25-TA-2032: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra sēdes protokola Nr. 38 1.§ "Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam"" 15. punkts.
Apraksts
Likumprojekts izstrādāts izpildot Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes 2025. gada 10. aprīļa sēdes protokola Nr. 2/2025 sadaļas 3.2.§ (Nodokļu slogs ārvalstu investoriem) 1. punktā doto uzdevumu, Finanšu ministrijai sagatavot normatīvā regulējuma grozījumus ar mērķi nodrošināt nodokļu sloga līdzsvarošanu ārvalstu investoriem, vienlaikus izvērtējot to ārvalstu investoru grupu tvērumu, uz kurām minētais risinājums būtu attiecināms.
Likumprojekta mērķis ir līdzsvarot ārvalstu investoru – fizisko personu, nodokļu slogu ar Latvijas investoriem – fiziskām personām, ka arī vienlaikus palielināt pašvaldību interesi fizisko personu tieši veikto investīciju piesaistē to teritorijās, jo risinājums paredz, ka fiziskās personas, veicot saimniecisko darbību ar kapitālsabiedrību starpniecību, kas piederēs tikai fiziskām personām, izvēloties alternatīvu ienākuma nodokļu modeli, varēs netieši veicināt pašvaldību attīstību, palielinot konkrētās pašvaldības budžetu ieņēmumu daļu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk – IIN) no sadalāmajām dividendēm. Uzņēmumu ienākuma nodoklis (turpmāk – UIN) un IIN Latvijā atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 4. panta pirmajai daļai veido vienotu sistēmu. Līdz ar to, piedāvājot fiziskām personām tiešajiem investoriem alternatīvu, kas paredz samazināt UIN likmi, jāvērtē IIN daļas palielinājums, lai saglabātu kopējo ienākuma nodokļu sistēmas neitralitāti attiecībā uz Latvijā maksājamajiem ienākuma nodokļiem un nezaudējot budžetu kopējos ieņēmumus Latvijā.
Alternatīvais modelis paredzētu iespēju, ka gan Latvijas nodokļu rezidenti, gan ārvalstu investori - fiziskas personas, kas ir veikušas vai veiks tiešas investīcijas Latvijas kapitālsabiedrībās, - varētu izvēlēties piemērot dalītu ienākuma nodokļu sistēmu, kas paredzētu, ka Latvijā par kapitālsabiedrības peļņu kapitālsabiedrība maksā UIN 15% apmērā no sadalāmajām dividendēm un investora fiziskas personas līmenī Latvijā papildus tiktu maksāts IIN no kapitāla 6% apmērā. Tādējādi Latvijas UIN likmes apmērs 15% būtu samērīgs, ņemot vērā starptautiski noteikto minimālo nodokļa likmes apmēru un atbilstu nodokļu samērīgumam Eiropas Savienībā, savukārt ārvalstu investors Latvijā samaksātos 6% IIN varētu kreditēt no ārvalstīs (parasti savā rezidences valstī) maksājamā IIN, ja nodokļu kredītu paredz konkrētās valsts likumdošana.
Tādējādi kopējais slogs pie UIN likmes 20% apmērā un IIN atbrīvojuma dividendēm, atbilst kopējam nodokļu slogam, ja UIN likme par aprēķinātajām dividendēm tiek noteikta 15% (jeb 85/15) apmērā un IIN likme tiek noteikta 6% apmērā. Vienlaikus minētais regulējums attieksies tikai uz tām kapitālsabiedrībām, kuru dalībnieki dienā, kad tiek pieņemts lēmums par peļņas sadali dividendēs un tās tiek aprēķinātas, ir tikai fiziskās personas.
Ņemot vērā, ka kopējais nodokļu slogs nemainās un šīs vienotās UIN un IIN sistēmas ietvaros netiek radīts valsts atbalsts, investoru ienākumam, kuru uzņēmumi nevarēs izmantot alternatīvo modeli, joprojām tiks piemērots IIN atbrīvojums no dividenžu ienākuma Latvijā.
Minētais regulējums neattieksies uz peļņas daļu, kas uzrādīta UIN deklarācijā kā gūta līdz 2017.gadam un nav sadalīta dividendēs. Minētā peļņas daļa ir jau aplikta ar UIN, bet atbilstoši IIN tai ir jāpiemēro 25,5% IIN likme, kuru savukārt nerezidents var kreditēt pret tā rezidences valstī maksājamo ienākuma nodokļa apmēru, ja to paredz otras valsts normatīvie akti. Šajā gadījumā netiek piedāvāts alternatīvais ienākuma nodokļu modelis, jo vēsturiskais ienākuma nodokļu modelis (spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim) ir būtiski atšķirīgs no pašreiz spēkā esošajām Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma un likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normām.
Likumprojekta mērķis ir līdzsvarot ārvalstu investoru – fizisko personu, nodokļu slogu ar Latvijas investoriem – fiziskām personām, ka arī vienlaikus palielināt pašvaldību interesi fizisko personu tieši veikto investīciju piesaistē to teritorijās, jo risinājums paredz, ka fiziskās personas, veicot saimniecisko darbību ar kapitālsabiedrību starpniecību, kas piederēs tikai fiziskām personām, izvēloties alternatīvu ienākuma nodokļu modeli, varēs netieši veicināt pašvaldību attīstību, palielinot konkrētās pašvaldības budžetu ieņēmumu daļu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk – IIN) no sadalāmajām dividendēm. Uzņēmumu ienākuma nodoklis (turpmāk – UIN) un IIN Latvijā atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 4. panta pirmajai daļai veido vienotu sistēmu. Līdz ar to, piedāvājot fiziskām personām tiešajiem investoriem alternatīvu, kas paredz samazināt UIN likmi, jāvērtē IIN daļas palielinājums, lai saglabātu kopējo ienākuma nodokļu sistēmas neitralitāti attiecībā uz Latvijā maksājamajiem ienākuma nodokļiem un nezaudējot budžetu kopējos ieņēmumus Latvijā.
Alternatīvais modelis paredzētu iespēju, ka gan Latvijas nodokļu rezidenti, gan ārvalstu investori - fiziskas personas, kas ir veikušas vai veiks tiešas investīcijas Latvijas kapitālsabiedrībās, - varētu izvēlēties piemērot dalītu ienākuma nodokļu sistēmu, kas paredzētu, ka Latvijā par kapitālsabiedrības peļņu kapitālsabiedrība maksā UIN 15% apmērā no sadalāmajām dividendēm un investora fiziskas personas līmenī Latvijā papildus tiktu maksāts IIN no kapitāla 6% apmērā. Tādējādi Latvijas UIN likmes apmērs 15% būtu samērīgs, ņemot vērā starptautiski noteikto minimālo nodokļa likmes apmēru un atbilstu nodokļu samērīgumam Eiropas Savienībā, savukārt ārvalstu investors Latvijā samaksātos 6% IIN varētu kreditēt no ārvalstīs (parasti savā rezidences valstī) maksājamā IIN, ja nodokļu kredītu paredz konkrētās valsts likumdošana.
Tādējādi kopējais slogs pie UIN likmes 20% apmērā un IIN atbrīvojuma dividendēm, atbilst kopējam nodokļu slogam, ja UIN likme par aprēķinātajām dividendēm tiek noteikta 15% (jeb 85/15) apmērā un IIN likme tiek noteikta 6% apmērā. Vienlaikus minētais regulējums attieksies tikai uz tām kapitālsabiedrībām, kuru dalībnieki dienā, kad tiek pieņemts lēmums par peļņas sadali dividendēs un tās tiek aprēķinātas, ir tikai fiziskās personas.
Ņemot vērā, ka kopējais nodokļu slogs nemainās un šīs vienotās UIN un IIN sistēmas ietvaros netiek radīts valsts atbalsts, investoru ienākumam, kuru uzņēmumi nevarēs izmantot alternatīvo modeli, joprojām tiks piemērots IIN atbrīvojums no dividenžu ienākuma Latvijā.
Minētais regulējums neattieksies uz peļņas daļu, kas uzrādīta UIN deklarācijā kā gūta līdz 2017.gadam un nav sadalīta dividendēs. Minētā peļņas daļa ir jau aplikta ar UIN, bet atbilstoši IIN tai ir jāpiemēro 25,5% IIN likme, kuru savukārt nerezidents var kreditēt pret tā rezidences valstī maksājamo ienākuma nodokļa apmēru, ja to paredz otras valsts normatīvie akti. Šajā gadījumā netiek piedāvāts alternatīvais ienākuma nodokļu modelis, jo vēsturiskais ienākuma nodokļu modelis (spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim) ir būtiski atšķirīgs no pašreiz spēkā esošajām Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma un likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normām.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir nepieciešami, lai līdzsvarotu ārvalstu investoru – fizisko personu, nodokļu slogu ar Latvijas investoriem, kā arī, palielinātu pašvaldību interesi investīciju piesaistē to teritorijās, palielinot pašvaldību ieņēmumus.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
Likumprojekts tiek virzīts likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" pavadošo likumprojektu paketē, kas stājas spēkā 2026. gada 1.janvārī.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
IIN piemērošana dividendēm
Dividendes, atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 3. panta trešās daļas 10. punktam un 8. panta trešās daļas 12. punktam, ja minētā likuma 9. pantā nav noteikts citādi, ir apliekamas ar IIN. Savukārt likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta pirmās daļas 2.1 punkts paredz atbrīvot no aplikšanas ar IIN dividendes, ja par aprēķinātajām dividendēm uzņēmuma līmenī no peļņas daļas, no kuras tiek maksātas dividendes Latvijas Republikā ir samaksāts UIN saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu.
Pašreiz, ņemot vērā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteikto, ar UIN apliekamajā bāzē tiek ietvertas aprēķinātās dividendes[1]. UIN likmi 20% apmērā[2] piemēro koriģētajai ar nodokli apliekamajai bāzei, kas tiek noteikta, ar UIN apliekamā objekta vērtību dalot ar koeficientu 0,8[3].
Tādējādi gan Latvijas nodokļu rezidenti, gan ārvalstu investori fiziskas personas, veicot tiešas investīcijas Latvijas kapitālsabiedrībā, šobrīd Latvijā IIN no kapitāla nemaksā, bet par kapitālsabiedrības peļņu, izmantojot Latvijā noteikto atliktā UIN modeli, kapitālsabiedrība maksā UIN 20% apmērā no sadalāmajām dividendēm.
Tātad kapitāla ieguldīšanai uzņēmuma pamatkapitālā līdzšinējais ienākumu nodokļu sistēmas modelis paredz Latvijā samaksāt 20% UIN no uzņēmuma peļņas sadales, bet fiziskās personas gūto dividenžu ienākumu no šīm dividendēm atbrīvo no IIN maksāšanas Latvijā. Šāda sistēma ir diezgan reti izplatīta, bet tā kopumā nodrošina 20% ienākuma nodokļa samaksu Latvijā neatkarīgi no tiešo investīciju veicēja juridiskās formas un rezidences statusa.
[1] Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.panta otrās daļas 1.punkta "a" apakšpunkts.
[2] Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 3.panta pirmā daļa.
[3] Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.panta devītā daļa.
Dividendes, atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 3. panta trešās daļas 10. punktam un 8. panta trešās daļas 12. punktam, ja minētā likuma 9. pantā nav noteikts citādi, ir apliekamas ar IIN. Savukārt likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta pirmās daļas 2.1 punkts paredz atbrīvot no aplikšanas ar IIN dividendes, ja par aprēķinātajām dividendēm uzņēmuma līmenī no peļņas daļas, no kuras tiek maksātas dividendes Latvijas Republikā ir samaksāts UIN saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu.
Pašreiz, ņemot vērā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteikto, ar UIN apliekamajā bāzē tiek ietvertas aprēķinātās dividendes[1]. UIN likmi 20% apmērā[2] piemēro koriģētajai ar nodokli apliekamajai bāzei, kas tiek noteikta, ar UIN apliekamā objekta vērtību dalot ar koeficientu 0,8[3].
Tādējādi gan Latvijas nodokļu rezidenti, gan ārvalstu investori fiziskas personas, veicot tiešas investīcijas Latvijas kapitālsabiedrībā, šobrīd Latvijā IIN no kapitāla nemaksā, bet par kapitālsabiedrības peļņu, izmantojot Latvijā noteikto atliktā UIN modeli, kapitālsabiedrība maksā UIN 20% apmērā no sadalāmajām dividendēm.
Tātad kapitāla ieguldīšanai uzņēmuma pamatkapitālā līdzšinējais ienākumu nodokļu sistēmas modelis paredz Latvijā samaksāt 20% UIN no uzņēmuma peļņas sadales, bet fiziskās personas gūto dividenžu ienākumu no šīm dividendēm atbrīvo no IIN maksāšanas Latvijā. Šāda sistēma ir diezgan reti izplatīta, bet tā kopumā nodrošina 20% ienākuma nodokļa samaksu Latvijā neatkarīgi no tiešo investīciju veicēja juridiskās formas un rezidences statusa.
[1] Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.panta otrās daļas 1.punkta "a" apakšpunkts.
[2] Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 3.panta pirmā daļa.
[3] Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.panta devītā daļa.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
IIN piemērošana dividendēm (likuma 9. panta papildināšana ar 3.9 daļu, 15. panta piektās daļas izteikšana jaunā redakcijā un 15. panta papildināšana ar 5.1 daļu)
Latvijas ienākuma nodokļa sistēma salīdzinot ar Lietuvas un citu valstu sistēmu ārvalstu tiešo investīciju veicējiem kapitālsabiedrībās var būt nepievilcīga, jo fizisko personu līmenī ārvalstīs var kreditēt tikai IIN, kas Latvijas gadījumā ir 0. Tādējādi ārvalstu tiešo investīciju veicēji Latvijas kapitālsabiedrībās ārvalstīs nevar samazināt tur maksājamo ienākuma nodokli par fiziskās personas līmenī Latvijā samaksātu ienākuma nodokli. Šādas ienākuma nodokļa sistēmas īpatnība Latvijā var turpmāk neveicināt ārvalstu fizisko personu tiešās investīcijas Latvijas kapitālsabiedrību pamatkapitālos, kas Latvijai šī brīža sociālekonomiskajā un ārpolitiskās situācijā varētu nebūt stratēģiski pareizais virziens.
Ņemot vērā minēto, Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes 2025. gada 10. aprīļa sēdes protokola Nr. 2/2025 sadaļas 3.2.§ (Nodokļu slogs ārvalstu investoriem) 1. punktā dots uzdevums Finanšu ministrijai sagatavot normatīvā regulējuma grozījumus ar mērķi nodrošināt nodokļu sloga līdzsvarošanu ārvalstu investoriem, vienlaikus izvērtējot to ārvalstu investoru grupu tvērumu, uz kurām minētais risinājums būtu attiecināms.
Latvijas ienākuma nodokļa sistēma salīdzinot ar Lietuvas un citu valstu sistēmu ārvalstu tiešo investīciju veicējiem kapitālsabiedrībās var būt nepievilcīga, jo fizisko personu līmenī ārvalstīs var kreditēt tikai IIN, kas Latvijas gadījumā ir 0. Tādējādi ārvalstu tiešo investīciju veicēji Latvijas kapitālsabiedrībās ārvalstīs nevar samazināt tur maksājamo ienākuma nodokli par fiziskās personas līmenī Latvijā samaksātu ienākuma nodokli. Šādas ienākuma nodokļa sistēmas īpatnība Latvijā var turpmāk neveicināt ārvalstu fizisko personu tiešās investīcijas Latvijas kapitālsabiedrību pamatkapitālos, kas Latvijai šī brīža sociālekonomiskajā un ārpolitiskās situācijā varētu nebūt stratēģiski pareizais virziens.
Ņemot vērā minēto, Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes 2025. gada 10. aprīļa sēdes protokola Nr. 2/2025 sadaļas 3.2.§ (Nodokļu slogs ārvalstu investoriem) 1. punktā dots uzdevums Finanšu ministrijai sagatavot normatīvā regulējuma grozījumus ar mērķi nodrošināt nodokļu sloga līdzsvarošanu ārvalstu investoriem, vienlaikus izvērtējot to ārvalstu investoru grupu tvērumu, uz kurām minētais risinājums būtu attiecināms.
Risinājuma apraksts
IIN piemērošana dividendēm (likuma 9. panta papildināšana ar 3.9 daļu, 15. panta piektās daļas izteikšana jaunā redakcijā un 15. panta papildināšana ar 5.1 daļu)
Paralēli esošajai UIN sistēmai ir plānots ar 2026. gada 1. janvāri ieviest alternatīvu ienākuma nodokļu sistēmu, kas nodokļa maksātājiem, kuru dalībnieki ir tikai fiziskās personas (Latvijas nodokļu rezidenti un nerezidenti), dos iespēju izvēlēties sadalītajai pelņai piemērot samazinātu UIN likmi 15% apmērā, vienlaikus piemērojot IIN likmi 6% apmērā šo dividenžu saņēmēja ienākumam. Minētais priekšlikums ļautu saglabāt atliktā nodokļa sistēmu, t.i., nodokļu nomaksa arī turpmāk būtu atkarīga no dalībnieku lēmuma par pārskata gadā gūtās peļņas sadali dividendēs.
Paralēli esošajai UIN sistēmai ir plānots ar 2026. gada 1. janvāri ieviest alternatīvu ienākuma nodokļu sistēmu, kas nodokļa maksātājiem, kuru dalībnieki ir tikai fiziskās personas (Latvijas nodokļu rezidenti un nerezidenti), dos iespēju izvēlēties sadalītajai pelņai piemērot samazinātu UIN likmi 15% apmērā, vienlaikus piemērojot IIN likmi 6% apmērā šo dividenžu saņēmēja ienākumam. Minētais priekšlikums ļautu saglabāt atliktā nodokļa sistēmu, t.i., nodokļu nomaksa arī turpmāk būtu atkarīga no dalībnieku lēmuma par pārskata gadā gūtās peļņas sadali dividendēs.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Saistībā ar alternatīvo ienākuma nodokļu sistēmu diskusijās tika apskatīti varianti, ja peļņu sadala 100% apmērā, kā arī piemērot UIN likmi 10% apmērā un IIN likmi 10% apmērā. Tomēr, ņemot vērā, ka Eiropas Savienības normas paredz, ka UIN likme nevar būt zemāka par 15%, tad kā optimālais variants tika pieņemts izstrādātais modelis. Tika izskatīta arī iespēja mainīt UIN modeli uz klasisko UIN sistēmu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Kopējais nodokļu (UIN un IIN) slogs investoru ienākumam nemainīsies.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Likumprojekts paredz dividendēm, kas izmaksātas piemērojot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.2 pantu, piemēro IIN likmi sešu procentu apmērā.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
14 552 749 614
0
15 353 865 450
8 000
15 999 668 063
8 000
8 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
7 454 066 846
0
7 807 323 514
-310 000
8 082 555 073
-310 000
-310 000
1.2. valsts speciālais budžets
4 697 188 183
0
5 052 146 107
0
5 318 682 640
0
0
1.3. pašvaldību budžets
2 401 494 585
0
2 494 395 829
318 000
2 598 430 350
318 000
318 000
2. Budžeta izdevumi
14 552 749 614
0
15 353 865 450
0
15 999 668 063
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
7 454 066 846
0
7 807 323 514
0
8 082 555 073
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
4 697 188 183
0
5 052 146 107
0
5 318 682 640
0
0
2.3. pašvaldību budžets
2 401 494 585
0
2 494 395 829
0
2 598 430 350
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
8 000
0
8 000
8 000
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-310 000
0
-310 000
-310 000
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
318 000
0
318 000
318 000
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
8 000
8 000
8 000
5.1. valsts pamatbudžets
0
-310 000
-310 000
-310 000
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
318 000
318 000
318 000
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
IIN piemērošana dividendēm.
Fiskālās ietekmes aprēķinos izmantoti dati par nerezidentiem izmaksātajām dividendēm, no kurām šobrīd netiek ieturēts nodoklis (2024.gada ienākuma summa 31,9 milj.euro). Tiek pieņemts, ka likumdošanas izmaiņas varētu attiekties uz 20% no minētā apmēra jeb 6,4 milj.euro. Pozitīvā ietekme veidojas, jo efektīvā likme UIN 15% + IIN 6% kopā veido 20,1% (šobrīd UIN 20%). Savukārt negatīva ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem veidojas saistībā ar IIN sadalījumu – 22% valsts pamatbudžetā un 78% pašvaldību budžetā.
Šīs izmaiņas radīs pozitīvu fiskālo ietekmi – 2026. gadā un turpmāk +8,0 tūkst. euro apmērā.
Fiskālās ietekmes aprēķinos izmantoti dati par nerezidentiem izmaksātajām dividendēm, no kurām šobrīd netiek ieturēts nodoklis (2024.gada ienākuma summa 31,9 milj.euro). Tiek pieņemts, ka likumdošanas izmaiņas varētu attiekties uz 20% no minētā apmēra jeb 6,4 milj.euro. Pozitīvā ietekme veidojas, jo efektīvā likme UIN 15% + IIN 6% kopā veido 20,1% (šobrīd UIN 20%). Savukārt negatīva ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem veidojas saistībā ar IIN sadalījumu – 22% valsts pamatbudžetā un 78% pašvaldību budžetā.
Šīs izmaiņas radīs pozitīvu fiskālo ietekmi – 2026. gadā un turpmāk +8,0 tūkst. euro apmērā.
| 2026 | 2027 | 2028 | 2029 | |
| IIN ieņēmumi | +407 000 | +407 000 | +407 000 | +407 000 |
| UIN ieņēmumi | -399 000 | -399 000 | -399 000 | -399 000 |
| KOPĀ, no tās: | +8 000 | +8 000 | +8 000 | +8 000 |
| valsts pamatbudžetā | -310 000 | -310 000 | -310 000 | -310 000 |
| pašvaldību budžetos | +318 000 | +318 000 | +318 000 | +318 000 |
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Nepieciešamais finansējums izmaiņu ieviešanai Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās 2025.gadā 4 634 euro apmērā tiks nodrošināts Finanšu ministrijas budžeta programmas 33.00.00 "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" piešķirto līdzekļu ietvaros.
Ieņēmumu samazinājums valsts pamatbudžetā 310 000 euro apmērā 2026.gadam un turpmāk ik gadu ieplānots likumprojektā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam".
Ieņēmumu samazinājums valsts pamatbudžetā 310 000 euro apmērā 2026.gadam un turpmāk ik gadu ieplānots likumprojektā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam".
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likumprojekts "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" (25-TA-700)
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes 2025. gada 10. aprīļa sēdes protokola Nr. 2/2025 sadaļas 3.2.§ (Nodokļu slogs ārvalstu investoriem) 1. punktā doto uzdevumu, likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (25-TA-2032) tiek virzīts vienlaicīgi ar likumprojektu "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" (25-TA-700).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Saistībā ar alternatīvo ienākuma nodokļu sistēmu diskusijas notikušas starpinstitūciju organizētajās sanāksmēs ar Ekonomikas ministriju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Latvijas Finanšu nozares asociāciju, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL), Amerikas Tirdzniecības palātu Latvijā un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Likumprojekta īstenošana tiks veikta esošo funkciju un struktūras ietvaros, kā arī esošā finansējuma ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi