Anotācija (ex-ante)

1. Līdzšinējā kārtība paredz, ka Komiteju materiāltehniski nodrošina un komitejas sekretariāta funkcijas veic Veselības ministrija. Pārskatot ar Veselības ministrijai deleģētās funkcijas un uzdevumus, kā arī izvērtējot funkciju apjomu, nepieciešamību un intensitāti, Veselības ministrijai ir nepieciešams stiprināt kapacitāti noteikto kompetenču jomā, nodrošinot to koordināciju un doto uzdevumu izpildes kontroli un analīzi. Tādējādi Komitejas darba materiāltehnisko nodrošināšanu un sekretariāta funkcijas veikšanu, kas noteikta Nolikumā, Veselības ministrija rosinājusi nodot Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumu Nr.286 “Veselības ministrijas nolikums” 24.punktā minētajai padotības iestādei – Rīgas Stradiņa universitātei.

2. 2024.gada 3.janvārī ir stājies spēkā 2023.gada 6.decembrī pieņemtais likumprojekts "Grozījumi Ārstniecības likumā", kas noteic, ka Centrālā medicīnas ētikas komiteja, izskatot uz sociālajām problēmām attiecināmos biomedicīniskā progresa ētikas jautājumus, piemēro maksas pakalpojumu cenrādi. Maksas pakalpojumu cenrādi apstiprina Ministru kabinets. Saistībā ar minēto, nepieciešams veikt grozījumus Nolikumā.

1. Ar Rīgas Stradiņa universitātes saņemto atbalstu par turpmāku Komitejas darbībai nepieciešamo materiāltehnisko nodrošināšanu un sekretariāta funkcijas veikšanu, nepieciešams veikt grozījumus Nolikumā, kas noteiktu Rīgas Stradiņa universitāti kā minēto funkciju pārņēmēju. Nolikuma 12. punktā tiek veikts tehnisks grozījumus, aizstājot iestādi "Veselības ministrija" ar "Rīgas Stradiņa universitāti", kas turpmāk veikts Komitejas materiāltehnisko nodrošināšanu un Komitejas sekretariāta funkcijas, institucionāli efektivizējot Komitejas funkciju un lietu izskatīšanu. 
Rīgas Stradiņa universitāte ir viena no vadošajām biomedicīnas pētījumu iestādēm, kur tiek attīstīta ne tikai pati pētniecība, bet arī pētniecības ētika. To atspoguļo arī mācību kursi, proti, topošie ārsti un pētnieki saņem speciālu izglītību pētījumu ētikas jautājumos, savukārt Rīgas Stradiņa universitātes mācībspēki (piemēram, asoc. prof. V. Sīlis) ir snieguši ievērojamu ieguldījumu pētījumu ētiskās pārraudzības izpētē, rezultātus publicējot recenzētos starptautiskos izdevumos. Blakus tam tiek attīstīta arī ar medicīnas tiesībām saistītā joma, kas nodrošina dialogu starp juristiem un ētikas speciālistiem.

2. Noteikumu projekts paredz, ka Komiteja sniedz maksas pakalpojumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Centrālās medicīnas ētikas komitejas pakalpojumu maksas cenrādi. Līdz šim Komiteja Nolikumā minētās funkcijas veica bez maksas, vienlaikus paredzot, ka Komitejas locekļi atalgojumu par darbu komitejā nesaņem. Pēc Rīgas Stradiņa universitātes rosinājuma veicinātu kvalitatīvu Komitejas darbu, kā arī, ņemot vērā citu dalībvalstu praksi, atbilstoši Ārstniecības likuma 15.¹ pantā noteiktajam tiks izstrādāts jauns Komitejas maksas pakalpojumu cenrādis, paredzot ieviest maksas pakalpojumus. Maksa tiks iekasēta par Nolikumā minētajām Komitejas funkcijām, tajā skaitā saistībā ar pētījumu pieteikumu dokumentu novērtēšanu atzinuma saņemšanai, kas tiktu novirzīta sekretariāta funkciju un materiāltehniskā nodrošinājuma radīto izmaksu segšanai, kā arī Komitejas personālsastāva darba apmaksai. Piemēram, Īrijā tiek iekasēta atšķirīga samaksa par pētījumu protokolu izskatīšanu atkarībā no tā, vai tam ir komerciāls vai nekomerciāls statuss (skat.tiešsaitē: https://www.nrecoffice.ie/apply/fees/). Kas attiecas uz Komitejas locekļu darba apmaksu, tad Norvēģijā tiek izmantota šāda stratēģija: komitejas locekļiem maksā valdības noteiktu summu, kas noteikta vienāda visām komitejām, valdēm, padomēm un citām līdzīgām institūcijām. 

3. Noteikumu projekts noteic pārejas periodu līdz 2024.gada 1.oktobrim, paredzot, ka Komitejas finanses administrēs Rīgas Stradiņa universitāte, ieviešot maksas pakalpojumu cenrādi, no kura tiks finansētas Komitejas sekretariāta funkcijas (tai skaitā arī materiāltehniskā nodrošinājuma apmaksa).