājumiem ar juridisku spēku un grāmatvedības sistēmai. Minētā pieeja, izvēlēta, lai nepalielinātu administratīvo slogu finansējuma saņēmējiem, īpaši tiem, kas īsteno lielos projektus un attiecīgi tiek iesniegts liels dokumentu apjoms un sadarbības iestādei, lai pārliecinātos, ka visi attiecībā uz maksājumu pieprasījumu attiecināmie dokumenti ir savadīti KPVIS. Sadarbības iestāde maksājuma pieprasījumā ietverto izdevumu pamatojošos dokumentus lūgs, veicot attiecīgo maksājumu pieprasījumu pārbaudes.
Regulas Nr.2021/1060 74.panta 1.punkta b apakšpunktā noteikts, ka vadošā iestāde, ja ir pieejams finansējums, nodrošina, ka saņēmējs saņem visu tam pienākošos summu ne vēlāk kā 80 dienu laikā no dienas, kad saņēmējs iesniedzis maksājuma pieprasījumu. Ņemot vērā, ka maksājuma pieprasījumu un to pamatojošo dokumentu izskatīšana ir ilgstošs un komplicēts process, sadarbības iestāde ir secinājusi, ka ir nepieciešams noteikt garāku termiņu attiecīgā pienākuma izpildei. No 2020. gada jūnija līdz 2021. gada augustam Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – CFLA) kā sadarbības iestāde kopumā ir izskatījusi 3566 maksājuma pieprasījumus (avansa, starpposma, noslēguma), pēc kuru apstiprināšanas statuss KPVIS ir norādīts “Samaksāts”. Viena maksājuma pieprasījuma izskatīšana vidēji ir aizņēmusi 27 darbdienas (turpmāk – DD), no kurām 20 DD maksājuma pieprasījums ir bijis CFLA izskatīšanā, bet septiņas DD aizņem finansējuma saņēmēja precizējumu veikšana vai papildu informācijas iesniegšana. CFLA pie katra maksājuma pieprasījuma vidēji vienu reizi lūdz finansējuma saņēmējam iesniegt papildu informāciju. Atsevišķos gadījumos CFLA viena maksājuma pieprasījuma izskatīšanas ietvaros līdz pat septiņām reizēm lūdz finansējuma saņēmējam iesniegt papildu informāciju, kas saistīta ar lūgumiem finansējuma saņēmējam iesniegt korektu iztrūkstošo pamatojošo dokumentu vai skaidrojumu, kā rezultātā kopējais visa maksājuma pieprasījuma izskatīšanas termiņš var sasniegt 60 DD. Ņemot vērā papildu informācijas pieprasīšanas reižu ietekmi uz visa maksājuma pieprasījuma izskatīšanas termiņu, nacionālā līmenī netiek noteikts īsāks, no regulas atšķirīgs avansa, starpposma un noslēguma maksājuma pieprasījuma izskatīšanas un apstiprināšanas periods. Atzīmējams, ka CFLA maksājuma pieprasījumus izskata un apstiprina ātrāk nekā regulā noteiktajos termiņos – kā minēts iepriekš, maksājuma pieprasījuma izskatīšana ir aizņēmusi vidēji 27 DD, kas liecina par CFLA iekšējās kontroles sistēmas efektīvu darbību, mērķtiecīgi uzlabojot maksājuma pieprasījumu izskatīšanas ātrumu arī turpmāk. CFLA iekšējās kontroles sistēmā ir iestrādāti īsāki maksājuma pieprasījuma izskatīšanas termiņi, kas ir ietverti starp CFLA un finansējuma saņēmēju noslēgtajā vienošanās/līgumā par projekta īstenošanu. Līdz ar to, ja Ministru kabineta noteikumu līmenī tiktu noteikti īsāki maksājuma pieprasījuma izskatīšanas un apstiprināšanas termiņi, Ministru kabineta līmenī būtu jānosaka maksājuma pieprasījuma izskatīšanas termiņa pagarināšanas nosacījumi, kas arī šobrīd ir atrunāti starp CFLA un finansējuma saņēmēju noslēgtajā vienošanās/līgumā. Ministru kabineta noteikumu līmenī nenosakot īsākus maksājuma pieprasījuma izskatīšanas un apstiprināšanas termiņus par regulā paredzētajiem, tiktu ietaupīts administratīvais resurss uz nacionālā līmenī noteikto starptermiņu papildu uzraudzību un skaidrojumu un pamatojumu sniegšanu auditu ietvaros.  Ievērojot minēto, ar Ministru kabineta noteikumu projektu tiek noteikts, maksājuma pieprasījumus, tai skaitā avansa izskatīs un veiks maksājumu 80 dienu laikā pēc attiecīgā pieprasījuma saņemšanas (Ministru kabineta noteikumu projekta 47. un 48.punkts). Ņemot vērā Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) sniegtās norādes[1], ka maksājuma pieprasījumiem var veikt izlases veida pārbaudes, attiecīgi, ar Ministru kabineta noteikumu projektu ir noteikts, ka sadarbības iestāde avansa un starpposma maksājuma pieprasījumus pārbaudīs izlases veidā. Ņemot vērā EK ieteikumus, uz riskiem balstītās izlases nosacījumi tiks noteikti sadarbības iestādes iekšējos normatīvajos aktos. Ņemot vērā minētos nosacījumus, samazināsies administratīvais slogs sadarbības iestādei, savukārt finansējuma saņēmēji maksājumu saņems ātrāk. Tā kā gan regulā Nr.2021/1060, gan Finanšu regulā[2] paredzēts, ka maksājums tiek veikts, gūstot pārliecību par izdevumu atbilstību, tad nosacījums, ka pārbaudei tiek pakļauti visi noslēguma maksājumi, paliek nemainīgs. Attiecīgi pirms tiek veikts noslēguma maksājums, sadarbības iestāde pārliecināsies ne tikai par izdevumu atbilstību, bet arī par to vai ir sasniegts projekta mērķis.
Ņemot vērā, ka ar Ministru kabineta noteikumu projektu ir noteikts maksimālais termiņš, kādā izskata maksājuma pieprasījumu un veic maksājumu, tad ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā sadarbības iestādei vairs netiek noteiktas tiesības pagarināt termiņu maksājuma pieprasījumu izskatīšanai. Attiecīgi, sadarbības iestādei darbs, kas saistīts ar maksājuma pieprasījuma izskatīšanu, tai skaitā papildus vai iztrūkstošās informācijas pieprasīšana, būs jānodrošina minētā termiņa ietvaros. Tomēr sadarbības iestāde saskaņā ar  Regulas Nr. 2021/1060 74. panta 1. punkta "b" apakšpunktu ir tiesīga apturēt maksājumu, tai skaitā, ja finansējuma saņēmēja iesniegtā informācija par projekta īstenošanas progresu un izdevumiem ir nepilnīga vai finansējuma saņēmējs to nesniedz Ministru kabineta noteikumu projekta 50. punktā noteiktajā termiņā. (Ministru kabineta noteikuma projekta 52.punkts) Attiecīgais nosacījums ir kā izņēmums, ja finansējuma saņēmējs pats kavēs dokumentu iesniegšanu vai maksājuma pieprasījumā ietvertā informācija ir nepilnīga, kas liedz sadarbības iestādei apstiprināt maksājumu.

Kārtība, kādā pārbauda un apstiprina pārskatu par projekta dalībniekiem:
Saskaņā ar Regulas Nr.2021/1060 72. panta 1. punkta e) apakšpunkta vadošajai iestādei jānodrošina, ka tiek ierakstīti un uzglabāti elektroniski tie dati par katru darbību, kas nepieciešami uzraudzībai, izvērtēšanai, finanšu pārvaldībai, verifikācijām un revīzijām saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 XVII pielikumu, un nodrošināt datu drošību, integritāti un konfidencialitāti un lietotāju autentifikāciju. Savukārt  saskaņā ar Regulu Nr.2021/1060 74. apsvērumu, lai uzlabotu Savienības budžeta aizsardzību pret pārkāpumiem, tostarp krāpšanu, ir nepieciešams apstrādāt to faktisko īpašnieku personas datus, kas ir fiziskas personas. Jo īpaši, lai efektīvi konstatētu, izmeklētu un sauktu pie atbildības par šādu krāpšanu vai lai novērstu pārkāpumus, ir nepieciešams spēt identificēt faktiskos īpašniekus, kas ir fiziskas personas un kas galu galā gūst peļņu no pārkāpumiem, tostarp krāpšanas. Minētajā nolūkā un vienkāršošanas labad, un lai samazinātu administratīvo slogu, būtu jāļauj dalībvalstīm izpildīt savu pienākumu attiecībā uz informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, izmantojot datus, kas glabāti reģistrā un kas jau tiek izmantoti Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīvas (ES) 2015/849, par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (turpmāk - Direktīva 2015/849)  nolūkiem. Šajā sakarā faktisko īpašnieku personas datu apstrādes nolūki šajā regulā, proti, novērst, konstatēt un labot pārkāpumus, tostarp krāpšanu, un ziņot par tiem, ir saderīgi ar personas datu apstrādes nolūkiem Direktīvā 2015/849. 
Savukārt minētās regulas 4.pantā ir noteikts, ka dalībvalstis drīkst apstrādāt personas datus tikai tad, ja tas vajadzīgs, lai izpildītu savus attiecīgos pienākumus saskaņā ar šo regulu, jo īpaši attiecībā uz uzraudzību, ziņošanu, paziņošanu, publicēšanu, izvērtēšanu, finanšu pārvaldību, verifikācijām un revīzijām un – attiecīgā gadījumā – lai noteiktu dalībnieku atbilstību. Personas datus apstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk - Regula Nr. 2016/679) vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regulu (ES) 2018/1725, par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK, atkarībā no tā, kura ir piemērojama.
Ņemot vērā Regulā Nr.2021/1060 noteiktos pienākumus dalībvalstij, ir izstrādāts Vadības likums, kas stājās spēkā 2022.gada 4.maijā. Minētajā likumā ir noteikti ES fondu vadībā iesaistīto iestāžu pienākumi un tiesības. Vēršam uzmanību, ka gan vadošajai iestādei, gan sadarbības iestādei, gan revīzijas iestādei, lai nodrošinātu atbilstošu pienākumu izpildi, kas izriet ne tikai no Vadības likuma, bet arī no Regulas Nr.2021/1060, Regulas Nr.2021/1057 un   Regulas Nr.2021/1056 ir jāveic datu apstrāde. Piemēram, izskatot projekta iesniegumu un to pavadošos dokumentus, izskatot dalībnieku pārskatu, veicot izvērtēšanu vai revīziju u.t.t.
Atbilstoši Regulas Nr. 2021/1060 42.pantam dalībvalstis sniedz EK datus par katru programmu. Savukārt Regulas Nr.2021/1057 17.pantā ir noteikts, lai uzraudzītu īstenošanas norisi, programmās, kuras saņem vispārējo atbalstu no dalīti pārvaldītās Eiropas Sociālā fonda Plus sadaļas, izmanto kopējus iznākuma rādītājus un kopējus rezultātu rādītājus, kā izklāstīts šīs regulas I pielikumā. Programmās var izmantot arī konkrētu programmu rādītājus. Turklāt, ja dalībvalsts, lai palīdzētu vistrūcīgākajām personām, savus līdzekļus piešķir konkrētajam Regulas Nr.2021/1057 4. panta 1. punkta l) apakšpunktā izklāstītajam mērķim, tad saskaņā ar minētās regulas 7. panta 5. punkta pirmo daļu izmanto II pielikumā izklāstītos kopējos rādītājus. Saskaņā ar Regulas Nr.2021/1057 17.panta 5.punktu datus par rādītājiem, kuri attiecas uz dalībniekiem, nosūta tikai tad, kad ir pieejami visi ar attiecīgo dalībnieku saistītie dati, kas prasīti I pielikuma 1.1. punktā. Savukārt Regulas Nr.2021/1056 12.panta 3.punktā minēts, ja Taisnīgās pārkārtošanas fonda  prioritāte atbalsta minētās regulas 8. panta 2. punkta k), l) vai m) apakšpunktā minētās darbības, datus par rādītājiem attiecībā uz dalībniekiem nosūta tikai tad, ja par attiecīgo dalībnieku ir pieejami visi dati, kas prasīti saskaņā ar Regulas Nr.2021/1056  III pielikumu. Dalībnieku datiem, kas tiek ziņoti kā uzraudzības procesa rādītāji, ir jābūt tik pilnīgiem un kvalitatīviem, ka tie ir gan pārbaudāmi (par to patiesumu), gan salīdzināmi visu dalībvalstu līmenī. Lai dalībvalsti nodrošinātu attiecīgo prasību izpildi, EK ir izstrādājusi vadlīnijas par Eiropas Sociālā fonda Plus kopējiem rādītājiem.[3] Ievērojot minēto, lai nodrošinātu atbilstošas informācijas par rādītājiem, kas attiecas uz projekta dalībniekiem saskaņā ar Regulas Nr.2021/1057 ziņošanu EK, ir izstrādāts pārskats par projekta dalībniekiem (turpmāk – pārskats) (Ministru kabineta noteikumu projekta 1.pielikums). Savukārt dalībnieku datu apstrādes mērķis ir noteikts Ministru kabineta noteikumu projekta 54.punktā, proti, finansējuma saņēmējs pārskatā par projekta dalībniekiem apkopo un iekļauj vārdu, uzvārdu, personas kodu, kontaktinformāciju, Regulas Nr.2021/1057 I un II pielikumā un Regulas Nr. 2021/1056 III pielikumā noteiktos datus, kas nepieciešami pārbaudei, revīzijai, uzraudzībai, izvērtēšanai, finanšu pārvaldībai un informācijas iesniegšanai EK.
