22-TA-593: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālās prasmes" 2.3.1.2.i. investīcijas "Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība" īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – Atveseļošanas fonds) plānu Ekonomikas ministrijai (turpmāk – Ministrija) ir nepieciešams izstrādāt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.3. reformu un investīciju virziena “Digitālās prasmes” 2.3.1.2.i. investīcijas “Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība” (turpmāk – 2.3.1.2.i. investīcija) īstenošanas noteikumus.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta (turpmāk – Noteikumu projekts) mērķis ir nodrošināt Latvijas Republikā reģistrētus sīkos (mikro), mazos, vidējos un lielos komersantu ar digitālajām, robotizācijas un automatizācijas pamatprasmēm, digitālo pārveidi un digitālajām inovācijām tai skaitā, prasmēm, kas sekmētu eksporta veicināšanu, augsta līmeņa digitālās pārvaldības pamatprasmēm uzņēmumu vadības līmenī un prasmēm digitālo tehnoloģiju izmantošanai dažādos uzņēmējdarbības procesos.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabinets 2021. gada 28. aprīlī (prot. Nr. 36 27. §) apstiprināja rīkojumu Nr.292 “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu”, kas iesniegts Eiropas Komisijā 2021. gada 30. aprīlī. Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – Atveseļošanās fonds) Padomes Īstenošanas lēmums 2021. gada 13. jūlijā apstiprināts Eiropas Savienības Ekonomikas un finanšu padomē.
Eiropas Savienības Padome 2021. gada 6. jūlijā ir pieņēmusi īstenošanas lēmumu Nr. 10157/21 par Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna izvērtējuma apstiprināšanu.
Apstiprinātā Atveseļošanas fonda plāna ietvaros paredzēti nosacījumi, lai nodrošinātu finansējuma nepārtrauktību, mainoties plānošanas periodiem un pēc iespējas ātrāk risinātu COVID-19 radītos ekonomiskos izaicinājumus.
Digitālo prasmju trūkums ir pamata cēlonis zemai digitālo tehnoloģiju integrācijai uzņēmumos un nepietiekamam e-komercijas apjomam. Covid-19 radītās pandēmijas laikā pieauga e-komercijas apjoms, un sagaidāms, ka tās nozīme turpinās pieaugt. Viens no lielākajiem šķēršļiem, kas kavē uzņēmumus izmantot digitalizācijas iespējas, ir digitālo prasmju trūkums. Kā arī uzņēmumos vērojams, ka nav izpratnes, kas ir jaunākās digitālo inovāciju tendences, ko var izmantot savas uzņēmējdarbības produktivitātes un konkurētspējas veicināšanā. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2022. gadā veikto Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (turpmāk – DESI indekss) Latvijā pamata digitālās prasmes ir tikai 51% iedzīvotāju (ES vidēji – 54%), bet augstākas prasmes ir 24% (ES vidēji – 26%). Šie rādītāji ir cieši saistīti ar sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu (turpmāk – MVK) spēju izmantot e-komercijas risinājumus. Latvijā tikai 14% MVK veic e-komerciju un tikai 7% no MVK apgrozījuma veido e-komerciju. Radītāji digitālo tehnoloģiju integrācijā uzņēmumos Latvijā ir ļoti zemā līmeni ierindojoties tikai 23 vietā. MVK, kam ir digitālās intensitātes pamatlīmenis, ir 38 (ES vidējais rādītājs – 55%). Tāpat 2022. gada DESI indeksā tika norādīts, ka gandrīz pusei uzņēmumu, kas vēlējušies nolīgt informācijas komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – ITK) speciālistus, ir bijušas grūtības tos atrast. Arī uzņēmumu īpatsvars, kas nodrošina nodarbinātajiem IKT prasmju apmācības (17 %), atpaliek no ES vidējā (20%), un kopumā Latvijā 3,8% nodarbināto ir IKT speciālisti, kamēr ES vidēji tie ir 4,5%. Latvijā šobrīd 23% no kopējā IKT speciālistu skaita ir sievietes (ES vidējais rādītājs – 19%), parādot, ka attiecībā uz ES dalībvalstu fona attīstība ir ļoti labā līmenī, bet iekšējā valsts līmenī nevienlīdzības samazināšanai ir vēl jāveic dažādi pasākumi. Latvijā projekta ietvaros “Women4IT”, kura mērķis ir izlīdzināt dzimumu līdzsvaru IKT darbavietās, 60% no visiem izglītotajiem ir bijušas sievietes. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation and Development) (turpmāk – OECD) aplēsēm 2025. gadā 90% darba vietās būs nepieciešamas digitālās prasmes.
Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam ietver rīcības virzienu 4.4.1.1.: Komercdarbības digitalizācijas veicināšana ar uzdevumu "Izveidot uzņēmēju digitālās transformācijas inovāciju ekosistēmu, nodrošināt atbalsta instrumentus komersantu digitālajai transformācijai" un uzdevumu "Eiropas Digitālo inovāciju centru izveide uzņēmējdarbības digitalizācijas un pētniecības, kā arī inovāciju attīstībai, augsta līmeņa digitālo prasmju attīstīšanai";
Digitālās Eiropas programma 2021.-2027.gadam paredz digitālo pārveidi sabiedrībai nozīmīgās jomās, tai skaitā, sniedzot ieguldījumu Eiropas Digitālās inovācijas centru tīkla paplašināšanā, lai ikvienam uzņēmumam jebkurā Savienības reģionā, jo īpaši MVU, nodrošinātu piekļuvi digitālajām spējām, t.sk., padziļinātām digitālajām prasmēm. Attiecībā uz Digitālās Eiropas programmas 2021.-2027.gadam īstenošanu Eiropas Digitālās inovācijas centri veic aktivitātes, kuru ieguvēji ir jo īpaši MVU un uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu, tostarp a) palielina informētību un nodrošina ar digitālo pārveidi saistītās speciālās zināšanas, zinātību un pakalpojumus, b) palīdz uzņēmumiem, jo īpaši MVU un jaunuzņēmumiem, organizācijām un publiskās pārvaldes iestādēm kļūt konkurētspējīgākiem un uzlabot savus uzņēmējdarbības modeļus, izmantojot Digitālās Eiropas programmā 2021.-2027.gadam aptvertās jaunās tehnoloģijas; c) reģioniem nodrošina iespēju vieglāk savstarpēji nodot speciālās zināšanas un zinātību, jo īpaši savienojot tīklā viena reģiona MVU, jaunuzņēmumus un vidēji liela kapitāla uzņēmumus ar citos reģionos izveidotiem Eiropas digitālās inovācijas centriem, kuri ir vispiemērotākie attiecīgo pakalpojumu sniegšanai; veicina prasmju un zināšanu, kopīgu iniciatīvu un labas prakses apmaiņu.
2023. gada 9. janvārī ir pieņemts Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums (ES) 2022/2481, ar ko izveido politikas programmu “Digitālās desmitgades ceļš” 2030. gadam, lai sasniegtu Eiropas digitālās pārveides kopīgos mērķus un mērķrādītājus, tostarp, uzņēmumu digitālo pārveidi, kur 1) vairāk nekā 90 % Savienības MVU ir sasnieguši vismaz digitālās intensitātes pamatlīmeni; 2) vismaz 75 % Savienības uzņēmumu atbilstīgi savai uzņēmējdarbībai izmanto vienu vai vairākus no šādiem risinājumiem: mākoņdatošanas pakalpojumi; lielie dati; mākslīgais intelekts.
Eiropas Savienības Padome 2021. gada 6. jūlijā ir pieņēmusi īstenošanas lēmumu Nr. 10157/21 par Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna izvērtējuma apstiprināšanu.
Apstiprinātā Atveseļošanas fonda plāna ietvaros paredzēti nosacījumi, lai nodrošinātu finansējuma nepārtrauktību, mainoties plānošanas periodiem un pēc iespējas ātrāk risinātu COVID-19 radītos ekonomiskos izaicinājumus.
Digitālo prasmju trūkums ir pamata cēlonis zemai digitālo tehnoloģiju integrācijai uzņēmumos un nepietiekamam e-komercijas apjomam. Covid-19 radītās pandēmijas laikā pieauga e-komercijas apjoms, un sagaidāms, ka tās nozīme turpinās pieaugt. Viens no lielākajiem šķēršļiem, kas kavē uzņēmumus izmantot digitalizācijas iespējas, ir digitālo prasmju trūkums. Kā arī uzņēmumos vērojams, ka nav izpratnes, kas ir jaunākās digitālo inovāciju tendences, ko var izmantot savas uzņēmējdarbības produktivitātes un konkurētspējas veicināšanā. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2022. gadā veikto Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (turpmāk – DESI indekss) Latvijā pamata digitālās prasmes ir tikai 51% iedzīvotāju (ES vidēji – 54%), bet augstākas prasmes ir 24% (ES vidēji – 26%). Šie rādītāji ir cieši saistīti ar sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu (turpmāk – MVK) spēju izmantot e-komercijas risinājumus. Latvijā tikai 14% MVK veic e-komerciju un tikai 7% no MVK apgrozījuma veido e-komerciju. Radītāji digitālo tehnoloģiju integrācijā uzņēmumos Latvijā ir ļoti zemā līmeni ierindojoties tikai 23 vietā. MVK, kam ir digitālās intensitātes pamatlīmenis, ir 38 (ES vidējais rādītājs – 55%). Tāpat 2022. gada DESI indeksā tika norādīts, ka gandrīz pusei uzņēmumu, kas vēlējušies nolīgt informācijas komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – ITK) speciālistus, ir bijušas grūtības tos atrast. Arī uzņēmumu īpatsvars, kas nodrošina nodarbinātajiem IKT prasmju apmācības (17 %), atpaliek no ES vidējā (20%), un kopumā Latvijā 3,8% nodarbināto ir IKT speciālisti, kamēr ES vidēji tie ir 4,5%. Latvijā šobrīd 23% no kopējā IKT speciālistu skaita ir sievietes (ES vidējais rādītājs – 19%), parādot, ka attiecībā uz ES dalībvalstu fona attīstība ir ļoti labā līmenī, bet iekšējā valsts līmenī nevienlīdzības samazināšanai ir vēl jāveic dažādi pasākumi. Latvijā projekta ietvaros “Women4IT”, kura mērķis ir izlīdzināt dzimumu līdzsvaru IKT darbavietās, 60% no visiem izglītotajiem ir bijušas sievietes. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation and Development) (turpmāk – OECD) aplēsēm 2025. gadā 90% darba vietās būs nepieciešamas digitālās prasmes.
Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam ietver rīcības virzienu 4.4.1.1.: Komercdarbības digitalizācijas veicināšana ar uzdevumu "Izveidot uzņēmēju digitālās transformācijas inovāciju ekosistēmu, nodrošināt atbalsta instrumentus komersantu digitālajai transformācijai" un uzdevumu "Eiropas Digitālo inovāciju centru izveide uzņēmējdarbības digitalizācijas un pētniecības, kā arī inovāciju attīstībai, augsta līmeņa digitālo prasmju attīstīšanai";
Digitālās Eiropas programma 2021.-2027.gadam paredz digitālo pārveidi sabiedrībai nozīmīgās jomās, tai skaitā, sniedzot ieguldījumu Eiropas Digitālās inovācijas centru tīkla paplašināšanā, lai ikvienam uzņēmumam jebkurā Savienības reģionā, jo īpaši MVU, nodrošinātu piekļuvi digitālajām spējām, t.sk., padziļinātām digitālajām prasmēm. Attiecībā uz Digitālās Eiropas programmas 2021.-2027.gadam īstenošanu Eiropas Digitālās inovācijas centri veic aktivitātes, kuru ieguvēji ir jo īpaši MVU un uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu, tostarp a) palielina informētību un nodrošina ar digitālo pārveidi saistītās speciālās zināšanas, zinātību un pakalpojumus, b) palīdz uzņēmumiem, jo īpaši MVU un jaunuzņēmumiem, organizācijām un publiskās pārvaldes iestādēm kļūt konkurētspējīgākiem un uzlabot savus uzņēmējdarbības modeļus, izmantojot Digitālās Eiropas programmā 2021.-2027.gadam aptvertās jaunās tehnoloģijas; c) reģioniem nodrošina iespēju vieglāk savstarpēji nodot speciālās zināšanas un zinātību, jo īpaši savienojot tīklā viena reģiona MVU, jaunuzņēmumus un vidēji liela kapitāla uzņēmumus ar citos reģionos izveidotiem Eiropas digitālās inovācijas centriem, kuri ir vispiemērotākie attiecīgo pakalpojumu sniegšanai; veicina prasmju un zināšanu, kopīgu iniciatīvu un labas prakses apmaiņu.
2023. gada 9. janvārī ir pieņemts Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums (ES) 2022/2481, ar ko izveido politikas programmu “Digitālās desmitgades ceļš” 2030. gadam, lai sasniegtu Eiropas digitālās pārveides kopīgos mērķus un mērķrādītājus, tostarp, uzņēmumu digitālo pārveidi, kur 1) vairāk nekā 90 % Savienības MVU ir sasnieguši vismaz digitālās intensitātes pamatlīmeni; 2) vismaz 75 % Savienības uzņēmumu atbilstīgi savai uzņēmējdarbībai izmanto vienu vai vairākus no šādiem risinājumiem: mākoņdatošanas pakalpojumi; lielie dati; mākslīgais intelekts.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai veiksmīgi notiktu uzņēmējdarbības digitālā transformācija, ir jāveicina uzņēmumu darbinieku digitālo prasmju (gan pamatprasmju, gan augstāka līmeņa un specifisku prasmju) attīstība, un izpratne par digitālās transformācijas iespējām savas produktivitātes un konkurētspējas veicināšanai . Bez nepieciešamām zināšanām par digitalizācijas pavērtajām iespējām un konkrētu risinājumu apgūšanas, komersanti nespēj ieviest un izstrādāt digitalizācijas risinājumus savos uzņēmumos.
Risinājuma apraksts
Lai mazinātu digitālo prasmju problēmu uzņēmumos, 2.3.1.2.i. investīcija vienoti ar citām uz uzņēmējdarbības transformāciju vērstām investīcijām, risinās uzņēmējdarbības digitālo prasmju zemā līmeņa trīs būtiskus aspektus:
- uzņēmēju informētības trūkums - kopīgi ar Ministru kabineta 2023.gada 13.septembra noteikumos Nr. 577 "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.2. reformu un investīciju virziena "Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas" 2.2.1.r. "Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu" 2.2.1.1.i. investīcijas "Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei" īstenošanas noteikumi (turpmāk – MK noteikumi Nr.577) tiks nodrošināta informācija par uzņēmējdarbības digitalizāciju, automatizāciju, robotizāciju un tās sniegtajām iespējām, sniegta informācija par arī citiem atbalsta instrumentiem, kas veicina digitālo transformāciju, kā arī sniegta iespēja uzņēmumiem veikt digitālā brieduma testu;
- nodarbināto digitalizācijas, automatizācijas, robotizācijas pamata prasmju trūkums - tiešā veidā paaugstinās nodarbināto zināšanas digitālajā jomā, kas savukārt ļaus uzņēmējiem investēt jaunu un inovatīvu risinājumu ieviešanā, jo to nodarbinātie spēs strādāt ar šīm inovācijām, tās pārvaldīt un pielietot ikdienas darbā;
- mācību pieejamība - risina problēmu, ka mācības bieži vien ir vispārīgas un uz tām ir ilgi jāgaida. Tiešsaistes kursi ļaus nodarbinātajiem mācībām piekļūt uzreiz, negaidot, kad nokomplektēsies grupa, kā arī ļaus apgūt mācības sev vēlamā tempā, apvienojot tās ar darbu, kas līdzšinējā pieredzē MVK bija liels izaicinājums, kas nevar atļauties vienlaikus uz apmācībām sūtīt visus darbiniekus.
Lai īstenotu Valdības rīcības plāna 147.2.pasākumu, kas paredz sekmēt digitālo transformāciju uzņēmējdarbībā (digitalizācija, robotizācija, automatizācija, mākslīgais intelekts u.c.), lai veicinātu tautsaimniecības attīstību, nodrošinot investīciju uzraudzību, investīciju izstrādē iesaistot uzņēmumus pārstāvošās organizācijās, ir izstrādāta 2.3.1.2.i. investīcijas īstenošanas programma.
Īss 2.3.1.2.i. investīcijas īstenošanas kopsavilkums:
- uzņēmumi (jeb Latvijas Republikā reģistrēts sīkais (mikro), mazais, vidējais un lielais komersants, tai skaitā komersanti, kuriem Latvijas Republikā reģistrētas ārvalstu filiāles), lai noteiktu digitālā brieduma līmeni uzņēmumā vispirms vēršas Eiropas Digitālo inovāciju centros (turpmāk – EDIC), kurā tiek veikts digitālā brieduma tests un saņemta ceļa karte turpmākām investīcijām;
Šo digitālo brieduma testu un ceļa karti uzņēmums var saņemt saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 13. septembrī noteikumiem Nr. 577 “Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.2. reformu un investīciju virziena "Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas" 2.2.1.r. "Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu" 2.2.1.1.i. investīcijas "Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei" īstenošanas noteikumi”.
- ja ceļa kartē ir saņemts ieteikums pilnveidot uzņēmumu darbinieku prasmes, uzņēmums secīgi vēršas EDIC vai biedrībā, kura, atbilstoši ceļa kartē norādītajai vadlīnijai, nodrošina noteiktu apmācību kursu (tiešsaistē vai klātienē). Apmācību kursu saturs paredz pamatprasmju uzņēmumu vadības līmenī (tiek nodrošināta gan horizontālo, gan vertikālo vadības līmeņa procesu digitālo zināšanu pratības pilnveidošana) un prasmju digitālo tehnoloģiju, kā arī izpratni tehnoloģiju izmantošanai dažādos uzņēmējdarbības procesos;
- EDIC piedāvā apmācību kursus, kas ir izveidoti apmācību katalogā, savukārt biedrība veido apmācību kursus, atbilstoši uzņēmuma norādītajām vajadzībām, veicot atbilstošu apmācību kursu atlasi, uzņēmumi var brīvi pieteikties apmācībām, vēršoties pie attiecīgā finansējuma saņēmēja;
- Atbalsts uzņēmumiem tiek sniegts granta vai nefinanšu atbalsta veidā;
- Pēc apmācību pabeigšanas, uzņēmumam ir pienākums veikt otrreizējo digitālā brieduma testu un saņemt atzinumu;
- 2.3.1.2.i. investīciju ir plānots īstenot divās kārtās, kas tiks īstenotas paralēli. Pirmajā atlases kārtā tiek paredzēta ierobežota projektu iesniegumu atlase, paredzot atlasīt divus EDIC, savukārt otrajā atlases kārtā tiek paredzēta atklāta projektu iesniegumu atlase biedrībām. EDIC un biedrības slēdz līgumu ar CFLA. Pēc līguma noslēgšanas, EDIC un biedrības sadarbībā ar CFLA nodrošina uzņēmumam jeb gala labuma guvējam atbalstu;
- 2.3.1.2.i. investīcijas uzdevums ir nodrošināt uzņēmumu digitālo transformāciju, sniedzot atbalstu vismaz 3000 uzņēmumiem. 2.3.1.2.i. investīcijas īstenošanas laiks ir 2026.gada 30.jūnijs.
Ņemot vērā, ka atbalsts tiks sniegts tikai jomās, kas tiks norādītas ceļa kartē, lai attīstītu savu uzņēmējdarbību, šīs iegūtās prasmes būs tieši saistītas ar ikdienas darba specifiku un ļaus tās uzreiz pielietot darbā. Digitālo prasmju programma tiks cieši īstenota ar citām investīcijām, kas ļaus tām būt savstarpēji papildinošām.
Mācības tiks īstenotas EDIC sadarbībā ar nozaru asociācijām un izglītības iestādēm piecos Latvijas plānošanas reģionos un iespēju robežās ar reģionālajiem uzņēmējdarbības centriem, investīcija ietver pamata līmeņa digitālo prasmju apmācības nodrošināšanu.
2.3.1.2.i. investīcija īstenošanā finansējuma saņēmējam nepieciešams nodrošināt dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju principa ievērošanu, kā arī ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas izveidošanu pamata prasmju apgūšanai.
Kopumā jaunajā plānošanas periodā pieaugušo izglītība pāriet pilnībā IZM kompetencē, taču ņemot vērā uzņēmējdarbības digitālās transformācijas būtiskumu, 2.3.1.2.i. investīcija ir EM pārvaldībā, jo tā ir cieši īstenojama ar citām uz uzņēmējdarbības digitalizāciju vērstām investīcijām, lai tās būtu savstarpēji papildinošas un sniegtu pēc iespējas nozīmīgāku devumu kopējā uzņēmējdarbības digitālajā pārveidē. 2.3.1.2.i. investīcijas īstenošanā ir ņemti vērā aspekti, lai šī investīcija sniegtu atbalstu darba tirgus pieprasījumā balstītā pieaugušo izglītības piedāvājumā, piemēram, noteikumu projektā iekļautās tēmas ir papildinātas pēc nozares asociāciju un darba devēju pārstāvošu organizāciju priekšlikumiem.
2.3.1.2.i. investīcijas sasaiste ar Digitālo dimensiju: ar 2.3.1.2.i. investīciju tiks veikta digitālo prasmju attīstība un tā plānota zem ieguldījuma koda 108 “Atbalsts digitālo prasmju attīstīšanai”, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas (ES) Nr. 2021/241 ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu VII pielikumu sniedz 100 % pienesumu digitālo mērķu sasniegšanā.
2.3.1.2.i. investīcija īsteno Reformu 2.3.1.r. “Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība”, kuras rezultāts ir valsts līmeņa sistēmas izveide ar mērķi palielināt iedzīvotāju līdzdalību pieaugušo izglītībā. Reformas rezultāts pozitīvi ietekmēs arī iedzīvotāju iespējas apgūt digitālās prasmes, tādēļ Atveseļošanas fonda plāna ietvarā šī reforma ir atspoguļota kontekstā ar plānotajām investīcijām profesionālo digitālo prasmju attīstībā.
Atbalsts un pieejamais finansējums
2.3.1.2.i. investīcijas kopējais attiecināmais Atveseļošanas fonda finansējums ir 20 milj. euro un izdevumu attiecināmības termiņš ir 2026. gada 30. jūnijs. Ja pēc pirmo divu kārtu projektu iesniegumu atlases noslēgšanās 2.3.1.2.i. investīcijā paliks finansējums, par kuru nebūs noslēgti līgumi, tiks organizēta jauna projektu iesniegumu atlase.
Pirmās kārtas ietvaros finansējums tiek sniegts granta veidā. EDIC pēc līguma noslēgšanas ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (turpmāk – CFLA) nodrošina mācību platformas, kur pieejami mācību kursi. Pēc gala labuma guvēja digitālā brieduma testa iziešanas un ceļa kartes izstrādes tiks noskaidrotas tās apmācību jomas, kuras nepieciešams apgūt. EDIC izvērtējumam gala labuma guvējs, izejot konkrētās apmācības, EDIC iesniedz izdevumu pamatojošo dokumentāciju un apmācību kursu beigšanas apliecinošu dokumentu. Pēc iesniegto dokumentu pārbaudes EDIC veic pārskaitījumu gala labuma guvējam attiecināmo izdevumu apmērā.
Otrās kārtas ietvaros finansējums tiek sniegts nefinanšu atbalsta veidā. Biedrības, pēc līguma noslēgšanas ar CFLA, nodrošina apmācību kursus gan tiešsaistē, gan klātienē, gan arī hibrīdformātā. Pēc gala labuma guvēja digitālā brieduma testa izpildīšanas un digitālās ceļa kartes izstrādes tiek noskaidrotas tās apmācību jomas, kuras nepieciešams apgūt. Gala labuma guvējs vēršas pie biedrības, norādot savas vajadzības digitālās transformācijas attīstīšanai. Biedrības nodrošina visu mācību procesu, kā arī sedz visus radušos izdevumus to nodrošināšanai.
Plānotais attiecināmais finansējums pirmajā kārtā ir 12 200 000 euro. Viena EDIC finansējuma apmērs nepārsniedz 6 100 000 euro.
Plānotais attiecināmais finansējums otrajā kārtā ir 7 800 000 euro. Vienas biedrības finansējuma apmērs nepārsniedz 780 000 euro.
Ja biedrība iesniedz projekta iesniegumu par maksimālo finansējuma summu 780 000 euro, tad komersantu skaits, kas jānodrošina ar digitālo prasmju kursiem ir 110 komersanti, savukārt, ja tiek iesniegts projekta iesniegums par mazāku summu nekā pieļaujamais finansējuma apmērs 780 000 euro, tad rādītāji attiecīgi tiek proporcionāli samazināti attiecīgi pret projekta iesnieguma summu, bet tiek paredzēts atbalstīt ne mazāk kā 80 komersantus, kas nerada riskus sasniegt šo noteikumu 9.punktā noteiktos rādītājus.
Pirmās un otrās kārtas ietvaros projekta vadības izmaksas, t.sk. darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas nepārsniedz 20 % no kopējām projekta iesniegumā apstiprinātajām izmaksām, kas tiek pamatotas ar Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas datiem vidējās personāla un administrēšanas izmaksas ir 14.07% klāt vēl summējot 2025.gada plānoto inflāciju 3% apmērā, attiecīgi laika periodā, mainoties inflācijas apmēram, var tikt pārskatīti arī sasniedzamie rādītāji atbilstoši aktuālām prognozēm.
Pievienotās vērtības nodoklis nav attiecināms Atveseļošanas fonda plāna ietvaros.
Ņemot vērā 2014. – 2020. plānošanas perioda Ministru kabineta 2015. gada 27. oktobra noteikumos Nr. 617 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos" 1.2.2.1. pasākuma "Atbalsts nodarbināto apmācībām" pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 617) un Ministru kabineta 2016. gada 14. jūnija noteikumos Nr. 365 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos" MK noteikumi Nr.365 un 13.1.6. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē – nodarbināto apmācības (ERAF)" īstenošanas noteikumi (turpāk - MK noteikumi Nr.365) pēc Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas datiem vidējās personāla un administrēšanas izmaksas ir 14.07% klāt vēl ņemot 2025.gada plānoto inflāciju 3% apmērā, attiecīgi laika periodā, mainoties inflācijas apmēram, var tikt pārskatīti arī sasniedzamie rādītāji atbilstoši aktuālām prognozēm. Vienlaikus ņemot vērā sarunas ar nozari (Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera) par projekta vadības izmaksu atbilstību tirgus piedāvājumam, MK Noteikumu projektā kā kompromisa redakcija piedāvāta šo slieksni noteikt 20% apmērā, kas nozīmē, ka otrās kārtas projekta ietvaros vienam finansējuma saņēmējam būs pieejama maksimālā attiecināmo izmaksu summa mēnesī 5672 euro.
Sasniedzamie rādītāji.
2.3.1.2.i. investīcijas sasniedzamie rādītāji:
- komersantu skaits (neunikālie), kam nodrošināta digitālo pamatprasmju apguve līdz 2024. gada 30. jūnijam – 1286;
- komersantu skaits (neunikālie), kam nodrošināta digitālo pamatprasmju apguve līdz 2026. gada 30. jūnijam – 3000.
-komersantu skaits, kuros ir nodrošināta digitālo pamatprasmju apguve līdz 2023.gada 31.decembrim – 450 komersanti;
-neunikālo komersantu skaits, kuros ir nodrošināta digitālo pamatprasmju apguve līdz 2025.gada 30.jūnijam – 1886 komersanti.
Pēc Atveseļošanas fonda plāna kopējo rādītāju uzskaitījuma 2.3.1.2.i. investīcijā norādīts kopējais rādītājs ir atbalstītie gala labuma guvēji, kas ir izglītības vai apmācības dalībnieku skaits (komersantos apmācīto personu skaits) vīrieši un sievietes. Pamatojoties uz Nacionālajām normām kā arī uz KPVIS nav paredzēta šāda veida datu uzskaite, līdz ar to 2.3.1.2.i. investīcijā nav iekļauts nebināro personu skaits.
Pirmās kārtas sasniedzamie iznākuma rādītāji:
- komersantu skaits (neunikālie), kam nodrošināta digitālo pamatprasmju apguve līdz 2024. gada 30. jūnijam – 1000, viena projekta pieteikumā ne mazāk kā 500;
- komersantu skaits (neunikālie), kam nodrošināta digitālo pamatprasmju apguve līdz 2026. gada 30. jūnijam – 1900, projekta pieteikumā ne mazāk kā 950.
Otrās kārtas ietvaros sasniedzamie iznākuma rādītāji:
- komersantu skaits (neunikālie), kam nodrošināta digitālo pamatprasmju apguve līdz 2024. gada 30. jūnijam – 286, projekta pieteikumā ne mazāk kā 29;
- komersantu skaits (neunikālie), kam nodrošināta digitālo pamatprasmju apguve līdz 2026. gada 30. jūnijam – 1100, projekta pieteikumā ne mazāk kā 110.
- ja vairākiem nozaru projektu iesniegumiem ir vienāds punktu skaits, priekšroka ir projektam, kas otrās atlases kārtas kvalitātes kritērijā "Projektā apmācīto komersantu skaits" un kvalitātes kritērijā "Iepriekšējā pieredze" ir ieguvis augstāku punktu skaitu.
Lai 2.3.1.2.i. investīcijas otrās kārtas ietvaros sasniedzamo iznākumu rādītāji tiktu sasniegti tiks uzskaitīti komersantu (neunikālo komersantu) skaits. Līdz ar to komersants tiek uzskaitīts katru reizi par apmeklētajiem apmācību kursiem.
2.3.1.2.i. investīcijas ietvaros iesniedzējs pirmās un otrās atlases kārtas ietvaros drīkst iesniegt vienu projekta iesniegumu. Komersants, pirms pieteikšanās apmācībām, izvērtē, kuras prasmes tam būtu nepieciešams visvairāk attīstīt savos darbiniekos – prasmes, kas nepieciešamas indivīda izaugsmei viena konkrēta darba veikšanai, vai prasmes, kas veidotu mijiedarbību starp dažādiem komersanta darbinieku līmeņiem gan horizontālā, gan vertikālā sadarbība.
Investīcijas gala labuma guvēji ir Latvijas Republikā reģistrēts sīkais (mikro), mazais, vidējais un lielais komersants, tai skaitā Latvijas Republikā reģistrētas ārvalstu komersanta filiālē, kas veic saimniecisko darbību Latvijā.
Pirmā atlases kārta
Pirmās kārtas atlasi veic Ekonomikas ministrija, līgumu slēgs CFLA ar finansējuma saņēmēju.
Process:
- finansējuma saņēmējs ir Latvijas nacionālās atlases procedūrā izraudzīta kandidātiestāde, kas ir iesniegusi pieteikumu Eiropas Komisijas uzsaukumam par EDIC izveidi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 29. aprīļa Regulu (ES) 2021/694 ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240 (turpmāk – Regula Nr. 2021/694) vai tiesību subjekts, kas atlasīts saskaņā ar Regulas Nr. 2021/694 16. pantu;
- tiek īstenoti atvērtie tiešsaistes apmācību kursi (turpmāk – tiešsaistes kursi) un IKT specializēto jomu apmācības (turpmāk – specializētās apmācības), kā arī nodrošināta to ieviešana investīcijas ietvaros;
- specializētās apmācības, piemēram, par kiberdrošību, 5G, digitālajiem dvīņiem, lietu internetu mākslīgo intelektu un augstas veiktspējas datošanu, tiek organizētas, veicot iepirkumu, kas notiek īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu procedūru.
- universitātēm, kuras piedāvās savus apmācību kursus minētajās platformās, ir jābūt iekļautām pasaules universitāšu reitingā “Times Higher Education”, kas darbojas no 2004. gada. Reitingā kopā ir iekļautas 1799 universitātes no 104 valstīm un reģioniem. Reitingā tiek ņemtas vērā četras darbības jomas: mācības, pētniecība, zināšanu prasmes un starptautiskā perspektīva.
Pamatojoties uz 2.2.1.1.i. investīcijas "Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei" īstenošanas noteikumu 2.5.apakšpunktu, kur tiek skaidrota inovācijas kopa, ka tā ir - atbilstoši Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas ES Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 2. panta 92. punktam Eiropas Komisijas apstiprināts Eiropas digitālās inovācijas centrs, ko apvienojoties veido inovācijas kopas dalībnieki, kas ir sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie komersanti, biedrības un nodibinājumi, kas apvieno vairākus komersantus, publiskas personas vai tās institūcijas, publiskas personas kapitālsabiedrības, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, lai sniegtu pakalpojumus gala labuma guvējiem.
Ņemot vērā, ka inovācijas kopas dalībnieks var būt jebkurš no sīkiem (mikro), maziem, vidējiem un lieliem komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem, kas apvieno vairākus komersantus, publiskas personas vai tās institūcijas, publiskas personas kapitālsabiedrības, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, tad šie inovācijas kopas dalībnieki var piedalīties pirmās kārtas apmācību procesā.
Tiek iesniegtas veidlapas “Veidlapa par sniedzamo informāciju de minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai”, lai noteiktu atbilstību de minimis atbalsta piešķiršanai.
Atbalstāmas šādas darbības un ar tām saistītās izmaksas:
- atvērto tiešsaistes kursu integrēšana finansējuma saņēmēja platformā;
-atvērto tiešsaistes kursu tulkošana (pēc nepieciešamības, ja tādu ir izteicis komersants);
- apmācību kursu izmaksas (tai skaitā atbalsta ietvaros finansējuma saņēmējam segt tiešsaistes platformu abonēšanas izmaksas) Tiešsaistes kursi ir ērts e-mācību virziens, kas dod iespēju iegūt izglītību ārpus tradicionālās pieejas klātienē, tā dodot iespēju apmācības veikt neatkarīgi no izglītojamā ģeogrāfiskās lokācijas. Izmantojot MOOC (Massive Open Online Courses), kā arī ārvalstu mācību platformām, kā piemēram, Coursera, edX, FutureLearn, Udemy.
- informatīvo pasākumu izmaksas (tai skaitā kafijas pauzes, reklāmas mārketinga meteriālu izstrāde u.tml.) ar mērķi motivēt komersantus attīstīt prasmes. Informatīvie pasākumi ietver, piemēram, seminārus, konferences, informatīvas kampaņas (tai skaitā ietverot praktiskus piemērus par digitālās transformācijas un digitālo rīku sniegtajām iespējām), aktuālo ziņu sagatavošana un publicēšana, orģinālrakstu sagatavošana un publicēšana, publikācijas kanālu pielāgošana, informācijas uzturēšana, informācijas publicēšana un aktivizēšana sociālajos tīklos u.c. darbības, kas veicina efektīvu prasmju pilnveides pasākumu īstenošanu nozaru konkurētspējas stiprināšanai.
2.3.1.2.i. investīcijas 29.punkta ietvaros noteikts, ka EDIC kā finansējuma saņēmējs, sedz izmaksas gala labuma guvējam. Vienlaikus sākotnēji EDIC slēdz līgumu ar gala labuma guvēju un pieņem lēmumu par finansējuma piešķiršanu gala labuma guvējam pirms gala labuma guvējs uzsacis mācības pēc Komisijas regulas Nr.651/2014. Gala labuma guvējs pēc tiešsaistes apmācību kursu beigšanas iesniedz EDIC izdevumu apliecinošus dokumentus, ko EDIC sedz pamatojoties uz noteikumu 29.punktu.
Pienākums izstrādāt Iekšējās kontroles sistēmu. Detalizēts apraksts mazina nelikumīgu darbību iespējamību un citu risku iestāšanos investīcijas ieviešanā. Minimālo prasību izstrāde atvieglo iekšējās kontroles sistēmas izveidi un veidotu vienotu izpratni. Izstrādātās prasības mazinās administratīvo slogu gan finansējuma saņēmējam izstrādājot iekšējo kārtību, gan ministrijai un CFLA veicot sniegtās informācijas atbilstības pārbaudes, vienlaikus sniegs juridisku skaidrību, sniedzot informāciju ministrijai un CFLA pie projekta pieteikuma.
Otrā atlases kārta:
- tiek paredzēta atklāta projektu iesniegumu atlase, kuru organizē CFLA;
- finansējuma saņēmējs ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta biedrība, kas pārstāv nozares uzņēmumus. Šāda izvēle pamatojama ar iepriekšējos plānošanas periodos iegūto pieredzi un nozaru asociāciju spēju sasniegt lielāku skaitu komersantu, gan arī, nepastarpināti komunicējot ar asociācijas biedriem un nozares pārstāvjiem, visprecīzāk un ātrāk spēja apzināt komersantu apmācību vajadzības;
- tiek organizētas apmācības par tādām mācību jomām kā informācijas uzglabāšana internetā, tīmekļvietņu/sociālo portālu izmantošana, programmatūras konfigurācija, pārdošana tiešsaistē, pavadīta mācīšanās tiešsaistē, attēlu, video vai audio apstrāde, prezentāciju sagatavošana, pamata programmēšanas prasmes, kas pilnveidos kopējo priekštatu par programmēšanas sistēmu kā tādu, lai izprastu kopsakarības dažādos darbības procesos;
- Apmācības kursus vada pasniedzējs, kam ir vairāk kā trīs gadu darba pieredze nozarē, kurā tiks apmācīti nodarbinātie un kvalifikācija apmācību nozarē nav zemāka par kvalifikāciju, ko iegūs nodarbinātie. Lai par to iespējamais darba devējs varētu pārliecināties pasniedzējam jāiesniedz kvalifikāciju apliecinošu dokumentu kopijas (izglītību apliecinoši dokumenti, sertifikātus, CV vai darba vietu uzskaitījuma sarakstu).
Atbalstāmās darbības un ar tām saistītās izmaksas:
- apmācību kursu organizēšana par noteikumu projektā minētajām tēmām un ar to saistītās izmaksas;
- apmācību kursi tiek organizēti veicot iepirkumu, kas notiek īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu procedūru;
- informatīvo pasākumu izmaksas ar mērķi motivēt komersantus attīstīt prasmes. Informatīvie pasākumi ietver, piemēram, seminārus, konferences (klātienē/tiešsaistē), informatīvas kampaņas (tai skaitā ietverot praktiskus piemērus Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanā caur digitālās transformācijas un digitālo rīku sniegtajām iespējām), u.c. darbības, kas veicina efektīvu prasmju pilnveides pasākumu īstenošanu nozaru konkurētspējas stiprināšanai un ātrākai ekonomiskās krīzes pārvarēšanai nozarē kopumā un individuālajam komersantam;
Lai veicinātu plašāku komersantu iesaisti uzņēmumu digitālo prasmju attīstībā ir nepieciešams īstenot regulāru informatīvo pasākumu kopumu, kas nodrošinātu plašāku informācijas apriti dažādās nozarēs par “apmācību kultūru” komersantos, aktuālajām digitālo apmācību iespējām, konkurētspējīgām digitālo apmācību tendencēm Latvijā un pasaulē, atbalsta programmu sniegtajām iespējām un citām aktualitātēm apmācību tirgū. Informatīvie pasākumi būtu jāīsteno ar populāriem mārketinga rīkiem (e-vidē, e-pastos, sociālajos tīklos, vebināriem, e-konferencēm, u.tml.).
Apmācībās iesaistītais gala labuma guvēja nodarbinātais atlases kārtu ietvaros nedrīkst apgūt vienu un to pašu apmācību kursu vairāk par vienu reizi.
Projektu iesniegumu atlase tiks izsludināta pēc atlases kritēriju metodikas izstrādes ņemot vērā, ka otrās kārtas pieteikumu atlase ir atklāta.
Pirmās un otrās kārtas finansējuma saņemšanas priekšnosacījumi
2.3.1.2.i. investīcijas ietvaros gala labuma guvējiem abās atlases kārtās kā priekšnoteikums finansējuma saņemšanai ir noteikts EDIC veikts digitālā brieduma tests, lai noteiktu komersantam nepieciešamās investīcijas digitalizācijas jomā un saņemtu digitālās attīstības ceļa karti. Pēc digitālās ceļa kartes saņemšanas komersants ir noskaidrojis tās jomas, kas nepieciešams attīstīt digitālās transformācijas ietvaros.
Abu kārtu finansējuma saņēmēji sniegs komersantam pēc nepieciešamības, tikai tām atbalstāmajām aktivitātēm, kas būs atrunātas digitālā brieduma testa rezultātos un digitālās attīstības ceļa kartē. Pēc atbalsta saņemšanas gala labuma guvējam būs nepieciešams veikt otrreizējo digitālo testu un atzinumu, lai būtu iespējams salīdzināt ar digitālās attīstības ceļa kartē un atzinumā norādīto kvalitatīvo rādītāju sasniegšanu , lai spētu novērtēt investīciju ieguldījumu komersanta digitalizācijas līmeņa uzlabošanā. Ja otrreizējais digitālā brieduma tests neuzrāda komersanta attīstību, vai parāda sliktāku rezultātu, tad gala labuma guvējam ir iespēja iziet atkārtotu otrreizējo digitālā brieduma testu konsultējoties ar EDIC. Digitālā brieduma testa izmaksas tiek segtas MK noteikumi Nr.577 EDIC pieejamā Atveseļošanas fonda finansējuma ietvaros.
Projekta iesniedzējam pie projekta iesnieguma ir jāpievieno gan projekta iesniedzēja izstrādāta procedūra, kā tas nodrošinās de minimis atbalsta sniegšanu, gan procedūra, kā tas nodrošinās atbalsta sniegšanu ievērojot Komisijas regulas Nr.651/2014 31.panta nosacījumus, lai novērstu nelikumīga komercdarbības atbalsta sniegšanas risku.
Komercdarbības atbalsta saņemšanas nosacījumi gala labuma guvējiem
Gala labuma guvējam saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu vai nodevu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuriem ir VID lēmums par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu.
Finansējuma saņēmējs pirms katras atbalsta piešķiršanas divas darba dienas pēc gala labuma guvēja pieteikuma vai tā precizējuma, ja attiecināms, iesniegšanas pārbauda, vai gala labuma guvējam saskaņā ar VID administrēto nodokļu nodevu parādnieku datu bāzē pieejamo informāciju gala labuma guvēja pieteikuma vai tā precizējuma, ja attiecas, iesniegšanas dienā nav nodokļu vai nodevu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu (ievada gala labuma guvēja reģistrācijas numuru un nosaukumu Finansējuma saņēmējam pieejamajā VID datu bāzē un pārliecinās par gala labuma guvēja nodokļu parādu esamību). Finansējuma saņēmējs nepiešķir atbalstu gala labuma guvējam, ja tiek konstatētas nodokļu parādsaistības virs noteiktā limita.
Gala labuma guvējs, ievērojot Komisijas regulas Nr. 1407/2013 5. panta 1. un 2. punktu, de minimis atbalstu drīkst kumulēt ar citu de minimis atbalstu līdz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam, kā arī drīkst kumulēt ar citu valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām vai citu valsts atbalstu tam pašam riska finansējuma pasākumam, ja šīs kumulācijas rezultātā netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta valsts atbalsta programmā vai Eiropas Komisijas lēmumā.
Apmācībās iesaistītais gala labuma guvēja nodarbinātais nedrīkst apgūt vienu un to pašu apmācību kursu vairāk par vienu reizi. Šī norma neattiecas, ja apmācību kursi apgūti Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” pasākumu ietvaros no pēdējā apmācību kursa apgūšanas ir pagājis vairāk kā gads.
Lai nodrošinātu demarkāciju ar 2014. – 2020. plānošanas perioda MK noteikumi Nr. 617 un 1.2.2.3. pasākumu “Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti”, atbalsts gala labuma guvējiem tiks sniegts apmācību jomās, kas noteiktas noteikumu projektā. Tāpat MK noteikumi Nr. 617 un MK noteikumi Nr.365 apmācības tiek organizētas pēc komersantu iniciatīvas, taču 2.3.1.2.i. investīcijas ietvaros apmācības tiks organizētas, balstoties uz EDIC veiktā digitālā brieduma testa rezultātiem un digitālās attīstības ceļa kartē minētajām atbalstāmajām aktivitātēm. Papildus noteikumu projekts ir papildināts ar normu, kas nosaka, ka gala labuma guvējs, iesniedzot iesniegumu finansējuma saņēmējam, vienlaikus apliecina, ka nav pārkāpis noteikumu 50. punktā minētos ierobežojumus. Ja finansējuma saņēmējam nerodas pārliecība par gala labuma guvēja sniegto apliecinājumu par mācību satura dublēšanu, tas var pieprasīt gala labuma guvējam vai citam finansējuma saņēmējam iesniegt pamatojošos dokumentus par mācību kursu saturu.
Demarkācija attiecībā pret investīciju 2.3.1.1.i. "Augsta līmeņa digitālo prasmju apguves nodrošināšana" tiks nodrošināta par pamatu ņemot iedzīvotāju digitālo kompetenču ietvaru (DigComp). 2.3.1.2.i. investīcijas ietvaros tiks atbalstītas apmācībās pirmo sešu līmeņu ietvaros, savukārt investīciju 2.3.1.1.i. ietvaros tiks atbalstītas apmācības pēdējos divos līmeņos - "īpaši specializēts līmenis".
2.3.1.2.i. investīcijas demarkācija attiecībā pret Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam pasākumiem apmācībām digitālo prasmju jomā tiks nodrošināta laikā, uzsākot 2021.-2027.gada pasākumus, kad tiks pabeigta 2.3.1.2.i. investīcijas īstenošana. Tāpat tiks ņemts vērā, ka viens un tas pats nodarbinātais 2.3.1.2.i. investīcijas ietvaros un 2021.-2027.gada Darbības programmas pasākumu ietvaros nevarēs saņemt atbalstu vienām un tām pašām apmācībām divreiz.
Ja gala labuma guvējs vienlaikus darbojas vienā vai vairākās neatbalstāmajās nozarēs un veic neatbalstāmās darbības vai citas darbības, kas ietilpst Komisijas regulas Nr. 1407/2013 darbības jomā, de minimis atbalsta saņēmējs nodrošina šo nozaru darbību vai izmaksu nodalīšanu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 2. punktu.
Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta kontroles normas, tostarp nosacījumi, kas izriet no Komisijas regulas Nr. 1407/2013, komercdarbības gala labuma guvējam ir pienākums atmaksāt atbalsta sniedzējam visu projekta ietvaros saņemto de minimis atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
Komersantam abās atlases kārtās finansējuma saņemšanai paredzēti šādi komercdarbības atbalsta nosacījumi:
- grūtībās nonākušu uzņēmumu statusu finansējuma saņēmējs vērtē uz lēmuma par komercdarbības atbalsta piešķiršanu brīdi;
- atbalsti gala labuma guvējiem sniedz saskaņā ar Komisijas regula Nr. 651/2014 31. pantu “Atbalsts mācībām”;
- maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte, saņemot atbalstu Komisijas regulas Nr. 651/2014 un Komisijas regulas Nr. 1407/2013:
- sīkiem (mikro), maziem komersantiem – 70 % no attiecināmajām izmaksām;
- vidējiem komersantiem – 60 % no attiecināmajām izmaksām;
- lieliem komersantiem – 50 % no attiecināmajām izmaksām.
- maksimālā pieļaujamā atbalsts, saņemot atbalstu Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3.panta 2.punkta ietvaros nevar pārsniegt 200 000 euro, jebkurā triju fiskālo gadu periodā.
Finansējuma saņēmēja izmaksas sedz saskaņā Komisijas regulu Nr. 1407/2013, vērtējot finansējuma saņēmēja atbilstību de minimis atbalsta nosacījumiem uz komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdi, savukārt gala labuma guvējam sniedz atbalstu prioritāri saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 31.pantu.
Gala labuma guvējs atsevišķi vienojoties pirms projekta iesniegšanas ar finansējuma saņēmēju par komercdarbības atbalsta sniegšanas veidu atbilstoši Komisijas regulas Nr.651/2014 vai Komisijas regulas Nr. 1407/2013. nosacījumiem. Minētā nosacījuma piemērošanas piemēri:
-ja komersants ir jau pieteicies de minimis citas atbalsta programmas ietvaros,
-ja pēc Komisijas regulas 651/2014 komersants neatbilst, tad atbalstu iespējams saņemt no de minimis.
Ja gala labuma guvējs pretendē uz atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr.1407/2013, tad gala labuma guvējam ir jāsagatavo un jāiesniedz de minimis atbalsta uzskaites sistēmas veidlapa.
EDIC kā finansējuma saņēmējs izmaksā atbalstu, pēc tam, kad gala labuma guvējs ir izgājis apmācību kursus un iesniedzis apstiprinājumu sekmīgai apmācību kursu beigšanai un izdevumu apliecinošus dokumentus. Sākotnēji gala labuma guvējs 100% apmērā finansē savu darbinieku apmācības.
Finansējuma saņēmēja pienākumi/nosacījumi, kas saistīti ar komercdarbības atbalsta administrēšanu un izsniegšanu
Finansējuma saņēmējam visās atlases kārtās ar valsts atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi:
- projekta vadības izmaksas visās atlases kārtās sedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 un tas uzskatāms par komercdarbības atbalstu finansējuma saņēmējam;
- atbalsts projekta vadības izmaksām visās atlases kārtās nav uzskatās par komercdarbības atbalstu, ja finansējuma saņēmējs nodrošina projekta vadību, piemērojot iepirkuma procedūru;
- pieļaujamā finansējuma intensitāte no projekta kopējām izmaksām projekta vadības izmaksu segšanai ir 100 %;
- pieļaujamā finansējuma intensitāte informatīvo pasākumu izmaksu segšanai ir 100 % un izmaksas tiek segtas saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 un tas uzskatāms par komercdarbības atbalstu finansējuma saņēmējam;
- Komisijas regulas Nr.651/2014 pirmās un otrās kārtas ietvaros tiek segtas ar apmācību procesu saistītās izmaksas.
Projekta vadības izmaksas, tai skaitā darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas nepārsniedz 20 % tiek sektas 100% apmērā.
Datu uzglabāšana notiek atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 12. panta 1. punktam un Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 4. punktam, paredzot, ka:
- finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas pieejamību 10 gadus, sākot no dienas, kad ir piešķirts pēdējais atbalsts saskaņā ar atbalsta shēmu;
- gala labuma guvējs nodrošina informācijas pieejamību 10 gadus, skaitot no atbalsta piešķiršanas brīža.
Pievienotās vērtības nodoklis nav attiecināms Atveseļošanas fonda plāna ietvaros.
Finansējuma saņēmējs gala labuma guvējam pirms de minimis atbalsta piešķiršanas pārbauda, vai atbalsta apmērs kopā ar attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados piešķirto de minimis atbalstu nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. De minimis atbalsta apmērs tiek vērtēts viena vienota uzņēmuma līmenī.
Finansējuma saņēmējs lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 var pieņemt līdz šīs regulas darbības beigām.
Vērtēšanas komisiju locekļi, eksperti, novērotāji un finansējuma saņēmēja darbinieki, kas iesaistīti gala labuma guvēju pieteikumu vērtēšanas procesā, paraksta šo noteikumu 2. pielikumā esošo objektivitātes, konfidencialitātes un interešu konflikta neesības apliecinājumu, ka nepiedalīsies gala labuma guvēju pieteikumu izvērtēšanā interešu konflikta situācijā un vērtēšanas komisijas sēdēs, kurās tiks apstiprināti gala labuma guvēju pieteikumi. Apliecinājumu paraksta pirms gala labuma guvēja pieteikumu izskatīšanas un vērtēšanas. Apliecinājumu Finansējuma saņēmējs glabā atbilstoši Regulas Nr. 2018/1046 132. pantam un šo noteikumu 61. punktam.
Finansējuma saņēmējs izvērtē gala labuma guvējus pēc šo MK Noteikumu projekta 26.punktā izslēgšanas kritērijiem, kas balstīti uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk - regula Nr. 2018/1046), 136. pantā noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem, šo pārbaudi nodrošinot Iekšlietu ministrijas informācijas centra valsts informācijas sistēmā „Sodu reģistrs” starpresoru vienošanās ietvaros.
2.3.1.2.i. investīcijas ietvaros iesniegums ir atbalstāms, ja tiek ievēroti atbalstu stimulējošās ietekmes nosacījumi, pirms sākas darbs pie projekta vai pirms sākas darbība. Projekta iesniegumam jāatbilst visām Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punktā ietvertajām prasībām. Izmaksas attiecināmas no brīža, kad finansējuma saņēmējs iesniedzis projekta pieteikumu KPVIS vai gala labuma guvējs ir iesniedzis iesniegumu finansējuma saņēmējam, izņemot aktivitātes, kas nav uzskatāmas par darbu sākumu, atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2.panta 23.punktā noteiktajai definīcijai.
Šo noteikumu projekta ietvaros tiek noteikts, ka par komercdarbības atbalsta piešķiršanas dienu:
-pirmajā kārtā finansējuma saņēmējam uzskatāma diena, kad ministrija pieņem lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu;
-otrajā kārtā finansējuma saņēmējam uzskatāma diena, kad CFLA pieņem lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu;
-gala labuma guvējam uzskatāma diena, kad finansējuma saņēmējs pieņem lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu;
-projekts netiek atbalstīts, ne no Komisijas regulas 651/2014, ne no Komisijas regulas 1407/2013, ja darbības jau uzsāktas.
Iekļauti principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” pārbaudes mehānisms
MK noteikumu projektā 77. punktā iekļauts principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” neatbalstāmo darbību saraksts. Lai nodrošinātu investīcijas atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu (2021/C58/01), atbalstu MK noteikumu projekta minētajos gadījumos nepiešķir šādām nozarēm un darbībām:
1. darbībām, kas saistītas ar siltumnīcefekta gāzu emisiju radīšanu, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai;
2. darbībām, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai, sadedzināšanas iekārtām un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām;
3. darbībām, kas saistītas ar iekārtu un to programmatūru iegādi un nomu, kas saistīta ar atkritumu savākšanu, uzglabāšanu, apstrādi, pārstrādi un apglabāšanu;
4. darbībām, kas kaitē ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus, vai jūras ūdeņu labam vides stāvoklim, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai;
5. darbībām, kas kaitē aprites ekonomikai, tostarp atkritumu rašanās novēršanai un reciklēšanai, vienā vai vairākos produktu aprites cikla posmos radot būtiskus efektivitātes trūkumus materiālu izmantošanā vai tādu dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā kā neatjaunojami energoresursi, izejvielas, ūdens un zeme, tostarp produktu ilgizturības, remontējamības, modernizējamības, atkārtotas lietojamības vai reciklējamības ziņā, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai, tai skaitā darbībām, kas saskaņā ar Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas NACE 2. redakcijā noteikto reģistrēti E sadaļas “Atkritumu savākšana, apstrāde un izvietošana; materiālu pārstrāde” 38.21 un 38.22 grupā;
6. darbībām, kas kaitē vides piesārņojuma novēršanai un kontrolei, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai;
7. darbībaām, kas kaitē bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai, ja minētā darbība kaitē ekosistēmu labam stāvoklim un izturētspējai, vai kaitē dzīvotņu un sugu, tostarp Eiropas Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu, aizsardzības statusam, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai.
Uz komersantu nav attiecināms jebkurš no šādiem gadījumiem:
1. komersants vai persona, kura ir komersanta valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt komersantu ar filiāli saistītās darbībās, ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīta par vainīgu jebkurā no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:
1.1. noziedzīgas organizācijas izveidošana, vadīšana, iesaistīšanās tajā vai tās sastāvā ietilpstošā organizētā grupā vai citā noziedzīgā formējumā vai piedalīšanās šādas organizācijas izdarītos noziedzīgos nodarījumos;
1.2. kukuļņemšana, kukuļdošana, kukuļa piesavināšanās, starpniecība kukuļošanā, neatļauta labuma pieņemšana vai komerciāla uzpirkšana, prettiesiska labuma pieprasīšana, pieņemšana vai došana, tirgošanās ar ietekmi;
1.3. krāpšana, piesavināšanās vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana;
1.4. izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas;
1.5. terorisms, terorisma finansēšana, teroristu grupas izveide vai organizēšana, ceļošana terorisma nolūkā, terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu, terorisma draudi vai personas vervēšana un apmācība terora aktu veikšanai;
1.6. bērnu darbs vai citi nodarījumi, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību;
1.7. preču un vielu, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai;
1.8. neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos;
2. komersants vai persona, kura ir komersanta valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt komersantu ar filiāli saistītās darbībās, ar tādu attiecīgā jomā kompetentas institūcijas lēmumu, prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu un sodīts par pārkāpumu, kas izpaužas kā:
2.1. vienas vai vairāku personu nodarbināšana, ja tām nav nepieciešamās darba atļaujas vai ja tās nav tiesīgas uzturēties Eiropas Savienības dalībvalstī;
2.2. uz to attiecas tāds attiecīgā jomā kompetentas institūcijas lēmums par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, tas ir atzīts par vainīgu un sodīts par pārkāpumu, kas izpaužas kā vienas vai vairāku personu nodarbināšana, ja tām nav nepieciešamās darba atļaujas vai ja tās nav tiesīgas uzturēties Eiropas Savienības dalībvalstī vai kā personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma.
3. komersants vai persona, kura ir komersanta valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt komersantu ar filiāli saistītās darbībās, ar tādu attiecīgā jomā kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā vertikālā vienošanās, kuras mērķis ir ierobežot pircēja iespēju noteikt tālākpārdošanas cenu, vai horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros komersantu ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi;
4. tiek apturēta vai pārtraukta komersanta saimnieciskā darbība vai komersants tiek likvidēts;
5. tas ar tādu attiecīgā jomā kompetentas institūcijas lēmumu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu un sodīts par pārkāpumu, kas izpaužas kā normatīvajos aktos noteiktajā termiņā neiesniegta informatīvā deklarācija par darbiniekiem, kas iesniedzama par personām, kuras uzsāk darbu.
Ekonomikas ministrija skaidro, ka, attiecībā uz izslēgšanas kritēriju “neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos”:
1) ar šo kritēriju ir saprotama pārbaude saskaņā ar Krimināllikuma 326. pantu;
2) šāda izslēgšanas kritērija mērķis ir pārliecināties, ka personas (valdes, padomes locekļi) iepriekš nav veikuši šādus noziegumus valsts pārvaldē kā amatpersonas, jo tas var liecināt par šo personu negodprātību finanšu jautājumos.
Augstāk minēto izslēgšanas nosacījumu kontrole tiek veikta, tostarp pārbaudot attiecīgās personas sodāmību Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs” (saņemot informāciju izziņas veidā) saskaņā ar zemāk norādītajām normām. Informācija attiecībā uz konkurences tiesību pārkāpumu izņēmumu gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros projekta iesniedzēju ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi, ir publiski pieejama un pārbaudāma Konkurences padomes tīmekļvietnē sadaļā “Lēmumi”.
CFLA ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma par atbalsta sniegšanu jebkurā no šādiem gadījumiem:
* finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos par atbalsta saņemšanu, tai skaitā netiek ievēroti noteiktie termiņi, vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta mērķa, tā iznākuma vai rezultāta rādītāju sasniegšanu;
*finansējums saņēmējs apzināti ir sniedzis CFLA nepatiesu informāciju;
citos gadījumos, ko paredz vienošanās par atbalsta saņemšanu.
Atbilstošo "Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns 2021.-2026. gadam" 1. pielikumam "Nenodarīt būtisku kaitējumu" 2.3.1.2.i. investīcijai, ņemot vērā pasākuma būtību (digitālo prasmju veicināšana), nav ietekmes uz vidi vai tā ir nebūtiska.
- uzņēmēju informētības trūkums - kopīgi ar Ministru kabineta 2023.gada 13.septembra noteikumos Nr. 577 "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.2. reformu un investīciju virziena "Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas" 2.2.1.r. "Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu" 2.2.1.1.i. investīcijas "Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei" īstenošanas noteikumi (turpmāk – MK noteikumi Nr.577) tiks nodrošināta informācija par uzņēmējdarbības digitalizāciju, automatizāciju, robotizāciju un tās sniegtajām iespējām, sniegta informācija par arī citiem atbalsta instrumentiem, kas veicina digitālo transformāciju, kā arī sniegta iespēja uzņēmumiem veikt digitālā brieduma testu;
- nodarbināto digitalizācijas, automatizācijas, robotizācijas pamata prasmju trūkums - tiešā veidā paaugstinās nodarbināto zināšanas digitālajā jomā, kas savukārt ļaus uzņēmējiem investēt jaunu un inovatīvu risinājumu ieviešanā, jo to nodarbinātie spēs strādāt ar šīm inovācijām, tās pārvaldīt un pielietot ikdienas darbā;
- mācību pieejamība - risina problēmu, ka mācības bieži vien ir vispārīgas un uz tām ir ilgi jāgaida. Tiešsaistes kursi ļaus nodarbinātajiem mācībām piekļūt uzreiz, negaidot, kad nokomplektēsies grupa, kā arī ļaus apgūt mācības sev vēlamā tempā, apvienojot tās ar darbu, kas līdzšinējā pieredzē MVK bija liels izaicinājums, kas nevar atļauties vienlaikus uz apmācībām sūtīt visus darbiniekus.
Lai īstenotu Valdības rīcības plāna 147.2.pasākumu, kas paredz sekmēt digitālo transformāciju uzņēmējdarbībā (digitalizācija, robotizācija, automatizācija, mākslīgais intelekts u.c.), lai veicinātu tautsaimniecības attīstību, nodrošinot investīciju uzraudzību, investīciju izstrādē iesaistot uzņēmumus pārstāvošās organizācijās, ir izstrādāta 2.3.1.2.i. investīcijas īstenošanas programma.
Īss 2.3.1.2.i. investīcijas īstenošanas kopsavilkums:
- uzņēmumi (jeb Latvijas Republikā reģistrēts sīkais (mikro), mazais, vidējais un lielais komersants, tai skaitā komersanti, kuriem Latvijas Republikā reģistrētas ārvalstu filiāles), lai noteiktu digitālā brieduma līmeni uzņēmumā vispirms vēršas Eiropas Digitālo inovāciju centros (turpmāk – EDIC), kurā tiek veikts digitālā brieduma tests un saņemta ceļa karte turpmākām investīcijām;
Šo digitālo brieduma testu un ceļa karti uzņēmums var saņemt saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 13. septembrī noteikumiem Nr. 577 “Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.2. reformu un investīciju virziena "Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas" 2.2.1.r. "Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu" 2.2.1.1.i. investīcijas "Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei" īstenošanas noteikumi”.
- ja ceļa kartē ir saņemts ieteikums pilnveidot uzņēmumu darbinieku prasmes, uzņēmums secīgi vēršas EDIC vai biedrībā, kura, atbilstoši ceļa kartē norādītajai vadlīnijai, nodrošina noteiktu apmācību kursu (tiešsaistē vai klātienē). Apmācību kursu saturs paredz pamatprasmju uzņēmumu vadības līmenī (tiek nodrošināta gan horizontālo, gan vertikālo vadības līmeņa procesu digitālo zināšanu pratības pilnveidošana) un prasmju digitālo tehnoloģiju, kā arī izpratni tehnoloģiju izmantošanai dažādos uzņēmējdarbības procesos;
- EDIC piedāvā apmācību kursus, kas ir izveidoti apmācību katalogā, savukārt biedrība veido apmācību kursus, atbilstoši uzņēmuma norādītajām vajadzībām, veicot atbilstošu apmācību kursu atlasi, uzņēmumi var brīvi pieteikties apmācībām, vēršoties pie attiecīgā finansējuma saņēmēja;
- Atbalsts uzņēmumiem tiek sniegts granta vai nefinanšu atbalsta veidā;
- Pēc apmācību pabeigšanas, uzņēmumam ir pienākums veikt otrreizējo digitālā brieduma testu un saņemt atzinumu;
- 2.3.1.2.i. investīciju ir plānots īstenot divās kārtās, kas tiks īstenotas paralēli. Pirmajā atlases kārtā tiek paredzēta ierobežota projektu iesniegumu atlase, paredzot atlasīt divus EDIC, savukārt otrajā atlases kārtā tiek paredzēta atklāta projektu iesniegumu atlase biedrībām. EDIC un biedrības slēdz līgumu ar CFLA. Pēc līguma noslēgšanas, EDIC un biedrības sadarbībā ar CFLA nodrošina uzņēmumam jeb gala labuma guvējam atbalstu;
- 2.3.1.2.i. investīcijas uzdevums ir nodrošināt uzņēmumu digitālo transformāciju, sniedzot atbalstu vismaz 3000 uzņēmumiem. 2.3.1.2.i. investīcijas īstenošanas laiks ir 2026.gada 30.jūnijs.
Ņemot vērā, ka atbalsts tiks sniegts tikai jomās, kas tiks norādītas ceļa kartē, lai attīstītu savu uzņēmējdarbību, šīs iegūtās prasmes būs tieši saistītas ar ikdienas darba specifiku un ļaus tās uzreiz pielietot darbā. Digitālo prasmju programma tiks cieši īstenota ar citām investīcijām, kas ļaus tām būt savstarpēji papildinošām.
Mācības tiks īstenotas EDIC sadarbībā ar nozaru asociācijām un izglītības iestādēm piecos Latvijas plānošanas reģionos un iespēju robežās ar reģionālajiem uzņēmējdarbības centriem, investīcija ietver pamata līmeņa digitālo prasmju apmācības nodrošināšanu.
2.3.1.2.i. investīcija īstenošanā finansējuma saņēmējam nepieciešams nodrošināt dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju principa ievērošanu, kā arī ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas izveidošanu pamata prasmju apgūšanai.
Kopumā jaunajā plānošanas periodā pieaugušo izglītība pāriet pilnībā IZM kompetencē, taču ņemot vērā uzņēmējdarbības digitālās transformācijas būtiskumu, 2.3.1.2.i. investīcija ir EM pārvaldībā, jo tā ir cieši īstenojama ar citām uz uzņēmējdarbības digitalizāciju vērstām investīcijām, lai tās būtu savstarpēji papildinošas un sniegtu pēc iespējas nozīmīgāku devumu kopējā uzņēmējdarbības digitālajā pārveidē. 2.3.1.2.i. investīcijas īstenošanā ir ņemti vērā aspekti, lai šī investīcija sniegtu atbalstu darba tirgus pieprasījumā balstītā pieaugušo izglītības piedāvājumā, piemēram, noteikumu projektā iekļautās tēmas ir papildinātas pēc nozares asociāciju un darba devēju pārstāvošu organizāciju priekšlikumiem.
2.3.1.2.i. investīcijas sasaiste ar Digitālo dimensiju: ar 2.3.1.2.i. investīciju tiks veikta digitālo prasmju attīstība un tā plānota zem ieguldījuma koda 108 “Atbalsts digitālo prasmju attīstīšanai”, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas (ES) Nr. 2021/241 ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu VII pielikumu sniedz 100 % pienesumu digitālo mērķu sasniegšanā.
2.3.1.2.i. investīcija īsteno Reformu 2.3.1.r. “Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība”, kuras rezultāts ir valsts līmeņa sistēmas izveide ar mērķi palielināt iedzīvotāju līdzdalību pieaugušo izglītībā. Reformas rezultāts pozitīvi ietekmēs arī iedzīvotāju iespējas apgūt digitālās prasmes, tādēļ Atveseļošanas fonda plāna ietvarā šī reforma ir atspoguļota kontekstā ar plānotajām investīcijām profesionālo digitālo prasmju attīstībā.
Atbalsts un pieejamais finansējums
2.3.1.2.i. investīcijas kopējais attiecināmais Atveseļošanas fonda finansējums ir 20 milj. euro un izdevumu attiecināmības termiņš ir 2026. gada 30. jūnijs. Ja pēc pirmo divu kārtu projektu iesniegumu atlases noslēgšanās 2.3.1.2.i. investīcijā paliks finansējums, par kuru nebūs noslēgti līgumi, tiks organizēta jauna projektu iesniegumu atlase.
Pirmās kārtas ietvaros finansējums tiek sniegts granta veidā. EDIC pēc līguma noslēgšanas ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (turpmāk – CFLA) nodrošina mācību platformas, kur pieejami mācību kursi. Pēc gala labuma guvēja digitālā brieduma testa iziešanas un ceļa kartes izstrādes tiks noskaidrotas tās apmācību jomas, kuras nepieciešams apgūt. EDIC izvērtējumam gala labuma guvējs, izejot konkrētās apmācības, EDIC iesniedz izdevumu pamatojošo dokumentāciju un apmācību kursu beigšanas apliecinošu dokumentu. Pēc iesniegto dokumentu pārbaudes EDIC veic pārskaitījumu gala labuma guvējam attiecināmo izdevumu apmērā.
Otrās kārtas ietvaros finansējums tiek sniegts nefinanšu atbalsta veidā. Biedrības, pēc līguma noslēgšanas ar CFLA, nodrošina apmācību kursus gan tiešsaistē, gan klātienē, gan arī hibrīdformātā. Pēc gala labuma guvēja digitālā brieduma testa izpildīšanas un digitālās ceļa kartes izstrādes tiek noskaidrotas tās apmācību jomas, kuras nepieciešams apgūt. Gala labuma guvējs vēršas pie biedrības, norādot savas vajadzības digitālās transformācijas attīstīšanai. Biedrības nodrošina visu mācību procesu, kā arī sedz visus radušos izdevumus to nodrošināšanai.
Plānotais attiecināmais finansējums pirmajā kārtā ir 12 200 000 euro. Viena EDIC finansējuma apmērs nepārsniedz 6 100 000 euro.
Plānotais attiecināmais finansējums otrajā kārtā ir 7 800 000 euro. Vienas biedrības finansējuma apmērs nepārsniedz 780 000 euro.
Ja biedrība iesniedz projekta iesniegumu par maksimālo finansējuma summu 780 000 euro, tad komersantu skaits, kas jānodrošina ar digitālo prasmju kursiem ir 110 komersanti, savukārt, ja tiek iesniegts projekta iesniegums par mazāku summu nekā pieļaujamais finansējuma apmērs 780 000 euro, tad rādītāji attiecīgi tiek proporcionāli samazināti attiecīgi pret projekta iesnieguma summu, bet tiek paredzēts atbalstīt ne mazāk kā 80 komersantus, kas nerada riskus sasniegt šo noteikumu 9.punktā noteiktos rādītājus.
Pirmās un otrās kārtas ietvaros projekta vadības izmaksas, t.sk. darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas nepārsniedz 20 % no kopējām projekta iesniegumā apstiprinātajām izmaksām, kas tiek pamatotas ar Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas datiem vidējās personāla un administrēšanas izmaksas ir 14.07% klāt vēl summējot 2025.gada plānoto inflāciju 3% apmērā, attiecīgi laika periodā, mainoties inflācijas apmēram, var tikt pārskatīti arī sasniedzamie rādītāji atbilstoši aktuālām prognozēm.
Pievienotās vērtības nodoklis nav attiecināms Atveseļošanas fonda plāna ietvaros.
Ņemot vērā 2014. – 2020. plānošanas perioda Ministru kabineta 2015. gada 27. oktobra noteikumos Nr. 617 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos" 1.2.2.1. pasākuma "Atbalsts nodarbināto apmācībām" pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 617) un Ministru kabineta 2016. gada 14. jūnija noteikumos Nr. 365 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos" MK noteikumi Nr.365 un 13.1.6. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē – nodarbināto apmācības (ERAF)" īstenošanas noteikumi (turpāk - MK noteikumi Nr.365) pēc Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas datiem vidējās personāla un administrēšanas izmaksas ir 14.07% klāt vēl ņemot 2025.gada plānoto inflāciju 3% apmērā, attiecīgi laika periodā, mainoties inflācijas apmēram, var tikt pārskatīti arī sasniedzamie rādītāji atbilstoši aktuālām prognozēm. Vienlaikus ņemot vērā sarunas ar nozari (Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera) par projekta vadības izmaksu atbilstību tirgus piedāvājumam, MK Noteikumu projektā kā kompromisa redakcija piedāvāta šo slieksni noteikt 20% apmērā, kas nozīmē, ka otrās kārtas projekta ietvaros vienam finansējuma saņēmējam būs pieejama maksimālā attiecināmo izmaksu summa mēnesī 5672 euro.
Sasniedzamie rādītāji.
2.3.1.2.i. investīcijas sasniedzamie rādītāji:
- komersantu skaits (neunikālie), kam nodrošināta digitālo pamatprasmju apguve līdz 2024. gada 30. jūnijam – 1286;
- komersantu skaits (neunikālie), kam nodrošināta digitālo pamatprasmju apguve līdz 2026. gada 30. jūnijam – 3000.
-komersantu skaits, kuros ir nodrošināta digitālo pamatprasmju apguve līdz 2023.gada 31.decembrim – 450 komersanti;
-neunikālo komersantu skaits, kuros ir nodrošināta digitālo pamatprasmju apguve līdz 2025.gada 30.jūnijam – 1886 komersanti.
Pēc Atveseļošanas fonda plāna kopējo rādītāju uzskaitījuma 2.3.1.2.i. investīcijā norādīts kopējais rādītājs ir atbalstītie gala labuma guvēji, kas ir izglītības vai apmācības dalībnieku skaits (komersantos apmācīto personu skaits) vīrieši un sievietes. Pamatojoties uz Nacionālajām normām kā arī uz KPVIS nav paredzēta šāda veida datu uzskaite, līdz ar to 2.3.1.2.i. investīcijā nav iekļauts nebināro personu skaits.
Pirmās kārtas sasniedzamie iznākuma rādītāji:
- komersantu skaits (neunikālie), kam nodrošināta digitālo pamatprasmju apguve līdz 2024. gada 30. jūnijam – 1000, viena projekta pieteikumā ne mazāk kā 500;
- komersantu skaits (neunikālie), kam nodrošināta digitālo pamatprasmju apguve līdz 2026. gada 30. jūnijam – 1900, projekta pieteikumā ne mazāk kā 950.
Otrās kārtas ietvaros sasniedzamie iznākuma rādītāji:
- komersantu skaits (neunikālie), kam nodrošināta digitālo pamatprasmju apguve līdz 2024. gada 30. jūnijam – 286, projekta pieteikumā ne mazāk kā 29;
- komersantu skaits (neunikālie), kam nodrošināta digitālo pamatprasmju apguve līdz 2026. gada 30. jūnijam – 1100, projekta pieteikumā ne mazāk kā 110.
