25-TA-2084: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Pamatprasības profesionālo doktora studiju programmu mākslās īstenošanā iesaistīto doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju zinātniskajai un pedagoģiskajai kvalifikācijai, valsts pārbaudījumu komisijas locekļu kvalifikācijai un valsts pārbaudījumu komisijas izveidei" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Projekts sagatavots pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas, pamatojoties uz Augstskolu likuma 58.3 panta ceturto daļu (stājas spēkā 01.01.2027), 58.4 panta ceturto daļu (stājas spēkā 01.01.2027.) un Augstskolu likuma pārejas noteikumu 112.punktu, atbilstoši kuram Ministru kabinets līdz 2025.gada 31.jūlijam nosaka:
1) Augstskolu likuma 58.3 panta ceturtajā daļā minētās pamatprasības profesionālo doktora studiju programmu mākslās īstenošanā iesaistīto doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju zinātniskajai un pedagoģiskajai kvalifikācijai;
2) Augstskolu likuma 58.4 panta ceturtajā daļā minētās pamatprasības valsts pārbaudījumu komisijas locekļu kvalifikācijai un valsts pārbaudījumu komisijas izveidei.
1) Augstskolu likuma 58.3 panta ceturtajā daļā minētās pamatprasības profesionālo doktora studiju programmu mākslās īstenošanā iesaistīto doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju zinātniskajai un pedagoģiskajai kvalifikācijai;
2) Augstskolu likuma 58.4 panta ceturtajā daļā minētās pamatprasības valsts pārbaudījumu komisijas locekļu kvalifikācijai un valsts pārbaudījumu komisijas izveidei.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir nodrošināt augsti kvalificētu zinātnieku, savā nozarē starptautiski atzītu speciālistu iesaisti profesionālo doktora studiju programmu mākslās īstenošanā, vadot doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrādi, kā arī pilnveidot profesionālā doktora mākslās grāda piešķiršanas procesu, nosakot pamatprasības valsts pārbaudījumu komisijas locekļu kvalifikācijai un valsts pārbaudījumu komisijas izveidei.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2027.
Pamatojums
Augstskolu likuma pārejas noteikumu 108.punkts paredz, ka Augstskolu likuma 58.3 pants (profesionālā doktora grāda mākslās piešķiršana) un 58.4 pants (valsts pārbaudījumu komisijas) stājas spēkā 2027.gada 1.janvārī.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ar 2024.gada 14.marta likumu “Grozījumi Augstskolu likumā” (stājās spēkā 2024.gada 1.maijā) ir ieviests jaunais doktorantūras modelis, kas paredz būtiskus uzlabojumus doktorantūras kvalitātē, tajā skaitā gan akadēmiskajā doktorantūrā, gan profesionālajā doktorantūrā mākslās. Viens no nozīmīgākajiem jauninājumiem ir doktorantūras skolas kā augstskolas struktūrvienības ieviešana. Doktorantūras skola plāno, vada un uzrauga doktorantūras studiju procesu, kā arī promocijas procesu, mākslinieciskās jaunrades darbu un to teorētisko pētījumu norisi un aizstāvēšanu. Doktorantūras skola veicina starpdisciplināru un starptautisku sadarbību pētniecībā, nodrošināt kvalitatīvu doktorantūras studiju procesu. Ievērojot doktorantūras skolas nolikumā noteikto, tiek apstiprināti gan promocijas darba vadītāji un līdzvadītāji, gan profesionālo doktora studiju programmu mākslās īstenošanā iesaistīto doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāji. Apstiprināšana notiek, ievērojot augstskolas noteiktos profesionālā doktora grāda mākslās darba vadīšanas standartus atbilstoši laba vadītāja un labas darba vadīšanas kritērijiem. Doktorantūras skola nodrošina un uzrauga gan promocijas darba, gan doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadīšanu saskaņā ar normatīvajā regulējumā noteiktajām prasībām un doktorantūras skolas nolikumu, kā arī organizē promocijas padomju, valsts pārbaudījumu komisiju izveidi un to darbību. Ievērojot Augstskolu likuma 2024.gada 14.marta grozījumos paredzēto un Augstskolu likuma pārejas noteikumu 108. un 112.punktā noteikto, 2027.gada 1.janvārī spēku zaudēs arī Ministru kabineta 2018.gada 2.oktobra noteikumi Nr.617 “Noteikumi par profesionālās augstākās izglītības valsts standartu doktora grāda iegūšanai un kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās” (turpmāk – MK noteikumi Nr.617), nodrošinot pāreju uz jauno regulējumu saskaņā ar Augstskolu likumu. Savukārt Augstskolu likuma normas, kas noteiks zinātnes doktora grāda piešķiršanas procesu, kā arī promocijas padomes atbildību, stāsies spēkā 2027.gada 1.janvārī.
Spēkā esošajos MK noteikumos Nr.617 nav noteiktas pamatprasības profesionālo doktora studiju programmu mākslās īstenošanā iesaistīto doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāja zinātniskajai un pedagoģiskajai kvalifikācijai, pamatprasības valsts pārbaudījumu komisijas locekļu kvalifikācijai, kā arī valsts pārbaudījumu komisijas izveidei. Turklāt, ja nav noteikta tiesiskā regulējuma, pastāv iespēja, ka darba vadītāja zinātniskās darbības rezultāti nav tieši saistīti ar vadāmā darba tēmu, pētniecības kompetenci zinātnes nozarē vai mākslinieciskās jaunrades jomā atbilstoši doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskā jaunrades darba tēmai, kas var ierobežot vadītāja spēju nodrošināt pilnvērtīgu akadēmisko pētniecības darba vadību, tajā skaitā metodoloģisku atbalstu un tematisku ievirzi doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrādes gaitā. Turklāt ir arī svarīgi, ka darba vadītāja zinātniskās darbības rezultāti balstīti uz aktuāliem un ar doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskā jaunrades darba tēmu saistītiem pētījumu vai mākslinieciskās jaunrades rezultātiem, ņemot vērā attiecīgās mākslinieciskās jaunrades jomas vai jomu specifiku. Tāpat nav arī noteikts tiesiskais regulējums par augstskolas doktorantūras skolu iesaisti valsts pārbaudījumu komisijas organizācijā, kas paredzētu, ka augstskolas doktorantūras skola organizē valsts pārbaudījumu komisijas izveidi, ievērojot noteiktas pamatprasības. Arī, akreditējot profesionālo doktora studiju programmu mākslās studiju virziena ietvaros, doktora studiju programmas īstenošanā iesaistīto darba vadītāju atbilstība netiek novērtēta.
2027.gada 1.janvārī spēku zaudēs MK noteikumi Nr.617, kuri, pirmkārt, nosaka profesionālās augstākās izglītības valsts standartu profesionālā doktora grāda mākslās iegūšanai, kā arī standartā ietvertās profesionālās doktora studiju programmas mākslās galvenos mērķus un uzdevumus, studiju programmas pamatsaturu un studiju programmas apguves vērtēšanas pamatprincipus, un, otrkārt, kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās. Vienlaikus, lai nodrošinātu vienotu valsts augstākās izglītības standartu, kas atbilstu mūsdienu aktuālajam tendencēm un normatīvajam regulējumam, kā arī starptautiskajiem standartiem, Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi un Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā saskaņošanai iesniegusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par valsts augstākās izglītības standartu” (24-TA-2012). Minētais Ministru kabineta noteikumu projekts ir sagatavots atbilstoši Augstskolu likuma 57.panta devītajā daļā un 63.4 panta otrajā daļā, Izglītības likuma 14.panta 19.punktā un Profesionālās izglītības likuma 23.panta otrajā daļā noteiktajam. Ministru kabineta noteikumu projektā “Noteikumi par valsts augstākās izglītības standartu” (24-TA-2012) ir iekļauts MK noteikumos Nr.617 noteiktais tiesiskais regulējums par profesionālās augstākās izglītības valsts standartu profesionālā doktora grāda mākslās iegūšanai, kā arī standartā ietvertās profesionālās doktora studiju programmas mākslās galvenos mērķus un uzdevumus, studiju programmas pamatsaturu un studiju programmas apguves vērtēšanas pamatprincipus, un kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās.
Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu, ka augstskolas profesionālo doktora studiju programmu mākslās īstenošanā un profesionālā doktora grāda mākslās iegūšanas procesā iesaista augsti kvalificētus un atbilstošus speciālistus, Projektā jānosaka augstskolām skaidras un praktiski piemērojamas pamatprasības profesionālo doktora studiju programmu mākslās īstenošanā iesaistīto doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju zinātniskajai un pedagoģiskajai kvalifikācijai, pamatprasības valsts pārbaudījumu komisijas locekļu kvalifikācijai un valsts pārbaudījumu komisijas izveidei.
Spēkā esošajos MK noteikumos Nr.617 nav noteiktas pamatprasības profesionālo doktora studiju programmu mākslās īstenošanā iesaistīto doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāja zinātniskajai un pedagoģiskajai kvalifikācijai, pamatprasības valsts pārbaudījumu komisijas locekļu kvalifikācijai, kā arī valsts pārbaudījumu komisijas izveidei. Turklāt, ja nav noteikta tiesiskā regulējuma, pastāv iespēja, ka darba vadītāja zinātniskās darbības rezultāti nav tieši saistīti ar vadāmā darba tēmu, pētniecības kompetenci zinātnes nozarē vai mākslinieciskās jaunrades jomā atbilstoši doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskā jaunrades darba tēmai, kas var ierobežot vadītāja spēju nodrošināt pilnvērtīgu akadēmisko pētniecības darba vadību, tajā skaitā metodoloģisku atbalstu un tematisku ievirzi doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrādes gaitā. Turklāt ir arī svarīgi, ka darba vadītāja zinātniskās darbības rezultāti balstīti uz aktuāliem un ar doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskā jaunrades darba tēmu saistītiem pētījumu vai mākslinieciskās jaunrades rezultātiem, ņemot vērā attiecīgās mākslinieciskās jaunrades jomas vai jomu specifiku. Tāpat nav arī noteikts tiesiskais regulējums par augstskolas doktorantūras skolu iesaisti valsts pārbaudījumu komisijas organizācijā, kas paredzētu, ka augstskolas doktorantūras skola organizē valsts pārbaudījumu komisijas izveidi, ievērojot noteiktas pamatprasības. Arī, akreditējot profesionālo doktora studiju programmu mākslās studiju virziena ietvaros, doktora studiju programmas īstenošanā iesaistīto darba vadītāju atbilstība netiek novērtēta.
2027.gada 1.janvārī spēku zaudēs MK noteikumi Nr.617, kuri, pirmkārt, nosaka profesionālās augstākās izglītības valsts standartu profesionālā doktora grāda mākslās iegūšanai, kā arī standartā ietvertās profesionālās doktora studiju programmas mākslās galvenos mērķus un uzdevumus, studiju programmas pamatsaturu un studiju programmas apguves vērtēšanas pamatprincipus, un, otrkārt, kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās. Vienlaikus, lai nodrošinātu vienotu valsts augstākās izglītības standartu, kas atbilstu mūsdienu aktuālajam tendencēm un normatīvajam regulējumam, kā arī starptautiskajiem standartiem, Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi un Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā saskaņošanai iesniegusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par valsts augstākās izglītības standartu” (24-TA-2012). Minētais Ministru kabineta noteikumu projekts ir sagatavots atbilstoši Augstskolu likuma 57.panta devītajā daļā un 63.4 panta otrajā daļā, Izglītības likuma 14.panta 19.punktā un Profesionālās izglītības likuma 23.panta otrajā daļā noteiktajam. Ministru kabineta noteikumu projektā “Noteikumi par valsts augstākās izglītības standartu” (24-TA-2012) ir iekļauts MK noteikumos Nr.617 noteiktais tiesiskais regulējums par profesionālās augstākās izglītības valsts standartu profesionālā doktora grāda mākslās iegūšanai, kā arī standartā ietvertās profesionālās doktora studiju programmas mākslās galvenos mērķus un uzdevumus, studiju programmas pamatsaturu un studiju programmas apguves vērtēšanas pamatprincipus, un kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās.
Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu, ka augstskolas profesionālo doktora studiju programmu mākslās īstenošanā un profesionālā doktora grāda mākslās iegūšanas procesā iesaista augsti kvalificētus un atbilstošus speciālistus, Projektā jānosaka augstskolām skaidras un praktiski piemērojamas pamatprasības profesionālo doktora studiju programmu mākslās īstenošanā iesaistīto doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju zinātniskajai un pedagoģiskajai kvalifikācijai, pamatprasības valsts pārbaudījumu komisijas locekļu kvalifikācijai un valsts pārbaudījumu komisijas izveidei.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pašlaik nav noteiktas vienotas pamatprasības profesionālo doktora studiju programmu mākslās īstenošanā iesaistīto doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju zinātniskajai un pedagoģiskajai kvalifikācijai, kas būtu jāievēro visām augstskolām, kas īsteno profesionālās doktora studiju programmas mākslās. Spēkā esošais regulējums arī nenosaka pamatprasības valsts pārbaudījumu komisijas locekļu kvalifikācijai un valsts pārbaudījumu komisijas izveidei. Šādas pamatprasības ir nepieciešams, lai augstskolās veicinātu dažādu doktorantūras procesu caurskatāmību, zinātniskās un mākslinieciskas jaunrades darbības attīstītību. Ja nav noteikts tiesiskais regulējums, tas var ierobežot profesionālo doktora studiju programmu mākslās īstenošanā iesaistīto doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāja spēju nodrošināt pilnvērtīgu darba vadību, tajā skaitā metodoloģisku atbalstu un tematisku ievirzi darba izstrādes gaitā. Tādējādi ir iespējama situācija, kad valsts pārbaudījumu komisijas locekļu darbības rezultāti nav pietiekami cieši saistīti ar iesniegtā doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba tēmu, problēmu un konceptuālo ietvaru, kas var ietekmēt izvērtēšanas kvalitāti, kā arī lēmuma par doktora grāda piešķiršanu pamatotību.
Augstskolu likuma 63.1 panta pirmajā daļā ir noteikts, ka māksliniecisko jaunradi īsteno šādās akadēmiskajās un profesionālajās mākslu studiju programmās: mūzika un skatuves māksla, vizuāli plastiskā māksla, audiovizuālā māksla un mediju māksla, dizains, amatniecība, lietišķā māksla un radošās industrijas. Mākslu studiju process ietver radošo darbību, kas balstīta mākslinieciskajā jaunradē. Savukārt Augstskolu likuma 63.1 panta trešajā daļā ir noteikts, ka mākslinieciskās jaunrades uzdevums ir mākslu studiju programmu ietvaros nodrošināt un attīstīt studiju, pētniecības un mākslinieciskās jaunrades darba vienotību, sekmēt izcilību un kvalitāti, konkurētspēju un eksportspēju mūzikā un skatuves mākslā, vizuāli plastiskajā mākslā, audiovizuālajā mākslā un mediju mākslā, dizainā, amatniecībā, lietišķajā mākslā un radošajās industrijās. Mākslu studiju process ietver radošo darbību, kas balstīta mākslinieciskajā jaunradē minētajās jomās.
Svarīgi, ka doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāja zinātniskās darbības rezultāti ir balstīti uz aktuāliem un ar doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskā jaunrades darba tēmu saistītiem pētījumu vai mākslinieciskās jaunrades rezultātiem, ņemot vērā attiecīgās mākslinieciskas jaunrades jomas vai jomu specifiku. Vienotas pamatprasības profesionālo doktora studiju programmas mākslās īstenošanā iesaistīto darba vadītāju kompetences un prasmju līmenim, zinātniskajai un pedagoģiskajai kvalifikācijai, nodrošinās to, lai dažādās augstskolās izstrādātā doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba kvalitāte nebūtu atšķirīga.
Tādējādi ar Projektu ir nepieciešams noteikt tiesisko regulējumu, kas nosaka pamatprasības augstskolām, izvēloties doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītājus – pamatprasības profesionālo doktora studiju programmu mākslās īstenošanā iesaistīto doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāja zinātniskajai un pedagoģiskajai kvalifikācijai, kā arī valsts pārbaudījumu komisijas locekļu sastāvam.
Augstskolu likuma 63.1 panta pirmajā daļā ir noteikts, ka māksliniecisko jaunradi īsteno šādās akadēmiskajās un profesionālajās mākslu studiju programmās: mūzika un skatuves māksla, vizuāli plastiskā māksla, audiovizuālā māksla un mediju māksla, dizains, amatniecība, lietišķā māksla un radošās industrijas. Mākslu studiju process ietver radošo darbību, kas balstīta mākslinieciskajā jaunradē. Savukārt Augstskolu likuma 63.1 panta trešajā daļā ir noteikts, ka mākslinieciskās jaunrades uzdevums ir mākslu studiju programmu ietvaros nodrošināt un attīstīt studiju, pētniecības un mākslinieciskās jaunrades darba vienotību, sekmēt izcilību un kvalitāti, konkurētspēju un eksportspēju mūzikā un skatuves mākslā, vizuāli plastiskajā mākslā, audiovizuālajā mākslā un mediju mākslā, dizainā, amatniecībā, lietišķajā mākslā un radošajās industrijās. Mākslu studiju process ietver radošo darbību, kas balstīta mākslinieciskajā jaunradē minētajās jomās.
Svarīgi, ka doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāja zinātniskās darbības rezultāti ir balstīti uz aktuāliem un ar doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskā jaunrades darba tēmu saistītiem pētījumu vai mākslinieciskās jaunrades rezultātiem, ņemot vērā attiecīgās mākslinieciskas jaunrades jomas vai jomu specifiku. Vienotas pamatprasības profesionālo doktora studiju programmas mākslās īstenošanā iesaistīto darba vadītāju kompetences un prasmju līmenim, zinātniskajai un pedagoģiskajai kvalifikācijai, nodrošinās to, lai dažādās augstskolās izstrādātā doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba kvalitāte nebūtu atšķirīga.
Tādējādi ar Projektu ir nepieciešams noteikt tiesisko regulējumu, kas nosaka pamatprasības augstskolām, izvēloties doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītājus – pamatprasības profesionālo doktora studiju programmu mākslās īstenošanā iesaistīto doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāja zinātniskajai un pedagoģiskajai kvalifikācijai, kā arī valsts pārbaudījumu komisijas locekļu sastāvam.
Risinājuma apraksts
Projekta II.nodaļas “Pamatprasības darba vadītāja kvalifikācijai” 2.punkts paredz pamatprasības doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāja zinātniskajai kvalifikācijai. Darba vadītāja aktīva darbība attiecīgajā zinātnes nozarē vai mākslinieciskās jaunrades jomās ir būtisks priekšnoteikums metodoloģiski pamatotai, zinātnes nozarē vai mākslinieciskās jaunrades jomas attīstības tendencēs balstītai un kvalitatīvai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrādes vadībai. Tādēļ Projekta 2.punktā ir noteiktas pamatprasības – doktora grāds, kā arī pētniecības rezultāti zinātnes nozarē vai nozarēs, vai arī rezultāti Augstskolu likumā noteiktajā studiju programmā īstenojamajā mākslinieciskās jaunrades jomā (turpmāk – mākslinieciskās jaunrades joma) vai jomās, kas atbilst doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba (turpmāk – doktora darbs) tēmai, ko apliecina par pēdējiem sešiem gadiem pierādāmi zinātnisko pētījumu rezultāti un citi pētniecības rezultātus raksturojoši rādītāji vai mākslinieciskās jaunrades rezultāti. Minētā prasība par sešiem gadiem ir vērsta uz to, lai nodrošinātu iespēju kvalificētiem profesionālā doktora grāda mākslās ieguvējiem iesaistīties doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darbu vadīšanā, tādējādi sekmējot akadēmiskā personāla paaudžu maiņu un ilgtspēju. Projekta 2.3.apakšpunkts paredz, ka augstskola var noteikt arī citas prasības doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāja zinātniskajai kvalifikācijai.
Projekta 3.punktā ir noteiktas pamatprasības doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāja pedagoģiskajai kvalifikācijai – pierādāma studējošo pētniecības darba vadīšanas kompetence, ņemot vērā ar doktora darbu saistītās zinātnes nozares vai nozaru, vai arī mākslinieciskās jaunrades jomas vai jomu specifiku. Projekta 3.2.apakšpunkts paredz, ka augstskola var noteikt arī citas prasības doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāja pedagoģiskajai kvalifikācijai.
Šāda dažādu nozaru specifiku respektējoša pieeja nodrošina augstskolām iespēju profesionāli un pamatoti izvērtēt pretendenta atbilstību doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāja pienākumu veikšanai, ņemot vērā savas institucionālās prioritātes, akadēmisko profilu, mākslinieciskās jaunrades jomu un pētniecības attīstības virzienus, tādējādi stiprinot gan kvalitatīvu doktorantūras īstenošanu, gan augstskolas autonomiju.
Projekta III.nodaļa “Pamatprasības valsts pārbaudījumu komisijas locekļu kvalifikācijai” nosaka pamatprasības valsts pārbaudījumu komisijas locekļu kvalifikācijai un valsts pārbaudījumu komisijas izveidei. Projekta 4.punkts nosaka šādas pamatprasības valsts pārbaudījumu komisijas locekļa kvalifikācijai – 1) zinātniskā kvalifikācija, kas atbilst Projekta 2.punktā noteiktajām pamatprasībām un kas, ievērojot augstskolas noteikto kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās, ir saistītas ar aizstāvēšanai iesniegtā doktora darba virzienu (Projekta 4.1.apakšpunkts); 2) pieredze studējošo izglītošanā vismaz vienā augstākās izglītības pakāpē, sākot no pirmā cikla augstākās izglītības (Projekta 4.2.apakšpunkts), kā arī 3) citas prasības, ja augstskola tādas ir noteikusi (Projekta 4.3.apakšpunkts).
Projekta IV.nodaļa “Pamatprasības valsts pārbaudījumu komisijas izveidei” nosaka pamatprasības valsts pārbaudījumu komisijas izveidei. Projekta 5.punkts nosaka, ka augstskolas doktorantūras skola saskaņā ar Augstskolu likumu, Projektu un augstskolas noteikto kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās, vai līgumā (vienošanās) noteikto kārtību, kādā īsteno kopīgo studiju programmu vai kopīgu doktorantūru, organizē komisijas izveidi, ievērojot Projekta 5.punktā noteiktās pamatprasības. Valsts pārbaudījumu komisiju veido studiju programmas attiecīgajā apakšprogrammā, kas atbilst īstenojamās akreditētas studiju programmas vai tās apakšprogrammas ietvaros iegūstamajam profesionālajam doktora grādam mākslās (Projekta 5.1.apakšpunkts). Valsts pārbaudījumu komisijas sastāvu nosaka augstskola, iekļaujot tajā vismaz piecus komisijas locekļus, kas atbilst Projekta 4.punktā noteiktajām pamatprasībām (Projekta 5.2.apakšpunkts). Valsts pārbaudījumu komisijas sastāvā no vismaz pieciem komisijas locekļiem divi ir recenzenti, kas sniedz aizstāvēšanai iesniegtā doktora darba vērtējumu rakstveidā (Projekta 5.3.apakšpunkts). Savukārt Projekta 5.4.apakšpunktā ir noteikts, ka vienam no diviem recenzentiem jāatbilst vismaz vienai no noteiktajām pamatprasībām – ir citas (tostarp ārvalsts) akreditētas augstskolas vai zinātniskās institūcijas akadēmiskā personāla pārstāvis (Projekta 5.4.1.apakšpunkts) un ir ieguvis doktora grādu ārvalstī (Projekta 5.4.2.apakšpunkts).
Projekta 5.5.apakšpunkts nosaka, ka ārvalsts akadēmiskā personāla pārstāvi valsts pārbaudījumu komisijas sastāvā iekļauj augstskolas noteiktajā kārtībā, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās, savukārt ārvalsts akadēmiskā personāla pārstāvju līdzdalības formas valsts pārbaudījumu komisijas darbā var nodrošināt klātienē un attālināti, ja to paredz augstskolas noteiktā kārtība, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās (Projekta 5.6.apakšpunkts). Projekta 5.4.-5.6.apakšpunktā termins “ārvalsts” tiek lietots funkcionālā nozīmē, lai nodrošinātu starptautisku pārstāvniecību valsts pārbaudījumu komisijas darbā. Tādējādi, piemēram, akreditētas augstskolas vai pētniecības institūcijas (tostarp ārvalsts) akadēmiskā personāla pārstāvis var būt jebkura persona, kas pastāvīgi darbojas ārpus Latvijas (augstskolā vai pētniecības institūcijā), neatkarīgi no pilsonības, ja vien persona atbilst Projektā un augstskolas iekšējā kārtībā, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās (ja attiecināms), noteiktajām kvalifikācijas prasībām. Projekts sniedz iespēju kā recenzentus piesaistīt arī Latvijas diasporas pārstāvjus, ja viņi pastāvīgi darbojas ārvalstīs un atbilst noteiktajām prasībām.
Lai novērstu interešu konflikta risku valsts pārbaudījumu komisijas darbībā, Projekta 5.7.apakšpunkts paredz prasības, kas nosaka, ka par valsts pārbaudījumu komisijas locekli nevar būt profesionālā doktora mākslās pretendenta radinieks vai darījuma partneris likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, pretendenta tiešā padotībā esoša persona, kura pretendentam sniedz regulāru atskaiti vai ir strukturāli padota tajā pašā institūcijā saskaņā ar augstskolas noteikto kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās, vadītājs pretendenta darba vietā, kā arī pretendenta zinātnisko publikāciju vai mākslinieciskās jaunrades darbu līdzautors.
Projekta 5.8.apakšpunktā ir noteikts valsts pārbaudījumu komisijas pilnvaru termiņš, nosakot, ja komisija darbojas pastāvīgi, tās pilnvaru termiņš nepārsniedz sešus gadus. Savukārt Projekta 5.9.apakšpunkts, nosaka – ja komisija ir izveidota noteikta doktora darba novērtēšanai, tās pilnvaru termiņš ir līdz profesionālā doktora grāda mākslās piešķiršanas dienai, vai pilnvaru termiņu nosaka saskaņā ar augstskolas noteikto kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās. Projekta 5.10.apakšpunkts nosaka, ka var būt arī citas pamatprasības, ja augstskola tādas ir noteikusi. Projekta 5.11.apkšpunkts nosaka, ka valsts pārbaudījumu komisija darbojas saskaņā ar tās nolikumu, kuru apstiprina augstskola.
Projekta 6.punkts nosaka pretendenta tiesības augstskolas noteiktajā kārtībā, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās, iesniegt lūgumu nomainīt iecelto valsts pārbaudījumu komisija locekli vai recenzentu, to argumentēti pamatojot. Šāda tiesību norma ir nepieciešama, jo Projektā ir jāparedz līdzīga iespēja kā promocijas padomju gadījumā.
Projektā noteiktā dažādu nozaru specifiku respektējoša pieeja attiecībā uz pamatprasībām profesionālo doktora studiju programmu mākslās īstenošanā iesaistīto doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju zinātniskajai un pedagoģiskajai kvalifikācijai, valsts pārbaudījumu komisijas locekļu kvalifikācijai un valsts pārbaudījumu komisijas izveidei nodrošina augstskolām iespēju profesionāli un pamatoti izvērtēt doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāja kandidatūras atbilstību darba vadītāja pienākumu veikšanai, ņemot vērā savas institucionālās prioritātes, akadēmisko profilu, mākslinieciskās jaunrades jomas un pētniecības attīstības virzienus, tādējādi stiprinot gan kvalitatīvu doktorantūras īstenošanu, gan augstskolas autonomiju. Kopumā Projekts ietver pamatprasības, bet arī paredz iespēju augstskolām savos iekšējos noteikumos detalizētāk regulēt procesus, kas ir saistīti ar profesionālās doktorantūras mākslās īstenošanu, izvērtējot doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba darbu vadītāju atbilstību, ņemot vērā konkrētās nozares vai kopīgo nozaru specifiku, starpdisciplinaritātes aspektus, kā arī akadēmiskā darba, pētniecības un mākslinieciskās jaunrades kvalitāti un ietekmi ilgtermiņā. Šāda pieeja atbilst mūsdienu starptautiskajai praksei, kas arvien vairāk akcentē kontekstuālu un jēgpilnu akadēmiskā darba izvērtējumu.
Nosakot citas pamatprasības profesionālās doktora studiju programmas mākslās doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāja zinātniskajai kvalifikācijai, augstskola var ievērot Sanfrancisko deklarācijas par pētniecības novērtēšanu (The Declaration on Research Assessment (DORA))[1] un Koalīcijas pētniecības novērtēšanas reformai (The Coalition for Advancing Research Assessment (COARA))[2] principus, kas uzsver nepieciešamību pētnieku kompetenci izvērtēt daudzdimensionāli, kontekstualizēti un kvalitatīvi. Šie principi aicina pāriet no vienīgi kvantitatīvas pieejas (piemēram, publikāciju skaits vai žurnālu ietekmes indikatori) uz kvalitatīvu, proti, uz saturu un pētnieka ieguldījuma nozīmi vērstu izvērtēšanu. Ievērojot šos principus, augstskola var noteikt arī tādas prasības, kas aptver:
1) pētniecības darba vai zinātniskās darbības rezultātu ietekmi ārpus akadēmiskās vides (piemēram, sabiedriskā, politiskā ietekme vai ietekme uz tautsaimniecības nozaru attīstību);
2) atvērtās zinātnes praksi (open science), starpdisciplināru darbu;
3)vai arī ieguldījumu pētniecības kopienas attīstībā (piemēram, aktīva doktorantu, maģistrantu vai jauno pētnieku konsultēšana un profesionālās attīstības veicināšana; nodrošina, ka pētījuma rezultāti ir pārbaudāmi un atkārtojami (caur metožu atklātību, datu pieejamību, atvērtu kodu publicēšanu u. tml.); datu koplietošana).
Augstskola, ja nepieciešams, var noteikt arī citas pamatprasības, kas ļauj papildināt izvērtēšanas ietvaru ar daudzdimensionāliem un kvalitatīviem kritērijiem, ievērojot arī iepriekšminētajos starptautiskajos principos ietvertos pētniecības novērtēšanas pamatprincipus. Šāda normu sistēma nodrošina līdzsvaru starp precīzi definētiem, caurskatāmiem kritērijiem un augstskolas autonomijas īstenošanu, veicinot saskaņotu, kvalitatīvu un uz starptautiskām praksēm balstītu valsts pārbaudījumu komisijas darbību.
[1] Sanfrancisko deklarācija par pētniecības novērtēšanu (San Francisco Declaration on Research Assessment (DORA)) – tika pieņemta 2012.gadā. Tā aicina iestādes “neizmantot žurnālu ietekmes faktoru kā aizstājēju publikāciju kvalitātei” un uzsver, ka: “pētnieku ieguldījums jāvērtē plašākā zinātniskajā, sabiedriskajā un kontekstuālajā ietvarā” (DORA, 2012). Skat. Declaration on Research Assessment (DORA). (2012). San Francisco Declaration on Research Assessment. https://sfdora.org/read/
[2] Koalīcija pētniecības novērtēšanas reformai (Coalition for Advancing Research Assessment (COARA)) – dibināta 2022.gadā kā Eiropas Komisijas iniciatīva (European Commission, 2022), tās Vienošanās par pētniecības novērtēšanas reformu (Agreement on Reforming Research Assessment) aicina “atzīt dažādus pētniecības ieguldījuma veidus un rezultātus, tostarp atvērtās zinātnes prakses, sadarbības formu, pētniecības ietekmi uz sabiedrību un zinātnes kopienu”. Skat. līguma tekstu: European Commission. (2022). Agreement on Reforming Research Assessment. Coalition for Advancing Research Assessment (COARA). https://coara.eu/agreement/the-agreement-full-text/
Projekta 3.punktā ir noteiktas pamatprasības doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāja pedagoģiskajai kvalifikācijai – pierādāma studējošo pētniecības darba vadīšanas kompetence, ņemot vērā ar doktora darbu saistītās zinātnes nozares vai nozaru, vai arī mākslinieciskās jaunrades jomas vai jomu specifiku. Projekta 3.2.apakšpunkts paredz, ka augstskola var noteikt arī citas prasības doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāja pedagoģiskajai kvalifikācijai.
Šāda dažādu nozaru specifiku respektējoša pieeja nodrošina augstskolām iespēju profesionāli un pamatoti izvērtēt pretendenta atbilstību doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāja pienākumu veikšanai, ņemot vērā savas institucionālās prioritātes, akadēmisko profilu, mākslinieciskās jaunrades jomu un pētniecības attīstības virzienus, tādējādi stiprinot gan kvalitatīvu doktorantūras īstenošanu, gan augstskolas autonomiju.
Projekta III.nodaļa “Pamatprasības valsts pārbaudījumu komisijas locekļu kvalifikācijai” nosaka pamatprasības valsts pārbaudījumu komisijas locekļu kvalifikācijai un valsts pārbaudījumu komisijas izveidei. Projekta 4.punkts nosaka šādas pamatprasības valsts pārbaudījumu komisijas locekļa kvalifikācijai – 1) zinātniskā kvalifikācija, kas atbilst Projekta 2.punktā noteiktajām pamatprasībām un kas, ievērojot augstskolas noteikto kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās, ir saistītas ar aizstāvēšanai iesniegtā doktora darba virzienu (Projekta 4.1.apakšpunkts); 2) pieredze studējošo izglītošanā vismaz vienā augstākās izglītības pakāpē, sākot no pirmā cikla augstākās izglītības (Projekta 4.2.apakšpunkts), kā arī 3) citas prasības, ja augstskola tādas ir noteikusi (Projekta 4.3.apakšpunkts).
Projekta IV.nodaļa “Pamatprasības valsts pārbaudījumu komisijas izveidei” nosaka pamatprasības valsts pārbaudījumu komisijas izveidei. Projekta 5.punkts nosaka, ka augstskolas doktorantūras skola saskaņā ar Augstskolu likumu, Projektu un augstskolas noteikto kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās, vai līgumā (vienošanās) noteikto kārtību, kādā īsteno kopīgo studiju programmu vai kopīgu doktorantūru, organizē komisijas izveidi, ievērojot Projekta 5.punktā noteiktās pamatprasības. Valsts pārbaudījumu komisiju veido studiju programmas attiecīgajā apakšprogrammā, kas atbilst īstenojamās akreditētas studiju programmas vai tās apakšprogrammas ietvaros iegūstamajam profesionālajam doktora grādam mākslās (Projekta 5.1.apakšpunkts). Valsts pārbaudījumu komisijas sastāvu nosaka augstskola, iekļaujot tajā vismaz piecus komisijas locekļus, kas atbilst Projekta 4.punktā noteiktajām pamatprasībām (Projekta 5.2.apakšpunkts). Valsts pārbaudījumu komisijas sastāvā no vismaz pieciem komisijas locekļiem divi ir recenzenti, kas sniedz aizstāvēšanai iesniegtā doktora darba vērtējumu rakstveidā (Projekta 5.3.apakšpunkts). Savukārt Projekta 5.4.apakšpunktā ir noteikts, ka vienam no diviem recenzentiem jāatbilst vismaz vienai no noteiktajām pamatprasībām – ir citas (tostarp ārvalsts) akreditētas augstskolas vai zinātniskās institūcijas akadēmiskā personāla pārstāvis (Projekta 5.4.1.apakšpunkts) un ir ieguvis doktora grādu ārvalstī (Projekta 5.4.2.apakšpunkts).
Projekta 5.5.apakšpunkts nosaka, ka ārvalsts akadēmiskā personāla pārstāvi valsts pārbaudījumu komisijas sastāvā iekļauj augstskolas noteiktajā kārtībā, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās, savukārt ārvalsts akadēmiskā personāla pārstāvju līdzdalības formas valsts pārbaudījumu komisijas darbā var nodrošināt klātienē un attālināti, ja to paredz augstskolas noteiktā kārtība, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās (Projekta 5.6.apakšpunkts). Projekta 5.4.-5.6.apakšpunktā termins “ārvalsts” tiek lietots funkcionālā nozīmē, lai nodrošinātu starptautisku pārstāvniecību valsts pārbaudījumu komisijas darbā. Tādējādi, piemēram, akreditētas augstskolas vai pētniecības institūcijas (tostarp ārvalsts) akadēmiskā personāla pārstāvis var būt jebkura persona, kas pastāvīgi darbojas ārpus Latvijas (augstskolā vai pētniecības institūcijā), neatkarīgi no pilsonības, ja vien persona atbilst Projektā un augstskolas iekšējā kārtībā, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās (ja attiecināms), noteiktajām kvalifikācijas prasībām. Projekts sniedz iespēju kā recenzentus piesaistīt arī Latvijas diasporas pārstāvjus, ja viņi pastāvīgi darbojas ārvalstīs un atbilst noteiktajām prasībām.
Lai novērstu interešu konflikta risku valsts pārbaudījumu komisijas darbībā, Projekta 5.7.apakšpunkts paredz prasības, kas nosaka, ka par valsts pārbaudījumu komisijas locekli nevar būt profesionālā doktora mākslās pretendenta radinieks vai darījuma partneris likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, pretendenta tiešā padotībā esoša persona, kura pretendentam sniedz regulāru atskaiti vai ir strukturāli padota tajā pašā institūcijā saskaņā ar augstskolas noteikto kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās, vadītājs pretendenta darba vietā, kā arī pretendenta zinātnisko publikāciju vai mākslinieciskās jaunrades darbu līdzautors.
Projekta 5.8.apakšpunktā ir noteikts valsts pārbaudījumu komisijas pilnvaru termiņš, nosakot, ja komisija darbojas pastāvīgi, tās pilnvaru termiņš nepārsniedz sešus gadus. Savukārt Projekta 5.9.apakšpunkts, nosaka – ja komisija ir izveidota noteikta doktora darba novērtēšanai, tās pilnvaru termiņš ir līdz profesionālā doktora grāda mākslās piešķiršanas dienai, vai pilnvaru termiņu nosaka saskaņā ar augstskolas noteikto kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās. Projekta 5.10.apakšpunkts nosaka, ka var būt arī citas pamatprasības, ja augstskola tādas ir noteikusi. Projekta 5.11.apkšpunkts nosaka, ka valsts pārbaudījumu komisija darbojas saskaņā ar tās nolikumu, kuru apstiprina augstskola.
Projekta 6.punkts nosaka pretendenta tiesības augstskolas noteiktajā kārtībā, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās, iesniegt lūgumu nomainīt iecelto valsts pārbaudījumu komisija locekli vai recenzentu, to argumentēti pamatojot. Šāda tiesību norma ir nepieciešama, jo Projektā ir jāparedz līdzīga iespēja kā promocijas padomju gadījumā.
Projektā noteiktā dažādu nozaru specifiku respektējoša pieeja attiecībā uz pamatprasībām profesionālo doktora studiju programmu mākslās īstenošanā iesaistīto doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju zinātniskajai un pedagoģiskajai kvalifikācijai, valsts pārbaudījumu komisijas locekļu kvalifikācijai un valsts pārbaudījumu komisijas izveidei nodrošina augstskolām iespēju profesionāli un pamatoti izvērtēt doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāja kandidatūras atbilstību darba vadītāja pienākumu veikšanai, ņemot vērā savas institucionālās prioritātes, akadēmisko profilu, mākslinieciskās jaunrades jomas un pētniecības attīstības virzienus, tādējādi stiprinot gan kvalitatīvu doktorantūras īstenošanu, gan augstskolas autonomiju. Kopumā Projekts ietver pamatprasības, bet arī paredz iespēju augstskolām savos iekšējos noteikumos detalizētāk regulēt procesus, kas ir saistīti ar profesionālās doktorantūras mākslās īstenošanu, izvērtējot doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba darbu vadītāju atbilstību, ņemot vērā konkrētās nozares vai kopīgo nozaru specifiku, starpdisciplinaritātes aspektus, kā arī akadēmiskā darba, pētniecības un mākslinieciskās jaunrades kvalitāti un ietekmi ilgtermiņā. Šāda pieeja atbilst mūsdienu starptautiskajai praksei, kas arvien vairāk akcentē kontekstuālu un jēgpilnu akadēmiskā darba izvērtējumu.
Nosakot citas pamatprasības profesionālās doktora studiju programmas mākslās doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāja zinātniskajai kvalifikācijai, augstskola var ievērot Sanfrancisko deklarācijas par pētniecības novērtēšanu (The Declaration on Research Assessment (DORA))[1] un Koalīcijas pētniecības novērtēšanas reformai (The Coalition for Advancing Research Assessment (COARA))[2] principus, kas uzsver nepieciešamību pētnieku kompetenci izvērtēt daudzdimensionāli, kontekstualizēti un kvalitatīvi. Šie principi aicina pāriet no vienīgi kvantitatīvas pieejas (piemēram, publikāciju skaits vai žurnālu ietekmes indikatori) uz kvalitatīvu, proti, uz saturu un pētnieka ieguldījuma nozīmi vērstu izvērtēšanu. Ievērojot šos principus, augstskola var noteikt arī tādas prasības, kas aptver:
1) pētniecības darba vai zinātniskās darbības rezultātu ietekmi ārpus akadēmiskās vides (piemēram, sabiedriskā, politiskā ietekme vai ietekme uz tautsaimniecības nozaru attīstību);
2) atvērtās zinātnes praksi (open science), starpdisciplināru darbu;
3)vai arī ieguldījumu pētniecības kopienas attīstībā (piemēram, aktīva doktorantu, maģistrantu vai jauno pētnieku konsultēšana un profesionālās attīstības veicināšana; nodrošina, ka pētījuma rezultāti ir pārbaudāmi un atkārtojami (caur metožu atklātību, datu pieejamību, atvērtu kodu publicēšanu u. tml.); datu koplietošana).
Augstskola, ja nepieciešams, var noteikt arī citas pamatprasības, kas ļauj papildināt izvērtēšanas ietvaru ar daudzdimensionāliem un kvalitatīviem kritērijiem, ievērojot arī iepriekšminētajos starptautiskajos principos ietvertos pētniecības novērtēšanas pamatprincipus. Šāda normu sistēma nodrošina līdzsvaru starp precīzi definētiem, caurskatāmiem kritērijiem un augstskolas autonomijas īstenošanu, veicinot saskaņotu, kvalitatīvu un uz starptautiskām praksēm balstītu valsts pārbaudījumu komisijas darbību.
[1] Sanfrancisko deklarācija par pētniecības novērtēšanu (San Francisco Declaration on Research Assessment (DORA)) – tika pieņemta 2012.gadā. Tā aicina iestādes “neizmantot žurnālu ietekmes faktoru kā aizstājēju publikāciju kvalitātei” un uzsver, ka: “pētnieku ieguldījums jāvērtē plašākā zinātniskajā, sabiedriskajā un kontekstuālajā ietvarā” (DORA, 2012). Skat. Declaration on Research Assessment (DORA). (2012). San Francisco Declaration on Research Assessment. https://sfdora.org/read/
[2] Koalīcija pētniecības novērtēšanas reformai (Coalition for Advancing Research Assessment (COARA)) – dibināta 2022.gadā kā Eiropas Komisijas iniciatīva (European Commission, 2022), tās Vienošanās par pētniecības novērtēšanas reformu (Agreement on Reforming Research Assessment) aicina “atzīt dažādus pētniecības ieguldījuma veidus un rezultātus, tostarp atvērtās zinātnes prakses, sadarbības formu, pētniecības ietekmi uz sabiedrību un zinātnes kopienu”. Skat. līguma tekstu: European Commission. (2022). Agreement on Reforming Research Assessment. Coalition for Advancing Research Assessment (COARA). https://coara.eu/agreement/the-agreement-full-text/
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
-
Apraksts
Projekta nepieciešamību pamatojošie pētījumi/izvērtējumi ir norādīti 2024.gada 14.marta likuma “Grozījumi Augstskolu likumā” anotācijas 1.sadaļā
https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS14.nsf/0/00D5FB2420D688F1C2258918002757C7?OpenDocument
https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS14.nsf/0/00D5FB2420D688F1C2258918002757C7?OpenDocument
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- studenti
- doktoranti
- profesionālo doktora studiju programmu mākslās īstenošanā iesaistīto doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāji
- valsts pārbaudījumu komisijas locekļi
- recenzenti
- teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darbu autori
Ietekmes apraksts
Projektā noteiktās prasības būs attiecināms uz augstāk minētajām fiziskām personām.
Juridiskās personas
- augstskolas
Ietekmes apraksts
Projektā noteiktās prasības būs attiecināmas uz augstskolām, kuras īsteno profesionālās doktorantūras studiju programmas mākslās.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Latvijas Mākslas akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Kultūras akadēmijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Darba grupa/domnīca
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Projekta sagatavošanai Kultūras ministrija 2025.gadā organizēja domnīcu, kurā piedalījās mākslu un kultūras universitāšu (Latvijas Mākslas akadēmijas, Latvijas Kultūras akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas) un Kultūras ministrijas pārstāvji. Regulāras domnīcas tiešsaistes diskusijas un elektroniskas saskaņošanas par Projektā noteikto tiesisko regulējumu tika organizētas, sākot ar 2025.gada 7.maiju, tostarp 2025.gada 15.maijā un 21.maijā notika MS Teams tiešsaistes sanāksmes. Projekta izstādes gaitā tika saņemti precizējumi un komentāri no Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī notika elektroniskā saskaņošana gan ar mākslu un kultūras universitātēm, gan ar Izglītības un zinātnes ministriju.
Projekts attiecas uz tām augstskolām, kuru studiju piedāvājumā ir profesionālās doktorantūras studijas mākslās.
Projekts attiecas uz tām augstskolām, kuru studiju piedāvājumā ir profesionālās doktorantūras studijas mākslās.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Kultūras ministrija
- Latvijas Mākslas akadēmija
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts netieši saistīts ar Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027.gadam (NAP2027) (pieņemts Saeimā 2020.gada 2.jūlijā) prioritāti “Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei”, jo atbilst tās rīcības virzienam “Zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”. Projektā noteiktās pamatprasības attiecībā uz kvalifikāciju personām, kuras iesaistītas profesionālo doktora studiju programmu mākslās doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu vadīšanā, kā arī pamatprasības valsts pārbaudījumu komisijas locekļu kvalifikācijai un valsts pārbaudījumu komisijas izveidei ceļ profesionālo doktora studiju programmu mākslās doktorantūras kvalitāti un veicina cilvēkkapitāla attīstību augstākajā izglītībā, zinātnē un mākslinieciskajā jaunradē, tādējādi sekmējot attiecīgās prioritātes mērķu sasniegšanu.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts var pozitīvi ietekmēt akadēmiskā personāla atjaunotni un sniegt darba iespējas jaunajiem doktorantiem, tādējādi sekmējot nodarbinātību un mobilitāti augstākās izglītībā, zinātnē un mākslinieciskajā jaunradē.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts nosaka pamatprasības attiecībā uz kvalifikāciju personām, kuras vada profesionālo doktora studiju programmu mākslās teorētiskos pētījumus un mākslinieciskās jaunrades darbus vai piedalās valsts pārbaudījumu komisijās kā locekļi, tādējādi veidojot nosacījumus konkrētu akadēmiskā darba funkciju veikšanai.
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi