23-TA-2132: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2023. gada 26. septembra sēdes protokola Nr.47 42. § "Informatīvais ziņojums "Par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.–2027. gadam izstrādes virzību"" 6. punkts paredz uzdevumu Finanšu ministrijai sagatavot un finanšu ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" pavadošo likumprojektu paketē grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (turpmāk - Likums), kurā ietvertais regulējums tiek salāgots to ar pašreizējo ekonomisko situāciju un veiktajiem grozījumiem citos normatīvajos aktos.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojektā precizētas normas attiecībā uz darba devēja kompensācijām, nodokļa atvieglojumiem un atbalsta maksājumiem. Ieviestas jaunas normas, ņemot vērā veiktos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un Privāto pensiju fondu likumā.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2024.
Pamatojums
Likumprojekts tiek virzīts likumprojekta “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” pavadošo likumprojektu paketē, kas stājas spēkā ar 2024. gada 1.janvāri.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ņemot vērā dažādu preču un pakalpojumu cenu būtisku pieaugumu, nepieciešams pārskatīt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk – nodoklis) neapliekamo kompensāciju un citu atbalstu apmēru. Likums jāpapildina ar jaunām normām, ņemot vērā veiktos grozījumus citos normatīvajos aktos.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. PEPP plānos veikto iemaksu attiecināšana uz attaisnotajiem izdevumiem (Likuma 10.panta pirmās daļas 5.punkts)
Pašreiz Likuma 10. panta pirmās daļas 5.punkts paredz, ka maksātāja attaisnotajos izdevumos var ietvert veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos, tāpat Likumā ir noteikti limiti šo izdevumu ietveršanai attaisnotajos izdevumos, kā arī noteikta rīcība gadījumos, ja privātajā pensiju fondā iemaksātās summas tiek izņemtas ātrāk nekā to paredz nosacījumi attaisnoto izdevumu piemērošanai. Tāpat Likumā ietverts regulējums, kā iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek piemērots izmaksātajam papildpensijas kapitālam un ienākumam no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldījuma.
Saistībā ar veiktajiem grozījumiem Privāto pensiju likumā ir nodrošināta Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija regulas (ES) Nr. 2019/1238 par Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP) (turpmāk - Regula Nr.2019/1238) tieša piemērošana, t.i., ir radīti tiesiski priekšnoteikumi Pan-Eiropas privāto pensiju produkta reģistrācijai un izplatīšanai Latvijas Republikā.
Minēto jauno, alternatīvo pensiju produktu, kas ir ieviests papildus esošajiem 3.līmeņa pensiju plāniem, varēs reģistrēt un izplatīt kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, alternatīvie ieguldījumu fondu pārvaldnieki un dzīvības apdrošināšanas sabiedrības.
Tomēr pašlaik Likumā nav atrunāta iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas kārtība PEPP plānos gūtajam ienākumam no minētiem produktiem. Nav skaidrs, vai uz PEPP produktiem attiecas tāds pats regulējums, kā uz iemaksām privātajos pensiju fondos un izmaksām no tiem, tādējādi nodokļa maksātājam nav radīta pietiekama tiesiska noteiktība.
Pašreiz Likuma 10. panta pirmās daļas 5.punkts paredz, ka maksātāja attaisnotajos izdevumos var ietvert veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos, tāpat Likumā ir noteikti limiti šo izdevumu ietveršanai attaisnotajos izdevumos, kā arī noteikta rīcība gadījumos, ja privātajā pensiju fondā iemaksātās summas tiek izņemtas ātrāk nekā to paredz nosacījumi attaisnoto izdevumu piemērošanai. Tāpat Likumā ietverts regulējums, kā iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek piemērots izmaksātajam papildpensijas kapitālam un ienākumam no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldījuma.
Saistībā ar veiktajiem grozījumiem Privāto pensiju likumā ir nodrošināta Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija regulas (ES) Nr. 2019/1238 par Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP) (turpmāk - Regula Nr.2019/1238) tieša piemērošana, t.i., ir radīti tiesiski priekšnoteikumi Pan-Eiropas privāto pensiju produkta reģistrācijai un izplatīšanai Latvijas Republikā.
Minēto jauno, alternatīvo pensiju produktu, kas ir ieviests papildus esošajiem 3.līmeņa pensiju plāniem, varēs reģistrēt un izplatīt kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, alternatīvie ieguldījumu fondu pārvaldnieki un dzīvības apdrošināšanas sabiedrības.
Tomēr pašlaik Likumā nav atrunāta iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas kārtība PEPP plānos gūtajam ienākumam no minētiem produktiem. Nav skaidrs, vai uz PEPP produktiem attiecas tāds pats regulējums, kā uz iemaksām privātajos pensiju fondos un izmaksām no tiem, tādējādi nodokļa maksātājam nav radīta pietiekama tiesiska noteiktība.
Risinājuma apraksts
1.PEPP plānos veikto iemaksu attiecināšana uz attaisnotajiem izdevumiem (grozījumi Likuma 6.1 pantā, to papildinot ar otro daļu)
Likuma 6.1 pants papildināts ar otro daļu, kura nosaka, ka Likumā ietvertie nosacījumi attiecībā uz iemaksām un izmaksām no Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētajiem privātajiem pensiju fondiem ir attiecināmi arī uz iemaksām (noguldījumiem) PEPP plānos (Regulas Nr. 2019/1238 un Privāto pensiju fonda likuma izpratnē) un izmaksām no tiem. Tas nozīmē, ka nosacījumi, kas Likumā noteikti attiecībā uz iemaksām Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētajos privātajos pensiju fondos (tajā skaitā nodokļa uzlikšanas nosacījumi, atbrīvojumi, veikto iemaksu ierobežojumi un nosacījumi apliekamā ienākuma samazināšanai vai palielināšanai), kā arī visa veida ienākumu izmaksām no minētajiem fondiem (tajā skaitā papildpensijas kapitāla, ienākuma no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas izmaksām), kā arī visi pienākumi un tiesības, kas rodas maksātājam saistībā ar veikto iemaksu iekļaušanu attaisnotajos izdevumos, ir attiecināmi arī uz atbilstoša veida iemaksām (noguldījumiem) PEPP plānos un izmaksām no tiem.
Likuma 6.1 pants papildināts ar otro daļu, kura nosaka, ka Likumā ietvertie nosacījumi attiecībā uz iemaksām un izmaksām no Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētajiem privātajiem pensiju fondiem ir attiecināmi arī uz iemaksām (noguldījumiem) PEPP plānos (Regulas Nr. 2019/1238 un Privāto pensiju fonda likuma izpratnē) un izmaksām no tiem. Tas nozīmē, ka nosacījumi, kas Likumā noteikti attiecībā uz iemaksām Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētajos privātajos pensiju fondos (tajā skaitā nodokļa uzlikšanas nosacījumi, atbrīvojumi, veikto iemaksu ierobežojumi un nosacījumi apliekamā ienākuma samazināšanai vai palielināšanai), kā arī visa veida ienākumu izmaksām no minētajiem fondiem (tajā skaitā papildpensijas kapitāla, ienākuma no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas izmaksām), kā arī visi pienākumi un tiesības, kas rodas maksātājam saistībā ar veikto iemaksu iekļaušanu attaisnotajos izdevumos, ir attiecināmi arī uz atbilstoša veida iemaksām (noguldījumiem) PEPP plānos un izmaksām no tiem.
Problēmas apraksts
2. Darba devēja kompensācijas par darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu (grozījumi Likuma 8.pantā, papildinot to ar 19.1, 19.2 un 19.3 daļu)
Darba likuma 76.panta ceturtā daļa paredz, ka darbinieks un darba devējs var vienoties par darba veikšanu attālināti, un darbinieka izdevumus, kas saistīti ar attālināta darba veikšanu, sedz darba devējs, ja darba līgumā vai darba koplīgumā, kas noslēgts ar darbinieku arodbiedrību, nav noteikts citādi.
Ņemot vērā COVID-19 izsludināto ārkārtējo situāciju, kā arī, ņemot vērā tehnoloģiskās iespējas, kas saistīta ar plaši īstenoto attālinātā darba praksi, ar Saeimā 2020. gada 27. novembrī un 2021. gada 16. novembrī pieņemtajiem grozījumiem Likuma pārejas noteikumu 159.punktā noteikts, ka 2021., 2022. un taksācijas gadā no aplikšanas ar nodokli atbrīvo ar attālinātā darba veikšanu saistītās izdevumu kompensāciju summas, kuras atbilstoši Darba likumam darba ņēmējam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 euro.
Lai piemērotu minēto atbrīvojumu jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:
1) vienošanās par attālināta darba veikšanu ir noteikta darba līgumā vai ar darba devēja rīkojumu un ir norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē;
2) ar attālinātā darba veikšanu saistītos izdevumus sedz darba devējs, kuram ir iesniegta darbinieka algas nodokļa grāmatiņa;
3) ar attālinātā darba veikšanu saistīto izdevumu apmēri tiek noteikti proporcionāli slodzei un līgumā vai rīkojumā norādīto attālinātā darba dienu skaitam mēnesī, ja darbs tiek veikts gan attālināti, gan darba vietā.
Veiktā analīze par šīs normas līdzšinējo darbību, kā arī paredzamās tendences saistībā ar plašāku pāreju uz tādu darba organizācijas modeli, kas ietver attālināto darbu, tādējādi minētās normas darbība tika pagarināta un tā ir spēkā arī 2023. taksācijas gadā. Iepriekš minētais liecina par nepieciešamību noteikt šādu atbrīvojumu kā pastāvīgu normu. Turklāt, ņemot vērā dažādu preču un pakalpojumu cenu būtisku pieaugumu, nepieciešams palielināt ar nodokli neapliekamās kompensācijas apmēru.
Darba likuma 76.panta ceturtā daļa paredz, ka darbinieks un darba devējs var vienoties par darba veikšanu attālināti, un darbinieka izdevumus, kas saistīti ar attālināta darba veikšanu, sedz darba devējs, ja darba līgumā vai darba koplīgumā, kas noslēgts ar darbinieku arodbiedrību, nav noteikts citādi.
Ņemot vērā COVID-19 izsludināto ārkārtējo situāciju, kā arī, ņemot vērā tehnoloģiskās iespējas, kas saistīta ar plaši īstenoto attālinātā darba praksi, ar Saeimā 2020. gada 27. novembrī un 2021. gada 16. novembrī pieņemtajiem grozījumiem Likuma pārejas noteikumu 159.punktā noteikts, ka 2021., 2022. un taksācijas gadā no aplikšanas ar nodokli atbrīvo ar attālinātā darba veikšanu saistītās izdevumu kompensāciju summas, kuras atbilstoši Darba likumam darba ņēmējam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 euro.
Lai piemērotu minēto atbrīvojumu jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:
1) vienošanās par attālināta darba veikšanu ir noteikta darba līgumā vai ar darba devēja rīkojumu un ir norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē;
2) ar attālinātā darba veikšanu saistītos izdevumus sedz darba devējs, kuram ir iesniegta darbinieka algas nodokļa grāmatiņa;
3) ar attālinātā darba veikšanu saistīto izdevumu apmēri tiek noteikti proporcionāli slodzei un līgumā vai rīkojumā norādīto attālinātā darba dienu skaitam mēnesī, ja darbs tiek veikts gan attālināti, gan darba vietā.
Veiktā analīze par šīs normas līdzšinējo darbību, kā arī paredzamās tendences saistībā ar plašāku pāreju uz tādu darba organizācijas modeli, kas ietver attālināto darbu, tādējādi minētās normas darbība tika pagarināta un tā ir spēkā arī 2023. taksācijas gadā. Iepriekš minētais liecina par nepieciešamību noteikt šādu atbrīvojumu kā pastāvīgu normu. Turklāt, ņemot vērā dažādu preču un pakalpojumu cenu būtisku pieaugumu, nepieciešams palielināt ar nodokli neapliekamās kompensācijas apmēru.
Risinājuma apraksts
2. Darba devēja kompensācijas par darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu (grozījumi Likuma 8.pantā, papildinot to ar 19.1, 19.2 un 19.3 daļu)
Ar likumprojektu Likumā kā pastāvīga ietverta norma, kas atbrīvo no aplikšanas ar nodokli kompensācijas par attālināta darba veikšanu darbiniekam 40 euro apmērā, saglabājot obligātos nosacījumus tās piemērošanai.
Ar likumprojektu Likumā kā pastāvīga ietverta norma, kas atbrīvo no aplikšanas ar nodokli kompensācijas par attālināta darba veikšanu darbiniekam 40 euro apmērā, saglabājot obligātos nosacījumus tās piemērošanai.
Problēmas apraksts
3. Darbinieka ienākuma izslēgšana no algas nodokļa bāzes, ja darba devējs apmaksā darbiniekam mācību maksu par augstākās izglītības iegūšanu (grozījumi Likuma 8. pantā, kas paredz papildināt pantu ar 2.14 daļu, un Likuma 9. panta pirmo daļu papildināt ar 32.3 punktu)
Ievērojot Likuma 8.panta otrajā daļā noteikto, pie ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem tiek pieskaitīta darba alga, prēmijas, vienreizēja un sistemātiska atlīdzība un citi ienākumi, ko darbinieks saņem uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata. Ņemot vērā minēto, ja darba devējs apmaksā mācību maksu darbiniekam par tā studijām valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs, darba devēja segtā mācību maksa ir uzskatāma par darbinieka ienākumu, kas apliekams ar algas nodokli un par kuru veicamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Galvenais veids kā veicināt augstākās izglītības sasaisti ar darba tirgu un darbaspēka pieprasījuma apmierināšanu, ir risinājuma rašana attiecībā uz darba devēja maksājumiem darbiniekam par augstākās izglītības iegūšanu, kas neradītu darba devējiem nesamērīgu finanšu slogu, apliekot šādu ieguldījumu ar nodokļiem. Vienlaikus nepieciešams noteikt kritērijus, izpildoties kuriem Likumā noteiktais nodokļa atbrīvojums ir piemērojams.
Ievērojot Likuma 8.panta otrajā daļā noteikto, pie ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem tiek pieskaitīta darba alga, prēmijas, vienreizēja un sistemātiska atlīdzība un citi ienākumi, ko darbinieks saņem uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata. Ņemot vērā minēto, ja darba devējs apmaksā mācību maksu darbiniekam par tā studijām valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs, darba devēja segtā mācību maksa ir uzskatāma par darbinieka ienākumu, kas apliekams ar algas nodokli un par kuru veicamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Galvenais veids kā veicināt augstākās izglītības sasaisti ar darba tirgu un darbaspēka pieprasījuma apmierināšanu, ir risinājuma rašana attiecībā uz darba devēja maksājumiem darbiniekam par augstākās izglītības iegūšanu, kas neradītu darba devējiem nesamērīgu finanšu slogu, apliekot šādu ieguldījumu ar nodokļiem. Vienlaikus nepieciešams noteikt kritērijus, izpildoties kuriem Likumā noteiktais nodokļa atbrīvojums ir piemērojams.
Risinājuma apraksts
3. Darbinieka ienākuma izslēgšana no algas nodokļa bāzes, ja darba devējs apmaksā darbiniekam mācību maksu par augstākās izglītības iegūšanu (Likuma 8.panta papildināšana ar 2.14 daļu, 9.panta pirmās daļas papildināšana ar 32.3 punktu)
Lai neradītu darba devējam pārāk smagu finanšu slogu, apliekot darba devēja segto darbinieka mācību maksu par augstākās izglītības iegūšanu ar algas nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, Likuma 8.panta 2.14 daļā noteikts, ka darba devēja apmaksātā mācību maksa par darbinieka studijām valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs nav uzskatāma par algota darba ienākumu, ja augstākās izglītības iegūšana saistīta ar prasmju iegūšanu, kas nepieciešama darba devējam.
Darba devējs par darbinieka gūto ienākumu, kas atbilst tā segtajai darbinieka mācību maksai par augstākās izglītības iegūšanu, Likuma 17.pantā noteiktajā kārtībā aizpilda paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām, kas Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība" 116.punktā noteiktajā termiņā Elektroniskā deklarēšanas sistēmā tiek nosūtīts Valsts ieņēmumu dienestam. Minētais paziņojums, ja gūts ar nodokli neapliekams ienākums, tiek nosūtīts Valsts ieņēmumu dienestam līdz tā gada 1. februārim, kas seko taksācijas gadam, kurā darba devējs veicis mācību maksas apmaksu par darbinieka augstākās izglītības iegūšanu.
Lai neradītu darba devējam pārāk smagu finanšu slogu, apliekot darba devēja segto darbinieka mācību maksu par augstākās izglītības iegūšanu ar algas nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, Likuma 8.panta 2.14 daļā noteikts, ka darba devēja apmaksātā mācību maksa par darbinieka studijām valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs nav uzskatāma par algota darba ienākumu, ja augstākās izglītības iegūšana saistīta ar prasmju iegūšanu, kas nepieciešama darba devējam.
Darba devējs par darbinieka gūto ienākumu, kas atbilst tā segtajai darbinieka mācību maksai par augstākās izglītības iegūšanu, Likuma 17.pantā noteiktajā kārtībā aizpilda paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām, kas Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība" 116.punktā noteiktajā termiņā Elektroniskā deklarēšanas sistēmā tiek nosūtīts Valsts ieņēmumu dienestam. Minētais paziņojums, ja gūts ar nodokli neapliekams ienākums, tiek nosūtīts Valsts ieņēmumu dienestam līdz tā gada 1. februārim, kas seko taksācijas gadam, kurā darba devējs veicis mācību maksas apmaksu par darbinieka augstākās izglītības iegūšanu.
Problēmas apraksts
4. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojuma sliekšņa pārskatīšana dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summām (Likuma 8.panta piektā daļa)
Pašreiz, ievērojot Likuma 8.panta piektajā daļā noteikto, no maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētai apdrošināšanas sabiedrībai iemaksātās dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas) un veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas, kas nepārsniedz 10 procentus no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, bet ne vairāk kā 426,86 euro gadā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
- darbības termiņš dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumam (bez līdzekļu uzkrāšanas) nav īsāks par vienu gadu;
- dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma noteikumi paredz, ka apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu izmaksā apdrošinātajai personai (vai tās labuma guvējam), citas summas, kas saistītas ar līguma darbību vai tā pārtraukšanu, izmaksā darba devējam (apdrošinājuma ņēmējam), un neparedz aizdevumu izsniegšanu apdrošinātajām personām.
Ņemot vērā dažādu preču un pakalpojumu cenu būtisku pieaugumu, nepieciešams pārskatīt noteikto atbrīvojumu un palielināt ar algas nodokli neapliekamo apmēru dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas) un veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas.
Pašreiz, ievērojot Likuma 8.panta piektajā daļā noteikto, no maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētai apdrošināšanas sabiedrībai iemaksātās dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas) un veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas, kas nepārsniedz 10 procentus no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, bet ne vairāk kā 426,86 euro gadā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
- darbības termiņš dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumam (bez līdzekļu uzkrāšanas) nav īsāks par vienu gadu;
- dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma noteikumi paredz, ka apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu izmaksā apdrošinātajai personai (vai tās labuma guvējam), citas summas, kas saistītas ar līguma darbību vai tā pārtraukšanu, izmaksā darba devējam (apdrošinājuma ņēmējam), un neparedz aizdevumu izsniegšanu apdrošinātajām personām.
Ņemot vērā dažādu preču un pakalpojumu cenu būtisku pieaugumu, nepieciešams pārskatīt noteikto atbrīvojumu un palielināt ar algas nodokli neapliekamo apmēru dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas) un veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas.
Risinājuma apraksts
4. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojuma sliekšņa pārskatīšana dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summām (Grozījumi Likuma 8.panta piektajā daļā)
Likuma 8.panta piektajā daļā palielināts apdrošināšanas prēmiju kopējais apmērs, kas netiek aplikts ar algas nodokli no 426,86 euro līdz 750 euro, ja šie prēmiju maksājumi tiek veikti saskaņā ar dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu.
Likuma 8.panta piektajā daļā palielināts apdrošināšanas prēmiju kopējais apmērs, kas netiek aplikts ar algas nodokli no 426,86 euro līdz 750 euro, ja šie prēmiju maksājumi tiek veikti saskaņā ar dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu.
Problēmas apraksts
5. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojuma sliekšņa pārskatīšanas nepieciešamība atsevišķiem sociālā rakstura pakalpojumiem (Likuma 9.panta pirmās daļas 20., 25. un 27.punkts)
Likuma 9.panta pirmās daļas 20., 25. un 27.punkts paredz pēc savas būtības līdzīgu atbrīvojumu, kas saistīts ar sociāla rakstura mērķa sasniegšanu (sociālā atbalsta sniegšanu dažādām personu grupām). Pašlaik minētā atbrīvojuma apmērs ir noteikts 1000 euro gadā un tas tiek piemērots:
- palīdzībai, kas sniegta, pamatojoties uz arodbiedrības institūcijas lēmumu, no arodbiedrības naudas līdzekļiem, kuri veidojas no arodbiedrības naudas līdzekļiem, kuri veidojas no arodbiedrības biedru naudas maksājumiem un ārvalstu arodbiedrību ziedojumiem (dāvinājumiem);
- palīdzībai naudā vai citās lietās, vai pakalpojuma veidā, kas, pamatojoties uz reliģiskās organizācijas vai tās iestādes institūcijas (amatpersonas) lēmumu, sniegta no reliģiskās organizācijas vai tās iestādes naudas līdzekļiem;
- palīdzībai naudā vai citās lietās, vai pakalpojuma veidā, kas sniegta no sabiedriskā labuma organizācijas (izņemot reliģisko organizāciju) līdzekļiem, vai palīdzība, ko budžeta finansētas institūcijas, labdarības vai filantropiskas organizācijas sniegušas lietās, kurām piemērots atbrīvojums no muitas nodokļa, — 1000 euro gadā (palīdzība naudā, kas saņemta no sabiedriskā labuma organizācijas ārstniecības izdevumu segšanai (tai skaitā lai nodrošinātu slimnieka un to pavadošās personas pārvietošanos līdz ārstniecības iestādei), gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta un ar nodokli netiek aplikta, ja attiecīgās summas izlietojums ārstniecības mērķiem ir apliecināts ar attaisnojuma dokumentiem, ko uzglabā sabiedriskā labuma organizācija);
Savukārt atbrīvojums 2000 euro gadā pašlaik ir noteikts palīdzībai naudā, kas sniegta no sabiedriskā labuma organizācijas līdzekļiem personai, kura nepārtraukti slimo ilgāk par trim mēnešiem, vai personai ar invaliditāti, vai šo personu ģimenes loceklim.
Ņemot vērā dažādu preču un pakalpojumu cenu būtisku pieaugumu, ir pārskatāms šo atbrīvojumu apmēra slieksnis.
Likuma 9.panta pirmās daļas 20., 25. un 27.punkts paredz pēc savas būtības līdzīgu atbrīvojumu, kas saistīts ar sociāla rakstura mērķa sasniegšanu (sociālā atbalsta sniegšanu dažādām personu grupām). Pašlaik minētā atbrīvojuma apmērs ir noteikts 1000 euro gadā un tas tiek piemērots:
- palīdzībai, kas sniegta, pamatojoties uz arodbiedrības institūcijas lēmumu, no arodbiedrības naudas līdzekļiem, kuri veidojas no arodbiedrības naudas līdzekļiem, kuri veidojas no arodbiedrības biedru naudas maksājumiem un ārvalstu arodbiedrību ziedojumiem (dāvinājumiem);
- palīdzībai naudā vai citās lietās, vai pakalpojuma veidā, kas, pamatojoties uz reliģiskās organizācijas vai tās iestādes institūcijas (amatpersonas) lēmumu, sniegta no reliģiskās organizācijas vai tās iestādes naudas līdzekļiem;
- palīdzībai naudā vai citās lietās, vai pakalpojuma veidā, kas sniegta no sabiedriskā labuma organizācijas (izņemot reliģisko organizāciju) līdzekļiem, vai palīdzība, ko budžeta finansētas institūcijas, labdarības vai filantropiskas organizācijas sniegušas lietās, kurām piemērots atbrīvojums no muitas nodokļa, — 1000 euro gadā (palīdzība naudā, kas saņemta no sabiedriskā labuma organizācijas ārstniecības izdevumu segšanai (tai skaitā lai nodrošinātu slimnieka un to pavadošās personas pārvietošanos līdz ārstniecības iestādei), gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta un ar nodokli netiek aplikta, ja attiecīgās summas izlietojums ārstniecības mērķiem ir apliecināts ar attaisnojuma dokumentiem, ko uzglabā sabiedriskā labuma organizācija);
Savukārt atbrīvojums 2000 euro gadā pašlaik ir noteikts palīdzībai naudā, kas sniegta no sabiedriskā labuma organizācijas līdzekļiem personai, kura nepārtraukti slimo ilgāk par trim mēnešiem, vai personai ar invaliditāti, vai šo personu ģimenes loceklim.
Ņemot vērā dažādu preču un pakalpojumu cenu būtisku pieaugumu, ir pārskatāms šo atbrīvojumu apmēra slieksnis.
Risinājuma apraksts
5. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojuma sliekšņa palielināšana no 1000 euro gadā līdz 3000 euro gadā atsevišķiem sociāla rakstura atvieglojumiem (grozījumi Likuma 9.panta pirmās daļas 20., 25. un 27.punktā)
Ņemot vērā dažādu preču un pakalpojumu cenu būtisku pieaugumu, ir pārskatīts atbrīvojumu apmēra slieksnis Likuma 9.panta pirmās daļas 20., 25. un 27.punktā minētajiem ienākuma veidiem (palīdzībai, kas sniegta no arodbiedrības naudas līdzekļiem, palīdzībai no reliģiskās organizācijas vai tās iestādes naudas līdzekļiem, no sabiedriskā labuma organizācijas līdzekļiem, un visiem iepriekš minētajiem ienākumu veidiem tas noteikts vienādā apmērā, paaugstinot to līdz 3000 euro gadā.
Ņemot vērā dažādu preču un pakalpojumu cenu būtisku pieaugumu, ir pārskatīts atbrīvojumu apmēra slieksnis Likuma 9.panta pirmās daļas 20., 25. un 27.punktā minētajiem ienākuma veidiem (palīdzībai, kas sniegta no arodbiedrības naudas līdzekļiem, palīdzībai no reliģiskās organizācijas vai tās iestādes naudas līdzekļiem, no sabiedriskā labuma organizācijas līdzekļiem, un visiem iepriekš minētajiem ienākumu veidiem tas noteikts vienādā apmērā, paaugstinot to līdz 3000 euro gadā.
Problēmas apraksts
6. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu un neapliekamā minimuma piemērošana arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, ja tie gūst ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamus ienākumus, un administratīvā sloga mazināšana personām, kas piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus (Likuma 12. panta septītās un astotās daļa, 13.panta otrā un trešā daļa)
Pašreiz Likuma 13.panta otrajā daļā ir ietverta norma, kas nosaka pienākumu nodokļa maksātājam savā gada ienākumu deklarācijā uzrādīt tādas personas ienākumus, par kuru tiek izmantots atvieglojums kā par apgādībā esošu personu.
Atvieglojumu par apgādībā esošu personu, ievērojot Likuma 13.panta trešajā un sestajā daļā noteikto, var izmantot tikai tad, ja apgādībā esošās personas ar nodokli apliekamais ienākums nepārsniedz atvieglojuma apmēru (izņēmums ir laikā no 1.jūnija līdz 31.augustam gūtais ar algas nodokli apliekamais ienākums, kuru gūst apgādībā esošā persona, kas ir vecumā līdz 19 gadiem, ja tā mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē). Turklāt apgādībā esoša persona, atbilstoši Likuma 12.panta ceturtajā daļā noteiktajam, nevar piemērot neapliekamo minimumu (izņēmums ir Likumā noteiktais gadījums, ja tā gūst ar algas nodokli apliekamu ienākumu laikā no 1.jūnija līdz 31.augustam un tā atbilst Likumā noteiktajiem kritērijiem). Ņemot vērā, ka nodokļu administrēšanas vajadzībām Valsts ieņēmumu dienests informāciju par apgādībā esošo personu ienākumiem, kā arī maksātāja tiesībām piemērot atvieglojumu par apgādībā esošu persona var iegūt citādi, Likuma 13.panta otrajā daļā noteiktais ierobežojums, uzliekot nodokļa maksātājam par pienākumu deklarēt apgādībā esošās personas ienākumus, no kuriem ir aprēķināts nodoklis, nepiemērojot neapliekamo minimumu, vairs nav aktuāls.
Savukārt Likuma 12.panta septītajā daļā un 13.panta trešajā daļā ir ietverts ierobežojums, kas liedz nodokļa maksātājam tajā taksācijas gada periodā, kad tas ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, piemērot neapliekamo minimumu un 13.panta pirmās daļas 1. un 4.punktā noteiktos atvieglojumus.
Ņemot vērā Mikrouzņēmumu nodokļa likuma redakciju, kas ir spēkā no 2021. gada un kura paredz būtisku mikrouzņēmumu nodokļa likmes palielinājumu, mikrouzņēmumu nodokļa slogs pakāpeniski ir tuvināts nodokļu slogam, kāds rodas, maksājot nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vispārējā kārtībā no algota darba vai saimnieciskās darbības ienākuma.
Tādējādi, ja agrāk mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem kā personām, kuras izmanto preferenciālu nodokļa režīmu, nebija tiesības izmantot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām, tad pašlaik izvērtējot mikrouzņēmumu nodokļa sloga atšķirības, nodokļu plānošanas riskus, kā arī ievērojot apgādībā esošo personu – pamatā nepilngadīgu bērnu - intereses, būtu pieļaujams, ka turpmāk arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, ja tie gūst arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamu ienākumu, ar nodokli apliekamajam ienākumam piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām.
Pašreiz Likuma 13.panta otrajā daļā ir ietverta norma, kas nosaka pienākumu nodokļa maksātājam savā gada ienākumu deklarācijā uzrādīt tādas personas ienākumus, par kuru tiek izmantots atvieglojums kā par apgādībā esošu personu.
Atvieglojumu par apgādībā esošu personu, ievērojot Likuma 13.panta trešajā un sestajā daļā noteikto, var izmantot tikai tad, ja apgādībā esošās personas ar nodokli apliekamais ienākums nepārsniedz atvieglojuma apmēru (izņēmums ir laikā no 1.jūnija līdz 31.augustam gūtais ar algas nodokli apliekamais ienākums, kuru gūst apgādībā esošā persona, kas ir vecumā līdz 19 gadiem, ja tā mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē). Turklāt apgādībā esoša persona, atbilstoši Likuma 12.panta ceturtajā daļā noteiktajam, nevar piemērot neapliekamo minimumu (izņēmums ir Likumā noteiktais gadījums, ja tā gūst ar algas nodokli apliekamu ienākumu laikā no 1.jūnija līdz 31.augustam un tā atbilst Likumā noteiktajiem kritērijiem). Ņemot vērā, ka nodokļu administrēšanas vajadzībām Valsts ieņēmumu dienests informāciju par apgādībā esošo personu ienākumiem, kā arī maksātāja tiesībām piemērot atvieglojumu par apgādībā esošu persona var iegūt citādi, Likuma 13.panta otrajā daļā noteiktais ierobežojums, uzliekot nodokļa maksātājam par pienākumu deklarēt apgādībā esošās personas ienākumus, no kuriem ir aprēķināts nodoklis, nepiemērojot neapliekamo minimumu, vairs nav aktuāls.
Savukārt Likuma 12.panta septītajā daļā un 13.panta trešajā daļā ir ietverts ierobežojums, kas liedz nodokļa maksātājam tajā taksācijas gada periodā, kad tas ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, piemērot neapliekamo minimumu un 13.panta pirmās daļas 1. un 4.punktā noteiktos atvieglojumus.
Ņemot vērā Mikrouzņēmumu nodokļa likuma redakciju, kas ir spēkā no 2021. gada un kura paredz būtisku mikrouzņēmumu nodokļa likmes palielinājumu, mikrouzņēmumu nodokļa slogs pakāpeniski ir tuvināts nodokļu slogam, kāds rodas, maksājot nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vispārējā kārtībā no algota darba vai saimnieciskās darbības ienākuma.
Tādējādi, ja agrāk mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem kā personām, kuras izmanto preferenciālu nodokļa režīmu, nebija tiesības izmantot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām, tad pašlaik izvērtējot mikrouzņēmumu nodokļa sloga atšķirības, nodokļu plānošanas riskus, kā arī ievērojot apgādībā esošo personu – pamatā nepilngadīgu bērnu - intereses, būtu pieļaujams, ka turpmāk arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, ja tie gūst arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamu ienākumu, ar nodokli apliekamajam ienākumam piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām.
Risinājuma apraksts
6. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu un neapliekamā minimuma piemērošana arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, ja tie gūst ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamus ienākumus, un administratīvā sloga mazināšana personām, kas piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu (grozījumi Likuma 6.panta pirmajā daļā, grozījumi 12.panta 1.2 daļā un 12. panta septītās un astotās daļas izslēgšana, 13.pantā, izslēdzot otro daļu un precizējot trešo daļu)
Ar likumprojektu izslēgta Likuma 6.panta pirmajā daļā ietvertā norma, kas liedza mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam iespēju iesniegt algas nodokļa grāmatiņu ienākuma gūšanas vietā un no Likuma 12.panta izslēgta septītā un astotā daļa, kas nosaka, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs nepiemēro neapliekamo minimumu. Vienlaikus, ņemot vērā apstākli, ka mikrouzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, gūstot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamus ienākumus, turpmāk būs tiesīgs piemērot neapliekamo minimumu, tad, nosakot maksātāja diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, ir pamatoti ņemt vērā arī to maksātāja ienākumu, kuru tas ir guvis no savas saimnieciskās darbības mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusā.
Precizēta Likuma 13.panta trešā daļa, izslēdzot ierobežojumu nodokļa maksātājam tajā taksācijas gada periodā, kad tas ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, piemērot šā panta pirmās daļas 1. un 4.punktā noteiktos atvieglojumus.
Izslēgta Likuma 13.panta otrajā daļā ietvertā norma, kas nosaka pienākumu nodokļu maksātājam savā gada ienākumu deklarācijā uzrādīt personas, par kuru tiek izmantots atvieglojums kā par apgādībā esošu personu, ienākumus.
Ar likumprojektu izslēgta Likuma 6.panta pirmajā daļā ietvertā norma, kas liedza mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam iespēju iesniegt algas nodokļa grāmatiņu ienākuma gūšanas vietā un no Likuma 12.panta izslēgta septītā un astotā daļa, kas nosaka, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs nepiemēro neapliekamo minimumu. Vienlaikus, ņemot vērā apstākli, ka mikrouzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, gūstot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamus ienākumus, turpmāk būs tiesīgs piemērot neapliekamo minimumu, tad, nosakot maksātāja diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, ir pamatoti ņemt vērā arī to maksātāja ienākumu, kuru tas ir guvis no savas saimnieciskās darbības mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusā.
Precizēta Likuma 13.panta trešā daļa, izslēdzot ierobežojumu nodokļa maksātājam tajā taksācijas gada periodā, kad tas ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, piemērot šā panta pirmās daļas 1. un 4.punktā noteiktos atvieglojumus.
Izslēgta Likuma 13.panta otrajā daļā ietvertā norma, kas nosaka pienākumu nodokļu maksātājam savā gada ienākumu deklarācijā uzrādīt personas, par kuru tiek izmantots atvieglojums kā par apgādībā esošu personu, ienākumus.
Problēmas apraksts
7. Tehniski precizējumi (grozījumi Likuma 11.1 panta pirmajā, otrajā un piektajā daļā, 16.1 panta piektajā daļā, 29.panta pirmās daļas 3.punktā)
Ar 2022. gada 1. janvāri stājies spēkā Grāmatvedības likums, kas aizstāj likumu "Par grāmatvedību", savukārt Likumā joprojām ir saglabājušās atsauces uz likumu "Par grāmatvedību". Tādējādi nepieciešams veikt tehniskus precizējumus Likumā.
Ar 2022. gada 1. janvāri stājies spēkā Grāmatvedības likums, kas aizstāj likumu "Par grāmatvedību", savukārt Likumā joprojām ir saglabājušās atsauces uz likumu "Par grāmatvedību". Tādējādi nepieciešams veikt tehniskus precizējumus Likumā.
Risinājuma apraksts
7. Tehniski precizējumi (grozījumi Likuma 11.1panta pirmajā, otrajā un piektajā daļā, 16.1panta piektajā daļā, 29.panta pirmās daļas 3.punktā)
Likuma 11.1panta pirmajā, otrajā un piektajā daļā, 16.1panta piektajā daļā, 29.panta pirmās daļas 3.punktā vārdi "likums "Par grāmatvedību" aizstāti ar vārdiem "Grāmatvedības likums".
Likuma 11.1panta pirmajā, otrajā un piektajā daļā, 16.1panta piektajā daļā, 29.panta pirmās daļas 3.punktā vārdi "likums "Par grāmatvedību" aizstāti ar vārdiem "Grāmatvedības likums".
Problēmas apraksts
8. Precizējumi pārejas noteikumu 52.punktā attiecībā uz Nodarbinātības valsts aģentūras stipendijām un atlīdzībām
Likuma pārejas noteikumu 52.punkts paredz, ka no aplikšanas ar nodokli atbrīvo atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumam bezdarbnieka statusu ieguvušas fiziskās personas 2010., 2011., 2012., 2013., 2014., 2015., 2016., 2017., 2018., 2019., 2020., 2021., 2022. un 2023. gadā gūtos ienākumus no Eiropas Sociālā fonda darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" vai "Izaugsme un nodarbinātība" vai valsts budžeta līdzekļiem par aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem, kurus Nodarbinātības valsts aģentūra kvalificējusi par stipendijām vai atlīdzībām. Lai nodrošinātu arī turpmāku atbrīvošanu no aplikšanas ar nodokli ienākumus, kurus bezdarbnieki gūst aktīvo nodarbinātības pasākumu ietvaros, jānosaka, ka minētā norma ir piemērojama arī 2024., 2025. un 2026.gadā.
Atbilstoši Ministru kabineta 2023.gada 20.jūnija noteikumiem Nr.323 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.2. reformas "Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam" 3.1.2.5.i. investīcijas "Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū" īstenošanas un uzraudzības noteikumi" no 2024.gada aktīvie nodarbinātības pasākumi tiks finansēti arī no Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna līdzekļiem, tādējādi jāprecizē minētajā pārejas noteikumu punktā norādītais finansēšanas avots.
Atbilstoši Ministru kabineta 2023.gada 20.jūnija noteikumiem Nr.323 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.2. reformas "Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam" 3.1.2.5.i. investīcijas "Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū" īstenošanas un uzraudzības noteikumi" no 2024.gada aktīvie nodarbinātības pasākumi tiks finansēti arī no Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna līdzekļiem, tādējādi jāprecizē minētajā pārejas noteikumu punktā norādītais finansēšanas avots.
Risinājuma apraksts
8. Precizējumi pārejas noteikumu 52.punktā attiecībā uz Nodarbinātības valsts aģentūras stipendijām un atlīdzībām
No aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli atbrīvo atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumam bezdarbnieka statusu ieguvušas fiziskās personas 2010., 2011., 2012., 2013., 2014., 2015., 2016., 2017., 2018., 2019., 2020., 2021., 2022., 2023., 2024., 2025. un 2026. gadā gūtos ienākumus no Eiropas Sociālā fonda darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" vai "Izaugsme un nodarbinātība" vai Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, vai valsts budžeta līdzekļiem par aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem, kurus Nodarbinātības valsts aģentūra kvalificējusi par stipendijām vai atlīdzībām.
No aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli atbrīvo atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumam bezdarbnieka statusu ieguvušas fiziskās personas 2010., 2011., 2012., 2013., 2014., 2015., 2016., 2017., 2018., 2019., 2020., 2021., 2022., 2023., 2024., 2025. un 2026. gadā gūtos ienākumus no Eiropas Sociālā fonda darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" vai "Izaugsme un nodarbinātība" vai Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, vai valsts budžeta līdzekļiem par aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem, kurus Nodarbinātības valsts aģentūra kvalificējusi par stipendijām vai atlīdzībām.
Problēmas apraksts
Pārejas perioda iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīms autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem (Grozījumi Likuma pārejas noteikumu 163. punktā, pārejas noteikumu 164. un 166. punktā, izsakot tos jaunā redakcijā, grozījumu pārejas noteikumu 167. punktā, pārejas noteikumu 169. punktā un pārejas noteikumu 170. punktā)
Ja autoratlīdzības saņēmējiem vairs nebūs iespējas maksāt nodokļus, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējiem, tie varētu reģistrēties kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji un izmantot vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu – saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, taču šādu izvēli apgrūtina tas, ka līdz šim – tā kā mikrouzņēmumu nodoklim tika piemērotas divas likmes (25% un 40%) – saimnieciskās darbības ieņēmumu konta izmantošana ir likusies sarežģīta.
Ja autoratlīdzības saņēmējiem vairs nebūs iespējas maksāt nodokļus, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējiem, tie varētu reģistrēties kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji un izmantot vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu – saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, taču šādu izvēli apgrūtina tas, ka līdz šim – tā kā mikrouzņēmumu nodoklim tika piemērotas divas likmes (25% un 40%) – saimnieciskās darbības ieņēmumu konta izmantošana ir likusies sarežģīta.
Risinājuma apraksts
Pārejas perioda iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīms autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem (Grozījumi Likuma pārejas noteikumu 163. punktā, pārejas noteikumu 164. un 166. punktā, izsakot tos jaunā redakcijā, grozījumi pārejas noteikumu 167. ,169. punktā un pārejas noteikumu 170. punktā)
Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pārejas noteikumos paredzētais laika periods, kura ietvaros autoratlīdzības saņēmējiem ir iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet nodokļus par viņiem nomaksā ienākuma izmaksātājs, tiek pagarināts līdz 2024. gada 31. decembrim.
Ņemot vērā paredzētos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, plānots arī noteikt tikai vienu nodokļa likmi - 25% (šobrīd nodokļu likme ir 25% apmērā no ieņēmumiem līdz 25 000 euro un 40% apmērā no ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 euro). Šajā laikā autoratlīdzību saņēmēji varētu pārliecināties, ka ērtāks ir kļuvis vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma – saimnieciskās darbības ieņēmumu konta lietojums, ņemot vērā, ka ar 2024. gadu tiek ieviesta arī vienota mikrouzņēmumu nodokļa likme 25% apmērā.
Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pārejas noteikumos paredzētais laika periods, kura ietvaros autoratlīdzības saņēmējiem ir iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet nodokļus par viņiem nomaksā ienākuma izmaksātājs, tiek pagarināts līdz 2024. gada 31. decembrim.
Ņemot vērā paredzētos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, plānots arī noteikt tikai vienu nodokļa likmi - 25% (šobrīd nodokļu likme ir 25% apmērā no ieņēmumiem līdz 25 000 euro un 40% apmērā no ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 euro). Šajā laikā autoratlīdzību saņēmēji varētu pārliecināties, ka ērtāks ir kļuvis vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma – saimnieciskās darbības ieņēmumu konta lietojums, ņemot vērā, ka ar 2024. gadu tiek ieviesta arī vienota mikrouzņēmumu nodokļa likme 25% apmērā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji
- mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji
Ietekmes apraksts
Likumprojekts ietekmēs fiziskās personas - iedzīvotāju ienākuma nodokļa un mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus.
Fiziskajām personām - iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem likumprojekts paredz:
- Likumā kā pastāvīgu normu noteikt nodokļa atbrīvojumu darba devēja kompensācijām par darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu, kā arī palielināt minētā nodokļa atbrīvojuma apmēru no 30 euro līdz 40 euro mēnesī, saglabājot obligātos nosacījumus tā piemērošanai;
- no algas nodokļa bāzes izslēgt darba devēja maksājumus darbiniekam par mācību maksu par augstākās izglītības iegūšanu, ja tiek izpildīti Likumā noteiktie nosacījumi;
- palielināt nodokļa atbrīvojuma apmēru par dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summām no 426,86 euro līdz 750 euro gadā;
- palielināt nodokļa atbrīvojuma apmēru atsevišķiem sociālā rakstura pakalpojumiem līdz 3000 euro gadā;
- iespēju veikt iemaksas PEPP plānos, piemērojot iespēju veiktās iemaksas iekļaut attaisnotajos izdevumos līdzīgi kā iemaksas privātajos pensiju fondos, kā arī uz ienākumu izmaksām no PEPP plāniem attiecināt tādu pašu nodokļa regulējumu kā uz ienākumu izmaksām no privātajiem pensiju fondiem.
Savukārt fiziskajām personām - mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kas vienlaikus gūst ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamus ienākumus, būs tiesības ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajam ienākumam piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus un neapliekamo minimumu.
Fiziskajām personām - iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem likumprojekts paredz:
- Likumā kā pastāvīgu normu noteikt nodokļa atbrīvojumu darba devēja kompensācijām par darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu, kā arī palielināt minētā nodokļa atbrīvojuma apmēru no 30 euro līdz 40 euro mēnesī, saglabājot obligātos nosacījumus tā piemērošanai;
- no algas nodokļa bāzes izslēgt darba devēja maksājumus darbiniekam par mācību maksu par augstākās izglītības iegūšanu, ja tiek izpildīti Likumā noteiktie nosacījumi;
- palielināt nodokļa atbrīvojuma apmēru par dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summām no 426,86 euro līdz 750 euro gadā;
- palielināt nodokļa atbrīvojuma apmēru atsevišķiem sociālā rakstura pakalpojumiem līdz 3000 euro gadā;
- iespēju veikt iemaksas PEPP plānos, piemērojot iespēju veiktās iemaksas iekļaut attaisnotajos izdevumos līdzīgi kā iemaksas privātajos pensiju fondos, kā arī uz ienākumu izmaksām no PEPP plāniem attiecināt tādu pašu nodokļa regulējumu kā uz ienākumu izmaksām no privātajiem pensiju fondiem.
Savukārt fiziskajām personām - mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kas vienlaikus gūst ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamus ienākumus, būs tiesības ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajam ienākumam piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus un neapliekamo minimumu.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz no algas nodokļa bāzes izslēgt darba devēja maksājumus darbiniekam par mācību maksu par augstākās izglītības iegūšanu, ja tiek izpildīts Likumā noteiktais nosacījums, minētais varētu motivēt darba devējus ieguldīt darbinieku augstākajā izglītībā un veicināt darbinieku prasmju pilnveidi.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
10 746 080 618
-3 944 000
11 336 878 639
-4 210 000
-4 239 800
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
4 750 452 135
-432 350
5 035 482 403
-462 800
-467 475
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
4 114 298 663
-1 770 600
4 319 160 573
-1 883 300
-1 880 600
1.3. pašvaldību budžets
0
0
1 881 329 820
-1 741 050
1 982 235 663
-1 863 900
-1 891 725
2. Budžeta izdevumi
0
0
32 326
97 768
0
6 844
6 844
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
32 326
97 768
0
6 844
6 844
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
10 746 048 292
-4 041 768
11 336 878 639
-4 216 844
-4 246 644
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
4 750 419 809
-530 118
5 035 482 403
-469 644
-474 319
3.2. speciālais budžets
0
0
4 114 298 663
-1 770 600
4 319 160 573
-1 883 300
-1 880 600
3.3. pašvaldību budžets
0
0
1 881 329 820
-1 741 050
1 982 235 663
-1 863 900
-1 891 725
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-4 041 768
-4 216 844
-4 246 644
5.1. valsts pamatbudžets
0
-530 118
-469 644
-474 319
5.2. speciālais budžets
0
-1 770 600
-1 883 300
-1 880 600
5.3. pašvaldību budžets
0
-1 741 050
-1 863 900
-1 891 725
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Darba devēja kompensācijas par darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu
Ar likumprojektu noteikts, ka Likumā ietvertā norma, kas atbrīvo no aplikšanas ar nodokli kompensācijas par attālināta darba veikšanu darbiniekam, tiek noteikta kā pastāvīga norma. Vienlaikus, ņemot vērā, ka šis iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk arī IIN) atbrīvojums tika ieviests no 2021. gada un darbiniekiem ir palielinājušies izdevumi saistībā ar attālinātā darba veikšanu, ir izvērtēta arī iespēja palielināt apmēru no 30 euro mēnesī līdz 40 euro mēnesī, nemainot Likumā noteiktos nosacījumus.
Aprēķinam par pamatu izmantoti 2022. gada dati no paziņojumiem par fiziskām personām izmaksātām summām (ienākuma veids: Attālinātā darba kompensācija) – 5,2 tūkst. darba ņēmēju, kuriem izmaksāja attālināta darba kompensācijas.
Pēc Valsts ieņēmumu dienesta informācijas 2022. gadā kompensācijas mēneša maksimālais apmērs tika kompensēts tikai 1,1% nodarbināto (no tiem, kas šādas kompensācijas saņem).
Ietekmes aprēķinā ņemts vērā, ka tie darba devēji, kas kompensē pilnā apmērā, to darīs arī nākotnē, bet tie darba devēji, kas kompensē līdz 15,00 euro mēnesī, arī turpmāk nepalielinās kompensācijas apmēru. Pieņemts, ka tie darba devēji, kuri 2022. gadā kompensēja no 15,00 līdz 30,00 euro mēnesī – dēļ inflācijas kompensācijas varētu palielināt par 5%.
Normas noteikšanai turpmāk, kā pastāvīgu un apmēra palielināšanas fiskālā ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem novērtēta -0,6 milj. euro apmērā katru gadu (ieskaitot iemaksas fondēto pensiju shēmā).
IIN atbrīvojuma sliekšņa pārskatīšana dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summām
Ar likumprojektu noteikts, ka tiek palielināts apdrošināšanas prēmiju kopējais apmērs, kas netiek aplikts ar algas nodokli no 426,86 euro līdz 750 euro, ja šie prēmiju maksājumi tiek veikti saskaņā ar dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu.
Ar likumprojektu veiktās izmaiņas ietekmētu gan personas, kam šobrīd prēmijas apjoms ir līdz noteiktajam limitam (darba devējiem būs iespēja piedāvāt labākas apdrošināšanas polises darbiniekiem), gan personas, kam prēmijas apjoms ir lielāks par noteikto limitu (esošas prēmijas apjoms netiks aplikts ar algas nodokli).
Aprēķinam par pamatu izmantoti Latvijas Apdrošinātāju asociācijas sniegtie dati par brīvprātīgo veselības apdrošināšanu Latvijā 2022. gadā. Pēc asociācijas datiem 2022. gadā 441,5 tūkst. personas bija apdrošinātas un no apdrošinātajām personām 12,9% personām prēmijas apjoms pārsniedza spēkā esošo limitu, bet 94,7% (no personām, kam pārsniedz esošo limitu) prēmijas apjoms bija līdz 750 euro. Ietekmes parēķina ņemts vērā, ka personām, kam šobrīd prēmijas apjoms ir robežās no 426,86 euro līdz 750 euro vairs nebūs jāmaksā algas nodokļi par pārsniegumu, kā arī pieņemts, ka dēļ inflācijas apdrošināšanas prēmijas tiks piedāvātas par 6% lielāku apjomu.
Prēmijas apmēra paaugstināšanas fiskālā ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem novērtēta -1,8 milj. euro (ieskaitot iemaksas fondēto pensiju shēmā) apmērā 2024. gadā un -1,9 milj. euro apmērā turpmākajos gados.
IIN atvieglojumu un neapliekamā minimuma piemērošana arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, ja tie gūst ar IIN apliekamus ienākumus
Izvērtējot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju sloga atšķirības, nodokļu plānošanas riskus, kā arī ievērojot apgādībā esošo personu – pamatā nepilngadīgu bērnu – intereses, turpmāk mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, ja tie gūst arī ar IIN apliekamu algotā darba ienākumu, būtu iespējams piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu personu.
Aprēķinam par pamatu ņemts mikrouzņēmumu darba ņēmēju skaits 2023. gada 2. ceturksnī 6,9 tūkst., kā arī fakts, ka 34% no tiem tiek nodarbināti arī vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā. Fiskālā ietekme vērtēta pie nemainīga diferencētā neapliekamā minimuma apmēra (šobrīd 500 euro mēnesī) un atvieglojuma par apgādībā esošām personām apmēra (šobrīd 250 euro mēnesī), kā arī tika pieņemts ka vidējais apgādājamo skaits uz vienu nodarbināto ir 0,5 personas. Aprēķinot fiskālo ietekmi tiek ņemts vērā atgriezeniskais efekts no pievienotās vērtības nodokļa, kas samazina kopējo negatīvo fiskālo efektu. Atgriezeniskā efekta aprēķināšanā ņemta vērā mājsaimniecību patēriņa izdevumu struktūra un mājsaimniecības galapatēriņa izdevumi.
Izslēdzot ierobežojumu nodokļa maksātājam tajā taksācijas gada periodā, kad tas ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, piemērot atvieglojumu par apgādībā esošu personu un neapliekamo minimumu, samazināsies ar nodokli apliekamā bāze, radot negatīvu fiskālo ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem -1,5 milj. euro 2024. gadā, -1,6 milj. euro 2025. gadā, -1,7 milj. euro 2026. gadā.
Vienas likmes noteikšana autoratlīdzību saņēmējiem
Iespēju nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem 2022. gadā izmantoja aptuveni 32 000 autoratlīdzību saņēmēji. Aptuveni 1.2% (388 personas) no tiem izmantoja 2 nodokļa likmes (25% un 40%), bet no 2024. gada 1. janvāra izmantos tikai vienu nodokļa likmi (25%).
Fiskālās ietekmes aprēķinos izmantoti dati no Paziņojuma par fiziskai personai izmaksātajām summām par 2022.gadu. Autoratlīdzību nodoklis visam apgrozījumam piemērojot 25% likmi – 82,703 milj.euro*25%=20,676 milj.euro. Nodoklis pēc fakta, piemērojot likmi 25% un 40% – 21,044 milj.euro. Fiskālā ietekme 20,676-21,044=-0,368 milj.euro.
Ar likumprojektu noteikts, ka Likumā ietvertā norma, kas atbrīvo no aplikšanas ar nodokli kompensācijas par attālināta darba veikšanu darbiniekam, tiek noteikta kā pastāvīga norma. Vienlaikus, ņemot vērā, ka šis iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk arī IIN) atbrīvojums tika ieviests no 2021. gada un darbiniekiem ir palielinājušies izdevumi saistībā ar attālinātā darba veikšanu, ir izvērtēta arī iespēja palielināt apmēru no 30 euro mēnesī līdz 40 euro mēnesī, nemainot Likumā noteiktos nosacījumus.
Aprēķinam par pamatu izmantoti 2022. gada dati no paziņojumiem par fiziskām personām izmaksātām summām (ienākuma veids: Attālinātā darba kompensācija) – 5,2 tūkst. darba ņēmēju, kuriem izmaksāja attālināta darba kompensācijas.
Pēc Valsts ieņēmumu dienesta informācijas 2022. gadā kompensācijas mēneša maksimālais apmērs tika kompensēts tikai 1,1% nodarbināto (no tiem, kas šādas kompensācijas saņem).
Ietekmes aprēķinā ņemts vērā, ka tie darba devēji, kas kompensē pilnā apmērā, to darīs arī nākotnē, bet tie darba devēji, kas kompensē līdz 15,00 euro mēnesī, arī turpmāk nepalielinās kompensācijas apmēru. Pieņemts, ka tie darba devēji, kuri 2022. gadā kompensēja no 15,00 līdz 30,00 euro mēnesī – dēļ inflācijas kompensācijas varētu palielināt par 5%.
Normas noteikšanai turpmāk, kā pastāvīgu un apmēra palielināšanas fiskālā ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem novērtēta -0,6 milj. euro apmērā katru gadu (ieskaitot iemaksas fondēto pensiju shēmā).
| 2024.g. | 2025.g. | 2026.g. | |
| VSAOI ieņēmumi | -355 000 | -372 800 | -369 300 |
| no tiem: valsts speciālajā budžetā | -288 700 | -303 000 | -300 200 |
| iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā | -56 000 | -58 900 | -58 300 |
| iemaksas veselības apdrošināšanai (valsts pamatbudžetā) | -10 300 | -10 900 | -10 800 |
| IIN ieņēmumi | -186 400 | -195 800 | -193 900 |
| no tiem: valsts pamatbudžetā | -46 600 | -48 950 | -48 475 |
| pašvaldību budžetos | -139 800 | -146 850 | -145 425 |
| KOPĀ (1 gada ietekme) | -541 400 | -568 600 | -563 200 |
| no tās: valsts pamatbudžetā | -56 900 | -59 850 | -59 275 |
| pašvaldību budžetos | -139 800 | -146 850 | -145 425 |
| valsts speciālajā budžetā | -288 700 | -303 000 | -300 200 |
| iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā | -56 000 | -58 900 | -58 300 |
IIN atbrīvojuma sliekšņa pārskatīšana dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summām
Ar likumprojektu noteikts, ka tiek palielināts apdrošināšanas prēmiju kopējais apmērs, kas netiek aplikts ar algas nodokli no 426,86 euro līdz 750 euro, ja šie prēmiju maksājumi tiek veikti saskaņā ar dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu.
Ar likumprojektu veiktās izmaiņas ietekmētu gan personas, kam šobrīd prēmijas apjoms ir līdz noteiktajam limitam (darba devējiem būs iespēja piedāvāt labākas apdrošināšanas polises darbiniekiem), gan personas, kam prēmijas apjoms ir lielāks par noteikto limitu (esošas prēmijas apjoms netiks aplikts ar algas nodokli).
Aprēķinam par pamatu izmantoti Latvijas Apdrošinātāju asociācijas sniegtie dati par brīvprātīgo veselības apdrošināšanu Latvijā 2022. gadā. Pēc asociācijas datiem 2022. gadā 441,5 tūkst. personas bija apdrošinātas un no apdrošinātajām personām 12,9% personām prēmijas apjoms pārsniedza spēkā esošo limitu, bet 94,7% (no personām, kam pārsniedz esošo limitu) prēmijas apjoms bija līdz 750 euro. Ietekmes parēķina ņemts vērā, ka personām, kam šobrīd prēmijas apjoms ir robežās no 426,86 euro līdz 750 euro vairs nebūs jāmaksā algas nodokļi par pārsniegumu, kā arī pieņemts, ka dēļ inflācijas apdrošināšanas prēmijas tiks piedāvātas par 6% lielāku apjomu.
Prēmijas apmēra paaugstināšanas fiskālā ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem novērtēta -1,8 milj. euro (ieskaitot iemaksas fondēto pensiju shēmā) apmērā 2024. gadā un -1,9 milj. euro apmērā turpmākajos gados.
| 2024.g. | 2025.g. | 2026.g. | |
| VSAOI ieņēmumi | -1 460 500 | -1 581 800 | -1 581 800 |
| no tiem: valsts speciālajā budžetā | -1 187 500 | -1 285 900 | -1 286 000 |
| iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā | -230 400 | -249 800 | -249 700 |
| iemaksas veselības apdrošināšanai (valsts pamatbudžetā) | -42 600 | -46 100 | -46 100 |
| IIN ieņēmumi | -339 500 | -367 700 | -367 700 |
| no tiem: valsts pamatbudžetā | -84 875 | -91 925 | -91 925 |
| pašvaldību budžetos | -254 625 | -275 775 | -275 775 |
| KOPĀ (1 gada ietekme) | -1 800 000 | -1 949 500 | -1 949 500 |
| no tās: valsts pamatbudžetā | -127 475 | -138 025 | -138 025 |
| pašvaldību budžetos | -254 625 | -275 775 | -275 775 |
| valsts speciālajā budžetā | -1 187 500 | -1 285 900 | -1 286 000 |
| iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā | -230 400 | -249 800 | -249 700 |
IIN atvieglojumu un neapliekamā minimuma piemērošana arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, ja tie gūst ar IIN apliekamus ienākumus
Izvērtējot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju sloga atšķirības, nodokļu plānošanas riskus, kā arī ievērojot apgādībā esošo personu – pamatā nepilngadīgu bērnu – intereses, turpmāk mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, ja tie gūst arī ar IIN apliekamu algotā darba ienākumu, būtu iespējams piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu personu.
Aprēķinam par pamatu ņemts mikrouzņēmumu darba ņēmēju skaits 2023. gada 2. ceturksnī 6,9 tūkst., kā arī fakts, ka 34% no tiem tiek nodarbināti arī vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā. Fiskālā ietekme vērtēta pie nemainīga diferencētā neapliekamā minimuma apmēra (šobrīd 500 euro mēnesī) un atvieglojuma par apgādībā esošām personām apmēra (šobrīd 250 euro mēnesī), kā arī tika pieņemts ka vidējais apgādājamo skaits uz vienu nodarbināto ir 0,5 personas. Aprēķinot fiskālo ietekmi tiek ņemts vērā atgriezeniskais efekts no pievienotās vērtības nodokļa, kas samazina kopējo negatīvo fiskālo efektu. Atgriezeniskā efekta aprēķināšanā ņemta vērā mājsaimniecību patēriņa izdevumu struktūra un mājsaimniecības galapatēriņa izdevumi.
Izslēdzot ierobežojumu nodokļa maksātājam tajā taksācijas gada periodā, kad tas ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, piemērot atvieglojumu par apgādībā esošu personu un neapliekamo minimumu, samazināsies ar nodokli apliekamā bāze, radot negatīvu fiskālo ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem -1,5 milj. euro 2024. gadā, -1,6 milj. euro 2025. gadā, -1,7 milj. euro 2026. gadā.
| 2024.g. | 2025.g. | 2026.g. | |
| IIN ieņēmumi | -1 721 900 | -1 848 100 | -1 887 100 |
| no tiem: valsts pamatbudžetā | -430 475 | -462 025 | -471 775 |
| pašvaldību budžetos | -1 291 425 | -1 386 075 | -1 415 325 |
| PVN ieņēmumi (valsts pamatbudžetā) | 200 900 | 215 500 | 220 000 |
| KOPĀ (1 gada ietekme) | -1 521 000 | -1 632 600 | -1 667 100 |
| no tās: valsts pamatbudžetā | -229 575 | -246 525 | -251 775 |
| pašvaldību budžetos | -1 291 425 | -1 386 075 | -1 415 325 |
Vienas likmes noteikšana autoratlīdzību saņēmējiem
Iespēju nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem 2022. gadā izmantoja aptuveni 32 000 autoratlīdzību saņēmēji. Aptuveni 1.2% (388 personas) no tiem izmantoja 2 nodokļa likmes (25% un 40%), bet no 2024. gada 1. janvāra izmantos tikai vienu nodokļa likmi (25%).
Fiskālās ietekmes aprēķinos izmantoti dati no Paziņojuma par fiziskai personai izmaksātajām summām par 2022.gadu. Autoratlīdzību nodoklis visam apgrozījumam piemērojot 25% likmi – 82,703 milj.euro*25%=20,676 milj.euro. Nodoklis pēc fakta, piemērojot likmi 25% un 40% – 21,044 milj.euro. Fiskālā ietekme 20,676-21,044=-0,368 milj.euro.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Nepieciešamo izmaiņu veikšanai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas sistēmās 2024. gadā ir nepieciešams finansējums 97 768 EUR (ar PVN) un veikto izmaiņu uzturēšanai sākot ar 2025. gadu ir nepieciešami 6 844 EUR (ar PVN) gadā.
| VID IS | Izmaksas cilvēkdienās (c/d) (1 datu kopai) |
Vienas c/d cena euro | Izmaksas euro ar PVN |
| NIS | 65 | 665,50 | 43257,50 |
| MAIS | 20 | 641,30 | 12826,00 |
| DNS | 65 | 641,30 | 41684,50 |
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
PEPP plānos veikto iemaksu attiecināšana uz attaisnotajiem izdevumiem, pielīdzinot nodokļu režīmam, kas piemērojams iemaksām privātajos pensiju fondos
Minētai normai būtu negatīva fiskālā ietekme uz IIN ieņēmumiem, jo palielināsies attaisnoto izdevumu apmērs, taču, ņemot vērā PEPP nelielos apmērus, tā kopumā vērtējama kā nebūtiska.
Darba devēja atbrīvošana no IIN par darbinieka augstākās izglītības mācību maksas segšanu
Kopumā minētās normas fiskālā ietekme uz IIN ieņēmumiem ir vērtējama kā neitrāla, jo neliela negatīvā ietekme uz darbaspēka nodokļiem tiktu kompensēta ar pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību kopumā.
IIN atbrīvojuma sliekšņa palielināšana no 1 000 euro gadā līdz 3 000 euro gadā atsevišķiem sociāla rakstura atvieglojumiem
Minētās normas fiskālā ietekme uz IIN ieņēmumiem ir vērtējama kā negatīva, bet precīzi apmēri nav nosakāmi.
Paredzētais valsts pamatbudžeta ieņēmumu samazinājums 2024., 2025. un 2026.gadam tiks iekļauts likumprojektā “Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam”.
Nepieciešamais finansējumus izmaiņu ieviešanai VID IS 2024. gadam 97 768 EUR apmērā un veikto izmaiņu uzturēšanai 2025. gadam un turpmāk ik gadu 6 844 EUR apmērā tiks nodrošināts likumprojektā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” Finanšu ministrijas budžeta programmā 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” prioritārajam pasākumam “Nacionālo un ES normatīvo aktu prasību izpilde, tai skaitā IT sistēmu pielāgošana” piešķirto līdzekļu ietvaros.
Vienlaikus finansējums izmaiņu veikšanai VID IS saistībā ar vienas likmes noteikšanu autoratlīdzību saņēmējiem 2024.gadam 32 326 EUR apmērā, kā arī, lai nodrošinātu pašvaldības iesūtītās informācijas dzēšanu sākot no 2030.gada saistībā ar vispārējo ienākumu deklarēšanu tiks nodrošināts Finanšu ministrijas budžeta programmas 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” piešķirtā finansējuma ietvaros.
Minētai normai būtu negatīva fiskālā ietekme uz IIN ieņēmumiem, jo palielināsies attaisnoto izdevumu apmērs, taču, ņemot vērā PEPP nelielos apmērus, tā kopumā vērtējama kā nebūtiska.
Darba devēja atbrīvošana no IIN par darbinieka augstākās izglītības mācību maksas segšanu
Kopumā minētās normas fiskālā ietekme uz IIN ieņēmumiem ir vērtējama kā neitrāla, jo neliela negatīvā ietekme uz darbaspēka nodokļiem tiktu kompensēta ar pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību kopumā.
IIN atbrīvojuma sliekšņa palielināšana no 1 000 euro gadā līdz 3 000 euro gadā atsevišķiem sociāla rakstura atvieglojumiem
Minētās normas fiskālā ietekme uz IIN ieņēmumiem ir vērtējama kā negatīva, bet precīzi apmēri nav nosakāmi.
Paredzētais valsts pamatbudžeta ieņēmumu samazinājums 2024., 2025. un 2026.gadam tiks iekļauts likumprojektā “Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam”.
Nepieciešamais finansējumus izmaiņu ieviešanai VID IS 2024. gadam 97 768 EUR apmērā un veikto izmaiņu uzturēšanai 2025. gadam un turpmāk ik gadu 6 844 EUR apmērā tiks nodrošināts likumprojektā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” Finanšu ministrijas budžeta programmā 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” prioritārajam pasākumam “Nacionālo un ES normatīvo aktu prasību izpilde, tai skaitā IT sistēmu pielāgošana” piešķirto līdzekļu ietvaros.
Vienlaikus finansējums izmaiņu veikšanai VID IS saistībā ar vienas likmes noteikšanu autoratlīdzību saņēmējiem 2024.gadam 32 326 EUR apmērā, kā arī, lai nodrošinātu pašvaldības iesūtītās informācijas dzēšanu sākot no 2030.gada saistībā ar vispārējo ienākumu deklarēšanu tiks nodrošināts Finanšu ministrijas budžeta programmas 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” piešķirtā finansējuma ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Likumprojektā ir ietvertas iniciatīvas, kas izskatītas Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupā, kur piedalījās arī Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Likumprojekta īstenošana tiks veikta esošo funkciju, struktūras un finansējuma ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ņemot vērā dažādu preču un pakalpojumu cenu būtisku pieaugumu ir pārskatīts un palielināts IIN atbrīvojuma slieksnis dažāda veida sociāla rakstura palīdzībām, kuras izmaksā reliģiskās organizācijas, arodbiedrības un sabiedriskā labuma organizācijas.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ņemot vērā dažādu preču un pakalpojumu cenu būtisku pieaugumu, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu, ir pārskatīts un palielināts ar IIN neapliekamais veselības apdrošināšanas polišu apmērs, kas ļaus nodrošināt veselības pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Nodrošinot apgādībā esošu personu- pamatā nepilngadīgu bērnu intereses, turpmāk mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, kas gūst ar IIN apliekamu ienākumu būs tiesīgi izmantot atvieglojumu par apgādībā esošu personu.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi