Anotācija

1. MK rīkojums saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15. panta ceturtās daļas 5. punktu paredz ar 2025. gada 1. janvāri likvidēt ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestādi – Centru – un nodot Centra funkcijas un uzdevumus Valsts izglītības attīstības aģentūrai, kā arī pārveidot Valsts izglītības attīstības aģentūru, tai skaitā mainot tās nosaukumu (turpmāk – Aģentūra). Aģentūra ar 2025. gada 1. janvāri ir Centra funkciju, pārvaldes uzdevumu, tiesību, saistību, resursu, informācijas sistēmu, mantas, finanšu līdzekļu, lietvedības un arhīva pārņēmēja. Ievērojot MK rīkojumā minēto, nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus MK noteikumos Nr. 483 attiecībā uz 4.2.3.1. pasākuma ESF+ projekta iesniedzēju un finansējuma saņēmēju. Atbilstoši MK rīkojumam ar 2025. gada 1. janvāri Centra funkcijas un uzdevumi ir nodoti Aģentūrai (nav mainīts Aģentūras nosaukums) un ir apstiprināti Ministru kabineta 2025. gada 1. aprīļa noteikumi Nr. 207 "Valsts izglītības attīstības aģentūras nolikums" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 207). MK noteikumi Nr. 207 stājās spēkā 2025. gada 8. aprīlī un ir piemērojami ar 2025. gada 1. janvāri. 
2. MK noteikumu Nr. 483 3. punktā ietvertā 4.2.3.1. pasākuma mērķa grupas definīcijā nav ietverti izglītojamie, kas vispārējās pamatizglītības programmu apgūst profesionālās izglītības iestādē. Vienlaikus, piemēram, mākslu izglītības kompetences centrs "Nacionālā Mākslu vidusskola", kas ir valsts dibināta profesionālās pamata un vidējās izglītības iestāde, īsteno vispārējās pamatizglītības programmu. Lai nodrošinātu, ka 4.2.3.1. pasākuma ESF+ projekta atbalstu var saņemt arī izglītojamie, kas vispārējās pamatizglītības programmu apgūst profesionālās izglītības iestādē, nepieciešams precizēt 4.2.3.1. pasākuma mērķa grupu. Tā kā ESF+ projekta darbības, kuras īsteno 4.2.3.1. pasākuma sadarbības partneri un kas paredz mērķa grupas izglītojamo iesaisti, ir paredzēts nodrošināt klātienes formā (t. sk. lai veicinātu izglītojamo aktīvu dalību mācību procesā un iekļaušanos izglītības iestādes vidē), papildus nepieciešams noteikt, ka 4.2.3.1. pasākuma mērķa grupā ietilpst izglītojamie, kas vispārējās izglītības programmas un profesionālās izglītības programmas apgūst klātienes formā. 
3. Lai veicinātu 4.2.3.1. pasākuma īstenošanā iesaistīto pušu sadarbību mērķa grupas izglītojamo atbalstam pašvaldību izglītības ekosistēmas ietvaros, attīstot integrētu skolas-kopienas pieeju, nepieciešams nodrošināt, lai mērķa grupas izglītojamiem 4.2.3.1. pasākuma atbalsts ir pieejams visiem vienlīdzīgi neatkarīgi no tā, vai izglītības iestādi, kurā izglītojamais reģistrēts, ir dibinājusi valsts, valsts augstskola, pašvaldība vai cita juridiskā vai fiziskā persona. Līdz ar to 4.2.3.1. pasākuma īstenošanā nepieciešams iesaistīt privātās izglītības iestādes. Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas (turpmāk – VIIS) datiem Latvijā uz 2024. gada 1. septembri darbojās 74  privātās vispārējās izglītības iestādes, kurās vispārējās pamata un vidējās izglītības programmas apguva 17 488 izglītojamie, kuri mācījās 1.–12. klasē. Savukārt uz 2024. gada 1. oktobri darbojās 4 privātās profesionālās pamata un vidējās izglītības iestādes (t. sk. 1 tehnikums un 3 profesionālās vidusskolas), kurās mācījās 796 izglītojamie. 
4. Lai veicinātu 4.2.3.1. pasākuma atbalsta plašāku pieejamību mērķa grupas izglītojamiem, nepieciešams rast papildu finansējumu MK noteikumu Nr. 483 23.3. apakšpunktā minētā individualizētā atbalsta apjoma palielināšanai, t. sk. nepieciešams paplašināt pedagogu konsultatīvā atbalsta pieejamību mērķa grupas izglītojamiem. Atbilstoši spēkā esošo MK noteikumu Nr. 483 23.3.1.2. apakšpunktam pedagoga konsultācijas mācību priekšmetos 4.2.3.1. pasākumā ir paredzēts īstenot izglītojamiem, kuri par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmuši tikai liecību un atkārtoti mācās 9. klasē vai ir uzņemti profesionālās izglītības iestādē. Minētā darbība neparedz preventīvu atbalstu izglītojamiem mācību satura apguvē (t. sk. vispārējās obligātās pamatizglītības satura apguvē, lai veicinātu centralizēto eksāmenu nokārtošanu jau pirmajā reizē). Papildu finansējuma pieejamība MK noteikumu Nr. 483 23.3. apakšpunktā minētā individualizētā atbalsta īstenošanai (izglītojamiem individuāli vai grupās) veicinās arī izglītības finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanu, jo pedagogu, izglītības iestāžu atbalsta personāla, ergoterapeita, surdotulka un izglītojamo mentora atbalsts grozīto MK noteikumu Nr. 483 23.3. apakšpunktā minētājām izglītojamo grupām ESF+ projektā būs pieejams lielākā apmērā, tādējādi 4.2.3.1. pasākumā pieejamais finansējums tiek palielināts, lai paplašinātu atbalstu izglītības iestādēs izglītības finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai. 4.2.3.1. pasākuma MK noteikumu Nr. 483 23.3. apakšpunktā minētais individualizētais atbalsts izglītojamiem tiek nodrošināts saskaņā ar katram izglītojamam izveidotu individuālu (atbalsta) plānu, ir mērķēts atbalsts (t. i., vērsts uz sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku samazināšanu mērķa grupas izglītojamiem) un ir paredzēts papildus valsts budžeta ietvaros nodrošinātajam konsultatīvajam atbalstam, t. sk. ņemot vērā atbildīgās iestādes izstrādātās un ar vadošo iestādi saskaņotās vienkāršoto izmaksu metodikas, izglītojamiem pieļaujamo mācību slodzes apmēru un 4.2.3.1. pasākuma ESF+ projekta darbību īstenošanas vadlīnijās sadarbības partneriem (VIAA, 2025) [1] noteiktos ierobežojumus un sniegtos ieteikumus.  
Lai veicinātu vispārējās obligātās pamatizglītības satura apguvi (t. sk. centralizēto eksāmenu nokārtošanu pirmajā reizē), nepieciešams nodrošināt pedagogu konsultācijas mācību priekšmetos jau preventīvi, konsultatīvo atbalstu sniedzot vismaz vispārējās pamatizglītības otrajā posmā, t. i., izglītojamiem 7.–9. klasē, kuriem ir konstatēts sociālās atstumtības vai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risks. Saskaņā ar VIIS operatīvajiem datiem 2024. gada 1. septembrī vispārējās izglītības programmās 7.–9. klasē mācījās 59 317 izglītojamie (t. sk. 7. klasē – 18 900 izglītojamie, 8. klasē – 19 037 izglītojamie un 9. klasē – 21 380 izglītojamie). 
Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 2024. gadā mācības pārtraukušo jauniešu īpatsvars 18–24 gadu vecumā Latvijā ir 7,9 %. Pieņemot, ka 7,9 % izglītojamo, kuri 7.–9. klasē apguva vispārējās izglītības programmas, ir priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risks, indikatīvi riska grupas apjoms ir 4686 izglītojamie. 
Lai gan Latvijā 2024. gadā priekšlaicīgi mācības pārtraukušo jauniešu īpatsvars vecumā no 18 līdz 24 gadiem kopumā joprojām ir zemāks par Eiropas Savienības līmenī līdz 2030. gadam sasniedzamo mērķi – 9 % [2], nepieciešams turpināt sistēmisku un koordinētu atbalstu sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska samazināšanai, ņemot vērā, ka mācības pārtraukušo jauniešu īpatsvars 2024. gadā ir palielinājies (pavisam – 7,9 %) salīdzinājumā ar 2022. gada datiem (pavisam – 6,7 %) un 2023. gada datiem (pavisam – 7,7 %). 
Preventīva konsultatīva atbalsta sniegšana izglītojamiem, īpaši centralizēto eksāmenu mācību priekšmetos, ir arī būtiska, ievērojot, ka no 2025./2026. mācību gada ir paredzēts paaugstināt prasības izglītojamiem vērtējuma iegūšanai valsts pārbaudes darbos. Atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumu Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 747) 27.¹ punktam vērtējums valsts pārbaudes darbā nav iegūts, ja darba kopvērtējums 2022./2023. mācību gadā, 2023./2024. mācību gadā un 2024./2025. mācību gadā ir mazāks nekā 10 % un 2025./2026. mācību gadā ir mazāks nekā 15 %. Savukārt 2026. gada 1. septembrī stāsies spēkā MK noteikumu Nr. 747 17.¹ punkts, kas paredz, ka valsts noteiktajā pārbaudes darbā vērtējums nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā 20 %. 
Saskaņā ar VIIS datiem 2023./2024. mācību gadā 9. klases centralizētos eksāmenus (vienu vai vairākus) nenokārtoja 729 izglītojamie (unikālie kodi), t. sk. 632 izglītojamie nenokārtoja vienu centralizēto eksāmenu, 86 izglītojamie – divus centralizētos eksāmenus un 11 izglītojamie – trīs centralizētos eksāmenus. No 632 izglītojamiem, kas nenokārtoja vienu centralizēto eksāmenu, 502 nenokārtoja matemātikas, 95 – angļu valodas un 35 – latviešu valodas centralizēto eksāmenu. Savukārt 2024./2025. mācību gadā uz otru gadu tajā pašā klasē palika 3135 izglītojamie (jeb 1,7 % no kopējā 1.–9. klases izglītojamo skaita), no tiem 9. klasē – 1096 izglītojamie (jeb 5,1 % no kopējā 9. klašu izglītojamo skaita). Izglītības likuma 4. pantā ir noteikts, ka pamatizglītības iegūšana vai pamatizglītības iegūšanas turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai ir obligāta. 
Spēkā esošo MK noteikumu Nr. 483 23.3.1.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros pedagoga konsultācijas mācību priekšmetos var saņemt izglītojamie, kuri par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmuši tikai liecību un ir uzņemti profesionālās izglītības iestādē. Vienlaikus ir nepieciešams stiprināt arī vispārējās izglītības mācību priekšmetu apguvi profesionālās izglītības iestāžu 1.–2. kursā, jo šajā posmā vērojams lielāks atskaitīto izglītojamo skaits. Saskaņā ar VIIS datiem uz 2024. gada 1. oktobri profesionālās izglītības programmās pamata un vidējās profesionālās izglītības pakāpē pavisam mācījās 28 624 izglītojamie (t. sk. sadalījumā pa mācību gadiem: 10 255 izglītojamiem – 1. mācību gads, 7817 izglītojamiem – 2. mācību gads, 5781 izglītojamam – 3. mācību gads un 4771 izglītojamam – 4. mācību gads). Izglītības programmās, kurās vispārējās izglītības mācību priekšmetu ir vairāk nekā citās izglītības programmās, vidēji no 1. un 2. kursa atskaitīti 16,7 % izglītojamo (t. i., no 1. kursa – 19,8 % un no 2. kursa – 12,9 %). Minētie dati liecina, ka šie izglītojamie pirms tam ir bijuši priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska grupā un ir nepieciešams paredzēt pedagogu papildu konsultācijas mācību priekšmetos, lai veicinātu izglītības turpināšanu un iegūšanu. 
5. Noteikumu projekts paredz arī citus papildinājumus un tehniskus precizējumus 4.2.3.1. pasākuma ESF+ projekta sekmīgai īstenošanai, kas detalizētāk skaidroti un pamatoti risinājuma aprakstā (anotācijas 1.3. apakšpunkts).

[1] Projekta "Skola kopienā" darbību īstenošanas vadlīnijas sadarbības partneriem. Valsts izglītības attīstības aģentūra, 2025. Materiāls tapis ESF+ projekta "Skola – kopienā" (identifikācijas Nr. 4.2.3.1/1/24/I/001) ietvaros. https://www.skola-kopiena.lv/partners  
[2] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX%3A32021G0226%2801%29

1. Ņemot vērā, ka atbilstoši MK rīkojuma 1.1. apakšpunktā un 2. punktā noteiktajam ar 2025. gada 1. janvāri Centrs tiek likvidēts un Centra funkciju, pārvaldes uzdevumu, tiesību, saistību, resursu, informācijas sistēmu, mantas, finanšu līdzekļu, lietvedības un arhīva pārņēmēja ir Aģentūra, noteikumu projekts paredz grozījumus MK noteikumu Nr. 483 ​​​​​12. punktā, nosakot, ka ESF+ projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros ir Aģentūra. Vienlaikus noteikumu projekts paredz MK noteikumus Nr. 483 papildināt ar noslēguma jautājumu, nosakot, ka grozījumi MK noteikumu Nr. 483 12. punktā, kas tieši saistīti ar Centra likvidāciju, piemērojami ar 2025. gada 1. janvāri. 4.2.3.1. pasākuma ietvaros projektu iesniegumu atlase ir pabeigta un 2024. gada 20. decembrī ir noslēgta CFLA vienošanās ar Centru par ESF+ projekta īstenošanu. Ievērojot MK noteikumu Nr. 483 13. punktā noteikto, ka projekta iesniedzējs pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas kļūst par finansējuma saņēmēju, un MK rīkojuma 1.1. apakšpunktā un 2. punktā noteikto Centra likvidēšanu un tā funkciju un uzdevumu nodošanu Aģentūrai, ar 2025. gada 1. janvāri 4.2.3.1. pasākuma ietvaros īstenotā ESF+ projekta finansējuma saņēmējs ir Aģentūra. 
2. MK noteikumu Nr. 483 3. punktā minētā 4.2.3.1. pasākuma mērķa grupa tiek papildināta, ietverot tajā profesionālās izglītības iestāžu, kas īsteno vispārējās pamatizglītības programmas, izglītojamos no 1. līdz 9. klasei. Papildus tiek noteikts, ka mērķa grupas izglītojamie vispārējās izglītības un profesionālās izglītības programmas apgūst klātienes formā, tā kā ESF+ projekta darbības, kuras īsteno 4.2.3.1. pasākuma sadarbības partneri un kas paredz mērķa grupas izglītojamo iesaisti, ir paredzēts īstenot klātienē. Atbilstoši noteikumu projektam jaunā redakcijā tiek izteikts MK noteikumu Nr. 483 3. punkts, paredzot, ka 4.2.3.1. pasākuma mērķa grupa ir vispārējās izglītības iestāžu izglītojamie no 1. līdz 12. klasei, profesionālās izglītības iestāžu, kas īsteno vispārējās pamatizglītības programmas, izglītojamie no 1. līdz 9. klasei, kā arī profesionālās izglītības iestāžu un profesionālās izglītības programmas īstenojošo vispārējās izglītības iestāžu izglītojamie no 1. līdz 4. kursam. Mērķa grupas izglītojamie vispārējās izglītības un profesionālās izglītības programmas apgūst klātienes formā. Mērķa grupā neietilpst profesionālās ievirzes, profesionālās pilnveides, profesionālās tālākizglītības un profesionālās augstākās izglītības programmu izglītojamie. 
3. Lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas saņemt atbalstu visiem 4.2.3.1. pasākuma mērķa grupas izglītojamajiem, veicinot 4.2.3.1. pasākuma īstenošanā iesaistīto pušu sadarbību mērķa grupas izglītojamo atbalstam, attīstot integrētu skolas-kopienas pieeju, noteikumu projekts paredz 4.2.3.1. pasākuma īstenošanā kā sadarbības partnerus iesaistīt arī privātās vispārējās izglītības un privātās profesionālās izglītības iestādes. Atbilstoši noteikumu projektā paredzētajiem MK noteikumu Nr. 483 14. punkta grozījumiem Aģentūra kā 4.2.3.1. pasākuma finansējuma saņēmējs ESF+ projektu īstenos sadarbībā ar šādiem sadarbības partneriem: 
1) pašvaldībām (14.1. apakšpunkts); 
2) valsts, valsts augstskolu un privātām profesionālās izglītības iestādēm (tai skaitā koledžām), kas ir akreditētas un īsteno Latvijā licencētas vispārējās pamatizglītības programmas, kā arī profesionālās izglītības programmas pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē (14.2. apakšpunkts); 
3) valsts, valsts augstskolu un privātām vispārējās izglītības iestādēm, kas ir akreditētas un īsteno Latvijā licencētas vispārējās izglītības programmas pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē (14.3. apakšpunkts). 
4.2.3.1. pasākuma atbalsts ir paredzēts ar saimniecisko darbību nesaistītai darbībai un ir uzskatāms par valsts izglītības sistēmas ietvaros īstenotu valsts izglītību, t.i., atbalsts paredzēts vispārējās pamata un vidējās izglītības satura apguvei  (tai skaitā sekmīgai vispārējās izglītības, īpaši – vispārējās obligātās pamatizglītības, centralizēto eksāmenu nokārtošanai), priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska mazināšanai izglītojamiem un vienotas izglītības sistēmas attīstības veicināšanai vienotas skolas pieejas ietvaros (t. sk. ievērojot pāreju uz mācībām latviešu valodā atbilstoši Izglītības likuma pārejas noteikumu 102. punktā minētajiem grozījumiem).
