22-TA-3529: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā un otrā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta „Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu” (turpmāk – rīkojuma projekts) mērķis ir atbilstoši Atsavināšanas likumā ietvertajam regulējumam atļaut valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) pārdot izsolē divus valsts nekustamos īpašumus, kas nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Izstrādātais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē šādus valsts nekustamos īpašumus:
1) nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 088 2010 ) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 088 2010) un būvi (būves kadastra apzīmējums 0100 088 2010 002) – Stienes ielā 1A, Rīgā (turpmāk šajā punktā – nekustamais īpašums), kas ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000627273 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums: 22.06.2022. (īpašuma tiesība nostiprināta uz zemi), 06.07.2022. (pievienota būve).
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem:
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 088 2010) kopējā platība ir 0,0858 ha, zemes vienības lietošanas mērķis: 1001 – Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve, 0,0858 ha platībā, zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: Zemes zem ēkām platība – 0,0858ha, zemes vienības kadastrālā vērtība (noteikta uz 20.04.2022.): 8055 euro;
- būves (būves kadastra apzīmējums 0100 088 2010 002) kopējā platība - 13,8 m2, būves apbūves laukums – 18,5 m2, būves galvenais lietošanas veids: 1252 - Noliktavas, rezervuāri, bunkuri un silosi, būves kadastrālā vērtība (noteikta uz 01.01.2022.): 707 euro;
- nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība (pēc faktiskā stāvokļa 12.07.2022.): 8762 euro.
Atbilstoši NĪVKIS datiem nekustamajam īpašumam noteikti šādi apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija, platība 0,0012 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu – 0,0186 ha;
- būvniecības ierobežojumu teritorija, kas noteikta teritorijas attīstības plānošanas dokumentā – 0,0858 ha.
Saskaņā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 24.05.2022. vēstulē Nr.A-22-13886-nd par nekustamo īpašumu sniegto informāciju:
- atbilstoši Rīgas domes 20.12.2005. saistošo noteikumu Nr. 34 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk – RTIAN) 15. pielikumu „Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana”, zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 088 2010) atrodas dzīvojamās apbūves teritorijā (Dz), kur atļautā izmantošana noteikta atbilstoši RTIAN 6.2. apakšnodaļas prasībām un ~11 m2 platībā ielu teritorijā, kur atļautā izmantošana noteikta atbilstoši RTIAN 6.8. apakšnodaļas prasībām. Atbilstoši RTIAN 16. pielikumam „Apbūves stāvu skaita plāns” maksimālais apbūves stāvu skaits zemes vienībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 088 2010) ir 3 stāvi. Pieļaujamais būves augstums nosakāms atbilstoši RTIAN 3.4. apakšnodaļas prasībām;
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 088 2010) pieguļ ielas sarkanajām līnijām un tai ir nodrošināta piekļūšana;
- Rīgas attīstības programmas 2014. - 2020. gadam Investīciju plāns 2014. - 2016. gadam, kas apstiprināts ar Rīgas domes 21.04.2015. lēmumu Nr. 2491, t.sk., 4. pielikums “Degradēto teritoriju un objektu izvietojums Rīgas pilsētā”, nav spēkā. Ar Rīgas domes 23.02.2022. lēmumu Nr. 1284 ir apstiprināta Rīgas attīstības programma 2022.-2027. gadam, kurā nav iekļauta detalizēta informācija par degradēto teritoriju un objektu izvietojumu Rīgas pilsētā;
- uz nekustamā īpašuma atsavināšanu nav attiecināmi likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21. pantā noteiktie ierobežojumi.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Ievērojot to, ka nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, optimālākais nekustamā īpašuma izmantošanas veids ir tā virzīšana atsavināšanai.
Atsavinot nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21. panta pirmajā daļā noteiktie nosacījumi darījumiem ar zemes īpašumiem. Rīkojuma projekta izstrādāšanas laikā nav zināma persona, kas iegūs nekustamo īpašumu izsolē, jo nekustamā īpašuma atsavināšanas process tiks uzsākts pēc rīkojuma spēkā stāšanās. Ievērojot minēto, personas atbilstība likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20.pantā norādītajiem darījumu subjektiem, kas var iegūt zemi īpašumā bez ierobežojumiem (20.panta pirmā daļa), vai arī persona var iegūt zemi īpašumā ar ierobežojumiem (20.panta otrā daļa), kas noteikti likuma 22.pantā, tiks ņemta vērā atsavināšanas procesa gaitā, nepieciešamības gadījumā informējot nekustamā īpašuma ieguvēju par veicamajām darbībām, lai tas nekustamo īpašumu varētu iegūt savā īpašumā.
2) nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6601 005 0025) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6601 005 0025) un četras būves (būvju kadastra apzīmējumi 6601 005 0025 001, 6601 005 0025 002, 6601 005 0025 006, 6601 005 0025 007) – Dzirnavu ielā 11, Limbažos, Limbažu novadā (turpmāk šajā punktā – nekustamais īpašums), kas ierakstīts Limbažu pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000059521 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums: 24.03.2009.
Atbilstoši NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst:
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6601 005 0025), zemes vienības kopējā platība - 0,1635 ha, zemes vienības lietošanas mērķis: 0903 – Valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu apbūve, 0,1635 ha platībā, zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: Zemes zem ēkām platība –0,1131 ha, Zemes zem ceļiem platība: 0,0504 ha, zemes vienības kadastrālā vērtība 01.01.2022. ir 4186 euro;
- būve – Prokuratūra (būves kadastra apzīmējums 6601 005 0025 001), būves kopējā platība – 401 m2, būves apbūves laukums – 452,4 m2, būves galvenais lietošanas veids: 1220 - Biroju ēkas, būves kadastrālā vērtība 01.01.2022. ir 36373 euro;
- būve - šķūnis (būves kadastra apzīmējums 6601 005 0025 002), būves kopējā platība - 67,8 m2, būves apbūves laukums – 74,8 m2, būves galvenais lietošanas veids: 1274 - Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas, būves kadastrālā vērtība 01.01.2022. ir 724 euro;
- būve – asfaltēts laukums (būves kadastra apzīmējums 6601 005 0025 006), būves kopējā platība - 79,5 m2, būves laukums – 79,5 m2, būves galvenais lietošanas veids: 2112 - Ielas, ceļi un laukumi, būves kadastrālā vērtība 01.01.2022. ir 136 euro;
- būve – asfaltēts laukums (būves kadastra apzīmējums 6601 005 0025 007), būves kopējā platība - 305 m2, būves laukums 305 m2, būves galvenais lietošanas veids: 2112 - Ielas, ceļi un laukumi, būves kadastrālā vērtība 01.01.2022. ir 521 euro.
Atbilstoši NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība 01.01.2022. ir 41940 euro.
Atbilstoši NĪVKIS datiem uz nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6601 005 0025) vēl arī atrodas divas Finanšu ministrijas tiesiskajā valdījumā esošas būves, kas ir nesaraujami saistītas ar nekustamo īpašumu un tiks atsavinātas kopā ar to:
- būve- Metāla stiepļu žogs - 2 (būves kadastra apzīmējums 6601 005 0025 004), būves kopējā platība - 122,5 m2, būves galvenais lietošanas veids: 2420 - Citas, iepriekš neklasificētas, inženierbūves, būves kadastrālā vērtība 01.01.2022. ir 87 euro;
- būve- Metāla stiepļu žogs – 1 (būves kadastra apzīmējums 6601 005 0025 005), būves kopējā platība – 62 m2, būves galvenais lietošanas veids: 2420 - Citas, iepriekš neklasificētas, inženierbūves, būves kadastrālā vērtība 01.01.2022. ir 44 euro.
Atbilstoši Civillikuma 850.pantam galvenās lietas ir tās, kas ir patstāvīgi tiesību priekšmeti. Bet viss tas, kas pastāv tikai ar galveno lietu, vai pieder pie tās, vai kā citādi ar to saistīts (851. p.), ir blakus lieta. Saskaņā ar Civillikuma 857.pantu blakus lieta iegūst piederuma raksturu, ja viņas uzdevums ir kalpot galvenajai un viņa ir pastāvīgi ar to saistīta un atbilst šim uzdevumam ar savām dabiskām īpašībām. Savukārt, Civillikuma 853.pants nosaka, ka visas tiesiskās attiecības, kas zīmējas uz galveno lietu, pašas par sevi attiecas arī uz tās blakus lietām, līdz ar to rīkojuma projekts paredz nekustamo īpašumu pārdot kopā ar Finanšu ministrijas bilancē esošajām inženierbūvēm (būvju kadastra apzīmējumi 6601 005 0025 004 un 6601 005 0025 005) nekustamā īpašuma piederumiem (blakus lietām) un tiks atsavinātas kopā ar galveno īpašumu. Minētā informācija tiks ierakstīta izsoles noteikumos.
Nekustamajam īpašumam NĪVKIS reģistrēts apgrūtinājums: biosfēras rezervāta neitrālās zonas teritorija, 0,1635 ha platībā.
Likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 33. panta otrajā daļā noteikts, ka valstij vai pašvaldībai piederošā vai piekrītošā zeme nav privatizējama vai atsavināma, ja tā atrodas dabas rezervātos, dabas liegumos, ja tie nav iedalīti funkcionālajās zonās, dabas liegumu, nacionālo parku, biosfēras rezervātu, dabas parku, dabas pieminekļu un aizsargājamo ainavu apvidu dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma un regulējamā režīma zonās. Ņemot vērā minēto un to, ka nekustamais īpašums atrodas biosfēras rezervāta neitrālās zonas teritorijā, uz nekustamā īpašuma atsavināšanu nav attiecināmas likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 33. panta otrajā daļā noteiktais atsavināšanas aizliegums. Nekustamā īpašuma ieguvējam jāievēro likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” un Ministru kabineta 19.04.2011. noteikumos Nr.303 “Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” ietvertais regulējums.
Minētā informācija tiks norādīta izsoles noteikumos.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Ievērojot to, ka nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, optimālākais nekustamā īpašuma izmantošanas veids ir tā virzīšana atsavināšanai.
Atsavinot nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21. pantā noteiktie nosacījumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Rīkojuma projektā norādīto valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Finanšu ministrija.
1) nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 088 2010 ) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 088 2010) un būvi (būves kadastra apzīmējums 0100 088 2010 002) – Stienes ielā 1A, Rīgā (turpmāk šajā punktā – nekustamais īpašums), kas ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000627273 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums: 22.06.2022. (īpašuma tiesība nostiprināta uz zemi), 06.07.2022. (pievienota būve).
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem:
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 088 2010) kopējā platība ir 0,0858 ha, zemes vienības lietošanas mērķis: 1001 – Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve, 0,0858 ha platībā, zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: Zemes zem ēkām platība – 0,0858ha, zemes vienības kadastrālā vērtība (noteikta uz 20.04.2022.): 8055 euro;
- būves (būves kadastra apzīmējums 0100 088 2010 002) kopējā platība - 13,8 m2, būves apbūves laukums – 18,5 m2, būves galvenais lietošanas veids: 1252 - Noliktavas, rezervuāri, bunkuri un silosi, būves kadastrālā vērtība (noteikta uz 01.01.2022.): 707 euro;
- nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība (pēc faktiskā stāvokļa 12.07.2022.): 8762 euro.
Atbilstoši NĪVKIS datiem nekustamajam īpašumam noteikti šādi apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija, platība 0,0012 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu – 0,0186 ha;
- būvniecības ierobežojumu teritorija, kas noteikta teritorijas attīstības plānošanas dokumentā – 0,0858 ha.
Saskaņā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 24.05.2022. vēstulē Nr.A-22-13886-nd par nekustamo īpašumu sniegto informāciju:
- atbilstoši Rīgas domes 20.12.2005. saistošo noteikumu Nr. 34 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk – RTIAN) 15. pielikumu „Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana”, zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 088 2010) atrodas dzīvojamās apbūves teritorijā (Dz), kur atļautā izmantošana noteikta atbilstoši RTIAN 6.2. apakšnodaļas prasībām un ~11 m2 platībā ielu teritorijā, kur atļautā izmantošana noteikta atbilstoši RTIAN 6.8. apakšnodaļas prasībām. Atbilstoši RTIAN 16. pielikumam „Apbūves stāvu skaita plāns” maksimālais apbūves stāvu skaits zemes vienībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 088 2010) ir 3 stāvi. Pieļaujamais būves augstums nosakāms atbilstoši RTIAN 3.4. apakšnodaļas prasībām;
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 088 2010) pieguļ ielas sarkanajām līnijām un tai ir nodrošināta piekļūšana;
- Rīgas attīstības programmas 2014. - 2020. gadam Investīciju plāns 2014. - 2016. gadam, kas apstiprināts ar Rīgas domes 21.04.2015. lēmumu Nr. 2491, t.sk., 4. pielikums “Degradēto teritoriju un objektu izvietojums Rīgas pilsētā”, nav spēkā. Ar Rīgas domes 23.02.2022. lēmumu Nr. 1284 ir apstiprināta Rīgas attīstības programma 2022.-2027. gadam, kurā nav iekļauta detalizēta informācija par degradēto teritoriju un objektu izvietojumu Rīgas pilsētā;
- uz nekustamā īpašuma atsavināšanu nav attiecināmi likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21. pantā noteiktie ierobežojumi.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Ievērojot to, ka nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, optimālākais nekustamā īpašuma izmantošanas veids ir tā virzīšana atsavināšanai.
Atsavinot nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21. panta pirmajā daļā noteiktie nosacījumi darījumiem ar zemes īpašumiem. Rīkojuma projekta izstrādāšanas laikā nav zināma persona, kas iegūs nekustamo īpašumu izsolē, jo nekustamā īpašuma atsavināšanas process tiks uzsākts pēc rīkojuma spēkā stāšanās. Ievērojot minēto, personas atbilstība likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20.pantā norādītajiem darījumu subjektiem, kas var iegūt zemi īpašumā bez ierobežojumiem (20.panta pirmā daļa), vai arī persona var iegūt zemi īpašumā ar ierobežojumiem (20.panta otrā daļa), kas noteikti likuma 22.pantā, tiks ņemta vērā atsavināšanas procesa gaitā, nepieciešamības gadījumā informējot nekustamā īpašuma ieguvēju par veicamajām darbībām, lai tas nekustamo īpašumu varētu iegūt savā īpašumā.
2) nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6601 005 0025) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6601 005 0025) un četras būves (būvju kadastra apzīmējumi 6601 005 0025 001, 6601 005 0025 002, 6601 005 0025 006, 6601 005 0025 007) – Dzirnavu ielā 11, Limbažos, Limbažu novadā (turpmāk šajā punktā – nekustamais īpašums), kas ierakstīts Limbažu pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000059521 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums: 24.03.2009.
Atbilstoši NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst:
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6601 005 0025), zemes vienības kopējā platība - 0,1635 ha, zemes vienības lietošanas mērķis: 0903 – Valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu apbūve, 0,1635 ha platībā, zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: Zemes zem ēkām platība –0,1131 ha, Zemes zem ceļiem platība: 0,0504 ha, zemes vienības kadastrālā vērtība 01.01.2022. ir 4186 euro;
- būve – Prokuratūra (būves kadastra apzīmējums 6601 005 0025 001), būves kopējā platība – 401 m2, būves apbūves laukums – 452,4 m2, būves galvenais lietošanas veids: 1220 - Biroju ēkas, būves kadastrālā vērtība 01.01.2022. ir 36373 euro;
- būve - šķūnis (būves kadastra apzīmējums 6601 005 0025 002), būves kopējā platība - 67,8 m2, būves apbūves laukums – 74,8 m2, būves galvenais lietošanas veids: 1274 - Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas, būves kadastrālā vērtība 01.01.2022. ir 724 euro;
- būve – asfaltēts laukums (būves kadastra apzīmējums 6601 005 0025 006), būves kopējā platība - 79,5 m2, būves laukums – 79,5 m2, būves galvenais lietošanas veids: 2112 - Ielas, ceļi un laukumi, būves kadastrālā vērtība 01.01.2022. ir 136 euro;
- būve – asfaltēts laukums (būves kadastra apzīmējums 6601 005 0025 007), būves kopējā platība - 305 m2, būves laukums 305 m2, būves galvenais lietošanas veids: 2112 - Ielas, ceļi un laukumi, būves kadastrālā vērtība 01.01.2022. ir 521 euro.
Atbilstoši NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība 01.01.2022. ir 41940 euro.
Atbilstoši NĪVKIS datiem uz nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6601 005 0025) vēl arī atrodas divas Finanšu ministrijas tiesiskajā valdījumā esošas būves, kas ir nesaraujami saistītas ar nekustamo īpašumu un tiks atsavinātas kopā ar to:
- būve- Metāla stiepļu žogs - 2 (būves kadastra apzīmējums 6601 005 0025 004), būves kopējā platība - 122,5 m2, būves galvenais lietošanas veids: 2420 - Citas, iepriekš neklasificētas, inženierbūves, būves kadastrālā vērtība 01.01.2022. ir 87 euro;
- būve- Metāla stiepļu žogs – 1 (būves kadastra apzīmējums 6601 005 0025 005), būves kopējā platība – 62 m2, būves galvenais lietošanas veids: 2420 - Citas, iepriekš neklasificētas, inženierbūves, būves kadastrālā vērtība 01.01.2022. ir 44 euro.
Atbilstoši Civillikuma 850.pantam galvenās lietas ir tās, kas ir patstāvīgi tiesību priekšmeti. Bet viss tas, kas pastāv tikai ar galveno lietu, vai pieder pie tās, vai kā citādi ar to saistīts (851. p.), ir blakus lieta. Saskaņā ar Civillikuma 857.pantu blakus lieta iegūst piederuma raksturu, ja viņas uzdevums ir kalpot galvenajai un viņa ir pastāvīgi ar to saistīta un atbilst šim uzdevumam ar savām dabiskām īpašībām. Savukārt, Civillikuma 853.pants nosaka, ka visas tiesiskās attiecības, kas zīmējas uz galveno lietu, pašas par sevi attiecas arī uz tās blakus lietām, līdz ar to rīkojuma projekts paredz nekustamo īpašumu pārdot kopā ar Finanšu ministrijas bilancē esošajām inženierbūvēm (būvju kadastra apzīmējumi 6601 005 0025 004 un 6601 005 0025 005) nekustamā īpašuma piederumiem (blakus lietām) un tiks atsavinātas kopā ar galveno īpašumu. Minētā informācija tiks ierakstīta izsoles noteikumos.
Nekustamajam īpašumam NĪVKIS reģistrēts apgrūtinājums: biosfēras rezervāta neitrālās zonas teritorija, 0,1635 ha platībā.
Likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 33. panta otrajā daļā noteikts, ka valstij vai pašvaldībai piederošā vai piekrītošā zeme nav privatizējama vai atsavināma, ja tā atrodas dabas rezervātos, dabas liegumos, ja tie nav iedalīti funkcionālajās zonās, dabas liegumu, nacionālo parku, biosfēras rezervātu, dabas parku, dabas pieminekļu un aizsargājamo ainavu apvidu dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma un regulējamā režīma zonās. Ņemot vērā minēto un to, ka nekustamais īpašums atrodas biosfēras rezervāta neitrālās zonas teritorijā, uz nekustamā īpašuma atsavināšanu nav attiecināmas likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 33. panta otrajā daļā noteiktais atsavināšanas aizliegums. Nekustamā īpašuma ieguvējam jāievēro likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” un Ministru kabineta 19.04.2011. noteikumos Nr.303 “Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” ietvertais regulējums.
Minētā informācija tiks norādīta izsoles noteikumos.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Ievērojot to, ka nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, optimālākais nekustamā īpašuma izmantošanas veids ir tā virzīšana atsavināšanai.
Atsavinot nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21. pantā noteiktie nosacījumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Rīkojuma projektā norādīto valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Finanšu ministrija.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Informācija par izsoli, norādot izsoles organizētāja nosaukumu, tā adresi un tālruņa numuru, izliekama labi redzamā vietā pie attiecīgā nekustamā īpašuma. Rīkojot elektronisko izsoli, sludinājumu ievieto arī elektronisko izsoļu vietnē. Vienlaicīgi ar sludinājumu tīmekļvietnē, VNĪ mājaslapā ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus.
Rīkojuma projekts paredz nekustamo īpašumu valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējiem valsts nekustamos īpašumus 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līgumu noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantā ir noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Informācija par izsoli, norādot izsoles organizētāja nosaukumu, tā adresi un tālruņa numuru, izliekama labi redzamā vietā pie attiecīgā nekustamā īpašuma. Rīkojot elektronisko izsoli, sludinājumu ievieto arī elektronisko izsoļu vietnē. Vienlaicīgi ar sludinājumu tīmekļvietnē, VNĪ mājaslapā ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus.
Rīkojuma projekts paredz nekustamo īpašumu valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējiem valsts nekustamos īpašumus 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līgumu noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantā ir noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties rīkojuma projektā minētos valsts nekustamos īpašumus.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties rīkojuma projektā minētos valsts nekustamos īpašumus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašumu pārdošanas vērtību, jo nekustamo īpašumu atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamo īpašumu tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VNĪNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 25.08.2009. noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota. Rīkojuma projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VNĪ
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi