Anotācija (ex-ante)

Nodrošināt finansējumu:
- energoapgādes drošuma un stabilitātes palielināšanai, atbalsta pasākumu īstenošanai Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas elektroenerģijas tīklu;
- elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas modernizācijai, attīstībai, drošības un darbības kvalitātes palielināšanai, atjaunojot un digitalizējot elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmu;
- biometāna īpatsvara galapatēriņā palielināšanai un informācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešanai biometāna ievades punkta vadībai

Vispārējā kārtība

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2023/435 (2023. gada 27. februāris), ar ko groza Regulu 2021/241 attiecībā uz REPowerEU nodaļām atveseļošanas un noturības plānos un groza Regulas Nr. 1303/2013, 2021/1060 un 2021/1755 un Direktīvu 2003/87/EK (turpmāk – regula Nr. 2023/435) 21.c. panta 3. punktā noteiktajiem mērķiem, Eiropas Savienības (turpmāk – ES) valstīm nepieciešams uzlabot enerģētikas infrastruktūru un objektus, lai apmierinātu ar piegādes drošību saistītas vajadzības, nodrošinātu enerģijas avotu diversifikāciju ES interesēs, dažādot atjaunīgās enerģijas iekārtu un kritiski svarīgo izejvielu piegādi, mazināt nozaru atkarību no izejvielu piegādēm, novērst sastrēgumposmus un pārrāvumus piegādes ķēdēs, paplašināt ES tīras enerģijas tehnoloģiju ražošanas jaudu un palielināt ilgtspējīga biometāna ražošanu un izmantošanu, un palielināt no atjaunojamiem energoresursiem (turpmāk – AER) saražotās enerģijas īpatsvaru un paātrināt AER ražošanu un izmantošanu.

Kopš Latvijas Atveseļošanas fonda plāna izstrādes un iesniegšanas Eiropas Komisijā (turpmāk – EK) 2021. gadā[1], ir būtiski mainījusies ekonomiskā un ģeopolitiskā situācija ES, tostarp Latvijā, Krievijas Federācijas uzsāktā karadarbības Ukrainā dēļ. Visos ekonomikas sektoros ir plaši jūtama šī kara ietekme uz piegāžu ķēdēm un it īpaši uz inflāciju.

Jaunajā situācijā kā izteikta prioritāte iezīmējas enerģijas drošības un enerģijas cenu stabilitātes nodrošināšana, ņemot vērā atteikšanos no Krievijas Federācijas fosilo energoresursu importa (Enerģētikas likuma 106. panta ceturtā daļa). Līdz 2022.gada sākumam Krievijas Federācijas eksportētā dabas gāze veidoja teju 100% no Latvijas gāzes importa. Tāpat visu trīs Baltijas valstu, tostarp Latvijas elektroenerģijas sistēma un elektroenerģijas pārvades tīkli joprojām ir sinhronizēti ar Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmām BRELL[2] loka ietvaros, kas rada enerģētiskās drošības riskus. Latvija ir pilnībā atteikusies no Krievijas Federācijas fosilās enerģijas importa un šobrīd ir pārorientējusies uz dabas gāzes piegādēm ar Lietuvas un Somijas sašķidrinātās dabasgāzes termināļu un Lietuvas-Polijas gāzes starpsavienojuma[3] starpniecību. Ir pieaugusi stratēģiskā nozīme projektam, kura mērķis ir sinhronizēt Latvijas elektroenerģijas tīklus ar kontinentālās Eiropas elektroenerģijas tīklu un desinhronizēties no BRELL loka. Starp šiem izaicinājumiem izgaismojas arī nākotnes iespējas saistībā ar būtisku potenciālu AER ražošanā, veidojot noturīgu energosistēmu, kas kalpo kā stabils pamats ekonomikas attīstībai.

2021. gada jūnijā tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes regula 2021/1119, ar ko izveido sistēmu klimatneitralitātes sasniegšanai un groza Regulu Nr. 2018/1999/ES[4] (Eiropas Klimata likums), kas nosaka juridiski saistošu ES līmeņa mērķi sasniegt klimatneitralitāti vismaz līdz 2050. gadam. Saskaņā ar Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam[5], Latvija ir apņēmusies līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti[6]. Stratēģija tiks īstenota ar secīgiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, kuros noteikti starpmērķi un konkrēti pasākumi virzībai uz klimatneitralitāti. Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam[7] (turpmāk - NEKP) nosaka Latvijas siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) samazināšanas un oglekļa dioksīda (turpmāk - CO2) piesaistes saistību izpildi periodā līdz 2030.gadam, nodrošinot saskaņu ar ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu un ES normatīvajiem aktiem enerģētikas un klimata politikas jomās. NEKP ir iekļauti visu enerģētikas savienības[8] dimensiju mērķi un to sasniegšanai nepieciešamās rīcībpolitikas un pasākumi. Daudzus skaitliskos mērķus nosaka ES tiesību akti, piemēram, SEG emisiju samazināšanas mērķis, AER īpatsvara enerģijas patēriņā transportā, moderno biodegvielu un biogāzes īpatsvara enerģijas patēriņā transportā mērķis, starpsavienojumu mērķis, vai ES tiesību akti nosaka mērķu noteikšanas pienākumu, nosakot arī konkrētus mērķiem piemērojamos nosacījumus.

Kopējās Latvijas SEG emisijas (neieskaitot zemes izmantošanu zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību jeb ZIZIMM) 2020. gadā bija 10 460 kt (kilotonnu) CO2 ekvivalenti, t.i., par 59,6 % mazāk kā 1990. gadā. Enerģētikas sektors (neskaitot transportu) ir lielākais SEG emisiju avots Latvijā. 2021. gadā sektors radīja 35,5 % no kopējām valsts SEG emisijām. Atbilstoši Latvijas 2022. gadā EK iesniegtajam ziņojumam par SEG prognozēm, politiku un pasākumiem[9], ir secināms, ka Latvijai jāpieliek papildu pūliņi, lai nodrošinātu tiesību aktu pakotnē "Gatavi mērķrādītājam 55 %"[10] noteikto mērķu uz 2030. gadu izpildi. Attiecīgi enerģētikas sektoram ir būtiska loma klimatneitralitātes sasniegšanā. Klimatneitralitāti ir iespējams panākt, mainot enerģijas patēriņa paradumus, izvēloties efektīvākus risinājumus (piemēram, uzlabojot ēku energoefektivitāti, pārejot uz citiem transporta veidiem, u.c.) un aizstājot fosilo energoresursu patēriņu ar enerģiju, kas ražota no AER (piemēram, kāpinot saules, vēja enerģijas un biometāna izmantošanas apjomu), ieviešot aprites ekonomikas principus. Minētais nozīmē, ka ir nepieciešama arī no AER iegūtas elektroenerģijas īpatsvara celšana enerģijas gala patēriņā jeb dekarbonizēta elektrifikācija, kā sasniegšanai jāveic gan elektroenerģijas pārvades, gan sadales infrastruktūras pielāgošana, jaunu, digitālu, un energoefektīvu risinājumu un tehnoloģiju izmantošana, kā arī sabiedrības paradumu risinājumu izmaiņu veicināšanas infrastruktūras izveides atbalstīšana.

Lai nodrošinātu Latvijas patēriņam nepieciešamo elektroenerģiju, Baltijas valstis vēsturiski ir darbojušās un arī pašreiz darbojas sinhroni ar BRELL loku. Sākot no 2009. gada Baltijas valstis ciešā sadarbībā ar ES mērķtiecīgi ir strādājušas, lai līdz 2025. gada beigām atslēgtos no BRELL loka un integrētu Baltijas valstis Eiropas vienotajā elektroenerģijas tirgū. Ar 2022. gada maiju, Baltijas valstīm pārtraucot Krievijas Federācijas elektroenerģijas komerctirdzniecību vairumtirgū, Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori turpina tikai minimāli nepieciešamo tehniski operatīvo sadarbību ar BRELL. Taču joprojām ir veicama virkne darbu, lai nodrošinātu Baltijas valstu, tajā skaitā Latvijas pilnīgu desinhronizāciju no BRELL loka, un sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas elektroenerģijas tīklu. Investīciju īstenošana sniegs būtisku ieguldījumu energoneatkarības un elektroenerģijas apgādes drošuma stiprināšanā.
Būtiski norādīt, ka Baltijas valstu elektroenerģijas tīkla iespējami drīza desinhronizācija no BRELL loka un sinhronizācijas ar Eiropas elektroenerģijas tīklu projekta veiksmīga īstenošana savu papildu aktualitāti ieguvusi pēc Krievijas uzsāktās karadarbības Ukrainā, tādējādi starptautiskajai sabiedrībai skaidri parādot, ka tās retorika, lēmumi un rīcība var būt neprognozējama, t.sk., radīt papildu potenciālus draudus Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas drošībai. Kā vēl vienu ar sinhronizāciju saistītu problēmu jāpiemin Baltijas valstu energosistēmu apgādes drošuma un stabilitātes nodrošināšanu izolētā režīmā no BRELL, kam iespējamais tehniskais risinājums ir akumulatoru enerģijas uzkrājošo sistēmu uzstādīšana.

Dekarbonizētas elektrifikācijas reforma paredz mērķtiecīgu ilgtspējīgi saražotas elektroenerģijas pieaugumu un patēriņa veicināšanu izmaksu ziņā visefektīvākajos veidos. Šī soļa sekmīgai speršanai nepieciešama vienlaicīga elektroenerģijas pārvades un sadales infrastruktūras pielāgošana, jaunu un inovatīvu tehnoloģiju izmantošana, un patēriņa viedizācija. Latvijā šīs nepagūtās iespējas joprojām ir plašas un to efektīvai izmantošanai nepieciešama pārdomāta rīcība visos būtiskākajos elektroenerģijas sektora aspektos.

Latvijas enerģētikas politikai jāveicina izmaksu efektīvu jaunu AER jaudu uzstādīšana. Tās jāplāno vietās, kur tās būtu samērotas ar tuvumā esošo patēriņa slodzi. Šāds plānojums paralēli AER veicināšanai mazinātu arī elektroenerģijas zudumus un palīdzētu sasniegt energoefektivitātes mērķus. Latvijas energoapgādes sistēma šobrīd saskaras ar būtisku izaicinājumu elektrotīklu kapacitātes nodrošināšanā jaunu potenciālo, AER ražošanas jaudu pieslēgšanā. Lai efektīvi savienotu mainīgās AER ražošanas jaudas ar nākotnes elektroenerģijas patēriņa struktūru, būs nepieciešams stiprināt pārvades infrastruktūru kopumā. Ir nepieciešams stiprināt gan pārvades, gan sadales infrastruktūru lokāli, kur palielināsies elektroenerģijas patēriņš un kur tiks uzstādītas tādas AER jaudas, kas balstīsies uz elektroenerģijas sistēmas elastību. Ir nepieciešams stiprināt elektroapgādes drošumu un kvalitāti, lai patēriņa elektrifikācija neradītu būtiskus riskus patērētājiem. Ir nepieciešams izveidot atbilstošas automatizētas IT sistēmas, kuras spēj efektīvi novadīt informāciju par ražošanu un patēriņu visiem sistēmas lietotājiem, ražotājiem, tirgotājiem tiem nepieciešamajā griezumā. Tapāt ir jārada infrastruktūra inovatīvu uzkrāšanas tehnoloģiju attīstībai. Līdz ar to ir nepieciešamas laicīgas investīcijas infrastruktūrā un tās pārvaldībā. Papildus ir jāveicina Latvijas sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas elektroenerģijas tīklu, veicot mērķtiecīgas investīcijas jau īstenošanā esošajos projektos.

Tāpat būtisku ieguldījumu Latvijai noteikto mērķu izpildē un AER īpatsvara palielināšanā sniedz iedzīvotāju ikdienas paradumu maiņa un mikroģenerācijas jaudu uzstādīšana. Uz 2024. gada sākumu uzstādītā mikroģenerācijas jauda Latvijā bija 160 MW, uzstādīto mikroģenertoru skaitam pārsniedzot 19 000.

Lai veiktu mērķtiecīgas investīcijas elektroenerģijas pārvades sistēmas infrastruktūrā, būtiski ir veikt kvalitatīvu analīzi un aprēķinus par maksimāli iespējamo elektropārvades tīklam pieslēdzamo AER jaudu, elektroenerģijas patēriņa pieauguma tendencēm Latvijā, t.sk. vairākās enerģētikas nozarēs, ievērojot vairākus attīstības scenārijus un patēriņa attīstības tehnoloģijas. Līdz šim šāda padziļināta izpēte nav veikta. Balstoties uz pētījumos un aprēķinos iegūtajiem rezultātiem, pastāv iespēja precīzāk plānot Latvijas elektroenerģijas sistēmas patēriņu, AER ģenerējošo jaudu elektrostaciju vai vienību pieslēgumu pie elektroenerģijas pārvades tīkla, un visas elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstību ilgtermiņā.
Stiprinot kiberdrošību, ir nepieciešamas investīcijas Nulles uzticamības (Zero Trust) drošības arhitektūrā, kas spēj nodrošināt pārvades un sadales sistēmas operatoru resursa papildu aizsardzību, izmantojot vairākas drošības metodes, kā arī spēj nodrošināt, ka pārvades un sadales sistēmas operatoru informācija ir aizsargāta pret neautorizētu piekļuvi, tādējādi mazinot apdraudējuma riskus un paaugstinot elektroenerģijas pārvades pakalpojuma drošumu, it īpaši saistībā ar kiberdraudu pieaugumu pēc sinhronizācijas ar kontinentālās Eiropas elektroenerģijas tīklu.

Ņemot vērā ES iniciatīvas klimata un enerģētikas jomā, no AER ražotās gāzes, t.sk. biometāns, ir ieguvušas jaunu – apgādes drošuma un enerģētiskās neatkarības veicinātāja – lomu. Ilgtspējīga biometāna ražošanas un izmantošanas palielināšana ir viens no regulas Nr. 2023/435 mērķiem. Ieviešot šādus pasākums, tiks veicināta 2030. gada klimata un enerģētikas mērķu izpilde. Balstoties uz šī brīža novērtējumu par esošajām biogāzes ražošanas jaudām Latvijā, kopējais dabasgāzes pārvades sistēmā ievadāmā biometāna apjoms valstī varētu būt līdz 120 miljoniem kubikmetru gadā. Saskaņā ar EK aplēsēm[11] Latvijai ir iespēja aptuveni 15 % no pašreizējā importētā dabasgāzes apjoma aizstāt ar biometānu. Tāpat EK ir norādījusi, ka labi attīstīta dabasgāzes pārvades un sadales sistēma dod priekšrocības ievadīt sistēmā biometānu, un viens no galvenajiem priekšnosacījumiem ekonomiski pamatotai biometāna ievadei ir biometāna ražojošo iekārtu optimāls tuvums dabasgāzes pārvades sistēmai. Latvijas vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators šobrīd ir identificējis nepieciešamību un vēlas attīstīt dabasgāzes pārvades sistēmas ieejas punktus biometāna ievadīšanai dabasgāzes pārvades sistēmā, sākotnēji īstenojot pirmā biometāna ievades punkta pilotprojektu. Nākotnes perspektīvā iecerēts izveidot vairākus biometāna ievades punktus, lai biometānu ievadītu dabasgāzes pārvades sistēmā, un kur biometāna ražotājiem būtu iespēja biometānu saspiestā veidā transportēt no ražotnes uz biometāna ievades punktiem. Šādu biometāna ievades punktu izveide vērtējama kā atbilstoša Latvijas situācijai, kur vairākas ražotnes atrodas ap dabasgāzes pārvades sistēmu, vienlaikus pārāk tālu, lai katrai būtu ekonomiski izdevīgi izbūvēt pieslēgumu pie sistēmas. Līdz ar to biometāna ievades punkta izveide, kā pilotprojekts atbilst Latvijas situācijai un ir īstenojams ar salīdzinoši nelieliem ieguldījumiem. Atbilstoši akciju sabiedrības “Conexus Baltic Grid” (turpmāk – AS “Conexus Baltic Grid”) veiktajām izpētēm biometāna ievades punkts ar visaugstāko potenciālu un zemākajām izveidošanas izmaksām atrodas Džūkstes pagastā. Lai integrētu no AER ražotu gāzi esošajā dabasgāzes infrastruktūrā, ir nepieciešamas investīcijas biometāna ievades punkta būvniecībai un nepieciešamo informācijas tehnoloģiju risinājumu izstrādei. Biometāna ievades punkta izveide plānota kā pilotprojekts, balstoties uz kuru vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators izvērtēs attīstības iespējas citu biometāna ievades punktu izveidei citviet Latvijā. Pilotprojekta ietvaros iegādātie un izstrādātie informācijas tehnoloģiju sistēmu risinājumi kalpos salāgotas, vienotas un vienveidīgas darbības īstenošanai, nodrošinot vienotu informācijas tehnoloģiju (turpmāk – IT) platformu biometāna ievades punktu lietotājiem.

Papildus jānorāda, ka situāciju enerģētikas jomā un īpaši enerģētikas objektu būvniecības sektorā 2022. gadā krasi mainīja Krievijas uzsāktā karadarbība Ukrainā, ievērojami pieauga inflācija, sadārdzinājās loģistikas piegāžu process, būtiski sadārdzinājās materiālu un aprīkojuma izmaksas, piemēram, enerģijas uzkrājošo vienību izmaksu pieaugums pasaulē 2022. gadā bija divas līdz trīs reizes lielāks nekā 2020.-2021. gadā. Līdzīgi aspekti attiecināmi arī uz dekarbonizētas elektrifikācijas reformas īstenošanu visos būtiskākajos elektroenerģijas sektora aspektos, kā arī ilgtspējīga biometāna ražošanas un izmantošanas veicināšanu. Attiecīgi šādu investīciju veikšanai nepieciešams finansiāls atbalsts, lai netieši, ar infrastruktūras attīstību, veicinātu biometāna ražošanu un sniegtu iespēju to ievadīt sistēmā, attiecīgi nodrošinot iespēju biometānam nonākt gāzes tirgū.

Ievērojot augstāk minēto, Latvija izstrādāja un 2023. gadā EK iesniedza Atveseļošanas fonda plāna grozījumus[12], definējot jaunu reformu - 7.1.1. reforma "Enerģijas sektora transformācija", kas iekļauj trīs investīciju virzienus: 7.1.1.1.i. investīcija "Elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācija” (turpmāk - 7.1.1.1.i. investīcija), 7.1.1.2.i. investīcija “Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija” (turpmāk - 7.1.1.2.i. investīcija) un 7.1.1.3.i. investīcija “Biometāna īpatsvara galapatēriņā palielināšana” (turpmāk - 7.1.1.3.i. investīcija) (turpmāk kopā – investīcijas). Šajā MK noteikumu projektā minētās aktivitātes ir tiešā veidā saistītas ar 7.1.1.1.i., 7.1.1.2.i. un 7.1.1.3.i. investīciju īstenošanu.

Plānotajām investīcijām ir tieša ietekme uz NEKP 2021.-2030. gadam ietverto AER un enerģētiskās drošības mērķu sasniegšanu, tostarp enerģētiskās atkarības mazināšanu, nodrošināt pilnīgu Latvijas elektroenerģijas tīkla sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas elektroenerģijas tīklu.

Plānotās investīcijas elektrotīklā būtiski uzlabos elektroapgādes drošumu un paplašinās Latvijas elektroenerģijas sadales sistēmas iespējas pieslēgt sadales sistēmā papildu AER jaudas. Šo investīciju ieguvums pozitīvi ietekmēs sistēmas pakalpojuma lietotājus, jo plānotie ieguldījumi elektrotīklā netiks nodrošināti no tarifa līdzekļiem, bet tā izmaksas tiks segtas no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Šī finansējuma piesaiste ļauj elektrotīklam straujāk attīstīties un ieviest nepieciešamos risinājumus sistēmas pakalpojuma lietotāju vajadzību apmierināšanai, neparedzot būtisku elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas tarifa pieaugumu.

Tāpat plānotās investīcijas sniegs būtisku ieguldījumu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (turpmāk – CEF) līdzfinansētiem pārrobežu sinhronizācijas projektiem, ko īsteno Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija, un kas paredz virkni īstenojamu darbību, kas nodrošinās Baltijas valstu pilnīgu sinhronizāciju ar Eiropas elektrotīkliem, t.sk. maģistrālo elektroenerģijas pārvades tīklu jeb starpsavienojumu būvniecību, enerģijas uzkrājošo vienību būvniecību kā arī atbalsta sistēmu izveidi. Kā papildinājumu CEF sinhronizācijas projektam akciju sabiedrība “Augstsprieguma tīkls” regulā Nr. 2023/435 noteikto investīciju ietvaros plāno piegādāt un uzstādīt elektroenerģijas uzkrājošo bateriju Rēzeknē. Sinhronizācijas projekta īstenošana ir viens no būtiskākajiem Latvijas un Baltijas valstu enerģētiskās neatkarības mērķa sasniegšanas rīkiem. Tā īstenošanas rezultātā tiks panākta Baltijas valstu desinhronizācija (atslēgšana) no BRELL loka un sinhronizācija (pievienošana) ar kontinentālās Eiropas elektroenerģijas tīklu.

Augstākminētās investīcijas plānots īstenot pēc 2022. gada 1. februāra atbilstoši regulā Nr. 2023/435 minētajam attiecināmības periodam. Šīs investīcijas sniegs tiešu ieguldījumu ES Padomes ieteikumu par Latvijas Nacionālās reformu programmas īstenošanu (turpmāk – ES Padomes ieteikumi) 2022. un 2023. gadā izpildē attiecībā uz energoneatkarības jomu - samazināt vispārējo atkarību no fosilajām degvielām, paātrinot AER apguvi, nodrošinot pietiekamas starpsavienojumu jaudas, diversificējot enerģijas piegādes un piegāžu maršrutus. Pārskatu par ES Padomes ieteikumiem 2022. un 2023. gadā skatīt Atveseļošanas fonda plāna grozījumu 1.1. tabulā[13].

