Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar Interreg likuma 6.panta otro daļu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) pilda finanšu kontroles institūcijas funkciju šādās programmās:
1) Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmā;
2) Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā;
3) Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmā;
4) INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmā;
5) INTERREG EUROPE starpreģionu sadarbības programmā;
6) URBACT IV starpreģionu sadarbības programmā;
7) citās Eiropas Savienības Kohēzijas politikas mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" (Interreg) programmās, kurās var piedalīties Latvijas Republikā reģistrēti finansējuma saņēmēji saskaņā ar attiecīgo programmu nosacījumiem.
Ņemot vērā, ka EK ir apturējusi sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju Eiropas kaimiņattiecību instrumenta pārrobežu sadarbības programmās, Noteikumu projektā nav iekļautas Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas.
 

Lai nodrošinātu finansējuma saņēmēja projekta ietvaros īstenoto aktivitāšu un izlietotā finansējuma izdevumu atbilstības pārbaudi saskaņā ar Interreg likumu un atbilstoši Kopīgo noteikumu regulas 74.panta 1.punkta “a” apakšpunktam, ar Noteikumu projektu paredzēts noteikt kārtību, kādā tiek veikta programmu finansēto projektu finanšu kontrole, tai skaitā, kā tiek nodrošināta uz risku balstītas izlases veidā veiktas finansējuma saņēmēja projekta ietvaros plānoto iepirkumu pirmspārbaudes, finansējuma saņēmēja veikto un partnera pārskatā par īstenotajām aktivitātēm un veiktajām izmaksām iekļauto izmaksu pārbaudes, kā arī pārbaudes projekta īstenošanas vietā.

Lai varētu plānot projekta iepirkumu pirmspārbaudes, finanšu kontroles institūcijai nepieciešams saņemt no finansējuma saņēmējiem projektu iepirkumu plānus. Finanšu kontroles institūcija, balstoties uz aktuālajā projekta iepirkumu plānā minēto informāciju, nodrošinās iepirkumu pirmspārbaužu plānošanu. Noteikumu projekts paredz, ka finanšu kontroles institūcija uz risku balstītas izlases veidā veic projekta iepirkumu plānā norādīto iepirkumu pirmspārbaudes. Iepirkumu plāna mērķis ir izvairīties no iepirkumu nepamatotas sadalīšanas, neatbilstošas iepirkuma procedūras izvēles vai publisko iepirkumu regulējuma nepiemērošanas vispār, tādēļ aizpildot iepirkumu plānu ir jāņem vērā visas finansējuma saņēmēja vajadzības, iepirkumu plānā norādot visus finansējuma saņēmēja plānotos un noslēgtos līgumus, kuru ietvaros projektā radīsies izmaksas. Iepirkumu pirmspārbaužu veikšana ir preventīvs mehānisms neatbilstību konstatēšanā iepirkumu jomā, kas ļauj samazināt neatbilstoši veikto izdevumu apjomu. Ņemot vērā 2014.-2020. gada plānošanas perioda pieredzi un finanšu kontroles institūcijas konstatētās neatbilstības iepirkumu procedūru veikšanā, būtiski ir jau preventīvi norādīt uz iepirkumu kļūdām, lai varētu izvairīties no neattiecināmo izmaksu rašanās, arī turpmāk 2021.-2027. gada plānošanas periodā veicot iepirkumu dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises pārbaudi. Ja finanšu kontroles institūcija pirmspārbaudes laikā par projekta iepirkumā konstatētajiem pārkāpumiem saskaņā ar Noteikumu projekta 16. punktu ir sniegusi negatīvu atzinumu, tā vēlāk lems par izmaksu neattiecināšanu, jo uz atzinuma izsniegšanas brīdi finansējuma saņēmējam faktiski vēl nav radušās izmaksas un vēl ir iespēja lemt par iepirkuma pārtraukšanu vai iepirkuma līguma noslēgšanu. Pārbaudot finansējuma saņēmēja faktiski veiktās izmaksas, kuras ir saistītas ar attiecīgo iepirkumu, finanšu kontroles institūcija varēs lemt vai izdevumi ir pilnīgi vai daļēji (atkarībā no pārkāpuma būtiskuma) neattiecināmi un rīkosies saskaņā ar Noteikumu projekta 9. punktu.

Finansējuma saņēmēja veikto un partnera pārskatā par īstenotajām aktivitātēm un veiktajām izmaksām iekļauto izmaksu pārbaude  tiks veikta atbilstoši programmas īstenošanas nolikumā,  kas nosaka projektu īstenošanas un kontroles kārtību, kā arī programmas izmaksu attiecināmību (turpmāk –  programmas rokasgrāmata) minētajiem dokumentu pārbaudes atlases veidiem, finanšu kontroles institūcijas veiktajai izlasei un saskaņā ar Noteikumu projekta 4.punktā minētajiem tiesību aktiem. Saskaņā ar Interreg likuma 11.panta otrajā un trešajā daļā minēto, uzraudzības komiteja apstiprina programmas īstenošanas nolikumu (programmas rokasgrāmatu), kas nosaka projektu iesniegumu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību un nosacījumus, projektu iesniegumu vērtēšanas kārtību un kritērijus, projektu iesniegumu atlases kārtību, projektu īstenošanas un kontroles kārtību, kā arī programmas izmaksu attiecināmību un, kas ir saistoša attiecīgās programmas vadības nodrošināšanā iesaistītajām institūcijām, projektu iesniegumu iesniedzējiem un finansējuma saņēmējiem.
Saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 74.panta 2.punktu finanšu kontroles institūcijai ir tiesības veikt savu uz risku balstītas izlases veida pārbaudi, kas ir apstiprināta no programmas vadošās iestādes vai programmas izstrādāto izlases metodiku pārskatos iekļautajām izmaksām atbilstoši iepriekš izstrādātām vadlīnijām.

Gadījumā, ja finanšu kontroles institūcija konstatē neatbilstoši veiktus izdevumus, tās pienākums atzinumā par izdevumu pamatotību ir izslēgt neatbilstoši veiktos izdevumus 100% apmērā, tai skaitā arī par Publisko iepirkumu likuma nosacījumu neievērošanu. Jau 2014.-2020. gada plānošanas periodā gadījumos, kad finanšu kontroles institūcija konstatēja, ka neatbilstoši veikto izdevumu summu nav iespējams konkrēti noteikt vai būtu nesamērīgi samazināt projekta attiecināmo izmaksu summu par visu iepirkuma līguma summu, kas radusies pārkāpjot Publisko iepirkumu likuma nosacījumus, tika veikta finanšu korekcija saskaņā ar „Eiropas Komisijas apstiprinātām pamatnostādnēm par tādu finanšu korekciju noteikšanu, kuras publiskā iepirkuma noteikumu neievērošanas gadījumā veic attiecībā uz izdevumiem, ko finansē Eiropas Savienība saskaņā ar dalīto pārvaldību” (turpmāk - pamatnostādnes). Pamatnostādnes ir EK izstrādāts dokuments, kas nosaka korekciju apjomus gadījumos, kad nav iespējams noteikt precīzu finansiālo ietekmi attiecībā uz konkrēto līgumu un izmantojamas, lai pēc iespējas samazinātu finanšu korekcijas apmēru atbilstoši pārkāpuma būtiskumam.

Pārbaude projekta īstenošanas vietā pie finansējuma saņēmēja tiks veikta saskaņā ar nacionālās atbildīgās iestādes pieprasījumu vai uz risku balstītas izlases veidā, ņemot vērā pamatotus izlases veidošanas principus, nodrošinot, ka gan izdevumus pamatojošie dokumenti var tikt pārbaudīti izlases veidā, gan arī izlases veidā var tikt izvēlēts finansējuma saņēmēja projekts pārbaudes uz vietas veikšanai, atbilstoši programmas rokasgrāmatā noteiktajām prasībām. 2021.-2027. gada plānošanas perioda projektiem lielāka uzmanība tiks pievērsta uz projektu rezultātu faktisko sasniegšanu, ko visefektīvāk var sasniegt tieši veicot pārbaudes projekta īstenošanas vietā gan plānotu, gan neplānotu pārbaužu formātā.

Līdzīgi kā 2014.-2020. gada Interreg programmu plānošanas periodā, Noteikumu projekts nenosaka programmu finansējuma saņēmēju attiecināmās un neattiecināmās izmaksas, jo izdevumu attiecināmības noteikumi programmās ir noteikti Interreg regulā. Interreg regula paredz īpašus noteikumus attiecībā uz 2021.-2027. gada plānošanas perioda programmām, nosakot to sadarbības elementus, ģeogrāfisko pārklājumu un finansēšanas nosacījumus, tematisko koncentrāciju un rādītāju sistēmu, kā arī ietver plānošanas, vadības, uzraudzības un kontroles sistēmu un procesus.

Saskaņā ar Noteikumu projekta 20.punktu tiek izvērtēti atzinuma sniegšanai par projekta partnera pārskatā iekļauto izmaksu attiecināmību nepieciešamo precizējumu kavējuma iemesli konkrētajā situācijā vai skatoties pēc faktiskajiem apstākļiem.

Turpinot 2014.-2020. gada periodā iesākto virzienu arī 2021.-2027. gada plānošanas periodā visās programmās finansējuma saņēmējiem būs iespējams iesniegt projektus un pārskatus, tai skaitā ar izdevumu pamatojošo dokumentāciju, elektroniskās uzraudzības sistēmās, tā ievērojami atvieglojot dažādus ar projektu iesniegšanu un īstenošanu saistītus procesus. Programmas 2021.-2027. gada plānošanas perioda projektu uzraudzībai izstrādā jaunas elektroniskās uzraudzības sistēmas vai arī veic uzlabojumus esošajām elektroniskās uzraudzības sistēmām, kas varētu radīt sākumā kādus sistēmiskus traucējumus vai darbības pārtraukumus.

Ņemot vērā, ka finanšu kontroles ietvaros veicamajos pienākumos salīdzinot ar 2014.-2020. gada plānošanas periodu izmaiņu nav, arī administratīvais slogs finanšu kontroles institūcijai būtiski nemainās un kopumā finansējuma apguves vienkāršošanas pasākumi ļaus vairāk fokusēties uz projektu ietvaros sasniegto rezultātu pārbaudēm pie finansējuma saņēmēja uz vietas, veicinās ātrāku atzinuma par finanšu izdevumu atbilstību izsniegšanu un samazinās neatbilstoši veikto izdevumu apjomu, lai finansējuma saņēmēji spētu pilnībā apgūt piešķirto finansējumu Latvijai un laicīgi iepludinātu to Latvijas tautsaimniecībā.