Anotācija (ex-ante)

Zināšanu ekonomika balstās uz cilvēkkapitāla attīstību un tā produktivitāti, tādējādi aktuāla ir ikviena indivīda potenciāla, talantu un spēju pilnveide, ko vislabāk var nodrošināt individuāla pieeja nepieciešamo kompetenču apguvei. Lai varētu īstenot individualizētas mācības, ir nepieciešamas izmaiņas izglītības organizācijā, t.sk., ievērojot diferenciāciju mācību procesā un sekojot ikviena indivīda sniegumam un tā progresam, savukārt, no otras puses nevajadzētu pieļaut izglītības piedāvājuma fragmentāciju. IAP2027 paredz, ka tehnikumi (līdz 03.03.2022. grozījumiem PIL - profesionālās izglītības kompetences centri) tiks attīstīti kā nacionāla līmeņa metodiskie centri savai darbībai prioritārās nozarēs, lai veicinātu savstarpēji papildinošu vispārējās un profesionālās izglītības satura un darba vidē balstītu mācību īstenošanu, kā arī efektīvu un koordinētu tehnikumu un nozares sadarbību.
Eiropas Savienības Padomes 2020. gada 24. novembra ieteikums Nr. 2020/C 417/01 par profesionālo izglītību un apmācību (PIA) ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai nosaka, ka  viens no profesionālās izglītības un apmācības mērķiem ir jauniešiem un pieaugušajiem nodrošināt zināšanas, prasmes un kompetences, kas vajadzīgas konkrētās profesijās vai plašāk darba tirgū. To nodrošinot formālā un neformālā vidē, visos Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņos, tostarp attiecīgā gadījumā terciārajā līmenī, tai skaitā absolventu, kas strādā, īpatsvaram vajadzētu būt vismaz 82 % un vismaz 60 % absolventu, kuri nesen absolvējuši izglītības iestādi, profesionālās izglītības un apmācības laikā ir izmantojuši mācīšanos darbavietā. IAP2027 paredz arī līdz 2027.gadam palielināt to pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību ieguvušo īpatsvaru, kuri turpina mācības profesionālajā izglītībā attiecīgi no 34,5% 2018.gadā līdz 45% 2027.gadā pēc pamatizglītības iegūšanas un no 5,7% 2018.gadā līdz 7% 2027.gadā pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas (IAP rezultāta rādītāji 2.4.2. un 2.4.3.), pilnveidojot profesionālās izglītības piedāvājumu un kvalitāti, palielinot šī izglītības veida pievilcību un paaugstinot prestižu, kā arī izmaksu efektivitāti.  IAP2027 paredz izcilības attīstību profesionālajā izglītībā, palielinot to profesionālās izglītības audzēkņu īpatsvaru, kuri iegūst vērtējumu “teicami” un “izcili” profesionālās kvalifikācijas eksāmenos no 24,5% 2018.gadā līdz 27% 2027.gadā, kā arī vērtējumu “labi” un “ļoti labi” ieguvušo īpatsvaru no 49% 2018.gadā līdz 52% 2027.gadā. IAP2027 paredz arī rīcībpolitikas attīstību un īstenošanu, lai palielinātu profesionālās izglītības programmās uzņemto un absolvējušo skaita attiecību no 54% 2018.gadā līdz 70% 2027.gadā. 
Arī OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development)) Latvijas Prasmju stratēģijas Novērtējumā un rekomendācijās (2020) secina, ka  Latvijā profesionālo izglītību var stiprināt, samazinot atbiruma procentu (2014./15. m.g. atbira 17 % no visiem profesionālās izglītības audzēkņiem) un uzlabojot līdzdalību un izglītības kvalitāti.
Saskaņā ar IAP2027 norādīto viens no izaicinājumiem profesionālajā izglītībā ir mūsdienu vajadzībām nepietiekami atbilstošs izglītības piedāvājums pieaugušajiem. Līdz ar to salīdzinoši zema darba produktivitāte Latvijā tiek minēta kā valsts ekonomisko attīstību kavējošs faktors gan Eiropas Komisijas, gan OECD, gan arī Latvijā veiktos pētījumos un izvērtējumos. Galvenie iemesli - nepietiekamas uzņēmēju un darbaspēka prasmes, it īpaši, digitālajās tehnoloģijās, zaļajās prasmēs un citās augstas pievienotās vērtības tehnoloģijās.
