26-TA-928: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts izstrādāts pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas, lai veicinātu Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (apstiprināts ar Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojumu Nr. 55) 23.8. uzdevuma “Veidosim inovācijas ekosistēmu, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram” pasākuma “Attīstītas kultūras un radošo industriju pārstāvju uzņēmējdarbības prasmes, un dizains tiek plašāk pielietots visās tautsaimniecības nozarēs, tajā skaitā stiprināta mūzikas, t.sk. neakadēmiskās, sektora konkurētspēja un eksportspēja” 3. darbības rezultāta “Veicināta legāla kultūras satura pieejamība un patēriņš, tostarp izvērtējot iespēju noteikt Latvijā radītas mūzikas kvotas radio apraidē” sasniegšanu un Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2024.–2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2024. gada 1. oktobra rīkojumu Nr. 798) 1. rīcības virziena “Stipra Latvijas mediju vide un informatīvā telpa” 3. uzdevuma “Veicināt latviskāku mediju vidi, palielinot latviešu valodas lietojumu medijos” izpildi.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir stiprināt latviešu valodas klātbūtni Latvijas mediju telpā un kultūras vidē, vienlaikus veicinot Latvijā radītas mūzikas apriti radio programmās. Likumprojekts paredz palielināt latviešu valodā izpildītas mūzikas un Latvijā radītu fonogrammu īpatsvaru radio ēterā, tādējādi sekmējot latviešu valodas lietojumu medijos, stiprinot Latvijas kultūras telpu un nodrošinot lielāku vietējo autoru, izpildītāju un producentu darbu klātbūtni radio programmās.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Kopš 2016. gada Latvijas mūzikas nozare ir vērsusi uzmanību uz tirgus nepilnībām elektronisko mediju tirgū, kas balstīts uz licencēta mūzikas satura izmantošanu. Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā noteiktās kolektīvā pārvaldījuma organizācijas (juridiskās personas, kuras uz likuma vai līguma pamata ir tiesīgas pārvaldīt autortiesību vai blakustiesību subjektu mantiskās tiesības, ja tās darbības mērķis vai viens no galvenajiem darbības mērķiem ir šāda pārvaldījuma veikšana pārstāvēto autortiesību vai blakustiesību subjektu kolektīvajās interesēs, un kuras vismaz vai nu atrodas tās biedru ietekmē, vai kuras darbības mērķis nav peļņas gūšana) kopā ar mūzikas industrijas pārstāvjiem vairākkārtīgi sniegušas datus un vērsušas uzmanību autortiesību un blakustiesību ienākumu procentuāli lielai daļai aizplūšanai uz ārvalstīm, radot zaudējumus Latvijas mūzikas industrijai, kā arī vēršot uzmanību riskiem kultūras daudzveidības nodrošināšanā, Latviešu valodas klātbūtnei informatīvajā telpā un sabiedrības pieejai Latvijā radītai mūzikai. Pastiprināta uzmanība šim jautājumam aktualizējās līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Saskaņā ar biedrības “Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība” (turpmāk – AKKA/LAA) Atklātības ziņojumu par 2024. gadu AKKA/LAA ir iesaldējusi un nav pārskaitījusi par fonogrammu atskaņojumu Latvijas radio stacijās autoratlīdzību Krievijā reģistrētiem autoriem 142 525 euro apmērā bet biedrība “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (turpmāk – LaIPA) – 29 720 euro apmērā. Minētais liecina par lielu apjomu agresorvalstī – Krievijā radītas vai reģistrētas mūzikas īpatsvaru Latvijas radio frekvencēs un informatīvajā telpā. Latvijas radio frekvence kā valsts ierobežots resurss šobrīd ir grūti pieejams vietējiem māksliniekiem, tādējādi, zaudējot potenciālo auditoriju un finansējumu jaunas mūzikas radīšanai un eksportam.
Starptautiskie pētījumi, piemēram, Oksfordas universitātes pētījumu centra publikācijas (Barselonas universitāte, Carles Llorens Maluquer. “What is the future for quotas in the new scenario?”,2024) rāda, ka mūsdienu mediju vidē radio, līdzīgi kā kino nozare, arvien vairāk konkurē ar globālajām digitālajām platformām (piemēram, straumēšanas platformām). Auditorijas izvēles kļūst fragmentētākas. Šī tendence nav unikāla Latvijai, bet vērojama globāli un tiek risināta arī Eiropas Savienības līmenī. Eiropas Komisija uzsver, ka digitālā transformācija un globālo platformu dominance rada būtiskus izaicinājumus tradicionālajiem medijiem un sabiedriskajiem medijiem Eiropā. Piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta direktīva Nr. 2010/13/ES, par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) paredz mehānismus, kas stiprina Eiropas audiovizuālā satura radīšanu un pieejamību, tostarp nosakot prasības attiecībā uz Eiropas darbu īpatsvaru un, veicinot vietējā satura konkurētspēju digitālajā vidē. Minētās direktīvas mērķis ir nodrošināt, lai vietējā audiovizuālā industrija, tai skaitā kino, saglabātu dzīvotspēju un spētu konkurēt ar globālajiem tirgus dalībniekiem. Līdzīgi tas ir attiecināms arī uz radio nozari. Ja netiek nodrošināta pietiekama vietējā satura klātbūtne, pastāv risks, ka samazināsies vietējās mūzikas radīšana un līdz ar to – arī nozares ilgtspēja. Līdz ar to jāvērtē instrumenti, kas ne tikai regulē mediju vidi, bet arī veicina paša satura – šajā gadījumā Latvijā radītas mūzikas – attīstību un pieejamību auditorijai.
Radio kā medijs Latvijā ir sena un stabila tradīcija: vadošā pētījumu un konsultāciju kompānija Latvijā Kantar un LaIPA veiktajā ikgadējā apskatā aptaujāto iedzīvotāju vidū 82 % norādījuši, ka joprojām klausās mūziku radiostacijās. Radio joprojām ieņem nozīmīgu un stabilu vietu Latvijas mediju patēriņā. 2024. gadā Latvijā bija reģistrētas 42 radiostacijas, kurās Latvijā radīta mūzika tika atskaņota vidēji 19 % no visa raidlaika. Biedrības “Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports” 2026. gada martā īsā laika posmā veiktās tiešsaistes aptaujas ietvaros – nedēļas laikā tika saņemtas 152 atbildes no mūzikas nozares pārstāvjiem (izpildītājiem, mūziķiem, producentiem, dziesmu autoriem), no kuriem 93 % atbildēja, ka viņuprāt Latvijā radītas mūzikas klātbūtne radio ir nepietiekama. Radio frekvence ir ierobežots resurss, kura izmantošana rada gan ekonomisku (mūzikas autori un izpildītāji saņem autoratlīdzību par izpildījumu), gan informatīvu ietekmi. Latvijas vietējā satura mūzikas īpatsvars radio tiešā veidā ietekmē Latvijas autoru un izpildītāju ienākumus, valsts valodas klātbūtni informatīvajā telpā, sabiedrības integrāciju un kultūrtelpas noturību, kā arī valsts drošību. Latvijas kultūrpolitika un mediju politika pēdējo 10 gadu laikā ir veidota, lai mērķtiecīgi palielinātu oriģinālsaturu latviešu valodā. Taču ārvalstu satura plašā pieejamība ir veicinājusi Latvijas auditorijas fragmentēšanos un ārvalstu satura patēriņa pieaugumu, veicinot atsvešināšanos no nacionālās kultūras dažādu paaudžu vidū, it īpaši jaunāko paaudžu auditorijas segmentā, kas rada riskus nacionālās kultūras pastāvēšanai ilgtermiņā. Tā rezultātā pastāv nepieciešamība īstenot kultūrpolitiku, kas veicinātu mūsdienīga, kvalitatīva Latvijā radītas mūzikas īpatsvara palielināšanu radiostacijās, nodrošinot plašai sabiedrībai pieejamu saturu, kas stiprina nacionālo identitāti un izglīto jaunākās paaudzes nacionālā satura patēriņā. Satversmes preambulā ietvertie pamatprincipi ietver ikviena cilvēka tiesības uz savu attīstību un kultūru, nosakot, ka Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valsts gribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Savukārt Satversmes 100. un 114. pants nostiprina tiesības uz vārda brīvību un kultūras identitātes saglabāšanu. Tieši savas kultūras, valodas un vērtību apzināšana un stiprināšana ir solis pašreizējā kultūras mantojuma saglabāšanai nākotnē. Latvijā radītas mūzikas izmantošanas īpatsvara noteikšanu radio programmās Latvijā stiprina arī atbilstoši Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas 2005. gada 20. oktobra konvencijai par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, kurai Latvija pievienojās 2007. gadā. Minētās konvencijas 7. pants paredz valstīm tiesības veicināt kultūras produkciju savā teritorijā. Jāņem vērā, ka kultūras preces un pakalpojumi netiek pilnībā pakļauti brīvā tirgus un tirdzniecības liberalizācijas principiem, jo tiem ir īpaša sabiedriska un identitātes nozīme. Tas dod tiesības valstīm veidot kultūrpolitikas instrumentus kultūras daudzveidības nodrošināšanai, valodas un savas identitātes stiprināšanai.
Latviešu valodas lomas stiprināšanas nepieciešamība ir noteikta arī Latvijas Nacionālās drošības koncepcijā (pieņemta ar Saeimas 2023. gada 28. septembra paziņojumu). Minētās koncepcijas 7. punkts “Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana” nosaka, ka: “Latvijas informatīvās telpas drošība ir būtisks aspekts Latvijas nacionālās drošības nodrošināšanai. Spēcīgas un aizsargātas informatīvās telpas pamatā ir stipri vietējie Latvijas mediji un kvalitatīvs vietējais saturs latviešu valodā. Jānodrošina, ka visa Latvijas sabiedrība atrodas vienotā informatīvajā telpā, patērē vienotu saturu, tādējādi tiek pārtraukta sabiedrības šķelšana un veicināta tās saliedēšanās uz valsts valodas pamata. Turpmākā valsts informatīvās telpas aizsardzības un attīstības politika fundamentāli balstāma uz latviešu valodas un Satversmes vērtību bāzes. Veidojama tāda mediju politika un tiesiskā vide, kas atbalsta saturu valsts valodā.”. Ņemot vērā minēto, arī visās radio stacijās būtu svarīgi stiprināt latviešu valodas un vietējā satura lomu un aktīvāku lietošanu ikdienā. Mediju politikas attīstības plāni arī paredz latviskas mediju vides stiprināšanu. Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2024–2027. gadam 1. rīcības virziena “Stipra Latvijas mediju vide un informatīvā telpa” 3. uzdevumā ir noteikts “Veicināt latviskāku mediju vidi, palielinot latviešu valodas lietojumu medijos”, kā arī paskaidrots, ka: “Kopējā mediju ekosistēmā attīstāmas tādas iniciatīvas kā raidījumu veidošana latviešu valodas apgūšanas veicināšanai, vairot mūzikas latviešu valodā īpatsvaru radio programmās, satura latviešu valodā pakāpenisku iekļaušanu pamatā mazākumtautību valodās esošajos medijos un vairāk iesaistīt mazākumtautību satura veidotājus satura radīšanā latviešu valodā.”. Šī rīcības virziena sasniedzamais radītājs paredz, ka palielinās to cittautiešu skaits, kuri lieto medijus latviešu valodā.
Nepieciešamību ieviest vietējā satura mūzikas konkrētu īpatsvaru radio stacijās plaši izmanto daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs un ārpus tām, kur dažādi gan vēsturiski veidojušos nosacījumu ietekmē, gan arī saistībā ar globalizācijas norisēm, nacionālu pamatvērtību radīšanu, to pielietojumu un saglabāšanu atbalsta pati valsts. Mūzikas īpatsvars raidorganizāciju programmās ir noteikts Polijā, Francijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Itālijā, Grieķijā, Kanādā, Austrālijā, u.c. Tiesiskais regulējums un mūzikas īpatsvara procentuālais apjoms katrā valstī ir atšķirīgs, variējot no 30–40 %.
LaIPA sadarbībā ar socioloģisko pētījumu aģentūru “Kantar” 2025. gadā veikusi ikgadējo aptauju par 2024. gadu un periodu līdz 2025. gada oktobrim par Latvijas sabiedrības mūzikas patēriņa paradumiem. Aptaujas mērķis bija padziļināti analizēt iegūtos datus par mūzikas ierakstu klausīšanās veidiem, ieradumiem un veicināt legālu mūzikas patēriņu sabiedrībā. Pētījumā iegūtie dati ļauj secināt, ka iedzīvotāju izvēli attiecībā, kuru radiostaciju klausīties, tikai 8 % no aptaujātajiem iedzīvotājiem nosaka valoda un ārvalstu mūzika. Savukārt 28% no aptaujātajiem iedzīvotājiem izvēli nosaka mūzikas žanrs. LaIPA rīcībā esošie dati parāda, ka vidēji 40 % no fonogrammu ieņēmumiem tiek pārskaitīti vietējiem māksliniekiem un 60 % ārvalstu. Turklāt, izskatot visu 42 raidstaciju atskaites par 2024. gadu, vidējais mūzikas procents, kas atskaņo latviešu mūziku, ir 19 %. Savukārt 24 no 42 Latvijā reģistrētām radio stacijām savās programmās atskaņo mazāk nekā 5 % latviešu fonogrammu vai neatskaņo tās vispār, un pastāv būtiska disproporcija starp publiskā resursa izmantošanu un vietējā kultūras satura klātbūtni radio ēterā.
Jāņem vērā, ka LaIPA aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vidū tikai 16% izvēlas lietot straumēšanas platformas, kas ir Baltijas valstīs viszemākais rādītājs un liecina par mazu varbūtību, ka Latvijā radītas mūzikas īpatsvara palielināšana radiostacijās varētu papildus ietekmēt auditorijas pārmigrēšanu uz straumēšanas platformām. Turklāt tirgū ir piemēri – tādas radiostacijas kā SWH, Skonto un Star FM spēj gan piesaistīt plašu auditoriju, gan nodrošināt jau šobrīd vairāk nekā 30 % Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru. Šāda situācija norāda uz iespējamu elektronisko plašsaziņas līdzekļu tirgus nepilnību – vietējā satura nepietiekama izmantošana nav viennozīmīgi izskaidrojama ar auditorijas pieprasījuma trūkumu, bet var būt saistīta ar tirgus struktūru un stimulu sistēmu.
Starptautiskie pētījumi, piemēram, Oksfordas universitātes pētījumu centra publikācijas (Barselonas universitāte, Carles Llorens Maluquer. “What is the future for quotas in the new scenario?”,2024) rāda, ka mūsdienu mediju vidē radio, līdzīgi kā kino nozare, arvien vairāk konkurē ar globālajām digitālajām platformām (piemēram, straumēšanas platformām). Auditorijas izvēles kļūst fragmentētākas. Šī tendence nav unikāla Latvijai, bet vērojama globāli un tiek risināta arī Eiropas Savienības līmenī. Eiropas Komisija uzsver, ka digitālā transformācija un globālo platformu dominance rada būtiskus izaicinājumus tradicionālajiem medijiem un sabiedriskajiem medijiem Eiropā. Piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta direktīva Nr. 2010/13/ES, par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) paredz mehānismus, kas stiprina Eiropas audiovizuālā satura radīšanu un pieejamību, tostarp nosakot prasības attiecībā uz Eiropas darbu īpatsvaru un, veicinot vietējā satura konkurētspēju digitālajā vidē. Minētās direktīvas mērķis ir nodrošināt, lai vietējā audiovizuālā industrija, tai skaitā kino, saglabātu dzīvotspēju un spētu konkurēt ar globālajiem tirgus dalībniekiem. Līdzīgi tas ir attiecināms arī uz radio nozari. Ja netiek nodrošināta pietiekama vietējā satura klātbūtne, pastāv risks, ka samazināsies vietējās mūzikas radīšana un līdz ar to – arī nozares ilgtspēja. Līdz ar to jāvērtē instrumenti, kas ne tikai regulē mediju vidi, bet arī veicina paša satura – šajā gadījumā Latvijā radītas mūzikas – attīstību un pieejamību auditorijai.
Radio kā medijs Latvijā ir sena un stabila tradīcija: vadošā pētījumu un konsultāciju kompānija Latvijā Kantar un LaIPA veiktajā ikgadējā apskatā aptaujāto iedzīvotāju vidū 82 % norādījuši, ka joprojām klausās mūziku radiostacijās. Radio joprojām ieņem nozīmīgu un stabilu vietu Latvijas mediju patēriņā. 2024. gadā Latvijā bija reģistrētas 42 radiostacijas, kurās Latvijā radīta mūzika tika atskaņota vidēji 19 % no visa raidlaika. Biedrības “Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports” 2026. gada martā īsā laika posmā veiktās tiešsaistes aptaujas ietvaros – nedēļas laikā tika saņemtas 152 atbildes no mūzikas nozares pārstāvjiem (izpildītājiem, mūziķiem, producentiem, dziesmu autoriem), no kuriem 93 % atbildēja, ka viņuprāt Latvijā radītas mūzikas klātbūtne radio ir nepietiekama. Radio frekvence ir ierobežots resurss, kura izmantošana rada gan ekonomisku (mūzikas autori un izpildītāji saņem autoratlīdzību par izpildījumu), gan informatīvu ietekmi. Latvijas vietējā satura mūzikas īpatsvars radio tiešā veidā ietekmē Latvijas autoru un izpildītāju ienākumus, valsts valodas klātbūtni informatīvajā telpā, sabiedrības integrāciju un kultūrtelpas noturību, kā arī valsts drošību. Latvijas kultūrpolitika un mediju politika pēdējo 10 gadu laikā ir veidota, lai mērķtiecīgi palielinātu oriģinālsaturu latviešu valodā. Taču ārvalstu satura plašā pieejamība ir veicinājusi Latvijas auditorijas fragmentēšanos un ārvalstu satura patēriņa pieaugumu, veicinot atsvešināšanos no nacionālās kultūras dažādu paaudžu vidū, it īpaši jaunāko paaudžu auditorijas segmentā, kas rada riskus nacionālās kultūras pastāvēšanai ilgtermiņā. Tā rezultātā pastāv nepieciešamība īstenot kultūrpolitiku, kas veicinātu mūsdienīga, kvalitatīva Latvijā radītas mūzikas īpatsvara palielināšanu radiostacijās, nodrošinot plašai sabiedrībai pieejamu saturu, kas stiprina nacionālo identitāti un izglīto jaunākās paaudzes nacionālā satura patēriņā. Satversmes preambulā ietvertie pamatprincipi ietver ikviena cilvēka tiesības uz savu attīstību un kultūru, nosakot, ka Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valsts gribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Savukārt Satversmes 100. un 114. pants nostiprina tiesības uz vārda brīvību un kultūras identitātes saglabāšanu. Tieši savas kultūras, valodas un vērtību apzināšana un stiprināšana ir solis pašreizējā kultūras mantojuma saglabāšanai nākotnē. Latvijā radītas mūzikas izmantošanas īpatsvara noteikšanu radio programmās Latvijā stiprina arī atbilstoši Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas 2005. gada 20. oktobra konvencijai par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, kurai Latvija pievienojās 2007. gadā. Minētās konvencijas 7. pants paredz valstīm tiesības veicināt kultūras produkciju savā teritorijā. Jāņem vērā, ka kultūras preces un pakalpojumi netiek pilnībā pakļauti brīvā tirgus un tirdzniecības liberalizācijas principiem, jo tiem ir īpaša sabiedriska un identitātes nozīme. Tas dod tiesības valstīm veidot kultūrpolitikas instrumentus kultūras daudzveidības nodrošināšanai, valodas un savas identitātes stiprināšanai.
Latviešu valodas lomas stiprināšanas nepieciešamība ir noteikta arī Latvijas Nacionālās drošības koncepcijā (pieņemta ar Saeimas 2023. gada 28. septembra paziņojumu). Minētās koncepcijas 7. punkts “Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana” nosaka, ka: “Latvijas informatīvās telpas drošība ir būtisks aspekts Latvijas nacionālās drošības nodrošināšanai. Spēcīgas un aizsargātas informatīvās telpas pamatā ir stipri vietējie Latvijas mediji un kvalitatīvs vietējais saturs latviešu valodā. Jānodrošina, ka visa Latvijas sabiedrība atrodas vienotā informatīvajā telpā, patērē vienotu saturu, tādējādi tiek pārtraukta sabiedrības šķelšana un veicināta tās saliedēšanās uz valsts valodas pamata. Turpmākā valsts informatīvās telpas aizsardzības un attīstības politika fundamentāli balstāma uz latviešu valodas un Satversmes vērtību bāzes. Veidojama tāda mediju politika un tiesiskā vide, kas atbalsta saturu valsts valodā.”. Ņemot vērā minēto, arī visās radio stacijās būtu svarīgi stiprināt latviešu valodas un vietējā satura lomu un aktīvāku lietošanu ikdienā. Mediju politikas attīstības plāni arī paredz latviskas mediju vides stiprināšanu. Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2024–2027. gadam 1. rīcības virziena “Stipra Latvijas mediju vide un informatīvā telpa” 3. uzdevumā ir noteikts “Veicināt latviskāku mediju vidi, palielinot latviešu valodas lietojumu medijos”, kā arī paskaidrots, ka: “Kopējā mediju ekosistēmā attīstāmas tādas iniciatīvas kā raidījumu veidošana latviešu valodas apgūšanas veicināšanai, vairot mūzikas latviešu valodā īpatsvaru radio programmās, satura latviešu valodā pakāpenisku iekļaušanu pamatā mazākumtautību valodās esošajos medijos un vairāk iesaistīt mazākumtautību satura veidotājus satura radīšanā latviešu valodā.”. Šī rīcības virziena sasniedzamais radītājs paredz, ka palielinās to cittautiešu skaits, kuri lieto medijus latviešu valodā.
Nepieciešamību ieviest vietējā satura mūzikas konkrētu īpatsvaru radio stacijās plaši izmanto daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs un ārpus tām, kur dažādi gan vēsturiski veidojušos nosacījumu ietekmē, gan arī saistībā ar globalizācijas norisēm, nacionālu pamatvērtību radīšanu, to pielietojumu un saglabāšanu atbalsta pati valsts. Mūzikas īpatsvars raidorganizāciju programmās ir noteikts Polijā, Francijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Itālijā, Grieķijā, Kanādā, Austrālijā, u.c. Tiesiskais regulējums un mūzikas īpatsvara procentuālais apjoms katrā valstī ir atšķirīgs, variējot no 30–40 %.
LaIPA sadarbībā ar socioloģisko pētījumu aģentūru “Kantar” 2025. gadā veikusi ikgadējo aptauju par 2024. gadu un periodu līdz 2025. gada oktobrim par Latvijas sabiedrības mūzikas patēriņa paradumiem. Aptaujas mērķis bija padziļināti analizēt iegūtos datus par mūzikas ierakstu klausīšanās veidiem, ieradumiem un veicināt legālu mūzikas patēriņu sabiedrībā. Pētījumā iegūtie dati ļauj secināt, ka iedzīvotāju izvēli attiecībā, kuru radiostaciju klausīties, tikai 8 % no aptaujātajiem iedzīvotājiem nosaka valoda un ārvalstu mūzika. Savukārt 28% no aptaujātajiem iedzīvotājiem izvēli nosaka mūzikas žanrs. LaIPA rīcībā esošie dati parāda, ka vidēji 40 % no fonogrammu ieņēmumiem tiek pārskaitīti vietējiem māksliniekiem un 60 % ārvalstu. Turklāt, izskatot visu 42 raidstaciju atskaites par 2024. gadu, vidējais mūzikas procents, kas atskaņo latviešu mūziku, ir 19 %. Savukārt 24 no 42 Latvijā reģistrētām radio stacijām savās programmās atskaņo mazāk nekā 5 % latviešu fonogrammu vai neatskaņo tās vispār, un pastāv būtiska disproporcija starp publiskā resursa izmantošanu un vietējā kultūras satura klātbūtni radio ēterā.
Jāņem vērā, ka LaIPA aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vidū tikai 16% izvēlas lietot straumēšanas platformas, kas ir Baltijas valstīs viszemākais rādītājs un liecina par mazu varbūtību, ka Latvijā radītas mūzikas īpatsvara palielināšana radiostacijās varētu papildus ietekmēt auditorijas pārmigrēšanu uz straumēšanas platformām. Turklāt tirgū ir piemēri – tādas radiostacijas kā SWH, Skonto un Star FM spēj gan piesaistīt plašu auditoriju, gan nodrošināt jau šobrīd vairāk nekā 30 % Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru. Šāda situācija norāda uz iespējamu elektronisko plašsaziņas līdzekļu tirgus nepilnību – vietējā satura nepietiekama izmantošana nav viennozīmīgi izskaidrojama ar auditorijas pieprasījuma trūkumu, bet var būt saistīta ar tirgus struktūru un stimulu sistēmu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka 24 no 42 Latvijā reģistrētām radio stacijām, kas izmanto valsts ierobežoto resursu – radio frekvences, savās programmās atskaņo mazāk nekā 5 % latviešu fonogrammas vai neatskaņo tās vispār, pastāv būtiska disproporcija starp publiskā resursa izmantošanu un vietējā kultūras satura klātbūtni radio ēterā. 2024. gada dati liecina, ka Latvijā radīta mūzika veido vidēji tikai 19 % no radio programmās atskaņotā mūzikas satura. Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā noteiktās kolektīvā pārvaldījuma organizācijas un mūzikas nozares pārstāvji vairākkārt norādījuši uz nepilnībām elektronisko plašsaziņas līdzekļu tirgū, īpaši attiecībā uz mūzikas piedāvājuma struktūru un autoratlīdzību sadalījumu. Tiek uzsvērts, ka būtiska ietekme tirgū ir nelielam skaitam globālu komersantu, kuri kontrolē gan fonogrammu tiesības (kā ierakstu izdevēji jeb labels), gan autoru tiesības (kā izdevēji jeb publishers). Šī koncentrācija atspoguļojas arī finanšu plūsmās. AKKA/LAA dati liecina, ka 2024. gadā Latvijā reģistrētiem autoriem tika izmaksāti 72 016 euro, savukārt ārvalstīs reģistrētiem autoriem – 268 662 euro. Līdzīga tendence novērojama arī blakustiesību jomā – LaIPA dati rāda, ka vidēji tikai 40 % no fonogrammu ieņēmumiem nonāk pie vietējiem māksliniekiem, bet 60 % tiek pārskaitīti ārvalstu tiesību īpašniekiem.
Vietējo mākslinieku limitēta atskaņošana radio stacijās ietekmē arī mūzikas eksportu un starptautisku atpazīstamību. Starptautiska radio un interneta profesionāla monitoringa platformas “TopHit” publiski pieejamā informācija par 2025. gadu liecina, ka TOP 20 radio hitu sarakstā Latvijas radiostacijās nav neviena Latvijas mūzikas mākslinieka, nedz Latvijā radītas fonogrammas, kamēr šādā TOP 20 sarakstā Igaunijā ir atrodami seši Igaunijas mākslinieki un trīs Igaunijas autoru fonogrammas.
Turklāt, Igaunijā, kur vietējās mūzikas īpatsvars radio stacijās vismaz 30 % apmērā ir noteikts kopš 2016. gada, ir vērojamas pozitīvas tendences – divas lielākās krievu radiostacijas Igaunijā “Ruskaya radio” un “Norodnaja” ir nevis beigušas eksistēt, bet ieviesto vietējās mūzikas kvotu ietekmē veikušas re-brendingu un šobrīd “Ruskaya radio” atskaņo krievu valodā mūziku un Igauņu mūziku angļu valodā, savukārt “Norodnaja” pamainīja formātu un atskaņo ārzemju mūziku, igauņu mūziku un krievu mūziku.
Lai nodrošinātu līdzsvaru starp tirgus brīvību un publiskā resursa izmantošanu sabiedrības interesēs, likumprojektā nepieciešams noteikt pakāpenisku pāreju, atbilstoši kurai elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās ne mazāk kā 30 % no fonogrammu raidīšanas laika izmantojamas fonogrammas latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā, lībiešu valodā un/vai jaunrades fonogrammas (2028. gadā 10 % apmērā, 2029. gadā 20 % apmērā un 2030. gadā 30 % apmērā). Ja netiks veicināta latviešu mūzikas klātbūtne radio ēterā, ilgtermiņā samazināsies tās sasniedzamība auditorijai un neveidosies ieradums klausīties mūziku latviešu valodā. Tas var negatīvi ietekmēt gan latviešu mūzikas jaunradi, gan nozares attīstību kopumā.
Vietējo mākslinieku limitēta atskaņošana radio stacijās ietekmē arī mūzikas eksportu un starptautisku atpazīstamību. Starptautiska radio un interneta profesionāla monitoringa platformas “TopHit” publiski pieejamā informācija par 2025. gadu liecina, ka TOP 20 radio hitu sarakstā Latvijas radiostacijās nav neviena Latvijas mūzikas mākslinieka, nedz Latvijā radītas fonogrammas, kamēr šādā TOP 20 sarakstā Igaunijā ir atrodami seši Igaunijas mākslinieki un trīs Igaunijas autoru fonogrammas.
Turklāt, Igaunijā, kur vietējās mūzikas īpatsvars radio stacijās vismaz 30 % apmērā ir noteikts kopš 2016. gada, ir vērojamas pozitīvas tendences – divas lielākās krievu radiostacijas Igaunijā “Ruskaya radio” un “Norodnaja” ir nevis beigušas eksistēt, bet ieviesto vietējās mūzikas kvotu ietekmē veikušas re-brendingu un šobrīd “Ruskaya radio” atskaņo krievu valodā mūziku un Igauņu mūziku angļu valodā, savukārt “Norodnaja” pamainīja formātu un atskaņo ārzemju mūziku, igauņu mūziku un krievu mūziku.
Lai nodrošinātu līdzsvaru starp tirgus brīvību un publiskā resursa izmantošanu sabiedrības interesēs, likumprojektā nepieciešams noteikt pakāpenisku pāreju, atbilstoši kurai elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās ne mazāk kā 30 % no fonogrammu raidīšanas laika izmantojamas fonogrammas latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā, lībiešu valodā un/vai jaunrades fonogrammas (2028. gadā 10 % apmērā, 2029. gadā 20 % apmērā un 2030. gadā 30 % apmērā). Ja netiks veicināta latviešu mūzikas klātbūtne radio ēterā, ilgtermiņā samazināsies tās sasniedzamība auditorijai un neveidosies ieradums klausīties mūziku latviešu valodā. Tas var negatīvi ietekmēt gan latviešu mūzikas jaunradi, gan nozares attīstību kopumā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz nodrošināt Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās. Lai sasniegtu šo mērķi, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums (turpmāk – Likums) tiek papildināts ar tiesisko regulējumu, kas nosaka minimālo Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru radio ēterā.
Likumprojekta 1. pants paredz papildināt Likuma 1. pantu ar diviem jauniem terminiem – “fonogrammas latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā un lībiešu valodā”(Likuma 1. panta 38. punkts) un “jaunrades fonogrammas” (Likuma 1. panta 39. punkts). Vienlaikus Likumprojektā paredzētais tiesiskais regulējums veicina kultūras daudzveidību, atbalsta Latvijas mūzikas nozares attīstību un nodrošina līdzsvaru starp raidorganizāciju redakcionālo brīvību un publiskā resursa – radio frekvenču – izmantošanu sabiedrības interesēs.
Ar terminu “fonogrammas latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā un lībiešu valodā” saprot fonogrammas, kas ietver latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā izpildītus muzikālus darbus, vai atspoguļo latviešu kultūras mantojumu, neatkarīgi no tā, kas ir fonogrammas izpildītājs vai tajā fiksētā darba autors. Savukārt termins “jaunrades fonogrammas” nozīmē fonogrammas, kas radītas pēdējo piecu kalendāro gadu laikā un ietver Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu oficiālajās valodās radītus muzikālus darbus vai instrumentālo mūziku, kas radīta attiecīgajās valstīs. Likumprojekta 1. pants paredz, ka, lai fonogramma tiktu uzskatīta par jaunrades fonogrammu tai jāatbilst vismaz diviem no šādiem kritērijiem:
1) fonogrammā ietvertā darba vārdu autors ir Latvijas Republikas pilsonis;
2) fonogrammā ietvertā darba mūzikas autors ir Latvijas Republikas pilsonis;
3) fonogrammas izpildītājs ir Latvijas Republikas pilsonis;
4) fonogrammas producents ir Latvijas Republikas pilsonis vai juridiska persona, kas reģistrēta Latvijas Republikā;
5) fonogrammas publicēšana vai publiskošana veikta Latvijas Republikā.
Likumprojekta 2. pants paredz papildināt Likumu ar 24.2 pantu “Fonogrammu izmantošanas proporcija elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās”, kurā ir noteikts, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās no 2028. gada 1. janvāra ne mazāk kā 10 procentus no visa fonogrammu raidīšanas laika izmantojamas fonogrammas, kas ietver latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā izpildītus muzikālus darbus vai jaunrades fonogrammas; no 2029. gada 1. janvāra ne mazāk kā 20 procentus no visa fonogrammu raidīšanas laika izmantojamas fonogrammas, kas ietver latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā izpildītus muzikālus darbus vai jaunrades fonogrammas; un no 2030. gada 1. janvāra ne mazāk kā 30 procentus no visa fonogrammu raidīšanas laika izmantojamas fonogrammas, kas ietver latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā izpildītus muzikālus darbus vai jaunrades fonogrammas. Turklāt minētajām proporcijām jāatbilst arī atsevišķai elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmas raidīšanas laikā no plkst. 07.00 līdz 20.00.
Lai nodrošinātu šo prasību ievērošanu, Likumprojekta 2. pants paredz papildināt Likumu ar 24.2 panta piekto daļu, nosakot elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem pienākumu vienu reizi ceturksnī sniegt informāciju Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei par fonogrammu izmantošanu radio programmās, iesniedzot attiecīgas atskaites, kas ļaus pārliecināties par Likumprojekta 2. pantā ietvertā Likuma 24.2 pantā noteikto prasību izpildi.
Izvērtējot Likumprojekta 2. pantā ietvertā Likuma 24.2 pantā minēto kvotu apmēru, ņemta vērā gan starptautiskā prakse, gan situācija Latvijas radio tirgū. Vairākās Eiropas Savienības valstīs un arī ārpus tās radio raidorganizācijām tiek piemērotas vietējā satura kvotas, kas parasti svārstās robežās no 30 % līdz 40 %.
Izvērtējot Latvijas tirgus situāciju, secināts, ka daļa radio staciju jau šobrīd nodrošina vairāk nekā 30 % Latvijā radīta mūzikas satura. Piemēram, Latvijas Radio 1 un Latvijas Radio 2 programmās latviešu valodā izpildītas fonogrammas veido gandrīz visu repertuāru, savukārt radio EHR latviešu fonogrammu īpatsvars sasniedz aptuveni 80%, un šī stacija jau ilgstoši ir viena no klausītākajām Latvijā.
Saskaņā ar 2024. gada LaIPA datiem no 42 radio stacijām astoņās jau šobrīd atskaņo vairāk nekā 30 % fonogrammu latviešu valodā (LR1, LR2, LR3, LR5, Radio SWH, Latgales Radio, Kurzemes Radio, Star FM). Vienlaikus 24 radio programmas atskaņo mazāk nekā 5 % latviešu fonogrammu, un daļa no tām neatskaņo tās vispār.
Ņemot vērā līdzšinējo praksi un tirgus struktūru, secināts, ka 30 % kvota ir samērīgs un sasniedzams apjoms, kas ļautu palielināt Latvijā radītas mūzikas klātbūtni radio ēterā un vienlaikus saglabāt raidorganizāciju programmu veidošanas elastību.
Attiecīgi Likumprojektā paredzētais tiesiskais regulējums nav vērsts pret nelielām vai hobija tipa radio stacijām un nerada nesamērīgu slogu neliela apgrozījuma raidorganizācijām. Atbilstoši Likumprojekta 2. pantā ietvertā Likuma 24.2 panta piektajā daļā noteiktajam šajā pantā ietvertais tiesiskais regulējums neattiecas uz sabiedriskajiem un nekomerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, ņemot vērā, ka sabiedriskais medijs jau šobrīd izpilda 30 % vietējās mūzikas īpatsvaru radio programmās un tiek regulēts sabiedriskā pasūtījuma ietvaros. Tādēļ, lai nepalielinātu administratīvo slogu (uzskaites sistēmas ieviešana, papildus atskaites), mūzikas kvotas netiek attiecinātas uz sabiedrisko mediju.
Attiecībā uz Satversme garantēto vārda un izteiksmes brīvību (Satversmes 100. pants), kā arī tiesībām brīvi veikt uzņēmējdarbību (Satversmes 105. un 106. pants), Likumprojektā noteiktās mūzikas kvotas var šķist kā tiesiskais regulējums mediju saturam, taču tās neierobežo pilsoņu tiesības uz izteiksmes brīvību, jo radio saturs netiek aizliegts vai cenzēts, raidorganizācijas joprojām var brīvi veidot savas programmas, ievērojot Likumprojektā noteikto kvotu, un klausītājiem saglabājas plašas alternatīvas mūzikas patēriņam, tostarp straumēšanas platformās un interneta radio.
Tāpat Likumprojektā paredzētais tiesiskais regulējums nepārkāpj Eiropas Savienības iekšējā tirgus noteikumus. Līdzīgas mūzikas kvotas pastāv vairākās Eiropas Savienības valstīs, un tās tiek izmantotas kā kultūrpolitikas instruments kultūras daudzveidības veicināšanai. Ja kvotas ir samērīgas un nediskriminējošas, tās var būt pamatots valsts tiesiskais regulējums.
Izvērtējot starptautisko praksi un Latvijas radio programmās līdz šim atskaņoto latviešu fonogrammu apjomu, secināts, ka 30 % fonogrammu ir latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā, lībiešu valodā un/vai jaunrades fonogrammu īpatsvars ir samērīgs Latvijas situācijai.
Līdz ar to Likumprojektā paredzētie grozījumi Likumā atbilst Satversmei un nav pretrunā Satversmes 100. pantā noteiktajām tiesībām uz vārda brīvību, kas ietver jēdzienu “preses brīvība”. Radiofrekvences ir ierobežots resurss atšķirībā no digitālās apraides un radiofrekvenču apraides atļaujas ir terminētas. Līdz ar to nav konstatējami iespējami Satversmes ierobežojumi situācijā, kad tiek izmantoti šādi ierobežoti radiofrekvenču resursi, jo raidorganizāciju komersanti uz savām tiesībām izmantot attiecīgo frekvenci var paļauties tikai līdz apraides atļaujas termiņa beigām – šobrīd līdz 2028.–2030. gadam. Tādejādi, pat ja uzskatītu, ka Likumprojekts ierobežo tiesības uz īpašumu, nosakot Likumprojekta spēkā stāšanās termiņu pēc šobrīd spēkā esošo radiofrekvenču apraides atļauju termiņa notecēšanas, nav pamata uzskatīt to par Satversmes 105. pantā noteikto tiesību ierobežojumu, jo radiofrekvenču apraides atļaujas termiņa pagarināšana notiktu, jau apzinoties jaunos apraides atļaujas izmantošanas nosacījumus (2030. gadā), ko paredz Likumprojekta 2. pants, papildinot Likumu ar 24.2 pantu “Fonogrammu izmantošanas proporcija elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās
Izvērtējot iespējamo ietekmi uz radio nozari, ņemta vērā arī starptautiskā pieredze. Mūzikas kvotas ir ieviestas 20 Eiropas Savienības valstīs (Francija, Igaunija, Portugāle, Polija, Ungārija, Austrija, Nīderlande, Grieķija u.c.), tostarp Kanādā un Austrālijā, kur tās darbojas jau kopš 20. gadsimta 90. gadiem.
Vienlaikus Latvijā radio joprojām saglabā stabilu lomu mūzikas patēriņā. Saskaņā ar 2025. gada LaIPA ikgadējo mūzikas patēriņa aptauju par 2024. gadu un periodu līdz 2025. gada oktobrim 82 % iedzīvotāju norāda, ka klausās mūziku radio, savukārt tikai 8 % aptaujāto norāda, ka radio stacijas izvēli nosaka ārvalstu mūzikas īpatsvars programmā. Attiecīgi nav datos balstītu pierādījumu, ka Latvijā radītas mūzikas īpatsvara palielināšana līdz 30 % radio programmās varētu būtiski samazināt radio auditoriju.
Papildu salīdzinājumam jānorāda, ka Igaunijā mūzikas kvotas tika ieviestas 2014. gadā, nosakot, ka vismaz 30 % radio programmā atskaņoto mūzikas darbu ir radīti Igaunijas autoru vai tos izpilda Igaunijas izpildītāji. Socioloģiskās pētījumu aģentūras “Kantar” starptautiskā tirgus un mediju pētījumā par 2025. gada radio auditoriju (Kantar Supernova, Radio surveys 2012–2025) pieejamie Igaunijas radio staciju dati neliecina par būtisku radio auditorijas vai reklāmas tirgus kritumu pēc šā regulējuma ieviešanas.
Likumprojekta 1. pants paredz papildināt Likuma 1. pantu ar diviem jauniem terminiem – “fonogrammas latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā un lībiešu valodā”(Likuma 1. panta 38. punkts) un “jaunrades fonogrammas” (Likuma 1. panta 39. punkts). Vienlaikus Likumprojektā paredzētais tiesiskais regulējums veicina kultūras daudzveidību, atbalsta Latvijas mūzikas nozares attīstību un nodrošina līdzsvaru starp raidorganizāciju redakcionālo brīvību un publiskā resursa – radio frekvenču – izmantošanu sabiedrības interesēs.
Ar terminu “fonogrammas latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā un lībiešu valodā” saprot fonogrammas, kas ietver latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā izpildītus muzikālus darbus, vai atspoguļo latviešu kultūras mantojumu, neatkarīgi no tā, kas ir fonogrammas izpildītājs vai tajā fiksētā darba autors. Savukārt termins “jaunrades fonogrammas” nozīmē fonogrammas, kas radītas pēdējo piecu kalendāro gadu laikā un ietver Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu oficiālajās valodās radītus muzikālus darbus vai instrumentālo mūziku, kas radīta attiecīgajās valstīs. Likumprojekta 1. pants paredz, ka, lai fonogramma tiktu uzskatīta par jaunrades fonogrammu tai jāatbilst vismaz diviem no šādiem kritērijiem:
1) fonogrammā ietvertā darba vārdu autors ir Latvijas Republikas pilsonis;
2) fonogrammā ietvertā darba mūzikas autors ir Latvijas Republikas pilsonis;
3) fonogrammas izpildītājs ir Latvijas Republikas pilsonis;
4) fonogrammas producents ir Latvijas Republikas pilsonis vai juridiska persona, kas reģistrēta Latvijas Republikā;
5) fonogrammas publicēšana vai publiskošana veikta Latvijas Republikā.
Likumprojekta 2. pants paredz papildināt Likumu ar 24.2 pantu “Fonogrammu izmantošanas proporcija elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās”, kurā ir noteikts, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās no 2028. gada 1. janvāra ne mazāk kā 10 procentus no visa fonogrammu raidīšanas laika izmantojamas fonogrammas, kas ietver latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā izpildītus muzikālus darbus vai jaunrades fonogrammas; no 2029. gada 1. janvāra ne mazāk kā 20 procentus no visa fonogrammu raidīšanas laika izmantojamas fonogrammas, kas ietver latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā izpildītus muzikālus darbus vai jaunrades fonogrammas; un no 2030. gada 1. janvāra ne mazāk kā 30 procentus no visa fonogrammu raidīšanas laika izmantojamas fonogrammas, kas ietver latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā izpildītus muzikālus darbus vai jaunrades fonogrammas. Turklāt minētajām proporcijām jāatbilst arī atsevišķai elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmas raidīšanas laikā no plkst. 07.00 līdz 20.00.
Lai nodrošinātu šo prasību ievērošanu, Likumprojekta 2. pants paredz papildināt Likumu ar 24.2 panta piekto daļu, nosakot elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem pienākumu vienu reizi ceturksnī sniegt informāciju Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei par fonogrammu izmantošanu radio programmās, iesniedzot attiecīgas atskaites, kas ļaus pārliecināties par Likumprojekta 2. pantā ietvertā Likuma 24.2 pantā noteikto prasību izpildi.
Izvērtējot Likumprojekta 2. pantā ietvertā Likuma 24.2 pantā minēto kvotu apmēru, ņemta vērā gan starptautiskā prakse, gan situācija Latvijas radio tirgū. Vairākās Eiropas Savienības valstīs un arī ārpus tās radio raidorganizācijām tiek piemērotas vietējā satura kvotas, kas parasti svārstās robežās no 30 % līdz 40 %.
Izvērtējot Latvijas tirgus situāciju, secināts, ka daļa radio staciju jau šobrīd nodrošina vairāk nekā 30 % Latvijā radīta mūzikas satura. Piemēram, Latvijas Radio 1 un Latvijas Radio 2 programmās latviešu valodā izpildītas fonogrammas veido gandrīz visu repertuāru, savukārt radio EHR latviešu fonogrammu īpatsvars sasniedz aptuveni 80%, un šī stacija jau ilgstoši ir viena no klausītākajām Latvijā.
Saskaņā ar 2024. gada LaIPA datiem no 42 radio stacijām astoņās jau šobrīd atskaņo vairāk nekā 30 % fonogrammu latviešu valodā (LR1, LR2, LR3, LR5, Radio SWH, Latgales Radio, Kurzemes Radio, Star FM). Vienlaikus 24 radio programmas atskaņo mazāk nekā 5 % latviešu fonogrammu, un daļa no tām neatskaņo tās vispār.
Ņemot vērā līdzšinējo praksi un tirgus struktūru, secināts, ka 30 % kvota ir samērīgs un sasniedzams apjoms, kas ļautu palielināt Latvijā radītas mūzikas klātbūtni radio ēterā un vienlaikus saglabāt raidorganizāciju programmu veidošanas elastību.
Attiecīgi Likumprojektā paredzētais tiesiskais regulējums nav vērsts pret nelielām vai hobija tipa radio stacijām un nerada nesamērīgu slogu neliela apgrozījuma raidorganizācijām. Atbilstoši Likumprojekta 2. pantā ietvertā Likuma 24.2 panta piektajā daļā noteiktajam šajā pantā ietvertais tiesiskais regulējums neattiecas uz sabiedriskajiem un nekomerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, ņemot vērā, ka sabiedriskais medijs jau šobrīd izpilda 30 % vietējās mūzikas īpatsvaru radio programmās un tiek regulēts sabiedriskā pasūtījuma ietvaros. Tādēļ, lai nepalielinātu administratīvo slogu (uzskaites sistēmas ieviešana, papildus atskaites), mūzikas kvotas netiek attiecinātas uz sabiedrisko mediju.
Attiecībā uz Satversme garantēto vārda un izteiksmes brīvību (Satversmes 100. pants), kā arī tiesībām brīvi veikt uzņēmējdarbību (Satversmes 105. un 106. pants), Likumprojektā noteiktās mūzikas kvotas var šķist kā tiesiskais regulējums mediju saturam, taču tās neierobežo pilsoņu tiesības uz izteiksmes brīvību, jo radio saturs netiek aizliegts vai cenzēts, raidorganizācijas joprojām var brīvi veidot savas programmas, ievērojot Likumprojektā noteikto kvotu, un klausītājiem saglabājas plašas alternatīvas mūzikas patēriņam, tostarp straumēšanas platformās un interneta radio.
Tāpat Likumprojektā paredzētais tiesiskais regulējums nepārkāpj Eiropas Savienības iekšējā tirgus noteikumus. Līdzīgas mūzikas kvotas pastāv vairākās Eiropas Savienības valstīs, un tās tiek izmantotas kā kultūrpolitikas instruments kultūras daudzveidības veicināšanai. Ja kvotas ir samērīgas un nediskriminējošas, tās var būt pamatots valsts tiesiskais regulējums.
Izvērtējot starptautisko praksi un Latvijas radio programmās līdz šim atskaņoto latviešu fonogrammu apjomu, secināts, ka 30 % fonogrammu ir latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā, lībiešu valodā un/vai jaunrades fonogrammu īpatsvars ir samērīgs Latvijas situācijai.
Līdz ar to Likumprojektā paredzētie grozījumi Likumā atbilst Satversmei un nav pretrunā Satversmes 100. pantā noteiktajām tiesībām uz vārda brīvību, kas ietver jēdzienu “preses brīvība”. Radiofrekvences ir ierobežots resurss atšķirībā no digitālās apraides un radiofrekvenču apraides atļaujas ir terminētas. Līdz ar to nav konstatējami iespējami Satversmes ierobežojumi situācijā, kad tiek izmantoti šādi ierobežoti radiofrekvenču resursi, jo raidorganizāciju komersanti uz savām tiesībām izmantot attiecīgo frekvenci var paļauties tikai līdz apraides atļaujas termiņa beigām – šobrīd līdz 2028.–2030. gadam. Tādejādi, pat ja uzskatītu, ka Likumprojekts ierobežo tiesības uz īpašumu, nosakot Likumprojekta spēkā stāšanās termiņu pēc šobrīd spēkā esošo radiofrekvenču apraides atļauju termiņa notecēšanas, nav pamata uzskatīt to par Satversmes 105. pantā noteikto tiesību ierobežojumu, jo radiofrekvenču apraides atļaujas termiņa pagarināšana notiktu, jau apzinoties jaunos apraides atļaujas izmantošanas nosacījumus (2030. gadā), ko paredz Likumprojekta 2. pants, papildinot Likumu ar 24.2 pantu “Fonogrammu izmantošanas proporcija elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās
Izvērtējot iespējamo ietekmi uz radio nozari, ņemta vērā arī starptautiskā pieredze. Mūzikas kvotas ir ieviestas 20 Eiropas Savienības valstīs (Francija, Igaunija, Portugāle, Polija, Ungārija, Austrija, Nīderlande, Grieķija u.c.), tostarp Kanādā un Austrālijā, kur tās darbojas jau kopš 20. gadsimta 90. gadiem.
Vienlaikus Latvijā radio joprojām saglabā stabilu lomu mūzikas patēriņā. Saskaņā ar 2025. gada LaIPA ikgadējo mūzikas patēriņa aptauju par 2024. gadu un periodu līdz 2025. gada oktobrim 82 % iedzīvotāju norāda, ka klausās mūziku radio, savukārt tikai 8 % aptaujāto norāda, ka radio stacijas izvēli nosaka ārvalstu mūzikas īpatsvars programmā. Attiecīgi nav datos balstītu pierādījumu, ka Latvijā radītas mūzikas īpatsvara palielināšana līdz 30 % radio programmās varētu būtiski samazināt radio auditoriju.
Papildu salīdzinājumam jānorāda, ka Igaunijā mūzikas kvotas tika ieviestas 2014. gadā, nosakot, ka vismaz 30 % radio programmā atskaņoto mūzikas darbu ir radīti Igaunijas autoru vai tos izpilda Igaunijas izpildītāji. Socioloģiskās pētījumu aģentūras “Kantar” starptautiskā tirgus un mediju pētījumā par 2025. gada radio auditoriju (Kantar Supernova, Radio surveys 2012–2025) pieejamie Igaunijas radio staciju dati neliecina par būtisku radio auditorijas vai reklāmas tirgus kritumu pēc šā regulējuma ieviešanas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Pieņemot lēmumu virzīt grozījumus Likumā, ar Kultūras ministrijas 2026. gada 2. marta rīkojumu Nr. 2.5-1-28 izveidotajā darba grupā Latvijā radītas mūzikas īpatsvara palielināšanai radiostacijās, kurā pārstāvētas kā valsts, tā arī nevalstiskās organizācijas, nozaru konsultatīvās padomes, mūziķi un komersanti, tika izskatīti alternatīvi risinājumi vietējās mūzikas īpatsvara noteikšanas mehānismiem radio stacijās, secinot, ka Likumprojektā paredzēto ierobežojumu noteikšana būtu uzskatāma par samērīgu.
Alternatīvie risinājumi un to izvērtējums:
1. Brīvprātīga nozares vienošanās (memoranda modelis):
Brīvprātīga vienošanās starp valsti un radio nozari par vietējās mūzikas īpatsvara pakāpenisku palielināšanu.
Mehānisms paredzētu, ka nozare pašorganizējoši nosaka orientējošu mērķi 30 % vietējās mūzikas īpatsvara sasniegšanu radio stacijās. Tiek veikts regulārs monitorings un ziņošana, rezultātu publicēšana. Šāda mehānisma priekšrocība ir, ka netiek noteikti obligāti ievērojami ierobežojumi un tiek veicināta sadarbības kultūra. Savukārt šāda mehānisma risks ir, ka nav garantēts rezultāts bez atbilstoša motivācijas mehānisma paredzēšanas radio stacijām. Turklāt noslēgt šādu memorandu starp radio stacijām un mūzikas nozari jau tika mēģināts un tas rezultējās ar radio staciju atteikšanos nosacījumus ievērot pat ne pāris procentu apmērā.
Mūzikas nozare ir gadiem centusies aicināt raidorganizācijas uz pašregulējošu memorandu, kas noteiktu 30 % fonogrammas latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā, lībiešu valodā un jaunrades fonogrammas atskaņošanu taču šie mēģinājumi ir bijuši nesekmīgi.
Viens no pretargumentiem ir bijis, ka Latvijā netiek radīta pietiekoši kvalitatīva mūzika, taču LaIPA dati liecina, ka katru gadu Latvijā tiek reģistrētas vismaz 3000/4000 jaunrades, kas liecina par lielu apjomu vietējās mūzikas produkcijas, kas nenonāk pie klausītājiem.
2. Finansiāli stimuli:
Mērķēts atbalsts radio stacijām, kas pārsniedz noteiktu vietējās mūzikas slieksni. Finanšu atbalsta stimuli varētu tikt saistīti ar Mediju atbalsta fondu un konkursu kārtībā nodrošinātas priekšrocības radiostacijām, kuras atskaņo noteiktu īpatsvaru vietējās mūzikas. Šī mehānisma priekšrocība ir, ka tas kalpo kā pozitīvs stimuls, nevis ierobežojums vai pienākums. Savukārt trūkums šādam mehānisma ir, ka tas nav fiskāli neitrāls, ir nepieciešams papildu finansējums, lai finanšu stimulus varētu radiostacijā nodrošināt, kā arī nav pareizi kvalitatīvu saturu sasaistīt ar atskaņojamo mūziku.
3. Nodokļu stimuli mūzikas producentiem un ierakstu kompānijām:
Nodokļu atvieglojumi vai līdzfinansējums vietējās mūzikas ierakstu radīšanai. Šāds mehānisms atbalstītu ierakstu producēšanu Latvijā un pozitīvi ietekmētu mūzikas nozari. Šāda mehānisma trūkums ir, ka tas nav fiskāli neitrāls un paredz papildu finansējuma nepieciešamību tā realizācijai.
4. Vietējās mūzikas īpatsvara procenta gradācija:
Vietējās mūzikas kvotu īpatsvaru piemērot nevis dienas griezumā, bet gan nedēļas griezumā, kā arī attiecināt samazinātu kvotu mazākumtautību radio stacijām un tematiskām/nišas radio (50 % no noteiktās kvotas). Šāds mehānisms kā alternatīva ir vistuvākais mērķa sasniegšanai – vietējās mūzikas īpatsvara palielināšanai radio stacijās. Šāds risinājums ir fiskāli neitrāls, neprasot papildu finansējumu, kā arī mazinot pārmaiņu slogu radiostacijām. Savukārt trūkums šādam mehānismam ir, ka radiostacijas var izvēlēties atskaņot mūziku nakts stundās, tādējādi netiktu sasniegta mērķauditorija un netiktu sasniegta Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2024.–2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2024. gada 1. oktobra rīkojumu Nr. 798) 1. rīcības virziena “Stipra Latvijas mediju vide un informatīvā telpa” 3. uzdevuma “Veicināt latviskāku mediju vidi, palielinot latviešu valodas lietojumu medijos” izpilde.
Alternatīvie risinājumi un to izvērtējums:
1. Brīvprātīga nozares vienošanās (memoranda modelis):
Brīvprātīga vienošanās starp valsti un radio nozari par vietējās mūzikas īpatsvara pakāpenisku palielināšanu.
Mehānisms paredzētu, ka nozare pašorganizējoši nosaka orientējošu mērķi 30 % vietējās mūzikas īpatsvara sasniegšanu radio stacijās. Tiek veikts regulārs monitorings un ziņošana, rezultātu publicēšana. Šāda mehānisma priekšrocība ir, ka netiek noteikti obligāti ievērojami ierobežojumi un tiek veicināta sadarbības kultūra. Savukārt šāda mehānisma risks ir, ka nav garantēts rezultāts bez atbilstoša motivācijas mehānisma paredzēšanas radio stacijām. Turklāt noslēgt šādu memorandu starp radio stacijām un mūzikas nozari jau tika mēģināts un tas rezultējās ar radio staciju atteikšanos nosacījumus ievērot pat ne pāris procentu apmērā.
Mūzikas nozare ir gadiem centusies aicināt raidorganizācijas uz pašregulējošu memorandu, kas noteiktu 30 % fonogrammas latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā, lībiešu valodā un jaunrades fonogrammas atskaņošanu taču šie mēģinājumi ir bijuši nesekmīgi.
Viens no pretargumentiem ir bijis, ka Latvijā netiek radīta pietiekoši kvalitatīva mūzika, taču LaIPA dati liecina, ka katru gadu Latvijā tiek reģistrētas vismaz 3000/4000 jaunrades, kas liecina par lielu apjomu vietējās mūzikas produkcijas, kas nenonāk pie klausītājiem.
2. Finansiāli stimuli:
Mērķēts atbalsts radio stacijām, kas pārsniedz noteiktu vietējās mūzikas slieksni. Finanšu atbalsta stimuli varētu tikt saistīti ar Mediju atbalsta fondu un konkursu kārtībā nodrošinātas priekšrocības radiostacijām, kuras atskaņo noteiktu īpatsvaru vietējās mūzikas. Šī mehānisma priekšrocība ir, ka tas kalpo kā pozitīvs stimuls, nevis ierobežojums vai pienākums. Savukārt trūkums šādam mehānisma ir, ka tas nav fiskāli neitrāls, ir nepieciešams papildu finansējums, lai finanšu stimulus varētu radiostacijā nodrošināt, kā arī nav pareizi kvalitatīvu saturu sasaistīt ar atskaņojamo mūziku.
3. Nodokļu stimuli mūzikas producentiem un ierakstu kompānijām:
Nodokļu atvieglojumi vai līdzfinansējums vietējās mūzikas ierakstu radīšanai. Šāds mehānisms atbalstītu ierakstu producēšanu Latvijā un pozitīvi ietekmētu mūzikas nozari. Šāda mehānisma trūkums ir, ka tas nav fiskāli neitrāls un paredz papildu finansējuma nepieciešamību tā realizācijai.
4. Vietējās mūzikas īpatsvara procenta gradācija:
Vietējās mūzikas kvotu īpatsvaru piemērot nevis dienas griezumā, bet gan nedēļas griezumā, kā arī attiecināt samazinātu kvotu mazākumtautību radio stacijām un tematiskām/nišas radio (50 % no noteiktās kvotas). Šāds mehānisms kā alternatīva ir vistuvākais mērķa sasniegšanai – vietējās mūzikas īpatsvara palielināšanai radio stacijās. Šāds risinājums ir fiskāli neitrāls, neprasot papildu finansējumu, kā arī mazinot pārmaiņu slogu radiostacijām. Savukārt trūkums šādam mehānismam ir, ka radiostacijas var izvēlēties atskaņot mūziku nakts stundās, tādējādi netiktu sasniegta mērķauditorija un netiktu sasniegta Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2024.–2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2024. gada 1. oktobra rīkojumu Nr. 798) 1. rīcības virziena “Stipra Latvijas mediju vide un informatīvā telpa” 3. uzdevuma “Veicināt latviskāku mediju vidi, palielinot latviešu valodas lietojumu medijos” izpilde.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Socioloģiskās pētījumu aģentūras “Kantar” un /LaIPA ikgadējais pētījums “Mūzikas patēriņa indekss 2024. gads” (pieejams: https://www.laipa.org/lat/jaunumi/51295-muzikas-paterina-paradumu-petijums-muziku-ikdiena-patere-absolutais-vairakums-latvijas-iedzivotaju).
Apraksts
Pētījuma “Mūzikas patēriņa indekss” mērķis ir noskaidrot Latvijas iedzīvotāju viedokli par dažādiem ar mūzikas patēriņu saistītiem jautājumiem un to ik gadu veic Socioloģiskās pētījumu aģentūra “Kantar” pēc LaIPA pasūtījuma.
Nosaukums
“Comparative analysis of music content legislation on radio and digital platforms: what is the future for quotas in the new scenario?” (2024) Barselonas universitāte, Carles Llorens Maluquer (pieejams:https://raco.cat/index.php/QuadernsCAC/article/view/431853).
Apraksts
Pētījumā “Comparative analysis of music content legislation on radio and digital platforms: what is the future for quotas in the new scenario?”(pieejams: https://raco.cat/index.php/QuadernsCAC/article/view/431853) ir analizēta dažādu valstu komunikācijas politika attiecībā uz radio satura regulējumu un mūzikas kvotām, kā arī tas, kā šie regulējumi pielāgojas digitālo audio platformu attīstības laikmetam. Pētījumā salīdzinoši aplūkota radio satura regulēšana tādās valstīs kā Francija, Kanāda, Apvienotā Karaliste un Austrālija, īpaši pievēršoties vietējā satura kvotām un to nozīmei nacionālās kultūras un mūzikas industrijas aizsardzībā. Tāpat analizēta jauno digitālo platformu (piemēram, Spotify un Apple Music) ietekme uz radio nozari un apskatītas iespējamās regulācijas pieejas, lai saglabātu vietējā satura daudzveidību un nodrošinātu līdzsvaru starp tradicionālajiem medijiem un digitālajām platformām.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Visi Latvijas iedzīvotāji
Ietekmes apraksts
Paplašināsies kvalitatīva Latvijā radīta mūzikas satura pieejamība.
Juridiskās personas
- Raidorganizācijas
Ietekmes apraksts
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu raidorganizācijām būs pienākums veikt ieguldījumu Latvijā radītas mūzikas īpatsvara nodrošināšanai ēterā 30 procentu apmērā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekta tiesiskais regulējums nodrošinās stabilu papildu finansējumu Latvijas mūzikas nozarei, veicinot tās attīstību satura veidošanai latviešu valodā.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekta tiesiskais regulējums uzliks papildu slogu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem radio.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
59 391
99 535
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
59 391
99 535
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
59 391
99 535
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
59 391
99 535
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Balsoties uz Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā noteikto kolektīvā pārvaldījuma organizāciju (LaIPA un AKKA/LAA) sniegtajiem aprēķiniem, tiek prognozēts, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās no 2028. gada 1. janvāra ne mazāk kā 10 % no visa fonogrammu raidīšanas laika, izmantojot fonogrammas, kas ietver latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā izpildītus muzikālus darbus vai jaunrades fonogrammas, Latvijas māksliniekiem ienākumi palielināsies par 59 391 euro atlīdzībās par mūzikas raidīšanu un līdzapraidi kopā.
No 2029. gada 1. janvāra ne mazāk kā 20 % no visa fonogrammu raidīšanas laika, izmantojot fonogrammas, kas ietver latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā izpildītus muzikālus darbus vai jaunrades fonogrammas, Latvijas māksliniekiem ienākumi palielināsies par 99 535 euro atlīdzībās par mūzikas raidīšanu un līdzapraidi kopā.
No 2030. gada 1. janvāra ne mazāk kā 30 % no visa fonogrammu raidīšanas laika, izmantojot fonogrammas, kas ietver latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā izpildītus muzikālus darbus vai jaunrades fonogrammas, Latvijas māksliniekiem ienākumi palielināsies par 208 502 euro atlīdzībās par mūzikas raidīšanu un līdzapraidi kopā.
Administratīvais slogs tiks rēķināts, sagatavojot Ministru kabineta noteikumus, kuros tiks noteikta kārtība, kādā tiks veikta fonogrammas latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā un lībiešu valodā un jaunrades fonogrammas izmantošanas proporcijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās uzskaite. Likumprojekta 4. pantā ietvertajā Likuma pārejas noteikumu 49. punktā paredzēts, ka Kultūras ministrija sadarbībā ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi līdz 2027.gada 30.jūnijam izstrādās Ministru kabineta noteikumus par fonogrammu latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā un lībiešu valodā un jaunrades fonogrammas izmantošanas proporcijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās uzskaites kārtību.
No 2029. gada 1. janvāra ne mazāk kā 20 % no visa fonogrammu raidīšanas laika, izmantojot fonogrammas, kas ietver latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā izpildītus muzikālus darbus vai jaunrades fonogrammas, Latvijas māksliniekiem ienākumi palielināsies par 99 535 euro atlīdzībās par mūzikas raidīšanu un līdzapraidi kopā.
No 2030. gada 1. janvāra ne mazāk kā 30 % no visa fonogrammu raidīšanas laika, izmantojot fonogrammas, kas ietver latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā izpildītus muzikālus darbus vai jaunrades fonogrammas, Latvijas māksliniekiem ienākumi palielināsies par 208 502 euro atlīdzībās par mūzikas raidīšanu un līdzapraidi kopā.
Administratīvais slogs tiks rēķināts, sagatavojot Ministru kabineta noteikumus, kuros tiks noteikta kārtība, kādā tiks veikta fonogrammas latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā un lībiešu valodā un jaunrades fonogrammas izmantošanas proporcijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās uzskaite. Likumprojekta 4. pantā ietvertajā Likuma pārejas noteikumu 49. punktā paredzēts, ka Kultūras ministrija sadarbībā ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi līdz 2027.gada 30.jūnijam izstrādās Ministru kabineta noteikumus par fonogrammu latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā un lībiešu valodā un jaunrades fonogrammas izmantošanas proporcijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās uzskaites kārtību.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta noteikumu projekts “Elektronisko plašsaziņas līdzekļu fonogrammu izmantošanas proporcijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās uzskaites kārtība"
Pamatojums un apraksts
Likumprojekta 2. pantā ietvertā Likuma 24.2 panta piektā daļa nosaka, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiks veikta fonogrammas latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā un lībiešu valodā un jaunrades fonogrammas izmantošanas proporcijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās uzskaite.
Minētajos Ministru kabineta noteikumos tiks noteikti termiņi, kādos elektronisko plašsaziņas līdzekļi sniedz informāciju Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei par plašsaziņas līdzekļu radio programmās izmantojamo fonogrammu, kas ietver latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā izpildītus muzikālus darbus vai jaunrades fonogrammu, izmantošanas proporciju elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās, norādāmie dati un kārtība, kādā tiek pārbaudīta sniegtā informācija un noteikta precizētās informācijas iesniegšana.
Minētajos Ministru kabineta noteikumos tiks noteikti termiņi, kādos elektronisko plašsaziņas līdzekļi sniedz informāciju Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei par plašsaziņas līdzekļu radio programmās izmantojamo fonogrammu, kas ietver latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā izpildītus muzikālus darbus vai jaunrades fonogrammu, izmantošanas proporciju elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās, norādāmie dati un kārtība, kādā tiek pārbaudīta sniegtā informācija un noteikta precizētās informācijas iesniegšana.
Atbildīgā institūcija
Kultūras ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Kultūras ministrija, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomeNevalstiskās organizācijas
biedrība “Latvijas Reklāmas asociācija”, biedrība “Kultūras menedžmenta centrs “Lauska””, biedrība “Latvijas Raidorganizāciju asociācija”, biedrība “Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība”, biedrība “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība”, biedrība “Pašnodarbināto mūziķu biedrība”Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Darba grupa/domnīca
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://www.km.gov.lv/lv/darba-grupa-latvija-raditas-muzikas-ipatsvara-palielinasanai-radiostacijas
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Ar Kultūras ministrijas 2026. gada 2. marta rīkojumu Nr. 2.5-1-28 tika izveidota darba grupa Latvijā radītas mūzikas īpatsvara palielināšanai radiostacijās, kurā pārstāvētas 16 nevalstiskās organizācijas, pārstāvji no dažādām mūzikas industrijas un tās ekosistēmas jomām, tostarp autoru, izpildītāju, producentu, izdevēju un citu nozares organizāciju pārstāvji. Darba grupas uzdevums ir izvērtēt esošo situāciju Latvijā un ārvalstu pieredzi vietējās mūzikas kvotu ieviešanai radiostacijās un izstrādāt priekšlikumus pasākumiem, kas ļautu Latvijas radiostacijās palielināt Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru. Darba grupas ietvaros notika vairākas tikšanās (darba grupas sēžu norises datumi un protokoli pieejami Kultūras ministrijas tīmekļvietnē – https://www.km.gov.lv/lv/darba-grupa-latvija-raditas-muzikas-ipatsvara-palielinasanai-radiostacijas), kurās tika aktīvi diskutēts par nozares aktuālajiem izaicinājumiem, tiesiskā regulējuma iespējām un mūzikas industrijas attīstības perspektīvām. Diskusiju laikā darba grupas locekļi dalījās ar savu profesionālo pieredzi un viedokļiem, tādējādi veicinot daudzpusīgu skatījumu uz apskatāmajiem jautājumiem. Šāds līdzdalības process nodrošināja iespēju apkopot dažādu nozares dalībnieku redzējumu un ņemt to vērā turpmākajā risinājumu izstrādē. Likumprojektā paredzēto tiesisko regulējumu par vietējās mūzikas kvotu ieviešanu atbalstīja daļa no darba grupas locekļiem. Pret šāda mehānisma ieviešanu savu pozīciju saglabāja biedrība “Latvijas Raidorganizāciju asociācija" un biedrība “Latvijas Reklāmas asociācija", kā arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome norādīja, ka nepieciešami priekšdarbi, lai, tā kā uzraugošā iestāde, varētu Likumprojektā paredzēto vietējās mūzikas kvotu noteikšanu monitorēt.
Biedrība “Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports” kopā ar Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā noteiktajām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ar Latvijas Mūzikas padomes atbalstu 2026. gada 17. aprīlī nosūtīja argumentētu vēstuli Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un deputātiem un Kultūras ministrijai, aicinot mūzikas nozares profesionāļu vārdā atbalstīt Latvijā radītas mūzikas īpatsvara palielināšanu komercradio ēterā, nosakot 30 procentu vietējās mūzikas kvotu.
Biedrība “Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports” kopā ar Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā noteiktajām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ar Latvijas Mūzikas padomes atbalstu 2026. gada 17. aprīlī nosūtīja argumentētu vēstuli Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un deputātiem un Kultūras ministrijai, aicinot mūzikas nozares profesionāļu vārdā atbalstīt Latvijā radītas mūzikas īpatsvara palielināšanu komercradio ēterā, nosakot 30 procentu vietējās mūzikas kvotu.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Kultūras ministrija
- Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Saskaņā ar Likumprojekta 2. pantā ietvertā Likuma 24.2 panta piekto daļu Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izskatīs elektronisko plašsaziņas līdzekļu reizi ceturksnī iesniegto informāciju par plašsaziņas līdzekļu radio programmās izmantojamo fonogrammu, kas ietver latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā izpildītus muzikālus darbus vai jaunrades fonogrammu, izmantošanas proporciju elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi