Anotācija

Nekustamais īpašums ierakstīts Rīgas rajona tiesas Salaspils pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000216610. Īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu nostiprinātas fiziskai personai (turpmāk – Nekustamā īpašuma īpašnieks).
Nekustamais īpašums pēc zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8031 017 0172) sadales sastāv no:
divām zemes vienībām – atsavināmās zemes vienības 8031 017 0340 (0,0109 ha platībā) un atlikušās zemes vienības ar kadastra apzīmējumiem 8031 017 0341 (0,1811 ha platībā);
uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8031 017 0341) esošās būves – dzīvojamā māja ar kadastra apzīmējumu 8031 017 0172 001.
Nekustamais īpašums ir apbūvēts. Rail Baltica projekta ietvaros būve netiek skarta.
Nekustamajam īpašumam Zemesgrāmatā nav reģistrētas ķīlas tiesības vai hipotēkas, piedziņas atzīmes, nomas vai apbūves tiesības. Zemesgrāmatā Nekustamajam īpašumam pēc zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8031 017 0172) sadales ir reģistrēta lietu tiesība, kas apgrūtina nekustamo īpašumu, atzīmes veidā –  projektētais servitūts – tiesība uz braucamo ceļu – 0,0223 ha.
Atbilstoši tiesu praksei saistībā ar zemes reformu zemesgrāmatā ierakstīta atzīme par ceļa servitūtu nenodibina lietu tiesību - servitūtu Civillikuma izpratnē, līdz ar to arī nenodibina liettiesisku tiesību aprobežojumu par labu noteiktām personām vai īpašumiem.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) atsavināmajai Zemes vienībai ir reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
- ceļa servitūta teritorija – 0,0003 ha;
- lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam - 0,0003 ha;
- dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam - 0,0003 ha;
- Pārējās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam - 0,0003 ha.
Zemes vienības lietošanas mērķis ir "Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā" (kods 1101), platība 0,0109 ha, platības sadalījums pa lietošanas veidiem – zeme zem ēkām – 0,0109.
Nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamo Nekustamā īpašuma daļu, atlikumā veidojas zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8031 017 0341) 0,1811 ha platībā (pirms sadales zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8031 017 0172 daļa aptuveni 0,1811 ha platībā), kas atbilstoši Salaspils novada pašvaldības 2024. gada 3. jūlija izvērtējumam (vēstule Nr. ADM/1-20.3/24/2169) saskaņā ar Salaspils novada domes 2005. gada 15. jūlijā apstiprinātajiem saistošajiem noteikumiem Nr. 21 "Detālplānojums zemesgabalam "Daugavkrasti", Rīgas rajonā, Salaspils novada teritorijā" ir izmantojama atbilstoši minētā detālplānojuma nosacījumiem.
Līdz ar to Rail Baltica projekta īstenošanai atsavināma Nekustamā īpašuma daļa - zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8031 017 0340) 0,0109 ha platībā.
Atbilstoši par projektēšanu atbildīgās RB Rail AS sniegtajai informācijai Nekustamā īpašuma atlikušajai daļai zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 8031 017 0341) 0,1811 ha platībā tiek saglabāta esoša piekļuve.
Nekustamā īpašuma īpašnieks ir pieteicis šādus prasījumus:
1. izmaksāt taisnīgu kompensāciju saskaņā ar normatīviem aktiem:
1.1. par Nekustamā īpašuma īpašnieka dzīves iznīcināšanu no fiziskā un morālā viedokļa saistībā ar:
1.1.1. dzelzceļa būvdarbu laikā un turpmākās vilcienu satiksmes radītiem bojājumiem Nekustamam īpašumam (iespējamas sienu, jumta un pamatu plaisas);
1.1.2. ietekmi uz privātumu;
1.1.3. žoga, siltumnīcas un apstādījumu zaudējumu, finanšu izdevumiem, kas veikti dārza labiekārtošanai un īpašuma kopšanai pie pašreizējā žoga;
1.1.4. morāliem un sentimentāliem postījumiem (zaudēti vairāk kā 30 mūžzaļie koki, ko iestādījis tēvs) 5 000,00 euro apmērā;
1.2. piekļuves ierobežojumiem Daugavas upei (t.sk. aizsedzot skatu uz Daugavu) un ikdienas aktivitāšu un dzīves kā tādas traucējumiem 5 000,00 euro apmērā;
1.3. nekustamā īpašuma patiesās tirgus vērtības zudumu (dēļ Rail Baltica projekta nebūs vairs pircēju nekustamam īpašumam) 20 000,00 euro apmērā;
1.4. tiešu un fizisku zemes zaudēšanu, jo Rail Baltica projekts šķērso Nekustamo īpašumu;
1.5. Nekustamā īpašuma īpašnieka dzīves iznīcināšanu no fiziskā un morālā viedokļa saistībā ar:
1.5.1. trokšņu līmeņa paaugstināšanos;
1.5.2. savvaļas dzīvnieku iznīcināšanu.
2. pārskatīt aprēķināto atlīdzību, nosakot zemes vērtību 33 euro apmērā par 1 kv.m.
3. papildus kompensāciju 12 000,00 euro apmērā par kanalizācijas sistēmas pārvietošanu;
4. apliecināt, ka žoga pārvietošanu pa jauno robežu veiks SIA "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS" (turpmāk – EDzL) par saviem līdzekļiem;
5. lūgums sniegt informāciju par līdzšinējām izmaksām Rail Baltica projekta ietvarā.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr.204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu, kā arī aprēķina atlīdzības apmēru par servitūta tiesību izlietošanu un to izmaksā nekustamā īpašuma īpašniekam" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi) 36.1.apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2025. gada 4. septembra lēmumu Nr. 03.1-14/2717 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma Laivu ielā 12, Saulkalnē, (kadastra Nr. 8031 017 0172) daļas – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8031 017 0340) 0,0109  ha platībā – Salaspils pagastā, Salaspils novadā, atsavināšanu, nosakot to atbilstoši tirgus vērtībai 2 464,49 euro (divi tūkstoši četri simti sešdesmit četri euro un 49 centi) jeb 22,61 euro (divdesmit divi euro, 61 cents) par vienu zemes kvadrātmetru. Atlīdzināmie zaudējumi – uz atsavināmās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8031 017 0340) augošo koku, krūmu un daudzgadīgo stādījumu (ziemciešu) vērtība 714,00 euro (septiņi simti četrpadsmit euro). Vienlaikus Satiksmes ministrija ar 2025.gada 4. septembra lēmumu Nr. 03.1-14/2717 noraidīja Nekustamā īpašuma īpašnieka prasījumus par:
Nekustamā īpašuma īpašnieka dzīves iznīcināšanu no fiziskā un morālā viedokļa saistībā ar:
- dzelzceļa būvdarbu laikā un turpmākās vilcienu satiksmes radītiem bojājumiem, jo šādi bojājumi nav radušies, to apjoms un izmaksu apmērs šobrīd nav nosakāms;
-ietekmi uz privātumu, jo šādi apstākļi nav iestājušies, to apjoms un to izmaksu apmērs šobrīd nav nosakāms;
- žoga un siltumnīcas zaudējumu, jo tas nav konstatēts – siltumnīca atrodas uz neatsavināmās zemes daļas, proti, zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 8031 017 0341. Savukārt esošo žogu saskaņā ar EDzL 2024.gada 23.oktobra vēstules Nr.2.3.N/2024-5441 1.1.3.apakšpunktā  norādīto atbilstoši par projektēšanu atbildīgās RB Rail AS sniegtajai informācijai Rail Baltica projekta ietvaros paredzēt pārcelt pa jauno nekustamā īpašuma robežu, līdz ar to žoga zudums vai kādas citas izmaksas saistībā ar žogu netiek konstatētas;
- morāliem un sentimentāliem postījumiem (zaudēti vairāk kā 30 mūžzaļie koki, ko iestādījis tēvs) 5000,00 euro apmērā, jo egļu rinda atrodas ārpus Nekustamā īpašuma īpašnieka nekustamā īpašuma Laivu ielā 12, Saulkalnē, Salaspils pagastā Salaspils novadā (kadastra Nr.8031 017 0172) teritorijas un aug uz citai personai piederošas zemes; no Satversmes vai Latvijas starptautiskajām saistībām neizriet prasība un līdz ar to pienākums atlīdzināt morālo kaitējumu par īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām;
- piekļuves ierobežojumiem Daugavai (tostarp, aizsedzot skatu uz Daugavu) un ikdienas aktivitāšu un dzīves kā tādas traucējumiem 5000,00 euro apmērā, jo saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta piekto daļu piekļuves tiesību nodrošināšana ir pašvaldības kompetence, proti, vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā pašvaldībai ir jāparedz iespēja kājāmgājējiem piekļūt pludmalei un vietas automašīnu (transportlīdzekļu) stāvvietu ierīkošanai;
- skata tiesībām uz Daugavu, jo Latvijas Republikas spēkā esošais tiesību regulējums neparedz pienākumu atlīdzināt personai zaudējumus par nekustamā īpašuma vērtības samazinājumu sakarā ar izmaiņām apkārtējā ainavā;
- nekustamā īpašuma patiesās tirgus vērtības zuduma cēloņsakarību ar nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām (dēļ Rail Baltica projekta dēļ vairs nebūs nekustamā īpašuma pircēju), jo tie šobrīd nav konstatējami;
- papildus kompensāciju par kanalizācijas sistēmas pārvietošanu, jo kanalizācijas izsmeļamā aka neatrodas atsavināmajā  daļā, bet tā atrodas uz neatsavināmās (zemes vienības kadastra apzīmējums 8031 017 0341) zemes, un nav iesniegti dokumentāli pierādījumi, ka kanalizācijas caurule un bioloģiskās kanalizācijas infiltrācijas lauks atrodas atsavināmajā daļā.
Satiksmes ministrija apstiprināja taisnīgas atlīdzības par Zemes vienības atsavināšanu kopējo summu 3 178,49 euro (trīs tūkstoši viens simts septiņdesmit astoņi euro un 49 centi) apmērā.
Nekustamā īpašuma īpašniekam sniegta informācija par izteiktajiem prasījumiem un uzdotajiem jautājumiem:
noraidīts prasījums izmaksāt taisnīgu kompensāciju saskaņā ar normatīviem aktiem:
par Nekustamā īpašuma īpašnieka dzīves iznīcināšanu no fiziskā un morālā viedokļa saistībā ar:
- dzelzceļa būvdarbu laikā un turpmākās vilcienu satiksmes radītiem bojājumiem Nekustamam īpašumam (iespējamas sienu, jumta un pamatu plaisas) - atbilstoši Civillikuma 1779. pantam katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Turklāt būvniecību jomu normatīvie akti nosaka katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību attiecībā pret trešajām personām. Attiecīgi par būvdarbu laikā Nekustamā īpašuma īpašniekam nodarītiem zaudējumiem un turpmākās vilcienu satiksmes radītiem bojājumiem Nekustamam īpašumam var tik atlīdzināts tikai pēc šādu apstākļu iestāšanās un par to būs atbildīgas tās personas, kas šādus zaudējumus ir radījušas. EDzL ir informējusi, ka, ievērojot to, ka šobrīd šādi apstākļi nav iestājušies, to apjoms un attiecīgi, arī  to izmaksu apmērs šobrīd nav nosakāms, līdz ar to par šādiem zaudējumiem jautājums būs skatāms pēc to iestāšanās, atbilstoši Ministru kabineta noteikumu 2. punktam, Nekustamā īpašuma īpašniekam iesniedzot dokumentus par zaudējumu rašanās apstākļiem, to ciešo cēloņsakarību ar Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, kā arī apmēra pamatojumu.

- ietekmi uz privātumu – pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma veiktajā 2015. gada 2.novembra zvērināta advokāta biroja "BORENIUS" radušies saimnieciskās darbības ierobežojumi vai netiešie zaudējumi transporta infrastruktūras projekta īstenošanas rezultātā" (turpmāk – Galaziņojums) ir norādīts, ka Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 8. pants nosaka: "1. Ikvienam ir tiesības uz savas privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un sarakstes neaizskaramību. 2. Publiskās institūcijas nedrīkst traucēt nevienam baudīt šīs tiesības, izņemot gadījumus, kas ir paredzēti likumā un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts vai sabiedrisko drošību vai valsts ekonomiskās labklājības intereses, lai nepieļautu nekārtības vai noziegumus, lai aizsargātu veselību vai tikumību vai lai aizstāvētu citu tiesības un brīvības.". Noteiktos apstākļos Konvencija pieprasa, lai valsts spertu soļus un nodrošinātu personām Konvencijas 8.pantā garantētās tiesības, aizsargājot personas no citu personu aktivitātēm privāto tiesību jomā. Valsts pozitīvais pienākums iestājas vismaz ar brīdi, kad ir konstatēts Konvencijas 8.pantā garantēto tiesību aizskārums, proti, konstatēts, ka iejaukšanās ir tiešā cēloņsakarībā un ka tā sasniedz noteiktu smaguma pakāpi. No Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) prakses izriet, ka noteiktas vides kvalitātes saglabāšana ir priekšnosacījums Konvencijas 8. pantā garantēto tiesību nodrošināšanai. Turklāt vides apdraudējuma sakarā ne jebkurš vides apdraudējums (troksnis, smaka, piesārņojums vai cits tāda veida traucēklis) ir uzskatāms par iejaukšanos Konvencijas 8. pantā garantēto tiesību īstenošanā. Lai šāds vides apdraudējums radītu Konvencijas 8. panta aizskārumu, tam visupirms ir tieši cēloņsakarīgi jāietekmē (must directly affect) personas privātā dzīve, ģimenes dzīve, mājokļa vai sarakstes neaizskaramība. Tāpat šim vides apdraudējumam ir jābūt pietiekami nopietnam, proti, jāsasniedz noteikta smaguma pakāpe. Arī attiecībā uz privātuma ietekmi, EDzL ir informējusi, ka šobrīd šādi apstākļi nav iestājušies, to apjoms un attiecīgi, arī  to izmaksu apmērs šobrīd nav nosakāms, līdz ar to par šādiem zaudējumiem jautājums būs skatāms pēc to iestāšanās, atbilstoši Ministru kabineta noteikumu 2. punktam, Nekustamā īpašuma īpašniekam iesniedzot dokumentus par zaudējumu rašanās apstākļiem, to ciešo cēloņsakarību ar Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, kā arī apmēra pamatojumu;

- žoga, siltumnīcas zaudējumu – zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8031 017 0172 zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā ir konstatēts, ka siltumnīca atrodas neatsavināmajā zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 8031 017 0341, līdz ar to nav konstatēts siltumnīcas zudums vai kādas citas izmaksas saistībā ar siltumnīcu, attiecīgi šāds prasījums tiek noraidīts. Papildus informācija Nekustamā īpašuma īpašniekam ir sniegta EDzL 2024. gada 18. augusta vēstulē Nr. 2.3.N/2024-4256 "Par informācijas sniegšanu". Par žogu EDzL ir informējusi un apliecinājusi, ka Rail Baltica projekta ietvaros tiks paredzēta esošā žoga pārcelšana pa jauno Nekustamā īpašuma robežu. Atbilstoši Likuma 24. panta pirmajai un otrajai daļai gadījumos, kad to pieprasa nekustamā īpašuma īpašnieks, institūcija ir tiesīga par saviem līdzekļiem būvēt inženierbūves un inženierkomunikācijas vai arī izmaksāt kompensāciju, kas nepieciešama to zaudējumu un neērtību novēršanai, kuras bijušajam īpašniekam vai citām personām var rasties saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu. Zaudējumus, kurus institūcija paredzējusi novērst un novērš saskaņā ar šā panta pirmo daļu, atlīdzības apmērā neiekļauj. Ņemot vērā to, ka Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros tiks pārvietots esošais žogs, netiek konstatēts žoga zudums vai kādas citas izmaksas saistībā ar žogu, attiecīgi arī šāds prasījums tiek noraidīts;

- morāliem un sentimentāliem postījumiem (zaudēti vairāk kā 30 mūžzaļie koki, ko iestādījis tēvs) 5000,00 euro apmērā – zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8031 017 0172 zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā ir konstatēts, ka egļu rinda atrodas blakus esošā nekustamā īpašuma teritorijā, līdz ar to netiek atlīdzināta egļu vērtība, kas atrodas uz citai personai piederošas zemes vienības. Civillikuma 927. pants noteic, ka īpašums ir pilnīgas varas tiesība pār lietu, tas ir, tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību. Īpašuma tiesība sevī ietver tiesības valdīt (likumīgā faktiskā vara pār lietu), tiesības lietot (izmantot lietas derīgās īpašības, iegūt no tās peļņu, ienākumu un augļus) un tiesības rīkoties (iespēju noteikt mantas tiesisko stāvokli, to atsavinot, nododot lietošanā). Civillikuma 973. pants nosaka, ka koki un citi augi, kas pārstādīti svešā zemē, pieder tās īpašniekam no tā laika, kad tie laiduši šajā zemē saknes. Ja tādus augus atkal atdala no zemes, tad tie nepiekrīt agrākajam īpašniekam, bet paliek tam, kam pieder zeme; bet ja tos par jaunu iestāda, tad tie kļūst par jaunā zemes īpašnieka īpašumu no tā laika, kad laiduši saknes. Savukārt Civillikuma 675. pants nosaka, ka koks, kas stāv pie pašas robežas, pieder tam, kura daļā stumbrs iznācis no zemes, kaut arī tā saknes stieptos kaimiņa īpašumā. Šim kaimiņam nav tiesības nocirst minētās saknes, bet ja tās dara viņa zemei zaudējumus, viņš var prasīt no koka īpašnieka atlīdzību.
Papildus EDzL ir skaidrojusi, ka Galaziņojumā ir norādīts, fiziskajām personām, kas ir atsavināto vai netieši skarto nekustamo īpašumu īpašnieki, morālais kaitējums var izpausties, piemēram, kā ciešanas saistībā ar sentimentālu pieķeršanos nekustamajam īpašumam, neziņa par savu nākotni, tiesību uz veselību nepamatotā aizskārumā un ar tām saistītām ciešanām, kas radušās dzelzceļa trokšņa, vibrāciju vai tam līdzīga piesārņojuma dēļ (stress, zaudēts mātes piens, radīta kuņģa čūla, bezmiegs, emocionālas ciešanas), tiesību uz mājokļa neaizskaramību nepamatotā aizskārumā un ar tām saistītām ciešanām (emocionālas ciešanas, stress par to, ka mājoklis 10 gadus nevar tikt baudīts pēc saviem ieskatiem klusumā) vai tiesību uz īpašuma nepamatotā aizskārumā (ciešanas par to, ka īpašumu vairs nevar izmantot pēc saviem ieskatiem, piemēram, ganībām). Kā jau tas norādīts iepriekš, personai var pienākties atlīdzinājums par zaudējumiem, kas radušies valsts tiesiskas rīcības gadījumā. Šobrīd ne tiesiskajā regulējumā, ne tiesu praksē nav norādīti kritēriji, kad tiesiski personas tiesību ierobežojumi ir uzskatāmi par tik būtiskiem, lai tos uzskatītu par nepamatotu aizskārumu Satversmes 92. panta trešā teikuma izpratnē. Tādējādi morālā kaitējuma atlīdzināšanas pamats ir nepamatots tiesību aizskārums, kas var rasties gan valsts prettiesiskas, gan – izņēmuma gadījumā – arī tiesiskas rīcības rezultātā. Tomēr morālā kaitējuma atbilstīga atlīdzinājuma priekšnoteikumi atšķiras atkarībā no tā, vai nepamatots tiesību aizskārums nodarīts ar prettiesisku vai tiesisku rīcību. Turklāt būtiski norādīt, ka aizskārums pats par sevi nav ikviena nelabvēlīga vai nepatīkama rīcība. Lai kādu apstākli atzītu par aizskārumu, tam ir nepieciešams ietekmēt attiecīgi subjektīvi publiskās vai privātās nemantiskās tiesības (labumus) vai ar likumu aizsargātās intereses, piemēram, samazinot tiesību apjomu, traucējot to izmantošanu vai uzliekot kādu noteiktu pienākumu. Ja to nav iespējams konstatēt, tad nav nepieciešams izvērtēt, vai aizskārums ir bijis būtisks, tas ir, tāds, kas rada nemantisko, arī morālo kaitējumu. Turklāt, ja persona norāda uz neērtībām, kas radītas nepamatota tiesību aizskāruma rezultātā, ir nepieciešams konstatēt tiešu cēlonisku sakaru starp tām un nepamatoto tiesību aizskārumu. Ja tiešais cēloniskais sakars nav konstatējams, tad tās nevar tikt ņemtas vērā, nosakot nemantiskā, arī morālā kaitējuma atlīdzinājuma veidu un apmēru. Tādējādi ar prettiesisku rīcību nodarītā nemantiskā kaitējuma atbilstīga atlīdzinājuma tiesiskais pamats vispārīgi tiek konstatēts ar būtisku nemantisko tiesību (labumu) vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārumu. Nemantiskais kaitējums nerodas nebūtiska aizskāruma rezultātā. Konstatējot to, vai ir noticis būtisks tiesību aizskārums, tiek izvērtēts pārkāpto tiesību nozīmīgums, pārkāpuma smagums un sekas. Kā norādīts iepriekš, Latvijas tiesiskais regulējums un tiesu prakse sīkāk neskaidro priekšnoteikumus, kad valsts tiesiska rīcība būtu uzskatāma par nepamatotu tiesību aizskārumu. Arī Vācijā, Igaunijā un Lietuvā normatīvie akti neparedz pienākumu atlīdzināt morālo kaitējumu personai, kuras īpašums tiek atsavināts. Arī atbilstoši ECT judikatūrai valstij nav pienākuma ņemt vērā īpašnieka norādītās personiskās saiknes ar īpašumu. Ievērojot minēto, secināms, ka valstij nav obligāta pienākuma paredzēt atlīdzinājumu par morālo kaitējumu, kas radies īpašuma atsavināšanas rezultātā. No Satversmes vai Latvijas starptautiskajām saistībām neizriet prasība atlīdzināt morālo kaitējumu par īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, piemēram, dzimtas māju atsavināšanas gadījumā. Ievērojot minēto, EDzL ir informējusi Nekustamā īpašuma īpašnieku, ka netiek atlīdzināts morālais kaitējums;

- piekļuves ierobežojumiem Daugavai (tostarp, aizsedzot skatu uz Daugavu) un ikdienas aktivitāšu un dzīves kā tādas traucējumiem 5000,00 euro apmērā – Galaziņojumā norādīts, ka Aizsargjoslu likuma 36. panta piektā daļa noteic, ka pašvaldībai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā ir jāparedz iespēja kājāmgājējiem piekļūt pludmalei un vietas automašīnu (transportlīdzekļu) stāvvietu ierīkošanai. Vietējā pašvaldība organizē gājēju celiņu ierīkošanu, ņemot vērā esošo apbūvi un īpašumu robežas, kā arī to, ka celiņi nedrīkst atrasties tālāk par vienu kilometru cits no cita, izņemot gadījumu, kad to nav iespējams nodrošināt dabā esošo apstākļu dēļ. Ja nepieciešams, pašvaldība vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā var noteikt īpašuma tiesību aprobežojumu par labu sabiedrības iespējai piekļūt pludmalei arī bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas. Ievērojot minēto, EDzL ir norādījusi, ka piekļuves tiesību nodrošināšana pludmalei ir pašvaldības kompetencē. Par skata tiesībām uz Daugavu EDzL ir informējusi, ka Galaziņojumā ir norādīts, ka Latvijas normatīvie akti tieši neaizsargā personu tiesības uz apkārtējās ainavas saglabāšanu jeb tā saucamās skata tiesības. Transporta infrastruktūras būvniecības projektu īstenošanas rezultātā neapšaubāmi tiek mainīta apkārtējā ainava, kas, iespējams, var samazināt esošo nekustamo īpašumu vērtību. Normatīvie akti neparedz personai tiesības prasīt atlīdzinājumu par nekustamā īpašuma vērtības krišanos, ko rada izmaiņas apkārtējā ainavā. Tieši pretēji – Latvijas administratīvo tiesu praksē ir atzīts, ka tas, ka dzīvojamā māja atradās klusā, nepiesārņotā vietā ar nelielu transporta plūsmu, kā arī apkārt līdz šim bija ne pārāk urbāniska vide, nenozīmē, ka blakus esošie zemesgabali nevarētu tikt apbūvēti. Neviena persona, kuras īpašumam blakus atrodas brīvi, neapbūvēti zemesgabali, nevar paļauties, ka blakus esošie brīvie zemesgabali paliks neapbūvēti. Personai ir jārēķinās, ka arī blakus esošā īpašuma īpašniekam ir tādas pašas tiesības izmantot savu īpašumu, arī apbūvēt. Šāda pieeja atbilst arī ECT praksei, kurā atzīts, ka tiesības uz esošās ainavas saglabāšanu pašas par sevi netiek aizsargātas ar Konvencijas 8. pantu. Tādējādi spēkā esošais regulējums neparedz pienākumu atlīdzināt personai zaudējumus, kas izpaužas kā nekustamā īpašuma vērtības samazinājums sakarā ar izmaiņām apkārtējā ainavā un līdz ar to EDzL ir informējusi, ka šādi zaudējumi netiek segti.
Nekustamā īpašuma patiesās tirgus vērtības zudumu (dēļ Rail Baltica projekta nebūs vairs pircēju nekustamam īpašumam) – saskaņā ar Civillikuma 927. pantu īpašums ir pilnīgas varas tiesība pār lietu, tas ir, tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību. Īpašuma tiesība sevī ietver tiesības valdīt (likumīgā faktiskā vara pār lietu), tiesības lietot (izmantot lietas derīgās īpašības, iegūt no tās peļņu, ienākumu un augļus) un tiesības rīkoties (iespēju noteikt mantas tiesisko stāvokli, to atsavinot, nododot lietošanā). Civillikuma 1036. pants noteic, ka īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību par lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta sevišķi noteiktiem aprobežojumiem. Nekustamais īpašums nav pakļauts tādiem ar likumu noteiktiem aprobežojumiem, kas ierobežotu rīcību ar to, tai skaitā iznomāt, atsavināt, vai gūt no tā labumu kādā citā normatīvajiem aktiem, tostarp teritorijas plānojumam atbilstošā veidā. Saskaņā ar Likuma 10. panta pirmo daļu zemesgrāmatā atzīmi par aizliegumu atsavināt un apgrūtināt nekustamo īpašumu ar lietu un saistību tiesībām bez institūcijas piekrišanas ieraksta pēc tam, kad Ministru kabinets pieņēmis lēmumu ierosināt sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu par noteikto atlīdzību. Zaudējuma pieteikumā norādītais apsvērums, ka Nekustamo īpašumu nevarēs pārdot par esošo tirgus cenu, jo potenciālie darījumu dalībnieki nav ieinteresēti darījumu noslēgšanā, ņemot vērā, ka uz atsavināmās zemes vienības daļas tiks izvietota Rail Baltica trase, nav uzskatāms par likumisku ierobežojumu realizēt ar likumu piešķirtās tiesības rīkoties ar īpašumu. Tikai no paša īpašnieka ir atkarīgs, kādā veidā viņš izvēlas realizēt ar likumu piešķirtās tiesības rīkoties ar savu īpašumu. Turklāt Nekustamā īpašuma īpašnieks nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecina apgalvojumu, ka Rail Baltica projekta īstenošana faktiski ir radījusi šķēršļus rīkoties ar Nekustamo īpašumu atbilstoši atļautajai izmantošanai. Papildus EDzL ir norādījusi uz Galaziņojumā ietverto, ka Augstākā tiesa ir atzinusi, ka īpašuma vērtība to ietekmējošo objektīvo faktoru dēļ principā ir mainīgs lielums un tā svārstības pašas par sevi nevar būt atlīdzinājuma pamats, bet ir īpašnieka risks attiecīgā brīdī piedzīvot vērtības krišanos vai arī ieguvums, piedzīvojot tās pieaugumu. Peļņas gūšanas iespēja ir atkarīga no situācijas tirgū un saglabājas tik ilgi, kamēr īpašums tiek pārdots. Situācijā, kad īpašums joprojām atrodas personas īpašumā, tā tirgus vērtības starpības atlīdzināšana var veicināt personas iedzīvošanos uz valsts rēķina, jo personai joprojām ir tiesības brīvi rīkoties ar savu īpašumu, tostarp atsavināt to nākotnē par cenu, kas var arī pārsniegt iepriekš noteikto tirgus vērtību. Līdz ar to netiek kompensētas izmaksas, kas saistītas ar nekustamā īpašuma vērtības svārstībām to ietekmējošo objektīvo faktoru dēļ attiecīgā brīdī. Kā arī Nekustamā īpašuma īpašniekam tika norādīts, ka tie var būt kā nākotnes varbūtējie zaudējumi, kas šobrīd nav konstatējami, un atbilstoši Likumā un Ministru kabineta noteikumu 2. punktā noteiktajam, tie var tikt izvērtēti pēc Nekustamā īpašuma atsavināšanas, īpašniekam iesniedzot iesniegumu, kuram pievienoti dokumenti, kas apliecina zaudējumu rašanas apstākļus, esamību, apmēru un dokumentus par zaudējumu ciešo cēloņsakarību ar Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Par papildu kompensāciju 12,000 euro apmērā par kanalizācijas sistēmas pārvietošanu - SALASPILS NOVADA PAŠVALDĪBAS IESTĀDES "SALASPILS NOVADA BŪVVALDE" 2025. gada 29. aprīļa vēstules Nr. BV/1-4/25/133 "Par kanalizācijas sistēmas izbūves dokumentāciju īpašumos Laivu ielā 12 un Laivu ielā 6, Saulkalnē, Salaspils novadā" pielikumā ir kanalizācijas iekārtas tehniskā dokumentācija pievienota būvju novietnes shēma, kurā ir norādīta izsmeļamo kanalizācijas aku atrašanās vieta Nekustamajā īpašumā, bet nav informācijas par kanalizācijas cauruļu un bioloģiskās kanalizācijas infiltrācijas lauka atrašanās vietu, kā arī kanalizācijas iekārtas tehniskā dokumentācija un Nekustamā īpašuma īpašnieka iesniegtā dokumentācijā par kanalizācijas iekārtu nesatur minēto informāciju. Ņemot vērā, ka šobrīd nav dokumentāli pierādījumi, ka kanalizācijas caurules un bioloģiskās kanalizācijas infiltrācijas lauks atrodas atsavināmajā zemes vienībā, līdz ar to jautājums par kanalizācijas cauruļu un/vai bioloģiskās kanalizācijas infiltrācijas lauka skārumu tiks risināts Rail Baltica projekta ietvarā veikto būvdarbu laikā, ja tāds tiks konstatēts.
Sniegta informācija par:
- lūgumu pārskatīt aprēķināto atlīdzību, nosakot zemes vērtību 33,00 euro apmērā par 1 kv.m. – EDzL ir informējusi, ka Nekustamā īpašuma daļas atlīdzība tika noteikta atbilstoši novērtējumam, ko veica sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs atbilstoši normatīvajiem aktiem, standartiem, metodiskajām rekomendācijām, faktiskajai situācijai apvidū, pieejamajiem dokumentiem un informācijai par Nekustamo īpašumu, attiecīgi lēmums par atlīdzības apstiprināšanu ir balstīts uz profesionāla speciālista veikto vērtējumu par Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtību. Minētā sakarā EDzL vairākkārt ir informējusi, ka Nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības iesniegt tā izvēlēta sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja sagatavotu atsavināmās Nekustamā īpašuma daļas vērtējumu, atbilstoši 2024. gada 17.oktobra apstiprinātajam darba uzdevumam, tomēr tas nav iesniegts. Līdz ar to EDzL nav pamata pārskatīt aprēķināto atlīdzību par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu;

- lūgumu sniegt informāciju par līdzšinējām izmaksām Rail Baltica projekta ietvarā, EDzL ir norādījusi, ka tīmekļa vietnē https://www.railbaltica.org/ ir publiski pieejama informācija par Rail Baltica projekta izmaksu aplēsēm;
- prasījumu izmaksāt taisnīgu kompensāciju saskaņā ar normatīviem aktiem par Nekustamā īpašuma īpašnieka dzīves iznīcināšanu no fiziskā un morālā viedokļa saistībā ar apstādījumu zaudējumu, finanšu izdevumiem, kas veikti dārza labiekārtošanai un īpašuma kopšanai pie pašreizējā žoga EDzL ir informējusi, ka aprēķinātajā atlīdzībā par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu ir iekļauta Nekustamā īpašuma esošo daudzgadīgo stādījumu (koki, krūmi un ziemcietes saskaņā ar apsekošanas aktā minēto) tirgus vērtība;

- par Nekustamā īpašuma īpašnieka dzīves iznīcināšanu no fiziskā un morālā viedokļa saistībā ar:
tiešu un fizisku zemes zaudēšanu, jo Rail Baltica projekts šķērso Nekustamo īpašumu – Galaziņojumā norādīts, ka sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas tiesiskais pamats ir Satversmes 105. panta ceturtais teikums. Tas paredz, ka īpašuma tiesību piespiedu atsavināšana ir iespējama tikai sabiedrības vajadzībām izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata un pret taisnīgu atlīdzību. Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 "Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu". Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica" noteikts nacionālo interešu objekta statuss. Savukārt atbilstoši Likuma 4. pantam Nekustamā īpašuma atsavināšana sabiedrības vajadzībām notiek, vienojoties par labprātīgu nekustamā īpašuma atsavināšanu vai atsavinot to piespiedu kārtā uz atsevišķa likuma pamata. Saskaņā ar Likuma 20.panta pirmo daļu atlīdzību par atsavināmo nekustamo īpašumu institūcija nosaka, ņemot vērā sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumu un nekustamā īpašuma īpašniekam nodarītos zaudējumus. Turklāt Likuma 21. pants noteic, ka Nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam nosakāma atlīdzība, kas nodrošina tādu mantisko stāvokli, kas ir līdzvērtīgs viņa iepriekšējam mantiskajam stāvoklim, līdz ar to tiek nodrošināts, ka nekustamā īpašuma atsavināšanas sabiedrības vajadzībām rezultātā nekustamā īpašuma īpašnieka stāvoklis netiks nedz pasliktināts, nedz uzlabots, tādējādi panākot taisnīgu līdzsvaru. Attiecīgi atsavinot Nekustamā īpašuma daļu, kas ir nepieciešama Rail Baltica projekta realizācijai, Nekustamā īpašuma īpašniekam tiks izmaksāta atlīdzība, kuru atbilstoši Likuma 22. panta pirmajai daļai veido nekustamā īpašuma tirgus vērtība un atlīdzība par zaudējumiem, kas nekustamā īpašuma īpašniekam nodarīti saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu un, ja tiek atsavināta nekustamā īpašuma daļa, — ar atsavinātā nekustamā īpašuma izmantošanu. Cita starpā arī EDzL 2024. gada 19. jūlija vēstulē Nr. 2.3.N/3697 "Paziņojums par nekustamā īpašuma Laivu iela 12, Saulkalne, Salaspils pagastā, Salaspils novadā, kadastra Nr. 8031 017 0172, daļas atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai", informēja Nekustamā īpašuma īpašnieku par to, ka Nekustamā īpašuma daļas novērtēšanas procesā EDzL piesaistīs sertificētu nekustamā īpašuma vērtētāju, kurš sagatavos Nekustamā īpašuma tirgus vērtības novērtējumu un kompensējamo zaudējumu apmēru, kuru novērtēšana tam būs uzdota, kas ir ticis izdarīts un ir aprēķināta taisnīga atlīdzība par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām;

- trokšņu līmeņa paaugstināšanos – atbilstoši RB Rail AS, kas ir atbildīga par Rail Baltica trases projektēšanu, sniegtajai informācijai – šī brīža projekta risinājumi teritoriju aizsardzībai no satiksmes radītā trokšņa attiecīgajā Rail Baltica dzelzceļa līnijas un autoceļa tīkla posmā paredzēti kombinēti trokšņa mazināšanas risinājumi gan autoceļa, gan dzelzceļa infrastruktūras līmenī, nodrošinot, ka teritorijās, kurās nodrošināma vides trokšņa līmeņa atbilstība trokšņa robežlielumiem, netiek pārsniegtas Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" 2.pielikuma 2.punktā noteiktās satiksmes vides trokšņa robežlielumu vērtības. EDzL ir norādījusi, ka par zaudējumu un kaitējumu, ko rada tiesību uz privāto dzīvi ierobežojumi (troksnis, piesārņojums), ir atlīdzināmi, ciktāl ierobežojums ir atzīstams par prettiesisku un šāda kaitējuma esamība ir jāpierāda īpašniekam. Šobrīd nav konstatējama kaitējuma esamība. Rail Baltica projekta projektēšanas ietvaros tiek ievērotas normatīvo aktu prasības iespējamās negatīvās ietekmes novēršanai/ mazināšanai;

- savvaļas dzīvnieku iznīcināšanu – Galaziņojumā norādīts, ka gadījumus, kad ir veicams ietekmes uz vidi novērtējums, un novērtējuma veikšanas kārtību paredz likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta 2004. gada 23. marta noteikumi Nr. 517 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums". Lai ierosinātu transporta infrastruktūras būvniecības projektu, nepieciešams veikt arī ietekmes uz vidi novērtējumu, proti, jaunu transporta infrastruktūras objektu būvniecībai nepieciešams gan sākotnējais izvērtējums, ja būvējamās dzelzceļa līnijas garums pārsniedz 2,5 kilometrus vai būvējamā ceļa garums pārsniedz 1 kilometru vai ja tas paredzēts vismaz 100 metru attālumā no īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, gan ietekmes novērtējums, ja būvējamās dzelzceļa līnijas vai ceļa garums ir 10 kilometru vai vairāk. Atbilstoši Direktīvas 85/337/EK 3.pantam ietekmes uz vidi novērtējumā pienācīgā veidā, ņemot vērā katru atsevišķu gadījumu, nosaka, raksturo un novērtē projekta tiešo un netiešo ietekmi uz dzīvām būtnēm, faunu un floru, augsni, ūdeni, gaisu, klimatu un ainavu, materiālām vērtībām un kultūras mantojumu, kā arī mijiedarbību starp šiem faktoriem. Jautājumā par ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas pienākumu šīs direktīvas piemērošanas joma un mērķis ir plašs. Direktīvā 85/337/EK paredzēts projektu ietekmes uz vidi visaptverošs novērtējums neatkarīgi no tā, ka tas varētu būt pārrobežu projekts. Minētā direktīva jāīsteno tādējādi, lai pilnībā izpildītu tajā noteiktās prasības, ņemot vērā no tās 2. panta 1. punkta izrietošo pamatmērķi, proti, lai attiecībā uz projektiem, kam varētu būt būtiska ietekme uz vidi, it īpaši to rakstura, vēriena vai atrašanās vietas dēļ, pirms atļaujas izsniegšanas tiktu veikts to ietekmes novērtējums. Ar EDzL 2022.gada 14. oktobra vēstuli Nr. 2.4.N/2022-1502 "Paziņojums par projektēšanas darbiem" Nekustamā īpašuma īpašnieks tika informēts, ka pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma pilnsabiedrība "RB Latvija" veica izpēti "Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums", kuras ietvaros tika izstrādāti tehniskie risinājumi, pamatojoties uz kuriem Latvijas teritorijā tiek projektēta 1435mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnija Rail Baltica. Ņemot vērā minēto, EDzL ir informējusi, ka ir veiktas visas nepieciešamās procedūras attiecībā uz vides ietekmi un kā rezultātā ir pieņemts lēmums realizēt Rail Baltica projektu.
Nekustamā īpašuma īpašnieks nav sniedzis apliecinājumu, ka piekrīt aprēķinātajam atlīdzības apmēram.
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija atsavināto Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.

Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atsavināt nekustamā īpašuma Laivu ielā 12, Saulkalnē, Salaspils pagastā, Salaspils novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8031 017 0172) daļu - sastāvā esošo zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8031 017 0340) 0,0109 ha platībā.