Anotācija (ex-ante)

23-TA-1199: Noteikumu projekts (Jauns)

Anotācijas (ex-ante) nosaukums

Tiesību akta projekta "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums

Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija

Apraksts

Ministru kabineta dotais uzdevums, 2021. gada 7. septembrī pieņemot Ministru kabineta noteikumus Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" (prot. Nr. 60 20. §)

Izstrādes pamatojums

Attīstības plānošanas dokuments

Apraksts

Latvijas Piektā nacionālā atvērtās pārvaldības rīcības plāna 2022.–2025. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2022. gada 10. februāra rīkojumu Nr. 78) 1.2. pasākums

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts

Projekta mērķis ir noteikt sabiedrības līdzdalības kārtību attīstības plānošanas dokumentu, tiesību aktu projektu izstrādes procesā, kā arī citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās. Projekts nosaka sabiedrības līdzdalības procesā iesaistīto pušu rīcību un atbildību līdzdalības iespēju nodrošināšanai atbilstoši pastāvošajai praksei.

Spēkā stāšanās termiņš

Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija

Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumi Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" (turpmāk – noteikumi Nr. 970) nosaka sabiedrības līdzdalības kārtību Saeimas, Ministru kabineta, tiešās valsts pārvaldes iestāžu, valsts pārvaldes iestāžu, kas nav padotas Ministru kabinetam, plānošanas reģionu un pašvaldību attīstības plānošanas procesā. Iepriekšējo reizi noteikumi Nr. 970 tika grozīti 2013. gadā, kad regulējumā tika ietverta nepieciešamība piemērot kārtību tiesību aktu projektu izstrādē, kā arī nostiprināta prasība sabiedrību iesaistīt pēc iespējas agrākā attīstības plānošanas dokumenta izstrādes posmā, paredzot diskusiju dokumentus. Kopš 2013. gada Valsts kanceleja sāka mērķtiecīgāk uzraudzīt sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanu lēmumu pieņemšanas procesā un gadījumos, kad līdzdalības iespējas netika nodrošinātas, apturēja projekta virzību un lūdza tiesību akta virzītājam nodrošināt sabiedrības līdzdalības iespējas.

Latvijas Ceturtajā atvērtās pārvaldības rīcības plānā 2020.–2021. gadam atzīts, ka kopumā līdzdalības regulējums paredz pietiekami plašu sabiedrības līdzdalību. Problēmas, kas būtu prioritāri risināmas, ir saistītas ar sabiedrības līdzdalības nodrošināšanu praksē. Līdzdalība praksē valsts un pašvaldību darbā netiek nodrošināta pietiekamā apmērā un efektīvi.

Valsts kancelejas 2018. gada aptaujā "Par sabiedrības līdzdalību valsts un pašvaldību iestāžu darbā" respondenti norādīja šādas problēmas: sabiedrība vēlas iesaistīties agrīnā stadijā, valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu informācija par līdzdalības iespējām lielākoties nav savlaicīga, pietiekama un saprotama, trūkst konstruktīvas diskusijas, trūkst atgriezeniskās saites un informācijas par līdzdalības rezultātu, attiecīgi zūd motivācija iesaistīties. Valsts kancelejas 2019. gada oktobra aptaujā respondentu norādītās problēmas daļēji atkārto 2018. gadā konstatēto: informācija par līdzdalības iespējām nav pieejama savlaicīgi un vienuviet, trūkst proaktīvas uzrunāšanas par iesaisti, līdzdalība nav "gribēta", bet drīzāk formāla, trūkst ērtas iespējas viedokļa sniegšanai, labi organizēta konsultāciju procesa, iniciatīvu izsekojamības, atgriezeniskās saites un līdzdalības rezultātu popularizēšanas, iedzīvotāju uzrunāšanai neizmanto skaidru un saprotamu izteiksmi. Jāatzīmē arī problēma, ka nav pietiekami daudz pārliecinošu iedzīvotāju konsultāciju un līdzdalības piemēru pirms kādas no lielajām reformām, jaunu politiku izveides vai kādu būtisku sabiedrību skarošu pārmaiņu ieviešanas. Problēmas norāda uz izpratnes, rīku, metožu un bieži vien arī kapacitātes un resursu trūkumu gan valsts un pašvaldību institūcijās, gan organizācijās tieši praktiskas sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai. Noteiktos gadījumos problēma ir arī politiskās gribas trūkums iesaistīt sabiedrību lēmuma pieņemšanā. 2021.gadā Valsts kanceleja veica valsts pārvaldē nodarbināto aptauju par sabiedrības līdzdalības nodrošināšanu. Aptaujas rezultāti ļauj secināt, ka lielākā daļa valsts iestāžu darbinieku kā sabiedrības līdzdalības būtiskākos izaicinājumus saskata papildu darba slodzē, laika trūkumā, kā arī tajā, ka līdzdalībā iesaistītās organizācijas bieži pārstāv šauras grupas intereses. Vairāk nekā puse aptaujāto kā būtisku izaicinājumu vērtējuši arī to, ka sabiedrības līdzdalības procesa dalībniekiem nav pietiekamu zināšanu par lēmumu pieņemšanas procesu. Aptaujas dalībnieki par izaicinājumiem uzskata informēšanas un komunikācijas iespējas, lai sasniegtu svarīgākās mērķgrupas. Nereti valsts pārvaldei nav arī informācijas, vai konkrētajā jomā pastāv kāda organizācija. Aptaujas dalībnieki arī norādījuši, ka visbiežāk vienīgais līdzdalības mehānisms ir izstrādātā projekta ievietošana iestādes tīmekļvietnē (aptauja veikta pirms darbu uzsāka Vienotais tiesību aktu projektu izstādes un saskaņošanas portāls (turpmāk – TAP portāls)), puse aptaujāto to pamato ar laika trūkumu, bet 37% – ar zināšanu trūkumu par citām pieejamām metodēm. Aptaujas rezultāti liecina, ka vērtējumi par sabiedrības līdzdalības nozīmi valsts pārvaldes darbā atšķiras atkarībā no konkrētās personas darba stāža - par to, ka līdzdalība uzlabo pieņemto lēmumu kvalitāti, pārliecinātāki ir tie, kuru darba stāžs ir zem 10 gadiem, kamēr tie, kuru stāžs ir lielāks, izteikti retāk piekrīt šādam apgalvojumam. Projekta saskaņošanas laikā valsts pārvaldes institūcijas un pašvaldību intereses pārstāvošās organizācijas norādīja uz papildus darba apjomu, kas rodas iesaistot sabiedrības pārstāvjus, noskaidrojot to viedokli un sniedzot atgriezenisko saiti, tomēr Valsts kanceleja uzsver, ka sabiedrības pārstāvju iesaiste nodrošināma publiskās pārvaldes institūcijas pamatdarbības ietvaros kā politikas plānošanas vai īstenošanas procesa, kā arī izpildvaras funkciju īstenošanas būtiska daļa.

Lai risinātu Latvijas Ceturtajā nacionālajā atvērtās pārvaldības rīcības plānā 2020.–2021. gadam identificētās problēmas, Valsts kanceleja un citas ieinteresētās institūcijas un nevalstiskās organizācijas apņēmās sekmēt izpratnes paaugstināšanu par sabiedrības līdzdalību, īstenojot labās prakses apmaiņu valsts pārvaldē, kā arī izstrādājot vadlīnijas par sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanu.
Jēgpilnu sabiedrības līdzdalības iespēju problemātika turpināta arī Latvijas Piektajā nacionālajā atvērtās pārvaldības rīcības plānā 2022.–2025. gadam. Viens no plāna mērķiem un darbības virzieniem ir – veicināt jēgpilnu un efektīvu sabiedrības līdzdalību izsvērtu un kvalitatīvu lēmumu izstrādē. Šajā darbības virzienā plānā iekļauts pasākums – sabiedrības līdzdalības regulējuma pilnveide, tostarp noteikumu Nr. 970 aktualizēšana.

Reaģējot uz vispārējā sabiedrības uzticēšanās līmeņa pārvaldībai mazināšanos, Latvijas Piektajā nacionālajā atvērtās pārvaldības rīcības plānā 2022.–2025. gadam norādīts, ka "atklāti un saprotami lēmumi un to pieņemšanas process ir viens no stimuliem, lai sabiedrība uzticētos valsts pārvaldībai un lēmumu leģitimitātei mūsdienu demokrātijā. Pietiekama un skaidra informācija no valsts iestādēm ietekmē iedzīvotāju apmierinātību ar valsts iestāžu darbu, izpratni par notiekošajiem procesiem valstī un paļaušanos uz valsti".

Salīdzinot Eirobarometra aptauju datus no 2019. līdz 2021. gadam, Latvijā ap 33 % iedzīvotāju drīzāk neuzticas, nekā uzticas valsts pārvaldei. Pēc šā rādītāja Latvija 2020. gadā bija 22. vietā no 27 ES dalībvalstīm. Sākoties Covid-19 pandēmijai, nebija izveidojies "uzticēšanās spilvens", tādēļ panākt pandēmijas laikā pieņemto lēmumu izpildi un paļaušanos uz valdības politisko kursu bija grūti. Covid-19 pandēmijas laikā veiktās aptaujas liecina, ka 2020. gada aprīlī Latvijas valsts pārvaldes institūciju sniegtajai informācijai uzticējās 70,6 % Latvijas iedzīvotāju, bet 2020. gada septembrī tai uzticējās vairs tikai 50,7 %. Problemātiski zema ir Latvijas iedzīvotāju ticība savai spējai ietekmēt lēmumus. Eirobarometra 2023. gada pavasara dati liecina, ka 42 % iedzīvotāju Latvijā tic, ka ar savu viedokli var kaut ko mainīt savā valstī, bet 53 % netic tam, ka viņu balsij ir nozīme.

OECD Uzticēšanās pētījumā 2021. gadā vidēji OECD 41 % iedzīvotāju uzticas valdībai, savukārt Latvijā valdībai uzticas tikai 24,5 % iedzīvotāju (zemāks rādītājs par Latviju bija tikai Japānā un Kolumbijā). Saskaņā ar šo pētījumu, lielākā daļa iedzīvotāju Latvijā (54%) ir skeptiski, ka valsts institūcijas izmantos publiskā apspriešanā pausto viedokli. Tikai 14% jeb 1 no 10 ir pārliecināti, ka viņu teiktajam ir nozīme un var kaut kādā veidā ietekmēt to, ko dara valdība, salīdzinoši ar 30% vidēji OECD. OECD izdala piecus uzticēšanos veicinošus faktorus. Divi no tiem ir saistīti ar sabiedrības līdzdalību. Viens ir valsts institūciju un amatpersonu atsaucīgums (angļu val. – responsiveness), kas ietver iedzīvotāju gaidām atbilstošu risinājumu izstrādi un tādu valsts pārvaldi, kas atbilst iedzīvotāju vajadzībām. Otrs ir atvērtība (angļu val. - openness), kas ietver skaidru informāciju, lai iedzīvotāji varētu saprast, ko dara valsts institūcijas, iedzīvotāju (iesaistīto pušu) uzklausīšanu, reaģēšanu uz to teikto, sabiedrības līdzdalības iespējas un vienlīdzīgas iespējas līdzdalībai pārstāvības demokrātijas institūcijās. OECD pētījumā arī secināts, ka uzticēšanos var vairot, ja valsts institūcijas sniedz iedzīvotājiem plašākas iespējas paust savu viedokli, kā arī sniedz atgriezenisko saiti.[1]

OECD Regulatīvās politikas pārskatā 2021. gadā pēc kombinētā indikatora, ar kuru vērtē sabiedrības līdzdalību tiesību aktu izstrādē 34 OECD dalībvalstīs (Composite indicators: Stakeholder engagement in developing primary laws/subordinate regulations), Latvija pārsniedz OECD vidējo rādītāju un ierindojas 9. vietā attiecībā uz likumprojektiem un 6. vietā attiecībā uz Ministru kabineta iekšējiem normatīvajiem aktiem, apsteidzot Lietuvu un Igauniju. OECD Regulatīvās politikas pārskatā arī atzīts, ka vairāk iedzīvotāju jaunu regulējumu uztvers kā taisnīgu, ja tie ir iesaistīti šī regulējuma izstrādes procesā un ja tiem ir pietiekami izskaidroti līdzdalības procesa rezultāti.[2]

Efektīva līdzdalības procesa neatņemama sastāvdaļa ir sistemātiska līdzdalības rezultātu publicēšana. Līdzdalības rezultātu pieejamība nodrošina lēmumu procesa caurspīdīgumu un sniedz priekšstatu par lēmuma izstrādes gaitā izteiktajiem viedokļiem un organizācijām un personām, kuras šī lēmuma izstrādē iesaistījušies. Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (turpmāk – GRECO) 2018. gada 22. jūnijā pieņemtajā novērtējuma ziņojumā par Latviju izteikta rekomendācija nodrošināt, lai tiktu ievērotas normatīvajos aktos noteiktās prasības publiskot sabiedrības līdzdalības rezultātus (tostarp dalībnieku sarakstus un izteiktos priekšlikumus/iebildumus, kā arī attiecīgās iestādes pamatojumu par to ņemšanu vai neņemšanu vērā) un šādu informāciju sistemātiski, laikus un ērti pieejamā veidā publicēt tiešsaistē. Rekomendācija ir vērsta gan uz priekšnosacījumu radīšanu, lai līdzdalības rezultātus varētu ērti publicēt, gan uz projektu autoru praktisko rīcību.

Institūciju uzdevums ir mērķtiecīgi izplatīt informāciju par projektu un līdzdalības iespējām, tā, lai tā sasniegtu mērķauditoriju. Tādēļ noteikumu projektā ir ietverta prasība mērķtiecīgi izplatīt informāciju par sabiedrības līdzdalības iespējām, to darot efektīvi un jēgpilni. Kopš 2021.gada viens no galvenajiem kanāliem, kur atbildīgās amatpersonas, ievērojot līdzdalības kārtību, sistemātiski, laikus un pārskatāmā veidā publicē līdzdalības paziņojumus un līdzdalības rezultātus, ir TAP portāls. Attiecībā uz projektiem, kuri nav TAP portālā (piemēram, agrīnā izstrādes stadijā esošs projekts, reforma, valsts budžets, ES fondi), izmantojami citi saziņas veidi un komunikācijas kanāli, kā publicēt un pieejamā veidā izplatīt informāciju par sabiedrības līdzdalības iespējām. Informāciju var izplatīt institūcijas oficiālajos sociālo mediju kontos, ar masu mediju starpniecību un citos veidos. Uzaicinājumu un informāciju par līdzdalības iespējām var nosūtīt e-pastā, vēstulē, izplatīt atbilstošā e-pastu vēstkopā, uzrunāt projekta mērķauditoriju pārstāvošās organizācijas, nosūtīt apkopojumus par līdzdalības iespējām nozares sadarbības partneriem u.tml. Šādam uzaicinājuma pievieno saiti uz TAP portālu vai institūcijas tīmekļvietnes sadaļu "Sabiedrības līdzdalība", kur publicēta detalizēta informācija par projektu un līdzdalības iespējām projekta izstrādes procesā.

2023. gada 1. janvārī stājās spēkā Interešu pārstāvības atklātības likums. Minētā likuma 6. panta trešā daļa paredz pienākumu publiskās varas pārstāvjiem, iesniedzot publiska lēmuma projektu vai priekšlikumu par to, norādīt interešu pārstāvības aktivitātes, kas notikušas publiska lēmuma projekta ierosināšanas vai izstrādes laikā. Likums nosaka - ja priekšlikuma sagatavošanas laikā notikušas interešu pārstāvības aktivitātes, tās atspoguļojamas arī priekšlikumu tabulā likumprojekta izskatīšanai, izziņā par atzinumos izteiktajiem iebildumiem vai citos līdzīgos dokumentos, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem šādi dokumenti ir sagatavojami. Projektā nostiprināti Interešu pārstāvības atklātības likuma normu piemērošanas praktiskie aspekti attiecībā uz informācijas par interešu pārstāvības aktivitātēm fiksēšanu un publiskošanu, interešu pārstāvības reģistrācijas numura norādīšanu, kā arī noteikts pienākums publiskot informāciju par pastāvīgo darba grupu, konsultatīvo padomju un uzraudzības padomju sastāvā iekļautajiem dalībniekiem un to sanāksmju protokolus publicēt attiecīgās institūcijas oficiālajā tīmekļvietnē.

OECD Vadlīnijās par iedzīvotāju līdzdalības procesiem ir teikts: "Šodien iedzīvotāji (..) pieprasa iespējas paust savu viedokli par politikām un pakalpojumiem, kuri ietekmē to dzīvi. Atbildot uz to, valsts institūcijas visos līmeņos rada iespējas, lai varētu uzklausīt iedzīvotāju pieredzi un zināšanas un veidot labākus valsts lēmumus. Globālā situācija ar iedzīvotāju un iesaistīto pušu līdzdalību pastāvīgi attīstās, jaunām un inovatīvām iespējām iesaistīt iedzīvotājus un mērķgrupas kļūstot arvien plašākām." [3]

Eiropas Padomes Ministru komiteja 2023. gada 6. septembrī apstiprināja rekomendāciju dalībvalstīm par deliberatīvo demokrātiju (Recommendation CM/Rec(2023)6 of the Committee of Ministers to member States on deliberative democracy), kurā uzsvērts “.. visu iedzīvotāju līdzdalība ir pašā demokrātijas sirdī, iedzīvotāji, kuriem ir svarīgas demokrātiskās vērtības, kuri ievēro to pilsoniskos pienākumus un ir aktīvi sabiedriskajā dzīvē, ir ikvienas demokrātiskās sistēmas asinsrite, un iedzīvotāju un lēmumpieņēmēju dialogs ir būtisks demokrātijai, jo stiprina uzticēšanos, demokrātisko institūciju leģitimitāti un to īstenoto pasākumu efektivitāti.” [4] Deliberatīvo metodi atzīst arī OECD. [5]

2023.gada 12.decembrī Eiropas Komisija apstiprināja ieteikumus par pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšanas un efektīvas līdzdalības veicināšanu valsts politikas veidošanas procesos (C(2023) 8627). Pieņemot noteikumu projektu, Latvija būs aktualizējusi normatīvo ietvaru atbilstoši minētajos ieteikumos noteiktajam.

Ievērojot minēto un apkopojot noteikumos Nr. 970 nepieciešamos grozījumus, Valsts kanceleja secināja, ka izmaiņas nav nepieciešamas tikai divos noteikumu Nr. 970 punktos, tādēļ tika pieņemts lēmums izstrādāt jaunu noteikumu projektu, kas atbilst arī Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 140. punktam.

[1] OECD (2022), Building Trust to Reinforce Democracy: Main Findings from the 2021 OECD Survey on Drivers of Trust in Public Institutions, OECD Publishing, Paris

[2] OECD (2021), OECD Regulatory Policy Outlook 2021, OECD Publishing, Paris, 52 lp.

[3] OECD (2022), OECD Guidelines for Citizen Participation Processes, OECD Public Governance Reviews, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/f765caf6-en

[4] Recommendation CM/Rec(2023)6 of the Committee of Ministers to member States on deliberative democracy https://search.coe.int/cm/Pages/result_details.aspx?ObjectId=0900001680ac627a

[5] OECD (2020), Innovative Citizen Participation and New Democratic Institutions: Catching the Deliberative Wave, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/339306da-en

Problēmas un risinājumi

Problēmas apraksts

1. Esošais regulējums vairs neatbilst starptautiskajām vadlīnijām un praksei un mūsdienīgai pieejai sabiedrības līdzdalības iespēju īstenošanā, to skaitā, inovatīvu līdzdalības metožu praktizēšanā.

Risinājuma apraksts

Projektā kopumā saglabāta līdzšinējā noteikumu Nr. 970 struktūra, definējot vispārējos nosacījumus sabiedrības līdzdalībai, kā arī sabiedrības līdzdalības veidus un līdzdalības organizēšanas kārtību.

Projektā ietverts mērķis sekmēt jēgpilnu, efektīvu, atklātu, ietverošu, savlaicīgu un atbildīgu sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanas procesā, tādējādi paaugstinot minētā procesa kvalitāti un rezultātu atbilstību sabiedrības vajadzībām un interesēm. Līdzdalības iespēju vērtību izvirzīšana ir būtiska, lai iesaistītajām pusēm - publiskās pārvaldes institūcijām, nevalstiskajam sektoram un sabiedrībai - ir vienāda izpratne par tām. Pamatprincipi jēgpilnai sabiedrības līdzdalībai ir šādi:
● regulējums nav pašmērķis, tas kalpo sabiedrības interesēm un vajadzībām;
● līdzdalība nav jānodrošina projektiem, kas sabiedrību neietekmē vai nerada interesi;
● ministrijas veic proaktīvu iespējami plašu sabiedrības grupu efektīvu iesaisti, it īpaši – visvairāk ietekmējamo mērķgrupu iesaisti (līdzdalība neaprobežojas tikai ar konsultatīvajām padomēm, notiek tieša iesaiste);
● jāizvēlas līdzdalības un informācijas pasniegšanas veids, kas palīdz sasniegt attiecīgā projekta mērķgrupas, ņemot vērā to paradumus, tostarp digitālās prasmes, jāievēro dažādu sabiedrības pārstāvju atšķirīgo prasmju un izpratnes līmenis un tam jāpiemērojas;
● jāievēro samērīgums starp iesaistes apjoma nosacījumiem un regulējuma svarīgumu;
● sabiedrības līdzdalība jānodrošina katrā posmā visā regulējuma izstrādes un ieviešanas (piemērošanas) ciklā;
● jēgpilna iesaiste tiek uzsākta projekta izstrādes sākumposmā – idejas stadijā, izvērtējot alternatīvas, t.sk. risinājumus, bez papildu regulējuma;
● sabiedrībai jānodrošina paskaidrojoša un izvēli pamatojoša informācija, pētījumi, dati utt., ne tikai pats projekts, kur nepieciešams, formulē informāciju par projektu vienkāršā valodā;
● jānodrošina saskaņošanas procesu caurskatāmība, sistēmas paredzamība, tostarp savlaicīga informācija par līdzdalības iespējām, un tas viss – vienkāršā valodā;
● sabiedrības pārstāvju izteiktajiem priekšlikumiem un iebildumiem jābūt dokumentētiem un publiski pieejamiem (anotācija, izziņa, sabiedrības viedokļu/sanāksmju kopsavilkumi u. c.);
● jānodrošina atgriezeniskā saikne un līdzdalības rezultātu publicēšana;
● jāparedz pietiekams laiks un kapacitāte, lai nodrošinātu kvalitatīvas konsultācijas (jāpieļauj elastība virzībā, ja diskusijas neplānoti ieilgst);
● viens no sabiedrības līdzdalības pasākumu mērķiem ir verificēt ietekmes novērtējuma projektā izdarītos secinājumus (piemēram, publiskajā apspriešanā noskaidro viedokli par problēmām un risinājumiem, kas aprakstīti ietekmes izvērtējumā);
● atbalstītos risinājumus pamato, balstoties faktos un objektīvā informācijā, savukārt izteikto priekšlikumu vai iebildumu neņemšanu vērā pamato un norāda iemeslus;
● jāuzrunā arī neaktīvā sabiedrības daļa un jānoskaidro tās viedoklis [6].

Projekta 1. pielikumā ietvertā paziņojuma struktūra veidota atbilstoši TAP portālā izveidotajai struktūrai, tā ir vispārīga un līdz ar to piemērojama arī citās institūcijās ārpus tiešās valsts pārvaldes. Arī projekta 2. pielikums strukturēts vispārīgāk, lai to būtu iespējams piemērot ikvienam līdzdalības procesam. Norādāms, ka sabiedrības līdzdalība ir sabiedrības iesaiste regulējuma, valsts un nozaru politiku veidošanas procesā. Sabiedrības līdzdalība vairo valsts pārvaldes un valdības atbildību sabiedrības priekšā un stiprina iedzīvotāju tiesības iesaistīties un viņu ietekmi uz lēmumiem.

[6] Vadlīnijas tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā (pieejamas Ministru kabineta tīmekļvietnē - https://www.mk.gov.lv/lv/media/16905/download?attachment)

Problēmas apraksts

2. Attīstības plānošanas sistēmas likuma 2. pantā noteikts, ka likums attiecas uz attīstības plānošanu Saeimā, Ministru kabinetā, tiešās valsts pārvaldes iestādēs, plānošanas reģionos, pašvaldībās un valsts pārvaldes iestādēs, kas nav padotas Ministru kabinetam.

Risinājuma apraksts

Ņemot vērā Attīstības plānošanas sistēmas likuma tvērumu attiecībā uz institūcijām, uz kurām likums attiecas, un 11. panta piektajā daļā doto deleģējumu, projektā, salīdzinot ar noteikumiem Nr. 970, nav uzskaitītas institūcijas, uz kurām regulējums attiecas. Projekta 1.punktā noteikts, ka noteikumi nosaka sabiedrības līdzdalības kārtību valsts un pašvaldību institūcijas virzītajā attīstības plānošanas procesā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

Problēmas apraksts

3. Ņemot vērā pastāvošo regulējumu attiecībā uz biedrību un nodibinājumu darbību, kā arī arodbiedrību darbību, projektā nepieciešams precizēt formālo sabiedrības grupu uzskaitījumu, izslēdzot darba devēju organizācijas un papildināt ar iedzīvotāju padomēm, kuras pašvaldības var veidot atbilstoši Pašvaldību likumam. Darba devēju organizācijas netiek īpaši izceltas kā organizāciju veids, ņemot vērā, ka formāli tās tiek reģistrētas kā biedrības. Vienlaikus paplašināts neformālo sabiedrības grupu piemēru uzskaitījums, iekļaujot nereģistrētas iedzīvotāju grupas un kopienas – Covid-19 pandēmijas laikā, jo īpaši, aktuāla kļuva sabiedrības pārstāvju apvienošanās neformālās grupās, izvēloties neformalizēt organizācijas darbību. Sabiedrības pārstāvju vajadzību apzināšana un ievērošana dalībai līdzdalības norisē veido pozitīvu pieredzi, kas ir būtiski savstarpējās uzticēšanās veicināšanai un motivācijai piedalīties turpmāk. Ja identificēts, ka mērķgrupas pārstāvjiem ir specifiskas informācijas ieguves vai uztveres vajadzības vai jebkādas citas grūtības, ja process tiek organizēts ierastā veidā, tās jārespektē un jārod iespēja nodrošināt informācijas sniegšanu vai dalību piemērotā veidā.

Risinājuma apraksts

Līdz ar to projekta 3. punkts paredz, ka sabiedrības līdzdalību īsteno formālās (piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības un to apvienības, reliģiskās organizācijas, iedzīvotāju padomes) un neformālās (piemēram, nereģistrētas iniciatīvu vai iedzīvotāju grupas, interešu apvienības, kopienas) sabiedrības grupas, kā arī atsevišķas fiziskas personas. Vienlaikus, jāņem vērā, ka sabiedrības līdzdalībā mērķgrupa var būt ikviena sabiedrības grupa un tā ir atkarīga no projekta pēc būtības. Projekta 3.1.apakšpunkts ietver nepieciešamību izvērtēt sabiedrības pārstāvju viedokļus un intereses un situācijās, kad dažādām sabiedrības grupām ir atšķirīgi un pat savstarpēji konfliktējoši viedokļi, organizēt papildu līdzdalības iespējas pirms saskaņošanas uzsākšanas. Vienlaikus projekta 3.2.apakšpunktā ietverts nosacījums ņemt vērā specifiskās vajadzības piekļuvei līdzdalības iespējām un procesam, piemēram, sagatavot informāciju par apspriežamo jautājumu, ievērojot vieglās valodas principus, nodrošināt iespēju pievienoties apspriedei attālināti, rīkot apspriedi tuvāk tiešajai mērķgrupai, nodrošināt ēku piekļūstamību personām ar kustību traucējumiem, sniegt atbalstu dalības pieteikšanai gadījumā, ja personai nav pietiekamas digitālās prasmes, un veikt citas darbības, lai atbalstītu sabiedrības pārstāvju iesaistīšanos.

Problēmas apraksts

4. Sabiedrība no institūcijām sagaida iespējas iesaistīties gan attīstības plānošanas dokumentu, gan tiesību aktu projektu, gan dažādu jomu reformu (piemēram, izglītības iestāžu tīkla izmaiņas, nodokļu sistēmas izmaiņas, administratīvi teritoriālā reforma u.c.) apspriešanā, kā arī publiskā finansējuma (valsts budžets: pamatbudžets un prioritātes, pašvaldības budžets, ārvalstu finanšu līdzekļi u.c.) plānošanā pēc iespējas agrīnā stadijā, kad vēl ir iespējams noteikt reformas virzienu vai publiskā finansējuma ieguldīšanas mērķus. Sabiedrības ieskatā būtu vēlams, ka nozaru ministrijas, īstenojot savus darbības mērķus un politikas jomas, izstrādā budžeta pieprasījumus un prioritāro pasākumu pieteikumus tiesību aktu īstenošanai un nodrošina sabiedrības iesaisti šajā procesā.Tāpat sabiedrības pārstāvji sagaida, ka publiskās pārvaldes institūcijas informāciju par plānotajiem lēmumiem to izstrādes procesā mērķtiecīgi komunicēs dažādos informācijas kanālos un izmantojot saziņas veidus, kā arī skaidrojot iespējas iesaistīties attiecīgajā procesā. Sabiedrības pārstāvjiem ir iespējas aktualizēt sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanas nepieciešamību vai pat neesamību amatpersonām, līdz ar to ir iespējama arī prakse, kad ar Ministru prezidenta rezolūciju ministrijas tiek lūgtas informēt, piemēram, Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomi par pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem, kas regulē ES fondu ieviešanu, kā tas notika 2021.gadā pēc Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes 2022.gada 31.augusta sēdē aktualizētajiem jautājumiem par nevalstisko organizāciju tobrīd nepietiekamo iesaistīšanu atbalsta plānošanā.

Risinājuma apraksts

Attiecīgi projekta 4. punktā noteikts, ka sabiedrības līdzdalību, ievērojot šajos noteikumos noteiktās prasības, nodrošina ne tikai attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādē, bet arī tiesību aktu projektu sagatavošanas, kā arī citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā, kā arī publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvju tiesības iegūt informāciju un piedalīties priekšlikumu izstrādē par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm. Projektā ietverto iespēju sabiedrības līdzdalības kārtību piemērot arī publiskā finansējuma plānošanas procesā aktualitāti apliecina Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes 2023.gada 5.jūlija un 2024.gada 8.maija sēdēs notikusī diskusija par šo jautājumu. Ministrijas īpaši aicinātas diskutēt ar attiecīgajā nozarē strādājošajām nevalstiskajām organizācijām par papildus līdzekļu pieprasījumiem. Diskusijām par publisko finansējumu (valsts budžets: pamatbudžets un prioritātes, pašvaldības budžets, ārvalstu finanšu līdzekļi u.c.) izmantojami, piemēram, dažādie izveidotie konsultatīvie formāti. Projektā nav plānots detalizēt iesaistes kārtību, ņemot vērā, ka pats budžeta plānošanas process un iespējas tajā iesaistīties ir skaidri noteiktas un tā norise tiek organizēta atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātam grafikam. Projekta 4.punkts arī paredz, ka, lai informācija par sabiedrības līdzdalības iespējām sasniegtu sabiedrības pārstāvjus, institūcija mērķtiecīgi izplata informāciju par iespējām iesaistīties, izmantojot dažādus komunikācijas kanālus un saziņas veidus. Vienlaikus projekta 4.punkts nosaka - ja projekta izstrādes procesā netiek nodrošinātas sabiedrības līdzdalības iespējas, institūcija lēmumu neiesaistīt sabiedrības pārstāvjus pamato, sniedzot skaidrojumu attiecīgajā dokumentā. Projekta 5.punktā noteikts, ka institūcijas vadības dokumentu un iekšējo tiesību aktu izstrādes procesā sabiedrības līdzdalības kārtību nepiemēro.

Problēmas apraksts

5. Līdz 2021. gada septembrim tiešajā valsts pārvaldē primārais sabiedrības informēšanas kanāls par sabiedrības līdzdalības iespējām bija katras institūcijas tīmekļvietne, kur institūcija pēc saviem ieskatiem nodrošināja noteikumos Nr. 970 noteikto prasību izpildi – publicēja informāciju par izstrādes posmā esošiem attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektiem. Prasība publicēt informāciju par sabiedrības līdzdalības iespējām pastāvēja arī attiecībā uz Ministru kabineta tīmekļvietni, kur tika publicēti ministriju sagatavotie paziņojumi par sabiedrības līdzdalības iespējām. Lai vienādotu informācijas publicēšanu, Valsts kanceleja, īstenojot Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotās platformas projektu, minētajā platformā iestrādāja sadaļas "Sabiedrības līdzdalība" šablonu un aicināja institūcijas precizēt to atbilstoši individuālajām vajadzībām. Lai izsekotu līdzi paziņojumiem par līdzdalības iespējām, sabiedrības pārstāvjiem regulāri bija jāiepazīstas ar dažādu ministriju vai Ministru kabineta tīmekļvietnēs publicēto informāciju, tādējādi veltot tam būtisku laika resursu un riskējot nepamanīt sev nozīmīgu projektu. Valsts kanceleja 2021. gada 9. septembrī noslēdza vairākus gadus ilgušo TAP portāla izveidi. TAP portāla mērķis bija izveidot valsts informācijas sistēmu, kurā Ministru kabineta līmenī apstiprināmie dokumenti tiktu izstrādāti, saskaņoti un par tiem tiktu pieņemts gala lēmums. Viens no būtiskākajiem TAP portāla izveides mērķiem līdztekus minētajam bija nodrošināt sabiedrības pārstāvju informēšanu un iesaisti lēmumu pieņemšanas procesā. Līdz ar TAP portāla izveidi neaktuāls kļuvis pienākums Ministru kabineta tīmekļvietnē publicēt visu ministriju virzītos paziņojumus par līdzdalības iespējām. Sākot ar 2021. gada 9. septembri TAP portālā vienuviet tiek publicēti visi tiesību aktu projekti un TAP portālā tie arī tiek nodoti sabiedrības līdzdalībai. TAP portālā nodrošina arī iespējas sistematizēt un atlasīt interesējošos dokumentus, kā arī pieteikties jaunumiem interesējošajās politiku jomās un apakšjomās, kas nebija iespējams tīmekļvietnēs un šādu funkcionalitāti netika plānots attīstīt arī Vienotajā valsts un pašvaldību tīmekļvietņu platformā. Valsts kanceleja TAP portāla darbības uzsākšanas laikā 2021. gada rudenī īstenoja komunikācijas kampaņu, kuras mērķis bija iepazīstināt sabiedrību ar TAP portālu. Valsts kanceleja arī šobrīd turpina komunikācijas aktivitātes TAP portāla popularizēšanai: 1) katru nedēļu Ministru kabineta sociālo tīklu kontos tiek komunicēts par līdzdalības iespējām konkrētu tiesību aktu projektu izstrādes procesā; 2) tiek rīkoti praktikumi, lai sabiedrības pārstāvjus informētu par TAP portāla publisko portālu (video ieraksti ir pieejami Youtube kontā Valdības māja); 3) TAP portāla publiskajā portālā ir publicēti atbalstoši video par katru e-pakalpojumu, ko iespējams izmantot dalībai lēmumu izstrādes procesā; 4) par TAP portāla iespējām Valsts kancelejas pārstāvji skaidro dažādās diskusijās, semināros, pieredzes apmaiņas vizītēs un citās aktivitātēs, ko organizē gan pati Valsts kanceleja, gan arī citas institūcijas un nevalstiskās organizācijas. Valsts kancelejas vērtējumā TAP portāla atpazīstamību sabiedrībā veicina arī masu mediji, kuri ar regularitāti ziņu sižetos informē sabiedrību par valsts pārvaldes institūciju izstrādātajiem politikas plānošanas dokumentiem vai tiesību aktu projektiem, aicinot sabiedrības pārstāvjus iesaistīties ar viedokļiem. Attiecīgi šajos gadījumos sabiedrības aktivitāte īpaši paaugstinās un tiek saņemti vairāk viedokļu nekā ierasts. Tāpat ar noteiktu regularitāti tiek veiktas TAP portāla lietotāju aptaujas, kuru rezultāti liecina, ka TAP portāls ir kļuvis par nozīmīgu instrumentu lēmumu izstrādes un pieņemšanas procesa dalībnieku, kā arī mediju vērtējumā. Projekta izstrādes un saskaņošanas laikā iesaistītās valsts pārvaldes institūcijas un nevalstiskās organizācijas izteica vairākus rosinājumus TAP portāla funkcionalitātes pilnveidošanai. Valsts kanceleja ir apkopojusi sniegtos priekšlikumus, lai to īstenošanu vērtētu TAP portāla nākamajā attīstības posmā. Noteikumos Nr. 970 ietverta prasība pašvaldībām paziņojumus par līdzdalības iespējām iesniegt attiecīgajam plānošanas reģionam, kurā pašvaldība atrodas, publicēšanai plānošanas reģiona tīmekļvietnē. Savukārt plānošanas reģionam paziņojumi bija jāiesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā publicēšanai tās tīmekļvietnē. Šādas prasības zaudējušas aktualitāti, ņemot vērā īstenoto administratīvi teritoriālo reformu un pašvaldību skaita samazināšanos tās rezultātā un to tīmekļvietņu attīstību - iedzīvotājs primāri informāciju meklē savas pašvaldības tīmekļvietnē.

Risinājuma apraksts

Projekta 7.punktā noteikts, ka institūcija sagatavo un publicē paziņojumu par līdzdalības iespējām tās oficiālās tīmekļvietnes sadaļā "Sabiedrības līdzdalība". Savukārt projekta 8.punkts paredz, ka valsts tiešās pārvaldes iestāde paziņojumu par sabiedrības līdzdalības iespējām publicē TAP portālā un tikai gadījumā, ja vēl nav izveidota tiesību akta lieta TAP portālā, sabiedrības informēšanu par iespējām iesaistīties noteiktā līdzdalības aktivitātē īsteno, publicējot paziņojumu institūcijas tīmekļvietnes sadaļā "Sabiedrības līdzdalība", piemēram, institūcija organizē sākotnējo diskusiju par tēmu, kurai nākotnē plānots normatīvais regulējums.

Problēmas apraksts

6. Līdz šim sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanu attīstības plānošanas dokumentu izstrādes procesā iniciēja atbildīgā publiskās pārvaldes institūcija. Tomēr nereti aktīva sabiedrības iesaiste tiek uzsākta pēc sabiedrības pārstāvju iniciatīvas. Sabiedrības pārstāvji, saskaroties ar noteiktām dzīves situācijām, nereti redz iespēju pilnveidot procesus vai politikas, piemēram, iesniedzot iniciatīvu parakstu vākšanai portālā manabalss.lv izdevies pievērst uzmanību dažādiem jautājumiem un tos risināt.

Risinājuma apraksts

Projekta 11.punktā ietverta iespēja sabiedrības pārstāvjiem aktualizēt nepieciešamību nodrošināt sabiedrības līdzdalības iespējas, ja šāda iespēja iepriekš nav tikuši nodrošināta no institūcijas puses, iesniedzot iesniegumu atbilstoši Iesniegumu likumā noteiktajai kārtībai. Attiecīgi institūcija šādā situācijā turpmāko rīcību ar iesniegumu nodrošina atbilstoši Iesniegumu likuma normām. Savukārt 12.punktā nostiprināti posmi, kuros sabiedrības pārstāvji var iesaistīties.

Problēmas apraksts

7. Praksē līdzšinējie noteikumos Nr. 970 noteiktie līdzdalības veidi – sabiedriskā apspriede un publiskā apspriešana – to nosaukumos lietoto līdzīgo vārdu dēļ bieži rada neizpratni, īpaši jau attiecībā uz sabiedrisko apspriedi. Covid-19 pandēmijas laikā par "jauno normālo" kļuva līdzdalības pasākumu norise tiešsaistes formātā, tādēļ ir būtiski regulējumā paredzēt dažādus norises veidus – ne tikai klātienes formātu. Attiecībā uz publisko apspriešanu, kas ir visbiežāk izmantotais līdzdalības veids tiešajā valsts pārvaldē, praktiski veidojās pretrunas starp noteikumu Nr. 970 10.1. apakšpunktā un 13. punktā noteikto publiskās apspriešanas ilgumu – visbiežāk tika izvēlēts īsākais termiņš (14 dienas).

Risinājuma apraksts

Projektā atbilstoši līdzšinējai praksei paredzēts turpmāk detalizēti reglamentēt divus līdzdalības veidus – apspriedi (līdzšinējā sabiedriskā apspriede) (projekta 17.punkts) un publisko apspriešanu (projekta 18.punkts). Projektā noteikts, ka organizējot apspriedi, jānosaka tās tēma, norises vieta, laiks un veids, pieļaujot iespēju apspriedi organizēt ne tikai klātienē, bet arī tiešsaistē vai arī daļēji klātienes, daļēji tiešsaistes veidā, ja tas tehniski ir iespējams. Savukārt attiecībā uz publisko apspriešanu (ņemot vērā, ka šis līdzdalības veids tiek lietots arī citos normatīvajos aktos, piemēram, Pašvaldību likumā) veidots dalījums norises ilgumam atkarībā no dokumenta veida – ārējiem tiesību aktu projektiem paredzēta 14 dienu ilga publiskā apspriešana, savukārt attīstības plānošanas dokumentiem nosakāma 30 dienu ilga publiskā apspriešana. Paredzēts, ka institūcija var noteikt arī ilgāku termiņu, kas ir īpaši būtiski jēgpilnu sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanai. Projektā tiesību aktu projektu publiskajai apspriešanai noteiktais 14 dienu termiņš ir vienāds ar Pašvaldību likuma 46. panta trešajā daļā noteikto minimālo saistošo noteikumu publiskās apspriešanas ilgumu, attiecīgi veidotos līdzvērtīga prakse attiecībā uz sabiedrības līdzdalības iespēju ilgumu tiesību aktu projektu izstrādes procesā tiešajā valsts pārvaldē un pašvaldībās. Attiecībā uz starpinstitūciju darba grupu un domnīcu organizēšanu, noteikumu projekta saskaņošanas laikā tika rasts kompromiss, kas paredz, ka sabiedrības pārstāvjus starpinstitūciju darba grupu un domnīcu darbā iesaista atbilstoši to kompetencei neizsludinot atklātu pieteikšanās procesu.

Problēmas apraksts

8. Būtisku neskaidrību praktiskā piemērošanā kopš 2013. gada rada prasība nodrošināt sabiedrības līdzdalības iespējas to tiesību aktu projektu izstrādē, kuri būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas (noteikumu Nr. 970 5. punkts).

Risinājuma apraksts

Projektā paredzēts noteikt, ka sabiedrības līdzdalības iespējas nodrošināmas visu ārējo tiesību aktu izstrādē nevis tikai to, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Vienlaikus plānots noteikt rīcību situācijā, ja attīstības plānošanas dokumenta vai tiesību akta projekta izstrādes procesā netiek nodrošinātas sabiedrības līdzdalības iespējas (piemēram, tiek precizēta informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām). Šādā gadījumā institūcija lēmumu neiesaistīt sabiedrības pārstāvjus pamato, sniedzot skaidrojumu attīstības plānošanas dokumentā, tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) vai paskaidrojuma rakstā. Kā arī Valsts kanceleja uzsver, ka projekta virzīšana steidzamības kārtībā nav pamatojums sabiedrības līdzdalības iespēju nenodrošināšanai - šādā gadījumā ir jārod iespēja sabiedrību vismaz informēt un skaidrot par plānoto risinājumu, ja tas skar sabiedrības intereses.

Problēmas apraksts

9. Izmaiņas regulējumā attiecībā uz sabiedrības pārstāvju iesaisti dokumentu ar ierobežotas pieejamības statusu izstrādes procesā iniciēja sabiedrības pārstāvji, ņemot vērā, ka praksē nereti veidojas situācijas, kad dokuments paredz biedrību iesaisti tā īstenošanā, tomēr ar biedrībām dokumenta izstrādes laikā netiek apspriestas īstenošanas praktiskās iespējas. Sabiedrības pārstāvju iesaistes iespējamību dokumentu ar ierobežotas pieejamības statusu izstrādes laikā apliecina, piemēram, līdzšinējā prakse nacionālo pozīciju izstrādes procesā, kur pozīcijas tiek nosūtītas saskaņošanai arī attiecīgajā jomā strādājošajām nevalstiskajām organizācijām. Valsts kanceleja arī konsultējās ar biedrībām par Valsts stratēģiskās komunikācijas un informatīvās telpas drošības koncepcijas 2023.–2027. gadam ietvaru (dokumentam līdz lēmuma pieņemšanas brīdim bija ierobežotas pieejamības statuss).

Risinājuma apraksts

Projekta 6.punktā paredzēts noteikt, ka izstrādājot projektu, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju, institūcija nodrošina konsultācijas ar sabiedrības pārstāvjiem, kurus skar projektā plānotais. Formātu, kādā notiktu konsultācijas, nav plānots reglamentēt, attiecīgi process var tikt organizēts dažādos veidos, piemēram, bez projekta nosūtīšanas prezentējot risinājumu un uzklausot redzējumu par sniegto informāciju no attiecīgo sabiedrības pārstāvju puses, pēcāk priekšlikumus izvērtējot un iestrādājot dokumenta projektā.

Problēmas apraksts

10. Sabiedrības līdzdalībā (līdzīgi kā citās jomās publiskajā sektorā) pieaug jaunu un inovatīvu iesaistes veidu praktizēšana, kas ļauj sasniegt plašāku sabiedrību un noskaidrot iesaistīto pušu viedokli un vajadzības jau agrīnā stadijā. Inovatīvas līdzdalības metodes īpaši aktuālas tādai sabiedrības grupai kā jaunieši - to interese iesaistīties sabiedriskajos procesos ir zema. Jaunieši ir viena no sabiedrības grupām, kura līdztekus tradicionālajiem jeb ierastajiem līdzdalības rīkiem aktīvi izmanto ne-institucionalizētus līdzdalības veidus. Tāpēc jo īpaši svarīgi izmantot inovatīvus līdzdalības veidus, lai sasniegtu dažādas mazāk aizsargātās sabiedrības grupas, piemēram, mazākumtautību pārstāvjus, personas ar zemiem ienākumiem, jauniešus un jauniešus ar ierobežotām iespējām un citus, kuri parasti neiesaistās līdzdalības procesos.

Risinājuma apraksts

Lai nodrošinātu iespēju praktizēt inovatīvus līdzdalības veidus, projektā nepieciešams noteikt papildu veidus, ko jau šobrīd izmanto publiskā pārvalde, kā arī paredzēt iespēju gan kombinēt līdzdalības veidus, gan izmantot projektā neminētus iesaistes veidus, kuri varētu attīstīties laika gaitā vai tikt pārņemti no citu valstu labās prakses. Jāpiebilst, ka Valsts kanceleja citu institūciju atzinumos ir redzējusi argumentāciju, ka, piemēram, domnīcas rezultātā tapis risinājums, kas tiek iestrādāts tiesību aktos, nav atzīstams par likumīgu, ņemot vērā, ka domnīca kā līdzdalības veids nav nostiprināta noteikumos Nr. 970. Lai sabiedrības līdzdalības iespējas padarītu iespējami elastīgas un sabiedrības pārstāvju iesaistei varētu izmantot gan publiskajā pārvaldē jau lietotus veidus (piemēram, domnīcu, dizaina domāšanas sprintus), gan arī citus inovatīvus veidus, kuri potenciāli varētu attīstīties laika gaitā, projektā, pirmkārt, iespējamo līdzdalības veidu uzskaitījums papildināts ar domnīcu, uzraudzības padomi, kā arī ar projekta komandu, un, otrkārt, projekta 14. punktā noteikts, ka sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai var izmantot arī citus – projektā neminētus – inovatīvus līdzdalības veidus, ja tie ļauj nodrošināt efektīvāku sabiedrības pārstāvju iesaisti, nekā projektā minētie veidi (piemēram, dizaina domāšana, deliberatīvā metode, dialoga apļu metode, pilsoņu asambleja u.c.). Dažādu līdzdalības veidu, kurus var izmantot Latvijā, plašāks raksturojums ietverts Vadlīnijās sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanai valsts pārvaldē. Dažas no metodēm kā dialoga apļi, ko 2023.gada rudenī sarunai ar iedzīvotājiem par uzticēšanos īstenoja Valsts kanceleja sadarbībā ar biedrību "Latvijas Lauku forums", deliberatīvā metode, ko jau divreiz 2022. un 2023.gadā īstenoja Kultūras ministrija sadarbībā ar biedrību "Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS", lai izzinātu iedzīvotāju viedokli par Latgales iedzīvotāju informācijas iegūšanas prasmēm par norisēm Latvijā un sabiedrības saliedēšanu un pilsoniskajām prasmēm, ir apliecinājušas tiešas komunikācijas ar iedzīvototājiem nozīmi.

Problēmas apraksts

11. Sabiedrības vērtējumā viens no kritiskākajiem punktiem attīstības plānošanas un tiesību aktu projektu izstrādes procesā ir nepilnīga vai pat neesoša atgriezeniskā saite sabiedrības pārstāvjiem, kas iesaistījušies izstrādes procesā, sniedzot priekšlikumus un iebildumus.

Risinājuma apraksts

Projektā paredzētas izmaiņas attiecībā uz pienākumu sniegt atgriezenisko saiti priekšlikumu sniedzējiem, paredzot gan to, ka katrā virzības posmā tiek aktualizēta informācija par izmantotajām sabiedrības līdzdalības metodēm un sasniegtajiem rezultātiem, gan par attiecīgo dokumenta veidu, kurā minētā informācija norādāma. Valsts kancelejas iecere ir padarīt efektīvāku sabiedrības pārstāvju izteikto priekšlikumu un iebildumu atspoguļošanu, paredzot, ka izmantojama līdzšinējā prakse atkarībā no dokumenta veida un virzītāja izmantotā ietvara, neveidojot papildu dokumentus. Ministru kabineta ietvarā virzītam projektam sabiedrības pārstāvju viedokli atspoguļo kopsavilkumā par līdzdalības procesā izteiktajiem viedokļiem, pašā projektā vai anotācijā, izziņā. Valsts tiešajā pārvaldē dokumentus, kas jāpievieno virzot tiesību akta projektu, nosaka MK 07.09.2021. noteikumi Nr.606 "Ministru kabineta kārtības rullis". Tiesību akta projekta anotācija jāaizpilda atbilstoši MK 07.09.2021. noteikumiem Nr.617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" un politikas plānošanas dokuments jāizstrādā atbilstoši MK 02.12.2014. noteikumu Nr.737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" regulējumam. Paskaidrojuma raksts sagatavojams atbilstoši Pašvaldību likumam. Sabiedrības iesaistes detalizēta atspoguļošana nodrošināma apkopojumā, tomēr vienlaikus arī attīstības plānošanas dokumentā, tiesību akta projekta anotācijā vai paskaidrojuma rakstā jāsniedz apkopojoša informācija par notikušo sabiedrības iesaisti un rezultātiem un tā jāaktualizē pēc katra secīgā attiecīgā projekta izstrādes procesa posma - pēc publiskās apspriešanas, pēc diskusijas, pēc pirmreizējās un atkārtotās saskaņošanas. Valsts kancelejas ieskatā apkopojumu var negatavot situācijā, kad publiskajā apspriešanā vai apspriedē saņemts neliels skaits priekšlikumu un apkopojums par tiem sniegts projekta anotācijā, paskaidrojuma rakstā vai pašā dokumentā. Attiecībā uz apspriežu rīkošanu un publisko apspriešanu norisi projektā noteikts, ka samērīgā termiņā pēc attiecīgā līdzdalības veida norises beigām sagatavojams un publicējams apkopojums un ka šis apkopojums nosūtāms attiecīgi apspriedes vai publiskās apspriešanas dalībniekiem, vienlaikus informējot par iespējām iesaistīties nākamajā projekta virzības posmā. Par līdzdalību atbildīgās amatpersonas pienākumos noteikta atbildība nodrošināt komunikāciju ar sabiedrības pārstāvjiem projekta virzības laikā, kā arī pienākums katrā virzības posmā aktualizēt informāciju par sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanu un nodrošināt sabiedrības pārstāvjiem atgriezenisko saiti. Noteikumos Nr. 970 ir noteikts, ka apkopojums pēc sabiedriskās apspriedes sagatavojams 14 dienu laikā un pēc publiskās apspriešanas – 30 dienu laikā, savukārt projektā ietverts princips, ka apkopojums pievienojams, projektu virzot nākamajā virzības posmā (19. punkts). Nākamais posms projekta virzībā ir brīdis, kad institūcija ir aktualizējusi projektu pēc līdzdalības iespējas (publiskā apspriešana, apspriede u.c.) un uzsāk saskaņošanas procesu vai pēc saskaņošanas posma iesniedz projektu izskatīšanai lēmējinstitūcijā. Ņemot vērā, ka nav iespējams noteikt konkrētu termiņu atgriezeniskās saites sniegšanai un tas arī nebūtu lietderīgi, ņemot vērā, ka situācijas var būt atšķirīgas, lietots jēdziens "laikus", nostiprinot nepieciešamību informēt savlaicīgi, lai dotu iespēju iepazīties un nepieciešamības gadījumā būtu iespējams sagatavoties turpmākai interešu pārstāvniecībai. Norādāms, ka pienākums sniegt atgriezenisko saiti nostiprinās sabiedrības līdzdalības iespēju jēgpilnu īstenošanu, ticību savai balsij, kā arī stiprinās publiskajā sektorā nodarbināto izpratni par sabiedrības līdzdalības ieguvumiem.

Problēmas apraksts

12. Publiskās pārvaldes institūcijas nereti, nodrošinot sabiedrības līdzdalības iespējas, saņem sabiedrības pārstāvju priekšlikumus, kas ir vai nu nekonkrēti un nesaistīti ar projekta ietvaru vai par nesaprotami dēļ veida, kādā noformēti, kā arī priekšlikumos pausti cilvēka cieņu aizskaroši vārdi, apvainojumi.

Risinājuma apraksts

Pēc valsts pārvaldes institūciju rosinājuma projektā ietverts risinājums, ja sabiedrības pārstāvju sniegtais priekšlikums tā noformēšanas dēļ vai satura dēļ nav saistāms ar konkrētā projekta saturu - projekta 20.punkts paredz, ka institūcijai ir tiesības neapstrādāt priekšlikumu, ja tas ir klaji aizskarošs un izaicinošs, nav salasāms vai saprotams, nav sniegts teksta formātā (piemēram, fotogrāfijas, dzeja, zīmējumi), nav saistīts ar projektu.

Problēmas apraksts

13. Nepieciešams pilnveidot līdzšinējo kārtību sabiedrības pārstāvju iesaistei publiskās pārvaldes konsultatīvajos formātos un to darbības atklātību. MK noteikumos Nr.970 noteikts, ka institūcija, iesaistot sabiedrības pārstāvjus konsultatīvajās vai uzraudzības padomēs var noteikt kritērijus (pamatojot to nepieciešamību), kādiem jāatbilst iesaistāmajiem sabiedrības pārstāvjiem. Sabiedrības pārstāvji iniciēja izmaiņas līdzšinējā kārtībā, kādā tiek izvēlēti sabiedrības pārstāvji darbam konsultatīvajās vai uzraudzības padomēs, ņemot vērā, ka ne vienmēr ir pamatota konkrētu organizāciju uzrunāšana darbam attiecīgajā formātā.

Risinājuma apraksts

Attiecīgi projekta 15.punktā ietverta pilnveidota kārtība sabiedrības pārstāvju izvēlei darbam konsultatīvajās padomēs un uzraudzības padomēs, paredzot, ka pārstāvju izvēles process organizējams atklāti - publiskojot informāciju par iespējām iesaistīties attiecīgajā formātā (vismaz 14 dienas, termiņš noteikts projekta 23.punktā) pirms tiek veikti tālākie soļi formāta darbības organizēšanā), kā arī publiskojot informāciju par izveidoto konsultatīvo formātu darbību institūcijas tīmekļvietnē. Nošķirama rīcība informācijas publiskošanai par iespējām pieteikt dalību - tiešās pārvaldes iestāde, ja paredzama tiesību akta lietas izveide (plānots attiecīgā formāta nolikums, MK rīkojums par sastāvu), izmanto TAP portāla funkcionalitāti paziņošanai par iespējām pieteikties dalībai attiecīgajā formātā vai institūcijas tīmekļvietni, ja tiesību akta lieta vēl nav izveidota, savukārt cita institūcija par iespēju pieteikties dalībai paziņo tās tīmekļvietnē. 15.2.apakšpunktā paredzēts, ka institūcija nosaka kritērijus, kādiem jāatbilst konsultatīvajā padomē vai uzraudzības padomē iesaistāmajiem sabiedrības pārstāvjiem. Vienlaikus paredzēts, ka kritērijus var nenoteikt, ja ir objektīvi apstākļi, lai tos nenoteiktu. Informācijas publicēšana par iespējām iesaistīties attiecīgajā formātā palīdzēs atklātības sekmēšanai par šādām iespējām un interešu dažādības nodrošināšanai, savukārt kritēriju (piemēram, kvalifikācijas prasības pārstāvjiem: noteikta izglītība vai prasmes, noteikts statuss, piemēram, sabiedriskā labuma statuss, noteikta ilguma organizācijas pieredze attiecīgajā jomā, iepriekš īstenoti līdzīga apjoma projekti u.c., dažādu pušu iesaiste vienā jautājumā, piemēram, pacienti un medicīnas personāls) ir būtiska, lai attiecīgā formāta darbs būtu vērsts uz rezultātu un piedāvātais risinājums būtu vispusīgs. Atklātās procedūras nodrošināšana ir iestādes atbildība, tomēr procesam jābūt elastīgam, lai tas nerada slogu, un atbilstošam mērķim, to skaitā, lai darbs attiecīgajā formātā ir produktīvs un pārstāvētas dažādas intereses. Konsultatīvajā vai uzraudzības padomē neiekļauto sabiedrības pārstāvju uzklausīšana nodrošināma, tos pieaicinot dalībai sēdēs novērotāju statusā, nosūtot apspriestos dokumentus viedokļa noskaidrošanai, kā arī informējot par turpmākajiem soļiem un iespējām iesaistīties turpmākajā lēmuma izstrādes procesā. Atbilstoši panāktajai vienošanai saskaņošanas procesā, sabiedrības pārstāvjus darba grupās un domnīcās institūcijas varēs iesaistīt atbilstoši attiecīgā formāta izveides mērķim un attiecīgo sabiedrības pārstāvju kompetencei attiecīgajā jautājumā (projekta 16.punkts).

Problēmas apraksts

14. Ņemot vērā, ka sabiedrības līdzdalības kārtība publiskajā pārvaldē ir regulēta arī šobrīd un atbilstoši tai institūcijas līdz šim sadarbību ar sabiedrības pārstāvjiem organizējušas noteiktā kārtībā, nepieciešams noteikt pārejas periodu jauno prasību ieviešanas nodrošināšanai.

Risinājuma apraksts

Pēc valsts pārvaldes institūciju rosinājuma projektā ietverts pārejas punkts, kas paredz līdz 2025.gada 31.decembrim nodrošināt līdz noteikumu spēkā stāšanas brīdim izveidoto konsultatīvo padomju un uzraudzības padomju darbības atbilstību jaunajam regulējumam.

Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?

Nē

Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

Nosaukums

Aptauja "Līdzdalība Latvijā"

Apraksts

Lai zinātu vairāk par Latvijas iedzīvotāju uzskatiem par līdzdalību un līdzdalības pieredzi, pēc Valsts kancelejas pasūtījuma pētniece I. Mangule veica pētījumu – iedzīvotāju aptauju "Līdzdalība Latvijā" platformā "Sensemaker". Aptauja notika no 2022. gada 24. novembra līdz 12. decembrim. Gala ziņojumā apkopoti aptaujas jautājumi, sniegtās atbildes, kā arī aptaujas rezultātu analīze, galvenās tendences un secinājumi. Aptaujas rezultātu ziņojums pieejams Ministru kabineta tīmekļvietnē: https://www.mk.gov.lv/lv/media/15246/download?attachment.
Minētajā aptaujā viens no secinājumiem bija, ka lielākā daļa dalībnieku uzskata, ka lēmumu pieņemšanā sabiedrībai un ekspertiem būtu jāspēlē lielāka loma, nekā tas ir tagad, kā arī, ka aktīva un iekļaujoša līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesos Latvijā notiek pārāk reti.

Nosaukums

Valsts pārvaldes darbinieku aptauja "Sabiedrības līdzdalība valsts pārvaldes darbā"

Apraksts

Aptaujas rezultātu apkopojums un analīze pieejama Ministru kabineta tīmekļvietnē: https://www.mk.gov.lv/lv/media/13790/download.
Minētajā aptaujā viens no secinājumiem bija, ka lielākā daļa aptaujāto uzskata, ka sabiedrības līdzdalība būtiski uzlabo pieņemto lēmumu kvalitāti (74 % piekrīt) un palīdz atrast kompromisa variantus gadījumos, kad pusēm ir atšķirīgi viedokļi (63 % piekrīt). Vienlaikus 71 % arī novērtē, ka valsts pārvaldei būtu daudz vairāk jākonsultējas ar sabiedrību un NVO, nekā tas tiek darīts pašlaik.

Nosaukums

Vadlīnijas sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanai valsts pārvaldē

Apraksts

Vadlīnijas ir izstrādātas koprades procesā domnīcā "Iesaistoša un rezultatīva sabiedrības līdzdalība" laikposmā no 2021. gada februāra līdz novembrim. Domnīcas dalībnieki bija valsts pārvaldes, pašvaldību, nevalstiskā sektora un akadēmiskās vides pārstāvji. Domnīcu vadīja biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse" sadarbībā ar Valsts kanceleju. 2022. gada jūnijā Valsts kanceleja pabeidza darbu pie vadlīnijām. Vadlīnijas ir domātas valsts pārvaldē un pašvaldībās nodarbinātajiem. Vadlīnijas publicētas Ministru kabineta tīmekļvietnē: https://www.mk.gov.lv/lv/media/13835/download?attachment.

Nosaukums

Inovatīvs sabiedrības iesaistes veids – dialoga apļi par uzticēšanos

Apraksts

Inovatīvu līdzdalības veidu izmantošanas potenciālu apliecina Valsts kancelejas sadarbībā ar biedrību "Latvijas Lauku forums" 2023. gadā īstenotie dialoga apļi par uzticēšanos, kopā notika 26 dialoga apļi 20 dažādās vietās Latvijā. "Timeout" jeb dialoga apļa metode ir Somijā attīstīts inovatīvs sabiedrības iesaistes veids, kura ietvaros pēc noteiktas metodoloģijas tiek organizētas sarunas ar iedzīvotājiem par noteiktu tēmu, dialoga apļos runātais tiek precīzi fiksēts, apkopots un ar apkopojumu tiek iepazīstināti lēmumu pieņēmēji – likumdevējvara, izpildvaras institūcijas. Ar dialoga apļu par uzticēšanos apkopojumu institūciju un sabiedrības pārstāvji tika iepazīstināti 2023. gada 27. oktobrī Valsts kancelejas un Saeimas rīkotajā konferencē "Uzticēšanās sabiedrībā un uzticēšanās valsts varas institūcijām Latvijā". Konferences dalībnieku augstu novērtējumu guva dialoga apļu īstenošanas gaitā nepastarpināti gūtais Latvijas iedzīvotāju viedoklis par uzticēšanos dažādos līmeņos un uzticēšanās pozitīvie un negatīvie aspekti, ko dialoga apļu dalībnieki tiešā veidā un atklāti pauda sarunās. Plašāka informācija par dialoga apļiem par uzticēšanos skatāma Ministru kabineta tīmekļvietnē – https://www.mk.gov.lv/lv/dialoga-apli, savukārt par konferenci vairāk informācija šobrīd pieejama Saeimas tīmekļvietnē – https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/32716-konference-uzticesanas-sabiedriba-un-uzticesanas-valsts-varas-institucijam-latvija.

Nosaukums

Valsts kontroles revīzija "Iedzīvotāju līdzdalība – neizmantota iespēja kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai pašvaldībās", kas tika pabeigta 2023.gada maijā.

Apraksts

Lai gan Valsts kontroles veiktajā revīzijā "Iedzīvotāju līdzdalība – neizmantota iespēja kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai pašvaldībās" analizētas tieši iedzīvotāju līdzdalības iespējas pašvaldībās, iegūtie rezultāti attiecināmi uz publisko sektoru kopumā. Būtiskākās atziņas ir saistītas ar informācijas sniegšanu iedzīvotājiem tiem saprotamā un piemērotā veidā un atgriezeniskās saites nozīmi. Valsts kontrole, balstoties uz revīzijā konstatēto, noteikumu projekta izstrādes procesā sniedza konkrētus priekšlikumus. Revīzijas ziņojums publicēts Valsts kontroles tīmekļvietnē: https://lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29652-LYOaCJdhwHHIAmJf_YBTLUHqC_qQHhoj.pdf

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

Jā

Skaidrojums

Valsts kanceleja 2026.gadā ir paredzējusi veikt novērtējumu par līdzdalības iespēju nodrošināšanu publiskajā pārvaldē un pašvaldībās, ņemot vērā šī projekta radītās izmaiņas līdzdalības iespēju nodrošināšanā, kā arī 2023.gada 1.janvārī spēkā stājušos jauno Pašvaldību likumu, kurā salīdzinot ar iepriekšējo likumu, sabiedrības līdzdalība pašvaldību darbā ir plašāk ietverta regulējumā.

Kas veiks ex-post novērtējumu?

Valsts kanceleja sadarbībā ar iepirkuma procedūrā izvēlētu komersantu vai biedrību, kas nodarbojas ar ietekmes izvērtējumu veikšanu.

Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš

31.12.2026.

Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana

Rezultāts

Palielinājies Latvijas iedzīvotāju vērtējums par to iespējām ietekmēt lēmumus un uzticēšanās publiskās pārvaldes institūcijām (valsts pārvaldei un pašvaldībām).

Rādītājs

1.6. Cita informācija

Līdz ar Ministru kabineta noteikumu "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu izstrādes procesā" spēkā stāšanos spēku zaudēs Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumi Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā". Valsts kanceleja atbilstoši projekta gala redakcijai aktualizēs gan vadlīnijas tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā (pieejamas Ministru kabineta tīmekļvietnē - https://www.mk.gov.lv/lv/media/16905/download?attachment), gan vadlīnijas sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai valsts pārvaldē (pieejamas Ministru kabineta tīmekļvietnē https://www.mk.gov.lv/lv/media/13835/download?attachment). Kā arī plānoti informatīvi pasākumi publiskajā pārvaldē nodarbinātajiem, lai informētu par jauno regulējumu un sabiedrības pārstāvju iesaisti, izmantojot TAP portāla iespējas. Papildus plānots sagatavot apmācību kursu par sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanu, kas būs pieejams Valsts administrācijas skolas piedāvāto mācību iespēju klāstā.

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas

ikviens sabiedrības loceklis

Ietekmes apraksts

Jēgpilnām sabiedrības līdzdalības iespējām ir būtiska ietekme uz ikviena sabiedrības locekļa dzīves kvalitātes uzlabošanos. Tāpat vienota kārtība, kas veicinātu efektīvu, atklātu, savlaicīgu un atbildīgu sabiedrības līdzdalību, kā arī atgriezeniskās saites nodrošināšana uzlabos pilsoniskās sabiedrības kopējo attīstību, jo, īstenojot dažādu veidu pilsonisko līdzdalību, tiek stiprināta ikviena cilvēka piederība Latvijai, savstarpējā uzticēšanās un uzticēšanās valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām.

Juridiskās personas

nevalstiskās organizācijas
visi uzņēmumi

Ietekmes apraksts

Jēgpilnām sabiedrības iesaistes iespējām ir būtiska ietekme uz ikvienas juridiskās personas iespējām nodrošināt interešu pārstāvību lēmumu pieņemšanas procesā.

Nozare

Visas nozares

Nozaru ietekmes apraksts

Jēgpilnām sabiedrības iesaistes iespējām ir būtiska ietekme uz ikvienas juridiskās personas iespējām nodrošināt interešu pārstāvību lēmumu pieņemšanas procesā tās darbības nozarē.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

1. Budžeta ieņēmumi

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

1.2. valsts speciālais budžets

1.3. pašvaldību budžets

2. Budžeta izdevumi

30 000

35 000

22 000

2.1. valsts pamatbudžets

30 000

35 000

22 000

2.2. valsts speciālais budžets

2.3. pašvaldību budžets

3. Finansiālā ietekme

-30 000

-35 000

-22 000

3.1. valsts pamatbudžets

-30 000

-35 000

-22 000

3.2. speciālais budžets

3.3. pašvaldību budžets

4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)

5. Precizēta finansiālā ietekme

-30 000

-35 000

-22 000

5.1. valsts pamatbudžets

5.2. speciālais budžets

5.3. pašvaldību budžets

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)

Nav attiecināms.

Cita informācija

Noteikumu projektā paredzētais īstenojams esošo institūciju budžeta ietvaros. Valsts kancelejai atbilstoši Ministru kabineta atbalstītajam un Saeimas pieņemtajam likumam "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" piešķirts papildu finansējums 2024.gadā 30 000 euro apmērā, 2025.gadā 35 000 euro apmērā un 2026.gadā 22 000 euro apmērā Latvijas Piektā nacionālā atvērtās pārvaldības rīcības plāna pasākumu īstenošanai, kas ieplānots budžeta programmā 01.00.00 “Ministru kabineta darbības nodrošināšana, valsts pārvaldes politika” prioritārā pasākuma "Valsts attīstības un plānošanas sistēmas pilnveide" ietvaros.

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

4.2. Cita informācija

Valsts kanceleja identificējusi, ka nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 445 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā" attiecībā uz institūcijas tīmekļvietnes sadaļā "Sabiedrības līdzdalība" publicējamo informāciju. Valsts kanceleja iesniegs priekšlikumus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kad tā grozīs minētos noteikumus. Grozījumu veikšanai nav steidzamības un nepieciešamības virzīt vienlaikus ar projektu, ņemot vērā, ka līdzdalības iespējas primāri regulētu projekts, attiecīgi prasības līdzdalības rezultātu publiskošanai primāri nosakāmas projektā.

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts

Projekts palīdzēs nodrošināt Latvijas pieejas sabiedrības līdzdalībā atbilstību vairākām rekomendācijām:
1) Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) 2018. gada 22. jūnijā pieņemtajā novērtējuma ziņojumā par Latviju izteiktajai rekomendācijai nodrošināt, lai tiktu ievērotas normatīvajos aktos noteiktās prasības publiskot sabiedrības līdzdalības rezultātus;
2) Eiropas Padomes Ministru komitejas 2023. gada 6. septembrī apstiprinātajai rekomendācijai dalībvalstīm par deliberatīvo demokrātiju (Recommendation CM/Rec(2023)6 of the Committee of Ministers to member States on deliberative democracy);
3) Eiropas Komisijas 2023.gada 12.decembrī apstiprinātajiem ieteikumiem par pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšanas un efektīvas līdzdalības veicināšanu valsts politikas veidošanas procesos (C(2023) 8627)).

Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas

Nē

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas

Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija

Nevalstiskās organizācijas

Biedrība "Reģionālo attīstības centru un novadu apvienība", Biedrība "Sabiedrība par atklātību - Delna", Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Jaunatnes padome, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Pilsoniskā alianse, Latvijas Reto slimību alianse, Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS, Biedrība "Zaļā Brīvība", Biedrība "r.a. "Siltumnīca"", Biedrība “Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls”

Cits

Latvijas Republikas Valsts kontrole