26-TA-61: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma A. Puškina ielā 4A, Ventspilī, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt tā atsavināšanu.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt tā atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut VNĪ pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu A. Puškina ielā 4A, Ventspilī, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 2700 003 1417) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 27000031417) 0,413 ha platībā – A.Puškina ielā 4A, Ventspilī (turpmāk – valsts nekustamais īpašums).
Īpašuma tiesības uz valsts nekustamo īpašumu nostiprinātas valstij Finanšu ministrijas personā Kurzemes rajona tiesas Ventspils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000097196, lēmuma datums: 25.08.2025. Pamats: Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 04.11.2015. lēmums Nr. 19-10/201507, 11.07.2025. Valstij piekritīgās mantas pieņemšanas un nodošanas akts Nr. 4604R/25.
Saskaņā ar 11.07.2025. valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr. 4604R/25 un tā pielikumu Valsts ieņēmumu dienests nodeva valsts nekustamo īpašumu Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā, ievērojot Ministru kabineta 17.12.2024. noteikumu Nr.901 „Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu” 10.5. apakšpunktā noteikto un LR Uzņēmumu reģistra 04.11.2015. lēmumu Nr. 19-10/201507, Finanšu ministrijas 18.03.2020. pilnvaru Nr. 1.6-13/12-8/1 un valsts akciju sabiedrības ,,Valsts nekustamie īpašumi” 26.09.2022. pilnvaru Nr.PILNV/2022/92.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem valsts nekustamajam īpašumam noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) uz 23.12.2025. fiskālā kadastrālā vērtība 91912 euro apmērā;
2) uz 01.01.2025. universālā kadastrālā vērtība 82600 euro apmērā.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem valsts nekustamais īpašums sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 27000031417) ar lietošanas mērķi: 0702 – Trīs, četru un piecu stāvu daudzdzīvokļu māju apbūve. Zemes vienības lietošanas veids - pārējās zemes platība 0,4130 ha.
Zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 27000031417) NĪVKIS ir reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju - 0,0044 ha;
- lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam - 0,0044 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija apkuģošanas drošībai paredzēto navigācijas tehnisko līdzekli – bāku – 0,4130 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju – 0,0104 ha;
- navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona – 0,4130 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi – 0,0464 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap navigācijas tehnisko līdzekli, kas paredzēts valsts aizsardzības vajadzībām – 0,4130 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu – 0,0010 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju – 0,0132 ha.
Kurzemes rajona tiesas Ventspils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000097196 valsts nekustamajam īpašumam apgrūtinājumi nav reģistrēti.
Ņemot vērā valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai NĪVKIS noteiktos apgrūtinājumus, valsts nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot valsts nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar valsts nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Valsts nekustamais īpašums nav iznomāts.
Ventspils valstspilsētas pašvaldības 25.09.2025. vēstulē Nr. 1-89/2-4332-1 informē, ka:
- saskaņā ar spēkā esošo Ventspils pilsētas teritorijas plānojumu, Zemes vienības funkcionālais zonējums (plānotā (atļautā) izmantošana) ir noteikts 3 līdz 5 stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūve. Uz Zemes vienības pieļaujama 3 (trīs) stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas būvniecība.
- zemes vienība nav uzskatāma par starpgabalu, saskaņā ar Atsavināšanas likuma 1.panta 11. punkta “a” apakšpunktā noteikto. Piekļūšana Zemes gabalam ir nodrošināta no A.Puškina ielas pa Ventspils valstspilsētas pašvaldībai piekritīgo teritoriju (iebrauktuvi) ar kadastra apzīmējumu 27000031410;
- zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
Vienlaikus minētajā vēstulē norādīts, ka izmantojot zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 27000031417), tiek nodrošināta piekļūšana daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām Jūras ielā 51 un A. Puškina ielā 4, Ventspilī, kas likumiski nav nostiprināts nevienā dokumentā.
Lai nākamajam valsts nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par valsts nekustamo īpašumu, izsoles noteikumos tiks iekļauta Ventspils valstspilsētas pašvaldības 25.09.2025. vēstulē Nr. 1-89/2-4332-1 norādītā informācija, ka zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 27000031417) tiek lietota kā piekļuve daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām.
Ņemot vērā, ka veicot zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 2700 003 1417 apsekošanu dabā (03.06.2025. Nekustamā īpašuma vienkāršotās apsekošanas anketa), tika konstatēts, ka valsts nekustamais īpašums atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmā un daļa no tā sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 27000031417) tiek izmantota kā automašīnu novietne un kā piebraucamais ceļš daudzdzīvokļu mājām, VNĪ (03.09.2025. vēstule 2/9-3/6039) piedāvāja Venstpils valstspilsētas pašvaldībai izvērtēt iespējas pārņemt zemes vienību bez atlīdzības pašvaldības īpašumā.
Saskaņā ar NĪVKIS telpiskajiem datiem, pie daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām Jūras ielā 51 un A. Puškina ielā 4, Ventspilī, ir nodrošināta piekļuve no Ventspils valstspilsētas pašvaldībai piekritīgām zemes vienībām (zemes vienību kadastra apzīmējumi 27000030111 un 27000030016) - A.Puškina ielas un Lielā prospekta pa Ventspils valstspilsētas pašvaldībai piekritīgo zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 27000031410) - iebrauktuvi, un pa Ventspils valstspilsētas pašvaldībai piekritīgo zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 27000031411) – ielu “Zviedru valnis”.
Ventspils valstspilsētas pašvaldības 25.09.2025. vēstulē Nr. 1-89/2-4212-3 informē, ka zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 27000031417) Ventspils valstspilsētas pašvaldībai nav nepieciešama tai ar likumu noteikto pašvaldības funkciju realizēšanai, līdz ar to Ventspils valstspilsētas pašvaldība neizmantos piedāvājumu pārņemt īpašumā valsts nekustamo īpašumu.
Ņemot vērā minēto un ievērojot to, ka valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
Īpašuma tiesības uz valsts nekustamo īpašumu nostiprinātas valstij Finanšu ministrijas personā Kurzemes rajona tiesas Ventspils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000097196, lēmuma datums: 25.08.2025. Pamats: Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 04.11.2015. lēmums Nr. 19-10/201507, 11.07.2025. Valstij piekritīgās mantas pieņemšanas un nodošanas akts Nr. 4604R/25.
Saskaņā ar 11.07.2025. valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr. 4604R/25 un tā pielikumu Valsts ieņēmumu dienests nodeva valsts nekustamo īpašumu Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā, ievērojot Ministru kabineta 17.12.2024. noteikumu Nr.901 „Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu” 10.5. apakšpunktā noteikto un LR Uzņēmumu reģistra 04.11.2015. lēmumu Nr. 19-10/201507, Finanšu ministrijas 18.03.2020. pilnvaru Nr. 1.6-13/12-8/1 un valsts akciju sabiedrības ,,Valsts nekustamie īpašumi” 26.09.2022. pilnvaru Nr.PILNV/2022/92.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem valsts nekustamajam īpašumam noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) uz 23.12.2025. fiskālā kadastrālā vērtība 91912 euro apmērā;
2) uz 01.01.2025. universālā kadastrālā vērtība 82600 euro apmērā.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem valsts nekustamais īpašums sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 27000031417) ar lietošanas mērķi: 0702 – Trīs, četru un piecu stāvu daudzdzīvokļu māju apbūve. Zemes vienības lietošanas veids - pārējās zemes platība 0,4130 ha.
Zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 27000031417) NĪVKIS ir reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju - 0,0044 ha;
- lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam - 0,0044 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija apkuģošanas drošībai paredzēto navigācijas tehnisko līdzekli – bāku – 0,4130 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju – 0,0104 ha;
- navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona – 0,4130 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi – 0,0464 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap navigācijas tehnisko līdzekli, kas paredzēts valsts aizsardzības vajadzībām – 0,4130 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu – 0,0010 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju – 0,0132 ha.
Kurzemes rajona tiesas Ventspils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000097196 valsts nekustamajam īpašumam apgrūtinājumi nav reģistrēti.
Ņemot vērā valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai NĪVKIS noteiktos apgrūtinājumus, valsts nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot valsts nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar valsts nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Valsts nekustamais īpašums nav iznomāts.
Ventspils valstspilsētas pašvaldības 25.09.2025. vēstulē Nr. 1-89/2-4332-1 informē, ka:
- saskaņā ar spēkā esošo Ventspils pilsētas teritorijas plānojumu, Zemes vienības funkcionālais zonējums (plānotā (atļautā) izmantošana) ir noteikts 3 līdz 5 stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūve. Uz Zemes vienības pieļaujama 3 (trīs) stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas būvniecība.
- zemes vienība nav uzskatāma par starpgabalu, saskaņā ar Atsavināšanas likuma 1.panta 11. punkta “a” apakšpunktā noteikto. Piekļūšana Zemes gabalam ir nodrošināta no A.Puškina ielas pa Ventspils valstspilsētas pašvaldībai piekritīgo teritoriju (iebrauktuvi) ar kadastra apzīmējumu 27000031410;
- zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
Vienlaikus minētajā vēstulē norādīts, ka izmantojot zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 27000031417), tiek nodrošināta piekļūšana daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām Jūras ielā 51 un A. Puškina ielā 4, Ventspilī, kas likumiski nav nostiprināts nevienā dokumentā.
Lai nākamajam valsts nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par valsts nekustamo īpašumu, izsoles noteikumos tiks iekļauta Ventspils valstspilsētas pašvaldības 25.09.2025. vēstulē Nr. 1-89/2-4332-1 norādītā informācija, ka zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 27000031417) tiek lietota kā piekļuve daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām.
Ņemot vērā, ka veicot zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 2700 003 1417 apsekošanu dabā (03.06.2025. Nekustamā īpašuma vienkāršotās apsekošanas anketa), tika konstatēts, ka valsts nekustamais īpašums atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmā un daļa no tā sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 27000031417) tiek izmantota kā automašīnu novietne un kā piebraucamais ceļš daudzdzīvokļu mājām, VNĪ (03.09.2025. vēstule 2/9-3/6039) piedāvāja Venstpils valstspilsētas pašvaldībai izvērtēt iespējas pārņemt zemes vienību bez atlīdzības pašvaldības īpašumā.
Saskaņā ar NĪVKIS telpiskajiem datiem, pie daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām Jūras ielā 51 un A. Puškina ielā 4, Ventspilī, ir nodrošināta piekļuve no Ventspils valstspilsētas pašvaldībai piekritīgām zemes vienībām (zemes vienību kadastra apzīmējumi 27000030111 un 27000030016) - A.Puškina ielas un Lielā prospekta pa Ventspils valstspilsētas pašvaldībai piekritīgo zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 27000031410) - iebrauktuvi, un pa Ventspils valstspilsētas pašvaldībai piekritīgo zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 27000031411) – ielu “Zviedru valnis”.
Ventspils valstspilsētas pašvaldības 25.09.2025. vēstulē Nr. 1-89/2-4212-3 informē, ka zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 27000031417) Ventspils valstspilsētas pašvaldībai nav nepieciešama tai ar likumu noteikto pašvaldības funkciju realizēšanai, līdz ar to Ventspils valstspilsētas pašvaldība neizmantos piedāvājumu pārņemt īpašumā valsts nekustamo īpašumu.
Ņemot vērā minēto un ievērojot to, ka valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija".
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr.13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā ietvertā valsts nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, valsts nekustamā īpašuma ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20. panta nosacījumiem. Šī iemesla dēļ valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumos jāparedz arī šāds nosacījums.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšana un nodošana aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamā īpašuma pirkuma līgumā paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr.13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā ietvertā valsts nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, valsts nekustamā īpašuma ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20. panta nosacījumiem. Šī iemesla dēļ valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumos jāparedz arī šāds nosacījums.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšana un nodošana aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamā īpašuma pirkuma līgumā paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, Rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minētā nekustamā īpašuma valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minētā nekustamā īpašuma valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 47.pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem. Atsavināšanas izdevumu apmērs tiks noteikts Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot Ministru kabineta rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu.
Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic rīkojuma projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic rīkojuma projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi