Anotācija (ex-ante)

Labklājības ministrija īsteno EEZ finanšu instrumenta 2014.- 2021. gada programmas “Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana” projektu “Atbalsts Barnahus ieviešanai Latvijā” (turpmāk - projekts). Līguma par projekta īstenošanu parakstīšanas datums: 18.02.2021. Projekta ilgums: līdz 30.04.2024. Līguma Nr. EEZ/LM/2020/5. Projekta vispārējais mērķis ir bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidošana, ieviešot bērna mājas modeli Latvijā, nodrošinot starpdisciplināru un starpinstitucionālu sadarbību bērniem, kuri cietuši no vardarbības vai kļuvuši par tās lieciniekiem.

Bērna māja ir atzīta par vadošo, bērniem piemērotu, starpdisciplināru un starpinstitucionālu modeli, kas izstrādāts darbam ar cietušiem bērniem un vardarbības lieciniekiem. Bērna māja ir izveidota ar mērķi ikvienam bērnam novērst retraumatizāciju izmeklēšanas un tiesvedības laikā. Viens no bērna mājas pamatuzdevumiem ir palīdzēt sagatavot tiesvedībai derīgas liecības, izdibinot no bērna skaidrojumus tā, lai bērnam nebūtu jāierodas uz tiesu, ja lietā ir uzsākts kriminālprocess. Lai veiktu šo uzdevumu, bērna māja piedāvā “viena kontaktpunkta” pieeju, saskaņā ar kuru vienā, bērnam piemērotā telpā sadarbojas visas attiecīgās institūcijas, piemēram, policija, sociālie dienesti, bērnu aizsardzības dienesti, fiziskās un garīgās veselības pakalpojumu sniedzēji un prokurors. Bērna mājai ir arī nozīmīga loma galveno ieinteresēto personu informētības un zināšanu veicināšanā par vardarbību pret bērniem ("Bērna mājas modeļa kvalitātes standarti. Starpdisciplināras un starpinstitucionālas sadarbības veicināšana darbā ar cietušiem bērniem un vardarbības lieciniekiem". Autore: Olīvija Linda Haldošone [Olivia Lind Haldorsson], bezpeļņas organizācija "Child Circle").

 Projekta mērķi: 
-izstrādāt un ieviest starpnozaru un starpdisciplināru uz cietušo centrētu institucionālās sadarbības modeli vardarbības pret bērniem gadījumos;
- nodrošināt, lai pret bērniem, kuri cietuši vardarbības vai ir tās liecinieki, izturētos bērniem draudzīgā veidā; 
-uzlabot kriminālprocesā izmantoto pierādījumu kvalitāti, lai varētu atklāt noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar vardarbību pret bērnu, tostarp apmācot speciālistus [pierādījumu kvalitātes uzlabošana tiks sekmēta, nodrošinot, ka vardarbībā cietušā bērna nopratināšanu bērna mājā veiks ar pieredzējuša un jomā augsti kvalificēta psihologa starpniecību, kurš specializējies vardarbībā cietušu bērnu nopratināšanā; nopratināšanā tiks izmantota pierādījumos balstīta metodoloģija; bērna nopratināšanā iesaistītās personas un institūcijas tiks speciāli sagatavotas, lai pilnvērtīgi varētu izmantot bērna mājā pieejamās iespējas un līdzekļus, tajā skaitā pierādījumu fiksēšanas iespējas];
- izveidot funkcionējošu, tiesiski un organizatoriski nostiprinātu bērna māju Latvijā, kur bērni tiek pratināti un medicīniski izmeklēti kriminālprocesuālos nolūkos*, vispusīgi novērtēti un saņem atbilstošus terapeitiskos pakalpojumus no atbilstošiem speciālistiem; 
- ieviest bērna māju nacionālajā bērnu aizsardzības struktūrā, lai sadarbību starp institūcijām bērna mājas iekšienē regulētu valstī noteiktas procedūras un oficiāli starpinstitūciju nolīgumi.

Projekta aktivitātes:
– stiprināt tiesisko, politisko un institucionālo sistēmu daudznozaru starpinstitūciju kopējo ietvaru pakalpojumu attīstībai un ilgtspējīgai bērna mājas darbībai;
– uzlabot speciālistu zināšanas un iespējas un palielināt speciālistu un plašākas sabiedrības informētību par vardarbības pret bērniem izplatību, galveno uzmanību pievēršot bērnu seksuālai izmantošanai;
– uzlabot un modernizēt telpas bērna mājas vajadzībām (telpas atradīsies Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā);
– nodrošināt starpdisciplīnu, vairāku pušu un institūciju pakalpojumus bērna mājas ietvaros.

Ministru kabineta 2020.gada 6.oktobra sēdes protokola nr.59 22.paragrāfā "Informatīvais ziņojums "Par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas "Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana" ietvaros iepriekš noteiktā projekta "Atbalsts Barnahus ieviešanai Latvijā" ieviešanas modeli un ilgtspēju"" atbalstīti šādi risinājumi:
- bērna mājas darbību nodrošināt Veselības ministrijas valdījumā esošās valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" pārziņā nodotās telpās Vienības gatvē 45, Rīgā, projekta ietvaros veicot to renovācijai nepieciešamā tehniskā projekta sagatavošanu un nepieciešamo renovācijas darbu veikšanu no projekta līdzekļiem;
- projektā iekļaut jaunu projekta partneri – Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, kuras uzdevums ir gādāt par bērna mājas personālsastāvu un integrēt bērna mājas modeli inspekcijas institucionālajā struktūrā. Projekta īstenošanas laikā visas izmaksas, kas saistītas ar bērna mājas modeļa darbību (tajā skaitā finansējums bērna mājas modeļa personāla atlīdzībai) segt no projektam piešķirtā finansējuma.
- Labklājības ministrijai kā atbildīgajai institūcijai par projekta ilgtspējas nodrošināšanu sadarbībā ar bērna mājas darbībā iesaistītajām institūcijām atbilstoši informatīvajā ziņojumā paredzētajam projekta īstenošanas laikā un pēc tā pabeigšanas nodrošināt bērna mājas modeļa pilnvērtīgu darbību un tā darbības uzraudzību.


2023.gada 20.aprīlī tika pieņemti grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (likums izsludināts 2.maijā). Saskaņā ar minētajiem grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likums tiek papildināts ar 52.¹ un 52.² pantu, normatīvi nostiprinot starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" institūtu likuma līmenī. 

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.¹ pantu (stāsies spēkā 2023.gada 1.jūnijā), lai sniegtu atbalstu vardarbībā cietušiem bērniem un viņu nevardarbīgajiem tuviniekiem, kā arī lai nodrošinātu iespēju veikt kriminālprocesuālās darbības, tiek īstenota starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja", kuru nodrošina Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. 

Starpinstitucionālās sadarbības programmai "Bērna māja" ir šādi uzdevumi:
1) vienuviet nodrošināt vardarbībā cietušā bērna labākajām interesēm atbilstošus intervences pasākumus, tai skaitā bērna vajadzību un risku izvērtēšanu, medicīnisko, psiholoģisko un sociālo atbalstu bērnam un tā nevardarbīgajam tuviniekam;
2) nodrošināt iespēju veikt kriminālprocesuālās darbības bērniem, kuri cietuši no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kā arī no Krimināllikuma 125. panta otrās daļas 9. punktā, 126. panta otrās daļas 7. punktā, 130. panta trešās daļas 6. punktā un 174. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem;
3) koordinēt un nodrošināt, lai kompetentās institūcijas apmainās ar informāciju, apstrādā nepieciešamos vardarbībā cietušā bērna un ar viņu saistīto citu personu datus, tai skaitā īpašu kategoriju personas datus, kas kompetento institūciju pilnvaru īstenošanai nepieciešami vardarbības pret bērnu gadījuma vadīšanā, neveicot atkārtotu vienas un tās pašas informācijas ieguvi no bērna (atkārtotu bērna iztaujāšanu u. tml.), kā arī nodrošināt saņemtās informācijas uzkrāšanu un veidot statistikas analīzi.

Starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" uzdevumu izpildei kompetentās institūcijas apstrādā vardarbībā cietušā bērna un ar viņu saistīto citu personu datus, tai skaitā īpašu kategoriju personas datus.

Savukārt kārtību, kādā tiek organizēta starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" īstenošana, sniegti pakalpojumi un veiktas starpinstitucionālās sadarbības procedūras, kā arī personas datu apstrādes apjomu un kārtību nosaka Ministru kabinets.

Ministru kabinetam nepieciešams izpildīt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.¹ panta ceturtajā daļā (stāsies spēkā 2023.gada 1.jūnijā) doto pilnvarojumu un noteikt kārtību, kādā tiek organizēta starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" īstenošana, sniegti pakalpojumi un veiktas starpinstitucionālās sadarbības procedūras, kā arī personas datu apstrādes apjomu un kārtību. 

Atbilstoši likumā dotajam pilnvarojumam Ministru kabineta noteikumu projektā ietverti priekšraksti, kuri ievērojami, organizējot starpinstitucionālās sadarbības programmas “Bērna māja” īstenošanu, sniedzot pakalpojumus, veicot starpinstitucionālās sadarbības procedūras, kā arī apstrādājot personas datus.

Anotācijas pielikumā pievienots shematisks atspoguļojums tam, kā plānota starpinstitucionālās sadarbības programmas “Bērna māja” (turpmāk - shematisks attēlojums) darbības organizēšana, tajā skaitā nepieciešamās sagatavošanās darbības pirms bērna ierašanās,  darbības, kurās bērns tiek iesaistīts (tajā skaitā bērna nopratināšana ar psihologa starpniecību), kā arī turpmākā nepieciešamā rīcība un atbalsts bērnam pēc tam, kad bērns ir apmeklējis starpinstitucionālās sadarbības programmas “Bērna māja” pasākumus (sekošana līdzi bērna situācijai).

Ievērojot shematisko attēlojumu, Ministru kabineta noteikumos iestrādāti starpinstitucionālās sadarbības programmas “Bērna māja” īstenošanas posmi:
1) programmas “Bērna māja” īstenošanas uzsākšana;
2) sagatavošanās pasākumi pirms bērna ierašanās programmas "Bērna māja" īstenošanas vietā;
3) darbības ar bērnu programmas “Bērna māja” ietvaros (informācijas noskaidrošana no bērna u.tml.);
4) bērnam un bērna nevardarbīgajam tuviniekam nepieciešamā atbalsta organizēšana (tajā skaitā vajadzību novērtēšana, atbalsta sniegšana, koordinēšana u.tml.);
5) bērnam sniegtā atbalsta novērtēšana, sekošana līdzi bērna situācijai pēc programmas "Bērna māja" beigām (jeb pēc intensīvākā programmas "Bērna māja" posma beigām, tas ir, pēc 1., 2.un 3.posma pabeigšanas). 

Papildus Ministru kabineta noteikumu projektā arī nostiprināti būtiskākie darbības principi, kas ņemami vērā visā programmas "Bērna mājā" īstenošanās laikā, kā arī inspekcijas konsultatīvā un izglītojošā loma darbā ar kompetentajām institūcijām. Lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma noteiktību, Ministru kabineta noteikumu projektā arī ietverts uzskaitījums institūcijām, uz kurām attiecināms apzīmējums "kompetentās institūcijās", kā arī personas datu apstrādes jautājumi. 

Paredzēts, ka palīdzību starpinstitucionālās sadarbības programmas “Bērna māja” ietvaros bērns, kurš ir cietis no vardarbības, varēs saņemt, gan tad, ja to ir lūdzis procesa virzītājs, gan arī pēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas iniciatīvas, ja tā, sniedzot konsultatīvu atbalstu pašvaldības sociālajam dienestam, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” sociālajam darbiniekam vai bāriņtiesai, ir konstatējusi, ja attiecīgam bērnam, kurš cietis no vardarbības, būtu ieteicama starpinstitucionālās sadarbības programmas “Bērna māja” ietvaros pieejamā palīdzība.  
 

Izvērtēts pēc projekta noslēguma, vai projekta laikā izveidotajā starpinstitucionālās sadarbības programmā "Bērna māja" ir nepieciešami kādi pilnveidojumi. Atkarībā no izvērtējuma rezultātiem, ja nepieciešams, sagatavoti konkrēti priekšlikumi.

Veikts izvērtējums; ja nepieciešams, sagatavoti priekšlikumi