Saskaņā ar Izglītības likuma 1. panta 7. punktu izglītības iestāde ir valsts, pašvaldību, valsts augstskolu vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir izglītības programmu īstenošana, vai komercsabiedrība, kurai izglītības programmu īstenošana ir viens no darbības veidiem. Eiropas Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu 28. punkts nosaka "Valsts izglītības sistēmas ietvaros nodrošinātā valsts izglītība, ko finansē un uzrauga valsts, var tikt uzskatīta par nesaimniecisko darbību. Tiesa ir atzinusi, ka valsts, "izveidojot un uzturot šādu valsts izglītības sistēmu, kas finansējumu galvenokārt saņem no valsts budžeta, nevis skolēniem vai viņu vecākiem (…), nevēlas iesaistīties darījumos par atlīdzību, bet īsteno savus pienākumus pret iedzīvotājiem sociālajā, kultūras un izglītības jomā" un 29. punkts nosaka: "Faktu, ka valsts izglītības pakalpojumi pēc būtības nav saimnieciskā darbība, neietekmē tas, ka skolēniem vai viņu vecākiem dažreiz jāmaksā mācību vai uzņemšanas maksa, kas palīdz segt sistēmas darbības izdevumus. Šādas iemaksas bieži vien sedz tikai nelielu daļu no konkrētā pakalpojuma patiesajām izmaksām un tādējādi nav uzskatāmas par atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Līdz ar to minētās iemaksas nemaina to, ka vispārējās izglītības pakalpojumiem, ko pārsvarā finansē valsts, nav saimnieciska rakstura." 
Atbilstoši Izglītības likuma 12. pantam privātā izglītības iestāde var noteikt maksu par izglītības ieguvi. Saskaņā ar Izglītības likuma 59. panta otro daļu privātās izglītības iestādes finansē to dibinātāji. Valsts piedalās privāto izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ja šajās izglītības iestādēs tiek īstenotas licencētas pirmsskolas izglītības programmas bērniem no piecu gadu vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai, licencētas pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības programmas, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas. MK noteikumu Nr. 483 14. un 18.1.1.1. apakšpunktā noteikts, ka 4.2.3.1. pasākuma ESF+ projekta īstenošanā (kā sadarbības partneri vai kā sadarbības partnera – pašvaldības – dibinātas) var iesaistīties tikai tās vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestādes, kas ir akreditētas un īsteno tādas Latvijā licencētas izglītības programmas pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē, kuru ietvaros apgūst vispārējās izglītības saturu. Atbalsts tiek piešķirts tikai tādu sadarbības partneru veikto darbību izmaksu segšanai, kas nepieciešamas, lai īstenotu vienotu valsts vispārējās pamatizglītības standartu [1] un vispārējās vidējās izglītības standartu [2]. Izglītības likuma 32. panta otrajā daļā ir noteikts, ka valsts izglītības standarta ievērošana ir obligāta katrai juridiskajai un fiziskajai personai, kas izstrādā un īsteno attiecīgo izglītības programmu.
4.2.3.1. pasākuma gala labuma guvēji ir pasākumā noteiktā mērķa grupa: vispārējās izglītības iestāžu izglītojamie no 1. līdz 12. klasei, profesionālās izglītības iestāžu, kas īsteno vispārējās pamatizglītības programmas, izglītojamie no 1. līdz 9. klasei, kā arī profesionālās izglītības iestāžu un profesionālās izglītības programmas īstenojošo vispārējās izglītības iestāžu izglītojamie no 1. līdz 4. kursam. Attiecīgi 4.2.3.1. pasākumā tiek nodrošināta vienlīdzīga atbalsta pieejamība visiem mērķa grupas izglītojamajiem neatkarīgi no izglītības iestādes, kurā mērķa grupas izglītojamais iegūst izglītību, dibinātāja.
Sadarbības partneriem pieejamais 4.2.3.1. pasākuma finansējuma apmērs darbību īstenošanai ESF+ projektā tiek noteikts atbilstoši ESF+ projekta finansējuma saņēmēja (Aģentūras) aprēķinātām kvotām, kas ir balstītas VIIS datos par izglītojamo skaitu. Pedagogu, izglītības iestāžu atbalsta personāla, izglītojamo mentora atlīdzībai, iniciatīvu projektu un partnerības projektu attiecināmajām izmaksām ir paredzēts piemērot atbildīgās iestādes izstrādātas un ar vadošo iestādi saskaņotas vienkāršoto izmaksu metodikas. Tādejādi tiek nodrošināts, ka 4.2.3.1. pasākuma finansējums tiek plānots pēc vienota principa visām iesaistītajām pašvaldībām un izglītības iestādēm (t. sk., privātajām izglītības iestādēm), līdz ar to nevienai no izglītības iestādēm netiek sniegtas ekonomiskas priekšrocības tirgū.
Izglītības likuma 9. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka valsts, pašvaldību un valsts augstskolu izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā. Ievērojot, ka atbilstoši noteikumu projektam 4.2.3.1. pasākuma mērķa grupā ietilpst izglītojamie, kas vispārējās izglītības programmas un profesionālās izglītības programmas apgūst klātienes formā (t. i., tādējādi paredzot, ka lielākā daļa izglītojamo ir Latvijas iedzīvotāji, kas vispārējo izglītību un profesionālo izglītību pamata un vidējās izglītības pakāpē iegūst Latvijas izglītības sistēmas ietvaros), secināms, ka noteikumu projektā paredzētajai privāto vispārējās izglītības un privāto profesionālās izglītības iestāžu iesaistei 4.2.3.1. pasākuma īstenošanā nebūs arī ietekmes uz Eiropas Savienības iekšējo tirgu. 
Ņemot vērā iepriekš minēto, privātajām izglītības iestādēm 4.2.3.1. pasākuma atbalsts nesniegs ekonomiskas priekšrocības tirgū un tam nebūs ietekmes uz konkurenci vai tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū, līdz ar to nav konstatējama vismaz viena no Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteiktajām pazīmēm un šāds atbalsts nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu. 
Lai gan ESF+ projektā privātās vispārējās izglītības iestādes un privātās profesionālās izglītības iestādes īstenos ar saimniecisko darbību nesaistītas darbības, ārpus šī projekta privātās vispārējās izglītības un privātās profesionālās izglītības iestādes var veikt arī saimnieciskās darbības. Tādēļ ir būtiski nodrošināt, ka atbalsts, kas piešķirts MK noteikumu Nr. 483 ietvaros nesaimnieciskai darbībai, nedod labumu citai saimnieciskai darbībai (ārpus ESF+ projekta), ko veic izglītības iestāde. Attiecīgi noteikumu projekts paredz MK noteikumus Nr. 483 papildināt ar jaunu – 33.7. apakšpunktu, nosakot, ka gadījumā, ja sadarbības partneris veic saimniecisko darbību, tiek nodrošināta atsevišķa darījumu ieņēmumu un izdevumu grāmatvedības uzskaite, kā arī darbību un ar to īstenošanu saistīto finanšu plūsmu nodalīšana, t. i., īstenojot ESF+ projektu, ESF+ projekta finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris "nodrošina atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par finansējuma izlietojumu projektā, nodalot projekta ietvaros veiktās darbības no citas saimnieciskās darbības, lai atbalsts, kas nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, nedod labumu sadarbības partnera veiktajām citām saimnieciskām darbībām."  
Noteikumu projektā jaunā redakcijā ir izteikts arī MK noteikumu Nr. 483 38. punkts, precizējot, ka ne tikai ESF+ projekta finansējuma saņēmējs, bet arī sadarbības partneri 4.2.3.1. pasākuma ietvaros īsteno ESF+ projektu, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu.
Noteikumu projektā rosinātie grozījumi MK noteikumos Nr. 483 veicinās iekļaujošas izglītības attīstību, bērna labāko interešu ievērošanu un ESF+ projekta mērķa sasniegšanu, attīstot ESF+ projektā iesaistīto pušu sadarbību pašvaldību izglītības ekosistēmas ietvaros.
4. Noteikumu projekts paredz palielināt 4.2.3.1. pasākumam pieejamā finansējuma apmēru un paplašināt MK noteikumu Nr. 483 23.3. apakšpunktā minētā individualizētā atbalsta, t. sk. pedagogu konsultāciju mācību priekšmetos, pieejamību mērķa grupas izglītojamiem. 
Lai palielinātu spēkā esošo MK noteikumu Nr. 483 23.3. apakšpunktā minētā individualizētā atbalsta apjomu, noteikumu projekts paredz palielināt ESF+ projektam pieejamā finansējuma apmēru. Atbilstoši noteikumu projektam jaunā redakcijā tiek izteikts MK noteikumu Nr. 483 8. punkts, kas paredz, ka 4.2.3.1. pasākuma ietvaros plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 29 545 252 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 25 113 464 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 4 431 788 euro. Vienlaikus atbilstoši noteikumu projektam tiek svītrots MK noteikumu Nr. 483 10. punkts, saskaņā ar kuru atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt 4.2.3.1. pasākumam pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu līdz šo noteikumu 8. punktā minētajam plānotajam kopējā attiecināmā finansējuma apmēram. 
Lai veicinātu 4.2.3.1. pasākuma atbalsta pieejamību lielākā apjomā mērķa grupas izglītojamiem vispārējās izglītības iestādēs un profesionālās izglītības iestādēs, ministrija rosina atļaut Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai kā Eiropas Savienības fondu sadarbības iestādei (turpmāk – sadarbības iestāde) veikt vienošanās par ESF+ projekta īstenošanu grozījumus, palielinot 4.2.3.1. pasākuma ietvaros apstiprinātā ESF+ projekta (Nr. 4.2.3.1/1/24/I/001) ESF+ finansējumu 11 554 358 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējumu 2 039 003 euro apmērā, tai skaitā: 
a) par visu 4.2.3.1. pasākumam plānoto ESF+ elastības finansējumu 6 407 394 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējumu 1 130 716 euro apmērā; 
b) par 4.2.4.2. pasākumam "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" (turpmāk – 4.2.4.2. pasākums) plānoto ESF+ elastības finansējumu 4 643 313 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējumu 819 408 euro apmērā;  
c) par 4.2.2.5. pasākumam "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai" (turpmāk – 4.2.2.5. pasākums) plānoto ESF+ elastības finansējuma daļu 503 651 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējuma daļu 88 879 euro apmērā.
Vienlaikus noteikumu projekta protokollēmuma projekts paredz, ka, ja netiek saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par grozījumiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam attiecībā uz 4.2.3.1. pasākuma un 4.2.4.2. pasākuma elastības finansējuma izmantošanu, kā arī attiecībā uz 4.2.2.5. pasākuma elastības finansējuma daļas izmantošanu, Izglītības un zinātnes ministrijai par elastības finansējuma izmantošanu ir jāsagatavo un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvais ziņojums ar fiskāli neitrāliem priekšlikumiem. 
ESF+ elastības finansējums 11 554 358 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums 2 039 003 euro apmērā ļautu 4.2.3.1. pasākumā papildus īstenot 931 052 pedagogu un izglītības iestāžu atbalsta personāla konsultāciju stundas (ievērojot, ka vienas konsultācijas stundas izmaksas ir 14,60 euro atbilstoši ministrijas vienkāršoto izmaksu metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika pedagogu atlīdzībai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 4.2. prioritātes "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" un 4.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt to, lai – jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām – būtu vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mācībām un iespēja to iegūt, sākot ar pirmsskolas izglītību un aprūpi un vispārējās izglītības un profesionālās izglītības un mācību gaitā līdz pat augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai un mācībām, tostarp veicināt mācību mobilitāti visiem un atvieglot piekļūstamības iespējas personām ar invaliditāti" 4.2.3.1. pasākumā "Integrēta "skola - kopiena" sadarbības programma atstumtības riska mazināšanai izglītības iestādēs" (turpmāk – metodika) [3]. Metodika paredz vienas vienības izmaksu standarta likmes aktualizēšanas nosacījumus. Attiecīgi darbības īstenošanai paredzētā finansējuma ietvaros maksimāli iespējamais konsultāciju stundu skaits var mainīties (samazināties), ja atbilstoši grozījumiem metodikā standarta likme tiek palielināta. Izglītojamo mentora, kas 4.2.3.1. pasākuma ESF+ projektā sniegs atbalstu izglītojamiem MK noteikumu Nr. 483 23.3.2. apakšpunkta ietvaros, vienkāršoto izmaksu metodikā paredzētā atlīdzības standarta likme ir saskaņošanā, tāpēc anotācijā netiek norādīta.
Atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 7. oktobra sēdes protokola Nr. 41 46. §  "Rīkojuma projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam""" 8. punktam elastības finansējums kļūst pieejams pēc Eiropas Komisijas lēmuma par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam grozījumiem. Izņēmuma gadījumā ministrija, virzot attiecīgo Ministra kabineta noteikumu projektu par specifiskā atbalsta mērķa vai tā pasākuma īstenošanu vai to grozījumus, Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā var rosināt ātrāku elastības finansējuma izmantošanu, izvērstu pamatojumu sniedzot sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā. Attiecīgi anotācijā tiek sniegts izvērsts pamatojums noteikumu projektam pievienotā protokollēmuma projekta 3. punktam par ātrāku elastības finansējuma izmantošanu 4.2.3.1. pasākuma ietvaros. Skaidrojam, ka elastības finansējums ir nepieciešams, lai lielākā apjomā nodrošinātu 4.2.3.1. pasākuma atbalsta pieejamību mērķa grupas izglītojamiem vispārējās izglītības iestādēs un profesionālās izglītības iestādēs, tādējādi paplašinot atbalstu izglītības iestādēs izglītības finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai. 4.2.3.1. pasākumam piesaistītā elastības finansējuma (t. sk. 4.2.3.1. pasākuma elastības finansējuma, kā arī 4.2.3.1. pasākumam pārdaļu rezultātā no 4.2.4.2. pasākuma un 4.2.2.5. pasākuma papildus piesaistītā elastības finansējuma) ietvaros ir paredzēts palielināt mērķa grupas izglītojamiem individualizētā atbalsta apjomu visās grozīto MK noteikumu Nr. 483 23.3. apakšpunktā minētajās individualizētā atbalsta pozīcijās, t. sk. lasītprasmes veicināšanai izglītojamiem 1.–3. klasē, pedagogu konsultācijām mācību priekšmetos, izglītojamo mentoru nodrošinātam atbalstam, kā arī, ievērojot mērķa grupas izglītojamiem konstatētos riskus un speciālistu pieejamību, var tikt paplašināts izglītības psihologa, sociālā pedagoga, pedagoga palīga, speciālā pedagoga, pedagoga karjeras konsultanta, bibliotekāra, skolotāja logopēda, surdotulka, ergoterapeita atbalsts) un veikta papildu mentoru sagatavošana MK noteikumu Nr. 483 23.4. apakšpunktā minētajā izglītojamo mentoru mācību programmā atbalsta sniegšanai izglītojamiem 4.2.3.1. pasākuma ietvaros. 4.2.3.1. pasākumam piesaistītais elastības finansējums minētajās pozīcijās tiks sadalīts precizētajā ESF+ projekta iesniegumā (t. sk. ņemot vērā 4.2.3.1. pasākuma ESF+ projektā piemērojamās vienkāršoto izmaksu metodikas, kas būs apstiprinātas uz precizētā ESF+ projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi), un finansējuma faktisko izlietojumu noteiks gan mērķa grupas izglītojamiem konstatētie riski, kas ne vienmēr ir iepriekš prognozējami (piem., grūtības kādā konkrētā mācību priekšmetā noteiktā mācību semestrī), gan pedagoģiskā, izglītības iestāžu atbalsta personāla un izglītojamo mentoru pieejamība un noslodze. 
Lai nodrošinātu, ka 4.2.3.1. pasākumam piesaistītais elastības finansējums tiek izlietots izglītojamo individualizētam atbalstam, noteikumu projektā jaunā redakcijā ir izteikts MK noteikumu Nr. 483 20. punkts, paredzot, ka ESF+ projekta finansējuma saņēmējs MK noteikumu Nr. 483 23.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību nodrošināšanai plāno finansējumu ne mazāk kā 40 procentu apmērā no 4.2.3.1. pasākumam pieejamā kopējā attiecināmā finansējuma. Attiecīgi atbilstoši noteikumu projektā paredzētajiem grozījumiem individualizētā atbalsta īstenošanai pieejamais finansējuma apmērs 4.2.3.1. pasākuma ietvaros tiek palielināts vismaz par 15 procentiem. Elastības finansējuma daļu, kas pārsniedz individualizētā atbalsta īstenošanai paredzēto finansējuma apjomu (vismaz 40 procentu apmērā no 4.2.3.1. pasākumam pieejamā kopējā attiecināmā finansējuma), izvērtējot nepieciešamību un ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus, 4.2.3.1. pasākuma ESF+ projekta ietvaros var novirzīt MK noteikumu Nr. 483 23.4. apakšpunktā minētās izglītojamo mentora mācību programmas īstenošanai, kā arī var izmantot primāri noteiktajam mērķim – individualizētā atbalsta īstenošanai MK noteikumu Nr. 483 23.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību ietvaros. 
Vienlaikus noteikumu projektā tiek precizēta MK noteikumu Nr. 483 23.3.1. apakšpunktā minētā speciālistu atbalsta un konsultāciju, kas tiek sniegtas izglītojamiem individuāli vai grupā MK noteikumu Nr. 483 23.3. apakšpunktā minētā individuālā plāna ietvaros, īstenošanas nosacījumi.
Lai sniegtu efektīvu un kvalitatīvu atbalstu lasītprasmes veicināšanai mērķa grupas izglītojamiem 1.–3. klasē, kuriem konstatēts sociālās atstumtības vai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risks, noteikumu projektā precizēts minētā atbalsta īstenošanā iesaistāmo speciālistu loks, kā arī paredzēts, ka atbalsts lasītprasmes veicināšanai var tikt nodrošināts ne tikai grupas atbalsta, bet arī individuāla atbalsta veidā. Individuāla un grupu atbalsta nodrošināšana lasītprasmes veicināšanai, tai skaitā mazākumtautību (piemēram, romu), izglītojamajiem no 1. līdz 3. klasei, ir būtiska, lai laikus kompensētu iespējamos valodas prasmju atšķirību radītos šķēršļus, veicinātu vienlīdzīgas izglītības iespējas un samazinātu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskus. Lasītprasmes veicināšanā nepieciešama multidisciplināra pieeja, jo atbalsta efektivitāti nosaka ne tikai pedagoģiskās zināšanas, bet arī speciālistu kompetences valodas attīstības, mācīšanās traucējumu identificēšanas un atbilstošu metožu pielietošanas jomā. Atbilstoši noteikumu projektam jaunā redakcijā tiek izteikts MK noteikumu Nr. 483 23.3.1.1. apakšpunkts, paredzot pedagoga, speciālā pedagoga un skolotāja logopēda atbalstu lasītprasmes veicināšanai mērķa grupas izglītojamiem 1.–3. klasē, kuriem ir konstatēts sociālās atstumtības vai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risks. Vienlaikus atbilstoši noteikumu projektam jaunā redakcijā tiek izteikts arī MK noteikumu Nr. 483 23.3.1.3. apakšpunkts, precizējot, ka speciālistu (t. sk. speciālā pedagoga un skolotāja logopēda) atbalsts, kas tiek nodrošināts MK noteikumu Nr. 483 23.3.1.3. apakšpunkta ietvaros, neietver atbalstu lasītprasmes veicināšanai, kas tiek sniegts MK noteikumu Nr. 483 23.3.1.1. apakšpunkta ietvaros, tādējādi nodrošinot 4.2.3.1. pasākuma atbalstāmo darbību un to īstenošanai paredzēto izmaksu nošķiršanu. Attiecīgi grozītais MK noteikumu Nr. 483 23.3.1.3. apakšpunkts paredz izglītības psihologa, sociālā pedagoga, pedagoga palīga, speciālā pedagoga, pedagoga karjeras konsultanta, bibliotekāra, skolotāja logopēda, surdotulka, ergoterapeita atbalstu pēc nepieciešamības mērķa grupas izglītojamiem, kuriem ir konstatēts sociālās atstumtības vai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risks, kā arī izglītojamiem, kuri par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmuši tikai liecību un atkārtoti mācās 9. klasē vai ir uzņemti profesionālās izglītības iestādē, izņemot atbalstu lasītprasmes veicināšanai mērķa grupas izglītojamiem 1.–3. klasē, kas tiek nodrošināts šo noteikumu 23.3.1.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros.
Lai paplašinātu pedagogu konsultāciju mācību priekšmetos pieejamību sociālās atstumtības un  priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskam pakļautiem izglītojamiem, noteikumu projektā jaunā redakcijā tiek izteikts MK noteikumu Nr. 483 23.3.1.2. apakšpunkts, paredzot īstenot pedagoga konsultācijas mācību priekšmetos izglītojamiem 7.–9. klasē un profesionālās izglītības iestāžu un profesionālās izglītības programmas īstenojošo vispārējās izglītības iestāžu izglītojamiem 1.–2. kursā, kuriem ir konstatēts sociālās atstumtības vai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risks, kā arī pedagoga konsultācijas mācību priekšmetos un atbalsta pasākumu īstenošanu izglītojamiem, kuri par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmuši tikai liecību un atkārtoti mācās 9. klasē vai ir uzņemti profesionālās izglītības iestādē. 
Salīdzinot ar spēkā esošajiem MK noteikumiem Nr. 483, noteikumu projekts papildus paredz pedagoga konsultācijas mācību priekšmetos izglītojamiem 7.–9. klasē un profesionālās izglītības iestāžu un profesionālās izglītības programmas īstenojošo vispārējās izglītības iestāžu izglītojamiem 1.–2. kursā, kuriem ir konstatēts sociālās atstumtības vai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risks. Vienlaikus tiek saglabāts spēkā esošo MK noteikumu Nr. 483 23.3.1.2. apakšpunktā jau paredzētais atbalsts – pedagoga konsultācijas mācību priekšmetos un atbalsta pasākumu īstenošana izglītojamiem, kuri par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmuši tikai liecību un atkārtoti mācās 9. klasē vai ir uzņemti profesionālās izglītības iestādē. Lai gan izglītojamie, kuri par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmuši tikai liecību un atkārtoti mācās 9. klasē vai ir uzņemti profesionālās izglītības iestādē, arī ir priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskam pakļauti izglītojamie, MK noteikumos Nr. 483 un noteikumu projektā šie izglītojamie ir minēti kā atsevišķa grupa, tā kā atbalsts šai izglītojamo grupai ir sniedzams nevis preventīvi, bet jau iestājušos nelabvēlīgu seku dēļ. 
Atbilstoši ESF+ projekta darbību īstenošanas vadlīnijām sadarbības partneriem (VIAA, 2025) [4], izvēloties mācību priekšmetu, kurā nepieciešamas pedagoga konsultācijas, jāņem vērā, ka atbalsta pasākuma mērķis ir samazināt sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku, sniegt akadēmisko atbalstu mācību priekšmetu apguvē, motivēt veiksmīgi nokārtot centralizētos eksāmenus un uzlabot akadēmiskos sniegumus. Tādēļ ieteicams izvēlēties tos mācību priekšmetus, kuros: 1) izglītojamais ir nesekmīgs;  2) izglītojamais nav nokārtojis centralizēto eksāmenu; 3) izglītojamajam pastāv risks nenokārtot centralizēto eksāmenu. [33. lpp.] Noteikumu projektā rosinātie MK noteikumu Nr. 483 23.3.1.2. apakšpunkta grozījumi ESF+ projektā ļaus efektīvāk plānot un īstenot konsultācijas mācību priekšmetos, t. sk. izglītojamo preventīvam atbalstam. 
ESF+ elastības finansējuma pieejamība, kas nodrošināta, nesagaidot Eiropas Komisijas lēmumu, 4.2.3.1. pasākuma ESF+ projektā neradīs neattiecināmības risku, jo ieguldījumi ir plānoti 4.2.3.1. pasākuma atbalstāmo darbību ietvaros, paplašinot to īstenošanas apmēru. Tomēr negatīva Eiropas Komisijas lēmuma gadījumā par ESF+ elastības finansējuma piešķiršanu 4.2.3.1. pasākumam (kā arī pasākumiem, no kuriem ir paredzēta elastības finansējuma piesaistīšana 4.2.3.1. pasākuma atbalstāmo darbību īstenošanai, t. i., 4.2.4.2. pasākumam un 4.2.2.5. pasākumam) var iestāties nepietiekama finansējuma risks, kā rezultātā 4.2.3.1. pasākuma īstenošanu būs jābeidz ātrāk par 2029. gada 31. augustu vai nepieciešamais finansējums būs jārod no citiem finansēšanas avotiem. Atbilstoši 4.2.3.1. pasākuma ESF+ projekta sniegtai informācijai uz 2025. gada 13. novembri ESF+ projektā kā sadarbības partneri ir iesaistījušās 40 pašvaldības un 17 profesionālās izglītības iestādes. Prognozējams, ka ESF+ elastības finansējuma nesaņemšana lielāko ietekmi 4.2.3.1. pasākuma ESF+ projekta īstenošanā radīs, sākot ar 2027. gadu. Vienlaikus elastības finansējuma ātrāka piešķiršana 4.2.3.1. pasākumam ir būtiska, lai izglītības iestādes (t. sk. pašvaldību dibinātās) motivētu iesaistīties ESF+ projekta atbalstāmo darbību īstenošanā, sniedzot pārliecību par 4.2.3.1. pasākuma ESF+ projekta kā stratēģiski svarīga projekta turpināšanu paredzētajā termiņā līdz 2029. gada 31. augustam, lai nodrošinātu mērķētu atbalstu sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku mazināšanai vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēs. Finansējuma neapgūšanas risks tiek vērtēts kā zems, jo vienkāršoto izmaksu metodika pedagogu un izglītības iestāžu atbalsta personāla atlīdzības izmaksu attiecināšanai ir apstiprināta, kā arī norit vienkāršoto izmaksu metodikas izglītojamo mentoru atlīdzības izmaksu attiecināšanai saskaņošana. Vienlaikus nepietiekamas finansējuma apguves gadījumā 4.2.3.1. pasākuma ietvaros var tikt paplašināta, piemēram, pedagogu konsultatīvā atbalsta mācību priekšmetos pieejamība mērķa grupas izglītojamiem (jo atbilstoši noteikumu projektam minētais atbalsta veids tiek paplašināts, papildus ietverot tikai sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska izglītojamos 7.–9. klasē un profesionālās izglītības iestāžu 1.–2. kursā), kā arī, virzot atbilstošus grozījumus MK noteikumos Nr. 483 finansējums 4.2.3.1. pasākuma ietvaros var tikt novirzīts citām izglītības jomas prioritātēm izglītojamo atbalstam vispārējās izglītības iestādēs un profesionālās izglītības iestādēs.               
Atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027.gadam: 
a) 4.2.3.1. pasākuma ESF+ investīcijām ir piemērots 149. intervences kods "Atbalsts pamatizglītībai līdz vidējai izglītībai (izņemot infrastruktūru)"; 
b) 4.2.4.2. pasākuma ESF+ investīcijām ir piemērots 151. intervences kods "Atbalsts pieaugušo izglītībai (izņemot infrastruktūru)"; 
c) 4.2.2.5. pasākuma ESF+ investīcijām ir piemērots 149. intervences kods "Atbalsts pamatizglītībai līdz vidējai izglītībai (izņemot infrastruktūru)" un 150. intervences kods "Atbalsts terciārajai izglītībai (izņemot infrastruktūru)". 
Pēc finansējuma pārdales veikšanas 4.2.3.1. pasākuma investīcijām ir paredzēts saglabāt 149. intervences kodu "Atbalsts pamatizglītībai līdz vidējai izglītībai (izņemot infrastruktūru)", jo 4.2.3.1. pasākums primāri ir vērsts uz vispārējās pamata un vidējās izglītības satura apguvi. Vienlaikus, ņemot vērā, ka 4.2.3.1. pasākuma mērķa grupas izglītojamie izglītību iegūst arī profesionālās izglītības iestādēs, sniedzot atbalstu sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskam pakļautiem izglītojamiem, 4.2.3.1. pasākums veicinās arī profesionālās pamata un vidējās izglītības iegūšanu, sniedzot ieguldījumu darbaspēka trūkuma un prasmju nepietiekamības samazināšanā (t. sk. STEM jomās un citās specialitātēs) nākotnē.
ESF+ elastības finansējuma 503 651 euro apmērā pārdale no 4.2.2.5. pasākuma, piesaistot minēto 4.2.2.5. pasākuma ESF+ elastības finansējuma daļu 4.2.3.1. pasākumam, tiek veikta 149. intervences koda ietvaros.
Tā kā finansējuma pārdales rezultātā tiek precizēts 4.2.3.1. pasākuma kopējais attiecināmais finansējums, tiek precizēts arī 4.2.3.1. pasākuma ESF+ finansējuma sadalījums intervences kodos. Pēc finansējuma pārdales veikšanas 4.2.3.1. pasākumā plānotā un pieejamā kopējā attiecināmā finansējuma ietvaros ESF+ finansējums būs 25 113 464 euro, un attiecīgi minētais ESF+ finansējums 25 113 464 euro apmērā atbilst 149. intervences kodam "Atbalsts pamatizglītībai un vidējai izglītībai (izņemot infrastruktūru)". 4.2.3.1. pasākuma ESF+ finansējuma veids ir grants (dotācija). 4.2.3.1. pasākuma investīcijas ir bez teritoriāla mērķa. Saskaņā ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam papildinājumu plānots, ka 5 % no kopējā finansējuma sniegs ieguldījumu ESF+ sekundārās tēmas 1. kodā "Videi nekaitīgu prasmju un darbvietu un zaļās ekonomikas veicināšana". 4.2.3.1. pasākuma investīcijām ir netieša pozitīva ietekme uz horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana", un tas paredz, ka ESF+ dzimumu līdztiesības dimensijas 2. kods "Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana" ietver visu pasākuma finansējumu. 4.2.3.1. pasākuma investīcijas neparedz ieguldījumu makroreģionālajās un jūras baseina stratēģijās. 4.2.3.1. pasākums tiek īstenots vienā projektu iesniegumu atlases kārtā par visu 4.2.3.1. pasākumam pieejamo finansējumu. 4.2.3.1. pasākuma ietvaros tiek īstenots stratēģiski svarīgs ESF+ projekts.
Lai nodrošinātu savstarpēji saskaņotu lēmumu pieņemšanu, uz Ministru kabineta sēdi ar elastības finansējuma pārdali saistītie noteikumu projekti izskatāmi Ministru kabinetā pirms vai kopā, t. i.: 
1) noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 7. maija noteikumos Nr. 283 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.4. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt mūžizglītību, jo īpaši paredzot elastīgas kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanās iespējas visiem, ņemot vērā digitālās prasmes, labāk paredzot pārmaiņas un jaunas prasības pēc prasmēm, kas balstītas uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti" 4.2.4.2. pasākuma "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" īstenošanas noteikumi"" (25-TA-2423);
2) noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija noteikumos Nr. 374 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" 4.2.2.5. pasākuma "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai" īstenošanas noteikumi"" (25-TA-2390);
3) noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 16. jūlija noteikumos Nr. 483 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt to, lai – jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām – būtu vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mācībām un iespēja to iegūt, sākot ar pirmsskolas izglītību un aprūpi un vispārējās izglītības un profesionālās izglītības un mācību gaitā līdz pat augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai un mācībām, tostarp veicināt mācību mobilitāti visiem un atvieglot piekļūstamības iespējas personām ar invaliditāti" 4.2.3.1. pasākuma "Integrēta "skola-kopiena" sadarbības programma atstumtības riska mazināšanai izglītības iestādēs" īstenošanas noteikumi"" (24-TA-3050).
5. Noteikumu projekts paredz arī šādus papildinājumus un tehniskus precizējumus MK noteikumos Nr. 483, izsakot jaunā redakcijā: 
1) MK noteikumu Nr. 483 18.1.1.1. apakšpunktu: 
noteikumu projekts tehniski precizē sadarbības līguma, kuru ESF+ projekta finansējuma saņēmējs slēdz ar sadarbības partneriem, nosacījumu par pašvaldības dibinātu vispārējās izglītības iestāžu un profesionālās izglītības iestāžu iesaisti 4.2.3.1. pasākuma īstenošanā. Noteikumu projekts paredz, ka pašvaldība, kas ir MK noteikumu Nr. 483 14.1. apakšpunktā minētais sadarbības partneris, atbalsta sniegšanā mērķa grupas izglītojamiem var iesaistīt pašvaldības dibinātas vispārējās izglītības iestādes, kas ir akreditētas un īsteno Latvijā licencētas vispārējās izglītības programmas pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē, un pašvaldības dibinātas profesionālās izglītības iestādes, kas ir akreditētas un īsteno Latvijā licencētas profesionālās izglītības programmas pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē. Noteikumu projektā rosinātā MK noteikumu Nr. 483 18.1.1.1. apakšpunkta jaunā redakcija tehniski salāgota ar šo noteikumu 14.2. un 14.3. apakšpunkta jauno redakciju, bet nemaina spēkā esošajos MK noteikumos Nr. 483 paredzēto pašvaldības dibināto izglītības iestāžu iesaistes tvērumu; 
2) MK noteikumu Nr. 483 18.2.4.4. apakšpunktu: 
noteikumu projekts tehniski precizē sadarbības līguma, kuru ESF+ projekta finansējuma saņēmējs slēdz ar sadarbības partneriem, nosacījumu par pašvaldības dibinātu vispārējās izglītības iestāžu un profesionālās izglītības iestāžu iesaisti iniciatīvu projektu īstenošanā. Precizēts, ka iesaistes nosacījumi attiecas tai skaitā uz pašvaldību vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm, kas ir akreditētas un īsteno Latvijā licencētas izglītības programmas. Noteikumu projektā rosinātā MK noteikumu Nr. 483 18.2.4.4. apakšpunkta jaunā redakcija tehniski salāgota ar šo noteikumu 14.2. un 14.3. apakšpunkta jauno redakciju, bet nemaina spēkā esošajos MK noteikumos Nr. 483 paredzēto pašvaldības dibināto izglītības iestāžu iesaistes tvērumu; 
3) MK noteikumu Nr. 483 18.2.4.5. apakšpunktu: 
noteikumu projekts tehniski precizē sadarbības līguma, kuru ESF+ projekta finansējuma saņēmējs slēdz ar sadarbības partneriem, nosacījumu par pašvaldības dibinātu vispārējās izglītības iestāžu un profesionālās izglītības iestāžu iesaisti partnerības projektu īstenošanā. Precizēts, ka iesaistes nosacījumi tai skaitā attiecas uz pašvaldību vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm, kas ir akreditētas un īsteno Latvijā licencētas izglītības programmas. Noteikumu projektā rosinātā MK noteikumu Nr. 483 18.2.4.5. apakšpunkta jaunā redakcija tehniski salāgota ar šo noteikumu 14.2. un 14.3. apakšpunkta jauno redakciju, bet nemaina spēkā esošajos MK noteikumos Nr. 483 paredzēto pašvaldības dibināto izglītības iestāžu iesaistes tvērumu; 
4) MK noteikumu Nr. 483 18.4. apakšpunktu: 
lai nodrošinātu Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma ievērošanu un drošas finanšu vadības principus attiecībā uz Eiropas Savienības fondu līdzekļu izlietošanu un novērstu potenciālu risku, kas varētu rasties, ja MK noteikumu Nr. 483 21. punktā minētais priekšfinansējums 80 procentu apmērā no iniciatīvu projekta vai partnerības projekta summas ir samaksāts, bet iniciatīvu projekts vai partnerības projekts netiek īstenots, nepieciešams paredzēt priekšfinansējuma atgūšanas nosacījumus. Noteikumu projektā rosinātie MK noteikumu Nr. 483 18.4. apakšpunkta grozījumi paredz, ka sadarbības līgumā, kuru ESF+ projekta finansējuma saņēmējs slēdz ar sadarbības partneriem, tai skaitā ir jāietver MK noteikumu Nr. 483 21. punktā minētā priekšfinansējuma atmaksas kārtība, tostarp, ja iniciatīvu projekts un partnerības projekts netiek īstenots, papildus nosakot, ka iniciatīvu projekta un partnerības projekta priekšfinansējuma atmaksas kārtība ir jāietver arī lēmumā par iniciatīvu projekta un partnerības projekta apstiprināšanu; 
5) MK noteikumu Nr. 483 21. punktu: 
noteikumu projekts precizē nosacījumu priekšfinansējuma nodrošināšanai iniciatīvu projektu un partnerības projektu īstenošanai, paredzot, ka ESF+ projekta finansējuma saņēmējs sadarbības partnerim nodrošina priekšfinansējumu 80 procentu apmērā no MK noteikumu Nr. 483 23.5. apakšpunktā minētā iniciatīvu projekta vai partnerības projekta summas 30 dienu laikā no datuma, kad ESF+ projekta finansējuma saņēmējs ir apstiprinājis iniciatīvu projekta vai partnerības projekta iesniegumu (nevis, kad ir parakstīts līgums par iniciatīvu projekta vai partnerības projekta īstenošanu). Iniciatīvu projekta vai partnerības projekta atlikušās finansējuma daļas samaksas laiks salāgots ar priekšfinansējuma samaksas laiku – 30 dienu laikā, nosakot, ka ESF+ projekta finansējuma saņēmējs iniciatīvu projekta vai partnerības projekta atlikušo finansējuma daļu samaksā sadarbības partnerim 30 (trīsdesmit) dienu laikā no datuma, kad ESF+ projekta finansējuma saņēmējs ir apstiprinājis sadarbības partnera iesniegto iniciatīvu projekta vai partnerības projekta noslēguma pārskatu. Grozījums MK noteikumu Nr. 483 21. punktā rosināts, lai mazinātu administratīvo slogu 4.2.3.1. pasākuma ESF+ projekta finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem, neslēdzot atsevišķus līgumus par iniciatīvu projektu un partnerības projektu īstenošanu. ESF+ projekta sadarbības partneri iniciatīvu projektu un partnerības projektu iesniegumus izstrādās un īstenos sadarbības līguma ietvaros, ko ESF+ projekta finansējuma saņēmējs slēdz ar ESF+ projekta sadarbības partneriem. Vienlaikus noteikumu projekts papildina MK noteikumu Nr. 483 18.4. apakšpunktu ar nosacījumiem samaksātā priekšfinansējuma (80 procentu apmērā no MK noteikumu Nr. 483 23.5. apakšpunktā minētā iniciatīvu projekta vai partnerības projekta summas) atgūšanai, tostarp gadījumā, ja iniciatīvu projekts vai partnerības projekts netiek īstenots; 
6) MK noteikumu Nr. 483 23.1.2. apakšpunktu: 
precizēts vardarbības jēdziens, norādot, ka domāta emocionāla un fiziska vardarbība (arī ņirgāšanās jeb bulings). 4.2.3.1. pasākumā atbilstoši noteikumu projektam paredzēta: "sadarbības īstenošanas un informācijas apmaiņas procedūru aprakstu pilnveide pašvaldības un izglītības iestādes līmenī dažādām situācijām, tai skaitā emocionālās un fiziskās vardarbības (arī ņirgāšanās jeb bulinga) gadījumu risināšanai, lai veiksmīgāk īstenotu preventīvus pasākumus sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska mazināšanai, tostarp iesaistot izglītojamo vecākus (personas, kas realizē aizgādību)"; 
7) MK noteikumu Nr. 483 23.5.2. apakšpunktu:    
noteikumu projektā rosinātie grozījumi MK noteikumu Nr. 483 23.5.2. apakšpunktā precizē, ka izglītības iestāžu partnerības projekti tiks īstenoti, lai sniegtu atbalstu izglītojamiem, vecākiem (personām, kas realizē aizgādību), pedagogiem un izglītības iestāžu vadītājiem arī pēc pārejas uz mācībām latviešu valodā īstenošanas, t. sk. ievērojot, ka ESF+ projektā 4.2.3.1. pasākuma ietvaros izglītības iestāžu partnerības projektus ir plānots īstenot indikatīvi līdz 2027. gada pirmajam ceturksnim; 
8) MK noteikumu Nr. 483 25.3. apakšpunktu: 
atbilstoši noteikumu projektam grupu supervīziju īstenošanas izmaksas 4.2.3.1. pasākuma ietvaros paredzēts attiecināt kā faktiskās izmaksas, atsakoties no vienkāršoto izmaksu metodikas izstrādes. Grupu supervīziju īstenošanai (MK noteikumu Nr. 483 23.2. apakšpunktā minētā atbalstāmā darbība) ESF+ projektā ir plānots finansējums indikatīvi 194 040 euro (ar PVN) apmērā. Vienkāršoto izmaksu metodikas izstrādei un saskaņošanai nepieciešamais laiks, vadošajai iestādei, sadarbības iestādei un atbildīgajai iestādei paredzamais administratīvais slogs ir vērtējams kā nesamērīgs pret darbībai plānoto finansējuma apjomu. Attiecīgi grupu supervīzijas ir paredzēts nodrošināt ESF+ projekta finansējuma saņēmēja veikta pakalpojuma iepirkuma veidā; 
9) MK noteikumu Nr. 483 25.10. apakšpunktu:
atbilstoši noteikumu projektam tiešās attiecināmās ESF+ projekta finansējuma saņēmēja vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas 4.2.3.1. pasākuma ietvaros tiks attiecinātas kā faktiskās izmaksas, atsakoties no vienkāršoto izmaksu metodikas izstrādes. Metodikas izstrāde un saskaņošana radīs lielāku administratīvo slogu nekā faktisko izmaksu piemērošana ESF+ projekta finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksām. Atteikšanās no metodikas izstrādes ļaus koncentrēt resursus vienkāršoto izmaksu metodiku nodrošināšanai, kas ir būtiskas sadarbības partneru īstenoto darbību uzsākšanai, kuru izmaksas veidos lielāko daļu no ESF+ projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām un sniegs pozitīvu ietekmi uz 4.2.3.1. pasākuma ESF+ projekta finansējuma apguvi. Vienlaikus nepieciešams atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 2024. gada 16. jūlija protokola Nr. 29 73. § "Noteikumu projekts "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt to, lai – jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām – būtu vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mācībām un iespēja to iegūt, sākot ar pirmsskolas izglītību un aprūpi un vispārējās izglītības un profesionālās izglītības un mācību gaitā līdz pat augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai un mācībām, tostarp veicināt mācību mobilitāti visiem un atvieglot piekļūstamības iespējas personām ar invaliditāti" 4.2.3.1. pasākuma "Integrēta "skola-kopiena" sadarbības programma atstumtības riska mazināšanai izglītības iestādēs" īstenošanas noteikumi"" (23-TA-1075) 6. punktu; 
10) MK noteikumu Nr. 483 32.3. apakšpunktu: 
ņemot vērā noteikumu projektā rosināto MK noteikumu Nr. 483 36. punkta jauno redakciju, kas ESF+ projekta uzraudzības padomes vietā paredz ESF+ projekta īstenošanas konsultatīvās padomes izveidi, un MK noteikumu Nr. 483 37. punkta jauno redakciju, kas nosaka ESF+ projekta īstenošanas konsultatīvajā padomē izskatāmos jautājumus, ir nepieciešams veikt saistītus grozījumus arī MK noteikumu Nr. 483 32.3. apakšpunktā. Atbilstoši noteikumu projektam MK noteikumu Nr. 483 32.3. apakšpunktā minētā izvērtējuma darba uzdevumi (saturs) un izvērtējuma rezultāti (nodevums) ir pārrunājami un saskaņojami ESF+ projekta īstenošanas konsultatīvajā (nevis uzraudzības) padomē, bet tie atsevišķi nav jāsaskaņo ar ministriju, tā kā atbilstoši noteikumu projektam ESF+ projekta finansējuma saņēmējs nozaru ministriju pārstāvjus uzaicina piedalīties ESF+ projekta īstenošanas konsultatīvajā padomē, kā arī ESF+ projekta īstenošanas konsultatīvajā padomē novērotāju statusā var iekļaut pārstāvjus no atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes; 
11) MK noteikumu Nr. 483 32.4. apakšpunktu: 
ņemot vērā noteikumu projektā rosināto MK noteikumu Nr. 483 36. punkta jauno redakciju, kas ESF+ projekta uzraudzības padomes vietā paredz ESF+ projekta īstenošanas konsultatīvās padomes izveidi, un MK noteikumu Nr. 483 37. punkta jauno redakciju, kas nosaka ESF+ projekta īstenošanas konsultatīvajā padomē izskatāmos jautājumus, ir nepieciešams veikt saistītus grozījumus MK noteikumu Nr. 483 32.4. apakšpunktā. Atbilstoši noteikumu projektam MK noteikumu Nr. 483 32.4. apakšpunktā minētā izvērtējuma rezultātus ESF+ projekta finansējuma saņēmējs publicē savā tīmekļvietnē, kad izvērtējuma rezultāti ir saskaņoti ESF+ projekta īstenošanas konsultatīvajā padomē (nevis uzraudzības padomē); 
12) MK noteikumu Nr. 483 33.6. apakšpunktu: 
noteikumu projekts paredz, ka MK noteikumu Nr. 483 33.6. apakšpunkta beigās punkts tiek aizstāts ar semikolu, ņemot vērā, ka atbilstoši noteikumu projektam MK noteikumi Nr. 483 tiek papildināti ar jaunu – 33.7. apakšpunktu (MK noteikumu Nr. 483 jaunā – 33.7. apakšpunkta nepieciešamība ir skaidrota anotācijas 1.3. sadaļas "Risinājuma apraksts" 3. punktā); 
13) MK noteikumu Nr. 483 34. punktu: 
ņemot vērā, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 vairs nav spēkā, iekļauta atsauce uz spēkā esošo Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulu (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija). Lai mazinātu administratīvo slogu ESF+ projekta ieviešanā, no MK noteikumu Nr. 483 34. punkta redakcijas ir izkļauta prasība parakstīt interešu konflikta neesamības apliecinājumu. Vienlaikus, ESF+ projekta finansējuma saņēmējs attiecībā uz ESF+ projekta sadarbības partneriem un citām ESF+ projekta īstenošanā iesaistītajām pusēm prasību parakstīt interešu konflikta neesamības apliecinājumu var uzturēt spēkā, ja tas ir nepieciešams veiksmīgai ESF+ projekta īstenošanai, kā arī, ja ESF+ projekta finansējuma saņēmējs administratīvo slogu, kas rastos, precizējot ESF+ projekta iekšējās vadības un kontroles sistēmu, citus saistītos dokumentus un informāciju, novērtē kā lielāku salīdzinājumā ar administratīvo slogu, ko rada prasības parakstīt interešu konflikta apliecinājumu piemērošana; 
14) MK noteikumu Nr. 483 35.8. apakšpunktu: 
noteikumu projektā rosinātie MK noteikumu Nr. 483 35.8. apakšpunkta grozījumi nosaka fizisko personu datu kategorijas, kuru apstrāde ir nepieciešama 4.2.3.1. pasākuma ESF+ projektā, lai nodrošinātu 4.2.3.1. pasākuma atbalstāmo darbību īstenošanu, t. sk. interaktīvās atbalsta platformas darbību. Papildinātās datu kategorijas un to apstrādes pamatojums ir sniegts anotācijas 8.1.13. apakšpunktā. Detalizēts datu kategoriju apraksts, kuru apstrāde ir paredzēta 4.2.3.1. pasākuma ietvaros, ir sniegts jau iepriekš – spēkā esošo MK noteikumu Nr. 483 anotācijā (tiesību akts Nr. 23-TA-1075, anotācijas 1.3. un 8.1.13. apakšpunkts). 2025. gada 9. septembrī ir stājušies spēkā arī MK 2025. gada 2. septembra noteikumi Nr. 532 "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumos Nr. 276 "Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi"", ar kuriem ir papildinātas VIIS datu kategorijas, t. sk. nosakot informāciju, kas tiks iegūta 4.2.3.1. pasākuma ESF+ projekta īstenošanas rezultātā un tās dzēšanu no VIIS. Līdz ar to spēkā esošo MK noteikumu Nr. 483 35.8. apakšpunktā izvirzītā prasība ESF+ projekta finansējuma saņēmējam izstrādāt interaktīvās atbalsta platformas darbības uzsākšanai un nodrošināšanai nepieciešamo normatīvo regulējumu un datu apstrādes noteikumus atbilstoši noteikumu projektam ir nodrošināma, ievērojot jau spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas attiecas uz interaktīvās atbalsta platformas darbību, un izvērtējot papildu normatīvā regulējuma izstrādes nepieciešamību, ko, ja attiecināms, nodrošina ESF+ projekta finansējuma saņēmējs; 
15) MK noteikumu Nr. 483 36. punktu: 
noteikumu projekts paredz sākotnēji plānotās Uzraudzības padomes vietā izveidot ESF+ projekta īstenošanas konsultatīvo padomi. ESF+ projekta īstenošanas konsultatīvās padomes izveide ir paredzēta ESF+ projekta īstenošanas atbalstam, lai veicinātu ESF+ projekta kvalitatīvu īstenošanu, t. sk. lai saņemtu ieteikumus atbalstāmo darbību ieviešanas pilnveidei (piemēram, ja nepieciešami uzlabojumi vai  jārod risinājumi ESF+ projekta īstenošanā), vienlaikus veicinot arī sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā. ESF+ projekta īstenošanas konsultatīvo padomi sākotnēji plānotās Uzraudzības padomes vietā ir paredzēts veidot, uzsverot padomes konsultatīvo (padomdevēja), nevis uzraudzības funkciju. Konsultatīvās padomes ir viens no sabiedrības pārstāvju un nevalstisko organizāciju līdzdalības veidiem valsts pārvaldē [5]. Atbilstoši noteikumu projektam 4.2.3.1. pasākuma ESF+ projekta īstenošanas konsultatīvās padomes sastāvs ir noteikts grozītajā MK noteikumu Nr. 483 36. punktā, kas paredz, ka ESF+ projekta finansējuma saņēmējs ESF+ projekta īstenošanas konsultatīvajā padomē uzaicina piedalīties nozaru ministriju un sociālo partneru pārstāvjus, tai skaitā no Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, pedagogu profesionālajām organizācijām un izglītības jomas sabiedriskajām organizācijām, kā arī nozares ekspertus. ESF+ projekta īstenošanas konsultatīvās padomes sastāvā novērotāju statusā var iekļaut pārstāvjus arī no citām organizācijām un institūcijām, tai skaitā no sadarbības iestādes un atbildīgās iestādes, Izglītības kvalitātes valsts dienesta, Latvijas Nacionālā kultūras centra. Noteikumu projekts paredz, ka ESF+ projekta īstenošanas konsultatīvās padomes darbību noteiks ESF+ projekta finansējuma saņēmēja izstrādāts, apstiprināts un ar Izglītības un zinātnes ministriju kā nozares ministriju saskaņots nolikums; 
16) MK noteikumu Nr. 483 37. punktu: 
atbilstoši noteikumu projektam grozītais MK noteikumu Nr. 483 37. punkts nosaka ESF+ projekta konsultatīvās padomes uzdevumus, t. i.: 
a) ne retāk kā reizi sešos mēnešos izskatīt ESF+ projekta finansējuma saņēmēja sagatavotu ziņojumu par ESF+ projekta īstenošanas progresu, tai skaitā par īstenotajiem mērķa grupas informēšanas pasākumiem, MK noteikumu Nr. 483 4. un 5. punktā noteikto rādītāju sasniegtajām vērtībām, īstenoto atbalsta pasākumu saturu un atbilstību mērķa grupas vajadzībām, par veiktajiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem ESF+ projekta īstenošanā, sniedzot arī atgriezenisko saiti no sadarbības partneriem un citām ESF+ projekta īstenošanā iesaistītajām pusēm; 
b) pārrunāt un saskaņot MK noteikumu Nr. 483 32. punktā minēto izvērtējumu darba uzdevumus (saturu) un izvērtējumu rezultātus (nodevumu); 
c) vienoties par kritērijiem un principiem, kas apliecina, ka ESF+ projektā attīstītā skolas-kopienas jeb pašvaldības izglītības ekosistēmas pieeja ir kvalitatīvi funkcionējoša; 
d) sniegt priekšlikumus par veicamām izmaiņām ESF+ projekta īstenošanā, ja ir konstatēti riski ESF+ projekta ieviešanas kvalitātē; 
e) pēc nepieciešamības izskatīt citus ESF+ projekta īstenošanā būtiskus jautājumus.
Lai gan ESF+ projekta īstenošanas konsultatīvo padomi ir paredzēts veidot ESF+ projekta īstenošanas atbalstam, t. sk. darbību pilnveidei, tajā ir paredzēts izskatīt arī ESF+ projekta ziņojumus par ESF+ projekta progresu, t. sk. par uzraudzības rādītāju un nacionālo rādītāju sasniegtajām vērtībām, īstenoto atbalsta pasākumu saturu un atbilstību mērķa grupas vajadzībām, jo šī informācija ir nepieciešama t. sk. kvalitatīvu ieteikumu sagatavošanai par veicamiem uzlabojumiem ESF+ projekta īstenošanā. ESF+ projekta īstenošanas konsultatīvā padome tiek veidota ESF+ projektam, par kura īstenošanu ir noslēgta vienošanās ar sadarbības iestādi. ESF+ projekta mērķis, uzraudzības rādītāji, nacionālie rādītāji un atbalstāmo darbību rezultāti ir sasniedzami ESF+ projekta īstenošanas laikā, vienošanās un cita ESF+ projektam saistošā normatīvā regulējuma ietvaros. 

[1] Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumi Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem".  https://likumi.lv/ta/id/303768 
[2] Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumi Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem". https://likumi.lv/ta/id/309597 
[3] https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/2021-2027-planosanas-periods/4-2-3-1-pasakuma-integreta-skola-kopiena-sadarbibas-programma-atstumtibas-riska-mazinasanai-izglitibas-iestades-pedagogu-atlidzibas-izmaksu-metodika  
[4] Projekta "Skola kopienā" darbību īstenošanas vadlīnijas sadarbības partneriem. Valsts izglītības attīstības aģentūra, 2025. Materiāls tapis ESF+ projekta "Skola – kopienā" (identifikācijas Nr. 4.2.3.1/1/24/I/001) ietvaros. https://www.skola-kopiena.lv/partners 
[5] https://www.mk.gov.lv/lv/lidzdaliba