24-TA-2384: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Administratīvā sloga samazināšanai meža nozarē.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā"" (turpmāk - noteikumu projekts) mērķis ir samazināt administratīvo slogu meža nozarē, ievērojot principu, lai normatīvajos aktos noteiktās prasības valsts pārvaldes pakalpojumu saņemšanai pakalpojuma saņēmējam būtu ātrāk, ērtāk un vienkāršāk izpildāmas.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 35.punkts nosaka "Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs".
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 2024.gada 27.marta lēmums uzdeva Zemkopības ministrijai pārskatīt prasības meža nozari regulējošajos normatīvajos aktos, ar mērķi mazināt administratīvo slogu.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 2024.gada 27.marta lēmums uzdeva Zemkopības ministrijai pārskatīt prasības meža nozari regulējošajos normatīvajos aktos, ar mērķi mazināt administratīvo slogu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumu 7.punkts nosaka, ka izvērtējot mežaudzes atbilstību minimālā vai kritiskā šķērslaukuma skaitliskajai vērtībai, šķērslaukumu attiecina uz visu nogabalu vai visu cirsmā iekļauto nogabala daļu. Ja atsevišķā cirsmas daļā, kuras platība ir lielāka par 0,2 hektāriem, mežaudzes šķērslaukums samazināts zem kritiskā šķērslaukuma, tajā šķērlaukumu nosaka atsevišķi. Norma rada risku neviendabīgās audzēs (veģetācija, augšanas apstākļi, koku skaits un augstumi, biezība, vēja gāzumi) jo sausie koki neveido šķērslaukumu, bet nozāģējot tos, veidojas atvērums. Norma nav arī saskaņota ar Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 384) 12.punktu, kur noteikts, ka var nenodalīt atsevišķā nogabalā, ja platība mazāka par 0.3 ha. Tāpēc nepieciešams vienādot normatīvo aktu prasības un noteikumu 7.punktā 0,2 hektārus aizstāt ar 0,3 hektāriem.
Risinājuma apraksts
Noteikumu 7. punktā 0,2 hektāri aizstāti ar 0,3 hektāriem.
Problēmas apraksts
Noteikumu 12.punkts nosaka galvenās cirtes caurmēra noteikšanas metodes. Ņemot vērā to, ka noteikumu 12.punktā noteiktie mērījumi ir laikietilpīgi un dārgi, tai pat laikā Meža valsts reģistrā ir reģistrēti dati, nepieciešams izdarīt grozījumus, paredzot, ka galvenās cirtes caurmēra noteikšanai izmanto Meža valsts reģistra datus.
Risinājuma apraksts
Izdarīti grozījumi noteikumu 11. punktā, paredzot, ka ne tikai valdošo koku sugu un bonitāti nosaka pēc Meža valsts reģistra datiem, bet arī caurmēru nosaka pēc Meža valsts reģistra datiem. Noteikumu 12.punktā noteiktās galvenās cirtes caurmēra noteikšanas metodes paredzētas izmantot strīdus gadījumiem. Svītrots noteikumu 13. punkts, kā arī noteikumu 14.punkts, kas nosaka mērījumu noapaļošanas kārtību, attiecināts uz strīdus gadījumiem. Svītrots noteikumu 77.2. apakšpunkts par iesniegumam pievienojamiem valdošās koku sugas pirmā stāva koku caurmēra mērījumiem.
Problēmas apraksts
Noteikumu 15.punkts nosaka maksimālo kailcirtes cirsmu platību pa meža tipiem. Pie mazām cirsmas platībām, izvietojot ciršanas apjomus, skaitliski pieaug cirsmu (vienību) skaits, un to izvietojuma izkliede teritorijā. Pieaug cirsmu izkliede un ražošanai nepieciešamās platības sagatavošanai nepieciešamais laika patēriņš. Pieaugot vienību (cirsmu skaitam), palielinās laika patēriņš un izmaksas gan cirsmu sagatavošanā, gan administrēšanā. Paliek nenozāģētas nogabala daļas, ka pakļautas vēja riskam. Nav zinātniski pamatota meža tipu un kailciršu platības korelācija ar noteikumu 15. punktā noteikto dalījumu un šāda dalījuma mērķis. Tāpēc nepieciešams visiem meža tipiem noteikt vienādu maksimālo kailcirtes cirsmu platību - piecus hektārus, vien purvājā, dumbrājā, niedrājā, liekņā saglabājot cirsmas līdz diviem hektāriem.
Risinājuma apraksts
Izdarīti grozījumi noteikumu 15.punktā, paredzot, ka tikai purvājā, dumbrājā, niedrājā, liekņā maksimālā kailcirtes platība ir divi hektāri un attiecīgi precizēta noteikumu 16.punkta redakciju par cirsmu izvietošanu atšķirīgas maksimālās cirsmas platības meža tipos. Tas samazinās administratīvo slogu cirsmas platību un cirsmu skaita administrēšanā. Kā arī novērsīs subjektivitātes ietekmi meža tipu noteikšanā. izmaiņu ietekmē iespējama arī kailciršu intensitātes samazināšanās, piemēram, ja īpašumā ir pieaudzis mežs piecu hektāru platībā, tad šobrīd kailcirtes veic deviņu gadu periodā trīs reizēs. Jaunā redakcija dos iespēju deviņu gadu periodā veikt vienu kailcirti un ātrāk atjaunot mežu visā īpašumā.
Problēmas apraksts
Noteikumu 23. punkts nosaka, ka tad, ja vienā nogabalā izvieto vairākas kailcirtes cirsmas un to kopējā platība pārsniedz noteikumu 15. punktā noteikto maksimālo kailcirtes cirsmas platību, minimālais attālums starp cirsmām ir 90 metru. Ņemot vērā to, ka noteikumu Nr. 384 6.3. apakšpunkts paredz iespēju nogabalu nodalīt saskaņā ar plānotu koku ciršanu vai meža infrastruktūras ierīkošanu, noteikumu 23. punktā noteiktais regulējums ir zaudējis pielietojumu.
Risinājuma apraksts
Svītrots noteikumu 23.punkts.
Problēmas apraksts
Noteikumu 26. punkts nosaka, ka tad, ja izlases cirtes izpildes laikā mežaudzes šķērslaukums ir vienāds ar kritisko šķērslaukumu vai lielāks par to, bet cirsmas daļās, kas nav lielākas par 0,2 hektāriem, šķērslaukums kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu (turpmāk – atvērumi), izcirstos atvērumus neuzskata par kailcirti. Lai samazināsies gadījumu skaitu, kad jāizdala jauns meža nogabals saimnieciskās darbības laikā, un sekmētu atjaunošanos, nepieciešams palielināt atvērumu platību. Atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) piedāvātajām “Brīvprātīgajām vadlīnijām dabai tuvākai mežsaimniecībai”, EK rekomendē izlases cirtē veidot atvērumus līdz 0,5 hektāru platībā. Izmainot maksimāli pieļaujamo atvērumu platību, nepieciešams attiecīgi precizēt platību, kurai var neveidot jaunu nogabalu noteikumos Nr.384.
Risinājuma apraksts
Noteikumu 26.punktā 0,2 hektāri aizstāti ar 0,5 hektāriem. Tas samazinās administratīvo slogu mazu atvērumu platības noteikšanā, iezīmēšanā dabā, kā arī samazinās nepieciešamos laika un resursu ieguldījumus, lai panāktu meža atjaunošanos nelielajos atvērumos. Pie atvēruma maksimāli atļautās platības 0.2 hektāri vienā hektārā var izvietot 3 atvērumus un nesekmīgi atjaunot. Ja maksimāli atļautā atvēruma platība ir 0,5 hektāri, tad vienā hektārā var izvietot 1 atvērumu un sekmīgi atjaunot.
Problēmas apraksts
Noteikumu VII. nodaļā "Neproduktīvas mežaudzes atzīšanas un ciršanas kārtība" ir noteikta sarežģīta un laikietilpīga, grūti administrējama neproduktīvu mežaudžu noteikšanas kārtība, ar vairākiem mērījumiem dabā. Nepieciešams izmantot Meža valsts reģistra datu struktūru, kur ir sastāva koeficienti. Sastāva formulu nosaka pēc Meža valsts reģistra datiem.
Risinājuma apraksts
Izdarīti grozījumi noteikumu 29. punktā, svītrots noteikumu 30. un 34. punkts. Tas veicinās neproduktīvu mežaudžu nomaiņu, īpaši patlaban, kad neproduktīvās egļu mežaudzes intensīvi bojā egļu astoņzobu mizgrauzis. Vienvecuma stādītās egļu mežaudzes pirms 30-80 gadiem tika ierīkotas ar augstu sākotnējo biezību (koku skaitu vienā hektārā un savlaicīgi netika koptas). Koki ir vēja nenoturīgi, ar samazinātu koksnes pieaugumu un CO2 piesaisti. Pēc novēlotas šādu mezaudžu kopšanas, secīgi tiek veiktas sanitārās cirtes vai vienlaidus sanitārās cirtes pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma. Veicot rekonstruktīvo cirti šādā mežaudzē tiktu veicināts oglekļa piesaistes ātrums noteiktā periodā, (piemēram 40 gadu periodā) un vienas 80 gadu audzēšanas aprites vietā varētu īstenot divus aprites periodus (2x40g). Latvijā 24% egļu mežu ir ar sakņu trupi, kas samazina vielu aprites procesus, samazina koku veselību un koksnes kvalitātei, samazina CO2 piesaisti. Egļu mežaudzes daļēji veidotas arī uz bijušajām lauksaimniecībā izmantotajām zemēs un citās zemēs, kur iepriekš nav bijis mežs, bet Meža valsts reģistrā ir reģistrēts kā mežs. Septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados daļa no egļu mežaudzēm tika izveidotas rūpnieciskām vajadzībām ar plānoto apriti 40 gadu. Egļu vecumstruktūra Latvijā parāda, ka CO2 piesaistes bilances izlīdzināšanai un optimālākas vecumstruktūras izveidošanai nākošajam 30-80 gadu periodam, ir jāveicina mazražīgu un vēja nenoturīgu egļu mežaudžu nomaiņa un jāuztur SEG piesaistei un bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai labvēlīga meža vecumstruktūra un apsaimniekošana.
Svītrots arī noteikumu 77.4. apakšpunkts un 8. pielikums (apliecinājuma saņemšanai pievienojamie mērījumi).
Svītrots arī noteikumu 77.4. apakšpunkts un 8. pielikums (apliecinājuma saņemšanai pievienojamie mērījumi).
Problēmas apraksts
Noteikumu 36. punktā ir noteiks kādus kokus uzskata par bojātiem. 36.1. apakšpunktā ir noteikts, ka par koku, kura augtspēja ir pilnīgi vai daļēji zudusi, atzīstams stumbra kaitēkļu invadēts koks ar invāzijas pazīmēm – redzamiem ieskreju caurumiņiem un koksnes vai mizas grauzuma miltiem, kas uzkrājušies stumbra lejasdaļā ap sakņu kaklu. Stumbra kaitēkļu attīstībai kokā ir trīs stadijas (ieskreju stadija, kāpuru-kūniņu stadija un izskreju stadija). Šī brīža regulējuma tvērums ir tikai par vienu no stadijām.
Noteikumu 36.4.apakšpunktā ir noteikts, kaka par koku, kura augtspēja ir pilnīgi vai daļēji zudusi, atzīstama egle, kurai konstatēti mizas bojājumi, ja brūces platums ir lielāks par vienu ceturto daļu no stumbra apkārtmēra bojājuma vietā. Esošā norma sarežģīti administrējama. Katram kokam ir atsevišķs apkārtmērs mežaudzē un katru reizi jāattiecina noteiktā bojātā daļa pret koka apkārtmēru. Tie ir darbietilpīgi mērījumi, tāpēc nepieciešams vienādot un vienkāršot nosacījumus par minimālo meža dzīvnieku radīto brūces platumu uz koka neatkarīgi no stumbra apkārtmēra.
Kopš 2022. gada Latvijā ir būtiski meža kaitēklis egļu astoņzobu mizgrauzis un tā ierobežošana un egļu mežaudžu aizsardzība iepriekšējos divus gadus ir notikusi aktīvi sadarbojoties nozares ekspertiem, Valsts meža dienestam un meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem. Iegūtā pieredze ir pierādījusi, ka egļu astoņzobu mizgrauža bojātās mežaudzes ir iespējams identificēt vienkāršāk nekā tas ir noteikts patlaban.
Noteikumu 36.4.apakšpunktā ir noteikts, kaka par koku, kura augtspēja ir pilnīgi vai daļēji zudusi, atzīstama egle, kurai konstatēti mizas bojājumi, ja brūces platums ir lielāks par vienu ceturto daļu no stumbra apkārtmēra bojājuma vietā. Esošā norma sarežģīti administrējama. Katram kokam ir atsevišķs apkārtmērs mežaudzē un katru reizi jāattiecina noteiktā bojātā daļa pret koka apkārtmēru. Tie ir darbietilpīgi mērījumi, tāpēc nepieciešams vienādot un vienkāršot nosacījumus par minimālo meža dzīvnieku radīto brūces platumu uz koka neatkarīgi no stumbra apkārtmēra.
Kopš 2022. gada Latvijā ir būtiski meža kaitēklis egļu astoņzobu mizgrauzis un tā ierobežošana un egļu mežaudžu aizsardzība iepriekšējos divus gadus ir notikusi aktīvi sadarbojoties nozares ekspertiem, Valsts meža dienestam un meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem. Iegūtā pieredze ir pierādījusi, ka egļu astoņzobu mizgrauža bojātās mežaudzes ir iespējams identificēt vienkāršāk nekā tas ir noteikts patlaban.
Risinājuma apraksts
Noteikumu 36.1. apakšpunktā precizētas stumbra kaitēkļu invadēta koka pazīmes un noteikumu 36.4. apakšpunktā vienādoti un vienkāršoti nosacījumi par minimālo meža dzīvnieku radīto brūces platumu uz koka neatkarīgi no stumbra apkārtmēra.
Noteikumi papildināti ar 38.1 punktu vienkāršākai egļu astoņzobu mizgrauža bojātu egļu mežaudžu noteikšanai.
Precizēta noteikumu 40.punkta redakcija, prasību par meža inventarizāciju neattiecinot uz visu zemes vienību, bet gan uz konkrēto nogabalu.
Noteikumi papildināti ar 38.1 punktu vienkāršākai egļu astoņzobu mizgrauža bojātu egļu mežaudžu noteikšanai.
Precizēta noteikumu 40.punkta redakcija, prasību par meža inventarizāciju neattiecinot uz visu zemes vienību, bet gan uz konkrēto nogabalu.
Problēmas apraksts
Ar Satversmes tiesas 2024. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2023-01-03 nolēmuma daļas 1. punktu Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā" 7. pielikums, ciktāl ar to tiek samazināts galvenās cirtes caurmērs pēc valdošās koku sugas un bonitātes, atzīts par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 115. pantam un par spēkā neesošu no tā spēkā stāšanās brīža.
Virzot apstiprināšanai atceltos galvenās cirtes caurmērus, ka kompromiss tika iekļautas papildu dabas aizsardzības prasības - galvenajā cirtē pēc caurmēra palielināts noteikumu 54. punktā noteikto saglabājamo ekoloģisko koku skaits un palielināts noteikumu 55. punktā noteikto saglabājamo sauso koku skaits.
Tā kā tiesības nocirst mežaudzi pie samazināta galvenās cirtes caurmēra tika atzītas par spēkā neesošām no to spēkā stāšanās brīža, ir jāatzīst par spēkā neesošām arī papildus noteiktās dabas aizsardzības prasības.
Virzot apstiprināšanai atceltos galvenās cirtes caurmērus, ka kompromiss tika iekļautas papildu dabas aizsardzības prasības - galvenajā cirtē pēc caurmēra palielināts noteikumu 54. punktā noteikto saglabājamo ekoloģisko koku skaits un palielināts noteikumu 55. punktā noteikto saglabājamo sauso koku skaits.
Tā kā tiesības nocirst mežaudzi pie samazināta galvenās cirtes caurmēra tika atzītas par spēkā neesošām no to spēkā stāšanās brīža, ir jāatzīst par spēkā neesošām arī papildus noteiktās dabas aizsardzības prasības.
Risinājuma apraksts
Noteikumu 54. un 55. punkta redakcija atjaunota tāda, kāda tā bija pirms Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 374 "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā"" pieņemšanas.
Problēmas apraksts
Noteikumu 68.punkts nosaka, ka lai saņemtu apliecinājumu, sagatavojot cirsmu, ir nepieciešams iezīmēt dabā cirsmas robežas. Tehnoloģijas ir attīstījušās un cirsmas robežas var identificēt bez iezīmēšanas dabā. Tāpēc, ja meža īpašnieks nevēlas, viņš var cirsmas robeža neiezīmēt dabā, ja cirsmas robeža nesakrīt ar īpašuma robežu vai aizsargājamas teritorijas robežu.
Risinājuma apraksts
Precizēta noteikumu 68.punkta redakcija, obligāto prasību marķēt cirsmas robežas dabā saglabāta vietās, kur cirsma robežojas ar citu īpašumu vai aizsargājamu dabas teritoriju.
Problēmas apraksts
Noteikumu 70., 71. un 72. punktā ir noteikta cirsmas skices sagatavošanas kārtība. Tehnoloģijas ir attīstījušās, 2024.gada sākumā stājās spēkā Valsts meža dienesta likuma grozījumi, kas nosaka, ka privātpersona iesniegumu administratīvā procesa ierosināšanai dienestā var iesniegt strukturētu datu veidā tiešsaistē Meža valsts reģistrā. Tāpēc arī cirsmas skiču sagatavošanas prasības un kārtību nepieciešams noteikt atbilstoši pielietojamām tehnoloģijām, iesniedzot skici Meža valsts reģistrā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu 70.punkts precizēts, paredzot, ka Skicē norāda cirsmas virsotņu koordinātas, kas norādītas Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā. Cirsmas skice var tikt sagatavota Valsts meža dienesta informācijas sistēmā Meža valsts reģistrs.
Noteikumu 71.punktā cirsmas skices precizitāte noteikta atbilstoši Meža valsts reģistrā noteiktajai nogabalu platības precizitātei. Atbilstoši noteikumu Nr. 384 pielikumam, meža valsts reģistrā nogabals tiek reģistrēts ar precizitāti, pieļaujamai novirzei nepārsniedzot ± 0,25 x √S, kur S ir cirsmas platība hektāros.
Noteikumu 72.punktā paredzēts tā, ka tad, ja bojājumu dēļ (piemēram, vējgāzes, vējlauzes vai snieglauzes dēļ) pirms ciršanas uzsākšanas cirsmas platību nebūs iespējams uzmērīt, nebūs nepieciešams cirsmu norobežojošos augošos kokus iezīmē ar krāsu vai lenti. Šīs izmaiņas nepieciešamas gan drošības dēļ, gan arī lai samazinātu administratīvo slogu.
Noteikumu 71.punktā cirsmas skices precizitāte noteikta atbilstoši Meža valsts reģistrā noteiktajai nogabalu platības precizitātei. Atbilstoši noteikumu Nr. 384 pielikumam, meža valsts reģistrā nogabals tiek reģistrēts ar precizitāti, pieļaujamai novirzei nepārsniedzot ± 0,25 x √S, kur S ir cirsmas platība hektāros.
Noteikumu 72.punktā paredzēts tā, ka tad, ja bojājumu dēļ (piemēram, vējgāzes, vējlauzes vai snieglauzes dēļ) pirms ciršanas uzsākšanas cirsmas platību nebūs iespējams uzmērīt, nebūs nepieciešams cirsmu norobežojošos augošos kokus iezīmē ar krāsu vai lenti. Šīs izmaiņas nepieciešamas gan drošības dēļ, gan arī lai samazinātu administratīvo slogu.
Problēmas apraksts
Noteikumu 79.3.apakšpunktā ir noteikts, ka pirms lēmuma pieņemšanas par apliecinājuma izsniegšanu vai atteikumu izsniegt apliecinājumu Valsts meža dienests pārbauda vai visos zemes vienībā esošajos nogabalos meža inventarizācija ir veikta pirms mazāk nekā 20 gadiem. Lai samazinātu meža inventarizācijas informācijas ievākšanai nepieciešamo resursu apjomu, īpaši svarīgi lielajā zemes vienības, kuru platība ir virs 500 ha, prasību nepieciešams attiecināt uz konkrēto nogabalu, kur planota koku ciršana.
Risinājuma apraksts
Precizēta noteikumu 79.3. apakšpunkta redakcija, prasību par inventarizācijas pārbaudi neattiecinot uz visu zemes vienību.
Problēmas apraksts
Noteikumu 84.punkts nosaka apliecinājuma derīguma termiņu. Ņemot vērā to, ka apliecinājuma saņemšanas izmaksas ir palielinājušās (būtiski palielināta valsts nodeva) nepieciešams pagarināt apliecinājuma derīguma termiņu. Lai nebūtu tā, ka dažādu apstākļu dēļ cirsmu nav iespējams izpildīt noteiktajā termiņā, tai pašai cirsmai jāņem jauns apliecinājums un jāmaksā valsts nodeva. Mežizstrādes pakalpojumu pieejamība (ierobežojums) vai koksnes tirgus situācija var ietekmēt cirsmas izstrādes gadu. Patlaban apliecinājuma derīguma termiņš ir noteikts trīs kalendāra gadi. Bet ja apliecinājumu izsniedz, piemēram 2023. gada decembrī, tad faktiski apliecinājums derīgs divus gadus - 2024. un 2025. gadā.
Risinājuma apraksts
Noteikts apliecinājuma derīguma termiņš pieci gadi, izņemot sanitārajām cirtēm.
Problēmas apraksts
Likums "Grozījumi Valsts meža dienesta likumā" tika pieņemts 2023. gada 14. decembrī un stājas spēkā 2024. gada 12. janvārī, kurā paredzēta iesniegumu administratīvā procesa ierosināšanai iesniegšana un pieņemtā lēmuma paziņošana strukturētu datu veidā tiešsaistē Meža valsts reģistrā. Tāpēc noteikumos iesnieguma iesniegšanas kārtību un pieņemtā lēmuma paziņošanas kārtību nepieciešams precizēt atbilstoši Valsts meža dienesta likumam.
Risinājuma apraksts
Atbilstoši Valsts meža dienesta likuma 9.1 pun 9.2 pantā noteiktajam, precizēts noteikumu 75. un 82. punkts, kā arī svītrots noteikumu 81. punkts.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji, tostarp, meža īpašnieki - juridiskas personas
- meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji, tostarp, meža īpašnieki - juridiskas personas
- meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji, tostarp, meža īpašnieki - juridiskas personas
- meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji, tostarp, meža īpašnieki - juridiskas personas
- meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji, tostarp, meža īpašnieki - juridiskas personas
- meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji, tostarp, meža īpašnieki - juridiskas personas
- meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji, tostarp, meža īpašnieki - juridiskas personas
- meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji, tostarp, meža īpašnieki - juridiskas personas
- meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji, tostarp, meža īpašnieki - juridiskas personas
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts samazinās administratīvo slogu meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem:
1) samazināsies laika patēriņš atvērumu administrēšanai - platības noteikšanai un šķērslaukuma noteikšanai. Palielinot atvērumu platība, samazināsies gadījumu skaits, kad atvērumā jānosaka šķērslaukums;
2) samazināsies gadījumu skaits, kad jāveic koku caurmēru mērījumi mežā, kuru vērtības jau ir zināmas Meža valsts reģistrā, tā pat kā valdošā koku suga un pārējie nogabala raksturojošie rādītāji;
3) samazināsies kailcirtes cirsmu skaits un to sagatavošanai, apliecinājuma saņemšanai, nodevu nomaksai nepieciešamais laiks, nodevu izmaksas ciršanas apliecinājumiem;
4) samazināsies laika un resursu apjoms atvērumu platības noteikšanā, iezīmēšanā dabā, kā arī samazinās nepieciešamos laika un resursu ieguldījumus, lai panāktu meža atjaunošanos nelielajos atvērumos izlases cirtē;
5) samazināsies laika patēriņš mērījumiem neproduktīvu mežaudžu noteikšanai (koku urbšana, gadskārtu skaitīšana ar lineālu un lupu, nosakot pieauguma milimetrus, caurmēra mērījumi ar mērlentu un mērīto koku marķēšana ar krāsu);
6) samazināsies laika patēriņš egļu astoņzobu mizgrauža invadētu mežaudžu noteikšanai (nebūs jāveic šķērslaukuma mērījumi);
7) samazināsies laika patēriņš cirsmas robežu iezīmēšanai dabā.
8) samazināsies laika patēriņš cirsmas skices sagatavošanai un iesniegšanai Valsts meža dienestā;
9) samazināsies laika un materiālu patēriņš vējgāžu cirsmu iezīmēšanai dabā.
Zemāk, šīs nodaļas 2.3.apakšpunktā administratīvā sloga samazinājums ir aprēķināts katram no iepriekšminētajiem pasākumiem atsevišķi. Aprēķinā iekļauts tikai darba laika izmaksu samazinājums. Aprēķinā nav iekļauts izmaksu samazinājums par degvielu nokļūšanai uz un no meža, transporta izmaksas, materiālu, piemēram, cirsmas iezīmēšanas krāsu izmaksas, valsts nodevas izmaksu samazinājums. Ierēķinot visas saistītās izmaksas, AS "Latvijas valsts meži" ir aprēķinājuši, ka viņai kopējais izmaksu samazinājums varētu būt līdz septiņiem miljoniem euro.
1) samazināsies laika patēriņš atvērumu administrēšanai - platības noteikšanai un šķērslaukuma noteikšanai. Palielinot atvērumu platība, samazināsies gadījumu skaits, kad atvērumā jānosaka šķērslaukums;
2) samazināsies gadījumu skaits, kad jāveic koku caurmēru mērījumi mežā, kuru vērtības jau ir zināmas Meža valsts reģistrā, tā pat kā valdošā koku suga un pārējie nogabala raksturojošie rādītāji;
3) samazināsies kailcirtes cirsmu skaits un to sagatavošanai, apliecinājuma saņemšanai, nodevu nomaksai nepieciešamais laiks, nodevu izmaksas ciršanas apliecinājumiem;
4) samazināsies laika un resursu apjoms atvērumu platības noteikšanā, iezīmēšanā dabā, kā arī samazinās nepieciešamos laika un resursu ieguldījumus, lai panāktu meža atjaunošanos nelielajos atvērumos izlases cirtē;
5) samazināsies laika patēriņš mērījumiem neproduktīvu mežaudžu noteikšanai (koku urbšana, gadskārtu skaitīšana ar lineālu un lupu, nosakot pieauguma milimetrus, caurmēra mērījumi ar mērlentu un mērīto koku marķēšana ar krāsu);
6) samazināsies laika patēriņš egļu astoņzobu mizgrauža invadētu mežaudžu noteikšanai (nebūs jāveic šķērslaukuma mērījumi);
7) samazināsies laika patēriņš cirsmas robežu iezīmēšanai dabā.
8) samazināsies laika patēriņš cirsmas skices sagatavošanai un iesniegšanai Valsts meža dienestā;
9) samazināsies laika un materiālu patēriņš vējgāžu cirsmu iezīmēšanai dabā.
Zemāk, šīs nodaļas 2.3.apakšpunktā administratīvā sloga samazinājums ir aprēķināts katram no iepriekšminētajiem pasākumiem atsevišķi. Aprēķinā iekļauts tikai darba laika izmaksu samazinājums. Aprēķinā nav iekļauts izmaksu samazinājums par degvielu nokļūšanai uz un no meža, transporta izmaksas, materiālu, piemēram, cirsmas iezīmēšanas krāsu izmaksas, valsts nodevas izmaksu samazinājums. Ierēķinot visas saistītās izmaksas, AS "Latvijas valsts meži" ir aprēķinājuši, ka viņai kopējais izmaksu samazinājums varētu būt līdz septiņiem miljoniem euro.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
-
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
-2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz meža nozares konkurētspēju.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
-2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz meža nozares mazajiem un vidējiem uzņēmējiem
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
-4 784 420,00
meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji, tostarp, meža īpašnieki - juridiskas personas
samazinās
Vērtības nozīme:
11,30
Vidēja bruto darba samaksa stundā mežsaimniecībā nodarbinātiem 2024.gada 2.ceturksnī CSP dati.
8,00
viena atvēruma šķērslaukuma un platības noteikšanai vidējais patērētais laiks.
1
aprēķins uz vienu atvērumu
1 200
aptuvens atvērumu skaits, kur nebūs jānosaka šķērslaukums atsevišķi
-108 480,00
Samazinās laika patēriņš atvērumu administrēšanai - platības noteikšanai un šķērslaukuma noteikšanai. Aprēķins veikts uz katru gadījumu, kad nebūs šķērslaukums un platība jānosaka. Aprēķinā nav iekļautas degvielas izmaksas nokļūšanai uz un no meža, transporta līdzekļa izmaksas un administratīvās izmaksas, kas ir vidēji 20 euro uz gadījumu.
meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji, tostarp, meža īpašnieki - juridiskas personas
samazinās
Vērtības nozīme:
11,30
Vidēja bruto darba samaksa stundā mežsaimniecībā nodarbinātiem 2024.gada 2.ceturksnī CSP dati.
8,00
laika patēriņš mērījumu veikšanai
1
Aprēķins uz vienu gadījumu
5 000
Galvenās cirtes caurmēra cirsmu skaits 2021.gadā.
-452 000,00
nebūs jāveic koku caurmēru mērījumi mežā, kuru vērtības jau ir zināmas Meža valsts reģistrā.
meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji, tostarp, meža īpašnieki - juridiskas personas
samazinās
Vērtības nozīme:
11,30
Vidēja bruto darba samaksa stundā mežsaimniecībā nodarbinātiem 2024.gada 2.ceturksnī CSP dati.
8,00
Laika patēriņš vienas cirsmas sagatavošanai
1
Aprēķins uz vienu cirsmu
2 600
Plānotais cirsmu skaita samazinājums gadā.
-235 040,00
Samazināsies kailcirtes cirsmu skaits un to sagatavošanai nepieciešamais laiks. Aprēķinā nav iekļauts nodevu izmaksas ciršanas apliecinājumiem samazinājums.
meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji, tostarp, meža īpašnieki - juridiskas personas
samazinās
Vērtības nozīme:
11,30
Vidēja bruto darba samaksa stundā mežsaimniecībā nodarbinātiem 2024.gada 2.ceturksnī CSP dati.
6,00
laika patēriņa samazinājums neproduktīvas mežaudzes noteikšanai vidēji uz vienu cirsmu
1
Aprēķins uz vienu cirsmu
1 000
Rekonstruktīvo ciršu cirsmu skaits gadā
-67 800,00
samazināsies laika patēriņš mērījumiem neproduktīvu mežaudžu noteikšanai.
meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji, tostarp, meža īpašnieki - juridiskas personas
samazinās
Vērtības nozīme:
11,30
Vidēja bruto darba samaksa stundā mežsaimniecībā nodarbinātiem 2024.gada 2.ceturksnī CSP dati.
4,00
laika patēriņa samazinājums egļu astoņzobu mizgrauža invadētu mežaudžu noteikšanai
1
Aprēķins uz vienu cirsmu
8 000
Sanitāro vienlaidus cirsmu, kur bojājuma cēlonis ir egļu astoņzobu mizgrauzis, skaits gadā.
-361 600,00
samazināsies laika patēriņš egļu astoņzobu mizgrauža invadētu mežaudžu noteikšanai (nebūs jāveic šķērslaukuma mērījumi)
meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji, tostarp, meža īpašnieki - juridiskas personas
samazinās
Vērtības nozīme:
11,30
Vidēja bruto darba samaksa stundā mežsaimniecībā nodarbinātiem 2024.gada 2.ceturksnī CSP dati.
6,00
Laika patēriņa samazinājums cirsmas skices sagatavošanai un iesniegšanai
1
Aprēķins uz vienu cirsmu
30 000
cirsmas skiču skaits gadā
-2 034 000,00
samazināsies laika patērīņš cirsmas skices sagatavošanai un iesniegšanai Valsts meža dienestā
meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji, tostarp, meža īpašnieki - juridiskas personas
samazinās
Vērtības nozīme:
11,30
Vidēja bruto darba samaksa stundā mežsaimniecībā nodarbinātiem 2024.gada 2.ceturksnī CSP dati.
6,00
Laika patērīņa samazinājums vējgāžu cirsmu iezīmēšamnai
1
Aprēķins uz vienu cirsmu
2 500
Vēja bojājumu cirsmu skaits gadā
-169 500,00
samazināsies laika un materiālu patēriņš vējgāžu cirsmu iezīmēšanai dabā.
meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji, tostarp, meža īpašnieki - juridiskas personas
samazinās
Vērtības nozīme:
11,30
Vidēja bruto darba samaksa stundā mežsaimniecībā nodarbinātiem 2024.gada 2.ceturksnī CSP dati.
12,00
laika patēriņa samazinājums atvērumu iezīmēšanai dabā un meža atjaunošanas nodrošināšanai.
1
pieņemot, ka tiek veidots vidēji viens atvērums uz hetāru.
6 000
izlases ciršu platība gadā
-813 600,00
samazināsies laika un resursu apjoms atvērumu platības noteikšanā, iezīmēšanā dabā, kā arī samazinās nepieciešamos laika un resursu ieguldījumus, lai panāktu meža atjaunošanos nelielajos atvērumos izlases cirtē.
meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji, tostarp, meža īpašnieki - juridiskas personas
samazinās
Vērtības nozīme:
11,30
Vidēja bruto darba samaksa stundā mežsaimniecībā nodarbinātiem 2024.gada 2.ceturksnī CSP dati.
4,00
laika patēriņa samazinājums vienas cirsmas robežu iezīmēšanai dabā.
1
Aprēķins uz vienu cirsmu
12 000
Cirsmu skaits gadā, pieņemot, ka 30 % no cirsmām īpašnieks izvēlēsies cirsmu neiezīmēt
-542 400,00
samazināsies laika patēriņš cirsmas robežu iezīmēšanai dabā.
Kopā
-4 784 420,00
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi" (24-TA-2387)
Pamatojums un apraksts
Noteikumu projekts ir saistīts ar Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi"", jo nepieciešams saskanot normas. Vairāk informācijas anotācijas 2.1. sadaļā.
Abi noteikumu projekti tiek virzīti vienlaikus.
Abi noteikumu projekti tiek virzīti vienlaikus.
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts meža dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi