23-TA-2121: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumos Nr. 95 "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts izstrādāts ar mērķi veicināt mājokļu pieejamību ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti, samazinot pirmo iemaksu mājokļa iegādei ar hipotekāro kredītu un iespējām kvalitatīvāk pielāgot mājokli.
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts izstrādāts, lai pieaugošo EURIBOR likmju dēļ finansiāli atbalstītu personas, kuras ieguvušas vidējo profesionālo vai augstāko izglītību un kuras nepārsniedz 35 gadu vecumu un saņēmušas AS “Attīstības finanšu institūcija ALTUM” (turpmāk - Altum) garantiju mājokļa iegādei (turpmāk – jaunie speciālisti).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Piemērot atbalsta programmas "Balsts" subsīdiju ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti vai dzīvo pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja viņai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa neatkarīgi no bērnu skaita ģimenēm. Kā arī jaunajiem speciālistiem piemērot garantijas maksu samazinātā apmērā atbilstoši Altum cenrādim.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumu Nr. 95 "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai" (turpmāk - MK noteikumi Nr.95) mērķis ir veicināt mājokļu pieejamību dažādām iedzīvotāju grupām. MK noteikumos Nr. 95 ir ietverta atbalsta programma “Balsts” (turpmāk – Programma Balsts), kurā tiek piešķirta subsīdija mājokļa iegādei daudzbērnu ģimenēm (3 un vairāk bērni). Programma Balsts tika izstrādāta ar mērķi saīsināt pirmās iemaksas uzkrāšanai nepieciešamo laiku vai segt to pilnībā mājokļa iegādei ar hipotekārā kredīta palīdzību. Programma Balsts līdz 2023. gada 30. jūnijam ir sniegusi atbalstu mājokļa iegādei 1054 daudzbērnu ģimenēm, kurās aug 3312 bērni.
MK noteikumi Nr. 95 paredz arī garantiju piešķiršanu jaunajiem speciālistiem mājokļa iegādei (turpmāk - jauno speciālistu programma). Jauno speciālistu programma kopš tās uzsākšanas 2018. gada martā līdz 2023. gada 30. jūnijam, ir palīdzējusi tikt pie mājokļiem 5400 jaunajiem speciālistiem.
MK noteikumi Nr. 95 paredz arī garantiju piešķiršanu jaunajiem speciālistiem mājokļa iegādei (turpmāk - jauno speciālistu programma). Jauno speciālistu programma kopš tās uzsākšanas 2018. gada martā līdz 2023. gada 30. jūnijam, ir palīdzējusi tikt pie mājokļiem 5400 jaunajiem speciālistiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā Programmas Balsts mērķi, kas paredz samazināt pirmo iemaksu mājokļa iegādei daudzbērnu ģimenēm, ģimenēm kurās aug bērns ar invaliditāti vai pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu ar I vai II grupas invaliditāti ir nepieciešams papildus finansējums mājokļa pielāgošanai, lai uzlabotu tā piekļūstamību, kā arī ikdienas izdevumi bērna vajadzību nodrošināšanai var būt lielāki nekā tas ir veselam bērnam (medikamenti, īpašs transports, u.c. izmaksas), tādēļ rīcībā esošie ienākumi neļauj sakrāt pietiekamus naudas līdzekļus, lai sakrātu pirmajai iemaksai hipotekārajam aizdevumam. Balstoties uz Labklājības ministrijas veikto aptauju “Cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem par mājokļa vides pieejamības pielāgojumu nepieciešamību”[1], 77% no respondentiem ir atzīmējuši, ka viņiem nepieciešams pielāgot mājokli. Kopumā Latvijā ir 9195 nepilngadīgi bērni ar invaliditāti, kuri ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas uzskaitē un 1179 pilngadīgas personas līdz 24 gadu vecumam ar I un II grupas invaliditāti. Lai nodrošinātu projekta ietvaros apstrādājamo veselības datu apstrādi Regulas prasībām, ar protokollēmumu tiek uzdots Ekonomikas ministrijai sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, tādejādi aizdevējam nosakot tiesisko pamatu bērna ar invaliditāti vai pilngadīgas personas ar I vai II invaliditātes grupu invaliditātes apliecības kopijas apstrādei nolūkā, lai pārliecinātos ,vai atbalsta saņēmējs ir tiesīgs saņemt subsīdiju "Balsts". Tās ietvaros tiek sniegta palīdzība personām, ar kuru dzīvo un kuru apgādībā ir bērns ar invaliditāti, dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai.
[1] Aptauja par mājokļa vides pieejamības pielāgojumu nepieciešamību (2021), pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/aptauja-par-majokla-vides-pieejamibas-pielagojumu-nepieciesamibu-26042021
[1] Aptauja par mājokļa vides pieejamības pielāgojumu nepieciešamību (2021), pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/aptauja-par-majokla-vides-pieejamibas-pielagojumu-nepieciesamibu-26042021
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā mājokļu piekļūstamības izaicinājumus, izmaksas mājokļa pielāgošanai atbilstoši bērna vajadzībām (platākas durvis, specifiska augstuma tualetes podi, uzbrauktuves, specializētas gultas, utt.), kā arī papildus ikdienas izdevumus, kas saistīti ar bērna vajadzību apmierināšanu, ir nepieciešams paplašināt Programmu Balsts atbalstu piemērojot to arī ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti vai pilngadīga persona līdz 24 gadu vecumam ar I vai II grupas invaliditāti, neatkarīgi no bērnu skaita, lai pēc iespējas atvieglotu slogu pirmās iemaksas sakrāšanai, lai ģimene varētu iegādāties mājokli ar hipotekārā aizdevuma palīdzību. Piesakoties Programmai Balsts, bērna vai personas vecākiem ir nepieciešams iesniegt derīgu invaliditātes apliecības kopiju, kas atbilst Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumiem Nr. 805 “Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi” 11. pielikumam. Ņemot vērā Labklājības ministrijas sniegto informāciju, invaliditātes apliecības saņemšana pēc invaliditātes statusa piešķiršanas ir brīvprātīga un tā pārsvarā tiek izmantota, lai saņemtu bezmaksas sabiedriskā transporta braucienus. Ievērojot minēto, ne visiem invaliditātes apliecība ir izveidota, tāpēc projekts paredz, ka atbalsta saņēmējam ir iespēja arī iesniegt derīgu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumu par invaliditāti kopiju (turpmāk - lēmuma kopija). Invaliditātes apliecībai vai lēmuma kopijai ir jābūt ar derīgu termiņu brīdī, kad tiek iesniegts pieteikums aizdevuma saņemšanai. Noteikumu projekts paredz, ka atbalsts personām, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns ar invaliditāti vai pilngadīga persona ar I vai II invaliditātes grupu, kas nav sasniegusi 24 gadu vecumu iekļaujas šo noteikumu 3.2.1. punktā minēto personu lokā. Lai nodrošinātu projekta ietvaros apstrādājamo veselības datu apstrādi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) prasībām, ar protokollēmumu tiek uzdots Ekonomikas ministrijai sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, tādējādi aizdevējam nosakot tiesisko pamatu bērna ar invaliditāti vai pilngadīgas personas ar I vai II invaliditātes invaliditātes apliecības lēmuma kopijas apstrādei nolūkā, lai pārliecinātos, vai atbalsta saņēmējs ir tiesīgs saņemt subsīdiju "Balsts".
Problēmas apraksts
Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Regula), komercbankām un Altum nav tiesiska pamatojuma pieprasīt no atbalsta saņēmējiem informāciju par viņu deklarēto dzīves vietu.
Risinājuma apraksts
Ievērojot Regulas prasības, atbalsta programmas saņēmējam ir nepieciešams iesniegt izziņu par savu un bērnu deklarēto dzīves vietu, ja komercbankas informāciju nevar iegūt no valsts informācijas sistēmām. Ņemot vērā, ka bankām ir piekļuves valsts informācijas sistēmām, kurā ir informācija par personu deklarētajām dzīvesvietas adresēm, projekts papildināts ar tiesībām bankām saņemt izziņu par deklarēto dzīves vietu, lai varētu piešķirt garantiju, ja šo informāciju dažādu iemeslu dēļ nevar iegūt no valsts informācijas sistēmām. Deklarētā dzīves vieta garantijas piešķiršanas brīdī ietekmē garantijas spēkā esamību. Izziņu iespējams pieprasīt arī attālināti izmantojot e-adresi vai sūtot brīvās formas iesniegumu, kas parakstīts ar drošu elektronisku parakstu, uz e-pasta adresi pasts@pmlp.gov.lv vai jebkuras teritoriālās nodaļas e-pasta adresi, pa pastu, sūtot brīvas formas iesniegumu uz jebkuru PMLP klientu apkalpošanas nodaļu vai ierodoties klātienē. Vairāk informāciju par deklarētās dzīves vietas izziņu var uzzināt: https://www.pmlp.gov.lv/lv/izzina-par-sevi-vai-citu-personu
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka jauno speciālistu programmā maksa par garantijas prēmiju ir komerclikme 4.8%, jo programmas īstenošanai netiek nodrošināts publiskais finansējums, kas atbilstoši Attīstības finanšu institūcija likuma 12.3.pantam nepieciešams risku segumam jebkurai Altum īstenotajai programmai, Altum programmu īsteno ar saviem resursiem bez publiska finansējuma, šādi nosedzot visus programmas ieviešanas riskus un izmaksas, taču ņemot vērā pieaugošās EURIBOR likmes, ir nepieciešams samazināt garantijas prēmijas komerclikmi, lai finansiāli atbalstītu jaunos speciālistus.
Risinājuma apraksts
Lai Altum operatīvi varētu nodrošināt likmes samazināšanu, noteikumu projekts paredz svītrot nosacījumus par garantijas maksu un maksu noteikt Altum cenrādī, ar ko varēs iepazīties Altum tīmekļa vietnē. Arī citās Altum īstenotajās programmās maksa tiek noteikta Altum valdes apstiprinātā cenrādī Altum tīmekļa vietnē, kā piemēram, komersanu un lauksaimnieku kredīta garantijām.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Labklājības ministrijas veiktā aptauja “Cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem par mājokļa vides pieejamības pielāgojumu nepieciešamību” [2]
[2] Aptauja par mājokļa vides pieejamības pielāgojumu nepieciešamību (2021), pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/aptauja-par-majokla-vides-pieejamibas-pielagojumu-nepieciesamibu-26042021
[2] Aptauja par mājokļa vides pieejamības pielāgojumu nepieciešamību (2021), pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/aptauja-par-majokla-vides-pieejamibas-pielagojumu-nepieciesamibu-26042021
Apraksts
Aptaujas mērķis ir identificēt tās grūtības, ar kurām visbiežāk saskaras personas ar kustību traucējumiem, kurām ir ierobežotas pārvietošanās spējas, līdz ar to apgrūtināta piekļuve valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem un nodarbinātībai. Ar aptaujas palīdzību tika iegūta informācija, kādi mājokļa pielāgojumi ir nepieciešami, lai cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem varētu brīvi justies gan savā mājoklī, gan arī izkļūt no mājokļa.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- personas ar invaliditāti
- Personas, kuras ieguvušas vidējo profesionālo vai augstāko izglītību un kuri nepārsniedz 35 gadu vecumu
Ietekmes apraksts
Projekts veicinās mājokļu pieejamību personām ar invaliditāti samazinot pirmo iemaksu hipotekārajam kredītam un atbalstīs jaunos speciālistus, kuri ir saņēmuši atbalstu Jauno speciālistu garantiju programmā EURIBOR pieauguma laikā.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Projekts veicinās ģimeņu kreditēšanas iespējas mājokļa iegādei vai būvniecībai.
Nozare
Būvniecība, Finanšu un apdrošināšanas darbības, Citi pakalpojumi
Nozaru ietekmes apraksts
Projekts veicinās būvniecības pakalpojumu pieprasījumu mājokļa pielāgošanai vai jauna mājokļa būvniecībai.
Projekts veicinās ģimeņu kreditēšanās iespējas mājokļa iegādei.
Projekts veicinās ieguldījumus nekustamā īpašuma tirgū.
Projekts veicinās ģimeņu kreditēšanās iespējas mājokļa iegādei.
Projekts veicinās ieguldījumus nekustamā īpašuma tirgū.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
0,00
personas ar invaliditāti
palielinās
Vērtības nozīme:
0,00
0,50
Nepieciešamais laiks, lai izveidotu invaliditātes apliecinoša dokumenta kopiju vai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumu par invaliditāti kopiju.
27
Indikatīvais bērnu skaits gadā, kas saņemtu atbalstu.
1
Kopju ir nepieciešams iesniegt tikai vienu reizi - pirms tiek saņemts bankas aizdevums dzīvojamās telpas iegādei.
0,00
Noteikumu projekts paredz kredītiestādē iesniegt invaliditātes apliecinoša dokumenta kopiju vai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumu par invaliditāti kopiju, kas nozīmē, ka precīzi noteikt administratīvās izmaksas nevar, jo situācija katrā no ģimenēm var būt dažāda, proti, citām ģimenēm ir iespēja bez maksas izveidot dokumenta kopiju mājās vai darbā, citām ģimenēm ir nepieciešams doties uz specializētu pakalpojuma sniegšanas vietu, lai izveidotu šādu dokumenta kopiju.
Personas, kuras ieguvušas vidējo profesionālo vai augstāko izglītību un kuri nepārsniedz 35 gadu vecumu
neietekmē
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
0,00
visi uzņēmumi
Kopā
0,00
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
20,00
personas ar invaliditāti
Jā
Vērtības nozīme:
2,50
Maksa par izziņas saņemšanu par deklarēto dzīvesvietas adresi no PMLP
8
Ievērojot, ka tiek progrnozēts, ka atbalstam ik gadu pieteiksies 27 ģimenes, kurās aug bērns ar invaliditāti, tiek prognozēts, ka kopējais personu skaits, kurām būtu jāiesniedz izziņas par deklarēto dzīvesvietu skaitu būtu 81 (katrā atbalsta pieteikumā 1 pieaugušais un divi bērni), taču tas ir situācijā, ja 100% gadījumu informāciju nevar izgūt no valsts informācijas sistēmām. Tiek pieņemts, ka aptuveni 10% no situācijām komercbankas nevarēs izgūt informāciju no valsts informācijas sistēmām.
20,00
Ņemot vērā, ka no PMLP ir nepieciešams saņemt izziņu par deklarēto dzīvesvietu (ja informāciju nav iespējams izgūt no valsts informācijas sistēmām) gan aizņēmuma saņēmējam, gan tā bērniem, vienas personas izziņa maksā 2.50 EUR un tā var būt mainīga atkarībā no bērnu skaita ģimenē. Ņemot vērā, ka vidējais bērnu skaits ģimenē balstoties uz oficiālās statistikas portāla datiem ir 1.6 bērni uz mājsaimniecību, bērnu skaits ģimenē noapaļots uz augšu.
Personas, kuras ieguvušas vidējo profesionālo vai augstāko izglītību un kuri nepārsniedz 35 gadu vecumu
Nē
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
0,00
visi uzņēmumi
Nē
Kopā
20,00
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Ņemot vērā, ka Programmā Balsts, kuru piemēro daudzbērnu ģimenēm, no 2022. gada piešķirtā finansējuma 3 600 000 EUR apmērā, 2022. gadā subsīdijas tika izsniegtas 3 088 000 EUR apmērā un šobrīd ir izveidojies finansējuma pārpalikums 512 000 EUR apmērā (3 600 000 – 3 088 000 = 512 000).
2022. gadā subsīdija tik izsniegta daudzbērnu ģimenēm, kurās dzīvo 1 184 bērni, kas kopumā sastāda 0.26 % no visiem bērniem Latvijā , kas nav sasnieguši 24 gadu vecumu ( 1184 / 459 894 * 100 = 0.26%) . Kopējais bērnu skaits, kas nav sasniedzis 24 gadu vecumu ir 459 894.
Piemērojot proporcionalitāti, proti, ja atbalstu saņemtu tikpat liels īpatsvars bērnu ar invaliditāti vai pilngadīgu personu, kuras nav sasniegušas 24 gadu vecumu un personai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa, atbalstu saņemtu 27 bērni gadā (0.26% * 10 374 = 27). Latvijā ir 9195 nepilngadīgi bērni ar invaliditāti un 1179 pilngadīgas personas, kas nav sasniegušas 24 gadu vecumu ar I un II grupas invaliditāti, kopā 10 374.
Ņemot vērā, ka subsīdija tiks piešķirta 8 000 EUR apmērā, MK noteikumu Nr.95 grozījumu īstenošanai būtu nepieciešams 216 000 EUR finansējums gadā, kas šobrīd veido jau piešķirtā finansējuma pārpalikumu (27 * 8000 = 216 000).
Nepieciešamais finansējums atbalsta programmas "Balsts" subsīdiju piemērošanai ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti vai dzīvo pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja viņai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa, tiks nodrošināts no norādītās finansējuma ekonomijas Altum budžetā un turpmākajiem gadiem Ekonomikas ministrijas budžetā atbalsta programmai “Balsts” paredzētā finansējuma ietvaros.
Lai nodrošinātu noteikumu projektā paredzēto garantijas prēmijas komerclikmes samazinājumu jaunajiem speciālistiem, finansējums no valsts budžeta nav nepieciešams, jo izmaksas, kas attiecās uz Jauno speciālistu garantijas maksu, tiks segtas no ALTUM iepriekšējos gados gūtās peļņas šīs programmas darbības ietvaros.
Ievērojot Attīstības finanšu institūcijas likuma 12.panta trešajā un ceturtajā daļā noteikto, ir izvērtēts un tiek apstiprināts, ka noteikumu projekts neietekmē kopējās programmas darbības rādītāju novērtējumu un nav nepieciešams aktualizēt esošo programmas novērtējumu.
2022. gadā subsīdija tik izsniegta daudzbērnu ģimenēm, kurās dzīvo 1 184 bērni, kas kopumā sastāda 0.26 % no visiem bērniem Latvijā , kas nav sasnieguši 24 gadu vecumu ( 1184 / 459 894 * 100 = 0.26%) . Kopējais bērnu skaits, kas nav sasniedzis 24 gadu vecumu ir 459 894.
Piemērojot proporcionalitāti, proti, ja atbalstu saņemtu tikpat liels īpatsvars bērnu ar invaliditāti vai pilngadīgu personu, kuras nav sasniegušas 24 gadu vecumu un personai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa, atbalstu saņemtu 27 bērni gadā (0.26% * 10 374 = 27). Latvijā ir 9195 nepilngadīgi bērni ar invaliditāti un 1179 pilngadīgas personas, kas nav sasniegušas 24 gadu vecumu ar I un II grupas invaliditāti, kopā 10 374.
Ņemot vērā, ka subsīdija tiks piešķirta 8 000 EUR apmērā, MK noteikumu Nr.95 grozījumu īstenošanai būtu nepieciešams 216 000 EUR finansējums gadā, kas šobrīd veido jau piešķirtā finansējuma pārpalikumu (27 * 8000 = 216 000).
Nepieciešamais finansējums atbalsta programmas "Balsts" subsīdiju piemērošanai ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti vai dzīvo pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja viņai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa, tiks nodrošināts no norādītās finansējuma ekonomijas Altum budžetā un turpmākajiem gadiem Ekonomikas ministrijas budžetā atbalsta programmai “Balsts” paredzētā finansējuma ietvaros.
Lai nodrošinātu noteikumu projektā paredzēto garantijas prēmijas komerclikmes samazinājumu jaunajiem speciālistiem, finansējums no valsts budžeta nav nepieciešams, jo izmaksas, kas attiecās uz Jauno speciālistu garantijas maksu, tiks segtas no ALTUM iepriekšējos gados gūtās peļņas šīs programmas darbības ietvaros.
Ievērojot Attīstības finanšu institūcijas likuma 12.panta trešajā un ceturtajā daļā noteikto, ir izvērtēts un tiek apstiprināts, ka noteikumu projekts neietekmē kopējās programmas darbības rādītāju novērtējumu un nav nepieciešams aktualizēt esošo programmas novērtējumu.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Tika veikta publiskā apspriešana
6.4. Cita informācija
Noteikumu projekta grozījumu iniciatīva ir balstīta uz saņemtajiem iesniegumiem no privātpersonām, kuras lūgušas pārskatīt "Balsts" piešķiršanas nosacījumus, piemērojot to arī ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti neatkarīgi no bērnu skaita ģimenē.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts veicinās sasniegt Latvijas nacionālā attīstības plāna 2021. – 2027. gadam rīcības virziena mērķa indikatoru 346 un rīcības virziena uzdevumus 351, 352, 353.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts veicinās mājokļu pieejamību ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti samazinot pirmo iemaksu mājokļa iegādei ar hipotekāro kredītu. Projekts atbalstīs atbalstīs jaunos speciālistus, kuri ir saņēmuši atbalstu Jauno speciālistu garantiju programmā EURIBOR pieauguma laikā.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts veicinās mājokļu pieejamību bērniem ar invaliditāti samazinot pirmo iemaksu mājokļa iegādei ar hipotekāro kredītu un iespējām kvalitatīvāk pielāgot mājokli.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts nodrošina tiesisko pamatu aizdevējam apstrādāt informāciju par atbalsta saņēmēja un tā bērna deklarēto dzīves vietu. Minētās izziņas aizdevējam iesniedz atbalsta saņēmējs. Datu apstrāde nepieciešama, lai pārliecinātos vai persona, kura saņem atbalstu dzīvo kopā ar bērnu. Datu apstrādes pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk - Regula) 6. panta 1. punkta e. apakšpunkts: "apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras" un likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 27.1 panta pirmā daļas.
Projekts paredz tiesisko pamatu aizdevējam apstrādāt bērna ar invaliditāti vai pilngadīgas personas ar I vai II invaliditātes grupu dzimšanas apliecības kopiju vai cita dokumenta kopiju, kas apliecina bērna vai personas tiesisko statusu, un invaliditātes apliecības kopiju vai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmuma par invaliditāti kopiju. Minētos dokumentus aizdevējam iesniedz atbalsta saņēmējs. Datu apstrāde nepieciešama, lai pārliecinātos ,vai atbalsta saņēmējs ir tiesīgs saņemt subsīdiju "Balsts", ja atbalsta saņēmējs apgalvo, ka ar to aug bērns ar invaliditāti. Datu apstrādes pamats ir Regulas 6. panta 1. punkta e. apakšpunkts, 9. panta 2. punkta b apakšpunkts: "apstrāde ir vajadzīga, lai realizētu pārziņa pienākumus un īstenotu pārziņa vai datu subjekta konkrētas tiesības nodarbinātības, sociālā nodrošinājuma un sociālās aizsardzības tiesību jomā, ciktāl to pieļauj Savienības vai dalībvalsts tiesību akti vai koplīgums atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktiem, paredzot piemērotas garantijas datu subjekta pamattiesībām un interesēm" un likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 27.1 panta pirmā daļa un otrā daļa. Lai nodrošinātu projekta ietvaros apstrādājamo veselības datu apstrādi Regulas prasībām, ar protokollēmumu tiek uzdots Ekonomikas ministrijai sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, tādejādi aizdevējam nosakot tiesisko pamatu bērna ar invaliditāti vai pilngadīgas personas ar I vai II invaliditātes grupu dzimšanas apliecības kopijas vai cita dokumenta kopijas, kas apliecina bērna vai personas tiesisko statusu, un invaliditātes apliecības kopijas apstrādei nolūkā, lai pārliecinātos ,vai atbalsta saņēmējs ir tiesīgs saņemt subsīdiju "Balsts". Tās ietvaros tiek sniegta palīdzība personām, ar kuru dzīvo un kuru apgādībā ir bērns ar invaliditāti, dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai. Finansējums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 27.1 panta otrajā daļā precizētajam personu lokam, kas var pretendēt uz valsts sniegto palīdzību, tiks nodrošināts anotācijas 3.sadaļā norādītā Ekonomikas ministrijas budžetā un Altum budžetā esošā finansējuma ietvaros.
Projekts paredz tiesisko pamatu aizdevējam apstrādāt bērna ar invaliditāti vai pilngadīgas personas ar I vai II invaliditātes grupu dzimšanas apliecības kopiju vai cita dokumenta kopiju, kas apliecina bērna vai personas tiesisko statusu, un invaliditātes apliecības kopiju vai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmuma par invaliditāti kopiju. Minētos dokumentus aizdevējam iesniedz atbalsta saņēmējs. Datu apstrāde nepieciešama, lai pārliecinātos ,vai atbalsta saņēmējs ir tiesīgs saņemt subsīdiju "Balsts", ja atbalsta saņēmējs apgalvo, ka ar to aug bērns ar invaliditāti. Datu apstrādes pamats ir Regulas 6. panta 1. punkta e. apakšpunkts, 9. panta 2. punkta b apakšpunkts: "apstrāde ir vajadzīga, lai realizētu pārziņa pienākumus un īstenotu pārziņa vai datu subjekta konkrētas tiesības nodarbinātības, sociālā nodrošinājuma un sociālās aizsardzības tiesību jomā, ciktāl to pieļauj Savienības vai dalībvalsts tiesību akti vai koplīgums atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktiem, paredzot piemērotas garantijas datu subjekta pamattiesībām un interesēm" un likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 27.1 panta pirmā daļa un otrā daļa. Lai nodrošinātu projekta ietvaros apstrādājamo veselības datu apstrādi Regulas prasībām, ar protokollēmumu tiek uzdots Ekonomikas ministrijai sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, tādejādi aizdevējam nosakot tiesisko pamatu bērna ar invaliditāti vai pilngadīgas personas ar I vai II invaliditātes grupu dzimšanas apliecības kopijas vai cita dokumenta kopijas, kas apliecina bērna vai personas tiesisko statusu, un invaliditātes apliecības kopijas apstrādei nolūkā, lai pārliecinātos ,vai atbalsta saņēmējs ir tiesīgs saņemt subsīdiju "Balsts". Tās ietvaros tiek sniegta palīdzība personām, ar kuru dzīvo un kuru apgādībā ir bērns ar invaliditāti, dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai. Finansējums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 27.1 panta otrajā daļā precizētajam personu lokam, kas var pretendēt uz valsts sniegto palīdzību, tiks nodrošināts anotācijas 3.sadaļā norādītā Ekonomikas ministrijas budžetā un Altum budžetā esošā finansējuma ietvaros.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts veicinās mājokļu pieejamību bērniem ar invaliditāti samazinot pirmo iemaksu mājokļa iegādei ar hipotekāro kredītu un iespējām kvalitatīvāk pielāgot mājokli.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi