Anotācija (ex-ante)

Nepieciešami precizējumi 2024. gada prioritāro meža nozares atbalsta un attīstības programmu, projektu un aktuālo zinātniskās izpētes projektu noteikšanā.

Grozījumu projekts ir sagatavots, ievērojot līdzekļus, kas likumā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" noteikti Zemkopības ministrijas budžetam finansējuma izlietojuma programmas 24.00.00 "Meža resursu ilgtspējības saglabāšana" apakšprogrammā 24.02.00 "Valsts atbalsta pasākumi meža nozarē", tos novirzot Meža attīstības fondam.

Lai 2024. gadā sasniegtu Meža attīstības fonda mērķi, Zemkopības ministrija kopā ar saviem sadarbības partneriem izvērtēja meža nozares attīstības tendences un aktualitātes 2024. gadā un noteica meža nozares attīstībai nepieciešamās prioritātes 2024. gadā. Ievērojot Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķus, tostarp jaunās ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 un ES Meža stratēģijas 2030 mērķus, nepieciešami pētījumi, kas dotu pamatu meža bioloģiskās daudzveidības novērtēšanā un apsaimniekošanā, veicinātu Latvijas zinātnieku iesaistīšanos starptautiskos pētījumos, uzlabotu meža ekonomiskā devuma un koksnes izmantošanas monitoringu un uzskaiti. Tas sasaucas arī ar Nacionālā attīstības plāna 2021–2027 rīcības virzienā "Daba un vide – "Zaļais kurss"" uzsvērto par nepieciešamību iegūt jaunas zināšanas meža jomā.

Kaut arī daudz ir paveikts, lai veicinātu sabiedrības zināšanas un izpratni par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un koksnes produktu pielietošanu, jo meža nozares organizētajos pasākumos piedalījās daudz bērnu un jauniešu, joprojām ir vērojama izpratnes plaisa mežu apsaimniekotāju un īpašnieku, meža nozares pārstāvju un sabiedrības vidū. Jāturpina darbs sabiedrības viedokļa un izpratnes pilnveidošanā par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, tā ietekmi uz klimata pārmaiņām un nozīmi aprites ekonomikā, kā arī nozares perspektīvām.

Grozījumu projektā paredzētais atbalsts veicinās nozares ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju. Katru gadu tiek noteiktas meža nozares prioritātes un finansējuma apmērs tiek koriģēts atbilstoši vajadzībām, tāpēc attiecīgi mainās finansējums un tiek ierosināti jauni projekti.

Tradicionāli valsts atbalsts meža nozares attīstībai paredz veicināt sabiedrības informēšanas un izglītošanas programmu un projektu īstenošanu:
1) "Meža dienas 2024" pasākumu, kas tiek sekmīgi īstenots un atzinīgi novērtēts, iesaistot pašvaldības un attiecīgo pašvaldību nozares uzņēmumus, meža nozares iestādes un organizācijas, turpinot veicināt vietējās sabiedrības aktīvu līdzdarbošanos, pievēršot lielāku Latvijas sabiedrības uzmanību mežsaimniecībai un ainavai teritorijā, kā arī apzaļumotas teritorijas nepieciešamībai, īpaši parku, mežaparku un dendroloģisko stādījumu stāvoklim, palīdzot risināt to labiekārtošanu, kā arī sekmējot jaunu zināšanu iegūšanu semināros par aktuālām tēmām. Paredzēts, ka projektu īstenos biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība" (turpmāk – LPS), pamatojoties uz Pašvaldību likuma 79. pantu. LPS statūti noteic, ka viens no galvenajiem tās mērķiem ir pašvaldību kopēju problēmu risināšana un viens no galvenajiem uzdevumiem ir izstrādāt LPS viedokli Latvijas pašvaldību politikā, ievērojot pašvaldību, to apvienību un savienību priekšlikumus. 2024. gada projektam ir mainīta valsts atbalsta summa, ņemot vērā izmaksu palielināšanos un projekta paplašināšanos;

2) Meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" pasniegšanas norises informatīvajam un tehniskajam nodrošinājumam, lai organizētu kvalitatīvu apbalvošanas norisi un izteiktu atzinību nozarē strādājošajiem, šogad papildus paredzēts izveidot interneta platformu ātrākai informācijas apritei un pieejamībai;

3) lai rastu risinājumu, kā Latvijas iedzīvotājiem, zemes īpašniekiem, uzņēmējiem un valsts un pašvaldību iestādēm pilnvērtīgi iesaistīties Eiropas Savienības iniciatīvā, kas paredz līdz 2030. gadam iestādīt trīs miljardus koku. Iniciatīva ir radusies saistībā ar ES Zaļā kursu kā Meža stratēģijas un Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas daļa, lai palielinātu vairot meža platības, kvalitāti un izturību pret klimata pārmaiņām, kā arī dotu artavu CO₂ izmešu samazināšanā. Iesaistot iniciatīvā gan zemes īpašniekus, mežkopjus, stādu audzētājus, vides aktīvistus un visu pārējo sabiedrību, Latvija varētu dot nozīmīgu ieguldījumu gan savas mežsaimniecības ilgspējas uzlabošanā, gan Eiropas kopējo mērķu sasniegšanā;
 
4) informatīvās platformas www.mezaskatli.lv "Meža nozare skaitļos un faktos" papildināšanu ar jaunākajiem nozares statistikas datiem, lai sniegtu meža nozari raksturojošu, ar statistiku pamatotu informāciju lēmuma pieņēmējiem, nozares pārstāvjiem un plašākai sabiedrībai, tā radot izpratni par nozares rādītājiem un to attīstības dinamiku. Aktualizēt datus ir svarīgi, lai plašākai sabiedrībai būtu iespējams iepazīt meža nozares attīstības dinamiku un sekot tai līdzi, jo mežs ir Latvijas lielākā bagātība, ar to saistītā uzņēmējdarbība dod ļoti nozīmīgu ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā un ar nozari tieši vai netieši ir saistīts gandrīz ikviens Latvijas iedzīvotājs. Papildus tīmekļvietnes aktualizēšanai šogad tiks izdots arī drukāts reprezentācijas materiāls latviešu un angļu valodā "Meža nozare skaitļos un faktos 2024";

5) meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" balvu izgatavošanai paredzēts proporcionāli samazināt valsts atbalstu, jo dažas balvas, kas netika piešķirtas iepriekšējā gadā, tiks izmantotas 2024. gadā; 

6) Starptautiskās meža pētniecības organizāciju apvienības (International union of forest research organizations – IUFRO) 2024. gada Pasaules kongresa organizēšanu, kurā ir iesaistīts Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" (turpmāk – LVMI "Silava"). IUFRO ir nozīmīgākā šāda veida organizācija pasaulē un apvieno vairāk nekā 650 biedru no 120 valstīm. IUFRO Pasaules kongress ir pasaulē lielākā mežzinātnes konference, kas notiek ik pēc pieciem gadiem kopš 1893. gada. 2024. gada kongress notiks Stokholmā, un to organizē Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitāte un Stokholmas pilsēta ciešā sadarbībā ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu partneriem. Kongress ir iespēja Latvijai demonstrēt savu mežsaimniecības praksi un mežzinātnes sasniegumus, gūstot starptautisku atpazīstamību un veicinot iespējas iesaistīties starptautiskos projektos. LVMI "Silava" ir viena no divām Latvijas organizācijām, kas ir IUFRO sastāvā. LVMI "Silava" jau ir vadījis Latvijas iesaistīšanos kongresa organizācijas komitejas darbā 2022. un 2023. gadā, plānojot kongresa norisi kopumā un iecerētos pasākumus Latvijā. 2024. gadā notiks pēdējais posms kongresa sagatavošanā un īstenošanā;

9) Meža dienu laikā rīkoto pasākumu "Mežs ienāk Jelgavā" organizē Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža fakultāte sadarbībā ar Zemkopības ministriju, Jelgavas pašvaldību un iestādi "Kultūra", kā arī Latvijas meža nozares organizācijām un uzņēmumiem, nozares izglītības iestādēm, amatniekiem un individuālā darba veicējiem. Katru gadu to apmeklē vairāk nekā 20 000 iedzīvotāju, lai izzinātu meža nozari – iegūtu zināšanas par koksnes un nekoksnes produktu izmantošanu, nozares nozīmi Latvijas ekonomikā, mežā nodarbināto profesiju plašo spektru un izglītības iespējām;

10) lai novērtētu sabiedrības zināšanas un attieksmi pret meža kā tautsaimniecības nozares, aprites ekonomikas elementu, atjaunojamo resursu un bioloģiskās daudzveidības avotu – valstiski nozīmīgiem meža attīstības aspektiem, paredzēts uzsākt regulāru pētījumu sēriju, sākot ar fiksējošu sabiedriskās domas pētījumu 2024. gadā, kurā tiks noskaidrota sabiedrības attieksme un zināšanas, lai šos datus turpmāk izmantotu sabiedrības izglītošanas kampaņu stratēģiskajā plānošanā.

Projekti “Balvu fonds meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" laureātiem” un “Skolu jaunatnes izglītošanas pasākums "Konkurss "Mežs Latvijas izaugsmei", kas bija iekļauti jau 2023. gada Meža attīstības fonda projektu sarakstā, ir saglabāti arī šogad, un šo projektu finansējums ir saglabāts iepriekšējā gada līmenī. 

Meža nozares attīstībai grozījumu projekts 2024. gadā paredz šādus jaunus prioritārus zinātniskās izpētes projektus (turpmāk – izpētes projekti):
1) pētījums "Priekšlikumu izstrāde Nacionālā meža monitoringa pilnveidei, ietverot meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa un Otrā līmeņa gaisa piesārņojuma ietekmes monitoringa komponentes, kā arī konsultatīvi zinātnisko atbalstu Latvijas pozīciju sagatavošanai par Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par Eiropas mežu noturību veicinoša monitoringa satvaru" (LVMI "Silava") apvieno vairākus 2023. gada projektus vienotā ietvarā. 
Meža likuma 29.¹ pants deleģē LVMI "Silava" īstenot nacionālo meža monitoringu, tāpēc netiek plānota minētā zinātniskās izpētes projekta darba uzdevumu izsludināšana oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Projekta īstenošana turpinās pilnveidot zināšanas par meža bioloģisko daudzveidību Latvijā, īpaši saimnieciskajos mežos, ņemot vērā šā jautājuma aktualitāti saistībā ar ES Bioloģiskās daudzveidības 2030 izvirzītajiem mērķiem, ES dabas atjaunošanas regulas projektā ietvertajiem mērķiem un monitoringa kritērijiem. Īstenojot projektu, tiks veicināta sadarbība ar Dabas aizsardzības pārvaldi, kas ievieš nacionālo bioloģiskās daudzveidības monitoringu, uzlabojot datu apriti starp iestādēm.
Konsultatīvi zinātniskā atbalsta komponenta mērķis ir sniegt uz datiem balstītu zinātnisku novērtējumu un konsultācijas Zemkopības ministrijai par Eiropas Komisijas (EK) izstrādāto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas mežu noturību veicinoša monitoringa satvaru. Pētījuma rezultāti tiks izmantoti Latvijas nostājas sagatavošanai un pamatojumam Eiropas Padomes Ad hoc darba grupā par meža monitoringu un citur;
2) privātie meži veido pusi no Latvijas mežu seguma. Lai analizētu situāciju un sagatavotu priekšlikumus privāto mežu apsaimniekošanas veicināšanai, ir svarīgi iegūt un izvērtēt aktuālo informāciju par privāto mežu apsaimniekošanu, un ar to saistītajiem meža īpašumu konsolidācijas un kooperācijas procesiem valstī. Pētījumu "Privāto mežu apsaimniekošanas un meža īpašumu konsolidācijas un kooperācijas procesa monitorings" plānots turpināt ar iepriekšējos pētījumos par privāto mežu apsaimniekošanu izstrādāto salīdzināmi metodiku, kas dos iespēju arī vērtēt un analizēt rezultātus, kuri sasniegti pasākumos privāto mežu apsaimniekošanas pilnveidošanai;

3) projektā "Meža nekoksnes produktu un pakalpojumu izvērtējums, tā devums Latvijas tautsaimniecībā" paredzēts izvērtēt Latvijas apstākļiem būtiskākos nekoksnes produktus un pakalpojumus, to devumu Latvijas tautsaimniecībā, nosakot to fizisko apjomu un monetāro vērtību, kā arī izmaiņas salīdzinājumā ar 2009. gadu. Lai dati būtu salīdzināmi un izmantojami statistikai un starptautiskajiem ziņojumiem, ir jāizmanto 2011. gada pētījuma "Meža nekoksnes produktu un pakalpojumu devuma Latvijas tautsaimniecībā novērtējums" dati un metodika, ja nepieciešams, to pielāgojot pašreizējo datu pieejamībai un iegūšanas iespējām. Projektā paredzēts arī izvērtēt un apkopot rezultātus, kas iegūti laikā kopš 2011. gada pētījumos par meža nekoksnes produktiem un pakalpojumiem un to nozīmi informācijas pieejamības uzlabošanai, lai statistikas un starptautisko ziņojumu vajadzībām noteiktu meža nekoksnes produktu un pakalpojumu devumu tautsaimniecībā;

4) nepieciešams nodrošināt ERA-NET ForestValue ("Eiropas pētniecības telpas tīkli") apstiprinātā pētījuma "Seeing trees and forests for the future: assessment of trade-offs and potentials to breed and manage forests to meet sustainability goals" (Koki un meži nākotnē: meža selekcijas un mežkopības kompromisu un iespēju novērtējums ilgtspējības mērķu sasniegšanai) īstenošanu ar sadarbības partneriem no četrām valstīm (Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Latvijas) (Assess4EST) (atbildīgā iestāde – LVMI "Silava"). Tajā tiks vērtētas iespējas, kā, pielāgojot un attīstot mežsaimniecību, nodrošināt meža nozares maksimālo devumu ilgtspējības mērķu sasniegšanai Ziemeļeiropā;

5) izpētes projekts "Informācijas nodrošinājums par vēsturisko meža segumu, mežaudžu struktūru un saimniecisko darbību" (LVMI "Silava") nodrošinās nepieciešamo datu aktualizāciju un analīzi gan no pagājušā gadsimta, gan no šī gadsimta sākuma;

6) izpētes projekts "Vadlīniju dabai tuvai mežsaimniecībai projekta izstrāde atbilstoši Latvijas apstākļiem" nepieciešams, lai dotu ieguldījumu Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 ieviešanai, un tas īstenojams saskaņā ar Eiropas Komisijas darbu pie "Brīvprātīgo vadlīniju dabai tuvākai mežsaimniecībai" izstrādes;

7)  Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādņu 2015.–2020. gadam darbības termiņš ir beidzies, tāpēc secīgi nepieciešams sagatavot jaunu plānošanas dokumentu meža nozares attīstības veicināšanai. Eiropas Savienības iniciatīva kopīgai virzībai uz klimatneitrālu attīstību "ES Zaļais kurss" ir izvirzījusi jaunus mērķus ES kopējai attīstībai, un to sasniegšanā mežu apsaimniekošanai un meža nozares ieguldījumam ir ievērojams potenciāls. Projektā "Atbalsts meža nozares stratēģiskā dokumenta izstrādei" tiks meklēti risinājumi iespējami racionālākam meža nozares potenciāla ieguldījumam saistīto politiku mērķu sasniegšanā, vienlaikus saglabājot nozares ekonomisko dzīvotspēju un attīstības iespējas; 

8) projekta "Priekšlikumu izstrāde meža ekosistēmu bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai, izmantojot Regulas par dabas atjaunošanu projekta ietvertos rādītājus: parasto meža putnu populāciju indeksu, atmirušās koksnes apjomu, nevienmērīgas vecumstruktūras mežu īpatsvaru, meža savienojamību, organiskā oglekļa uzkrājumu, to mežu īpatsvara, kuros dominē autohtonas koku sugas, un koku sugu daudzveidību" aktualitāti nosaka gaidāmā regulas pieņemšana un stāšanās spēkā.
Eiropas Padomes un Parlamenta regula par dabas atjaunošanu paredz, ka dalībvalstīm būs jāievieš atjaunošanas pasākumi, kas ir vajadzīgi, lai uzlabotu meža ekosistēmu biodaudzveidību, vienlaikus ņemot vērā meža ugunsgrēku risku. Dalībvalstīm būs jāpanāk, lai valstī parasto meža putnu populāciju indekss ir ar augšupēju tendenci. Tāpat augšupejoša tendence būs jāpanāk vismaz sešiem no septiņiem  meža ekosistēmu indikatoriem – stāvošai un gulošai atmirušai koksnei, nevienmērīga vecumstruktūras mežu īpatsvaram, meža savienojamībai, organiskā oglekļa uzkrājumam, to mežu īpatsvaram, kuros dominē autohtonas koku sugas, un koku sugu daudzveidībai. Lai panāktu šo mērķu izpildi, nepieciešams uzsākt darbu pie iespējamajiem priekšlikumu izstrādes pasākumiem;

9) paplašinoties Eiropas Savienības Emisiju tirdzniecības sistēmas tvērumam (ETS2) uz transporta, mājokļu un komerciālo sektoru, nepieciešams nodalīt degvielas plūsmu, uz kuru neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Direktīvas 2023/959 nosacījumi. Lai to izdarītu, ir jāizstrādā vadlīnijas degvielas nodalīšanas, uzskaites, kontroles un uzraudzības sistēmas izveidei mežsaimniecības sektorā;

10) projektā "Koksnes plātņu produktu ražošanas dinamika Latvijā pēdējo piecu gadu laikā" paredzēts apkopot un analizēt datus par plātņu produktu plūsmas aktuālo situāciju Latvijā. Pētījumā tiks sagatavots uz datiem balstīts pārskats par plātņu resursu plūsmu pa produktu kategorijām, nošķirot ražošanas apjomu un tirgus datus. Projektā īstenotā datu analīze ļaus izdarīt secinājumus par plātņu ražošanas attīstības un investīcijas iespējām Latvijā tuvāko gadu laikā;

11) projektā "Egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās situācijas ietekme uz meža apsaimniekošanu un koksnes resursu ieguvi Latvijā" jāizvērtē egļu astoņzobu mizgrauža (Ips typographus) bojājumu ietekme uz apaļo kokmateriālu kvalitāti un apaļo kokmateriālu tirgu Latvijā kopš 2019. gada, kad ievērojami palielinājās kaitēkļa bojāto mežaudžu apjoms un kaitēkļa masveida savairošanās dēļ izsludināta meža kaitēkļu masveida savairošanās situācija Latvijā. Lai nākotnē mazinātu egļu astoņzobu mizgrauža ietekmi uz egļu mežaudzēm un kaitēkļa radītos bojājumus egļu mežaudzēs, jāsagatavo priekšlikumi meža apsaimniekošanas pielāgošanai egļu mežaudzēs. Nepieciešams sniegt uz datiem balstītu izvērtējumu par egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu (2019.–2024. gadā) ietekmi uz kokrūpniecības nozari un tās konkurētspēju, iegūstamās koksnes izmantošanas iespējām, produktu sortimentu, kā arī sniegt atbalstu egļu mežaudžu apsaimniekošanas pielāgošanai, lai nākotnē mazinātu egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu ietekmi egļu mežaudzēs;

12) Vidzemes augstskolas iesaistīšanas kopīgajā pētījumā ForestValue2 (Horizon 2022 iniciatīva). Apbūvētajai videi (būvniecības industrijai) ir nepieciešamas tūlītējas stratēģijas, kas risina resursu izšķērdēšanas un atkritumu apjoma un izmešu problēmu. Tā kā trūkst kvalitatīvas izvērtēšanas procedūras, kas mazinātu nozares risku, tas ierobežo atkārtoti izmantojamu materiālu iegūšanu no pilsētvides un to pielāgošanu atkārtotai izmantošanai. Ir nepieciešama metodoloģija un atkārtotas sertifikācijas process atkārtoti izmantojamiem, atgūtiem kokmateriāliem. Projektā Ti-ReX paredzēts noteikt visvairāk piemērotos materiālu testus, kas veicami laboratorijā vai uz vietas būvobjektos, izmēģinājumprojektā testēt izveidoto metodoloģiju piecstāvu koka biroja ēkā Norvēģijā, izveidot apritīguma kvantifikācijas metodi, kuras pamatā ir dzīvescikla aprēķinu procedūra, kā arī dokumentāciju un atkārtotas sertifikācijas vadlīnijas par atgūtu kokmateriālu, jo tas var kalpot par bāzi Eiropas līmeņa standartizācijai.

Izpētes projekti "Informācijas nodrošinājums par vēsturisko meža segumu, mežaudžu struktūru un saimniecisko darbību" un "Vadlīniju dabai tuvai mežsaimniecībai projekta izstrāde atbilstoši Latvijas apstākļiem", kas bija iekļauti jau 2023. gada Meža atbalsta fonda finansēto zinātniskās izpētes projektu sarakstā, turpinās arī šogad, un šiem projektiem  piešķirtais finansējums netiek mainīts un tiek paredzēts 2023.gada līmenī.

Valsts atbalsta mērķprogrammā sabiedrības un meža īpašnieku informēšanai un izglītošanai plašsaziņas līdzekļos paredzētais finansējums ir precizēts atbilstoši budžeta sadalījumam.

Terminu un atsauču precizējumi noteikumos

MK noteikumu Nr. 265 8., 10. un 16. punktā precizētas atsauces atbilstoši jaunajam zinātnisko pētījumu sarakstam.

Grozījumu projektā termins "finansējuma saņēmējs" ir aizstāts ar jēdzienu "valsts atbalsta saņēmējs", kur tas nepieciešams, lai dokuments terminoloģiski būtu vienots un salīdzināms.

Jāprecizēt valsts atbalsta saņēmēju projektu administrēšanas kārtība, lai mazinātu administratīvo un birokrātisko slogu.

Lai samazinātu administratīvo un birokrātisko slogu valsts pārvaldē, noteikumu projekts paredz samazināt atbalsta saņēmējam iesniedzamo dokumentu apjomu (līgumi, rēķini, akti, darba laika uzskaites tabeles, algu aprēķini) un aizstāt izmaksas pamatojošo darījumu un samaksu apliecinošo dokumentu iesniegšanu ar maksājumu kopsavilkumu un konta pārskatu (47. punkta redakcija). Valsts atbalsta maksājumus administrējošai iestādei Lauku atbalsta dienestam tiek uzdots par pienākumu pārbaudīt iesniedzamo dokumentu atbilstību projekta īstenošanas noteikumiem un normatīvo aktu prasībām. Dienestam ir tiesības izlases kārtībā pieprasīt valsts atbalsta saņēmējam arī citus projekta īstenošanas dokumentus, t.sk. ar pakalpojumu sniedzējiem noslēgtos līgumus, darbu nodošanas un pieņemšanas aktus. (noteikumu 48. punkta redakcija). Valsts atbalsta saņēmējam ir pienākums uzglabāt visus maksājumus apliecinošos dokumentus atbilstoši Grāmatvedības likumam un valsts atbalsta saņemšanas noteikumos noteiktajai kārtībai.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgus nosacījumus visiem valsts atbalsta saņēmējiem, kā arī lai vienkāršotu dokumentu  administrēšanas procesu, visu projektu starppārskata nodošanai ir noteikts vienots termiņš – 31. augusts, bet kopsavilkuma un pārskata nodošanai – 30. decembris.

Noteikumu projektā noteikts, ka līdz ar projekta kopsavilkumu un pārskatu ir jānodod arī radīto materiālo vai nemateriālo vērtību liecības elektroniskā veidā.
Administratīvās izmaksas ir noteiktas 15 procentu apmērā no projekta attiecināmo izmaksu summas, neparedzot iesniegt izdevumus apliecinošus dokumentus. Lai mazinātu administratīvo slogu finansējuma saņēmējiem un Lauku atbalsta dienesta resursus dokumentu pārbaudei, noteikta vienota 15 procentu likme. Likme balstīta 2023. gadā īstenoto projektu par administratīvo izmaksu apmēru, kas pamatots ar pierādījuma dokumentiem. 
Attīstības projektu vērtēšanas kritēriji ir papildināti ar prasību pēc atbilstības meža nozares attīstības aktualitātēm.

Lai visiem pretendentiem tiktu nodrošināti vienlīdzīgi nosacījumi finansējuma saņemšanai, kā arī, lai novērstu iepriekšējā noteikumu redakcijā ieviesušos neprecizitāti, ar kuru 50 % avansa maksājums bija piešķirts tikai trīs projektiem, turpmāk avanss 50 % apmērā tiks izmaksāts visiem projektiem pēc apstiprināšanas, bet atlikušie 50 % - pēc starppārskata un iepirkuma dokumentu iesniegšanas.

Vērtējot valsts atbalsta saņēmēju iesniegtos projektus, tiks vērtēta to ietekme uz uzņēmējdarbības attīstību un izaugsmi, kā arī tautsaimniecību kopumā, kā arī vērtēti ēnu ekonomikas riski un to mazināšanas iespējas, tādējādi uzlabojot nozares rādītājus un sekmējot godīgu konkurenci.