Anotācija (ex-ante)

22-TA-1033: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa (Interreg) programmu 2021.-2027. gadam finansēto projektu finanšu kontroles veikšanas kārtība" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa (Interreg) programmu 2021.-2027. gadam finansēto projektu finanšu kontroles veikšanas kārtība”  (turpmāk – Noteikumu projekts) izstrādāts saskaņā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa (Interreg) programmu 2021. – 2027. gadam vadības likuma 14.panta 5.punktu, lai noteiktu tiesisko regulējumu kādā tiek veikta Latvijas Republikā reģistrēta finansējuma saņēmēja (turpmāk – finansējuma saņēmējs) izdevumu atbilstības pārbaude Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa (Interreg) programmas 2021.–2027. gadam (turpmāk – programmas) finansējuma saņemšanai saskaņā ar attiecīgās programmas nosacījumiem.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā tiek veikta Eiropas Savienības Kohēzijas politikas mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) programmu finansēto projektu finanšu kontrole finansējuma saņēmējam, kas saņem programmas finansējumu projekta īstenošanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Eiropas Komisija (turpmāk – EK) 2021.gada 1.jūlijā ir publicējusi šādas Eiropas Parlamenta un Padomes regulas:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulu Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Kopīgo noteikumu regula);
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulu Nr. 2021/1059 par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem (turpmāk – Interreg regula);
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulu Nr. 2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu.
Atbilstoši Interreg regulas 46.panta 3.punktam dalībvalsts noteikta kontroles institūcija veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka līdzfinansētie produkti ir piegādāti un pakalpojumi ir sniegti, ka darbība atbilst piemērojamajiem tiesību aktiem, programmai un darbības atbalsta nosacījumiem, kā arī izmaksas ir atlīdzināmas saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 74.panta 1.punkta “a” apakšpunktu (turpmāk – finanšu kontrole).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Interreg likuma 6.panta otro daļu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) pilda finanšu kontroles institūcijas funkciju šādās programmās:
1) Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmā;
2) Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā;
3) Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmā;
4) INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmā;
5) INTERREG EUROPE starpreģionu sadarbības programmā;
6) URBACT IV starpreģionu sadarbības programmā;
7) citās Eiropas Savienības Kohēzijas politikas mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" (Interreg) programmās, kurās var piedalīties Latvijas Republikā reģistrēti finansējuma saņēmēji saskaņā ar attiecīgo programmu nosacījumiem.
Ņemot vērā, ka EK ir apturējusi sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju Eiropas kaimiņattiecību instrumenta pārrobežu sadarbības programmās, Noteikumu projektā nav iekļautas Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas.
 
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu finansējuma saņēmēja projekta ietvaros īstenoto aktivitāšu un izlietotā finansējuma izdevumu atbilstības pārbaudi saskaņā ar Interreg likumu un atbilstoši Kopīgo noteikumu regulas 74.panta 1.punkta “a” apakšpunktam, ar Noteikumu projektu paredzēts noteikt kārtību, kādā tiek veikta programmu finansēto projektu finanšu kontrole, tai skaitā, kā tiek nodrošināta uz risku balstītas izlases veidā veiktas finansējuma saņēmēja projekta ietvaros plānoto iepirkumu pirmspārbaudes, finansējuma saņēmēja veikto un partnera pārskatā par īstenotajām aktivitātēm un veiktajām izmaksām iekļauto izmaksu pārbaudes, kā arī pārbaudes projekta īstenošanas vietā.

Lai varētu plānot projekta iepirkumu pirmspārbaudes, finanšu kontroles institūcijai nepieciešams saņemt no finansējuma saņēmējiem projektu iepirkumu plānus. Finanšu kontroles institūcija, balstoties uz aktuālajā projekta iepirkumu plānā minēto informāciju, nodrošinās iepirkumu pirmspārbaužu plānošanu. Noteikumu projekts paredz, ka finanšu kontroles institūcija uz risku balstītas izlases veidā veic projekta iepirkumu plānā norādīto iepirkumu pirmspārbaudes. Iepirkumu plāna mērķis ir izvairīties no iepirkumu nepamatotas sadalīšanas, neatbilstošas iepirkuma procedūras izvēles vai publisko iepirkumu regulējuma nepiemērošanas vispār, tādēļ aizpildot iepirkumu plānu ir jāņem vērā visas finansējuma saņēmēja vajadzības, iepirkumu plānā norādot visus finansējuma saņēmēja plānotos un noslēgtos līgumus, kuru ietvaros projektā radīsies izmaksas. Iepirkumu pirmspārbaužu veikšana ir preventīvs mehānisms neatbilstību konstatēšanā iepirkumu jomā, kas ļauj samazināt neatbilstoši veikto izdevumu apjomu. Ņemot vērā 2014.-2020. gada plānošanas perioda pieredzi un finanšu kontroles institūcijas konstatētās neatbilstības iepirkumu procedūru veikšanā, būtiski ir jau preventīvi norādīt uz iepirkumu kļūdām, lai varētu izvairīties no neattiecināmo izmaksu rašanās, arī turpmāk 2021.-2027. gada plānošanas periodā veicot iepirkumu dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises pārbaudi. Ja finanšu kontroles institūcija pirmspārbaudes laikā par projekta iepirkumā konstatētajiem pārkāpumiem saskaņā ar Noteikumu projekta 16. punktu ir sniegusi negatīvu atzinumu, tā vēlāk lems par izmaksu neattiecināšanu, jo uz atzinuma izsniegšanas brīdi finansējuma saņēmējam faktiski vēl nav radušās izmaksas un vēl ir iespēja lemt par iepirkuma pārtraukšanu vai iepirkuma līguma noslēgšanu. Pārbaudot finansējuma saņēmēja faktiski veiktās izmaksas, kuras ir saistītas ar attiecīgo iepirkumu, finanšu kontroles institūcija varēs lemt vai izdevumi ir pilnīgi vai daļēji (atkarībā no pārkāpuma būtiskuma) neattiecināmi un rīkosies saskaņā ar Noteikumu projekta 9. punktu.

Finansējuma saņēmēja veikto un partnera pārskatā par īstenotajām aktivitātēm un veiktajām izmaksām iekļauto izmaksu pārbaude  tiks veikta atbilstoši programmas īstenošanas nolikumā,  kas nosaka projektu īstenošanas un kontroles kārtību, kā arī programmas izmaksu attiecināmību (turpmāk –  programmas rokasgrāmata) minētajiem dokumentu pārbaudes atlases veidiem, finanšu kontroles institūcijas veiktajai izlasei un saskaņā ar Noteikumu projekta 4.punktā minētajiem tiesību aktiem. Saskaņā ar Interreg likuma 11.panta otrajā un trešajā daļā minēto, uzraudzības komiteja apstiprina programmas īstenošanas nolikumu (programmas rokasgrāmatu), kas nosaka projektu iesniegumu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību un nosacījumus, projektu iesniegumu vērtēšanas kārtību un kritērijus, projektu iesniegumu atlases kārtību, projektu īstenošanas un kontroles kārtību, kā arī programmas izmaksu attiecināmību un, kas ir saistoša attiecīgās programmas vadības nodrošināšanā iesaistītajām institūcijām, projektu iesniegumu iesniedzējiem un finansējuma saņēmējiem.
Saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 74.panta 2.punktu finanšu kontroles institūcijai ir tiesības veikt savu uz risku balstītas izlases veida pārbaudi, kas ir apstiprināta no programmas vadošās iestādes vai programmas izstrādāto izlases metodiku pārskatos iekļautajām izmaksām atbilstoši iepriekš izstrādātām vadlīnijām.

Gadījumā, ja finanšu kontroles institūcija konstatē neatbilstoši veiktus izdevumus, tās pienākums atzinumā par izdevumu pamatotību ir izslēgt neatbilstoši veiktos izdevumus 100% apmērā, tai skaitā arī par Publisko iepirkumu likuma nosacījumu neievērošanu. Jau 2014.-2020. gada plānošanas periodā gadījumos, kad finanšu kontroles institūcija konstatēja, ka neatbilstoši veikto izdevumu summu nav iespējams konkrēti noteikt vai būtu nesamērīgi samazināt projekta attiecināmo izmaksu summu par visu iepirkuma līguma summu, kas radusies pārkāpjot Publisko iepirkumu likuma nosacījumus, tika veikta finanšu korekcija saskaņā ar „Eiropas Komisijas apstiprinātām pamatnostādnēm par tādu finanšu korekciju noteikšanu, kuras publiskā iepirkuma noteikumu neievērošanas gadījumā veic attiecībā uz izdevumiem, ko finansē Eiropas Savienība saskaņā ar dalīto pārvaldību” (turpmāk - pamatnostādnes). Pamatnostādnes ir EK izstrādāts dokuments, kas nosaka korekciju apjomus gadījumos, kad nav iespējams noteikt precīzu finansiālo ietekmi attiecībā uz konkrēto līgumu un izmantojamas, lai pēc iespējas samazinātu finanšu korekcijas apmēru atbilstoši pārkāpuma būtiskumam.

Pārbaude projekta īstenošanas vietā pie finansējuma saņēmēja tiks veikta saskaņā ar nacionālās atbildīgās iestādes pieprasījumu vai uz risku balstītas izlases veidā, ņemot vērā pamatotus izlases veidošanas principus, nodrošinot, ka gan izdevumus pamatojošie dokumenti var tikt pārbaudīti izlases veidā, gan arī izlases veidā var tikt izvēlēts finansējuma saņēmēja projekts pārbaudes uz vietas veikšanai, atbilstoši programmas rokasgrāmatā noteiktajām prasībām. 2021.-2027. gada plānošanas perioda projektiem lielāka uzmanība tiks pievērsta uz projektu rezultātu faktisko sasniegšanu, ko visefektīvāk var sasniegt tieši veicot pārbaudes projekta īstenošanas vietā gan plānotu, gan neplānotu pārbaužu formātā.

Līdzīgi kā 2014.-2020. gada Interreg programmu plānošanas periodā, Noteikumu projekts nenosaka programmu finansējuma saņēmēju attiecināmās un neattiecināmās izmaksas, jo izdevumu attiecināmības noteikumi programmās ir noteikti Interreg regulā. Interreg regula paredz īpašus noteikumus attiecībā uz 2021.-2027. gada plānošanas perioda programmām, nosakot to sadarbības elementus, ģeogrāfisko pārklājumu un finansēšanas nosacījumus, tematisko koncentrāciju un rādītāju sistēmu, kā arī ietver plānošanas, vadības, uzraudzības un kontroles sistēmu un procesus.

Saskaņā ar Noteikumu projekta 20.punktu tiek izvērtēti atzinuma sniegšanai par projekta partnera pārskatā iekļauto izmaksu attiecināmību nepieciešamo precizējumu kavējuma iemesli konkrētajā situācijā vai skatoties pēc faktiskajiem apstākļiem.

Turpinot 2014.-2020. gada periodā iesākto virzienu arī 2021.-2027. gada plānošanas periodā visās programmās finansējuma saņēmējiem būs iespējams iesniegt projektus un pārskatus, tai skaitā ar izdevumu pamatojošo dokumentāciju, elektroniskās uzraudzības sistēmās, tā ievērojami atvieglojot dažādus ar projektu iesniegšanu un īstenošanu saistītus procesus. Programmas 2021.-2027. gada plānošanas perioda projektu uzraudzībai izstrādā jaunas elektroniskās uzraudzības sistēmas vai arī veic uzlabojumus esošajām elektroniskās uzraudzības sistēmām, kas varētu radīt sākumā kādus sistēmiskus traucējumus vai darbības pārtraukumus.

Ņemot vērā, ka finanšu kontroles ietvaros veicamajos pienākumos salīdzinot ar 2014.-2020. gada plānošanas periodu izmaiņu nav, arī administratīvais slogs finanšu kontroles institūcijai būtiski nemainās un kopumā finansējuma apguves vienkāršošanas pasākumi ļaus vairāk fokusēties uz projektu ietvaros sasniegto rezultātu pārbaudēm pie finansējuma saņēmēja uz vietas, veicinās ātrāku atzinuma par finanšu izdevumu atbilstību izsniegšanu un samazinās neatbilstoši veikto izdevumu apjomu, lai finansējuma saņēmēji spētu pilnībā apgūt piešķirto finansējumu Latvijai un laicīgi iepludinātu to Latvijas tautsaimniecībā.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Šajā tiesību akta izstrādes posmā nav iespējams konkrēti noteikt, cik finansējuma saņēmējus (publisko un privāto tiesību juridiskās personas) Noteikumu projekts ietekmēs. Pamatojoties uz 2014.-2020. gada plānošanas perioda pieredzi, to skaits varētu būt līdz 700 subjektiem.

Ņemot vērā, ka Interreg programmu ieviešanas laikā  programmas finansējums netiek dalīts pa partnervalstīm un finansiālā ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem ir atkarīga no finansējuma saņēmēju aktivitātes un spējas piesaistīt programmu finansējumu, Latvijai iespējamais piesaistītais finansējums, pamatojoties uz 2014.-2020. gada plānošanas perioda pieredzi indikatīvi varētu būt ap 100 milj. euro.
Finansējuma saņēmēju institūcijām administratīvais slogs salīdzinājumā ar 2014.-2020. gada plānošanas periodu nepalielinās, jo finansējuma saņēmēju uzdevumi nemainās, bet ir paredzēti vairāki būtiski finansējuma apguves vienkāršošanas pasākumi, kas samazinās administratīvo slogu pārskatu sagatavošanā iesniegšanai finanšu kontroles institūcijai, sniedzot iespēju vairāk koncentrēties uz atbilstošu un ilgtspējīgu projekta rezultātu nodrošināšanu:
- papildus 2014.-2020. gada plānošanas periodā piemērotajam administratīvo izmaksu vienkāršoto izmaksu vienotās likmes veidam (flat rate) tiek vienkāršoti nosacījumi arī ceļa un uzturēšanās izmaksām un tām tiks piemērota  netiešo izmaksu vienotā likme (flat rate) no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām;
- vienas vienības izmaksu standarta likme (unit costs) tiks piemērota personāla izmaksās, ārējo ekspertu un pakalpojumu izmaksās, kā arī aprīkojuma izmaksu aprēķināšanai uz projektu;
- līdzīgi kā 2014.-2020. gada plānošanas periodā tiks piemērots vienreizējais maksājums (lump sum).

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi