Anotācija (ex-ante)

   Ministru kabinets 2023.gada 6.februāra sēdē, izskatot iesniegto informatīvo ziņojumu "Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem" (turpmāk – informatīvais ziņojums), atbalstīja tajā ietvertos priekšlikumus par Valsts ieņēmumu dienesta reorganizāciju:
   - Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumu nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei Nodokļu un muitas policijai, kuras padotību finanšu ministrs īstenos ar Finanšu ministrijas starpniecību (sk. prot. Nr.6, 33.§, 2.1.apakšpunktu);
   - Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkcijas un uzdevumus nodot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (sk. prot. Nr.6, 33.§, 2.2.apakšpunktu).
   Saskaņā ar informatīvo ziņojumu, lai nodrošinātu, ka Valsts ieņēmumu dienests izveido un sniedz uz klientu pieredzi un pieprasījumu balstītus pakalpojumus, tam atbilstoši sabiedrības interesēm ir jāvirzās uz attīstības modeli būt par servisa iestādi. Tādējādi no Valsts ieņēmumu dienesta ir nepieciešams nodalīt tās struktūrvienības, kuras ir izmeklēšanas iestādes un to pamatuzdevums ir atklāt noziedzīgus nodarījumus, nevis sniegt uz klientu orientētus pakalpojumus un konsultācijas nodokļu un muitas jomā.

   Uzsākot darbu pie Ministru kabineta 2024.gada 6.februāra sēdes protokola Nr.6, 33.§ 3.punkta izpildes, ir pārskatīts likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" regulējums. Tā rezultātā secināts, ka ir veicami būtiski grozījumi minētajā likumā, no tā izslēdzot ne tikai tiesību normas, kas saistītas ar Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas un Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes funkcijām un uzdevumiem, bet arī:
   - deklaratīvās tiesību normas;
   Viena no šādām deklaratīvām normām atbilstoši Iekšlietu ministrijas norādījumam ir likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 20.panta pirmās daļas regulējums, kas nosaka, ka par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu kavēšanu īstenot viņu likumīgās tiesības, par viņu goda aizskaršanu, par draudiem vai vardarbību, kas vērsta pret viņiem, kā arī par viņu dzīvības apdraudējumu sakarā ar dienesta pienākumu izpildi vainīgās personas sauc pie likumos noteiktās atbildības.
   Lai sasniegtu 3.0 "partnerattiecības" līmeni, arī Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnim ir tiesības uz cieņpilnu, neaizskarošu, fiziski drošu attieksmi no nodokļu maksātāju un muitas klientu puses. Tomēr, ņemot vērā, ka atbildība par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu kavēšanu īstenot viņu likumīgās tiesības, par viņu goda aizskaršanu, par draudiem vai vardarbību, kas vērsta pret viņiem, kā arī par viņu dzīvības apdraudējumu sakarā ar dienesta pienākumu izpildi, jau ir noteikta likumos (piemēram, Krimināllikumā ir paredzēta kriminālatbildība par noziedzīgajiem nodarījumiem pret personas veselību), ar likumprojektu netiek pārņemts likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 20.panta pirmās daļas regulējums.
   - dublējošās tiesību normas;
   - neaktuālās tiesību normas;
   - tiesību normas, kas attiecas uz vispārējo nodokļu administrēšanu un tādēļ iekļaujamas likumā "Par nodokļiem un nodevām";
   - tiesību normas, kas attiecas uz muitas lietu administrēšanu un tādēļ iekļaujamas Muitas likumā;
   - ierēdņu pilnvarojuma tiesību normas;
   - Ministru kabineta noteikumu līmeņa tiesību normas.
   Piemēram, šobrīd likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 3.pantā ir noteikta Valsts ieņēmumu dienesta struktūra, tostarp norādot, ka tās sastāvā ir muitas iestādes. Saskaņā ar Muitas likuma 3.panta otro daļu muitas iestāde ir Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienība, kas pilda normatīvajos aktos muitas jomā, Muitas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus muitas politikas īstenošanā. Tā kā Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmajā daļā noteikts, ka tiešās pārvaldes iestādes darbību reglamentē Ministru kabineta apstiprināts nolikums, tad attiecīgi Valsts ieņēmumu dienesta struktūra turpmāk tiks noteikta tikai iestādes nolikumā. Tādējādi ar likumprojektā lietoto terminu "Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestāde" atbilstoši Muitas likuma 3.panta otrajai daļai tiek saprasta Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienība, kas pilda normatīvajos aktos muitas jomā noteiktos uzdevumus muitas politikas īstenošanā.
   Tāpat Tieslietu ministrija ir uzsvērusi, ka likumprojektā nebūtu jāietver regulējums par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu tiesībām.
   Tādējādi šobrīd likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" noteiktās ierēdņu tiesības: 
  ▪ nodokļu (nodevu) administrēšanā būs vienkopus uzskaitītas likumā "Par nodokļiem un nodevām", kā arī konkrētajos nodokļu un nodevu likumos;
   ▪ muitas politikas jomā būs vienkopus uzskaitītas Muitas likumā, kā arī starptautiskajās tiesību normās;
   ▪ kā arī Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu tiesības ir noteiktas arī citos normatīvajos aktos.
   Piemēram, Valsts ieņēmumu dienests ir noteikts par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 45.panta otrajā daļā noteikto subjektu uzraudzības un kontroles iestādi. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 47.pantā uzraudzības un kontroles institūcijai noteiktas šādas tiesības:
   1) apmeklēt uzraugāmajiem vai kontrolējamiem likuma subjektiem piederošās vai to lietošanā esošās telpas, kas saistītas ar to saimniecisko vai profesionālo darbību, un veikt tajās pārbaudes;
   2) pieprasīt no uzraugāmajiem vai kontrolējamiem likuma subjektiem informāciju, kas saistīta ar šā likuma prasību izpildi, pieprasīt, lai uzrāda dokumentu oriģinālus, un saņemt to kopijas vai norakstus, saņemt attiecīgus paskaidrojumus, kā arī veikt darbības, lai nepieļautu vai samazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma un proliferācijas finansēšanas iespējas;
   3) sastādīt aktus, kas apstiprina šā likuma prasību pārkāpumus un ar tiem saistītos faktus;
   4) noteikt likuma subjektiem termiņu, līdz kuram novēršami konstatētie šā likuma prasību pārkāpumi, un kontrolēt šo pārkāpumu novēršanas izpildi;
   5) publicēt statistisko informāciju par šā likuma prasību pārkāpumiem un piemērotajām sankcijām;
    6) pieprasīt no valsts un atvasinātām publisko personu institūcijām jebkuru to rīcībā esošo informāciju šajā likumā noteikto pienākumu izpildei;
   7) izdot ieteikumus likuma subjektiem šajā likumā noteikto pienākumu izpildei;
   8) noteikt, ka likuma subjektam nav nepieciešams veikt savas darbības nozares risku novērtējumu, ja īpašie attiecīgās nozares riski ir iepriekš nepārprotami identificēti un izprasti.
   Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 7.panta ceturtajā daļā noteikta Valsts ieņēmumu dienesta kompetence pieņemt lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai. Minētā panta sestajā daļā noteiktas Valsts ieņēmumu dienesta tiesības no attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes un biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas pieprasīt papildu ziņas un dokumentus un noteikt to iesniegšanas termiņu.

   Tādējādi ir nepieciešams izstrādāt jaunu likumu, kurā koncentrētā veidā ir atrunāti tikai paši būtiskākie ar iestādes darbību saistītie aspekti. 

   Lai izstrādātu priekšlikumus Valsts ieņēmumu dienesta reformas tiesiskajam regulējumam un reformas risinājumiem, Finanšu ministrija izveidoja Valsts ieņēmumu dienesta reformas darba grupu, kuras viens no uzdevumiem bija noteikt Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbības pilnveides (reformas) pasākumus, izstrādāt reformas īstenošanas risinājumus, identificēt un izstrādāt nepieciešamos tiesību aktus.
   Tādējādi plānotās izmaiņas ir izdiskutētas arī minētās darba grupas ietvaros un likumprojekts paredz noteikt šādus iestādes darbības būtiskākos aspektus:
   ▪ Valsts ieņēmumu dienesta tiesisko statusu
   Likumprojekta 2.pantā iekļautais regulējums paredz, ka Finanšu ministrija institucionālo padotību pār Valsts ieņēmumu dienestu īstenos pārraudzības formā.
   Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta 5.¹ daļu tiešajā pārvaldē institucionālo padotību īsteno pakļautības formā, ja likumā nav noteikts citādi.
Attiecīgi, lai izvērtētu, vai Valsts ieņēmumu dienesta likumā ir nosakāms citādi, ir izvērtēts pārraudzības un pakļautības formas tvērums.
   Nosakot iestādes institucionālās padotības formu un saturu vienas publiskas personas ietvaros, ņem vērā iestādei nodoto valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu raksturu, to pildīšanas efektivitāti, tiesiskuma un demokrātiskās kontroles nodrošināšanas apsvērumus (sk. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta sesto daļu).
   Pakļautība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības dot rīkojumu zemākai iestādei vai amatpersonai, kā arī atcelt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmumu (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta ceturtā daļa), savukārt pārraudzība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta piektā daļa).
   "Pārraudzības gadījumā augstākai iestādei ir tiesības post factum pārbaudīt un atcelt vai grozīt zemākas iestādes lēmumu vismaz tad, ja tas ir prettiesisks, vai arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā izdot rīkojumu pieņemt lēmumu. Taču šī ir pārraudzības minimālā forma, jo iespējams arī pārraudzības saturu paplašināt, to tuvinot pakļautības saturam, proti, paredzot tiesības arī iecelt vai atcelt zemākas iestādes vadītāju vai citus darbiniekus." (sk. Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepciju. Egils Levits, Ass. iur., Dipl. pol.). 
   Šobrīd Ministru kabineta 2004.gada 16.novembra noteikumu Nr.940 "Valsts ieņēmumu dienesta nolikums" 1.punktā ir noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests ir finanšu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.
   Šāda institucionālās padotības forma ir saistīta ar to, ka finanšu ministram (pēc jaunā likuma spēkā stāšanās turpmāk – Finanšu ministrijai) ir plašas pilnvaras institucionālā līmenī pārraudzīt Valsts ieņēmumu dienestam doto valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildes efektivitāti un tiesiskumu. Proti, finanšu ministrs dod rīkojumus ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem un izdod tiem saistošus iekšējos normatīvos aktus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi (sk. Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.239 "Finanšu ministrijas nolikums" 9.4.apakšpunktu); ārējos normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros uzrauga ministra vai ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu darbību, kapitālsabiedrību, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, kā arī amatpersonu darbību vai pilnvaro tam attiecīgu ministrijas amatpersonu (sk. Finanšu ministrijas nolikuma 9.5.apakšpunktu); var atcelt ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi (sk. Finanšu ministrijas nolikuma 9.8.apakšpunktu); kā arī ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas valsts sekretāru un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vadītājus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi (sk. Finanšu ministrijas nolikuma 9.9.apakšpunktu).
   Jānorāda, ka veiktās izmaiņas institucionālajā padotības formā neietekmēs Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu pieņemto lēmumu (tostarp, administratīvo aktu) līdzšinējo apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtību.
   Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 31.panta pirmo daļu iestādes atrodas vienotā hierarhiskā sistēmā, kurā viena iestāde ir padota citai iestādei. Iestādes var veidot vairāku līmeņu padotības sistēmu.
   Administratīvā procesa likuma 1.panta otrā daļa noteic, ka augstāka iestāde ir tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kas hierarhiskā kārtībā var dot rīkojumu iestādei vai atcelt tās lēmumu.
   Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienības, kuras ierēdnis pieņem lēmumus, ir institucionāli padotas Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram kā augstākai iestādei (amatpersonai). Šāda institucionālā padotība izriet no vairākiem normatīvajiem aktiem:
   ▪ Administratīvā procesa likuma 76.panta otrās daļas, kurā noteikts, ka administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē;
   Parasti administratīvo aktu var apstrīdēt hierarhiskās padotības kārtībā augstākā iestādē (sk. Briede J. 76.panta komentārs. Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013., 747.lpp.).
   ▪  Administratīvās atbildības likuma 165.panta pirmās daļas, kurā noteikts, ka augstāka amatpersona administratīvā pārkāpuma lietā var būt tās pašas iestādes augstāka amatpersona (saskaņā ar noteikto institucionālo padotību) vai citas iestādes amatpersona (saskaņā ar noteikto funkcionālo padotību). Savukārt minētā panta otrajā daļā ir noteikts, ka augstāku amatpersonu saskaņā ar institucionālo padotību nosaka ar normatīvajiem aktiem, kas paredz sākotnējā lēmuma pieņēmēja vispārējo padotību valsts pārvaldes organizācijā;
   ▪ likuma "Par nodokļiem un nodevām" 37.panta, kurā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas nodokļu administrācijas pārbaudes rezultātā pieņemtie lēmumi, lēmumi par pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšanu, kā arī lēmumi, ar kuru veikti likumā noteiktie izpildes nodrošinājuma līdzekļi un lēmumi par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu apstrīdami Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram;
   ▪ likuma "Par nodokļiem un nodevām" 21.panta, kurā noteikts, ka nodokļu administrācija (tostarp Valsts ieņēmumu dienests) patstāvīgi veic šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. Iejaukšanās nodokļu administrācijas kompetencē ietilpstošajos nodokļu un muitas kontroles jautājumos un jebkāda nodokļu administrācijas ietekmēšana, lai panāktu prettiesisku lēmumu, privileģētu stāvokli vai gūtu citus labumus, ir aizliegta.
   Tā kā valsts pārvalde darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros (sk. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmo daļu), nevienai valsts pārvaldes iestādei vai tās amatpersonai (tostarp, Finanšu ministrijas amatpersonai), kura atrodas ārpus apstrīdēšanas procesa, nav tiesību pārbaudīt Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pieņemtos lēmumus (tostarp, administratīvos aktus), kā arī minētos lēmumus atcelt.
   ▪ Valsts ieņēmumu dienesta funkcijas
   Likumprojekta 3.pantā ir iekļautas šādas jau šobrīd Valsts ieņēmumu dienestam noteiktās funkcijas:
   - nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas;
   - nodrošināt nodevu un citu obligāto maksājumu iekasēšanu Eiropas Savienības budžetam;
   - veikt nodokļu maksātāju uzskaiti;
   - veikt Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu maksājumu uzskaiti;
   - veikt akcīzes preču aprites kontroli;
   - īstenot muitas politiku;
   - kārtot muitas lietas.
   Jāuzsver, ka saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 20.pantu Valsts ieņēmumu dienests administrē šādus nodokļus: iedzīvotāju ienākuma nodokli, uzņēmumu ienākuma nodokli, nekustamā īpašuma nodokli (atbilstoši likumam  "Par nekustamā īpašuma nodokli" minēto nodokli administrē arī pašvaldības), akcīzes nodokli, pievienotās vērtības nodokli, dabas resursu nodokli (atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumam minēto nodokli administrē arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tās padotībā esošās iestādes), izložu un azartspēļu nodokli, muitas nodokli un citus līdzvērtīgus maksājumus, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, elektroenerģijas nodokli, mikrouzņēmumu nodokli, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli (atbilstoši Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumam un saskaņā ar to izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem minēto nodokli administrē arī Ceļu satiksmes drošības direkcija), uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli (atbilstoši Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumam un saskaņā ar to izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem minēto nodokli administrē arī Ceļu satiksmes drošības direkcija), subsidētās elektroenerģijas nodokli (minēto nodokli administrē arī Ekonomikas ministrija) un solidaritātes nodokli (minēto nodokli administrē arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra).
   Savukārt atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 23.¹pantam Valsts ieņēmumu dienests administrē šādas valsts nodevas un citus valsts noteiktos maksājumus: uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, finanšu stabilitātes nodevu, valsts nodevu par numerācijas lietošanas tiesībām, patentmaksu un maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu.
   Attiecībā uz likumprojekta 3.pantā lietoto terminu "muitas robeža" jānorāda, ka ar šādu terminu tiek saprasts Muitas likuma 7.punktā definētais termins "muitas robeža", ar to saprotot Latvijas Republikas muitas teritorijas robežu.
   ▪ Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi
   Lai nodrošinātu likumprojekta 3.pantā minētās funkcijas izpildi, Valsts ieņēmumu dienesta kā nodokļu un muitas administrācijas uzdevumi ir noteikti likumā "Par nodokļiem un nodevām", konkrētajos nodokļu un nodevu likumos, Muitas likumā, starptautiskajās tiesību normās un citos ar nodokļu un nodevu administrēšanu saistītajos normatīvajos aktos.
   Tomēr, ņemot vērā, ka vairākos normatīvajos aktos Valsts ieņēmumu dienestam ir noteikti atsevišķi uzdevumi, kas ar likumprojekta 3.pantā minētās funkcijas izpildi nav saistīti (piemēram, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā konkrēti noteikto subjektu uzraudzība un kontrole), tad attiecīgi likumprojekta 4.pantā lietotie vārdi "citi normatīvie akti" aptver ne tikai nodokļu un nodevu normatīvos aktus, bet jebkuru normatīvo aktu, kurā noteikts uzdevums Valsts ieņēmumu dienestam.
   Vienlaikus, tā kā šobrīd likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" ir paredzēti atsevišķi uzdevumi, kuri Valsts ieņēmumu dienestam nav noteikti citos normatīvajos aktos, likumprojektā ir nepieciešams saglabāt minētā likuma atsevišķas normas:
   - uzskaita valstij piekritīgo mantu, nodrošina kontroli pār tās realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei (noteikts likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 8.panta 1.punktā);
   Jānorāda, ka likumprojektā iekļautā normas redakcija veidota, ievērojot Saeimas 2.lasījumā atbalstītajā likumprojektā "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" (Nr.468/Lp14) iekļauto likuma 8.panta 3.punkta redakciju, kurā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests uzskaita valstij piekritīgo mantu, nodrošina kontroli par tās realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei. Šāds likuma grozījums tiek veikts, ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienesta kompetenci par valstij piekritīgās mantas uzskaiti, kontroli par tās realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā turpmāk noteiks saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu (sk. likumprojektu "Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā" (Nr.467/Lp14)).
   Šobrīd likumprojektā "Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā" iekļauts deleģējums Ministru kabinetam noteikt kompetentās tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes institūcijas un kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas pārņemšana, glabāšana, uzskaite, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts un pašvaldību budžetā.
   Ne Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā veiktie grozījumi, ne Valsts ieņēmumu dienestam līdz šim noteiktā uzdevuma pārnešana no likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" uz likumprojektu nemainīs Valsts ieņēmumu dienestam līdz šim veikto uzdevumu apjomu saistībā ar valstij piekritīgo mantu, līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests arī turpmāk nodrošinās valstij piekritīgās mantas uzskaiti, glabāšanu, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu, kā arī realizācijas ieņēmumu ieskaitīšanu valsts budžetā.
   - informē sabiedrību par nodokļu maksāšanas nozīmīgumu, veicinot nodokļu saistību labprātīgu izpildi un nodokļu iekasēšanu un rīkojot informatīvus pasākumus un konkursus, kā arī konsultē nodokļu maksātājus nodokļu normatīvo aktu piemērošanas jautājumos, kas attiecas uz konkrēto nodokļu maksātāju un radušies šā maksātāja ar nodokli apliekamo darbību rezultātā (noteikts likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 8.panta 7.punktā);
   - īsteno starptautisko sadarbību, sadarbojoties ar citu valstu nodokļu administrācijām un muitas iestādēm, un starptautiskajām organizācijām, kuru dalībniece ir Latvija (noteikts likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 16.⁴ panta 9.punktā, kā arī izriet no tām likuma normām, kurās Valsts ieņēmumu dienests ir noteikts kā kompetentā iestāde, kas veic konkrētus uzdevumus saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem);
   - pilda starptautiskās saistības, kuras valsts uzņēmusies attiecībā uz muitu (noteikts likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 11.panta otrās daļas 7.punktā);
   - pieprasa, sistematizē un analizē ar akcīzes preču apriti saistīto informāciju (noteikts likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 16.³ panta 6.punktā).
   Vienlaikus, ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienesta reformas mērķis ir virzīties uz attīstības modeli būt par servisa iestādi, likumprojekta 4.pantā tiek iekļauts arī uzdevums veikt pētījumus, analizēt situāciju, kā arī informēt sabiedrību par aktuāliem jautājumiem nodokļu iekasēšanā.
   ▪ Valsts ieņēmumu dienesta un nodokļu maksātāja sadarbība
   Kā uzsvērts informatīvajā ziņojumā, tajā aplūkotie pilnveides virzieni tostarp veicinās sasniegt mērķi Valsts ieņēmumu dienestam attīstīties kā klientorientētai servisa iestādei, kas kalpo sabiedrības interesēm. Valsts ieņēmumu dienesta un sabiedrības sadarbības modelis, izmantojot digitālās transformācijas iespējas, virzās uz 3.0 "partnerattiecību" līmeni.
   Šobrīd Valsts ieņēmumu dienests ir 2.0 sadarbības modelī. Šis savstarpējās sadarbības līmenis ir "nodokļu administrācija – klients" līmenis.
   Lai nodrošinātu, ka sabiedrība izjūt šo jauno pāreju uz "nodokļu administrācija – partneris" sadarbības līmeni, likumprojekta 5.pantā ir iekļauts regulējums, kas paredz noteikt, ka Valsts ieņēmumu dienests, lai nodrošinātu taisnīgu nodokļu normatīvo aktu piemērošanu un efektīvu nodokļu maksātāju tiesību aizsardzības īstenošanu un pilnveidošanu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesaista sabiedrības pārstāvjus (sabiedrisko organizāciju un citu organizētu grupu pārstāvjus, atsevišķas kompetentas personas, kā arī neatkarīgus ārvalstu ekspertus) savā darbībā, veic normatīvajos aktos noteiktās darbības nodokļu maksātāja informēšanai par tiesiskajiem risinājumiem savu tiesību aizsardzībai un citas darbības, kuru mērķis ir panākt Valsts ieņēmumu dienesta un nodokļu maksātāju savstarpēju sapratni, sadarbības pilnveidošanu un veicināt labprātīgu nodokļu saistību izpildi.
   Vienlaikus jāuzver, ka jau šobrīd, lai nodrošināt demokrātisku, tiesisku, efektīvu, atklātu un sabiedrībai pieejamu valsts pārvaldi, valsts pārvaldei savā darbībā jānodrošina sabiedrības līdzdalība saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma sadarbības pamatnosacījumiem, kas izriet gan no valsts pārvaldes principiem (sk. likuma 10.pantu), gan no VI nodaļas "Sabiedrības līdzdalība valsts pārvaldē" normām, kā arī citiem normatīvajiem aktiem (piemēram, attīstības plānošanas principi Attīstības plānošanas likumā (sk. arī Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumus Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā"), labas pārvaldības un procesuālā taisnīguma princips Administratīvā procesa likumā, uzklausot administratīvā procesa dalībniekus (sk. minētā likuma 62.pantu)).
   Lai iedzīvinātu likumprojekta 5.pantā iekļauto regulējumu un uzsvērtu šādas sadarbības svarīgumu (piemēram, līdzīgi kā ar tiesiskuma nodrošināšanas mehānismu), tiks izvērtēta iespēja Valsts ieņēmumu dienesta nolikumā paredzēt iestādes vadītājam uzdevumu izveidot šādas sadarbības (sabiedrības līdzdalības) nodrošināšanas mehānismu.
   ▪ Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi un darbinieki
   Likumprojekta 6.pantā tiek saglabāts šāds likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" regulējums:
   - panta pirmajā un otrajā daļā tiek saglabāts likuma 17.panta regulējums;
   Šobrīd likuma "Par Valsts ieņēmumu dienesta" 17.panta pirmajā daļā ir noteikta Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem izvirzītā prasība. Proti, par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni var būt persona, kura atbilst Valsts civildienesta likuma 7.pantā noteiktajām prasībām, kā arī prasībai par nevainojamu reputāciju.
   Tas nozīmē, ka atbilstoši Valsts civildienesta likuma 7.panta pirmajai daļai uz Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņa amatu var pretendēt persona:
   1) kura ir Latvijas Republikas pilsonis;
   2) kura pārvalda latviešu valodu;
   3) kurai ir augstākā izglītība;
   4) kura nav sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu;
   5) kura nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta vai kurai ir noņemta vai dzēsta sodāmība;
   6) kurai sakarā ar disciplinārlietā, administratīvo pārkāpumu lietā vai krimināllietā piemērotu sodu nav aizliegts ieņemt ierēdņa amatu;
   7) kuras rīcībspēju nav ierobežojusi tiesa;
   8) kura nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks;
   9) kura nav vai nav bijusi ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks;
   Ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekam ir izvirzāmas identiskas prasības, likuma "Par Valsts ieņēmumu dienesta" 17.panta otrajā daļā ir pārņemtas Valsts civildienesta likuma 7.pantā noteiktās ierēdņu prasības, tostarp prasība, ka uz amatu var pretendēt persona, kura nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta vai kurai ir noņemta vai dzēsta sodāmība (sk. Valsts civildienesta likuma 7.panta pirmās daļas 5.punktu).
   Attiecībā uz terminu "reabilitēta" Iekšlietu ministrija ir vērsusi uzmanību, ka saskaņā ar grozījumiem Sodu reģistra likumā, kas stājās spēkā 2024.gada 27.februārī, Sodu reģistrā vairs netiek uzkrāti dati par personām, kurām kriminālprocess izbeigts uz reabilitējoša pamata.
   Proti, saskaņā ar Sodu reģistra likuma 4.panta 14.punktu Sodu reģistrā par personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess, iekļauj šādas ziņas: Kriminālprocesa likuma un Krimināllikuma pants, daļa un punkts, uz kuru pamatojoties kriminālprocess izbeigts (izbeigts daļā), tās iestādes nosaukums, kura pieņēmusi lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu (izbeigšanu daļā), datums, kad pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu (izbeigšanu daļā), kā arī atzīme, vai kriminālprocess izbeigts (izbeigts daļā) uz reabilitējoša (nereabilitējoša) pamata.
   Atbilstoši minētā likuma 22.panta 1.punktam Sodu reģistra aktuālajā datubāzē glabā ziņas par personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess, — līdz brīdim, kad persona zaudē šo statusu. Savukārt minētā panta otrajā daļā ir noteikts, ka ziņas no reģistra aktuālās datubāzes pārvieto uz reģistra arhīva datubāzi, ja ir zudis šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 8., 9. un 10.punktā noteiktais ziņu glabāšanas pamatojums vai beidzies ziņu glabāšanas termiņš.
   Kā noteiks Sodu reģistra likuma 23.panta 1.punktā Sodu reģistra arhīva datubāzē glabā ziņas par personu, kurai dzēsta vai noņemta sodāmība, personu, pret kuru uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata, personu, kurai piemērotais audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis ir izpildīts, personu, kurai piemērotais medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis ir atcelts, — gadu pēc tam, kad no Fizisko personu reģistra saņemtas ziņas par personas nāvi, bet ne ilgāk kā 100 gadus pēc personas dzimšanas.
   Tādējādi secināms, ka Sodu reģistra aktuālajā datubāzē par personu ir pieejama informācija par kriminālprocesu, kas izbeigts uz reabilitējoša pamata, līdz brīdim, kad šī persona ir zaudējusi "persona, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess" statusu, savukārt Sodu reģistra arhīva datubāzē šāda informācija saskaņā ar Sodu reģistra likuma 23.panta 1.punktu nav pieejama.
   Jānorāda, ka grozījumi Sodu reģistra likuma 23.panta 1.punktā tika veikti, ievērojot Satversmes tiesas 2022.gada 22.decembra spriedumu lietā Nr.2022-09-01, ar kuru minētā norma, ciktāl tā attiecas uz ziņām par attaisnoto personu, tika atzīta par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 96.pantam un spēkā neesošu no 2023.gada 1.jūlija.
   Minētajā spriedumā norādīts, ka Iekšlietu ministrija un Valsts policija sniegusi viedokli, no kura izriet, ka Sodu reģistra arhīvā esošie dati tiek izmantoti "pēc iespējas plašākai informācijai personas padziļinātas pārbaudes veikšanai" vai "personas reputācijas pārbaudei". Proti, dati tiekot izmantoti personas individuālajam izvērtējumam darba vai valsts dienesta tiesisko attiecību ietvaros.
   Kā uzsver Satversmes tiesa, pirmkārt, šie nav tieši tiesībaizsardzības mērķi, un, otrkārt, šāda apstrāde jebkurā gadījumā nav atzīstama par notiekošu uz likuma pamata, proti, tiesību normās nav tieši noteiktas tiesībaizsardzības iestāžu tiesības veikt attaisnotas personas datu apstrādi minētajā veidā. Treškārt, šāda personas datu apstrāde un no tās izrietošu secinājumu izdarīšana vai pat kādu iespēju liegšana faktiski prezumē nevainīgas personas iesaisti noziedzīgā nodarījumā. Tāpat šādas datu izmantošanas pamats tiesību normās nav norādīts un attaisnotās personas ar to nevar rēķināties.
   Ņemot vērā, ka Satversmes tiesa ir norādījusi, ka nevainīguma prezumpcija aizsargā personas, kuras ir attaisnotas vai kuru vaina kriminālprocesā nav konstatēta, no iespējamības, ka valsts amatpersonas un varas iestādes pret šīm personām varētu izturēties tā, it kā tās būtu bijušas vainīgas, likumprojekta 6.panta otrās daļas 4.punktā iekļautās normas redakcija veidota, ievērojot Sodu reģistra likuma 23.panta 1.punkta redakciju, kas stājusies spēkā 2024.gada 27.februārī. Proti, nosakot, ka par Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku var būt persona, kura nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, vai kurai sodāmība ir noņemta vai dzēsta, vai pret kuru uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts, izņemot gadījumus, kad uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts, izņemot gadījumus, kad uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata.
   Jānorāda, ja Sodu reģistrā par attiecīgo personu nebūs nekādu ziņu, tas norādīs, ka persona atbilst likumprojekta 6.panta otrās daļas 4.punktā noteiktajai prasībai.
   Šobrīd Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu un pretendenta atbilstības pārbaudi prasībai par nevainojamu reputāciju veic Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvalde. Minētā pārvalde par pretendentiem sagatavo un iesniedz sākotnējo atzinumu konkursa pretendentu komisijai, kura savukārt, ievērojot saņemto informāciju, pieņem lēmumu par pretendenta virzīšanu iecelšanai ierēdņa amatā vai atteikumu turpmākai dalībai konkrētos izsludinātajos amatu konkursos.
     Ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienesta reorganizācijas rezultātā Iekšējās drošības pārvalde turpmāk nepastāvēs, nevainojamas reputācijas pārbaudes saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta iekšējiem normatīvajiem aktiem, kuros paredzēta nevainojamas reputācijas novērtēšanas kārtība un saturs, veiks Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora noteiktas amatpersonas atbilstoši amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem.
   Lai noteiktu pretendenta vai ierēdņa neatbilstību prasībai par nevainojamu reputāciju, ir nepieciešams konstatēt konkrētus faktus par pretendenta vai ierēdņa prettiesisku rīcību vai rīcību, kas ir pretēja (neatbilstoša) morāles vai ētikas principiem, rada pamatotas šaubas par pretendenta vai ierēdņa uzticamību, godaprātu un spēju neatkarīgi pieņemt lēmumus, kā arī vērtēt visus iespējamos faktus to savstarpējā kopsakarā ar samērīguma principu.
   Par rīcību, kas var būt pamats, lai atzītu pretendenta vai ierēdņa neatbilstību prasībai par nevainojamu reputāciju, var uzskatīt pretendenta vai ierēdņa nelojalitāti Latvijas Republikai un tās Satversmei, neētiska un labas pārvaldības principiem neatbilstoša rīcība, piemērotie administratīvie sodi par netikumīgu uzvedības rīcību pēdējo piecu gadu laikā, fakti un apstākļi, kas liecina par pretendenta vai ierēdņa ietekmējamības riskiem: pārkāpti amatpersonai noteiktie ierobežojumi vai aizliegumi, izdarīti būtiski darba kārtības pārkāpumi, nodarīti būtiski mantiski zaudējumi, kaitējums darba devējam, pretendentam, ierēdnim vai to radiniekiem piemērotie administratīvie sodi pēdējo piecu gadu laikā un kriminālsodi pēdējo desmit gadu laikā nodokļu, akcīzes un muitas jomā vai citos noziedzīgos nodarījumos tautsaimniecībā, aktuāls fiziskās personas maksātnespējas process, informācija par nodokļu parāda iekļauta Valsts ieņēmumu dienesta publiskotajā nodokļu parādnieku sarakstā, konstatēti naudas līdzekļi, kuru gūšanas izcelsme ir apšaubāma, vairākkārt piemēroti disciplinārsodi vai piemērots disciplinārsods atbrīvošana no amata, apstākļi, kuri ir bijuši par pamatu ierēdņa pārcelšanai uz citu iestādi, lai nodrošinātu sabiedrības uzticamību Valsts ieņēmumu dienesta vai uzticamību valsts pārvaldei kopumā, neatbilstība nevainojamas reputācijas prasībai iepriekšējās darba vietās valsts pārvaldē, kā arī citi apstākļi, ja tie ir pretrunā Valsts ieņēmumu dienesta vērtībām un var negatīvi ietekmēt iestādes reputāciju sabiedrībā vai radīt pamatotas šaubas par pretendenta vai ierēdņa spēju godprātīgi veikt amata pienākumus.
   Ierēdņu un pretendentu (t.sk. radinieku)  pārbaudē tiek izmantotas šādas informācijas sistēmas un datubāzes:
   Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmas:
   - Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu informācijas sistēma;
   - Centralizētā resursu vadības sistēma HORIZON;
   - Maksājumu administrēšanas informācijas sistēma;
   - Fizisko personu riska analīzes sistēma;
   - Valsts ieņēmumu dienesta datu noliktavas SAP BusinessObjects;
   - Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju apziņošanas sistēma;
   Ārējās informācijas sistēmas:
   - Sodu reģistrs;
      ◦ Noziedzīgus nodarījumus izdarījušās personas;
      ◦ Administratīvo pārkāpumu izdarījušās personas;
   - Integrētās iekšlietu informācijas sistēmu apakšsistēmas:
      ◦ Vienotais notikumu reģistrs (Elektronisko notikumu reģistrs);
      ◦ Noziedzīgo nodarījumu reģistrs;
   - Kriminālprocesa informācijas sistēma;
   - Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datu bāze;
   - Administratīvā pārkāpuma procesa atbalsta sistēma(APAS);
   - Ceļu satiksmes drošības direkcijas Transportlīdzekļu reģistra datu bāze;
   - Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata;
   - Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs;
   - Robežšķērsošanas meklēšanas serviss;
   - Interneta vide (t.sk. sociālie tīkli).
    Minētās informācijas sistēmas tiek izmantotas apjomā, kas nodrošina mērķa sasniegšanu – lai veicinātu uzticību ierēdņiem, kas īpaši pakļauti korupcijas riskam, interešu konfliktu un citu iespējamo risku identificēšanu, nodrošinot, ka par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni var būt persona, kas atbilst prasībai par nevainojamu reputāciju.
   Lai sasniegtu norādīto mērķi, informācijas sistēmās tiek izgūts: vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas datums, mēnesis, gads, sodāmība un tās raksturs, deklarētā un faktiskā dzīvesvietas adrese, nodarbinātības dati un informācija par amatiem, dati par saimnieciskajiem darījumiem un darījumu partneriem, dati par ienākumiem, dati par aprēķinātajām un nomaksātajām nodokļu summām, kā arī par nodokļu parādu, dati par īpašumu, t. sk., transportlīdzekļiem. Lai sasniegtu noteikto datu apstrādes mērķi minētie dati tiek izgūti arī par personas tuvākajiem radiniekiem (laulātais, brālis un māsa, vecāki (arī adoptētāji), bērni (arī adoptētie) un  par personu ar ko ir kopīga mājsaimniecība.
   Jānorāda, ka informācija par ierēdņu un pretendentu, kā arī tās tuvāko radinieku vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzimšanas datumu, mēnesi, gadu un deklarēto dzīvesvietu, tiek iegūta ne tikai, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes uzturēto Fizisko personu reģistru, bet arī šādi dati tiek iegūti no pretendenta iesniegtās informācijas un no augstāk minētajām Valsts ieņēmumu dienesta iekšējām informācijas sistēmām, kā arī ārējām informācijas sistēmām un datu bāzēm.
   Šīs informācijas sistēmas un datu bāzes tiek izmantotas tikai tādā apjomā, kas nodrošina mērķa sasniegšanu, proti, lai veicinātu uzticību ierēdņiem, kas īpaši pakļauti korupcijas riskam un interešu konfliktam.
   Papildus jāuzsver, ka Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes starpresoru vienošanos izmanto minētās pārvaldes uzturēto Fizisko personu reģistra informācijas sistēmas lietotāju saskarni "Personu datu pārlūks", lai varētu izvērtēt kandidātu atbilstību Valsts civildienesta likuma 7.panta pirmās daļas 7.punktā un likuma "Par valsts ieņēmumu dienestu" 17.panta otrās daļas 6.punktā noteiktajām prasībām (tiek izmantots kā identifikators pretendenta personas kods un tiek iegūtas ziņas: ir vai nav ziņas par rīcībspējas ierobežojumu), kā arī  nepieciešamības gadījumā nosūtītu dokumentus par nodarbinātā darba vai dienesta gaitām (tiek izmantots kā identifikators Valsts ieņēmumu dienesta nodarbinātā personas kods un tiek iegūtas ziņas par personas deklarēto dzīvesvietu).
   - panta trešajā daļā tiek saglabāts likuma 25.panta otrās daļas regulējums, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes ierēdņiem piešķir dienesta pakāpes, un šo pakāpju nosaukumus, piešķiršanas, saglabāšanas, pazemināšanas un atņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets;
   - panta ceturtajā daļā tiek saglabāts likuma 25.panta trešās daļas regulējums, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes ierēdņi, pildot pienākumus, nēsā formas tērpus, dienesta pakāpju atšķirības zīmes un žetonus, un šo formas tērpu, dienesta atšķirības zīmju un žetonu aprakstu nosaka Ministru kabinets, bet formas tērpu, dienesta atšķirības zīmju un žetonu nēsāšanas kārtību – Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors;
   - panta piektajā daļā tiek saglabāts likuma 25.panta pirmās daļas regulējums, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem un darbiniekiem pilnvaru apliecināšanai izdod dienesta apliecību, un tās aprakstu un paraugu nosaka Ministru kabinets.

   Likumprojekta 6.panta trešajā daļā tiek noteiks, ka Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu kompetences sadalījumu administratīvo aktu un citu lēmumu izdošanā var noteikt Valsts ieņēmumu dienesta nolikumā.
   Šāds regulējums likumprojektā iekļauts, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem.
   Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā. Neviena iestāde vai pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus šīs sistēmas (sk. 6.pantu) Valsts pārvaldē amatpersonas iekļautas vienotā hierarhiskā sistēmā, kurā viena amatpersona ir padota citai amatpersonai. Amatpersona darbojas savas kompetences ietvaros un savus pienākumus pilda un tiesības īsteno patstāvīgi (sk. 32.panta pirmo daļu). Turklāt, Valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu (sk. 10.panta ceturto daļu). 
   Administratīvā procesa likums noteic, ka iestāde ir tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kurai ar normatīvo aktu vai publisko tiesību līgumu piešķirtas noteiktas valsts varas pilnvaras valsts pārvaldes jomā (sk. 1.panta pirmo daļu).
   Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā sniegto terminu skaidrojumu amatpersona ir fiziskā persona, kura vispārīgi vai konkrētajā gadījumā ir pilnvarota pieņemt vai sagatavot pārvaldes lēmumu (sk. 1.panta 8.punktu). Savukārt, pārvaldes lēmums ir individuāls tiesību akts, kas vērsts uz tiesisku seku nodibināšanu, grozīšanu, konstatēšanu vai izbeigšanu valsts pārvaldes jomā. Pārvaldes lēmums regulē konkrētas publiski tiesiskas attiecības ar citu iestādi vai amatpersonu (rīkojums u.c.) vai privātpersonu (it īpaši — administratīvais akts) (sk. 1.panta 7.punktu). 
   No minētajām tiesību normām izriet, ka valsts pārvaldes iestāde un tās amatpersonas nepastāv autonomi vai atrauti viena no otras, bet veido vienotu hierarhisku sistēmu. Tāpat, iestāde pati par sevi bez amatpersonu rīcības nemaz nevar īstenot nevienu no normatīvajos aktos noteiktajiem uzdevumiem vai darbībām. Proti, amatpersonas atbilstoši kompetencei veic dienesta pienākumus iestādes vārdā, jo amatpersonai nav savu interešu, un otrādi – iestāde normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus īsteno ar tās amatpersonu starpniecību. Tādējādi normatīvajos aktos Valsts ieņēmumu dienestam noteiktās tiesības īsteno ar tā amatpersonu starpniecību, bet amatpersona normatīvajos aktos noteiktās iestādes tiesības īsteno un pārvaldes lēmumus (administratīvo aktu) izdod nevis individuāli savā, bet iestādes vārdā.
   Vienlaikus jānorāda, ka šobrīd likuma "Par Valsts ieņēmumu dienests" regulējums detalizēti atrunā katra konkrēta ierēdņa pienākumu un tiesību apjomu.    Tā, piemēram, minētā likuma 4.panta otrajā daļā ir iekļautas vairākas tiesību normas, kas nosaka, kādu konkrētu darbību veikšanai Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors pilnvaro konkrētus ierēdņus, savukārt likuma 10.pantā ir detalizēti norādītas gan tiesības, kas piemīt visiem Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, gan tiesības, kuras ir tikai konkrētiem augstāka amata Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem.
   Ar Likumprojektu netiek pārņemtas likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 4.panta otrajā daļā ietvertās tiesību normas (11¹, 12., 12¹, 122, 17.punkts), saskaņā ar kurām Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors pilnvaro ierēdņus veikt noteiktas darbības šādu apsvērumu dēļ.
   Saskaņā ar Valsts kancelejas sniegto viedokli Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17.panta otrās daļas 3.punktā noteikts, ja normatīvajā aktā nav noteikts citādi, iestādes vadītājs nosaka iestādes pārvaldes amatpersonu un darbinieku pienākumus. Savukārt saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 20.panta pirmo un otro daļu ierēdņa amata pienākumi tiek noteikti amata aprakstā. Attiecīgā ierēdņa amata pienākumus, ierēdnim uzsākot pildīt amata pienākumus vai mainot viņam uzticēto amata pienākumu apjomu, ierēdņa amata aprakstā nosaka iestādes vadītājs, iestādes vadītāja amata aprakstā – ministrs. Tādējādi, tā kā iestādes vadītājs nosaka nodarbinātā amata (darba) pienākumus, Valsts kancelejas ieskatā, nav nepieciešams likumā detalizēti uzskaitīt konkrēto nodarbināto tiesības, kas saistītas ar iestādes funkciju un uzdevumu izpildi un ir pēc būtības amata pienākums, kas izriet no iestādes darbības mērķa, funkcijām.
   Vienlaikus, Valsts kancelejas ieskatā, ir būtiski likumos noteikt tādas nodarbināto tiesības (pilnvaras), kas saistītas ar citu personu tiesību ierobežošanu. Tomēr šādos gadījumos tas būtu nosakāms nozares likumā.
   Ministru kabineta 2022.gada 26.aprīļa noteikumu Nr.262 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība" 14.punktā noteikta valsts tiešās pārvaldes iestāžu amata aprakstā (2.pielikums) norādāmā informācija. Saskaņā ar minēto noteikumu 14.14.apakšpunktu amata aprakstā norāda amata veicēja tiesības.
   Savukārt Tieslietu ministrija ir sniegusi skaidrojumu, ka "ņemot vērā augstāk minēto likuma atrunas un likuma prioritātes principu, mūsuprāt, Saeimai var piedāvāt Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu tiesības, kas ietver privātpersonām nelabvēlīgu darbību vai demokrātiskai sabiedrībai vai valsts iekārtai būtiski svarīgu labvēlīgu darbību, nostiprināt kā Valsts ieņēmumu dienesta (tiešās pārvaldes iestādes) vai konkrētu amatpersonu tiesības, tieši nozares likumā, kurā noteikta Valsts ieņēmumu dienesta konkrētā kompetence, kuras īstenošanai minētās tiesības tiek noteiktas. Savukārt Ministru kabinetu pilnvarot noteikt minēto tiesību īstenošanas regulējumu. Arī īpašu minēto tiesību sadalījumu starp Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām var paredzēt noteikt minēto tiesību īstenošanas regulējumā. Ja minēto tiesību īstenošanas regulējums ir ļoti īss, tad to var ietvert nozares likumā, nenosakot pilnvarojumu Ministru kabinetam. Šādā gadījumā īpašu minēto tiesību sadalījumu starp Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām, var paredzēt noteikt līdzīgi kā administratīvās atbildības regulējumā, nozares likumā paredzot, ka iestādes nolikumā var noteikt īpašu minēto tiesību sadalījumu starp Valsts ieņēmuma dienesta amatpersonām."
   Ievērojot minēto:
   - likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" noteiktās būtiskākās ierēdņu tiesības, kas ietver privātpersonām nelabvēlīgu darbību vai demokrātiskai sabiedrībai vai valsts iekārtai būtiski svarīgu labvēlīgu darbību (piemēram, zemāku ierēdņu tiesības izdot administratīvos aktus, tiks iekļautas likumā "Par nodokļiem un nodevām" un Muitas likumā;
   - likumprojektā netiks iekļautas Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pilnvarojuma normas, ņemot vērā, ka atbilstoši normatīvajam aktam un Valsts kancelejas norādījumam – ierēdņa amata pienākumus un tiesības nosaka amata aprakstā;
   - likumprojektā netiks iekļautas tādas Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu tiesības, kas saistītas ar iestādes funkciju un uzdevumu izpildi un nosakāmas ierēdņa amata aprakstā (piemēram, likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredzētajos gadījumos dzēst valsts budžetā ieskaitāmo valsts noteikto obligāto maksājumu parādus, kuru piedzīšanu veic Valsts ieņēmumu dienests un kuru dzēšana nepiekrīt finanšu ministram vai pašvaldība (sk. likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 10.panta otrās daļas 14.punktu), vai tiesības pieņemt lēmumus par administratīvā akta piespiedu izpildi un piemērot izpildes nodrošinājuma līdzekļus (sk. likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 10.panta otrās daļas 5., 15., 16.punktu)).
   - likumprojektā tiek noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienesta nolikumā var noteikt kompetences sadalījumu administratīvo aktu un citu lēmumu izdošanā starp Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, lai tādējādi nodrošinātu sabiedrības izpratni par ierēdņu kompetences sadalījumu.
   ▪ Tiesības valkāt svētku (parādes) formas tērpu ierēdnim, ar kuru izbeigtas valsts civildienesta attiecības vai kurš pārcelts citā amatā un kuram iepriekš piešķirta dienesta pakāpe
   Likumprojekta 7.pantā ir pārņemts likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 25.¹ pantā iekļautais regulējums, jo, kā ir uzsvērusi Valsts kanceleja – tikai likumdevēja kompetencē ir noteikt, kurām atvaļinātajām amatpersonām ir/nav atļauts nēsāt formas tērpu. 
   ▪ Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors
   Atbilstoši Valsts kancelejas sniegtajiem priekšlikumiem, veidojot jaunu tiesisko regulējumu, ir nepieciešams izvairīties no citu normatīvo aktu dublēšanas, piemēram, likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" iekļautas normas, kas dublē Administratīvā procesa likumu, Valsts civildienesta likumu un Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Tā rezultātā, piemēram, likuma regulējums, kas līdz šim dublējis Valsts civildienesta likumu, nav precizēts atbilstoši pēdējiem veiktajiem šī likumu grozījumiem.
   Līdzīgu viedokli sniegusi Tieslietu ministrija, norādot, ka būtu lietderīgi pārliecināties, vai likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" tiesības nedublē tiesības, kas noteiktas citos regulējumos. Piemēram, minētā likuma 10.panta otrās daļas 8.punktā noteiktās amatpersonu tiesības apturēt nodokļu maksātāja vai tā struktūrvienību darbību var ietvert likumos un citos normatīvajos aktos, kuros noteikta šo tiesību īstenošanas kārtība. Tāpat Administratīvās atbildības likumā ir noteiktas Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu tiesības veikt administratīvo pārkāpumu procesu (tajā skaitā, ka iestādes nolikumā var noteikt īpašu kompetences sadalījumu starp iestādes amatpersonām, bet nozaru likumos noteiktajā kārtībā pilnvarotas personas ir tiesīgas veikt darbības administratīvā pārkāpuma novēršanai, neuzsākot administratīvā pārkāpuma procesu) (115.pants), administratīvajā aizturēšanā (71.pants), rīcībā ar izņemtajām mantām un dokumentiem (155.pants), administratīvo pārkāpumu fiksēšanā Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās (164.pants), pārmaksātā vai nepareizi iemaksātā naudas soda atmaksā (264.pants).
Ievērojot minēto, likumprojekta 7.pantā ir noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas (t.i., pārvalda iestādes finansu, personāla un citus resursus, nosaka iestādes pārvaldes amatpersonu un darbinieku pienākumus, ieceļ amatā un atbrīvo no tā amatpersonas, pieņem darbā un atlaiž no tā darbiniekus, nodrošina iestādes gadskārtējā darbības plāna un budžeta pieprasījuma izstrādi, izveido iestādes iekšējās kontroles sistēmu, kā arī uzrauga un uzlabo to, kā arī nosaka pārvaldes lēmumu priekšpārbaudes un pēcpārbaudes kārtību).
    Ievērojot minēto likumprojekta 8.panta pirmajā daļā tiek noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, ka arī bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Valsts ieņēmumu dienestu (ņemot vērā, ka Valsts pārvaldes iekārtas likumā nav noteikts, ka tiešās pārvaldes iestādes vadītājs bez īpaša pilnvarojuma pārstāv iestādi (kā tas piemēram, ir noteikts minētā likuma 19.panta otrās daļas 1.punktā attiecībā uz ministru)).
   Savukārt likumprojekta 8.panta otrajā daļā tiek paredzētas Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora tiesības izveidot Valsts ieņēmumu dienesta digitālās attīstības vadības komiteju, kas nosaka Valsts ieņēmumu dienesta digitālās transformācijas prioritātes un virzienus atbilstoši tā stratēģiskajiem mērķiem un nodrošina digitālās transformācijas attīstības monitoringu.
   ▪ Valsts ieņēmumu dienesta digitālās attīstības vadības komiteja
   Valsts pārvaldes iekārtas likuma 48.panta pirmā daļa noteic, ka šā likuma mērķa sasniegšanai iestāde savā darbībā iesaista sabiedrības pārstāvjus (sabiedrisko organizāciju un citu organizētu grupu pārstāvjus, atsevišķas kompetentas personas), iekļaujot viņus darba grupās, konsultatīvajās padomēs vai lūdzot sniegt atzinumus.
   Tomēr minētajā likumā nav regulējuma par iestāžu komiteju izveidi, to sastāvu, komitejas dalībnieku darba samaksu.
   Ja komitejas dalībnieku darbs tiek apmaksāts, tad tās apmaksas kārtība būtu paredzama likumā.
   Ievērojot minēto, likumprojekta 9.pantā ietverts Valsts ieņēmumu dienesta digitālās attīstības vadības komitejas regulējums.
   ▪ Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu prasību obligātums
   Likumprojekta 10.pantā tiek saglabāts likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 6.panta regulējums, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu likumīgās prasības, ko tie izvirzījuši, pildot amata pienākumus, visām personām ir obligātas. Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3.panta otrajā daļā ir paredzēta administratīvā atbildība par informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam, bet minētā likuma 4.pantā ir paredzēta administratīvā atbildība par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu vai amatpersonas darbības traucēšanu.
   ▪ Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmas
   Likumprojekta 11.panta pirmā daļa paredz noteikt Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmu izmantošanas nolūkus.
   Saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likuma 5.panta 1.¹ daļas 1.punktā noteikto prasību valsts informācijas sistēmu izmanto, pamatojoties uz ārējiem normatīvajiem aktiem, kuros norāda vismaz noteiktās funkcijas, uzdevumus un mērķus, kuru izpildei nepieciešamās informācijas apriti nodrošina valsts informācijas sistēma.
   Izpildot minēto prasību, likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 4.³ panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests valsts informācijas sistēmās veic datu apstrādi normatīvajos aktos Valsts ieņēmumu dienestam noteikto uzdevumu īstenošanai.
   Šāds pats nosacījums tiek saglabāts likumprojekta 11.panta pirmajā daļā, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienests ir valsts informācijas valsts informācijas sistēmu pārzinis valsts informācijas sistēmām, kuras izmanto, lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.
   Likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 4.³ panta pirmajā daļā ir uzskaitītas valsts informācijas sistēmas, kuru pārzinis ir Valsts ieņēmumu dienests, kā arī ļoti detalizēti norādīti katras informācijas sistēmas izmantošanas mērķi.
   Normatīvā akta projekta izstrādātāja uzdevums ir formulēt tiesību normas tekstu tā, lai tas pēc iespējas precīzāk un pilnīgāk atbilstu attiecīgai iecerētai tiesību normai un tās idejai, izvairoties no pārlieki kazuistiska regulējuma (Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata).
   Normatīvā akta projektā iekļaujams pietiekami abstrakts, regulējuma pamatprincipus atklājošs regulējums, un nav atbalstāma pieeja veidot detalizētus, kazuistiskus uzskaitījumus.
   Arī Tieslietu ministrija informatīvajā ziņojumā "Faktiskā situācija un risinājumi normatīvo aktu skaita samazināšanai" (pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2018.gada 13.februāra sēdē (sk. prot. Nr.9, 31.§)) ir uzsvērusi, ka pastāvošā normatīvo aktu jaunrade liecina, ka joprojām ir vērojama tendence veidot ļoti detalizētu regulējumu, kura piemērošanā neizbēgami atklājas neapzināti robi. Tādēļ normatīvo aktu jaunradē mērķtiecīgi būtu jāveicina vispārīgāka regulējuma izstrāde detalizēta regulējuma vietā.
   Lai nodrošinātu pārskatāmu un viegli uztveramu regulējumu, likumprojekta 11.panta pirmajā daļā tiek noteikti Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmas izmantošanas vispārīgie mērķi, savukārt panta otrajā daļā tiek paredzēts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt Valsts ieņēmumu dienesta konkrēto valsts informācijas sistēmas izmantošanas mērķus tādā detalizācijas pakāpē, kādā tas ir šobrīd noteikts likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 4.³ panta pirmajā daļā.
   Jānorāda, ka likumprojekta 11.panta pirmajā daļā ietvertie valsts informāciju sistēmu izmantošanas vispārīgie mērķi ir veidoti tā, lai tie pilnībā aptvertu šobrīd likumā uzskaitītos valsts informāciju sistēmu izmantošanas mērķus.

Likumprojektā ietvertais valsts informācijas sistēmas izmantošanas vispārīgais nolūks  (nolūks izstrādāts atbilstoši šobrīd likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 4.3 panta pirmajā daļā norādītajam informācijas sistēmas izmantošanas nolūkam)	Likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 4.3 panta pirmajā daļā detalizēti uzskaitītais informācijas sistēmas izmantošanas nolūks	Papildu skaidrojums
lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kas saistīti ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu nodrošināšanu valsts budžetam un Eiropas Savienības budžeta ieņēmumu uzskaites vajadzībām	4.3 panta pirmās daļas 3.punkts Datu noliktavas sistēmu, kas nodrošina Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu datubāzēs esošās informācijas analīzi, integrāciju, aktuālu un vēsturisku datu uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti par nodokļu maksātājiem, par iesniegtajiem dokumentiem, muitas operācijām, aprēķinātajiem un samaksātajiem nodokļiem, kā arī no citām valsts institūcijām un reģistriem saņemtas ar nodokļu maksātāju saistītas informācijas analīzi, uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti	No likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" (Nr.17/Lp14) anotācijas: "DNS ir izveidota nodokļu un nodevu administrēšanas un ar to saistīto uzdevumu nodrošināšanai." Tas nozīmē, ka šīs sistēmas primārais nolūks ir saistīts ar valsts budžetā iekasējamo Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu nodrošināšanu. Savukārt tā kā Datu noliktavas sistēma nodrošina citās valsts informāciju sistēmu datubāzēs esošās informācijas analīzi, uzkrāšanu, uzglabāšanu, tad tās sekundārais nolūks ir saistīts ar šo citu valsts informācijas sistēmas izmantošanas nolūku īstenošanu.
lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kas saistīti ar akcīzes preču aprites uzraudzību	4.3 panta pirmās daļas 1.punkts Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmu, kas nodrošina informācijas apriti par akcīzes preču pārvietošanu Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs un Latvijas Republikas teritorijā
lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kas saistīti ar muitas politikas īstenošanu	4.3 panta pirmās daļas 2.punkts Centrālo muitas informācijas sistēmu, kas nodrošina muitas maksājumu uzskaiti un kontroli, starptautisko autopārvadājumu atļauju reģistrāciju un esības kontroli, kā arī uzkrāj statistiskos datus par muitas darījumiem un risku pārvaldībai muitas jomā nepieciešamo informāciju
lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kas saistīti ar elektroniskās saziņas un elektronisko dokumentu aprites nodrošināšanu	4.3 panta pirmās daļas 4.punkts Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, kas: a) sniedz autentifikācijas pakalpojumu šajā un citās informācijas sistēmās, lai iesniegtu un saņemtu dokumentus,
lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kas saistīti ar elektroniskās saziņas un elektronisko dokumentu aprites nodrošināšanu	b) nodrošina elektronisku saziņu ar personu un Valsts ieņēmumu dienestu, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta izdoto administratīvo aktu, lēmumu, citu dokumentu vai informācijas paziņošanu,
lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kas saistīti ar muitas politikas īstenošanu	c) nodrošina iespēju iesniegt un saņemt dokumentus un informāciju muitas lietu jomā, kura nav iesniedzama Eiropas Komisijas centrālajās muitas informācijas sistēmās, kā arī nodrošināt lēmumu izstrādi un paziņošanu,
lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kas saistīti ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu nodrošināšanu valsts budžetam un Eiropas Savienības budžeta ieņēmumu uzskaites vajadzībām	d) nodrošina likumā "Par nodokļiem un nodevām" un konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas iesniegšanu elektroniska dokumenta veidā normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, gada pārskatu, iesniegumu un citu normatīvajos aktos noteikto dokumentu un informācijas elektronisku iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam,
lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kas saistīti ar elektroniskās saziņas un elektronisko dokumentu aprites nodrošināšanu	e) nodrošina valsts amatpersonu deklarāciju un valsts amatpersonu sarakstu un to grozījumu iesniegšanu,
lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kas saistīti ar normatīvajos aktos noteiktās informācijas pieejamības nodrošināšanu	f) nodrošina nodokļa maksātājam pieejamus datus par tā maksājamo un pārmaksāto Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu un nodevu, kā arī citu valsts noteikto maksājumu un ar tiem saistīto maksājumu (nokavējuma naudas un soda naudas) summām,
lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kas saistīti ar normatīvajos aktos noteiktās informācijas pieejamības nodrošināšanu	g) nodrošina darba devējam (ienākumu izmaksātājam) informāciju par maksātājam piemērojamiem atvieglojumiem, izsniedzot algas nodokļa grāmatiņu,	Papildus jānorāda, ka minētā informācijas sistēma nodrošina darba devējam arī informāciju par darbiniekam izsniegtu elektronisku darbnespējas lapu trīs gadus no tās saņemšanas brīža.
lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kas saistīti ar: - normatīvajos aktos noteiktās informācijas pieejamības nodrošināšanu; - elektroniskās saziņas un elektronisko dokumentu aprites nodrošināšanu; - Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu nodrošināšanu valsts budžetam un Eiropas Savienības budžeta ieņēmumu uzskaites vajadzībām	h) nodrošina pārskatu veidā Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās uzkrāto datu pieejamību,
lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kas saistīti ar elektronisko dokumentu aprites nodrošināšanu	i) nodrošina nodokļu maksātāju iesniegto attaisnojuma dokumentu uzkrāšanu gada ienākumu deklarācijām,	Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15.panta pirmās daļas 3.punktu nodokļu maksātājam ir pienākums iesniegt nodokļu deklarāciju, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 30.oktobra noteikumu Nr.662 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību" 32.punktu D4 pielikuma aizpildīšanai izmanto attaisnojuma dokumentus, kuri apliecina izglītības, ārstniecisko izdevumu, ziedojumu un dāvinājumu, ziedojumu un dāvinājumu politiskajai partijai vai politisko partiju apvienībai samaksu (piemēram, kvītis, čeki, maksājuma uzdevumi, kredītiestādes rēķinu izraksti). Tas nozīmē, ka nodokļu maksātāja elektroniski iesniegtie attaisnojuma dokumenti ir nesaraujami saistīti ar elektroniski iesniedzamo/iesniegto nodokļu deklarāciju. Oficiālās elektroniskās adreses likuma 2.pants nosaka, ka šī likuma mērķis ir nodrošināt drošu, efektīvu un kvalitatīvu elektronisko saziņu un elektronisko dokumentu apriti starp valsts iestādēm un privātpersonām. Savukārt minētā likuma IV nodaļa nosaka elektronisko saziņu un elektronisko dokumentu sūtīšanu, saņemšanu un glabāšanu. Līdzīgi ir arī attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta elektronisko deklarēšanas sistēmu - arī tā nodrošina elektronisko saziņu un elektronisko dokumentu apriti starp Valsts ieņēmumu dienestu un privātpersonām. Tādējādi elektronisko dokumentu aprite ietver arī elektronisko dokumentu sūtīšanu, saņemšanu un glabāšanu (tostarp, nodokļu maksātāju iesniegto attaisnojuma dokumentu uzkrāšanu).
lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kas saistīti ar normatīvajos aktos noteiktās informācijas pieejamības nodrošināšanu	j) nodrošina izziņu un informācijas sagatavošanu un izsniegšanu par nodokļu nomaksu, kā arī informācijas par individuālajiem nodokļu saistību izpildi raksturojošiem rādītājiem saņemšanu, kurus Valsts ieņēmumu dienests izmantojis, nosakot nodokļu maksātāja reitinga kopējo novērtējumu,
	k) nodrošina pasākumus sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai;	Nav nepieciešams atsevišķi noteikt šādu valsts informācijas izmantošanas nolūku, ņemot vērā, ka atbilstoši anotācijai šāds sistēmu lietošanas mērķis ir noteikts saistībā ar personu datu apstrādi. No likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" (Nr.17/Lp14) anotācijas: "personas datu, kas tiek izmantoti, lai veiktu pasākumus sabiedrības sniegtā pakalpojuma uzlabošanā un kvalitātes nodrošināšanā, apstrādei jābūt noteiktai normatīvajā aktā, tādējādi un vienlaikus nodrošinot Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5.pantā noteiktos personas datu apstrādes principus, jo īpaši, ka personas dati tiek apstrādāti likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārskatāmā veidā, tiek vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos un netiek izmantoti ar minētajiem nolūkiem nesavietojamā veidā".
lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kas saistīti ar: - elektroniskās saziņas un elektronisko dokumentu aprites nodrošināšanu; - Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu nodrošināšanu valsts budžetam un Eiropas Savienības budžeta ieņēmumu uzskaites vajadzībām; - normatīvajos aktos noteiktās informācijas pieejamības nodrošināšanu.	4.3 panta pirmās daļas 5.punkts 5) Eiropas Savienības datu sagatavošanas sistēmu, kas nodrošina pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrācijas datu, preču un pakalpojumu apgrozījuma informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm un Latvijas Republiku, pareizu pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu, kā arī informācijas publicēšanu par reģistrētiem pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem;
lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kas saistīti ar: - noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu; - ar muitas politikas īstenošanu.	4.3 panta pirmās daļas 6.punkts 6) Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmu, kas nodrošina muitas deklarāciju un citas saistītās informācijas elektronisku iesniegšanu un apstrādi, elektronisku informācijas apmaiņu, tai skaitā ar citu valstu un Eiropas Komisijas muitas informācijas sistēmām, muitas kontroles dokumentēšanu, uzņēmēju un citu personu reģistrēšanu muitas nolūkiem, skaidras naudas deklarāciju reģistrēšanu;	Likuma “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” 1.pants nosaka, ka likuma mērķis ir novērst nedeklarētas vai noziedzīgi iegūtas skaidras naudas ievešanu Latvijas Republikā un izvešanu no tās, tādējādi novēršot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu.
lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kas saistīti ar muitas politikas īstenošanu	4.3 panta pirmās daļas 7.punkts 7) Integrēto tarifa vadības sistēmu, kas nodrošina informācijas apriti un pārraudzību normatīvajos aktos noteiktās preču klasifikācijas un kopējā muitas tarifa izmantošanai, muitas deklarāciju aizpildīšanai un muitas kontrolei muitas maksājumu un procedūru piemērošanas jomā, Latvijas Republikas importētāju tarifu kvotu pieprasījumu apstrādei, uzraudzības datu par importa un eksporta muitas deklarācijām un tirdzniecības aizsardzības instrumentu pasākumu datu apstrādei un nodošanai Eiropas Komisijai;
lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kas saistīti ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu nodrošināšanu valsts budžetam un Eiropas Savienības budžeta ieņēmumu uzskaites vajadzībām	4.3 panta pirmās daļas 7.punkts 9) Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmu, kas nodrošina: a) Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo datu apstrādi par nodokļu maksātāju un ar nodokļiem apliekamo objektu reģistrāciju un uzskaiti,
lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kas saistīti ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu nodrošināšanu valsts budžetam un Eiropas Savienības budžeta ieņēmumu uzskaites vajadzībām	b) nodokļu maksātāju uzraudzību un to iesniegto nodokļu un informatīvo deklarāciju uzskaiti, apstrādi un uzraudzību,
lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kas saistīti ar valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs nodrošināšanu	c) valsts amatpersonu uzskaiti, uzraudzību un viņu iesniegto deklarāciju apstrādi un administrēšanu,	Saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 2.pantu šī likuma mērķis ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai. Tas nozīmē, ka normatīvajos aktos Valsts ieņēmumu dienesta noteiktie uzdevumi, kas saistītie ar valsts amatpersonām, ir vēsti uz valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs nodrošināšanu.
lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kas saistīti ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu nodrošināšanu valsts budžetam un Eiropas Savienības budžeta ieņēmumu uzskaites vajadzībām	d) Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu maksājumu uzskaiti un administrēšanu,
lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kas saistīti ar: - Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu nodrošināšanu valsts budžetam un Eiropas Savienības budžeta ieņēmumu uzskaites vajadzībām; - elektroniskās saziņas un elektronisko dokumentu aprites nodrošināšanu.	e) valsts budžeta un Eiropas Savienības budžeta ieņēmumu uzskaites vajadzībām Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu maksājumu ieņēmumu grāmatvedības uzskaiti, informācijas apmaiņu ar ārējiem datu avotiem un nodokļu administrēšanas procesu automatizāciju,
lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kas saistīti ar: - noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu; - starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpildes uzraudzību; - Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu nodrošināšanu valsts budžetam un Eiropas Savienības budžeta ieņēmumu uzskaites vajadzībām; - noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu.	f) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā noteikto uzraudzības un kontroles funkciju, kā arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteikto subjektu identificēšanu un uzskaiti, ārpakalpojuma grāmatveža licences izsniegšanu, licences termiņa pagarināšanu, apturēšanu, anulēšanu, ārpakalpojuma grāmatveža uzraudzību un publiskā ārpakalpojuma grāmatvežu reģistra uzturēšanu,	Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi saistībā ar ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu (jeb grāmatvežu profesionālas darbības uzraudzību),  ir saistīts ar uzdevumiem: - Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu nodrošināšana valsts budžetam; - noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu. Atbilstoši likumprojekta "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību" (Nr.583/Lp13) anotācijai: "Grāmatvedības kārtošana ir saistīta ar būtiskām sabiedrības interesēm, un galvenie grāmatvedības uzdevumi ir: - nodrošināt finanšu pārskatu lietotājus (ne tikai uzņēmuma īpašniekus, sadarbības partnerus, kreditorus, bet arī investorus u.tml.) ar patiesu un pilnīgu informāciju par uzņēmuma saistībām, saimnieciskās darbības rezultātiem un finanšu stāvokli; - nodrošināt pareizu nodokļu aprēķināšanu. Apzinoties grāmatvedības lielo nozīmi nodokļu aprēķināšanā, grāmatvedim ir nepieciešamas vispusīgas un teicamas zināšanas grāmatvedības jomā, jo, nepārzinot uzskaites principus, pastāv risks pieļaut kļūdas nodokļa bāzes un nodokļa lieluma noteikšanā. Ar Likumprojektu ir plānots ieviest jaunu valsts pārvaldes pakalpojumu – Ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšana. (…) Likumprojekts izstrādāts, lai regulētu ārpakalpojuma grāmatvežu darbības tiesiskos pamatus un nodrošinātu šo personu profesionālas darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu un sekmētu stabilu, kvalitatīvu un uzticamu grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu.”
lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kas saistīti ar akcīzes preču aprites uzraudzību	g) akcīzes preču apriti reglamentējošo normatīvo aktu izpildi, tai skaitā akcīzes nodokļa marku izsniegšanu, aprites uzraudzību un nodrošinājumu administrēšanu,
lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kas saistīti ar sabiedriskā labuma organizāciju uzraudzību	h) sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un šo organizāciju uzraudzību;
lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kas saistīti ar normatīvajos aktos noteiktās informācijas pieejamības nodrošināšanu	10) Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzi, kas nodrošina tās normatīvajos aktos noteiktās publiskojamās informācijas publiskumu, kura uzkrāta Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmās;
lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kas saistīti ar muitas politikas īstenošanu,	11) Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmu, kas nodrošina datu iegūšanu un uzglabāšanu par transportlīdzekļiem un konteineriem, kā arī informācijas iegūšanu normatīvajos aktos paredzētās riska pārvaldības vajadzībām un atbalsta sniegšanu tiesībaizsardzības iestādēm Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu finansiālo interešu aizsardzības jomā.	No likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" (Nr.17/Lp14) anotācijas: "TLKAIS mērķis ir, izmantojot efektīvu pārraudzības mehānismu, sniegt atbalstu tiesībaizsardzības iestādēm Savienības finansiālo interešu aizsardzības jomā, operatīvi iegūstot datus pat transportlīdzekļiem vai konteineriem, nodrošinot transportlīdzekļu un konteineru kustības vēstures un attēlu saglabāšanu datubāzē, kā arī nodrošinot trauksmju izveidi par transportlīdzekļiem, kuri saistīti ar augstu vai vidēju risku muitas jomā, tādējādi nodrošinot Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 9.oktobra Regulas (ES) Nr.952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 46.pantā noteikto riska pārvaldību".

   ▪ Personas datu apstrāde Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmās;
  Par likumprojekta 11.panta pirmo daļu
   Valsts ieņēmumu dienesta valsts informāciju sistēmu izmantošanas mērķi ne vienmēr sakrīt ar datu apstrādes nolūku konkrētajā sistēmā, tomēr datu apstrādes mērķis ir saistīts ar šo sistēmu izmantošanas nolūku.
   Tādējādi likumprojektā tiek ietverti divi atsevišķi panti – "Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmas" un "Fizisko personu datu apstrāde Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmās".
   Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa Regulas (ES) Nr.2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgas datu aizsardzības regulas (turpmāk – Datu regula) 45.apsvērumu, ja apstrādi veic saskaņā ar uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, vai ja apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot oficiālas pilnvaras, apstrādes pamatam vajadzētu būt noteiktam Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos. Tāpat arī apstrādes nolūkam vajadzētu būt noteiktam Savienības vai dalībvalstu tiesību aktos. Turklāt minētajā tiesību aktā varētu precizēt vispārējos nosacījumus, kas paredzēti šajā regulā, kura reglamentē personas datu apstrādes likumīgumu, izstrādāt norādes, kā noteikt pārzini, apstrādājamo personas datu veidu, attiecīgos datu subjektus, vienības, kurām personas dati var tikt izpausti, apstrādes nolūka ierobežojumus, glabāšanas laikposmu un citus pasākumus, lai nodrošinātu likumīgu un godprātīgu apstrādi.
   Savukārt Datu regulas 6.panta 1.punktā ir uzskaitīti pamatojumi, kuros ir uzskatāms, ka apstrāde ir likumīga. Viens no šiem pamatojumiem ir – apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu (sk. "c" apakšpunktu), apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras (sk. "e" apakšpunktu).
   Kā noteikts Datu regulas 6.panta 3.punktā, šā panta 1.punkta "c" un "e" apakšpunktā minēto apstrādes pamatu nosaka, tostarp, ar dalībvalsts tiesību aktiem, kas piemērojami pārzinim.
     Apstrādes nolūku nosaka minētajā juridiskajā pamatā vai – attiecībā uz 1.punkta "e" apakšpunktā minēto apstrādi – tas ir vajadzīgs, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras.
   Minētajā juridiskajā pamatā var būt ietverti konkrēti noteikumi, lai pielāgotu šīs regulas noteikumu piemērošanu, cita starpā vispārēji nosacījumi, kas reglamentē pārziņa īstenotu apstrādes likumību; apstrādājamo datu veidi; attiecīgie datu subjekti; vienības, kurām personas dati var tikt izpausti, un mērķi, kādiem tie var tikt izpausti; apstrādes nolūka ierobežojumi; glabāšanas termiņi un apstrādes darbības un apstrādes procedūras, tostarp pasākumi, lai nodrošinātu likumīgu un godprātīgu apstrādi, piemēram, citās konkrētās datu apstrādes situācijās, kas paredzētas IX nodaļā.
   Tāpat minētā direktīva nosaka, ka dalībvalsts tiesību aktiem jāatbilst sabiedrības interešu mērķim un jābūt samērīgiem ar izvirzīto leģitīmo mērķi.
   Attiecībā uz datu apstrādes nolūku – apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu – ir saistīts ar pienākumiem, kas datu pārzinim (šajā gadījumā – Valsts ieņēmumu dienestam) ir noteikti normatīvajos aktos.
   Kā skaidrots Datu regulas 41.apsvērumā – juridisks pamatojums obligāti nenozīmē, ka vajadzīgs parlamenta leģislatīvs akts. Tomēr šādam juridiskajam pamatam  vajadzētu būt skaidram un precīzam un personām, uz kurām tas attiecas, vajadzētu spēt paredzēt tā piemērošanu.
   Tātad, tas nozīmē, ka datu apstrādes juridiskais pamatojums izriet gan no likumā, gan Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem Valsts ieņēmumu dienesta kā datu pārzinim veicamajiem pienākumiem.
   Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmo daļu valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma    Ievērojot minēto pamatprincipu, atbilstoši kuram publiskajās tiesībās ir aizliegts viss, kas nav atļauts, Valsts ieņēmumu dienestam kā valsts pārvaldes iestādei ir tiesības veikt datu apstrādi tikai normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros.
   Tas nozīmē – ja datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu uzdevumu, kas tiek veikts sabiedrības interesēs, tad šāds uzdevums sākotnēji ir nostiprināms normatīvajā aktā, lai atbilstoši valsts pārvaldes principam Valsts ieņēmumu dienesta darbība atbilstu normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaram.
   Tā, piemēram, izstrādājot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18.panta pirmās daļas 29. un 30.punkta regulējumu, likumprojekta anotācijā tika uzsvērts, ka minētajās normās ietvertais nodokļu administrācijas pienākums izpaust tā rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātāju ir saistīts un vajadzīgs, lai "izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs".
   Ievērojot minēto, secināms, ka atbilstoši Datu regulai Valsts ieņēmumu dienests veic datu apstrādi, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, kā arī īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras, t.i., tam nodotās valsts pārvaldes funkcijas, kas savukārt sastāv no atsevišķiem valsts pārvaldes uzdevumiem.
   Konkrētiem datu apstrādes nolūkiem ir jābūt izvērtētiem un noteiktiem, izstrādājot konkrēto normatīvo aktu, ar kuru Valsts ieņēmumu dienestam tiek dots uzdevums, kura īstenošanai ir nepieciešams tostarp veikt personu datu apstrādi. Tādējādi ne likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 4.³ panta mērķis, ne likumprojekta mērķis nav nodublēt visus šos normatīvajos aktos noteiktos datu apstrādes nolūkus vai noteikt šos nolūkus, ja tādi konkrētajā normatīvā aktā nav noteikti.
   Valsts informācijas sistēma ir tikai instruments, ar kura starpniecību Valsts ieņēmumu dienests īsteno normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.
   Tomēr, vienlaikus, ņemot vērā Datu valsts inspekcijas viedokli, ka brīdī, kad tiek pieņemts lēmums veidot konkrēto valsts informācijas sistēmu, ir jānosaka arī personu datu apstrādes nolūks šajā sistēmā (jo personas datu apstrāde jebkurā sistēmā var tikt uzskatīta par cilvēktiesību ierobežojumu, kura tiek veikta sabiedrības interesēs, un tieši likumdevējs vērtē, vai šāds ierobežojums sabiedrībai ir / nav vajadzīgs un vai tas ir / nav samērīgs), likumprojekta 12.panta pirmajā daļā tiek noteikti vispārīgi personu datu apstrādes nolūki, izvērtējot konkrētajos normatīvajos aktos noteiktos datu apstrādes nolūkus.
   Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē publicēto informāciju (pieejams: https://www.vid.gov.lv/lv/personas-datu-apstrade-vid) Valsts ieņēmumu dienests savas pilnvaras izmanto tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un nolūkam saskaņā Datu regulas 6.panta 1.punkta "c" un "e" apakšpunktu – lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, sabiedrības interesēs vai īstenojot likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras un nodrošinātu likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 2. un 8.pantā un likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18.pantā noteikto pienākumu un uzdevumu veikšanu.
   Tātad, no minētā var secināt, ka personu dati informācijas sistēmās tiek apstrādāti, lai nodrošinātu augstāk minētajos normatīvajos aktos uzskaitītos Valsts ieņēmumu dienesta pienākumus un uzdevumus.
   ● Par likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 2.panta 1., 5., 6. un 9.punktu
   Minētajās likuma normās ir noteikti šādi Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi, kuri ir saistīti tā administrējamo nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu iekasēšanas nodrošināšanu un ar kuru īstenošanai ir nepieciešams veikt arī personu datu apstrādi:
   1) nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta administrēto valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu iekasēšanu Eiropas Savienības budžetam;
   2) nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu (darbinieku) apmācību, informēt sabiedrību par nodokļu maksāšanas nozīmīgumu, rīkojot informatīvus pasākumus un konkursus, kā arī šajā likumā noteiktajā kārtībā konsultēt nodokļu maksātājus nodokļu normatīvo aktu piemērošanas jautājumos;
   3) likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā reģistrēt un uzskaitīt nodokļu maksātājus un kontrolēt reģistrācijas dokumentu atbilstību likumu prasībām un faktiskajam stāvoklim;
   4) sniegt nepieciešamo informāciju (arī bez iepriekšēja pieprasījuma) un koordinēt tās apmaiņu, lai nodrošinātu savstarpēju palīdzību nodokļu prasījumu piedziņā, kā arī uzturēt sakarus ar Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu administrācijām (kompetentajām iestādēm).
   Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18.panta pirmajā daļā ir uzskaitīti nodokļu administrācijas (tostarp, Valsts ieņēmumu dienesta) vispārējie pienākumi nodokļu un nodevu administrēšanas jomā, un tie ir:
   ▪ nodrošināt, lai šo likumu un citu nodokļu (nodevu) likumus ievēro gan nodokļu maksātāji, gan nodokļu administrācija (sk. 1.punktu);
   ▪ kontrolēt nodokļu, nodevu, kā arī citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību (sk. 2.punktu);
   ▪ kontrolēt nodokļu (nodevu), kā arī citu valsts noteikto maksājumu parādus (sk. 3.punktu);
   ▪ piemērot sankcijas nodokļu (nodevu) likumu pārkāpējiem, pamatojoties uz likumiem un Ministru kabineta noteikumiem (sk. 4.punktu);
   ▪ izskatīt un izlemt jautājumus par nodokļu maksāšanas termiņu pagarināšanu (sk. 5.punktu);
   ▪ kontrolēt nodokļu (nodevu) atlaižu un atvieglojumu piemērošanas pareizību (sk. 6.punktu);
   ▪ paziņot nodokļu maksātājam nodokļu administrācijas pārbaudes ietvaros pieņemto lēmumu (sk. 7.punktu);
   ▪ pamatojoties uz nodokļu administrācijas izveidoto personas datu izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā, atlasīt nodokļu maksātājus nodokļu revīzijai (auditam) un pieņemt lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu, un ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms tās uzsākšanas rakstveidā informēt nodokļu maksātāju par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu, norādot nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienu, revīzijas (audita) termiņu, pārbaudāmos nodokļus, nodokļu deklarācijas posteņus, pārbaudāmās nodevas vai citus valsts noteiktos maksājumus un taksācijas periodus, kā arī to, vai tiks pārbaudīta transfertcenas atbilstība tirgus cenai (vērtībai) vai hibrīdneatbilstības (sk. 10.punktu);
    ▪ piedzīt bezstrīda kārtībā termiņā nesamaksātos nodokļus, nokavējuma naudas, soda naudas un citus valsts noteiktos maksājumus šā likuma 26.pantā paredzētajā kārtībā (sk. 11.punktu);
   ▪ visos gadījumos, kad nodokļu maksātājs izdarījis nodokļu pārkāpumu, par kuru paredzēta kriminālatbildība, 10 dienu laikā no dienas, kad nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) to konstatējis, iesniegt par to ziņojumu attiecīgajai valsts institūcijai, kura izlemj jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu (sk. 16.punktu);
   ▪ uzturēt riska adrešu sarakstu un riska personu sarakstu atbilstoši šā likuma 1.panta 31.punktā noteiktajiem kritērijiem un regulāri sniegt šo informāciju Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram. Kārtību, kādā tiek nodrošināta Valsts ieņēmumu dienesta un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra savstarpējā informācijas apmaiņa par Valsts ieņēmumu dienesta uzturētajā riska adrešu sarakstā un riska personu sarakstā iekļautajām ziņām, un sniedzamās informācijas regularitāti nosaka starpresoru vienošanās (sk. 21.punktu);
   ▪ izvērtēt no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra saņemto informāciju par iesniegtajiem pieteikumiem ierakstu izdarīšanai komercreģistrā un 10 darbdienu laikā no šīs informācijas saņemšanas dienas sniegt atzinumu, norādot Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju, kas liecina par tiesību subjekta nodokļu riskiem. Kārtību, kādā tiek nodrošināta Valsts ieņēmumu dienesta un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra savstarpējā informācijas apmaiņa par iesniegtajiem pieteikumiem ierakstu izdarīšanai komercreģistrā, un sniedzamās informācijas regularitāti nosaka starpresoru vienošanās (sk. 26.punktu);
   ▪ regulāri sniegt augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājam informāciju par: a) domēna vārdiem, kuru lietošanas tiesības reģistrētas nodokļu maksātājiem, kuriem paredzēts veikt nodokļu revīziju (auditu); b) domēna vārdiem, kuru lietošanas tiesības nodokļu maksātājs ir nodevis lietošanā citam nodokļu maksātājam, kuram paredzēts veikt nodokļu revīziju (auditu) (sk. 26.punktu);
   ▪ atbilstoši Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem veikt savstarpējās saskaņošanas procedūru, tajā skaitā lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu vai tādu nodokļu uzlikšanu, kuri ir pretrunā ar attiecīgo starptautisko līgumu (sk. 32.punktu).
   Savukārt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18.¹ pantā ietverti nodokļu administrācijas (Valsts ieņēmumu dienesta) pienākumi attiecībā uz nodokļiem, nodevām un citiem valsts noteiktajiem maksājumiem, kas tiek uzlikti saskaņā ar Eiropas Savienības un tās dalībvalstu normatīvajiem aktiem.

   Satversmes ievadā noteikts, ka Latvijas valsts ir izveidota citstarp tādēļ, lai nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību. Par šo mērķu nodrošināšanas instrumentu ir uzskatāms citstarp valsts budžets un valsts rīcībā esošie finanšu līdzekļi (sk. Satversmes tiesas 2017.gada 19.oktobra sprieduma lietā Nr.2016‑14‑01 25.2.punktu).
   Atbilstoši Satversmes 66.panta pirmajai daļai Saeima ik gadus pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu. Proti, likumdevējam ir pienākums lemt par budžeta ieņēmumu nodrošināšanas veidiem. No Likuma par budžetu un finanšu vadību I daļas un 1.panta, kā arī likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.panta 1.punkta izriet, ka viens no likumdevēja izraudzītajiem budžeta ieņēmumu nodrošināšanas un attiecīgi valsts un pašvaldību funkciju finansēšanas veidiem ir saskaņā ar nodokļu likumiem iekasētie vai saņemtie nodokļi. Nodokļu ieņēmumi kalpo valsts un atsevišķos gadījumos arī pašvaldību institūcijām nepieciešamo izdevumu segšanai.
   Nodokļu ieņēmumu nodrošināšana ir tieši saistīta ar personas konstitucionālajiem pienākumiem pret Latvijas valsti. Personas konstitucionālie pienākumi ir vērsti uz Latvijas valsts pamatnormā ietvertās suverēna gribas – dzīvot demokrātiskā tiesiskā valstī – ilgtspējīgu īstenošanu. Savukārt šādu pienākumu nepildīšana apdraud ikvienas demokrātiskas tiesiskas valsts pastāvēšanu (sk. Satversmes tiesas 2021.gada 6.aprīļa sprieduma lietā Nr.2020-31-01 16.1.punktu).
   Satversmes ievadā ir atgādināts, ka ikvienam jārūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, kā arī nākamajām paaudzēm. Šīs rūpes izpaužas, personai pildot citstarp tai Satversmes 66.pantā ietverto konstitucionālo pienākumu maksāt nodokļus un tā uzņemoties atbildību par sabiedrības vajadzību apmierināšanu un Latvijas valsts uzturēšanu (sk. Satversmes tiesas 2017.gada 19.oktobra sprieduma lietā Nr.2016‑14‑01 26.punktu).
   Satversmes tiesa ir atzinusi, ka valstij ir pienākums sabiedrības labklājības interesēs izveidot efektīvu nodokļu iekasēšanas sistēmu (sk. Satversmes tiesas 2013.gada 15.aprīļa sprieduma lietā Nr.2012‑18‑01 17.punktu). Turklāt nodokļu likumu tiesiskais regulējums kā tāds nebūtu pietiekams, ja nefunkcionētu iedarbīga pārkāpumu novēršanas sistēma (sk. Satversmes tiesas 2008gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007‑23‑01 11.punktu).
   Nodokļu iekasēšanas sistēmas efektivitāte ir saistīta ar nodokļu maksātāju pienākumu izpildi, tādēļ valstij ir pienākums īstenot pasākumus, kas veicina un nodrošina nodokļu maksātāju saistību izpildi. Ja valsts šo pienākumu nepildītu pienācīgi un attiecīgi gūtu mazākus nodokļu ieņēmumus, tās spēja pildīt jebkādas funkcijas būtu ierobežota. Turklāt šādā situācijā tiktu apdraudēta demokrātiskas tiesiskas valsts iekārtā pastāvošo institūciju darbība. Tātad minētā pienākuma izpilde sekmē arī demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzību (sk. Satversmes tiesas 2021.gada 6.aprīļa sprieduma lietā Nr.2020-31-01 16.3.punktu).
   Lai nodrošinātu nodokļa iekasēšanas efektivitāti, Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir nepieciešama pilnīga informācija par personām, kurām konkrēts nodoklis jāmaksā.
   Tā, piemēram, saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 29.panta pirmās daļas 1. un 4.punktu darba devējam ir pienākums aprēķināt, ieturēt un iemaksāt budžetā algas nodokli no darbiniekam izmaksātajām summām, un par iedzīvotāju ienākuma nodokļa summām, kas ieturētas vai aprēķinātas no darbinieku darba ienākuma un iemaksājamas budžetā līdz ienākuma izmaksas mēneša 23.datumam, iesniegt ziņojumu Valsts ieņēmumu dienestam termiņā, kāds darba devējam atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ir noteikts ziņojuma iesniegšanai par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
   Atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumiem Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli" darba devējam ir gan pienākums katru darba ņēmēju reģistrēt Valsts ieņēmumu dienestā, iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem (1.pielikums), gan katru mēnesi līdz septiņpadsmitajam datumam iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā darba devēja ziņojumu (3.pielikums).
   Minētajos pielikumos tiek norādīti fizisko personu – darba ņēmēja – dati, tostarp, personas kods vai reģistrācijas numurs, kā arī vārds, uzvārds.
Kā liecina konkrētais piemērs – personu datu apstrādes pamatojums izriet no konkrētā nodokļu normatīvā regulējuma. Savukārt saņemtie dati tiek apstrādāti, lai Valsts ieņēmumu dienests izpildītu likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18.panta pirmajā daļā uz Valsts ieņēmumu dienestu attiecināmos juridiskos pienākumus.
   Minētajā likumā ir ietverti arī uz nodokļu maksātāju attiecināmi pienākumi – kā, piemēram, pienākums aprēķināt maksājamo (iemaksājamo) nodokļu summas (sk. 15.panta pirmās daļas 1.punktu), noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas (sk. 15.panta pirmās daļas 2.punktu), iesniegt nodokļu administrācijai elektroniska dokumenta veidā šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos (sk. 15.panta pirmās daļas 3.punktu), nodokļu aprēķinu pareizības pierādīšanai uzglabāt finansiālās un saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus un citus darbību apliecinošus dokumentus (tajā skaitā jebkādu elektronisku vai papīra dokumentu formā esošu informāciju, kas ietekmē nodokļu aprēķinu un nomaksu) līdz dienai, kad tie nepieciešami, lai izpildītu prasības par saimnieciskās un finansiālās darbības norises izsekojamību, bet ne mazāks kā piecus gadus (sk. 15.panta pirmās daļas 4.punktu), ziņot par visiem saviem ienākumiem, pamatot nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu summu atbilstību normatīvajiem aktiem par valstij un pašvaldībām pienākošos summu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, uzrādot vai iesniedzot nodokļu administrācijas ierēdņiem (darbiniekiem) viņu pieprasītos dokumentu (15.panta pirmās daļas 5.punkts) un citi ar konstitucionālo pienākumu – maksāt nodokļus – saistītie pienākumi.
   Ievērojot minēto, personas pienākums ir maksāt nodokļus, savukārt Valsts ieņēmumu dienesta pienākums ir nodrošināt, ka persona šo konstitucionālo pienākumu izpilda.
   Tādējādi datu apstrāde Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmās primāri tiek veikta ar mērķi, lai Valsts ieņēmumu dienests uzraudzītu personas konstitucionālā pienākuma – maksāt nodokļus – izpildi, savukārt, ja šī pienākuma izpilde no nodokļu maksātāja puses netiek veikta, nodrošināt to piespiedu izpildi.
   Attiecīgi likumprojekta 12.panta pirmajā daļā tiek noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests valsts informācijas sistēmās apstrādā fizisko personu datus, lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus un pienākumus.
   Minētie dati tiek apstrādāti tādā apjomā, kādā tie ir nepieciešami, lai Valsts ieņēmumu dienests nodrošinātu personas normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildes uzraudzību un kontroli.
   Lai šo uz Valsts ieņēmumu dienestu attiecināmu juridisku pienākumu īstenotu un nodrošinātu, ka nodokļu maksātājs gan pareizi aprēķina nodokļu, nodevu un citu valsts noteiktos maksājumus, gan pareizi šos maksājumus budžetā iemaksā, Valsts ieņēmumu dienests valsts informācijas sistēmās apstrādā personas datus, kas nepieciešami, tostarp, nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaitei, ar nodokļiem apliekamo objektu reģistrācijai un uzskaitei, iesniegto deklarāciju uzskaitei, apstrādei un uzraudzībai, kā arī pasākumu nodrošināšanai sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai.
   Līdzīgi ir noteikts arī Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē https://www.vid.gov.lv/lv/personas-datu-apstrade-vid, norādot, ka Valsts ieņēmumu dienests veic fizisko personu datu apstrādi tostarp šādiem apstrādes nolūkiem:
   – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto valsts nodokļu, nodevu, ieskaitot akcīzes nodokli, un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanas un ar to saistīto uzdevumu izpildes (tai skaitā nodokļu nomaksas kontroles un parādu piedziņas) nodrošināšanai;
   – Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un nodevu kā arī citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas un maksāšanas pareizības kontroles (audita un tematisko pārbaužu) kvalitatīva nodrošināšana (tajā skaitā, auditora, tematisko pārbaužu veicēja un nodokļu maksātāja pārstāvja informācijas apmaiņas laikā).

   Vēl viens no datu apstrādes nolūkiem ir saistīts ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo personas datu publisku izpaušanu.
   Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.pantā ietverto konfidencialitātes regulējumu Valsts ieņēmumu dienestam ir aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, izņemot normatīvajā aktā noteiktajos gadījumos.
   Kā skaidrots likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" (Nr.17/Lp14) anotācijā, Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē publiskojamā informācija, kā arī tās publiskošanas mērķis jau šobrīd ir noteikts šādos ārējos normatīvajos aktos:
   ▪ likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18.panta pirmās daļas 8., 9., 12., 19., 22., 23., 28., 29., 30. un 34.punktā, 22.panta pirmās daļas 4. (izslēgta ar 06.07.2021.likumu) un 5.punktā un 34.¹ panta astotajā daļā;
   Uz fizisko personu datu apstrādi ir attiecināma minētā likuma 18.panta pirmās daļas 12.punkts (jo saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa 56.panta pirmās daļas 1.punktu Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā reģistrē arī fiziskās personas), 22.punkts (atbilstoši likuma 18.panta sestajā daļā noteiktajam datu apstrādes nolūkam – šā panta pirmās daļas 22.punktā minētajā datubāzē esošā informācija par fiziskajām personām, kas reģistrētas Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā, ir pieejama normatīvajos aktos noteikto nodokļu maksātāju pienākumu izpildes nodrošināšanai, saimnieciskās darbības vides drošības, godīgas konkurences un labprātīgas nodokļu (nodevu) saistību izpildes veicināšanai), 28.punkts (minētajā normā ir noteikts, ka datu apstrādes nolūks informācijas publicēšanai par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks, ir veicināt komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi), 29.punkts (minētajā normā ir noteikts, ka datu apstrādes nolūks informācijas publicēšanai par fiziskajai personai un juridiskās personas amatpersonai uzliktā administratīvā soda par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu esību, ir veicināt komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci, labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi, kā arī motivētu darba devējus uzrādīt grāmatvedības uzskaitē pilnā apmērā darbiniekiem izmaksāto darba samaksu, 30.punkts (minētajā normā ir noteikts, ka datu apstrādes nolūks informācijas publicēšanai par nodokļu maksātājiem, kuri nav iesnieguši nodokļu administrācijai likumos paredzētās nodokļu deklarācijas, ir veicināt savlaicīgu nodokļu deklarāciju iesniegšanu, komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi) un 22.panta 5.punkts (minētajā normā ir noteiks, ka datu apstrādes nolūks informācijas izpaušanai par nodokļu maksātāja amatpersonu, kura iekļauta riska personu sarakstā, ir veicināt komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi).
   ▪ likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 26.panta otrajā daļā (tiek publiskotas valsts amatpersonu deklarāciju publiski pieejamās daļas) un 31.panta pirmajā daļā (sabiedrība tiek informēta par valsts amatpersonas darbībā konstatētajiem likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" pārkāpumiem);
   Atbilstoši minētā likuma 2.pantam, secināms, ka datu apstrādes mērķis nodrošināt valsts amatpersonu deklarāciju publisku pieejamību, ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai.
   ▪ Grāmatvedības likuma 39.panta pirmajā daļā;
   Saskaņā ar minētā panta trešās daļas 1.punktu Ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrā tostarp ieraksta atbildīgā ārpakalpojuma grāmatveža vārdu un uzvārdu.
   ▪ Ministru kabineta 2015.gada 22.septembra noteikumu Nr.537 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā" 3.punktā, 24.punktā, 31.punktā;
   Minētie noteikumi izdoti uz likuma "Par nodokļiem un nodevām" pamata. 
   Tādējādi datu apstrādes nolūki noteikti minētajā likuma regulējumā.
   ▪ Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumu Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība" 129.¹⁸ punktā;
   Minētie noteikumi neparedz informācijas publicēšanu par fizisku personu.
   ▪ Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.662 "Akcīzes preču aprites kārtība" 17.², 44.¹ un 57.¹ punktā;
   Saskaņā ar minētajiem noteikumiem netiek paredzēta informācijas publicēšana par fizisku personu, ņemot vērā, ka noteikumu 4.¹, 4.², 4.³, 9., 10., 11., 12. un 13.pielikumā tiek norādīta informācija par nodokļu maksātāju un tā reģistrācijas kods.
   ▪ Ministru kabineta 2017.gada 4.aprīļa noteikumu Nr.199 "Noteikumi par dabasgāzes apriti un akcīzes nodokļa piemērošanas kārtība" 41.punktā;
   Minētie noteikumi neparedz informācijas publicēšanu par fizisku personu.
   ▪ Pievienotās vērtības nodokļa likuma 67.panta ceturtajā daļā, 74.panta piektajā daļā un 92.panta sestajā daļā, kā arī Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai" 59.punktā;
   Saistīts ar informācijas publicēšanu Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.
   ▪ Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 4.panta piektajā daļā;
   Minētie noteikumi nav saistīti ar Datu regulas prasībām attiecībā uz informācijas publicēšanu.
   ▪ Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 5.pantā, 7.panta astotajā daļā, 14.panta sestajā un septītajā daļā;
   Minētais likums neparedz informācijas publicēšanu par fizisku personu.
   ▪ Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 22.panta otrās daļas 2. un 3.punktā, 23.panta otrās daļas 1.punktā (izslēgts ar 15.06.2021. likumu), 25.panta sestajā daļā;
   Saskaņā ar minētā likuma 25.panta sesto daļu Valsts ieņēmumu dienests sniedz informāciju par Latvijas Republikas politiski nozīmīgu personu, tās laulāto, vecākiem, bērniem, brāļiem vai māsām. Atbilstoši minētā likuma 2.pantam likuma mērķis ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu, savukārt 5.² panta pirmajā daļā noteikts, ka fizisko personu datu apstrāde šā likuma mērķa sasniegšanai likumā noteiktajā apjomā tiek veikta sabiedrības interesēs.
   ▪ Komisijas 2013.gada 25.jūnija Īstenošanas regulas (ES) 612/2013 par ekonomikas dalībnieku un akcīzes preču noliktavu reģistra darbību, saistītajiem statistikas datiem un ziņošanu saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr.389/2012 par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā;
   ▪ Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 5.pantā.
   Minētais likums neparedz informācijas publicēšanu par fizisku personu.
   Ievērojot minēto, likumprojekta 12.panta pirmajā daļā tiek arī atsevišķi noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests valsts informācijas sistēmās apstrādā personu datus, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteiktās informācijas publicēšanu tajos noteikto datu apstrādes nolūku īstenošanai.
   ● Par likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 2.panta 7.punktu
   Minētajā normā noteikts Valsts ieņēmumu dienesta uzdevums nodrošināt akcīzes preču apriti reglamentējošu normatīvo aktu izpildi.
   Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegto skaidrojumu likuma "Par akcīzes nodokli" 7.panta 4.punktā minētā persona, kas Latvijas Republikā ieved vai saņem no citas dalībvalsts teritorijas akcīzes preces, kuras jau laistas brīvā apgrozībā vai nodotas patēriņam citas dalībvalsts teritorijā, vai 7.panta 5.¹punktā minētais dabasgāzes galalietotājs, kas ieved dabasgāzi savam patēriņam Latvijas Republikā, var būt arī fiziskas personas.
   Valsts ieņēmumu dienests apstrādā Valsts informācijas sistēmās fizisko personu datus, lai nodrošinātu to, ka fiziskās personas pilda nodokļu normatīvajos aktos noteiktos pienākumus,
   ● Par likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 2.panta 8.punktu
   Minētajā normā noteikts Valsts ieņēmumu dienesta uzdevums lemt par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un nodrošināt šo organizāciju uzraudzību atbilstoši Sabiedriskā labuma organizāciju likumā noteiktajai kārtībai.
   Minētais uzdevums ar fizisko personu datu apstrādi nav saistīts.
   ● Par likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 8.panta 1., 2., 4., 5., 6., 6.¹, 7., 8., 10., 11. un 12.punktu
   Minētajā panta noteiktie uzdevumi ir saistīti ar nodokļu administrācijas pienākumiem, kas noteikti likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18.pantā.
   ● Par likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 8.panta 3.punktu
   Minētajā normā noteikts Valsts ieņēmumu dienesta uzdevums uzskaitīt valstij piekritīgo mantu, nodrošināt kontroli par tās novērtēšanu, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā.
   Minētais uzdevums ar personas datu apstrādi nav saistīts.
   ● Par likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 8.panta 12.¹ punktu
   Minētajā normā ir nodublēts likuma 2.panta 8.punktā noteiktais uzdevums, kas ar fizisko personu datu apstrādi nav saistīts.
   Lai arī Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē https://www.vid.gov.lv/lv/personas-datu-apstrade-vid ir uzsvērts, ka datu apstrāde tiek veikta, lai nodrošinātu likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 2. un 8.pantā un likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18.pantā noteikto pienākumu un uzdevumu veikšanu, tomēr no minētajā tīmekļvietnē uzskaitītajiem datu apstrādes nolūkiem secināms, ka šis juridiskais pamatojums datu apstrādei ir plašāks.
   Proti, tiek norādīts, ka Valsts ieņēmumu dienests veic fizisko personu datu apstrādi arī šādiem apstrādes nolūkiem:
   ▪ muitas lietu politikas īstenošanai, valsts ekonomiskās robežas aizsardzībai, izmantojot videonovērošanu ar un bez audioierakstiem muitas kontroles punktos un dronus (tai skaitā kvadrokopterus jeb bezpilota lidaparātus ar videokamerām), veicot muitas kontroles pasākumus ārpus telpām komersantu uzņēmumu muitas noliktavu teritorijā un brīvajā zonā (ostās un pierobežā);
   ▪ Administratīvo pārkāpumu valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu jomas nodrošināšanai;
   ▪ Administratīvo pārkāpumu novēršanas, atklāšanas un administratīvā pārkāpuma procesa nodrošināšanai muitas lietu jomā;
   ▪ Kontu reģistra informācijas izmantošana efektīvas nodokļu administrēšanas nodrošināšanai;
   ▪ Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpildes kontroles nodrošināšanai atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta noteiktai kompetencei; valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas un aizpildīšanas kārtības ievērošanas pārbaudēm, valsts amatpersonu sarakstu pareizības un pilnīguma pārbaudes nodrošināšanai, pārbaužu veikšanai interešu konflikta novēršanas jomā, kā arī likumpārkāpumu, kas saistīti ar korupciju, tostarp korupcijas riskiem, un interešu konflikta situācijām, novēršanai, kā arī saistītu noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai un izmeklēšanai;
   ▪ Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un noteikto sankciju pārkāpumu novēršana atbilstoši kompetencei;
   ▪ Hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas administrēšanai.

   Ņemot vērā, ka fizisko personu datu apstrādi, kas tiek veikta administratīvo pārkāpumu procesā, regulē speciāls likums – likums "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā", tad likumprojektā nav nepieciešams noteikt nolūkus datu apstrādei, kas tiek veikta, lai novērstu, izmeklētu un atklātu administratīvos pārkāpumus, piemērotu un izpildītu administratīvos sodus un veiktu citas ar administratīvā pārkāpuma procesu saistītas darbības.
   Likumprojekta 12.panta pirmajā daļā tiek ietverts fizisko personu datu apstrādes nolūks, kas saistīts ar muitas lietu īstenošanu, ņemot vērā, ka saskaņā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 9.oktobra regulas (ES) Nr.952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – regulas Nr.952/2013) 5.panta 4.punktā ietverto definīciju "personas" saprot arī fizisku personu.
   Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 2.panta piektajā daļā ir noteikts, ka šā likuma normas attiecināmas uz muitas nodokli un citiem līdzvērtīgiem maksājumiem tiktāl, ciktāl to piemērošanas jautājumus neregulē attiecīgi tieši piemērojamie Eiropas Savienības normatīvie akti.
   Savukārt Muitas likuma 2.pantā noteikts, ka likuma mērķis ir noteikt Latvijas Republikas kompetenci muitas lietās tiktāl, ciktāl muitas lietas nav noteiktas tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos.
   Tādējādi muitas lietās personu datu apstrādes nolūks ir saistīts ar tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi muitas lietu jomā.
   Saskaņā ar Muitas likuma 1.panta 3.punktu muitas lietas ir regulas Nr.952/2013 5.panta 2.punktā minētajos tiesību aktos muitas jomā un nacionālajos normatīvajos aktos noteikto darbību un pasākumu kopums, kurus piemērojot tiek īstenota muitas politika.

   Tāpat Valsts ieņēmumu dienestam ir noteikti vairāki uzdevumi likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā":
   ▪ pārbaudīt, vai valsts amatpersonu deklarācija ir iesniegta un aizpildīta noteiktajā kārtībā, un iesniegta noteiktajā termiņā (28.panta pirmā daļa);
   ▪ salīdzināt valsts amatpersonu deklarācijā norādīto informāciju ar tā rīcībā esošo informāciju;
   ▪ pārbaudīt, vai publiskas personas institūcijas vadītājs Ministru kabineta noteiktajā termiņā un kārtībā ir iesniedzis valsts amatpersonu sarakstus, un publiskas personas institūcijas vadītāja iesniegtie valsts amatpersonu saraksti ir sastādīti pareizi un pilnīgi (28.panta trešā daļa).
   Atbilstoši minētā likuma 2.pantam secināms, ka Valsts ieņēmumu dienests, veicot tam deleģētos uzdevumus, datu apstrādi veic nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai.
   Tā kā nolūks – veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai – ir saistīts ar uzdevumu nodrošināt publiski pieejamu informāciju par valsts amatpersonu deklarācijām, tad attiecīgi likumprojekta 12.panta pirmajā daļā tiek noteiks, ka valsts informācijas sistēmās tiek apstrādāti arī dati nolūkā nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību.

   Tāpat fizisko personu dati tiek apstrādāti, veicot uzdevumus, kas izriet no likuma "Par nodokļiem un nodevām" XII nodaļas, Pievienotās vērtības nodokļa likuma 147.panta, Ministru kabineta 2013.gada 5.novembra noteikumiem Nr.1245 "Kārtība, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa nodokļu jomā starp Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un ārvalstu kompetentajām iestādēm, ar kurām ir noslēgti Latvijas Republikas Saeimas apstiprināti starptautiskie līgumi", Ministru kabineta 2016.gada 5.janvāra noteikumiem Nr.20 "Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem" un Ministru kabineta 2023.gada 7.marta noteikumiem Nr.97 "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot digitālās platformas".

   Likumprojekta 12.panta pirmajā daļā ir nepieciešams ietvert arī valsts informācijas sistēmās apstrādājamo fizisko personu datu nolūku, kas saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un noteikto sankciju pārkāpumu novēršanu.
   Proti, saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 13.panta 4.2 daļu Valsts ieņēmumu dienests uzrauga starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpildi attiecībā uz tādām personām, kuras tas uzrauga saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu.
   Atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 45.panta pirmajai daļai Valsts ieņēmumu dienests uzrauga zvērinātus revidentus un zvērinātu revidentu komercsabiedrības daļā par sankciju piemērošanu, savukārt atbilstoši minētā panta otrajai daļai uzrauga tādus likuma subjektus kā ārpakalpojuma grāmatvežus, zvērinātus revidentus, zvērinātu revidentu komercsabiedrības un nodokļu konsultantus, kā arī jebkuru citu personu, kas sniedz palīdzību nodokļu jautājumos (piemēram, konsultācijas vai materiālu palīdzību) vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā neatkarīgi no tās sniegšanas biežuma un atlīdzības esības, nekustamā īpašuma darījumu starpniekus, citas juridiskās vai fiziskās personas, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu un cita veida preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos vai cita veida pakalpojumu sniegšanu, ja maksājumu veic skaidrā naudā vai skaidru naudu par šo darījumu iemaksā kredītiestādē pārdevēja kontā 10 000 euro vai lielākā apmērā vai ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 10 000 euro vai pārsniedz šo summu, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas, un citus normā minētos subjektus.
   Tādējādi likumprojekta 12.panta pirmajā daļā tiek noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests, veicot Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktos uzdevumus, apstrādā personu datus, lai uzraudzītu starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpildi un uzraudzītu un kontrolētu normatīvajā aktā noteiktos subjektus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai.
   Vienlaikus, lai arī datu apstrādes nolūkiem būtu jābūt vienkopus, tomēr, ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienests var veikt fizisko personu datu apstrādi arī citiem nolūkiem, ja apstrāde ir regulēta citā likumā, tad šāds nosacījums ir atsevišķi iekļauts likumprojekta 12.panta pirmajā daļā.

   Par likumprojekta 11.panta otro daļu
   Minētajā normā ir uzskaitītas fizisko personu datu kategorijas, kas tiek apstrādātas Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmās.
   Tā kā fizisko personu datu apstrādes tiesiskais pamatojums ir noteikts konkrētajā normatīvajā aktā, tad attiecīgi Valsts ieņēmumu dienests apstrādā konkrētas fizisko personu datu kategorijas atbilstoši konkrētajam normatīvā akta regulējumam, ar kuru Valsts ieņēmumu dienestam šāds uzdevums – veikt datu apstrādi – ir dots. Piemēram, tiesiskais pamats apstrādāt īpašu kategoriju personas datus kā, piemēram, datus par veselību izriet no:
   - Ārstniecības  likuma 79.panta trešās daļas, no kura izriet, ka Valsts ieņēmumu dienests nodrošina darba devējam informāciju par darbiniekam izsniegtu elektronisku darbnespējas lapu trīs gadus no tās saņemšanas brīža Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās;
   Savukārt Ministru kabineta 2014.gada 11.marta noteikumu Nr.134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" 33.¹ punktā ir norādīts, par kāda veida izsniegtajām darbnespējas lapām veselības informācijas sistēma nodot informāciju Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmām, savukārt 33.² punktā – kādu darbnespējas lapā norādīto informāciju veselības informācijas sistēma nodot Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmām.
   - likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta pirmās daļas 35.punkta "d" apakšpunkta, kurā noteikts, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietvertas un ar nodokli netiek apliktas dāvanas no fiziskajām personām pilnā apmērā – neatkarīgi no tā, vai dāvinātāju ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, ja dāvinājums paredzēts un maksātājs to izlieto, lai segtu savus izdevumus par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu, izņemot kosmētiskās operācijas, savukārt minētā likuma 10.panta pirmās daļas 2.punktā noteikts, ka pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti tādi maksātāja izdevumi kā izdevumi par maksātāja un viņa ģimenes locekļu medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu.
   Atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 19.panta piektajai daļai deklarācijā uzrādāma tikai tā informācija, kas nav pieejama valsts informācijas sistēmās, savukārt saskaņā ar minētā panta sesto daļu deklarācijai ir pievienojami vai reizē ar to uzrādāmi un, ja nepieciešams, iesniedzami dokumenti, kas apliecina tostarp taksācijas gada laikā izdarītos attaisnotos izdevumus.
   Tādējādi šajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests apstrādā fizisko personu datus, kas saistīti ar medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu, tikai gadījumā, ja šādus datus fiziskā persona ir pati iesniegusi ar gada ienākuma deklarāciju. 
   Bez tam ir jāvērš uzmanība, ka likumprojekta 11.panta otrajā daļā ir ietverts deleģējums Ministru kabinetam tostarp noteikt katrā Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju un tās apjomu. Līdz ar to konkrētas fizisko personu kategorijas, kas tiks apstrādātas katrā konkrētajā valsts informācijas sistēmā, tiks noteiktas Ministru kabineta noteikumos. 
  Tā, piemēram, arī šobrīd uz likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 4.3 panta sestās daļas pamata izdoto Ministru kabineta 2024.gada 9.janvāra noteikumu Nr.7 "Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas noteikumi" 3.punktā ir uzskaitīta informācija, kuru iekļauj Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā, lai apstrādātu šo noteikumu 2.punktā minēto informāciju par fizisko personu.
   Par likumprojekta 11.panta trešo daļu 
   Likumprojektā tiek noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests valsts informācijas sistēmās esošos fizisko personu datus var sniegt citām iestādēm, ja tām saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības saņemt un apstrādāt Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmās esošos fiziskās personas datus valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai, kā arī valsts institūciju funkciju izpildes nodrošināšanai un šie dati ir vienīgi Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā vai arī Valsts ieņēmumu dienestam atbilstoši tā kompetencei ir pienākums šādus datus radīt.  
   Šāds nosacījums ir saistīts arī ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.pantā nostiprināto konfidencialitātes principu, atbilstoši kuram Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošā informācija par nodokļu maksātāju ir ierobežotas pieejamības informācija, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus. Viens no šiem izņēmuma gadījumiem ir nostiprināts minētā panta otrās daļas 5.punktā un paredz, ka informāciju par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas var sniegt citu valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai vai speciālajās tiesību normās par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu noteikto regulēšanas funkciju izpildes nodrošināšanai, kā arī valsts institūciju funkciju izpildes nodrošināšanai — informāciju, kura ir vienīgi nodokļu administrācijas rīcībā vai kuru nodokļu administrācijai atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt.   
   Atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.panta piektajai daļai informācijas saņemšana šā panta otrās daļas 5.punktā noteiktajā gadījumā notiek saskaņā ar valsts pārvaldē noteiktajiem sadarbības pamatnoteikumiem vai, ja informācijas apmaiņa notiek starp padotības iestādēm, — saskaņā ar iekšējiem normatīvajiem aktiem, norādot sniedzamās informācijas apjomu, izsniegšanas, izmantošanas un apstrādes kārtību saskaņā ar informācijas pieprasītāja iesniegto pamatojumu.
   Par likumprojekta 11.panta ceturto daļu
   Minētajā normā ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt noteikumus par fizisko personu datu apstrādi Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmās.
   ▪ Lēmumu pieņemšana Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās
   Likumprojekta 12.pantā tiek saglabāts likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 4.² panta regulējums. 
  Vienlaikus Finanšu ministrija (Valsts ieņēmumu dienests) ir vienojusies ar Datu valsts inspekciju, ka noteiktā termiņā tiks kopīgi pārskatīts regulējums par Valsts ieņēmumu dienesta veikto fizisko personu datu profilēšanu un automatizēto lēmumu pieņemšanu Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās, un sagatavoti atbilstoši grozījumi, lai regulējums atbilstu Datu regulas prasībām un jaunākajām Eiropas Savienības tiesas paustajām atziņām.
   ▪ Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšana
Administratīvā procesa likuma 76.panta otrajā daļā ir noteikts, ka administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē. Likumā vai Ministru kabineta noteikumos var būt noteikta cita iestāde, kurā attiecīgo administratīvo aktu var apstrīdēt. Ja tādas nav vai tā ir Ministru kabinets, administratīvo aktu var apstrīdēt tajā iestādē, kura izdevusi šo aktu, vai uzreiz pārsūdzēt tiesā. Ja administratīvo aktu apstrīd iestādē, kura to izdevusi, uz apstrīdēšanas procesu attiecas noteikumi, kas šajā likumā paredzēti attiecībā uz augstāku iestādi.
      Savukārt atbilstoši minētā likuma 1.panta otrajai daļai augstāka iestāde ir tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kas hierarhiskā kārtībā var dot rīkojumu iestādei vai atcelt tās lēmumu.
      Ņemot vērā, ka likuma "Par nodokļiem un nodevām" 21.pantā nostiprināto nodokļu administrācijas autonomijas principu, saskaņā ar kuru Finanšu ministrija nevar iejaukties Valsts ieņēmumu dienesta veiktajos administratīvajos procesos, likumprojekta 13.panta pirmajā daļā tiek nostiprināts, ka attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu pieņemtajiem lēmumiem un izdotajiem rīkojumiem augstāka iestāde ir Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors (šāds regulējums arī šobrīd iekļauts likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 22.panta pirmajā daļā).