Savukārt šādās Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstu deklarācijās: “Deklarācija par Eiropas Savienības zaļo un digitālo transformāciju” (The Declaration on a Green and Digital Transformation of the EU), “Deklarācija par Eiropas datu vārtejām kā galveno Eiropas Savienības digitālās desmitgades elementu” (Declaration on European Data Gateways as a key element of the EU’s Digital Decade) un “Deklarācija par Eiropas Savienības jaunuzņēmumu nāciju izcilības standartu” (Declaration on the EU Startup Nations Standard of Excellence), ir uzsvērts, ka digitālo tehnoloģiju pārdomāta izmantošana ir viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina rīcību klimata un vides ilgtspējas jomā, uzlabojot energoefektivitāti un resursu izmantošanas efektivitāti un atvieglojot aprites ekonomiku, tādējādi labāk sadalot resursus, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, piesārņojumu, novēršot bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un vides degradāciju. Vienlaikus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) nozarei jānodrošina videi draudzīgu digitālo tīklu un tehnoloģiju izstrāde un ieviešana. Eiropa var globāli konkurēt zaļo tehnoloģiju tirgū, jo īpaši veicinot inovatīvas tehnoloģijas, zemas jaudas (zema energopatēriņa) elektroniku un IKT risinājumu vides ilgtspējību. Līdz ar to, tiek atzinīgi vērtēta Eiropas Zaļās digitālās koalīcijas izveide, kas paātrinās IKT nozares pāreju uz ilgtspējīgu, aprites un nulles piesārņojuma ekonomiku, vienlaikus veicinot inovatīvu, ilgtspējīgu un noturīgu sabiedrību un ekonomiku. Tas nozīmē, ka ir nepieciešami darbinieki ar  jaunām, aktuālajām prasmēm.
Eiropas Savienības fondu 2014. – 2020. gadam plānošanas periodā no 2016.gada 16.decembra līdz 2022.gada 31.decembrim  specifiskā atbalsta mērķa 8.5.2. “Nodrošināt profesionālās izglītības atbilstību Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūrai” ietvaros Valsts izglītības satura centrs (turpmāk – VISC) sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, biedrību "Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome" un Izglītības kvalitātes valsts dienestu īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu (Nr. 8.5.2.0/16/I/001 "Nozaru kvalifikācijas sistēmas pilnveide profesionālās izglītības attīstībai un kvalitātes nodrošināšanai") (turpmāk – SAM 8.5.2. projekts), kura ietvaros ir izveidots profesionālās izglītības saturs un saskaņā ar Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūru aktualizēti un izstrādāti profesiju standarti un profesionālās kvalifikācijas prasības, kā arī izstrādāts profesionālās kvalifikācijas eksāmenu saturs, ieviešot izglītības programmu modulāro pieeju un nodrošinot nepieciešamos mācību līdzekļus programmu kvalitatīvai īstenošanai, lai tādā veidā pilnveidotu nozaru kvalifikācijas sistēmu. Kopējais projekta attiecināmais finansējums 12 572 584 euro (ESF finansējums – 10 686 696 euro).
Eiropas Savienības fondu 2014. – 2020. gadam plānošanas perioda specifiskā atbalsta mērķa 8.5.1. “Palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu pēc to dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē uzņēmumā” ietvaros līdz 2023.gada 31.decembrim turpinās Eiropas Sociālā fonda projekta (Nr.8.5.1.0/16/I/001 “Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu dalība darba vidē balstītās mācībās un mācību praksēs uzņēmumos”) (turpmāk – SAM 8.5.1. projekts) īstenošana, kura ietvaros plānots palielināt kvalificētu izglītības iestāžu izglītojamo skaitu pēc to dalības darba vidē balstītās mācībās vai darba devēja vadītās praktiskās mācībās un mācību praksēs un sekmēt uzņēmumu iesaisti mācību prakšu un darba vidē balstītu mācību īstenošanā. Kopējais projekta attiecināmais finansējums 15 598 062 euro (ESF finansējums – 13 258 352 euro). Šī projekta ietvaros līdz 2023.gada 31.decembrim paredzēts sniegt atbalstu iesaistei darba vidē balstītās mācībās (turpmāk – DVB mācības) 4 150 profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem, bet atbalstu iesaistei mācību praksēs uzņēmumos 15 125 profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu un stiprināt uzņēmumu spējas īstenot mācību prakses un darba vidē balstītas mācības. Pamatojoties uz SAM 8.5.1. projekta pieredzi un izveidojušos sadarbību starp profesionālās izglītības iestādēm, uzņēmumiem un izglītojamiem, kā arī, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, nepieciešams stiprināt atbalstu DVB mācībām, pilnveidojot sadarbības mehānismu un īstenošanu.
2022.gada 1.aprīlī ir stājušies spēkā būtiski grozījumi Profesionālās izglītības likumā (turpmāk – PIL), kuros ir noteikts juridiskais ietvars IAP2027 mērķiem atbilstošai profesionālās izglītības rīcībpolitikas attīstībai, tai skaitā paredzot Profesionālo kvalifikāciju sistēmā (nozaru kvalifikāciju sistēmās) norādīt ne tikai nozares kvalifikāciju struktūras, profesiju standartus un tajos iekļautās profesionālās kvalifikācijas prasības un profesionālās izglītības saturu, bet arī profesionālās kvalifikācijas vai tās daļas novērtēšanas, atzīšanas un piešķiršanas nosacījumus. Līdz ar to profesionālās izglītības satura regulārai aktualizēšanai un pilnveidei jānotiek, pārskatot nozaru kvalifikāciju struktūras, tas nozīmē - nosakot sistēmisko pieeju un metodiskos paņēmienus aktuālo prasmju, jaunu profesionālo kvalifikāciju iekļaušanai vai izslēgšanai /izkļaušanai struktūrā, profesionālo kvalifikāciju atpazīstamības Eiropas darba tirgū nodrošināšanai, profesionālajai kvalifikācijai darba tirgū atpazīstamu kvalifikācijas daļas noteikšanai.
Ekonomikas ministrijas (turpmāk - EM) vidēja termiņa darba tirgus prognozēs skaidri iezīmējas tendence, ka pieaug pieprasījums pēc piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa nodarbinātajiem, kuri spēj formulēt, aprakstīt un analizēt praktiskas problēmas savā profesijā, atlasīt nepieciešamo informāciju un izmantot to skaidri definētu problēmu risināšanai, piedalīties attiecīgās profesionālās jomas attīstībā, parādīt, ka izprot attiecīgās profesijas vietu plašākā sociālā kontekstā, kā arī veicināt pieaugušo tālākizglītību. Risinot šo izaicinājumu, PIL grozījumos ir paredzēts, ka tehnikums ir tiesīgs īstenot arī profesionālās tālākizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās tehnikums īsteno atbilstošās izglītības programmu grupas ceturtā līmeņa profesionālās kvalifikācijas izglītības programmas.
PIL grozījumos kā viens no tehnikuma darbības mērķiem ir reģionāli vai nozaru griezumā īstenot metodisko darbu, nodrošināt citām profesionālās izglītības iestādēm metodisko atbalstu un pedagogu tālākizglītību. Profesionālās izglītības programmu moduļi ir strukturēti “veicamajos darbos” un profesionālajā izglītībā šobrīd nav pieejamu atbilstošu metodisko materiālu, kas palīdzētu pedagogiem tehnikumos veidot metodiskos materiālus moduļu apguvei, kas balstīti uz sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem atlasītu/ atbilstošu saturu, ir nelieli apjomā un tai skaitā  veicina  moduļa satura praktisku apguvi.
Atbilstoši PIL 28.pantam, DVB mācības ir profesionālās izglītības programmas klātienes īstenošanas  forma, kas savu īstenošanas nosacījumu dēļ prasa papildu finansējumu. Atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 15.jūlija noteikumiem Nr.484 “Kārtība, kādā organizē un īsteno darba vidē balstītas mācības”, izglītības iestāde ir tā, kas organizē un īsteno darba vidē balstītas mācības izglītojamam, kas notiek pie komersanta, iestādē, pie atvasinātas publiskas personas, biedrībā, nodibinājumā, pie fiziskas personas, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, pašnodarbinātā vai individuālajā (ģimenes) uzņēmumā. Turklāt, lai profesionālās izglītības iestāde varētu pretendēt uz tehnikuma statusu, atbilstoši PIL 16.¹ pantā noteiktajam, DVB mācību īstenošana ir iekļauta kā viens no rezultatīvajiem rādītājiem, kā arī DVB mācību īstenošana ir viens no tehnikumu darbības mērķiem. Savukārt, atbilstoši PIL 12.pantam, Nozaru ekspertu padomes veicina darba devēju sadarbību ar profesionālās izglītības iestādēm darba vidē balstītu mācību atbalstīšanā un arī profesionālās izglītības iestādes konventi, atbilstoši PIL 17.¹ pantā noteiktajam, veicina profesionālās izglītības iestādes sadarbību ar reģiona komersantiem prakses un darba vidē balstītu mācību organizēšanā. Lai nodrošinātu normatīvo aktu prasības, nepieciešams izstrādāt sadarbības mehānismu, tai skaitā DVB mācību izmaksu struktūru un finansēšanas modeli.
PIL grozījumos, kuri stājās spēkā 2022.gada 1.aprīlī, noteikto rīcībpolitikas attīstības virzienu un normatīvā ietvara īstenošanai ir nepieciešama gan atbilstoša valsts pārvaldes iestāžu, izglītības iestāžu un sociālo un sadarbības partneru, kā arī visu nozaru saskaņota darbība un attiecīgs finansējums tās nodrošināšanai.

Būtiskās izmaiņas un rīcībpolitikas attīstība profesionālās izglītības jomā līdz šim ir tikusi īstenota ar Eiropas Savienības fondu projektu ietvaros veiktām investīcijām. 4.2.2.9. pasākuma pirmās kārtas projekts nodrošinās pēctecību Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā īstenoto SAM 8.5.1. un SAM 8.5.2.projektu darbībām, kurās tika  nodrošināta gan profesionālās izglītības satura un digitālo mācību līdzekļu un resursu attīstība, gan nozaru kvalifikāciju sistēmas izveide, gan sniegts atbalsts profesionālas izglītības audzēkņiem mācību prakšu un darba vidē balstītu mācību īstenošanai uzņēmumos.
Latvijas Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam ietvaros plānotajā Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētajā 4.2.2.9. pasākumā ir paredzētas investīcijas profesionālās izglītības satura attīstībai mūžizglītībā, tai skaitā, pielāgojot prasmes digitālās un zaļās pārkārtošanās procesam un aprites ekonomikai, profesionālās izglītības metodiskā darba attīstībai un vadībai, sadarbības attīstībai ar nozarēm profesionālās izglītības īstenošanai, tai skaitā darba vidē balstītu mācību pieejas attīstībai, inovāciju, izcilības un prasmju meistarības attīstībai profesionālajā izglītībā. 4.2.2.9. pasākumam pieejamais kopējais finansējums ir 19 749 589 euro (tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF Plus) 16 787 150 euro).
4.2.2.9. pasākuma pirmās kārtas īstenošanas rezultātā tiks sniegts atbalsts profesionālās izglītības mācību satura pilnveides pasākumiem izglītības kvalitātes uzlabošanai un satura elastībai,  identificējot darba tirgū aktuālās prasmes  un ieviešot  profesionālās izglītības saturā, profesionālās izglītības iestāžu  metodiskā darba vadības principu un sistēmas izveide un īstenošana, sistēmisku atbalsta risinājumu nodrošināšana izglītības kvalitātei un satura elastībai, veicot esošo mācību līdzekļu kartējumu, to izstrādi vai iegādi, nodrošinot izstrādātā profesionālās izglītības satura un profesionālo kvalifikāciju sistēmu kopuma vienotu pārvaldību digitālās platformas “Nozaru kvalifikāciju sistēma” (turpmāk – e–NKS)  izveidei un uzturēšanai,  nozaru ekspertu padomju, VISC un profesionālās izglītības iestāžu savstarpējā sadarbības koordinācijas mehānisma izveidei un īstenošanai, profesionālās izglītības iestāžu metodiskā darba vadības principu un sistēmas izveidei un īstenošanai, tai skaitā, metodisko jomu stiprināšanai, profesionālās izglītības iestāžu sadarbības ar nozarēm un uzņēmumiem stiprināšanai. Pieejamais finansējums 10 399 589 euro (tai skaitā ESF Plus 8 839 650 euro). Atlases kārtu plānots organizēt ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.  Potenciālais finansējuma saņēmējs: VISC.
Otrās kārtas ietvaros atbalsts plānots prasmju meistarības konkursu organizēšanai nacionālajā (SkillsLatvia) un starptautiskajā (EuroSkills, WorldSkills) līmenī un talantu attīstības atbalstam. Indikatīvi pieejamais finansējums 3 850 000 euro (tai skaitā ESF Plus 3 272 500 euro). Atlases kārtu plānots organizēt ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Potenciālais finansējuma saņēmējs: Valsts izglītības attīstības aģentūra.
Trešās kārtas ietvaros atbalsts plānots profesionālās izglītības iestāžu partnerības projektiem inovāciju ieviešanai un labās prakses pārnesei, tostarp darba vidē balstītu mācību īstenošanai profesionālajā izglītībā. Indikatīvi pieejamais finansējums 5 500 000 euro (tai skaitā ESF Plus 4 675 000 euro). Atlases kārtu plānots organizēt atklātas projektu iesniegumu atlases veidā. Potenciālie finansējuma saņēmēji: profesionālās izglītības iestādes.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 4.2.2.9. pasākuma pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu, prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partneriem, sasniedzamo mērķi un rādītājus, atbalstāmās darbības, izmaksu attiecināmības nosacījumus, vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus, projekta īstenošanas nosacījumus, kā arī pieejamo finansējuma apmēru.
4.2.2.9. pasākuma pirmās kārtas mērķis ir attīstīt sistemātisku profesionālās izglītības satura pilnveides koordinēšanas mehānismu un nodrošināt profesionālās izglītības iestāžu un nozaru sadarbību profesionālās izglītības satura īstenošanā, identificējot darba tirgū aktuālas prasmes un ieviešot prasmes izglītības saturā ilgtspējas, digitālas un zaļās ekonomikas nodrošināšanai un nodrošināt profesionālās izglītības darba vidē balstītu mācību  sadarbības un īstenošanas modeļa izstrādi.
4.2.2.9. pasākuma pirmās kārtas mērķa grupa ir valsts pārvaldes iestādes, kas atbildīgas par izglītības satura izstrādi un pārraudzību, profesionālās izglītības iestādes, kas īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešā vai ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, vai arodizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, vai profesionālās pamatizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt otrā līmeņa profesionālo kvalifikāciju vai profesionālās tālākizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras trešā, ceturtā un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju (turpmāk – profesionālās izglītības iestāde) un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamie. 
4.2.2.9. pasākuma pirmā kārta tiks īstenota ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.
Projekta iesniedzējs 4.2.2.9.pasākuma pirmās kārtas ietvaros plānots VISC, savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, Izglītības kvalitātes valsts dienests, profesionālās izglītības iestādes plānotas kā projekta sadarbības partneri.
VISC izvēlēts kā projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs, ņemot vērā VISC noteiktās funkcijas [1], tai skaitā, nodrošināt profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās, profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītības satura izstrādi atbilstoši valsts standartiem un koordinēt interešu izglītības sistēmas darbību un īstenot atbalsta pasākumus izglītojamo personības attīstībai, spēju un talantu pilnveidei, kā arī lielo pieredzi profesionālās izglītības mācību satura pilnveides pasākumu ieviešanā, sadarbībā ar Nozares ekspertu padomēm, profesionālās izglītības iestādēm un citām nozari pārstāvošām institūcijām un pieredzi līdzīga atbalsta sniegšanā iepriekšējā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā. Īstenojot projektu kopā ar sadarbības partneriem tiks samazināts administratīvais slogs iesaistītajām pusēm, attiecīgi arī administratīvās izmaksas, un atbalsta sniegšana notiks pēc vienotiem principiem.
4.2.2.9. pasākuma pirmajai kārtai pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 10 399 589 euro, ko veido ESF Plus finansējums – 8 839 650 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 559 939 euro. 4.2.2.9. pasākuma pirmās kārtas ietvaros nav plānots elastības finansējums.
4.2.2.9. pasākuma pirmās kārtas ietvaros sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
1) iznākuma rādītājs līdz 2029. gada 31. decembrim –  nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, – 1, tai skaitā līdz 2024. gada 31. decembrim – 1;
2) rezultāta rādītājs līdz 2029. gada 31. decembrim – iestāžu skaits, kas ieviesušas uzlabojumus izglītības un mācību sistēmu kvalitātei, efektivitātei un atbilstībai darba tirgum, – 1.
Vienlaikus noteikumu projektā plānots arī šāds nacionālais rādītājs, par kura izpildi finansējuma saņēmējs uzkrās informāciju – profesionālās izglītības iestādes, kas saņēmušas metodisko atbalstu – vismaz 19.
Nacionālā rādītāja vērtība – vismaz 19 profesionālās izglītības iestādes noteikta, ņemot vērā ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2021. gada 6. aprīļa rīkojumu Nr.  1-2e/21/119 „Par profesionālās izglītības kompetences centru uzdevumiem” profesionālās izglītības iestādēm atbilstoši nozaru sadalījumam, sadarbojoties nozaru pārstāvjiem un iesaistot izglītības iestādes, kas īsteno izglītības programmas attiecīgajā metodiskajā jomā, noteikto metodiskā darba virsvadības jomu sadalījumu.
 
4.2.2.9. pasākuma pirmās kārtas ietvaros plānotas noteikumu projekta 18. punktā noteiktās atbalstāmās darbības:
1. darba tirgū aktuālo prasmju noteikšana un ieviešana izglītības saturā ilgtspējas, digitālas un zaļas ekonomikas nodrošināšanai vismaz trijās Latvijas ekonomikai būtiskās nozarēs, izglītības piedāvājuma fragmentācijas mazināšanai un nozaru transformācijai:
1.1. nozaru ekspertu padomju, Valsts izglītības satura centra un profesionālās izglītības iestāžu savstarpējā sadarbības koordinācijas mehānisma attīstība un īstenošana, tostarp izstrādājot vienotu metodoloģisku pieeju visos satura nodrošināšanas, ieviešanas  un īstenošanas procesos, tai skaitā nozaru kvalifikāciju struktūru pilnveide jaunu prasmju ieviešanai, profesionālo kvalifikāciju prasību pilnveide, kvalifikāciju daļu noteikšana Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras trešajā, ceturtajā un piektajā līmenī;
1.2. profesionālās izglītības iestāžu  metodiskā darba vadības principu un sistēmas attīstība un īstenošana visos satura nodrošināšanas, ieviešanas un īstenošanas procesos, tai skaitā, iekļaujot kompetencēs balstīta satura un profesionālās kvalifikācijas eksāmena satura izstrādi Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras trešajā, ceturtajā un piektajā līmenī, nodrošinot nozares ekspertīzi izstrādātajam saturam, īstenošanai arī profesionālajā tālākizglītībā, moduļu un/vai kvalifikācijas daļu pārbaudījumu programmu paraugu izstrādi, nodrošinot moduļu un/vai kvalifikācijas daļas pārbaudījumu satura aprobāciju;
1.3. sistēmisku atbalsta risinājumu nodrošināšana izglītības kvalitātei un satura elastībai, tai skaitā, iekļaujošas un iepriekšējā izglītībā neapgūtā izglītības satura apguvi nodrošinošas pieejas izveidi un jaunu profesionālās izglītības programmu izstrādi licencēšanai un licencēto profesionālās izglītības programmu pilnveidei Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras trešajā, ceturtajā un  piektajā līmenī;
2. profesionālās izglītības mācību līdzekļu kartējums un digitālu interaktīvu mācību līdzekļu izstrāde un iegāde moduļu un/vai kvalifikācijas daļu apguvei, tai skaitā, darba vidē balstītu mācību īstenošanai;
3. digitālās platformas “Nozaru kvalifikāciju sistēma” (turpmāk – e–NKS)  izveide un uzturēšana, kas nodrošina izstrādātā profesionālās izglītības satura un profesionālo kvalifikāciju sistēmu kopuma vienotu pārvaldību, funkcionālu un elastīgu satura izstrādi un pilnveidi, izglītības piedāvājuma fragmentācijas novēršanu, nodrošinot digitālā pakalpojuma komplektu satura izstrādātājiem, profesionālās izglītības īstenotājiem, nozaru ekspertu padomēm, profesionālās izglītības uzsācējiem un citiem interesentiem, nodrošinot:
3.1. e – NKS sistēmas tehnisko izstrādi, aprobāciju, pilnveidi un uzturēšanu;
3.2. e – NKS satura komponenšu identificēšanu, izstrādi, pilnveidi nepieciešamā satura pārnesi (ievietošanu e–NKS);
4. profesionālās izglītības darba vidē balstītu mācību  sadarbības un īstenošanas modeļa pilnveidošana, nodrošinot stabilas un ekonomiski efektīvas sadarbības sistēmas izveidi starp profesionālās izglītības iestādēm un darba devējiem, kā prioritāti nosakot profesionālās izglītības iestāžu un uzņēmumu ilgtermiņa sadarbību darba vidē balstītu mācību īstenošanai, lai nodrošinātu apgūtās profesionālās kvalifikācijas prasmes atbilstību darba tirgus faktiskajai situācijai un vajadzībām un sekmētu nozaru līdzdalību profesionāli kvalificētu nākotnes darbinieku sagatavošanā un atvieglotu profesionālās izglītības iestāžu beidzējiem darba gaitu uzsākšanu;
5. informatīvu, mērķkomunikācijas  un kapacitātes stiprināšanas pasākumu organizēšana projekta sadarbības partneriem un projekta mērķa grupai;
6. projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;
7. informācijas un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.
4.2.2.9. pasākuma pirmās kārtas projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. maijam.
Plānotā atbalsta ietvaros, tai skaitā, ir paredzēts nodrošināt Eiropas Savienības fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda SAM 8.5.2.projekta un SAM 8.5.1. projektā sasniegto mērķu, darbību un rezultātu papildinātību un uzsākto procesu nepārtrauktību un pilnveidi, ņemot vērā 2022. gadā veiktos grozījumos PIL.
4.2.2.9.pasākuma pirmās kārtas īstenošanas nosacījumi paredz, ka:
1. noteikumu projekta 18.1. apakšpunktā noteiktās atbalstāmās darbības (darba tirgū aktuālo prasmju noteikšana un ieviešana izglītības saturā ilgtspējas, digitālas un zaļās ekonomikas nodrošināšanai vismaz trijās Latvijas ekonomikai būtiskās nozarēs, izglītības piedāvājuma fragmentācijas mazināšanai un nozaru transformācijai) ieviešanai:
a) tiks atlasītas vismaz trīs Latvijas ekonomikai būtiskās nozares, kurās tiks noteiktas darba tirgū aktuālās prasmes un ieviestas izglītības saturā, kā prioritāti nosakot šādus kritērijus – nozares cilvēkresursus būtiski skar digitālā vai zaļā transformācija, nozarē ir stabils un ilgtspējīgs profesionālās izglītības piedāvājums, kā arī profesionālās izglītības piedāvājuma fragmentācijas mazināšana, lai salāgotu darbaspēka pieprasījumu un profesionālās izglītības piedāvājumu;
b) attīstot un īstenojot savstarpējo sadarbības koordinācijas mehānismu un nodrošinot vienotu metodoloģisko pieeju, kā galvenais snieguma rādītājs ir spēja sešu mēnešu laikā iestrādāt jaunās aktuālās prasmes nozaru kvalifikāciju struktūrās, profesionālajās kvalifikācijas prasībās, tai skaitā, kvalifikāciju daļās;
c) veidojot un īstenojot profesionālās izglītības iestāžu  metodiskā darba vadības principus un sistēmu galvenais snieguma rādītājs ir spēja sešu mēnešu laikā nodrošināt nozaru noteikto aktuālo prasmju, kas nostiprinātas profesionālās kvalifikācijas prasībās, ieviešanu atbilstošajās profesionālās izglītības satura komponentēs.
2. noteikumu projekta 18.3. apakšpunktā noteiktās atbalstāmās darbības (digitālās platformas e–NKS izveide un uzturēšana) ieviešanai paredz šādas prasības:
a) izstrādāt e–NKS tehnisko sistēmas risinājumu divu gadu laikā pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas un pārnest nepieciešamo profesionālās izglītības saturu divu gadu laikā pēc digitālās platformas izstrādes;
b) aprobēt e–NKS sistēmu, ievietojot tajā vismaz trīs Latvijas ekonomikai būtiskajās nozarēs noteiktās aktuālās prasmes visās profesionālās izglītības satura komponentēs;
c) uzraudzīt e–NKS sistēmas ārējo lietošanu.
3. Finansējuma saņēmējs sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi un Izglītības kvalitātes valsts dienestu, kā arī konsultējoties ar Izglītības un zinātnes ministriju, izstrādā un līdz 2024. gada 31. martam Izglītības un zinātnes ministrijā iesniedz profesionālās izglītības darba vidē balstītu mācību  sadarbības un īstenošanas modeli, kurš paredz vismaz šādas prasības:
a) definēt profesionālās izglītības iestādes, izglītojamā un uzņēmuma savstarpējās sadarbības modeli un pienākumus darba vidē balstītu mācību ieviešanai, kā prioritāti nosakot profesionālās izglītības iestāžu un uzņēmumu ilgtermiņa sadarbību, palielinot STEM (Science, Technology, Engineering and Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika) profesionālo kvalifikāciju īpatsvaru, kā arī nodrošinot stabilas un ekonomiski efektīvas sadarbības sistēmas izveidi, tai skaitā, izveidojot finansējuma sadales modeli;
b) noteikt darba vidē balstītu mācību izmaksu struktūru un finansēšanas modeli profesionālās izglītības iestādēm, izstrādājot vienas vienības standarta likmes metodiku;
c) izstrādāt priekšlikumus darba vidē balstītu mācību īstenošanas  datu uzkrāšanai Valsts izglītības informācijas sistēmā;
d) noteikt darba vidē balstītu mācību uzraudzības procesu un metodiskā atbalsta nodrošināšanas modeli;
e) pielikumā pievienot trīspusējas sadarbības līguma projektu par darba vidē balstītu mācību nodrošināšanu.
Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā VISC SAM 8.3.1.1. projektā “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Nr. 8.3.1.1/16/I/002) ir izstrādājis mācīšanās platformu skolo.lv, kura ir veidota uz atvērtā koda mācību vadības sistēmas Moodle bāzes un bez maksas ir pieejama skolēniem un skolotājiem, lai sekmīgāk mācītos un mācītu gan klātienē, gan attālināti, kura arī turpmāk tiks lietota, tai skaitā profesionālajā izglītībā. Tādējādi, nodrošinot pēctecību, 4.2.2.9. pasākuma pirmās kārtas projektā, finansējuma saņēmējs un profesionālās izglītības iestādes izstrādātos un iegādātos digitālos interaktīvos mācību līdzekļus ievietos mācīšanās platformā skolo.lv.

Projekta īstenošanas uzraudzību, ne retāk kā divas reizes gadā, veic Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome (turpmāk – padome). Projekta īstenošanas uzraudzību veic padomes nolikumā minētie pārstāvji, pieaicinot vadošās iestādes, sadarbības iestādes un atbildīgās iestādes pārstāvjus.  Atbilstoši padomes nolikuma funkcijām finansējuma saņēmējs ne retāk kā divas reizes gadā informē un iesniedz informāciju padomei par projekta īstenošanas progresu, tai skaitā par profesionālās izglītības mācību satura pilnveides pasākumiem un atgriezenisko saiti no profesionālās izglītības iestādēm, kā arī problēmām un riskiem projekta īstenošanā un citiem jautājumiem.
Noteikumu projekts paredz, ka 4.2.2.9. pasākuma finansējuma saņēmējam izmaksas ir attiecināmas no 2023. gada 1. janvāra, ja tās atbilst noteikumu projektā minētajām izmaksu pozīcijām, savukārt sadarbības partnerim – pēc sadarbības līgumu noslēgšanas, bet ne agrāk kā no vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas dienas.
4.2.2.9.pasākuma pirmās kārtas ietvaros paredzēts īstenot projektu, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu. Finansējuma saņēmējs VISC īstenos atbalstu profesionālās izglītības mācību satura pilnveides pasākumiem, negūstot ieņēmumus no projekta īstenošanas. VISC īstenos projektu ar saviem cilvēkresursiem, kas būs projekta vadības un īstenošanas personāls, personālam sedzot vienīgi faktiskās nepieciešamās izmaksas, kas būs pamatotas un pierādamas. Arī projekta sadarbības partneri (Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, Izglītības kvalitātes valsts dienests, profesionālās izglītības iestādes) iesaistīsies projekta īstenošanā ar saviem cilvēkresursiem, sadarbojoties noteikumu projekta 18.punktā minēto atbalstāmo darbību ieviešanā. Līdz ar to 4.2.2.9. pasākuma pirmās kārtas ietvaros īstenojamās darbības nav kvalificējamas kā saimnieciskā darbība un komercdarbības atbalsta sniegšana nav paredzēta.
 
4.2.2.9. pasākuma pirmās kārtas ieviešanā tiks nodrošināta sinerģija un papildinātība, kā arī nepārklāšanās ar Eiropas Savienības fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda SAM 8.5.2. un SAM 8.5.1. SAM 8.5.2. projektu plānots īstenot līdz 2022. gada 31. decembrim, savukārt 4.2.2.9. pasākuma pirmās kārtas ievaros projekta ieviešanu plānots uzsākt no 2023. gada 1. janvāra, tādējādi nodrošinot profesionālās izglītības mācību satura attīstības darbību papildinātību.
Savukārt ar Latvijas un Šveices sadarbības programmas ietvaros īstenoto sadarbības projektu profesionālās izglītības attīstības jomā tiks nodrošināts saturiski savstarpēji papildinošs atbalsts profesionālās izglītības attīstības jomā, veicinot jauno pedagogu sagatavošanu profesionālajai izglītībai, darba vidē balstītu mācību modeļa tālāku attīstību, izveidojot metodisko sistēmu, digitālo mācību līdzekļu iegādi, pielāgošanu un piemērošanu nozares profesionālo kvalifikāciju ieguvei, mehānisma izveidi profesionālās kvalifikācijas piešķiršanai sadarbībā ar nozares eksaminācijas centriem.
4.2.2.9. pasākuma pirmās kārtas investīcijām būs netieša ietekme uz horizontālo principu „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”. Savukārt uz horizontālajiem principiem „Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 4.2.2.9. pasākuma pirmās kārtas projektam nav ietekmes.
4.2.2.9. pasākuma ESF Plus investīcijām piemērots 149.intervences kods „Atbalsts pamatizglītībai līdz vidējai izglītībai (izņemot infrastruktūru)” atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027.gadam.

[1] Ministru kabineta 2009. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 682 „Valsts izglītības satura centra nolikums” https://likumi.lv/ta/id/194332-valsts-izglitibas-satura-centra-nolikums