Anotācija (ex-ante)

     Ņemot vērā, ka vienīgais grāmatvedību reglamentējošais normatīvais akts, kurš attiecas uz ārvalstu komersantu filiālēm, ir Grāmatvedības likums, tad, lai pārņemtu 2022/2464/ES un Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma prasības attiecībā uz ārvalstu komersantu filiālēm, ir jāveic grozījumi Grāmatvedības likumā.  
     Direktīvas 2022/2464/ES prasības ir iestrādātas likumprojektā “Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums”, kas tiek virzīts vienlaicīgi ar grozījumiem Grāmatvedības likumā.

    Lai pārņemtu Direktīvas 2022/2464/ES prasības ārvalstu komersantu filiālēm, attiecībā uz pienākumu sagatavot, iesniegt un publiskot ilgtspējas ziņojumu Grāmatvedības likumā ir veikti attiecīgi grozījumi.
    Grāmatvedības likuma 18. panta trešā daļa nosaka, ka šā panta pirmās daļas noteikumi par katru pārskata gadu sagatavot gada pārskatu, kura struktūra, apjoms un saturs, kā arī sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtība noteikta Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību reglamentējošajos likumos un uz to pamata izdotos normatīvajos aktos, neatkarīgās vai autonomās valsts iestādes darbību reglamentējošajos likumos vai saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību (turpmāk - LBFV) pieņemtajos normatīvajos aktos, attiecībā uz ārvalstu komersantu filiālēm un nerezidentu (ārvalstu komersantu) pastāvīgajām pārstāvniecībām piemērojami tiktāl, ciktāl tas izriet no attiecīgo saimnieciskās darbības veidu un nodokļus reglamentējošajos likumos noteiktajām finanšu pārskatu sagatavošanas prasībām.
     Minētā 18.panta trešā daļa tiek papildināta ar jaunu otro teikumu, nosakot, ka ārvalstu komersantu filiāles, uz kurām attiecas Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma noteiktie pienākumi, sagatavo, iesniedz un publisko ilgtspējas ziņojumu.
Prasības  par ilgtspējas ziņojumu attiecībā uz trešās valsts sabiedrības  meitas sabiedrībām un trešās valsts sabiedrības filiālēm ir iekļautas Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma IV nodaļā.
    Likumprojektā ir noteikts, ka Grāmatvedības likuma 18. panta grozījumos noteiktās prasības uz ārvalstu komersantu filiālēm sagatavot, iesniegt un publiskot ilgtspējas ziņojumu stājas spēkā Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma pārejas noteikumu 14. punktā noteiktajā kārtībā. Tas nozīmē, ka trešās valsts sabiedrības meitas sabiedrībai vai trešās valsts sabiedrības filiālei pienākumi, kas izriet no Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma IV nodaļas, ir piemērojami, sākot ar 2028. pārskata gadu (pārskata gadu, kurš sākas 2028. gada 1. janvārī vai 2028. kalendāra gada laikā).
      Likumprojektā ir iekļauta arī informatīvā atsauce uz Direktīvu 2022/2464/ES.   
      Vienlaicīgi, ņemot vērā to, ka Finanšu un kapitāla tirgus  komisija ar 2023.gada 1. janvāri ir pievienota Latvijas Bankai un to, ka Latvijas Bankas likumā līdz šim lietotā termina "finanšu un kapitāla tirgus" vietā ir lietots termins "finanšu tirgus", jāveic redakcionāli precizējumi Grāmatvedības likuma 7. panta piektajā daļā, 18. panta pirmajā daļā un 21. panta pirmajā daļā, aizstājot vārdus "finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību" ar vārdiem ""finanšu tirgus dalībnieku darbību".
      Grāmatvedības likuma 18. panta trešās daļas otrais teikums, kas nosaka trešās valsts sabiedrības meitas sabiedrības vai trešās valsts sabiedrības filiāles pienākumus, izriet no Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma IV nodaļas un ir piemērojams, sākot ar 2028. pārskata gadu (pārskata gadu, kurš sākas 2028. gada 1. janvārī vai 2028. kalendāra gada laikā).

   Grāmatvedības likumā noteikts, ka grāmatvedību iestādē kārto iestādes grāmatvedis vai ārpakalpojuma grāmatvedis. Tāpat Grāmatvedības likums atrunā iestādes vadītāja lomu un atbildību grāmatvedības procesā. Ņemot vērā Likuma par budžetu un finanšu vadību 23. panta otrajā daļā noteikto, iestādes, kurai grāmatvedību kārto Valsts kasē valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, vadītāja pienākumi un atbildība daļēji tiek pārcelta uz vienoto pakalpojumu centru.
     Normatīvajos aktos, kas regulēs grāmatvedības kārtošanu Valsts kasē valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, atsevišķos gadījumos tiks noteikts no Grāmatvedības likuma atšķirīgs regulējums, tādēļ, lai novērstu tiesību normu kolīziju, tiek veikti grozījumi Grāmatvedības likumā. 

     Grāmatvedības likuma 17. pants tiek papildināts ar otro daļu šādā redakcijā: "Uz valsts budžeta iestādes un no budžeta nefinansētas iestādes vadītāju šā panta pirmās daļas prasības attiecas tiktāl, ciktāl Likumā par budžetu un finanšu vadību un uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos par grāmatvedības uzskaites kārtošanu valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros nav noteikts citādi." Minētais grozījums veikts, jo Grāmatvedības likuma 17. pants nosaka termiņu, kādā drīkst veikt pārskata gada slēguma inventarizāciju, t.i., pārskata gada slēguma inventarizāciju drīkst veikt triju mēnešu laikā pirms pārskata gada beigu dienas vai mēneša laikā pēc tās, pārrēķinot inventarizācijas dienā konstatētos atlikumus atbilstoši grāmatvedības datiem pārskata gada pēdējā dienā.
     LBFV 30. panta trešajā daļā noteikts, ka ministrijas un citas centrālās valsts iestādes gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu iesniedz Valsts kasei līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 1. aprīlim, tādēļ, lai novērstu gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu neiesniegšanu LBFV noteiktajā termiņā, LBFV un uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos tiks noteikts īsāks termiņš pārskata gada slēguma inventarizācijas veikšanai iestādēm, kurām grāmatvedību kārto Valsts kasē valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros.

     Grāmatvedības likuma 31. pants, kas nosaka uzņēmuma vadītāja pienākumus grāmatvedības jomā, tiek papildināts ar piekto daļu šādā redakcijā: "Uz valsts budžeta iestādes un no budžeta nefinansētas iestādes vadītāju šā panta prasības attiecas tiktāl, ciktāl LBFV un uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos par grāmatvedības uzskaites kārtošanu valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros nav noteikts citādi."
     Minētais grozījums veikts, lai novērstu pretrunas tiesību normās par grāmatvedības uzskaites kārtošanu, jo valsts budžeta iestādes un no budžeta nefinansētas iestādes, izņemot atsevišķas iestādes, atbilstoši Ministru kabineta 04.07.2023. rīkojumam Nr. 404 "Par konceptuālo ziņojumu "Par vienotā pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē"" grāmatvedības uzskaiti no 2025. gada 1. janvāra deleģē kārtot Valsts kasei vienotā pakalpojuma centra ietvaros.  

     Grāmatvedības likuma 36. pants tiek papildināts ar otro daļu šādā redakcijā:
    "Valsts kase valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, kārtojot grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar LBFV un uz tā pamata izdotajiem normatīvajiem aktiem, nav uzskatāma par ārpakalpojuma grāmatvedi."
     Minētais pants papildināts ar otro daļu, lai vienādotu Grāmatvedības likuma un LBFV tiesību normas un noteiktu arī Grāmatvedības likuma izpratnē Valsts kasi kā iestādi, kura vienotā pakalpojuma centra ietvaros kārto grāmatvedības uzskaiti, vienlaikus neizvirzot tai ārpakalpojuma grāmatvedim noteiktās likuma prasības. 
      Likumprojektā ir paredzēts pārejas periods, nosakot, ka Grāmatvedības likuma 17. panta otrā daļa, 31. panta piektā daļa un 36. panta otrā daļa stājas spēkā no 2025. gada 1. janvāra. 

      Grāmatvedības likuma 18. panta trešās daļas otrais teikums, kas nosaka trešās valsts sabiedrības meitas sabiedrības vai trešās valsts sabiedrības filiāles pienākumus, izriet no Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma IV nodaļas un ir piemērojams, sākot ar 2028. pārskata gadu (pārskata gadu, kurš sākas 2028. gada 1. janvārī vai 2028. kalendāra gada laikā).