Saskaņā ar  regulas Nr.2021/1057 I un II pielikumu pārskatā ir ietverts 03., 0.4., 2., 3.1., 3.2., 3.3., 3.4., 3.5., 3.6., 4., 5.1., 5.2., 5.3. un 5.4. datu lauks. Regulas Nr.2021/1057 I pielikumā ir noteikts, ka personas dati ir jāsadala pa dzimumiem (sievietes, vīrieši, nebināras personas). Ņemot vērā, ka Latvijas Republikā personas netiek iedalītas kā nebināras personas un tuvākā laikā nav paredzēti atbilstoši grozījumi normatīvajos aktos, tad pārskata 0.4. datu laukā netiek paredzēts uzskaitīt nebināras personas.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta otrajai daļai valsts pārvalde ir organizējama pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai, vienkāršojot un uzlabojot procedūras privātpersonas labā, un atbilstoši minētā panta astotajai daļai, ja informācija, kura nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas. Tāpat, ņemot vērā Administratīvā procesa likuma 59. panta otrajā daļā noteikto, ka gadījumos, kad iestādei nepieciešamā informācija ir nevis administratīvā procesa dalībnieku, bet gan citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no administratīvā procesa dalībnieka. Iegūstot informāciju, iestāde var izmantot visas tiesiskās metodes, arī iegūt informāciju no administratīvā procesa dalībniekiem, citām institūcijām, kā arī ar liecinieku, ekspertu, apskates, dokumentu un cita veida pierādījumu palīdzību. Atbilstoši Ministru prezidenta 2010. gada 12. februāra rezolūcijā Nr. 111-1/24 noteiktajam iestādēm pašām ir jāiegūst informācija, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, nevis jāpieprasa tā no privātpersonām. Līdz ar to, atbilstoši nacionālajos normatīvajos aktos nostiprinātajiem principiem valsts pārvaldes rīcībā esošās informācijas atkārtota pieprasīšana nav pieļaujama. Tādējādi, gatavojot tiesību aktu projektus, ir jāizvērtē katra atsevišķa dokumenta iesniegšanas iestādei nepieciešamība, lai novērstu regulējumu, kas paredzētu privātpersonu pienākumu iesniegt vienus un tos pašus vai dažāda veida dokumentus, bet kas satur vienu un to pašu informāciju, jo minēto informāciju valsts pārvaldes iestādes var iegūt pašas, sadarbojoties ar citām valsts pārvaldes iestādēm Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.
Tā kā personas datus ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas apstrādā ar mērķi, lai veiktu pārbaudi, revīziju, uzraudzību, izvērtēšanu, finanšu pārvaldību un ziņotu attiecīgos rādītājus EK, sadarbības iestāde, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta astoto daļu, 54. panta pirmo, piekto un sesto daļu, ir tiesīga pieprasīt nepieciešamos datus no valsts informācijas sistēmu pārziņiem. Lai varētu nodrošināt, ka sadarbības iestāde automatizēti saņem un apstrādā datus par dalībniekiem, kas ir citu valsts informācijas sistēmu pārziņu rīcībā, un atvieglotu administratīvo slogu gan finansējuma saņēmējiem, gan atbalsta ietvaros piesaistītajiem dalībniekiem, ir pilnveidota KPVIS funkcionalitāte. KPVIS funkcionalitāte, nodrošina, ka dalībnieku dati no konkrētas valsts informācijas sistēmas tiek automātiski nodoti uz KPVIS. Konkrētajā situācijā datu apstrāde nenotiek manuāli, t.i., sadarbības iestādes darbiniekam pieslēdzoties konkrētajai sistēmai ar lietotājvārdu un aplūkojot nepieciešamos datus.
Ņemot vērā augstāk minēto, sadarbības iestāde no valsts informācijas sistēmām var saņemt šādus datus, kas ir iekļauti pārskatā:
- dalībnieka vecums;
- dzimums;
- deklarētā dzīvesvietas adrese;
- dalībnieki no lauku apvidiem;
- nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas;
- dalībnieki ar invaliditāti;
- dalībnieki, kuri pēc dalības beigām  ir nodarbināti, tai skaitā pašnodarbinātie[4];
- bezdarbnieki, t.sk. ilgstošie bezdarbnieki;
-dalībnieki, kuri pēc dalības beigām sākuši meklēt darbu[4].
Tomēr, jāatzīmē, ka šie augstāk minētie dati valsts informācijas sistēmās ir pieejami tikai par personām, kurām ir Latvijas Republikā piešķirts personas kods. Tādejādi finansējuma saņēmējiem arī turpmāk būs jāsniedz augstāk minētie dati, ja tā projekta īstenošanā piedalīsies tādi dalībnieki, kuriem nav Latvijas Republikā piešķirts personas kods.
Ievērojot minēto, tiek noteikts, ka finansējuma saņēmējs aizpilda pārskata 2.tabulas 0.3., 0.4., 0.5., 2., 3.1., 3.6., 5.1. un 5.4. kolonnu, ja dalībniekam nav Latvijas Republikā piešķirts personas kods.
Ņemot vērā, ka dati, kas ir informācija par dalībnieka vecumu, dzimumu, tā deklarēto dzīvesvietu, kā arī vai dalībnieks ir no lauku apvidiem varētu būt nepieciešami pašam finansējuma saņēmējam, lai sasniegtu projektā noteikto mērķi un ir jāuzkrāj kā rādītāji, tad tiek paredzēts izņēmums, ka pārskata 2. tabulas 0.3., 0.4., 0.5., 3.6., 5.1. un 5.4. kolonna nav obligāti aizpildāma, tādejādi finansējuma saņēmējs var izvēlēties sniegt attiecīgos datus sadarbības iestādei vai nē. Tomēr minētais izņēmums ir attiecināms pie nosacījuma, ja dalībniekam ir Latvijas Republikā piešķirts personas kods.
Ņemot vērā, ka no Regulas Nr.2021/1060 4.panta un EK norādēm izriet, ka nepieciešams apstrādāt un uzkrāt unikālus datus, t.i., dati par unikālu identificētu personu, bet MK noteikumu projekta 54.punktā minētās regulas tiešā veidā neparedz datu: vārds, uzvārds, personas kods un kontaktinformācija apstrādi tad, lai sadarbības iestāde var ievākt datus par rādītājiem no reģistriem vai līdzvērtīgiem avotiem, tad, lai varētu identificēt konkrētu personu, pārskatā ir ietverts 0.1. un 0.2. datu lauks.Vārds, uzvārds un personas kods ir dati, kas palīdz identificēt konkrētu personu un nodrošinās korektu Regulā Nr. 2021/1057 un Regulā Nr.2021/1056 noteikto datu apstrādi, uzraudzību, revīziju un rādītāju ziņošanu EK. Saskaņā ar Finanšu regulas [2], nosacījumiem ir  jānodrošina atbilstība pareizas finanšu pārvaldības principam, jo īpaši – saimnieciskuma, efektivitātes un dubultā finansējuma nepieļaušanas principiem. Saskaņā ar minētās regulas 2.panta 59.punktu, pareiza finanšu pārvaldība ir budžeta izpilde saskaņā ar saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principiem. Finanšu regulas [2] 33.panta 1.punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka lietderības princips, skar labāko attiecību starp izmantotajiem resursiem, veiktajiem pasākumiem un mērķu sasniegšanu. Savukārt minētā panta 2.punktā noteikts, ka Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu apropriāciju izmantojums tiek vērsts uz sniegumu, un tālab:
- programmu un pasākumu mērķus nosaka ex ante;
- mērķu sasniegšanas progresu uzrauga, izmantojot snieguma rādītājus;
- par progresu un problēmām mērķu sasniegšanā ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar 41. panta 3. punkta pirmās daļas h) apakšpunktu un 247. panta 1. punkta e) apakšpunktu.
Regulas Nr.2021/1060 12.apsvērumā minēts, ka daļa no Savienības budžeta, kas piešķirts fondiem, Komisijai būtu jāizpilda dalītā pārvaldībā ar dalībvalstīm Finanšu regulas nozīmē. Tāpēc, apgūstot dalītā pārvaldībā īstenotos fondus, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāievēro principi, kas minēti Finanšu regulā, piemēram, pareiza finanšu pārvaldība, pārredzamība un nediskriminācija. Savukārt minētās regulas 55.apsvērumā norādīts, ka saskaņā ar dalītās pārvaldības principu un noteikumiem dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt atbildīgām par programmu pārvaldību un kontroli un jānodrošina fondu likumīga un pareiza izmantošana. Saskaņā ar Regulas Nr.2021/1060 74.panta 1.punkta e) apakšpunktu, vadošā iestāde apstiprina, ka pārskatos iekļautie izdevumi ir likumīgi un pareizi. Saskaņā ar Vadības likuma 12.panta trešās daļas 6.punktu, minētā funkcija ir deleģēta sadarbības iestādei. Papildus minētajam sadarbības iestāde atbilstoši Vadības likuma 12.panta trešās daļas 7.punktam, nodrošina projektu īstenošanas uzraudzību un kontroli, projektu mērķu un iznākuma rādītāju sasniegšanas uzraudzību. Ņemot vērā specifisko atbalsta mērķu specifiku, atsevišķos gadījumos ir paredzēts, ka projekta īstenošanā iesaista dalībniekus, t.i., ES fondu finansējums tiek paredzēts dalībnieku, konkrētas mērķa grupas, atbalstam. Piemēram, tiek organizētas apmācības bezdarbniekiem, konsultācijas, pārkvalifikācija pieaugušajiem. Lai sadarbības iestāde varētu pārliecināties, ka ES fondu līdzekļi ir izmantoti likumīgi un pareizi, t.i., ir sniegti konkrētai mērķa grupai, ir nepieciešams uzkrāt dalībnieka vārdu, uzvārdu un personas kodu. Minētie dati ir vienīgie, kas Latvijas Republikā palīdz identificēt konkrētu personu. Pie situācijas, kad sakrīt dalībnieka vārds un uzvārds, personas kods ir kā palīgmehānisms, kas ļauj identificēt konkrēto dalībnieku. Gadījumā, ja izdevumi nav izmantoti paredzētam mērķim, sadarbības iestāde atbilstoši Regulas Nr.2021/1060 2.panta 31.punktam  konstatē pārkāpumu un saskaņā ar normatīviem aktiem par kārtību, kādā konstatē neatbilstību un atgūst neatbilstoši veikto izdevumus ES fondu ieviešanā 2021.–2027. gada plānošanas periodā atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus. Revīzijas iestāde atbilstoši Regulas Nr.2021/1060 77.panta 1.punktam ir atbildīga par sistēmas revīziju, darbību revīziju un pārskatu revīziju veikšanu nolūkā sniegt Komisijai neatkarīgu apliecinājumu par pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvu darbību un Komisijai iesniegtajos pārskatos iekļauto izdevumu likumību un pareizību. Arī revīzijas iestāde, lai varētu nodrošināt minētajā regulas 77. un 78.pantā un Vadības likuma 13.panta otrajā daļā noteiktos pienākumus un pārliecināties par izdevumu atbilstību tam paredzētajam mērķim, t.i., ka ES fondu līdzekļi ir izlietoti atbilstoši, ir nepieciešams pārliecināties par dalībnieka atbilstību konkrētai mērķa grupai. Lai revīzijas iestāde varētu veikta attiecīgo pienākumu, ir nepieciešami dati, kas palīdz identificēt konkrētu dalībnieku, t.i., vārds, uzvārds, personas kods. Piemēram, lai pārliecinātos, ka ir sasniegts Sociālā fonda Plus mērķis (Regulas Nr.2021/1057 3. un 4.pants), nodrošināta sociālā iekļaušanās, nodrošināta bezdarbnieku iekļaušanās darba tirgū.
Savukārt, lai sadarbības iestāde varētu paliecināties par projekta izdevumu attiecināmību, pārskatā ir ietverts 1.1.-1.7.datu lauks.  Attiecīgā informācija sniegs informāciju par dalībnieka dalību projektā.
Ņemot vērā, ka saskaņā ar Regulas Nr.2021/1057 I pielikumu radītāji tiek ziņoti arī par dalībniekiem pēc tam, kad dalībnieks ir beidzis dalību projektā, kā arī, lai nodrošinātu ES fondu vadībā iesaistīto institūciju  uzraudzības, izvērtēšanas un revīzijas funkciju, pārskatā ir ietverts 0.9.1. un 0.9.2. datu lauks (kontaktinformācija). Attiecīgi, dalībnieka norādītā kontaktinformācija ļaus sazināties ar dalībnieku, ja ES fondu vadībā iesaistītām institūcijām to funkciju ietvaros būs nepieciešams pārliecināties par dalībnieka dalību projektā vai saņemt citu informāciju, ka nepieciešama uzraudzībai, izvērtēšanai vai revīzijai, kā arī ietveršanai pārskata 5.datu laukā, t.i, dati par dalībnieku 4 nedēļas pēc dalības beigām (t.sk. dalību priekšlaicīgi pārtraukušie). Atbilstoši Regulas Nr. 2021/1060 44. panta 1. punktam izvērtēšana ir darbību kopums, lai novērtētu ES fondu ieguldījumu efektivitāti, lietderību un ietekmi uz dalībvalsts tautsaimniecību un sabiedrību, tādējādi nodrošinot nepieciešamo pierādījumu bāzi turpmākiem uzlabojumiem ES fondu ieguldījumu plānošanā, īstenošanā un uzraudzībā, nosakot šo par dalībvalsts obligāti veicamu pienākumu un rezultātu publiskošanu ES līmenī. Vadošā iestāde atbilstoši Regulas Nr.2021/1060 44. panta prasībām nodrošinās, ka tiek izvērtēta ES fondu investīciju efektivitāte, lietderība un ietekme uz tautsaimniecību un sabiedrību, tādējādi nodrošinot nepieciešamo pierādījumu bāzi turpmākiem uzlabojumiem ES fondu ieguldījumu plānošanā. Pamatā izvērtējumos tiek izmantoti pārskata datu lauki, kas izriet no Regulas Nr.2021/1057 I un II pielikuma vai Regulas Nr.2021/1056 III pielikuma, tomēr atsevišķos gadījumos izvērtēšanas nolūkos ir nepieciešama kontaktinformācija, lai izvērtētu ieguldījumu ietekmi uz dalībnieku, ko nosaka Regulas Nr. 2021/1060 44. panta 4.punkts.
  Ievērot augstāk minēto normu izklāstu, personas dati (vārds, uzvārds, personas kods, kontaktinformācija) nepieciešami:
1. pārbaudei - lai sadarbības iestāde un revīzijas iestāde varētu pārliecināties, ka ES fondu līdzekļi ir izmantoti likumīgi un atbilstīgi tam paredzētajam mērķim, tai skaitā ir sniegti konkrētai mērķa grupai;
2. uzraudzībai – lai sadarbības iestāde varētu uzraudzīt projektu mērķu un iznākuma rādītāju sasniegšanas;
3. izvērtēšanai - lai vadošā iestāde novērtētu ES fondu ieguldījumu efektivitāti, lietderību un ietekmi uz dalībvalsts tautsaimniecību un sabiedrību;
4. finanšu pārvaldībai – lai sadarbības iestāde, uzraugot projekta īstenošanu, pārliecinātos, ka ES fondu finansējums ir izlietots saimnieciski, efektīvi un nav pieļauts dubultfinansējuma risks.
5. lai nodrošinātu informācijas par rādītājiem, kas attiecas uz projekta dalībniekiem, ziņošanu EK.
  Papildus, izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā nodrošina ieguldījumu uzraudzību un izvērtēšanu, kā arī izstrādā un uztur Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu”, tika identificēts, ka Valsts izglītības informācijas sistēmā ir pieejami dati par iegūto kvalifikāciju. Ievērojot minēto, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra uzsāks darbu pie KPVIS papildus funkcionalitātes nodrošināšanas, lai varētu saņemt pārskata 5.3.datu laukā minētos datus. Attiecīgi pēc minētās funkcionalitātes nodrošināšanas, plānots no 2025.gada 2.janvāra finansējuma saņēmējam turpmāk minētie dati nebūs jāsniedz.
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu projekta 53.punktam, finansējuma saņēmējs saskaņā ar līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu reizi gadā līdz 30. janvārim (par iepriekšējo kalendāra gadu) un, ja attiecināms, arī kopā ar noslēguma maksājuma pieprasījumu ievadīs KPVIS pārskatu. Sadarbības iestāde pārbaudīs un apstiprinās finansējuma saņēmēja iesniegto pārskatu 80 dienu laikā pēc informācijas saņemšanas. Gadījumā, ja tiks iesniegts kopā ar noslēguma maksājuma pieprasījumu, sadarbības iestāde to pārbaudīs un apstiprinās līdz noslēguma maksājuma pieprasījumā iekļauto attiecināmo izdevumu apstiprināšanai. (Ministru kabineta noteikumu projekta 55.punkts)

Kārtība, kādā sniedz un pārbauda informāciju par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu projektu ietvaros un pieņem lēmumu par minētā nodokļa iekļaušanu projekta attiecināmajās izmaksās

Saskaņā ar Regulas Nr.2021/1060 64.panta 1.punkta "c" apakšpunktu pievienotās vērtības nodoklis nav attiecināms no ES fondiem, izņemot:
-darbībām, kuru kopējās izmaksas ir mazākas nekā 5 000 000 EUR (ieskaitot PVN);
-darbībām, kuru kopējās izmaksas ir vismaz 5 000 000 EUR (ieskaitot PVN) gadījumos, kad tas nav atgūstams saskaņā ar PVN reglamentējošiem valsts tiesību aktiem
Ņemot vērā minēto, ar Ministru kabineta noteikumu projektu (VII nodaļa) noteikts, ka finansējuma saņēmējs projektam, kura kopējās izmaksas ir virs 5 000 000 euro izmantojot KPVIS, elektroniskā dokumenta formā iesniedz sadarbības iestādē pārskatu par PVN summām, kuras tas un tā sadarbības partneris pārskata periodā paredz iekļaut projekta attiecināmajās izmaksās (turpmāk – PVN pārskats) (Ministru kabineta noteikumu projekta 2. pielikums). Līdzīgi kā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas periodā, minētais nosacījums neattiecas uz tām izmaksām, kuras tiek segtas, piemērojot vienkāršotās izmaksas.
Savukārt, lai nodrošinātu atbilstošu uzraudzību un ievērotu Regulā Nr.2021/1060 un Finanšu regulā[2] noteikto, tad lai gūtu pārliecību par izdevumu atbilstību, sadarbības iestāde, pamatojoties uz KPVIS pieejamo informāciju, uz riskiem balstītā izlases veidā lūgs iesniegt PVN pārskatu arī tiem finansējuma saņēmējiem, kuru projekta kopējās izmaksas ir zem 5 000 000 euro. Sadarbības iestāde, PVN pārskatus, kas saņemti Ministru kabineta noteikumu projekta 58. un 60. punkta kārtībā, izvērtēs piecu darba dienu laikā un iesniegs Valsts ieņēmumu dienestam. Valsts ieņēmumu dienests līdzīgi kā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas periodā pēc PVN pārskata saņemšanas to izvērtēs un sniegs atzinumu, norādot PVN summu, kuru attiecīgi finansējuma saņēmējam un tā sadarbības partnerim ir tiesības vai nav tiesību atskaitīt no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodokli Pievienotās vērtības nodokļa likuma XI nodaļā noteiktajā kārtībā (Ministru kabineta noteikumu projekta 60., 63. un 64.punkts.)
Sadarbības iestāde pamatojoties uz iesniegto maksājuma pieprasījumu, atmaksā projekta attiecināmajās izmaksās iekļaujamo PVN summu un, ja šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir gūta pārliecība par attiecināmību.
Ņemot vērā, ka ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā vairs nav noteikts, ka tiek pārbaudīti visi PVN pārskati, tad, lai novērstu iespējamo dubultfinansējuma risku, Ministru kabineta noteikumu projektā ir paredzēts nosacījums, ka Valsts ieņēmumu dienests piecu dienu laikā informē sadarbības iestādi, ja tam, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, kļuvis zināms, ka finansējuma saņēmējs vai tā sadarbības partneris PVN ir atguvis Pievienotās vērtības nodokļa likuma noteiktajā kārtībā. Apstiprinot iesniegto vai nākamo maksājumu pieprasījumu, kas iesniegts pēc Valsts ieņēmumu dienesta informācijas saņemšanas, vai noslēguma maksājuma pieprasījumu, sadarbības iestāde varēs ieturēt pārmaksāto attiecināmajās izmaksās iekļaujamo PVN summu, ja tāda ir izveidojusies. (Ministru kabineta noteikumu projekta 68.punkts.)
Ministru kabineta noteikumu projekts papildināts ar nosacījumu, ka Ministru kabineta noteikumu projekta VII nodaļas "Pievienotās vērtības nodokļa iekļaušana projekta attiecināmajās izmaksās" nosacījumi neattiecas uz Vadības likuma 1. panta 3. punkta "d" apakšpunktā minētajiem finansējuma saņēmējiem [5]. (Ministru kabineta noteikumu projekta 7.punkts)

[1] EUROPEAN COMMISSION REFLECTION PAPER “Risk based management verifications Article 74 (2) CPR 2021-2027”

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija regula (ES, Euratom) Nr. 2018/1046, par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012

[3]https://ec.europa.eu/sfc/system/files/documents/documents/toolbox-october-2021_0.pdf

[4] Rādītājs par dalībnieku pēc dalības pabeigšanas projektā.

[5] juridiskā persona, kura īsteno finanšu instrumentus atbilstoši Regulas Nr. 2021/1060 2. panta 9. punkta "e" apakšpunktam.