Papildus, investīcijas sniegs ieguldījumu ES Padomes ieteikumu 2019. un 2020. gadā izpildē attiecībā uz ilgtspējas, resursu efektivitātes, energoefektivitātes un zaļās pārejas jautājumiem. Šie ieteikumi paredzēja arī veicināt augstā gatavībā esošu investīciju projektu īstenošanu, rosinot privātās investīcijas, lai sekmētu ekonomikas atlabšanu, zaļo pārkārtošanos, tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu. Plašāka informācija par paveikto un plānoto ES padomes ieteikumu ieviešanā ir pieejama progresa ziņojumos par Latvijas Nacionālās reformu programmas īstenošanu (Eiropas Semestris | Ekonomikas ministrija[14]).

MK noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno investīcijas, investīcijām pieejamo finansējumu un sasniedzamos mērķus, investīciju ieviešanā iesaistītās institūcijas, atbalstāmās darbības un izmaksu attiecināmības nosacījumus, prasības projektu iesniedzējiem un sadarbības partneriem, ar atbalsta saņemšanu saistītos nosacījumus, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus un projektu iesniegumu atlases kārtību, investīciju un projektu īstenošanas un uzraudzības nosacījumus, kā arī citus investīciju īstenošanas nosacījumus.

MK noteikumu projekts ir balstīts uz Atveseļošanas fonda plāna grozījumiem, vienlaikus tehniski precizējot terminu un definīciju lietojumu atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajos aktos definētajam, tostarp Ministru kabineta 2022. gada 15. novembra noteikumiem Nr. 726 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.5.i. investīcijas "Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija" īstenošanas noteikumi”, ievērojot MK noteikumu projekta sasaisti ar Atveseļošanas fonda plānā ietverto 1.2.1.5.i. investīciju “Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija” (turpmāk – 1.2.1.5.i. investīcija).

MK noteikumu projekts definē investīciju mērķa grupas, proti, elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, elektroenerģijas sadales sistēmas operators, kuru sistēmai ir pieslēgti vairāk nekā 100 000 lietotāju, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators, kā arī elektroenerģijas tirgus un dabasgāzes tirgus dalībnieki. Līdzīgi kā citviet MK noteikumu projektā, arī redakcija par investīciju mērķa grupu ir balstīta uz Atveseļošanas fonda plāna grozījumiem, vienlaikus tehniski precizējot terminu lietojumu (piemēram, enerģijas infrastruktūras pārvades operators MK noteikumu tekstā aizstāts ar vārdiem “elektroenerģijas pārvades sistēmas operators” vai “vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators”). Papildus tam, MK noteikumu tekstā ir ietverts detalizēts elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram pieslēgto lietotāju skaits, ievērojot, ka Latvijā darbojas 10 sadales sistēmas operatori, kamēr MK noteikumu projekta ietvaros atbalstu varēs saņemt viens no tiem – akciju sabiedrība “Sadales tīkls”. Vienlaikus šie tehniskie precizējumi nemaina Atveseļošanās fonda plānā noteiktās investīciju mērķa grupas.

MK noteikumu projekta ietvaros tiks sniegts atbalsts granta veidā akciju sabiedrībai "Sadales tīkls" (turpmāk – AS "Sadales tīkls"), akciju sabiedrībai "Augstsprieguma tīkls" (turpmāk – AS "Augstsprieguma tīkls") un AS “Conexus Baltic Grid” investīciju veikšanai: 1) energoapgādes drošuma un stabilitātes palielināšanu un atbalsta pasākumu īstenošanu Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas elektroenerģijas tīklu; 2) elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas drošības un darbības kvalitātes palielināšanu, palielinot Latvijas elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas jaudu un to spēju integrēt AER ražošanas jaudas, atjaunojot un digitalizējot elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmu un palielinot elektroenerģijas pārvades sistēmas vadības kvalitāti; 3) dabasgāzes apgādes drošuma palielināšanu, dabasgāzes pārvades sistēmas attīstīšanu, veicinot biometāna īpatsvara palielināšanu kopējā dabasgāzes pārvades sistēmā un biometāna īpatsvara palielināšanu enerģijas galapatēriņā un ieviešot IT risinājumus biometāna ievades punkta vadībai.

Valsts atbalsts
Vērtējot iespējamo valsts atbalstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram – AS “Augstsprieguma tīkls”, jāņem vērā EK 2017. gada 2. oktobrī sagatavotais atzinums (B.2 TMU/mkl D*2017/092412). Šajā atzinumā minēts, ka AS “Augstsprieguma tīkls” ir dabīgi izveidojies monopols un tā savu darbību veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu. AS “Augstsprieguma tīkls” nedarbojas citos tirgos Latvijā vai citur Eiropas Savienībā, tādēļ ir uzskatāms, ka atbalsta sniegšana AS “Augstsprieguma tīkls” neradītu konkurences izkropļojumus (jo tirgus nepastāv) un līdz ar to nebūtu kvalificējama kā valsts atbalsts. AS “Augstsprieguma tīkls” ir tiesiskais monopols. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 11. panta pirmajai daļai Latvijā darbojas tikai viens elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, proti, akciju sabiedrība “Augstsprieguma tīkls”, un tā licences (sk. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – SPRK) izsniegto licenci Nr. E12001; izsniegta uz laiku no 2005. gada 8. jūnija līdz 2025. gada 7. jūnijam) darbības zona ir visa Latvijas teritorija. Ievērojot minēto, secināms, ka AS “Augstsprieguma tīkls” nav konstatējamas Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktās komercdarbības atbalstu raksturojošās pazīmes.

Attiecībā uz AS “Sadales tīkls” secināms, ka atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 18. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam katra elektroenerģijas sadales sistēmas operatora licences darbības zonu nosaka SPRK, katram elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram izsniedzot attiecīgu licenci, un šo izsniegto licenču darbības zonu pārklāšanās nav pieļaujama. Elektroenerģijas sadales sistēmas operators ir tiesīgs darboties tikai SPRK izsniegtās licences norādītajā darbības zonā, un elektroenerģijas sadales sistēmas operators nevar šo licenci nodot citām personām (sk. tajā skaitā Elektroenerģijas tirgus likuma 7. panta otro un trešo daļu, Enerģētikas likuma 6. panta pirmo daļu). No minētā tiesiskā regulējuma secināms, ka elektroenerģijas sadale tiek organizēta pēc ģeogrāfiskā monopola principa, proti, izveidojot dabisko monopolu, kas atbilstoši likumdevēja mērķiem ir vienots, integrēts un funkcionāli organizēts. No Elektroenerģijas tirgus likuma 18. panta otrās daļas izrietošā monopola būtība ir tā, ka šis monopols no likumdevēja puses ir atdalīts no konkurētspējīgas vides, kur dabiski nav iespējama un nav pieļaujama pilnīga tirgus liberalizācija. Tādējādi, elektroenerģijas sadales sistēmas operatori ir dabiski infrastruktūras monopolisti, jo nav ekonomiski pamatoti uzturēt paralēlus elektroenerģijas sadales tīklus, tādējādi arī sadārdzinot elektroenerģijas lietotājam sniegto pakalpojumu. Vēsturiski, izpildot ES direktīvu un attiecīgi pēc tam arī nacionālo normatīvo aktu prasības, visas normatīvajos aktos noteiktās elektroenerģijas sadales sistēmas operatora funkcijas, ko līdz tam veica akciju sabiedrība "Latvenergo" (turpmāk – AS "Latvenergo") un tās filiāles, no 2007. gada 1. jūlija patstāvīgi pilda AS "Sadales tīkls". Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 19. pantu elektroenerģijas sadales sistēmas operators ir atsevišķa kapitālsabiedrība ar patstāvīgas juridiskās personas statusu un ir nošķirts no elektroenerģijas ražošanas, pārvaldes un tirdzniecības darbībām. 2011. gadā AS "Latvenergo" tās īpašumā esošos vidēja un zema sprieguma elektroenerģijas sadales sistēmas tīklus un iekārtas, ievērojot, cita starpā, Enerģētikas likuma 20.¹panta otrajā daļā noteikto, ieguldīja AS "Sadales tīkls" pamatkapitālā, tādējādi par elektroenerģijas sadales tīklu un iekārtu īpašnieku kļuva AS "Sadales tīkls". Šī dabiskā monopola ietvaros infrastruktūra ir tikusi nodalīta kā vienots kopums, nodalot to no ražotājiem un pārdevējiem un saglabājot šo infrastruktūras monopolu valsts rokās. Vienlaikus šāds monopols ar normatīvajiem aktiem garantē, ka jebkuram elektroenerģijas tirgotājam, elektroenerģijas lietotājam ir vienādas tiesības izmantot kopējo infrastruktūru. Šāda pieeja atbilst starptautiskajām prasībām, tā kā minētais dabiskais monopols ir ticis veidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/54/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 96/92/EK atcelšanu (spēkā līdz 2011. gada 2. martam), kuras 13. un 14. pantā tika noteikts, ka dalībvalstis izraugās vai pieprasa uzņēmumiem, kam pieder sadales sistēmas, izraudzīties vienu vai vairākus sadales sistēmas operatorus uz laiku, kas jānosaka dalībvalstīm, ņemot vērā ar efektivitāti un ekonomisko līdzsvaru saistītus apsvērumus. Sadales sistēmas operators savā apgabalā, pienācīgi ņemot vērā vides aizsardzības apsvērumus, uztur drošu, stabilu un efektīvu elektroenerģijas sadales sistēmu. AS "Sadales tīkls" ir lielākais licencētais elektroenerģijas sadales sistēmas operators Latvijā, un tās darbības lauks aptver 99 % no Latvijas Republikas teritorijas. AS "Sadales tīkls" sniedz elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumus atbilstoši SPRK izsniegtās licences Nr. E13017/11 (izsniegta uz laiku no 2007. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam) nosacījumiem un sniedz šos sadales pakalpojumus par SPRK apstiprinātiem elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifiem gandrīz 821 tūkstotim klientu. Definējot AS “Sadales tīkls” īstenoto komercdarbību kā sabiedrisko pakalpojumu, likumdevējs to ir nostādījis īpašā izņēmuma stāvoklī attiecībā pret atklātu saimniecisko darbību. Tas vienlaikus AS “Sadales tīkls” uzliek pienākumu rūpēties par iedzīvotājiem apstākļos, kad tirgus nespēj nodrošināt to, kas iedzīvotājiem ir būtisks. AS “Sadales tīkls” rīcībai ir jābūt jo īpaši atbildīgai, jo tās ieņēmumus faktiski veido visu Latvijas iedzīvotāju maksājumi par pakalpojumu, kuru lietotājiem nav iespējas izvēlēties. Tādējādi uzskatāms, ka AS "Sadales tīkls" ir dabīgi izveidojies monopols, līdz ar to, tam piešķirot atbalstu, nav attiecināmas komercdarbības atbalsta kontroles normas.

Vērtējot iespējamo valsts atbalstu AS “Conexus Baltic Grid”, jāņem vērā EK 2017. gada 2. oktobrī sagatavotais atzinums (B.2 TMU/mkl D*2017/092412). Šajā atzinumā minēts, ka Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmas operators (AS “Conexus Baltic Grid”) ir dabīgi izveidojies monopols un tas savu darbību veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu. AS “Conexus Baltic Grid” nedarbojas citos tirgos Latvijā vai citur ES, tādēļ ir uzskatāms, ka atbalsta sniegšana AS “Conexus Baltic Grid” neradītu konkurences izkropļojumus un līdz ar to nebūtu kvalificējama kā valsts atbalsts. AS “Conexus Baltic Grid” ir dabīgi izveidojies monopols, un tas savu darbību veic saskaņā ar Enerģētikas likumu, kas pārņem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu prasības. AS “Conexus Baltic Grid” vienīgajam ir izsniegta licence sniegt dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā[15]. Ievērojot minēto, secināms, ka nav konstatējamas Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktās komercdarbības atbalstu raksturojošās pazīmes. Attiecīgi, piešķirot atbalstu AS “Conexus Baltic Grid”, secināms, ka tas nebūtu kvalificējams kā valsts atbalsts.

AS “Latvenergo” kā sadarbības partneris tiek piesaistīta, jo ir AS “Sadales tīkls” mātes uzņēmums, kas nodrošina IT pakalpojumu sniegšanu saviem meitas uzņēmumiem ar mērķi centralizēt IT pakalpojumus izmaksu un resursu ziņā efektīvākai koncerna darbībai. Sadarbības ietvaros AS "Sadales tīkls" spēj nodrošināt IT risinājumus ar zemākām izmaksām. AS "Latvenergo" pati neveic IT risinājuma izstrādi, bet atbilstoši publiskos iepirkumus regulējošo normatīvo aktu prasībām izvēlas IT pakalpojumu sniedzēju (ārpakalpojumā). IT risinājumi būs AS "Latvenergo" īpašums, ņemot vērā pastāvošo sadarbību koncerna ietvaros. Taču IT risinājumi nesniegs priekšrocības AS "Latvenergo" kā vienam no elektroenerģijas ražotājiem tirgū, jo risinājumu funkcionalitāte ir nepieciešama tieši AS "Sadales tīkls", līdz ar to tos izmantos tikai AS "Sadales tīkls" sadales operatora funkciju nodrošināšanai. SPRK, vērtējot AS "Sadales tīkls" neatkarību, nav konstatējusi pārkāpumus[16]. Līdz ar to nepastāv risks AS "Sadales tīkls" sadarbībai ar AS "Latvenergo" attiecībā uz projekta IT risinājumu izstrādi.

Demarkācija un dubultais finansējums
7.1.1.3.i. investīcijas “Biometāna īpatsvara galapatēriņā palielināšana” (MK noteikumu projekta V. nodaļā minētās darbības) ietvaros plānotajām darbībām nav tiešas sasaistes ar Atveseļošanas fonda plānā ietvertajām programmām vai citās atbalsta programmās plānotajām darbībām.

7.1.1.1.i. investīcijas “Elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācija” un  7.1.1.2.i. investīcijas “Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija” (MK noteikumu III. un IV. nodaļā minētās darbības, lai sasniegtu MK noteikumu projekta 4.1.2., 4.2.3. un 4.2.5. apakšpunktā minētos rādītājus) ietvaros plānotajām darbībām ir netieša sasaiste ar 1.2.1.5.i. investīciju, kas cita starpā paredz investīcijas:
 - elektrotīkla izbūvē, pārbūvē un modernizācijā, tai skaitā drošu elektrotīklu līniju būvniecībā, sadales sistēmas transformatoru nomaiņā, AER izmantošanā tehnoloģiskā patēriņa un elektroenerģijas zudumu segšanai, sistēmas pieslēgumu izbūvē un pārbūvē, kā arī automatizētā viedās uzskaites sistēmas izstrādē un ieviešanā, un kā ietvaros finansējuma saņēmējs ir un AS “Sadales tīkls”;
- IT risinājumu izstrādē pārvades sistēmas elastības un drošuma paaugstināšanai, ieviešot nepieciešamo IT infrastruktūru informācijas sistēmas kiberdrošības uzlabošanai, attīstot tīklu vadības digitalizāciju klimatneitrālu risinājumu ieviešanai un darbībai un nodrošinot atjaunojamo energoresursu ražotāju darba režīmu plānošanu un vadību, un kā ietvaros finansējuma saņēmējs ir AS “Augstsprieguma tīkls”.

1.2.1.5.i. investīcijas un MK noteikumu projektā plānoto investīciju ietvaros iesniegto projektu demarkācija tiks nodrošināta un dubultā finansējuma iespējamība tiks novērsta, 7.1.1.1.i un 7.1.1.2.i. investīcijas ietvaros īstenojot aktivitātes, kas netiek realizētas 1.2.1.5.i. investīcijas ietvaros. Detalizēta informācija par plānoto demarkācijas nodrošināšanu ar citiem līdzīgiem projektiem vai atbalsta pasākumiem, kā arī informācija par to, kādā veidā finansējuma saņēmējs nodrošinās, ka neiestājas dubultā finansējuma risks, tiks iekļauta finansējumu saņēmēju projektu iesniegumu veidlapās. Papildus tam, risku pārvaldība un uzraudzība 7.1.1.1.i., 7.1.1.2.i. un 7.1.1.3.i. investīcijas ietvaros tiks atrunāta līgumā starp Centrālo finanšu un līguma aģentūru (turpmāk – CFLA) un finansējuma saņēmēju.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju, Atveseļošanas fonda ietvaros dalībvalstij, tai skaitā par investīciju īstenošanu atbildīgajai nozares ministrijai, kā arī pašam finansējuma saņēmējam ir noteikts pienākums nodrošināt dubultā finansējuma neiestāšanos un attiecīgi vadīt konkrēto risku. Veids, kādā šo risku vadīt, ir atstāts dalībvalsts izvēlei. Dubultā finansējuma neiestāšanās riska vadība ietver arī maksājumu pamatojošo dokumentu ievadi Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – KPVIS). Ekonomikas ministrijas ieskatā attiecībā uz AS “Sadales tīkls” īstenotiem projektiem būtu piemērojamas atkāpes, tai skaitā, neparedzot ievadīt KPVIS visus maksājumu pamatojošos dokumentus, vienlaikus nodrošinot dubultā finansējuma riska vadību no Ekonomikas ministrijas puses. AS "Sadales tīkls" ir SPRK uzraudzīts elektroenerģijas sadales sistēmas operators, kura grāmatvedība tiek vesta atbilstoši normatīvajiem aktiem un starptautiski atzītiem standartiem, tai skaitā AS "Latvenergo" grāmatvedības uzskaites standartiem. Ekonomikas ministrija, izvērtējot pieejamo informāciju, secina, ka AS “Sadales tīkls” kā finansējuma saņēmējs līdz šim ir piedalījies vienā Apvārsnis Eiropa projektā, ir finansējuma saņēmējs 1.2.1.5.i. investīcijas ietvaros un plāno būt finansējuma saņēmējs 7.1.1.2.i. investīcijas ietvaros. Vadoties no AS “Sadales tīkls” plānotajām aktivitātēm 1.2.1.5.i. un 7.1.1.2.i. investīcijas ietvaros Ekonomikas ministrija secina, ka nepastāv investīciju pārklāšanās risks. Papildus tam, risks tiek vadīts 1.2.1.5.i. investīcijas projekta līmenī, jo ir paredzēts vai nu iekšējs audits, vai arī ārējs revidents, kurš pie katra progresa pārskata sniedz savu atzinumu, balstoties uz izmaksu nodalāmības un  pamatotības pārbaudi, tostarp atbilstību MK noteikumiem Nr.726. Ekonomikas ministrija dubultā finansējuma vadības risku uzskata par vadītu, izmantojot esošo datu analīzi, attiecīgi AS "Sadales tīkls" neuzliekot par pienākumu KPVIS vadīt datus rēķinu līmenī 1.2.1.5.i. investīcijas ietvaros.

Nosacījumi investīciju īstenošanai un sasniedzamie investīciju rādītāji, to izpildes nosacījumi
Investīciju ietvaros tiek atbalstīta energoapgādes drošuma un stabilitātes palielināšana, elektroenerģijas pārvades un sadales tīkla drošības un elektrotīkla darbības kvalitātes palielināšana, kā arī dabasgāzes apgādes drošuma palielināšana un AER ražota biometāna integrācija esošajā dabasgāzes pārvades sistēmā, tāpēc ir nepieciešams veikt dažādas aktivitātes elektroenerģijas sadales un pārvades sistēmu stiprināšanā, paplašināšanā, darbības uzlabošanā un attīstības plānošanā, kā arī biometāna ievades punkta būvniecībā un IT risinājumu izstrādē.

Kopējais investīcijām pieejamais Atveseļošanas fonda finansējums ir 134 743 378 euro, kas tiks piešķirts, veicot ierobežotu projektu iesniegumu atlasi, kā projektu iesniedzējus nosakot AS "Augstsprieguma tīkls”, AS "Sadales tīkls" un AS "Conexus Baltic Grid”, t.sk. paredzot iespēju AS "Sadales tīkls” projektu īstenošanā piesaistīt sadarbības partnerus, atbilstoši investīcijas ietvaros paredzēto investīciju īstenošanai nepieciešamajām aktivitātēm. Projektu iesniegumu atlases veids un projektu iesniedzēji tika izvēlēti un definēti Atveseļošanās fonda plāna grozījumu izstrādes laikā. Finansējuma saņēmēji ir elektroenerģijas sektora pārvades un sadales sistēmu operatori un dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators. Minētie operatori sniedz sabiedriskos pakalpojumus. Attiecīgi, iespēja šiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem pretendēt uz finansējumu infrastruktūras attīstībai sniedz labumu visiem sabiedrisko pakalpojumu saņēmējiem – elektroenerģijas tirgus un dabasgāzes tirgus dalībniekiem un galalietotājiem. Vienlaikus operatori darbojas, ievērojot nacionālās un starptautiskās tiesību normas, tostarp, par vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšanu trešajām pusēm sistēmas izmantošanai, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgo piekļuvi, kuru uzrauga arī attiecīgās valsts iestādes un kam ir noteikta atbilstoša kārtība.

AS “Sadales tīkls” projekta aktivitāšu īstenošanai piesaista AS "Latvenergo" kā sadarbības partneri attiecībā uz projekta IT risinājumu izstrādi, kā arī AS "Augstsprieguma tīkls" attiecībā uz elektroenerģijas sadales sistēmas attīstības vajadzībām nepieciešamās pārvades sistēmas elementu pārbūves vai izbūves vajadzībām. AS "Sadales tīkls" un AS "Augstsprieguma tīkls" sadarbības līgums ir plānots, jo projekta ietvaros izbūvējamai elektroenerģijas sadales sistēmas infrastruktūrai ir nepieciešama jaunas elektroenerģijas pārvades sistēmas infrastruktūras elementu izbūve, piegāde vai esošo elementu pārbūve, kas pēc tās izbūves kļūst par AS "Augstsprieguma tīkls" īpašumu, kas atbilstoši normatīvajos tiesību aktos noteiktajam, vienīgā var būt pārvades sistēmas īpašnieks.

MK noteikumu projekts nosaka investīciju ietvaros sasniedzamos investīciju rādītājus - atskaites punktus un mērķus (ievērojot Atveseļošanas fonda plāna grozījumus[17] un tā pielikumus, ES Padomes Īstenošanas lēmumu (2023. gada 8. decembris), ar ko groza Īstenošanas lēmumu (2021. gada 13. jūlijs) par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu[18] (turpmāk – CID lēmums), un Atveseļošanas fonda plāna darbības kārtību, par kuru vienojas EK un Latvija [19] (turpmāk – Atveseļošanas fonda darba kārtība), noteikto laika grafiku sasniedzamo rādītāju sasniegšanai un izpildes nosacījumus, t.sk. izpildes pārbaudes mehānismu).

1) atskaites punkts: līdz 2025. gada 30. jūnijam noslēgti līgumi par 60 megavatu/120 megavatstundu bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmas (Battery Energy Storage System) piegādi un uzstādīšanu Rēzeknes valstpilsētā un par informācijas tehnoloģijas risinājuma izstrādi elektroenerģijas pārvades sistēmas vadībai. Pārbaudes mehānisms: atskaites punkts uzskatāms par sasniegtu, kad finansējuma saņēmējs ir sagatavojis un KPVIS ir iesniedzis kopsavilkumu dokumentu, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts atskaites punkts (tostarp visi būtiskie elementi, kas uzskaitīti CID lēmuma pielikumā pie attiecīgā atskaites punkta), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Kopsavilkuma dokumenta pielikumā iekļauj noslēgto līgumu kopijas. Šī rādītāja izpildes nodrošināšanu uzrauga CFLA sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju;

2) atskaites punkts: līdz 2025. gada 31. decembrim pabeigta informācijas tehnoloģijas risinājuma elektroenerģijas pārvades sistēmas vadībai izstrāde, kas ietver produkcijā ieviestu kiberdrošības risinājumu kritiski svarīgajai elektroenerģijas pārvades infrastruktūrai (tā saucamā "Zero trust" informācijas tehnoloģijas arhitektūras drošības pieeja), kā arī koncepcijas izstrādi un programmatūras pamatfunkcionalitātes risinājumu iegādi un uzstādīšanu izstrādes vidē, lai viedi pārvaldītu AER elektroenerģijas savienojumus ar valsts elektroenerģijas pārvades tīklu; Koncepta un vieda risinājuma izstrāde ir paredzēta elektroenerģijas pārvades sistēmas paredzēto AER pārvaldībai, kuru pieteiktais apjoms jau šobrīd pārsniedz 6 GW. Koncepts tiks prezentēts arī AS “Sadales tīkls”, kas savā attīstībā arī paredz ievērojamus līdzekļus AER vadības un kontroles darba rīku nodrošināšanai. Projekta ietvaros ir nepieciešama elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora programmatūras izstrāde. Pārbaudes mehānisms: atskaites punkts uzskatāms par sasniegtu, kad finansējuma saņēmējs ir sagatavojis un KPVIS ir iesniedzis kopsavilkumu dokumentu, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts atskaites punkts (tostarp visi būtiskie elementi, kas uzskaitīti CID lēmuma pielikumā pie attiecīgā atskaites punkta), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Kopsavilkuma dokumenta pielikumā iekļauj darbuzņēmēja un finansējuma saņēmēja parakstītu darbu pabeigšanas apliecinājuma kopiju, kas apliecina, ka ieviests informācijas tehnoloģijas risinājums elektroenerģijas pārvades sistēmas vadībai, kas atbilst visām atskaites punkta apraksta prasībām. Šī rādītāja izpildes nodrošināšanu uzrauga CFLA sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju;

3) mērķis: līdz 2025. gada 31. decembrim pabeigta 60 megavatu/120 megavatstundu bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmas piegāde un uzstādīšana Rēzeknes valstpilsētā un ar to saistīto būvdarbu pabeigšana. Pārbaudes mehānisms: mērķis uzskatāms par sasniegtu, kad finansējuma saņēmējs ir sagatavojis un KPVIS ir iesniedzis kopsavilkumu dokumentu, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi, kas uzskaitīti CID lēmuma pielikumā pie attiecīgā mērķa), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Kopsavilkuma dokumenta pielikumā iekļauj darbuzņēmēja un finansējuma saņēmēja parakstītu darbu pabeigšanas apliecinājuma kopiju vai darbuzņēmēja un finansējuma saņēmēja parakstītu akta kopiju par posma vai objekta pieslēgšanu spriegumam, kas apliecina bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmas uzstādīšanu un ka elektroenerģijas uzkrāšanas kapacitāte ir 60 megavati/120 megavatstundas. Šī rādītāja izpildes nodrošināšanu uzrauga CFLA sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju;

4) atskaites punkts: līdz 2026. gada 30. jūnijam pabeigta 110 kilovoltu digitālo apakšstacijas izbūve Kuldīgas pilsētā un 110 kilovoltu apakšstacijas rekonstrukcija Ādažu novada Carnikavas pagastā. 2024.gada 2.ceturksī ir notikušas tehniskas konsultācijas ar EK par rādītāja “digitālās apakšstacijas izbūve Kuldīgas pilsētā” formulējumu. CID lēmumā šī rādītāja formulējums ir “digitālās apakšstacijas Kuldīgā būvniecības pabeigšana”, kamēr Atveseļošanas fonda darbības kārtībā minēta “jaunas digitālās apakšstacijas Kuldīgā būvniecības pabeigšana”. AS “Augstspriegumu tīkls” ir sniedzis skaidrojumu, ka apakšstacija Kuldīgā ir izbūvēta 1959.gadā. Ievērojot apakšstacijā uzstādīto iekārtu slikto tehnisko stāvokli, iekārtu nesošo dzelzsbetona un metāla konstrukciju slikto stāvokli, kā arī mērķi par apakšstacijas digitalizāciju, tika konstatēts, ka nepieciešama apakšstacijas pilna pārbūve, demontējot esošās iekārtas un konstrukcijas un to vietā izbūvējot pilnīgi jaunas konstrukcijas un uzstādot pilnīgi jaunas iekārtas digitālā izpildījumā, kas pēc būtības nozīmē jaunas apakšstacijas izveidi, bet no procesuālā viedokļa tiks veikta esošās apakšstacijas pārbūve. EK indikatīvi ir norādījis, ka MK noteikumu projektā ietvertais risinājums nav pretrunā ar CID lēmumā minēto. Pārbaudes mehānisms: atskaites punkts uzskatāms par sasniegtu, kad finansējuma saņēmējs ir sagatavojis un KPVIS ir iesniedzis kopsavilkumu dokumentu, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts atskaites punkts (tostarp visi būtiskie elementi, kas uzskaitīti CID lēmuma pielikumā pie attiecīgā atskaites punkta), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Kopsavilkuma dokumenta pielikumā iekļauj darbuzņēmēja un finansējuma saņēmēja parakstītu darbu pabeigšanas apliecinājuma kopiju vai darbuzņēmēja un finansējuma saņēmēja parakstītu aktu par posma vai objekta pieslēgšanu spriegumam kopiju, kas apliecina apakšstacijas Kuldīgas pilsētā būvniecības pabeigšanu un apakšstacijas Ādažu novada Carnikavas pagastā rekonstrukcijas pabeigšanu. Šī rādītāja izpildes nodrošināšanu uzrauga CFLA sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju;

5) atskaites punkts: līdz 2026. gada 30. jūnijam pabeigts: a) pētījums par maksimālā AER daudzuma noteikšanu, ko var pieslēgt elektroenerģijas pārvades tīklam, b) pētījums par elektroenerģijas patēriņa pieaugumu un elektrifikācijas potenciālu Latvijā 10 gadu laikposmā un c) ietekmes uz vidi novērtējums jaunam Latvijas-Lietuvas elektroenerģijas pārvades tīkla starpsavienojumam un jaunai 330 kilovoltu līnijai Ventspils-Brocēni-Telši Latvijas teritorijā. Lietuvas elektroenerģijas pārvades tīkla operators ir sniedzis informāciju par šīs 330 kilovoltu līnijas izmaiņām Lietuvas teritorijā - galapunkts būs Varduva, nevis Telši. Vienlaikus šīm izmaiņām nav ietekme uz līniju Latvijas teritorijā. Pārbaudes mehānisms: atskaites punkts uzskatāms par sasniegtu, kad finansējuma saņēmējs ir sagatavojis un KPVIS ir iesniedzis kopsavilkumu dokumentu, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts atskaites punkts (tostarp visi būtiskie elementi, kas uzskaitīti CID lēmuma pielikumā pie attiecīgā atskaites punkta), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Kopsavilkuma dokumenta pielikumā iekļauj abu minēto pētījumu un ietekmes uz vidi novērtējuma kopijas. Šī rādītāja izpildes nodrošināšanu uzrauga CFLA sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju;

6) mērķis: līdz 2026. gada 30. jūnijam palielināta elektroenerģijas sadales sistēmas jauda par 70 megavatiem, uzbūvējot jaunas un palielinot esošu 110 kilovoltu apakšstaciju jaudu vai palielinot esošo 110 kilovoltu apakšstaciju jaudu, atbilstoši tehniski pamatotam risinājumam. MK noteikumu projekta saskaņošanas procesā ir notikušas tehniskas konsultācijas ar EK par precīzāku apakšstaciju skaita norādīšanu MK noteikumu tekstā (CID lēmumā minētais formulējums – divu jaunu apakšstaciju būvniecība un piecu esošu apakšstaciju jaudas palielinājums). Atbilstoši AS “Sadales tīkls” sniegtajai informācijai, 2024.gada 2.ceturksnī ir uzsākta iepirkuma procedūra, lai ieviestu šo rādītāju, attiecīgi, līdz iepirkumu līgumu noslēgšanai nav garantijas par visu sākotnēji plānoto darbu īstenošanu. Attiecīgi MK noteikumu tekstā ir ietverts vispārīgāks formulējums, dodot finansējuma saņēmējam izvēles brīvību virsmērķa “palielināta elektroenerģijas sadales sistēmas jauda par 70 megavatiem” izpildes nodrošināšanā, meklējot tehniski pamatotus alternatīvos risinājumus. Pārbaudes mehānisms: mērķis uzskatāms par sasniegtu, kad finansējuma saņēmējs ir sagatavojis un KPVIS ir iesniedzis kopsavilkumu dokumentu, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi, kas uzskaitīti CID lēmuma pielikumā pie attiecīgā mērķa un tā apraksta), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Kopsavilkuma dokumenta pielikumā iekļauj darbuzņēmēja un finansējuma saņēmēja parakstītu darbu pabeigšanas apliecinājuma kopiju, kas apliecina jaunu 110 kilovoltu apakšstaciju būvniecības pabeigšanu un esošu 110 kilovoltu apakšstaciju jaudas palielinājumu vai esošu 110 kilovoltu apakšstaciju jaudas palielinājumu, identificējot šo apakšstaciju ietekmi uz elektroenerģijas sadales sistēmas jaudas palielinājumu megavatos. Šī rādītāja izpildes nodrošināšanu uzrauga CFLA sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju;

7) mērķis: līdz 2026. gada 30. jūnijam pabeigta esošo elektroenerģijas sadales sistēmas gaisvadu līniju pārbūve par elektroenerģijas sadales sistēmas kabeļlīnijām 150 kilometru garumā. Pārbaudes mehānisms: mērķis uzskatāms par sasniegtu, kad finansējuma saņēmējs ir sagatavojis un KPVIS ir iesniedzis kopsavilkumu dokumentu, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi, kas uzskaitīti CID lēmuma pielikumā pie attiecīgā mērķa un tā apraksta), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Kopsavilkuma dokumenta pielikumā iekļauj darbuzņēmēja un finansējuma saņēmēja parakstītu darbu pabeigšanas apliecinājuma kopiju, kas apliecina esošo elektroenerģijas sadales sistēmas gaisvadu līniju pārbūvi par elektroenerģijas sadales sistēmas kabeļlīnijām 150 kilometru garumā. Šī rādītāja izpildes nodrošināšanu uzrauga CFLA sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju;

8) atskaites punkts: līdz 2026. gada 30. jūnijam ieviests viedā elektrotīkla pārvaldības risinājums, pabeidzot elektroenerģijas sadales sistēmas viedās pārvaldības risinājuma ieviešanu, papildinot un pielāgojot esošās informācijas sistēmas (elektrotīkla operatīvā stāvokļa pārvaldības sistēmas (DMS) un dispečervadības informācijas sistēmas (DVS) un saistīto IKT risinājumu pilnveidojumi), un uzstādot vismaz 285 attālināti vadāmas vidsprieguma komutācijas un vadības iekārtas, kas nodrošina elektroenerģijas sadales sistēmas attālinātu vadību un bojājumu identificēšanu. Elektroenerģijas sadales sistēmas viedās pārvaldības risinājums, kas ietver šobrīd izmantotās elektrotīkla operatīvā stāvokļa pārvaldības sistēmu un dispečervadības sistēmu, kuras ir integrētas ar citām biznesa sistēmām, tiks pilnveidots, uzlabojot un automatizējot tīkla uzraudzības procesus. Pārbaudes mehānisms: atskaites punkts uzskatāms par sasniegtu, kad finansējuma saņēmējs ir sagatavojis un KPVIS ir iesniedzis kopsavilkumu dokumentu, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts atskaites punkts (tostarp visi būtiskie elementi, kas uzskaitīti CID lēmuma pielikumā pie attiecīgā atskaites punkta), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Kopsavilkuma dokumenta pielikumā iekļauj a) darbuzņēmēja un finansējuma saņēmēja parakstītu darbu pabeigšanas apliecinājuma kopiju, kas apliecina, ka ieviests viedā elektrotīkla pārvaldības sistēmas risinājums, kas atbilst visām atskaites punkta apraksta prasībām, b) noslēgto līgumu kopijas par attālināti vadāmi vidsprieguma slēdžu iegādi un c) darbuzņēmēja un finansējuma saņēmēja parakstītas darbu pabeigšanas apliecinājuma kopijas par vismaz 285 attālināti vadāmi vidsprieguma slēdžu uzstādīšanu un citu atskaites punkta sasniegšanu apliecinošu dokumentāciju. Šī rādītāja izpildes nodrošināšanu uzrauga CFLA sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju;

9) atskaites punkts: līdz 2025. gada 30. jūnijam – noslēgti līgumi par biometāna ievades punkta būvniecību, tostarp biometāna ievades punkta darbības nodrošināšanai nepieciešamo iekārtu piegādi un uzstādīšanu, un par informācijas tehnoloģiju risinājumu iegādi un izstrādi biometāna ievades punktu vadībai. Pārbaudes mehānisms: atskaites punkts uzskatāms par sasniegtu, kad finansējuma saņēmējs ir sagatavojis un KPVIS ir iesniedzis kopsavilkumu dokumentu, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts atskaites punkts (tostarp visi būtiskie elementi, kas uzskaitīti CID lēmuma pielikumā pie attiecīgā atskaites punkta), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Kopsavilkuma dokumenta pielikumā iekļauj noslēgto līgumu kopijas. Šī rādītāja izpildes nodrošināšanu uzrauga CFLA sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju;

10) atskaites punkts: līdz 2025. gada 31. decembrim – pabeigta biometāna ievades punkta būvniecība. Pārbaudes mehānisms: atskaites punkts uzskatāms par sasniegtu, kad finansējuma saņēmējs ir sagatavojis un KPVIS ir iesniedzis kopsavilkumu dokumentu, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts atskaites punkts (tostarp visi būtiskie elementi, kas uzskaitīti CID lēmuma pielikumā pie attiecīgā atskaites punkta), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Kopsavilkuma dokumenta pielikumā iekļauj: a) darbuzņēmēja un finansējuma saņēmēja parakstītu darbu pabeigšanas apliecinājuma kopiju, kas apliecina biometāna ievades punkta būvniecības pabeigšanu, b) Latvijas Republikas normatīvo aktu, kas apliecina, ka biometāna ievades punktā var ievadīt biometānu, ja tas atbilst ES normatīvajos aktos noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem un ir reģistrēts darbotiesspējīgā Eiropas Savienības biodegvielu datu bāzē, un c) apliecinājumu, ka biometāna ievades punktā ievadītais biometāns atbilst Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem[20] Šī rādītāja izpildes nodrošināšanu uzrauga CFLA sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju;

11) atskaites punkts: līdz 2026. gada 30. jūnijam – pabeigta informācijas tehnoloģiju risinājuma biometāna ievades punkta vadībai izstrāde, kas ietver metāna un biometāna noplūdes konstatēšanas un novēršanas risinājumu ieviešanu. Biometāna ievades punkta vadības risinājumam jānodrošina šādi pakalpojumi: biometāna ievades punktu jaudas piekļuves vadība; biometāna ievades punktu uzskaitīto datu attēlojums dabasgāzes pārvades sistēmas operatora pārvaldītajā sistēmas lietotāju platformā; biometāna ražotāja un dabasgāzes pārvades sistēmas lietotāju sasaistes uzturēšana attiecībā uz piešķīrumiem vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas ieejas punktā no biometāna ražošanas iekārtas, tai skaitā minētā ieejas punktu jaudas, nomināciju un piešķīrumu vadība, automātiska datu integrācija starp biometāna ievades uzskaites punktiem un gāzes izcelsmes apliecinājumu reģistru. Pārbaudes mehānisms: atskaites punkts uzskatāms par sasniegtu, kad finansējuma saņēmējs ir sagatavojis un KPVIS ir iesniedzis kopsavilkumu dokumentu, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts atskaites punkts (tostarp visi būtiskie elementi, kas uzskaitīti CID lēmuma pielikumā pie attiecīgā atskaites punkta), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Kopsavilkuma dokumenta pielikumā iekļauj darbuzņēmēja un finansējuma saņēmēja parakstītu pabeigšanas apliecinājumu kopiju, kas apliecina, ka ir iegādāts un ieviests informācijas tehnoloģiju risinājums un ka ieviestais IT risinājums nodrošina atskaites punkta aprakstā noteiktās funkcijas un pakalpojumus. Šī rādītāja izpildes nodrošināšanu uzrauga CFLA sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju.

Investīciju kopējie rādītāji
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk – regula Nr. 2021/241) 29.panta 5.punkta nosacījumiem dalībvalstīm ir pienākums ziņot EK par kopējiem rādītājiem. Investīciju ietvaros ir nepieciešams uzkrāt un ziņot datus šādiem Komisijas 2021. gada 28. septembra Deleģētās regulas Nr. 2021/2106, ar kuru, nosakot atveseļošanas un noturības rezultātu pārskata kopējos rādītājus un detalizētos elementus, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, pielikumā "Kopējo rādītāju saraksts" noteiktajiem kopējiem rādītājiem:
1) RRFCI06: uzņēmumi, kas saņem atbalstu digitālo produktu, pakalpojumu un lietojumprogrammu izstrādei vai ieviešanai;
2) RRFCI09: atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā mazie (mikro) uzņēmumi, vidējie uzņēmumi un lielie uzņēmumi).
Šiem kopējiem rādītājiem nav noteikta konkrēta sasniedzamā mērķa vērtība, bet tiek uzskaitīta to faktiskā vērtība.

Investīciju sasaiste ar Zaļo dimensiju
Investīcijas tiek īstenotas, lai nodrošinātu virzību uz klimata mērķu sasniegšanu. Atbilstoši regulas Nr. 2021/241 6. pielikumam investīcijas tiek plānotas atbilstoši šādiem intervences kodiem:

7.1.1.1.i. investīcija:
Investīcijas īstenošanas rezultātā tiks paaugstinātas iespējas elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmai pieslēgt papildu AER jaudu. Investīcija pēc būtības ir vērsta uz Latvijas kopējo AER un klimata mērķu sasniegšanu. Atbilstošais intervences kods:
- 033 “Viedas energosistēmas (tostarp viedtīkli un IKT sistēmas) un ar tām saistītās krātuves” (60 343 378  euro), kas atbilst 100 % klimata iezīmējuma sasniegšanā.

7.1.1.2.i. investīcija:
Investīcijas īstenošanas rezultātā tiks paaugstinātas iespējas elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmai pieslēgt papildu AER jaudu. Investīcija pēc būtības ir vērsta uz Latvijas kopējo AER un klimata mērķu sasniegšanu. Tāpat investīcijas īstenošanas ietvaros tiks veikti divi pētījumi - par maksimālā AER daudzuma noteikšanu, ko var pieslēgt elektroenerģijas pārvades tīklam, un par elektroenerģijas patēriņa pieaugumu un elektrifikācijas potenciālu Latvijā 10 gadu laikposmā. Atbilstošie intervences kodi:
- 033 “Viedas energosistēmas (tostarp viedtīkli un IKT sistēmas) un ar tām saistītās krātuves” (69 800 000 euro), kas atbilst 100 % klimata iezīmējuma sasniegšanā;
- 008a1 “Lielo uzņēmumu pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana” (3 100 000  euro), kas atbilst 0 % klimata iezīmējuma sasniegšanā.

7.1.1.3.i. investīcija:
Investīcijas īstenošanas rezultātā tiks veicināta biometāna īpatsvara palielināšana enerģijas gala patēriņā. Investīcija pēc būtības ir vērsta uz Latvijas kopējo AER un klimata mērķu sasniegšanu. Atbilstošais intervences kods:
- 033 “Viedas energosistēmas (tostarp viedtīkli un IKT sistēmas) un ar tām saistītās krātuves” (1 500 000 euro), kas atbilst 100 % klimata iezīmējuma sasniegšanā.

Investīciju sasaiste ar Digitālo dimensiju
Atbilstoši regulas Nr. 2021/241 7. pielikumam investīcijas tiek plānotas atbilstoši šādiem intervences kodiem:

7.1.1.1.i. investīcija:
Investīcijas ietvaros plānots īstenot elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācijas atbalsta projektus, t.sk., IT sistēmas stiprināšanu un kiberdraudu ietekmes mazināšanu - kritiskās infrastruktūras kiberdrošības uzlabošanu saistībā ar kiberdraudu pieaugumu pēc sinhronizācijas - tā saucamās “Zero trust” IT arhitektūras drošības pieejas ieviešanu. Atbilstošais intervences kods:
- 021d “Kiberdrošības tehnoloģiju, pasākumu un atbalsta objektu izstrāde un ieviešana publiskā un privātā sektora lietotājiem” (1 650 000 euro), kas atbilst 100 % digitālās pārejas iezīmējuma sasniegšanā.

7.1.1.2.i. investīcija:
Investīcijas ietvaros plānots īstenot darbības, kas ir netieši saistītas ar elektroenerģijas pārvades un sadales tīkla viedu vadību un kontroli. Atbilstošais intervences kods:
- 021d “Kiberdrošības tehnoloģiju, pasākumu un atbalsta objektu izstrāde un ieviešana publiskā un privātā sektora lietotājiem” (17 500 000 euro), kas atbilst 100 % digitālās pārejas iezīmējuma sasniegšanā.

7.1.1.3.i. investīcija:
Investīcijas ietvaros plānots ieviest informācijas tehnoloģiju risinājumu biometāna ievades punkta vadībai. Atbilstošais intervences kods:
- 033 “Viedas energosistēmas (tostarp viedtīkli un IKT sistēmas) un ar tām saistītās krātuves” (1 500 000 euro), kas atbilst 40 % digitālās pārejas iezīmējuma sasniegšanā.

"Nenodarīt būtisku kaitējumu” (turpmāk - NBK) principa ievērošana
Saskaņā ar regulu Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, Atveseļošanas fonda plānā iekļautajiem pasākumiem nevajadzētu nodarīt būtisku kaitējumu sešiem vides mērķiem 2020. gada 18. jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 17. panta ietvarā.
Izvērtējums par investīciju ietekmi uz “Nenodarīt būtisku kaitējumu” principa ievērošanu tika veikts Atveseļošanas fonda plāna grozījumu izstrādes laikā. Saskaņā ar Atveseļošanas fonda plāna grozījumu 1. pielikumu “Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna papildinājumam – principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējums” NBK aprakstā par investīciju netika iekļauts neviens padziļināti vērtējams NBK kritērijs.
Projektu iesniegumu atlases laikā nozares ministrijas izveidotā projektu iesniegumu vērtēšanas komisija izvērtēs vai projekta darbības ir vērstas uz regulas Nr. 2021/241 5. panta 2. punktā minētā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu ievērošanu.

Izmaksas
MK noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas, kas nepieciešamas elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācijai, elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai un attīstībai un biometāna īpatsvara galapatēriņā palielināšanas veicināšanai.

Attiecināmajās izmaksās var iekļaut izmaksas, kas paredzētas projekta mērķu sasniegšanai un aktivitāšu īstenošanai, tai skaitā:
- nepieciešamo pamatlīdzekļu, iekārtu, materiālu un citu resursu iegādes un piegādes, projektēšanas, pamatojošās dokumentācijas, būvdarbu veikšanas, būvuzraudzības, būvprojekta ekspertīzes, testēšanas, ieregulēšanas un pieņemšanas ekspluatācijā un autoruzraudzības izmaksas;
- izmaksas par AS "Sadales tīkls" ražotiem materiāliem un AS "Sadales tīkls" noliktavā esošiem materiāliem, kas tiek izsniegti no AS "Sadales tīkls" noliktavas darbuzņēmējam 7.1.1.2.i. investīcijas īstenošanas ietvaros; izmaksu aprēķinā piemēro vidējo svērto izmaksu metodi atbilstoši AS "Sadales tīkls" grāmatvedības uzskaites principiem;
- AS “Sadales tīkls” veikto darbu un darbaspēka izmaksas, ja būvdarbus veic AS "Sadales tīkls", nevis darbuzņēmējs, ko AS "Sadales tīkls" izvēlas publiska iepirkuma procedūrā saskaņā ar normatīvajos aktos paredzēto regulējumu;
- IT sistēmu izstrādes, iegādes, esošo informācijas sistēmu un to elementu atjauninājumu, jaunu risinājumu, papildu moduļu un esošo moduļu papildinājumu (arī licenču) iegādes, ieviešanas, savietošanas un integrācijas izveides ar esošajām biznesa sistēmām, datu migrācijas, drošības auditu veikšanas izmaksas, tehniskās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, izmaksas saistītas ar darbības procesu uzlabošanu un lietojamības pilnveidi, risinājumu testēšanas izmaksas, sistēmas darbībai nepieciešamās infrastruktūras iegādes izmaksas un izmaksas par apmācībām;
- izmaksas par pētījumu un ietekmes uz vidi novērtējumu, kas saistīti ar investīciju mērķa sasniegšanu, izstrādi;
- projekta vadības, administrēšanas un projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas.

Lai nodrošinātu klientiem kvalitatīvu un nepārtrauktu elektroapgādi, AS "Sadales tīkls" ik gadu nepieciešami aptuveni 50 000 elektrolīniju balsti, kurus AS "Sadales tīkls" saražo savā Koka balstu ražotnē. Koka balstu uzstādīšana paredzēta arī 7.1.1.2.i. investīcijas ietvaros. Ņemot vērā lielo gaisvadu elektrolīniju īpatsvaru Latvijā, sava koku balstu ražotne ir labākais un ekonomiski izdevīgākais risinājums AS "Sadales tīkls" pamatdarbības nodrošināšanai, jo ir secināts, ka ārpakalpojumu sniedzēji nespēj nodrošināt nepieciešamo elektrolīniju balstu kvalitāti (piemēram, konstatēta slikta balstu impregnēšanas jeb piesūcināšanas kvalitāte, kas rada nepieciešamību pēc tam ātrāk veikt to nomaiņu, nevis pēc 30-40 gadiem, kā tas ir AS "Sadales tīkls" ražotajiem balstiem). Elektrolīniju balstiem ir jābūt drošiem gan sabiedrībai, gan darbiniekiem, kuriem, veicot elektrolīniju uzturēšanas un remontu darbus, elektrolīniju balstos ir jākāpj un jāstrādā. AS "Sadales tīkls" gan koksni, gan koksnes apstrādes materiālus (piemēram, antiseptiķiem, kas nepieciešami koksnes impregnēšanai) iepērk publiska iepirkuma procedūrās saskaņā ar normatīvajos aktos paredzēto regulējumu. Savukārt, koka balstu ražošanas procesu (t.sk. koksnes pieņemšana, tās kvalitātes pārbaudes veikšana, koku mizošana un gludināšana, koksnes žāvēšana, koksnes impregnēšana) nodrošina AS "Sadales tīkls" Koka balstu ražotne.
Koku balstu uzstādīšanu konkrētā objektā nodrošina darbuzņēmējs, ko AS "Sadales tīkls" izvēlas publiska iepirkuma procedūrās saskaņā ar normatīvajos aktos paredzēto regulējumu. Attiecīgi MK noteikumu projektā iekļauts izmaksu veids - “AS “Sadales tīkls” ražoti materiāli”.  Gan AS "Sadales tīkls" ražotie materiāli, gan citi AS "Sadales tīkls” noliktavā esošie materiāli (piemēram, kabeļi, dzēšspoles u.c.) darbuzņēmējam tiks izsniegti, piemērojot vidējo svērto izmaksu metodi atbilstoši AS "Sadales tīkls" grāmatvedības uzskaites principiem.

Izmaksās, kas saistītas ar projekta vadību, administrēšanu un projekta īstenošanas izmaksām, tiek iekļautas projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, iekšējā audita izmaksas (ja nepieciešams; šādu iekšējā audita apliecinājumu mērķis ir nodrošināt, ka finansējuma saņēmēja iekšējās procedūras un darbības atbilst MK noteikumu projekta ietvaros piemērojamiem normatīvajiem aktiem; finansējuma saņēmējs nodrošina, ka attiecināmas ir iekšējā audita pakalpojumu izmaksas par funkcijām, kuras nenodrošina CFLA), komandējumu izmaksas, pētījumu izmaksas, publicitātes un izpratnes veicināšanas pasākumu izmaksas u.c. izmaksas, kas nepieciešamas projekta mērķa sasniegšanai. Tāpat finansējuma saņēmējs sava budžeta ietvaros, bet nepārsniedzot 2,5 % no katra projekta summas, drīkst paredzēt neparedzētos izdevumus. Atbilstoši MK noteikumiem, neparedzētie izdevumi ir 1) izmaksu pieaugums, kas radies, ja iepirkuma rezultāts pārsniedz finansējuma saņēmēja iesniegtajā iepirkuma plānā norādīto iepirkuma summu, un 2) izdevumi tādu papildu darbu izpildei vai pakalpojumu sniegšanai, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvuši nepieciešami, lai varētu nodrošināt projekta īstenošanu. Par neparedzamiem apstākļiem MK noteikumu projekta izpratnē uzskata dabas apstākļus, trešo personu radītus apstākļus, tehniskus iemeslus, tostarp specifiskus drošības noteikumus (piemēram, nosacījumi, kas jāievēro saistībā ar stratēģiski svarīgu objektu (t.sk. kritiskās infrastruktūras kopumu) ierīkošanu (arī stratēģisko materiālo transportēšanu un glabāšanu) un tālāko ekspluatāciju, energoapgādes infrastruktūrai piemērojamo drošības nosacījumu izmaiņas, lai nodrošinātu energoapgādes drošības institūciju noteiktās papildu prasības).

Vienlaikus projektu vadības, administrēšanas, projektu īstenošanas personāla atlīdzības izmaksu un neparedzēto izdevumu izmaksu iekļaušana neietekmēs investīciju atskaites punktu un mērķu sasniegšanu, un investīcijas ieviešanai netiks pieprasīts papildu finansējums no valsts budžeta līdzekļiem.

Pievienotā vērtības nodokļa (turpmāk PVN) izmaksas nav attiecināmas finansēšanai no Atveseļošanas fonda finansējuma. Finansējuma saņēmējs PVN maksā saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu un normatīvajos aktos noteikto PVN maksāšanas kārtību. PVN izmaksas ir projekta iesniedzēja papildu izmaksas.

Papildus tam, projekta sadārdzinājumu sedz finansējuma saņēmējs no līdzekļiem, kas nav saistīti ar Atveseļošanas fonda finansējumu. MK noteikumu izpratnē par sadārdzinājumu ir uzskatāms tāds sadārdzinājums, kas radies tirgus cenu svārstību ietekmē jau pēc noslēgtā līguma ar izpildītāju par konkrētu darījuma summu vai apmēru vai kas pārsniedz līgumā norādīto līgumcenas indeksāciju.

MK noteikumu projekts nosaka maksimālo Atveseļošanas fonda finansējuma atbalsta intensitāti projektā plānotajām darbībām un izmaksām, kas nav kvalificējamas kā valsts atbalsts komercdarbībai, līdz 100% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām.

MK noteikumu projekts nosaka, ka attiecināmi ir izdevumi, kas ir nepieciešami projekta aktivitāšu īstenošanai un kas ir radušies laika posmā no 2022. gada 1. februāra līdz 2026. gada 30. jūnijam. Netiek atbalstītas darbības, kas jau ir pabeigtas līdz 2023. gada 8. decembrim, t.i. datumam, kurā ES Padome apstiprināja CID lēmumu.

MK noteikumu projektā ietvertie izdevumu attiecināmības termiņi noteikti saskaņā ar regulā Nr. 2021/241 un regulā Nr. 2023/435 minētajiem nosacījumiem un balstoties uz Finanšu ministrijas kā Atveseļošanas fonda plāna koordinatora izstrādāto dokumentu “Vadlīnijas informatīvā ziņojuma vai Ministru kabineta noteikumu izstrādei par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformas vai investīcijas ieviešanu”[21] (turpmāk  - FM vadlīnijas).

Ievērojot regulā Nr. 2021/241, regulā Nr. 2023/435 un FM vadlīnijās minētos nosacījumus, MK noteikumu projekts nosaka, ka finansējuma saņēmēji sasniedz projektu ietvaros noteiktos investīciju rādītājus ne vēlāk kā līdz 2026. gada 30. jūnijam. Tāpat finansējumu saņēmēja pienākums ir iesniegt noslēguma maksājuma pieprasījumu un investīciju rādītāju sasniegšanu pamatojošos dokumentus ne vēlāk kā līdz 2026. gada 30. jūnijam.  Maksājumi finansējuma saņēmējam drīkst tikt veikti līdz 2026. gada 31. augustam.

Atveseļošanas fonda plānā noteiktie mērķi tiks sasniegti esošā finansējuma ietvarā.

Projektu iesniegumu vērtēšana un īstenošanas uzraudzība
Projektu iesniegumu atlase notiek saskaņā ar MK noteikumu projektā iekļautajiem kritērijiem. Projektu iesniegumu atlasi, vērtēšanu un Atveseļošanas fonda nozares ministrijas lēmumus par projektu iesniegumu apstiprināšanas vai noraidīšanas pieņemšanu nodrošina Klimata un enerģētikas ministrija un ministrijas izveidotā projektu iesniegumu vērtēšanas komisija. Savukārt CFLA slēdz līgumus ar finansējumu saņēmējiem par investīciju īstenošanu (MK noteikumu 10.1. apakšpunkts), veic Atveseļošanās fonda maksājumus finansējumu saņēmējiem atbilstoši līgumu nosacījumiem un veic projektu uzraudzību. MK noteikumu projekts arī nosaka CFLA tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma, ja finansējuma saņēmējs nepilda līguma nosacījumus un citos konkrētos MK noteikumu projektā noteiktajos gadījumos.

Atveseļošanas fonda nozares ministrijas lēmumus projektu iesniedzēji var apstrīdēt Klimata un enerģētikas ministrijas nolikumā (Ministru kabineta 2022. gada 20.decembra noteikumu Nr.817 “Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums”) noteiktajā kārtībā, iesniedzot argumentētu iesniegumu augstākstāvošai amatpersonai – Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāram. Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra lēmumus var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Citi investīciju un projektu īstenošanas un uzraudzības nosacījumi
MK noteikumu projekts nosaka prasības datu uzkrāšanai KPVIS, tai skaitā informāciju Atveseļošanas fonda īstenošanas progresa ziņojumu un maksājuma pieprasījuma sagatavošanai un sasniedzamo investīciju rādītāju uzskaiti projektu ietvaros. Ievērojot nepieciešamos resursus, kas saistās ar maksājumu pieprasījumu sagatavošanu, t.sk. maksājumu pieprasījumu pārbaužu veikšanas no neatkarīga revidenta vai iekšējā audita puses (MK noteikumu ietvaros šo funkciju nodrošina CFLA), paredzams, ka maksājuma pieprasījumi tiks iesniegti ne biežāk kā divas reizes gadā. Detalizēti nosacījumi tiek atrunāti MK noteikumu 10.1. apakšpunktā minētajā līgumā par investīciju projekta īstenošanu, ko slēdz CFLA ar finansējuma saņēmēju.

MK noteikumu projekts nosaka pienākumu finansējuma saņēmējiem un sadarbības partneriem nodrošināt projekta ietvaros izveidotās infrastruktūra palikšanu to īpašumā un šīs infrastruktūras uzturēšanu piecus gadus pēc projekta noslēguma maksājuma saņemšanas. Savukārt attiecībā uz projekta ietvaros izveidoto IT infrastruktūru finansējuma saņēmēju un sadarbības partneru pienākums ir nodrošināt šīs IT infrastruktūras darbību (tajā skaitā programmatūras lietojamību, gadījumos, kad  finansējuma saņēmējam netiek nodotas mantiskās tiesības) vismaz trīs gadus pēc projekta noslēguma maksājuma saņemšanas. Ievērojot to, elektroenerģijas sadales un pārvades sistēmas attīstības vajadzībām vai bojājumu novēršana, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris drīkst veikt infrastruktūras un IT infrastruktūras pārvietošanu citviet vai pārbūvi, ja tā nepieciešama, jo elektrosadales un pārvades sistēma ir dinamiska un tā tiek pielāgota lietotāju vajadzībām.

MK noteikumu projektā tiek noteiktas prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim, kas ir būtiskas, lai plānotu projektos paredzētos maksājumus, nodrošinātu, ka tiek glabāta un ir pieejama izdevumus pamatojošā informācija un citi projektu īstenošanai, uzraudzībai un mērķu sasniegšanai būtiski nosacījumi. Attiecībā uz iepirkumu veikšanu, MK noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri, veicot iepirkumus, ievēro normatīvos aktus publisko iepirkumu jomā, īsteno caurspīdīgu, atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru. Atbalstāma ir vides prasību integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos, kā arī vides pieejamības un izmantojamības nodrošināšana – zaļais publiskais iepirkums, inovāciju iepirkums un sociāli atbildīgs iepirkums;

Finansējuma saņēmējs ir tiesīgs piemērot Iepirkumu uzraudzības biroja izstrādātas vadlīnijas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām.

Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar Komisijas Regulas Nr. 2021/241 34. pantu, Atveseļošanas fonda nolīguma 10. pantu[22] un “Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīniju” 3. nodaļu “Atveseļošanas fonda prasības”.


[1] https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/atveselosanas-fonds-main/latvijas-atveselosanas-fonda-plans?revision=1690810194

[2] BRELL līgums – Līgums par Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas (saīsinājums no Belarus, Russia, Estonia, Latvia, Lithuania) elektroenerģijas pārvades sistēmu darbības savstarpējo sinhronizāciju

[3] https://commission.europa.eu/news/inauguration-gas-interconnection-between-poland-and-lithuania-2022-05-05_en

[4] Pieejams tiešsaistē: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32021R1119

[5] Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam (apstiprināts Ministru kabineta 2020.gada 28.janvāra sēdē); https://likumi.lv/ta/id/342214-latvijas-strategija-klimatneitralitates-sasniegsanai-lidz-2050-gadam

[6] Klimatneitralitāte - stāvoklis, kurā visas antropogēnās siltumnīcefekta gāzu emisijas tiek pilnā apmērā kompensētas ar oglekļa dioksīda piesaisti vai uztveršanu

[7] https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-20212030-gadam

[8] Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regula 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013

[9] https://reportnet.europa.eu/public/country/LV

[10] Vairāk informācijas: https://www.consilium.europa.eu/en/policies/green-deal/fit-for-55-the-eu-plan-for-a-green-transition/#package

[11] https://energy.ec.europa.eu/document/download/27d9ec6a-3ee8-45da-ba70-ea6f578e3f53_en?filename=Biomethane_fiche_LV_web.pdf

[12] https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/atveselosanas-fonds-main/latvijas-atveselosanas-fonda-plans

[13] https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/atveselosanas-fonds-main/latvijas-atveselosanas-fonda-plans

[14] Ekonomikas ministrijas mājas lapa par Eiropas Semestri: https://www.em.gov.lv/lv/eiropas-semestris

[15] Līdzīgi kā, piemēram, Igaunijā "Elering", Lietuvā "Amber Grid" un Somijā "Gasgrid Finland"

[16] Pēdējais SPRK vērtējums - https://www.sprk.gov.lv/sites/default/files/cmaa_files/Padomes%20lemumsN153D19122023_ST_neatkar_2022.pdf

[17] https://likumi.lv/ta/id/345848-par-latvijas-atveselosanas-un-noturibas-mehanisma-plana-papildinajumu

[18] ST 15569/23; ST 15569/23 ADD 1

[19] Atveseļošanas fonda plāna Darbības kārtība, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvija; apstiprināta ar Ministru kabineta 2022.gada 1.februāra noteikumiem Nr.90, grozījumi apstiprināti ar Ministru kabineta 2024.gada 12.marta noteikumiem Nr. 169

[20] AER ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijus Latvijā nosaka Ministru kabineta 2022. gada 8. novembra noteikumi Nr. 686 “Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem”, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu.
Šobrīd Klimata un enerģētikas ministrija strādā pie normatīvā regulējuma izstrādes, lai līdz 2025. gada 21. maijam pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2023/2413 (2023. gada 18. oktobris), ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu 2018/2001, Regulu 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu 2015/652 un attiecīgos īstenošanas un deleģētos aktus

[21] https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/atveselosanas-fonds-main/vadlinijas-informativa-zinojuma-vai-ministru-kabineta-noteikumu-izstradei-par-eiropas-savienibas-atveselosanas-un-noturibas-mehanisma-plana-reformas-vai-investicijas-ieviesanu

[22] Atveseļošanas fonda nolīgums; apstiprināts ar Ministru kabineta 2021.gada 24.augusta noteikumiem Nr. 585 “Par Latvijas Republikas un Eiropas Komisijas finansēšanas nolīgumu par Atveseļošanas un noturības mehānismu”

 

Nē

Nē

Sabiedrība kopumā, t.sk. iedzīvotāji, kā arī AS “Sadales tīkls”, AS “Augstsprieguma tīkls”, AS “Conexus Baltic Grid” un AS “Latvenergo” kā finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri.
Finansējuma saņēmējiem, īstenojot projektus, ir jāņem vērā MK noteikumu projektā noteiktais pieejamais Atveseļošanas fonda finansējums un sasniedzamās minimālās investīciju rādītāju vērtības.
Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijā un dabasgāzes pārvades sistēmas attīstīšanā nav iesaistītas biedrības un nodibinājumi, līdz ar to tās netiek iesaistītas šīs investīcijas īstenošanā.

Jā

Nē

Nē

Jā

Nē

-