- ja vairākiem nozaru projektu iesniegumiem ir vienāds punktu skaits, priekšroka ir projektam, kas otrās atlases kārtas kvalitātes kritērijā "Projektā apmācīto komersantu skaits" un kvalitātes kritērijā "Iepriekšējā pieredze" ir ieguvis augstāku punktu skaitu.
Lai 2.3.1.2.i. investīcijas otrās kārtas ietvaros sasniedzamo iznākumu rādītāji tiktu sasniegti tiks uzskaitīti komersantu (neunikālo komersantu) skaits. Līdz ar to komersants tiek uzskaitīts katru reizi par apmeklētajiem apmācību kursiem.
2.3.1.2.i. investīcijas ietvaros iesniedzējs pirmās un otrās atlases kārtas ietvaros drīkst iesniegt vienu projekta iesniegumu. Komersants, pirms pieteikšanās apmācībām, izvērtē, kuras prasmes tam būtu nepieciešams visvairāk attīstīt savos darbiniekos – prasmes, kas nepieciešamas indivīda izaugsmei viena konkrēta darba veikšanai, vai prasmes, kas veidotu mijiedarbību starp dažādiem komersanta darbinieku līmeņiem gan horizontālā, gan vertikālā sadarbība.
Investīcijas gala labuma guvēji ir Latvijas Republikā reģistrēts sīkais (mikro), mazais, vidējais un lielais komersants, tai skaitā Latvijas Republikā reģistrētas ārvalstu komersanta filiālē, kas veic saimniecisko darbību Latvijā.
Pirmā atlases kārta
Pirmās kārtas atlasi veic Ekonomikas ministrija, līgumu slēgs CFLA ar finansējuma saņēmēju.
Process:
- finansējuma saņēmējs ir Latvijas nacionālās atlases procedūrā izraudzīta kandidātiestāde, kas ir iesniegusi pieteikumu Eiropas Komisijas uzsaukumam par EDIC izveidi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 29. aprīļa Regulu (ES) 2021/694 ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240 (turpmāk – Regula Nr. 2021/694) vai tiesību subjekts, kas atlasīts saskaņā ar Regulas Nr. 2021/694 16. pantu;
- tiek īstenoti atvērtie tiešsaistes apmācību kursi (turpmāk – tiešsaistes kursi) un IKT specializēto jomu apmācības (turpmāk – specializētās apmācības), kā arī nodrošināta to ieviešana investīcijas ietvaros;
- specializētās apmācības, piemēram, par kiberdrošību, 5G, digitālajiem dvīņiem, lietu internetu mākslīgo intelektu un augstas veiktspējas datošanu, tiek organizētas, veicot iepirkumu, kas notiek īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu procedūru.
- universitātēm, kuras piedāvās savus apmācību kursus minētajās platformās, ir jābūt iekļautām pasaules universitāšu reitingā “Times Higher Education”, kas darbojas no 2004. gada. Reitingā kopā ir iekļautas 1799 universitātes no 104 valstīm un reģioniem. Reitingā tiek ņemtas vērā četras darbības jomas: mācības, pētniecība, zināšanu prasmes un starptautiskā perspektīva.
Pamatojoties uz 2.2.1.1.i. investīcijas "Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei" īstenošanas noteikumu 2.5.apakšpunktu, kur tiek skaidrota inovācijas kopa, ka tā ir - atbilstoši Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas ES Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 2. panta 92. punktam Eiropas Komisijas apstiprināts Eiropas digitālās inovācijas centrs, ko apvienojoties veido inovācijas kopas dalībnieki, kas ir sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie komersanti, biedrības un nodibinājumi, kas apvieno vairākus komersantus, publiskas personas vai tās institūcijas, publiskas personas kapitālsabiedrības, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, lai sniegtu pakalpojumus gala labuma guvējiem.
Ņemot vērā, ka inovācijas kopas dalībnieks var būt jebkurš no sīkiem (mikro), maziem, vidējiem un lieliem komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem, kas apvieno vairākus komersantus, publiskas personas vai tās institūcijas, publiskas personas kapitālsabiedrības, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, tad šie inovācijas kopas dalībnieki var piedalīties pirmās kārtas apmācību procesā.
Tiek iesniegtas veidlapas “Veidlapa par sniedzamo informāciju de minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai”, lai noteiktu atbilstību de minimis atbalsta piešķiršanai.
Atbalstāmas šādas darbības un ar tām saistītās izmaksas:
- atvērto tiešsaistes kursu integrēšana finansējuma saņēmēja platformā;
-atvērto tiešsaistes kursu tulkošana (pēc nepieciešamības, ja tādu ir izteicis komersants);
- apmācību kursu izmaksas (tai skaitā atbalsta ietvaros finansējuma saņēmējam segt tiešsaistes platformu abonēšanas izmaksas) Tiešsaistes kursi ir ērts e-mācību virziens, kas dod iespēju iegūt izglītību ārpus tradicionālās pieejas klātienē, tā dodot iespēju apmācības veikt neatkarīgi no izglītojamā ģeogrāfiskās lokācijas. Izmantojot MOOC (Massive Open Online Courses), kā arī ārvalstu mācību platformām, kā piemēram, Coursera, edX, FutureLearn, Udemy.
- informatīvo pasākumu izmaksas (tai skaitā kafijas pauzes, reklāmas mārketinga meteriālu izstrāde u.tml.) ar mērķi motivēt komersantus attīstīt prasmes. Informatīvie pasākumi ietver, piemēram, seminārus, konferences, informatīvas kampaņas (tai skaitā ietverot praktiskus piemērus par digitālās transformācijas un digitālo rīku sniegtajām iespējām), aktuālo ziņu sagatavošana un publicēšana, orģinālrakstu sagatavošana un publicēšana, publikācijas kanālu pielāgošana, informācijas uzturēšana, informācijas publicēšana un aktivizēšana sociālajos tīklos u.c. darbības, kas veicina efektīvu prasmju pilnveides pasākumu īstenošanu nozaru konkurētspējas stiprināšanai.
2.3.1.2.i. investīcijas 29.punkta ietvaros noteikts, ka EDIC kā finansējuma saņēmējs, sedz izmaksas gala labuma guvējam. Vienlaikus sākotnēji EDIC slēdz līgumu ar gala labuma guvēju un pieņem lēmumu par finansējuma piešķiršanu gala labuma guvējam pirms gala labuma guvējs uzsacis mācības pēc Komisijas regulas Nr.651/2014. Gala labuma guvējs pēc tiešsaistes apmācību kursu beigšanas iesniedz EDIC izdevumu apliecinošus dokumentus, ko EDIC sedz pamatojoties uz noteikumu 29.punktu.
Pienākums izstrādāt Iekšējās kontroles sistēmu. Detalizēts apraksts mazina nelikumīgu darbību iespējamību un citu risku iestāšanos investīcijas ieviešanā. Minimālo prasību izstrāde atvieglo iekšējās kontroles sistēmas izveidi un veidotu vienotu izpratni. Izstrādātās prasības mazinās administratīvo slogu gan finansējuma saņēmējam izstrādājot iekšējo kārtību, gan ministrijai un CFLA veicot sniegtās informācijas atbilstības pārbaudes, vienlaikus sniegs juridisku skaidrību, sniedzot informāciju ministrijai un CFLA pie projekta pieteikuma.
Otrā atlases kārta:
- tiek paredzēta atklāta projektu iesniegumu atlase, kuru organizē CFLA;
- finansējuma saņēmējs ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta biedrība, kas pārstāv nozares uzņēmumus. Šāda izvēle pamatojama ar iepriekšējos plānošanas periodos iegūto pieredzi un nozaru asociāciju spēju sasniegt lielāku skaitu komersantu, gan arī, nepastarpināti komunicējot ar asociācijas biedriem un nozares pārstāvjiem, visprecīzāk un ātrāk spēja apzināt komersantu apmācību vajadzības;
- tiek organizētas apmācības par tādām mācību jomām kā informācijas uzglabāšana internetā, tīmekļvietņu/sociālo portālu izmantošana, programmatūras konfigurācija, pārdošana tiešsaistē, pavadīta mācīšanās tiešsaistē, attēlu, video vai audio apstrāde, prezentāciju sagatavošana, pamata programmēšanas prasmes, kas pilnveidos kopējo priekštatu par programmēšanas sistēmu kā tādu, lai izprastu kopsakarības dažādos darbības procesos;
- Apmācības kursus vada pasniedzējs, kam ir vairāk kā trīs gadu darba pieredze nozarē, kurā tiks apmācīti nodarbinātie un kvalifikācija apmācību nozarē nav zemāka par kvalifikāciju, ko iegūs nodarbinātie. Lai par to iespējamais darba devējs varētu pārliecināties pasniedzējam jāiesniedz kvalifikāciju apliecinošu dokumentu kopijas (izglītību apliecinoši dokumenti, sertifikātus, CV vai darba vietu uzskaitījuma sarakstu).
Atbalstāmās darbības un ar tām saistītās izmaksas:
- apmācību kursu organizēšana par noteikumu projektā minētajām tēmām un ar to saistītās izmaksas;
- apmācību kursi tiek organizēti veicot iepirkumu, kas notiek īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu procedūru;
- informatīvo pasākumu izmaksas ar mērķi motivēt komersantus attīstīt prasmes. Informatīvie pasākumi ietver, piemēram, seminārus, konferences (klātienē/tiešsaistē), informatīvas kampaņas (tai skaitā ietverot praktiskus piemērus Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanā caur digitālās transformācijas un digitālo rīku sniegtajām iespējām), u.c. darbības, kas veicina efektīvu prasmju pilnveides pasākumu īstenošanu nozaru konkurētspējas stiprināšanai un ātrākai ekonomiskās krīzes pārvarēšanai nozarē kopumā un individuālajam komersantam;
Lai veicinātu plašāku komersantu iesaisti uzņēmumu digitālo prasmju attīstībā ir nepieciešams īstenot regulāru informatīvo pasākumu kopumu, kas nodrošinātu plašāku informācijas apriti dažādās nozarēs par “apmācību kultūru” komersantos, aktuālajām digitālo apmācību iespējām, konkurētspējīgām digitālo apmācību tendencēm Latvijā un pasaulē, atbalsta programmu sniegtajām iespējām un citām aktualitātēm apmācību tirgū. Informatīvie pasākumi būtu jāīsteno ar populāriem mārketinga rīkiem (e-vidē, e-pastos, sociālajos tīklos, vebināriem, e-konferencēm, u.tml.).
Apmācībās iesaistītais gala labuma guvēja nodarbinātais atlases kārtu ietvaros nedrīkst apgūt vienu un to pašu apmācību kursu vairāk par vienu reizi.
Projektu iesniegumu atlase tiks izsludināta pēc atlases kritēriju metodikas izstrādes ņemot vērā, ka otrās kārtas pieteikumu atlase ir atklāta.
Pirmās un otrās kārtas finansējuma saņemšanas priekšnosacījumi
2.3.1.2.i. investīcijas ietvaros gala labuma guvējiem abās atlases kārtās kā priekšnoteikums finansējuma saņemšanai ir noteikts EDIC veikts digitālā brieduma tests, lai noteiktu komersantam nepieciešamās investīcijas digitalizācijas jomā un saņemtu digitālās attīstības ceļa karti. Pēc digitālās ceļa kartes saņemšanas komersants ir noskaidrojis tās jomas, kas nepieciešams attīstīt digitālās transformācijas ietvaros.
Abu kārtu finansējuma saņēmēji sniegs komersantam pēc nepieciešamības, tikai tām atbalstāmajām aktivitātēm, kas būs atrunātas digitālā brieduma testa rezultātos un digitālās attīstības ceļa kartē. Pēc atbalsta saņemšanas gala labuma guvējam būs nepieciešams veikt otrreizējo digitālo testu un atzinumu, lai būtu iespējams salīdzināt ar digitālās attīstības ceļa kartē un atzinumā norādīto kvalitatīvo rādītāju sasniegšanu , lai spētu novērtēt investīciju ieguldījumu komersanta digitalizācijas līmeņa uzlabošanā. Ja otrreizējais digitālā brieduma tests neuzrāda komersanta attīstību, vai parāda sliktāku rezultātu, tad gala labuma guvējam ir iespēja iziet atkārtotu otrreizējo digitālā brieduma testu konsultējoties ar EDIC. Digitālā brieduma testa izmaksas tiek segtas MK noteikumi Nr.577 EDIC pieejamā Atveseļošanas fonda finansējuma ietvaros.
Projekta iesniedzējam pie projekta iesnieguma ir jāpievieno gan projekta iesniedzēja izstrādāta procedūra, kā tas nodrošinās de minimis atbalsta sniegšanu, gan procedūra, kā tas nodrošinās atbalsta sniegšanu ievērojot Komisijas regulas Nr.651/2014 31.panta nosacījumus, lai novērstu nelikumīga komercdarbības atbalsta sniegšanas risku.
Komercdarbības atbalsta saņemšanas nosacījumi gala labuma guvējiem
Gala labuma guvējam saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu vai nodevu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuriem ir VID lēmums par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu.
Finansējuma saņēmējs pirms katras atbalsta piešķiršanas divas darba dienas pēc gala labuma guvēja pieteikuma vai tā precizējuma, ja attiecināms, iesniegšanas pārbauda, vai gala labuma guvējam saskaņā ar VID administrēto nodokļu nodevu parādnieku datu bāzē pieejamo informāciju gala labuma guvēja pieteikuma vai tā precizējuma, ja attiecas, iesniegšanas dienā nav nodokļu vai nodevu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu (ievada gala labuma guvēja reģistrācijas numuru un nosaukumu Finansējuma saņēmējam pieejamajā VID datu bāzē un pārliecinās par gala labuma guvēja nodokļu parādu esamību). Finansējuma saņēmējs nepiešķir atbalstu gala labuma guvējam, ja tiek konstatētas nodokļu parādsaistības virs noteiktā limita.
Gala labuma guvējs, ievērojot Komisijas regulas Nr. 1407/2013 5. panta 1. un 2. punktu, de minimis atbalstu drīkst kumulēt ar citu de minimis atbalstu līdz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam, kā arī drīkst kumulēt ar citu valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām vai citu valsts atbalstu tam pašam riska finansējuma pasākumam, ja šīs kumulācijas rezultātā netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta valsts atbalsta programmā vai Eiropas Komisijas lēmumā.
Apmācībās iesaistītais gala labuma guvēja nodarbinātais nedrīkst apgūt vienu un to pašu apmācību kursu vairāk par vienu reizi. Šī norma neattiecas, ja apmācību kursi apgūti Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” pasākumu ietvaros no pēdējā apmācību kursa apgūšanas ir pagājis vairāk kā gads.
Lai nodrošinātu demarkāciju ar 2014. – 2020. plānošanas perioda MK noteikumi Nr. 617 un 1.2.2.3. pasākumu “Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti”, atbalsts gala labuma guvējiem tiks sniegts apmācību jomās, kas noteiktas noteikumu projektā. Tāpat MK noteikumi Nr. 617 un MK noteikumi Nr.365 apmācības tiek organizētas pēc komersantu iniciatīvas, taču 2.3.1.2.i. investīcijas ietvaros apmācības tiks organizētas, balstoties uz EDIC veiktā digitālā brieduma testa rezultātiem un digitālās attīstības ceļa kartē minētajām atbalstāmajām aktivitātēm. Papildus noteikumu projekts ir papildināts ar normu, kas nosaka, ka gala labuma guvējs, iesniedzot iesniegumu finansējuma saņēmējam, vienlaikus apliecina, ka nav pārkāpis noteikumu 50. punktā minētos ierobežojumus. Ja finansējuma saņēmējam nerodas pārliecība par gala labuma guvēja sniegto apliecinājumu par mācību satura dublēšanu, tas var pieprasīt gala labuma guvējam vai citam finansējuma saņēmējam iesniegt pamatojošos dokumentus par mācību kursu saturu.
Demarkācija attiecībā pret investīciju 2.3.1.1.i. "Augsta līmeņa digitālo prasmju apguves nodrošināšana" tiks nodrošināta par pamatu ņemot iedzīvotāju digitālo kompetenču ietvaru (DigComp). 2.3.1.2.i. investīcijas ietvaros tiks atbalstītas apmācībās pirmo sešu līmeņu ietvaros, savukārt investīciju 2.3.1.1.i. ietvaros tiks atbalstītas apmācības pēdējos divos līmeņos - "īpaši specializēts līmenis".
2.3.1.2.i. investīcijas demarkācija attiecībā pret Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam pasākumiem apmācībām digitālo prasmju jomā tiks nodrošināta laikā, uzsākot 2021.-2027.gada pasākumus, kad tiks pabeigta 2.3.1.2.i. investīcijas īstenošana. Tāpat tiks ņemts vērā, ka viens un tas pats nodarbinātais 2.3.1.2.i. investīcijas ietvaros un 2021.-2027.gada Darbības programmas pasākumu ietvaros nevarēs saņemt atbalstu vienām un tām pašām apmācībām divreiz.
Ja gala labuma guvējs vienlaikus darbojas vienā vai vairākās neatbalstāmajās nozarēs un veic neatbalstāmās darbības vai citas darbības, kas ietilpst Komisijas regulas Nr. 1407/2013 darbības jomā, de minimis atbalsta saņēmējs nodrošina šo nozaru darbību vai izmaksu nodalīšanu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 2. punktu.
Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta kontroles normas, tostarp nosacījumi, kas izriet no Komisijas regulas Nr. 1407/2013, komercdarbības gala labuma guvējam ir pienākums atmaksāt atbalsta sniedzējam visu projekta ietvaros saņemto de minimis atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
Komersantam abās atlases kārtās finansējuma saņemšanai paredzēti šādi komercdarbības atbalsta nosacījumi:
- grūtībās nonākušu uzņēmumu statusu finansējuma saņēmējs vērtē uz lēmuma par komercdarbības atbalsta piešķiršanu brīdi;
- atbalsti gala labuma guvējiem sniedz saskaņā ar Komisijas regula Nr. 651/2014 31. pantu “Atbalsts mācībām”;
- maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte, saņemot atbalstu Komisijas regulas Nr. 651/2014 un Komisijas regulas Nr. 1407/2013:
- sīkiem (mikro), maziem komersantiem – 70 % no attiecināmajām izmaksām;
- vidējiem komersantiem – 60 % no attiecināmajām izmaksām;
- lieliem komersantiem – 50 % no attiecināmajām izmaksām.
- maksimālā pieļaujamā atbalsts, saņemot atbalstu Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3.panta 2.punkta ietvaros nevar pārsniegt 200 000 euro, jebkurā triju fiskālo gadu periodā.
Finansējuma saņēmēja izmaksas sedz saskaņā Komisijas regulu Nr. 1407/2013, vērtējot finansējuma saņēmēja atbilstību de minimis atbalsta nosacījumiem uz komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdi, savukārt gala labuma guvējam sniedz atbalstu prioritāri saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 31.pantu.
Gala labuma guvējs atsevišķi vienojoties pirms projekta iesniegšanas ar finansējuma saņēmēju par komercdarbības atbalsta sniegšanas veidu atbilstoši Komisijas regulas Nr.651/2014 vai Komisijas regulas Nr. 1407/2013. nosacījumiem. Minētā nosacījuma piemērošanas piemēri:
-ja komersants ir jau pieteicies de minimis citas atbalsta programmas ietvaros,
-ja pēc Komisijas regulas 651/2014 komersants neatbilst, tad atbalstu iespējams saņemt no de minimis.
Ja gala labuma guvējs pretendē uz atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr.1407/2013, tad gala labuma guvējam ir jāsagatavo un jāiesniedz de minimis atbalsta uzskaites sistēmas veidlapa.
EDIC kā finansējuma saņēmējs izmaksā atbalstu, pēc tam, kad gala labuma guvējs ir izgājis apmācību kursus un iesniedzis apstiprinājumu sekmīgai apmācību kursu beigšanai un izdevumu apliecinošus dokumentus. Sākotnēji gala labuma guvējs 100% apmērā finansē savu darbinieku apmācības.
Finansējuma saņēmēja pienākumi/nosacījumi, kas saistīti ar komercdarbības atbalsta administrēšanu un izsniegšanu
Finansējuma saņēmējam visās atlases kārtās ar valsts atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi:
- projekta vadības izmaksas visās atlases kārtās sedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 un tas uzskatāms par komercdarbības atbalstu finansējuma saņēmējam;
- atbalsts projekta vadības izmaksām visās atlases kārtās nav uzskatās par komercdarbības atbalstu, ja finansējuma saņēmējs nodrošina projekta vadību, piemērojot iepirkuma procedūru;
- pieļaujamā finansējuma intensitāte no projekta kopējām izmaksām projekta vadības izmaksu segšanai ir 100 %;
- pieļaujamā finansējuma intensitāte informatīvo pasākumu izmaksu segšanai ir 100 % un izmaksas tiek segtas saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 un tas uzskatāms par komercdarbības atbalstu finansējuma saņēmējam;
- Komisijas regulas Nr.651/2014 pirmās un otrās kārtas ietvaros tiek segtas ar apmācību procesu saistītās izmaksas.
Projekta vadības izmaksas, tai skaitā darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas nepārsniedz 20 % tiek sektas 100% apmērā.
Datu uzglabāšana notiek atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 12. panta 1. punktam un Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 4. punktam, paredzot, ka:
- finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas pieejamību 10 gadus, sākot no dienas, kad ir piešķirts pēdējais atbalsts saskaņā ar atbalsta shēmu;
- gala labuma guvējs nodrošina informācijas pieejamību 10 gadus, skaitot no atbalsta piešķiršanas brīža.
Pievienotās vērtības nodoklis nav attiecināms Atveseļošanas fonda plāna ietvaros.
Finansējuma saņēmējs gala labuma guvējam pirms de minimis atbalsta piešķiršanas pārbauda, vai atbalsta apmērs kopā ar attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados piešķirto de minimis atbalstu nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. De minimis atbalsta apmērs tiek vērtēts viena vienota uzņēmuma līmenī.
Finansējuma saņēmējs lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 var pieņemt līdz šīs regulas darbības beigām.
Vērtēšanas komisiju locekļi, eksperti, novērotāji un finansējuma saņēmēja darbinieki, kas iesaistīti gala labuma guvēju pieteikumu vērtēšanas procesā, paraksta šo noteikumu 2. pielikumā esošo objektivitātes, konfidencialitātes un interešu konflikta neesības apliecinājumu, ka nepiedalīsies gala labuma guvēju pieteikumu izvērtēšanā interešu konflikta situācijā un vērtēšanas komisijas sēdēs, kurās tiks apstiprināti gala labuma guvēju pieteikumi. Apliecinājumu paraksta pirms gala labuma guvēja pieteikumu izskatīšanas un vērtēšanas. Apliecinājumu Finansējuma saņēmējs glabā atbilstoši Regulas Nr. 2018/1046 132. pantam un šo noteikumu 61. punktam.
Finansējuma saņēmējs izvērtē gala labuma guvējus pēc šo MK Noteikumu projekta 26.punktā izslēgšanas kritērijiem, kas balstīti uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk - regula Nr. 2018/1046), 136. pantā noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem, šo pārbaudi nodrošinot Iekšlietu ministrijas informācijas centra valsts informācijas sistēmā „Sodu reģistrs” starpresoru vienošanās ietvaros.
2.3.1.2.i. investīcijas ietvaros iesniegums ir atbalstāms, ja tiek ievēroti atbalstu stimulējošās ietekmes nosacījumi, pirms sākas darbs pie projekta vai pirms sākas darbība. Projekta iesniegumam jāatbilst visām Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punktā ietvertajām prasībām. Izmaksas attiecināmas no brīža, kad finansējuma saņēmējs iesniedzis projekta pieteikumu KPVIS vai gala labuma guvējs ir iesniedzis iesniegumu finansējuma saņēmējam, izņemot aktivitātes, kas nav uzskatāmas par darbu sākumu, atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2.panta 23.punktā noteiktajai definīcijai.
Šo noteikumu projekta ietvaros tiek noteikts, ka par komercdarbības atbalsta piešķiršanas dienu:
-pirmajā kārtā finansējuma saņēmējam uzskatāma diena, kad ministrija pieņem lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu;
-otrajā kārtā finansējuma saņēmējam uzskatāma diena, kad CFLA pieņem lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu;
-gala labuma guvējam uzskatāma diena, kad finansējuma saņēmējs pieņem lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu;
-projekts netiek atbalstīts, ne no Komisijas regulas 651/2014, ne no Komisijas regulas 1407/2013, ja darbības jau uzsāktas.
Iekļauti principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” pārbaudes mehānisms
MK noteikumu projektā 77. punktā iekļauts principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” neatbalstāmo darbību saraksts. Lai nodrošinātu investīcijas atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu (2021/C58/01), atbalstu MK noteikumu projekta minētajos gadījumos nepiešķir šādām nozarēm un darbībām:
1. darbībām, kas saistītas ar siltumnīcefekta gāzu emisiju radīšanu, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai;
2. darbībām, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai, sadedzināšanas iekārtām un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām;
3. darbībām, kas saistītas ar iekārtu un to programmatūru iegādi un nomu, kas saistīta ar atkritumu savākšanu, uzglabāšanu, apstrādi, pārstrādi un apglabāšanu;
4. darbībām, kas kaitē ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus, vai jūras ūdeņu labam vides stāvoklim, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai;
5. darbībām, kas kaitē aprites ekonomikai, tostarp atkritumu rašanās novēršanai un reciklēšanai, vienā vai vairākos produktu aprites cikla posmos radot būtiskus efektivitātes trūkumus materiālu izmantošanā vai tādu dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā kā neatjaunojami energoresursi, izejvielas, ūdens un zeme, tostarp produktu ilgizturības, remontējamības, modernizējamības, atkārtotas lietojamības vai reciklējamības ziņā, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai, tai skaitā darbībām, kas saskaņā ar Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas NACE 2. redakcijā noteikto reģistrēti E sadaļas “Atkritumu savākšana, apstrāde un izvietošana; materiālu pārstrāde” 38.21 un 38.22 grupā;
6. darbībām, kas kaitē vides piesārņojuma novēršanai un kontrolei, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai;
7. darbībaām, kas kaitē bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai, ja minētā darbība kaitē ekosistēmu labam stāvoklim un izturētspējai, vai kaitē dzīvotņu un sugu, tostarp Eiropas Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu, aizsardzības statusam, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai.
Uz komersantu nav attiecināms jebkurš no šādiem gadījumiem:
1. komersants vai persona, kura ir komersanta valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt komersantu ar filiāli saistītās darbībās, ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīta par vainīgu jebkurā no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:
1.1. noziedzīgas organizācijas izveidošana, vadīšana, iesaistīšanās tajā vai tās sastāvā ietilpstošā organizētā grupā vai citā noziedzīgā formējumā vai piedalīšanās šādas organizācijas izdarītos noziedzīgos nodarījumos;
1.2. kukuļņemšana, kukuļdošana, kukuļa piesavināšanās, starpniecība kukuļošanā, neatļauta labuma pieņemšana vai komerciāla uzpirkšana, prettiesiska labuma pieprasīšana, pieņemšana vai došana, tirgošanās ar ietekmi;
1.3. krāpšana, piesavināšanās vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana;
1.4. izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas;
1.5. terorisms, terorisma finansēšana, teroristu grupas izveide vai organizēšana, ceļošana terorisma nolūkā, terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu, terorisma draudi vai personas vervēšana un apmācība terora aktu veikšanai;
1.6. bērnu darbs vai citi nodarījumi, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību;
1.7. preču un vielu, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai;
1.8. neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos;
2. komersants vai persona, kura ir komersanta valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt komersantu ar filiāli saistītās darbībās, ar tādu attiecīgā jomā kompetentas institūcijas lēmumu, prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu un sodīts par pārkāpumu, kas izpaužas kā:
2.1. vienas vai vairāku personu nodarbināšana, ja tām nav nepieciešamās darba atļaujas vai ja tās nav tiesīgas uzturēties Eiropas Savienības dalībvalstī;
2.2. uz to attiecas tāds attiecīgā jomā kompetentas institūcijas lēmums par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, tas ir atzīts par vainīgu un sodīts par pārkāpumu, kas izpaužas kā vienas vai vairāku personu nodarbināšana, ja tām nav nepieciešamās darba atļaujas vai ja tās nav tiesīgas uzturēties Eiropas Savienības dalībvalstī vai kā personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma.
3. komersants vai persona, kura ir komersanta valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt komersantu ar filiāli saistītās darbībās, ar tādu attiecīgā jomā kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā vertikālā vienošanās, kuras mērķis ir ierobežot pircēja iespēju noteikt tālākpārdošanas cenu, vai horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros komersantu ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi;
4. tiek apturēta vai pārtraukta komersanta saimnieciskā darbība vai komersants tiek likvidēts;
5. tas ar tādu attiecīgā jomā kompetentas institūcijas lēmumu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu un sodīts par pārkāpumu, kas izpaužas kā normatīvajos aktos noteiktajā termiņā neiesniegta informatīvā deklarācija par darbiniekiem, kas iesniedzama par personām, kuras uzsāk darbu.
Ekonomikas ministrija skaidro, ka, attiecībā uz izslēgšanas kritēriju “neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos”:
1) ar šo kritēriju ir saprotama pārbaude saskaņā ar Krimināllikuma 326. pantu;
2) šāda izslēgšanas kritērija mērķis ir pārliecināties, ka personas (valdes, padomes locekļi) iepriekš nav veikuši šādus noziegumus valsts pārvaldē kā amatpersonas, jo tas var liecināt par šo personu negodprātību finanšu jautājumos.
Augstāk minēto izslēgšanas nosacījumu kontrole tiek veikta, tostarp pārbaudot attiecīgās personas sodāmību Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs” (saņemot informāciju izziņas veidā) saskaņā ar zemāk norādītajām normām. Informācija attiecībā uz konkurences tiesību pārkāpumu izņēmumu gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros projekta iesniedzēju ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi, ir publiski pieejama un pārbaudāma Konkurences padomes tīmekļvietnē sadaļā “Lēmumi”.
| Personas dalības veids | Tiesību akts | Tiesību akta norma |
| 1 | 2 | 3 |
| Pārbaudāmā persona, pārbaudāmās personas valdes vai padomes loceklis, prokūrists vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt pārbaudāmo personu darbībās, kas saistītas ar filiāli | Krimināllikums | 79.1 pants. Terorisms |
| 79.2 pants. Terorisma finansēšana | ||
| 79.3 pants. Teroristu grupa | ||
| 79.4 pants. Personas vervēšana, apmācīšana un apmācīšanās terorismam | ||
| 79.5 pants. Ceļošana terorisma nolūkā | ||
| 79.6 pants. Terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu un terorisma draudi | ||
| 89.1 pants. Noziedzīga organizācija | ||
| 154.1 pants. Cilvēku tirdzniecība | ||
| 177. pants. Krāpšana | ||
| 1771. pants. Krāpšana automatizētā datu apstrādes sistēmā | ||
| 178. pants. Apdrošināšanas krāpšana | ||
| 179. pants. Piesavināšanās | ||
| 184. pants trešā daļa. Izspiešana organizētā grupā | ||
| 190.1 pants. Preču un vielu, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai | ||
| 195. pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana | ||
| 198. pants. Neatļauta labumu pieņemšana | ||
| 199. pants. Komerciālā uzpirkšana | ||
| 218. pants. Izvairīšanās no nodokļiem un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas | ||
| 320. pants. Kukuļņemšana | ||
| 321. pants. Kukuļa piesavināšanās | ||
| 322. pants Starpniecība kukuļošanā (ja kriminālprocess ierosināts līdz Krimināllikuma grozījumu stāšanās spēkā, t.i. 2022. gada 4. maijam) | ||
| 323. pants. Kukuļdošana | ||
| 326.pants. Neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos | ||
| 326.1 pants. Tirgošanās ar ietekmi | ||
| 326.2 pants. Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana | ||
| 326.3 pants. Prettiesiska labumu došana | ||
| Par nodokļiem un nodevām | 142.panta otrā daļa. Informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu | |
| Pārbaudāmā persona | Konkurences likums | 11. panta pirmā daļa (tostarp jebkurš no minētās daļas punktiem), ja par vertikālo vienošanos, kuras mērķis ir ierobežot pircēja iespēju noteikt tālākpārdošanas cenu, vai horizontālā karteļa vienošanos kā izslēgšanas pamatu no iepirkuma procedūras Sodu reģistrā ir norādījusi Konkurences padome |
| Imigrācijas likums | 68.4 pants (1) Par vienas vai vairāku personu nodarbināšanu, ja attiecīgā persona ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, bet tai nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka šis likums. (2) Par vairāk nekā piecu personu nodarbināšanu, ja tās ir tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, bet tām nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka šis likums. (3) Par vienas vai vairāku tādu personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā. |
|
| Darba likums | 158. pants. Darba līguma nenoslēgšana rakstveida formā |
CFLA ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma par atbalsta sniegšanu jebkurā no šādiem gadījumiem:
* finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos par atbalsta saņemšanu, tai skaitā netiek ievēroti noteiktie termiņi, vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta mērķa, tā iznākuma vai rezultāta rādītāju sasniegšanu;
*finansējums saņēmējs apzināti ir sniedzis CFLA nepatiesu informāciju;
citos gadījumos, ko paredz vienošanās par atbalsta saņemšanu.
Atbilstošo "Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns 2021.-2026. gadam" 1. pielikumam "Nenodarīt būtisku kaitējumu" 2.3.1.2.i. investīcijai, ņemot vērā pasākuma būtību (digitālo prasmju veicināšana), nav ietekmes uz vidi vai tā ir nebūtiska.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
2.3.1.2.i. investīcija sniegs atbalstu komersantiem to digitālo prasmju attīstībai un konkurētspējas veicināšanai, tādējādi arī veicinot digitālo tehnoloģiju integrāciju uzņēmējdarbībā un veicinot komersantu produktivitāti.
Nozare
Visas nozares
Nozaru ietekmes apraksts
2.3.1.2.i. investīcijas ietvaros atbalstu ir paredzēts sniegt komersantiem visās nozarēs.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
2.3.1.2.i. investīcijas atbalsts būs pieejams visiem komersantiem digitālo prasmju pilnveidei, lai veicinātu to konkurētspēju un noturību uzņēmējdarbības vides tālākā digitalizācijā. Tādējādi paredzams, ka 2.3.1.2.i. investīcijai būs pozitīva ietekme uz tautsaimniecību.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Lai gan 2.3.1.2.i. investīcijas mērķis ir veicināt komersantu nodarbināto prasmes, ļaujot pilnveidot līdz ar to arī produktivitāti un komersanta konkurētspēju, 2.3.1.2.i. investīcija pastarpināti arī sniegs pozitīvu ietekmi uz nodarbinātību un nodarbināto konkurētspēju darba tirgū, iegūstot darba tirgū nepieciešamās prasmes. Digitālo prasmju pilnveide var pozitīvi ietekmēt iztrūkstošās prasmes tirgū, tādējādi ļaujot komersantu nodarbinātajiem pielāgoties darba tirgus izmaiņām un jaunu prasmju pieprasījumam, padarot apmācītos darbiniekus konkurētspējīgākus un noturīgus pret izmaiņām darba tirgū.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
1 527 991
0
6 292 322
0
6 943 331
5 236 356
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
1 527 991
0
6 292 322
0
6 943 331
5 236 356
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
1 527 991
0
6 292 322
0
6 943 331
5 236 356
2.1. valsts pamatbudžets
0
1 527 991
0
6 292 322
0
6 943 331
5 236 356
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Pasākumam plānotais kopējais Atveseļošanās fonda finansējums ir 20 000 000 euro: 2023. gadā 1 527 991 euro apmērā, 2024. gadā 6 292 322 euro apmērā, 2025. gadā 6 943 331 euro apmērā, 2026. gadā 5 236 356 euro apmērā.
Finansējuma saņēmējiem investīcijas ietvaros būs pieejami arī avansa maksājumi, kas nepārsniedz 30 % no projekta Atveseļošanas fonda finansējuma apmēra.
Izdevumu attiecināmības termiņš ir līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Finansējuma saņēmējiem investīcijas ietvaros būs pieejami arī avansa maksājumi, kas nepārsniedz 30 % no projekta Atveseļošanas fonda finansējuma apmēra.
Izdevumu attiecināmības termiņš ir līdz 2026. gada 30. jūnijam.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Nepieciešamo finansējumu Finanšu ministrija lūgs pārdalīt no 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R0651
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014 ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32013R1407
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R0241
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regula (ES) Nr. 2021/241 ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R0694
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 29. aprīļa Regula (ES) Nr. 2021/694, ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32018R1046
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES) Nr. 2018/1046, par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk - Komisijas regula Nr. 2018/1046)
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Lēmumi par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014 vai Komisijas regulu Nr. 1407/2013 netiek pieņemti pēc minēto regulu spēka zaudēšanas.
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014 ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas regulas Nr. 651/2014 I pielikuma 3. panta 3. punkts
Noteikumu projekta 2.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 I pielikuma 2.pants
Noteikumu projekta 2.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 24. punkts
Noteikumu projekta 2.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 I pielikuma 3. panta 3.punkts
Noteikumu projekta 41. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 31.panta 3.punkts
Noteikumu projekta 44.1.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 2.panta 33.punkts
Noteikumu projekta 45. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 31.panta 2.punkts
Noteikumu projekta 49.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 4.panta 1.punkta "n" apakšpunktā
Noteikumu projekta 63.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 31.pantā
Noteikumu projekta 79.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 Nr. 651/2014 31.pants
Noteikumu projekta 80. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktā
Noteikumu projekta 82.11. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 13. panta "a" "b" "c" un "d" apakšpunktā
Noteikumu projekta 82.12. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Paredz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punkta
Noteikumu projekta 82.13. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 8., 9., 10. un 11. punktos
Noteikumu projekta 82.13. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr.651/2014 1.panta 3.punkta
Noteikumu projekta 84. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 31. pants
Noteikumu projekta 85. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Nr. 651/2014 2. panta 92. apakšpunkts
Noteikumu projekta 86. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punktam "c"un "d" apakšpunkti
Noteikumu projekta 92.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014. 1. panta 4. punkta "a" un "b" apakšpunkti
Noteikumu projekta 92.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulu Nr. 651/2014 18.panta 4.punkta
Noteikumu projekta 92.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulu Nr. 651/2014 6.panta 2.punkta
Noteikumu projekta 92.5. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulu Nr. 651/2014 2.panta 3. un 4. punkti
Noteikumu projekta 96. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulu Nr. 651/2014 31.panta 4.punkts
Noteikumu projekta 96. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulu Nr. 651/2014 12.panta 1.punkts
Noteikumu projekta 100. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulu Nr. 651/2014 1.panta 1. u 4. punkti
Noteikumu projekta 100. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulu Nr. 651/2014 pieņemts vispārīgi
Noteikumu projekta 81., 89., 90., 91., 92., 94., 98. un 106. punktos.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Ņemot vērā to, ka noteikumu projekts tiks ieviests, ievērojot Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014 nosacījumus, Ekonomikas ministrija 20 darba dienu laikā pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās nosūtīs Eiropas Komisijai kopsavilkuma informāciju par noteikumu projektu, izmantojot SANI2 sistēmu.
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punkts
Noteikumu projekta 2.12. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punkta
Noteikumu projekta 82.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. un 2. punktā
Noteikumu projekta 84. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punkta
Noteikumu projekta 88. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā
Noteikumu projekta 97. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 4. punktā
Noteikumu projekta 101. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 1407/2013 pieņemts vispārīgi
Noteikumu projekta 79.1. apakšpuntā 80., 81., 86., 90., 91., 93., 95., 105. punktos
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regula (ES) Nr. 2021/241 ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas Nr. 2021/241 pieņemts vispārīgi
Noteikumu projekta 5. punktā 63.4. apakšpunktā
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2021/241 2.panta 6.punktā
Noteikumu projekta 26.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2021/241 34.pants
Noteikumu projekta 63.5. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2021/241 34.pants
Noteikumu projekta 66.14. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 29. aprīļa Regula (ES) Nr. 2021/694, ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2021/694 16.pants
Noteikumu projekta 2.4. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas 2021/694 16. panta 6. punkts
Noteikumu projekta 16.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas 2021/694 3. panta 2. punkts
Noteikumu projekta 16.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES) Nr. 2018/1046, par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk - Komisijas regula Nr. 2018/1046)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas regula Nr. 2018/1046 61. pants
Noteikumu projekta 24.7.1.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regula Nr. 2018/1046 132. pants
Noteikumu projekta 66.16. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regula Nr. 2018/1046 61. pants
Noteikumu projekta 73.4. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regula Nr. 2018/1046 61. pants
Noteikumu projekta 78.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Noteikumu projekts tiks ievietots sabiedriskajai apspriešanai TAP portālā.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Tiks papildināts atbilstoši sabiedrības aktivitātei.
6.4. Cita informācija
Sabiedrību pēc tiesību akta projekta pieņemšanas informēs ar publikāciju oficiālā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī to ievietos bezmaksas normatīvo aktu datu bāzē www.likumi.lv
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Ekonomikas ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
2.3.1.2.i. investīcijas ietvaros atbalsts digitālo prasmju pilnveidei tiks sniegts neatkarīgi no gala labuma guvēja nodarbināto dzimuma, tādējādi tiks veicināta vienlīdzīga iespēja ikvienam nodarbinātajam pilnveidot savas prasmes un radot vienlīdzīgas iespējas darba tirgū prasmju pilnveidē.
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pēc 2.3.1.2.i. investīcijas 63.4. apakšpunkta tiek paredzēts pieprasīt personu apliecinošus datus no finansējuma saņēmēja par gala labuma guvējiem. Datu apstrādi veic skaidros un leģitīmos nolūkos, un to turpmāku apstrādi neveic ar minētajiem nolūkiem nesavienojamā veidā.
Pamatojoties uz Datu regulas 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā nostiprinātais datu minimizēšanas princips nosaka, ka apstrādāti tiek tikai tie dati, kas ir patiesi un absolūti “nepieciešami” konkrēta nolūka sasniegšanai, savukārt e) apakšpunktā nostiprinātais glabāšanas ierobežojuma princips nosaka, ka dati glabājami ne ilgāk kā nepieciešams nolūkiem, kādos attiecīgos personas datus apstrādā.
1. Datu apstrādes nolūks: ANM uzraudzības vajadzībām, izvairoties no iespējas, ka viens un tas pats komersanta nodarbinātais apgūst vienu un to pašu apmācību kursu vairāk par vienu reizi. Izņemot gadījumus, ja apmācību kursi apgūti Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” pasākumu ietvaros no pēdējā apmācību kursa apgūšanas ir pagājis vairāk kā gads;
2. Datu subjeki: komersantu nodarbinātie, kas apgūs tiešsaistes, klātienes vai hibrīdformātā apmācību kursus;
3. Datu veids: vārds, uzvārds un personas kods;
4. Datu glabāšanas termiņš: 10 gadi, sākot no dienas, kad ir piešķirts atbalsts;
5. Institūcijas, kam dati tiks nodoti pēc pieprasījuma: ministrija un CFLA.
Pamatojoties uz Datu regulas 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā nostiprinātais datu minimizēšanas princips nosaka, ka apstrādāti tiek tikai tie dati, kas ir patiesi un absolūti “nepieciešami” konkrēta nolūka sasniegšanai, savukārt e) apakšpunktā nostiprinātais glabāšanas ierobežojuma princips nosaka, ka dati glabājami ne ilgāk kā nepieciešams nolūkiem, kādos attiecīgos personas datus apstrādā.
1. Datu apstrādes nolūks: ANM uzraudzības vajadzībām, izvairoties no iespējas, ka viens un tas pats komersanta nodarbinātais apgūst vienu un to pašu apmācību kursu vairāk par vienu reizi. Izņemot gadījumus, ja apmācību kursi apgūti Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” pasākumu ietvaros no pēdējā apmācību kursa apgūšanas ir pagājis vairāk kā gads;
2. Datu subjeki: komersantu nodarbinātie, kas apgūs tiešsaistes, klātienes vai hibrīdformātā apmācību kursus;
3. Datu veids: vārds, uzvārds un personas kods;
4. Datu glabāšanas termiņš: 10 gadi, sākot no dienas, kad ir piešķirts atbalsts;
5. Institūcijas, kam dati tiks nodoti pēc pieprasījuma: ministrija un CFLA.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi