Anotācija (ex-ante)

Saeima 2024. gada 25. aprīlī pieņēma grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā (turpmāk – likums), tā 13.¹ panta pirmajā daļā nosakot pienākumu mazumtirdzniecības uzņēmumiem pārtikas tirdzniecības vietā norādīt valsti, kurā ražots pārtikas produkts. Savukārt likuma 13.¹ panta otrajā daļā noteikts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt kritērijus tās valsts identificēšanai, kurā ražots pārtikas produkts, noformēšanas un izvietošanas prasības norādei (rakstveida informācijai vai karoga attēlam) par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, kā arī izņēmumus, kad norāžu izvietošana nav obligāta.
Likuma pārejas noteikumu 32. punktā noteikts, ka Ministru kabinets līdz 2024. gada 31. maijam izdod šā likuma 13.¹ panta otrajā daļā minētos noteikumus.
Likuma grozījumu anotācijā tā iesniedzēji ir norādījuši:
“Piedāvātie likuma grozījumi paredz pienākumu tirdzniecības vietās uz cenu zīmēm izvietot produkta izcelsmes valsts karogu, lai patērētājs spētu viegli, ērti un nepārprotami identificēt attiecīgās pārtikas preces izcelsmes valsti.
Šāda prasība vairotu patērētāju informētību, ļaujot tiem izdarīt personīgajās vērtībās un prioritātēs balstītu lēmumu. Nereti patērētāji tiek maldināti par dažādu pārtikas produktu patieso izcelsmes valsti, tādējādi to izdarītie lēmumi var neatspoguļot patieso patērētāja gribu.
Pārtikas produktu izcelsme ir īpaši svarīga pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kurā liela daļa Latvijas sabiedrības nevēlas atbalstīt agresorvalstis un to piedāvātos produktus vai vēlas atbalstīt kādu citu valsti tai skaitā Latviju, kuras ražotājiem tie simpatizē. Patērētājiem ir tiesības izdarīt brīvi savu izvēli, ņemot vērā dažādus aspektus, tai skaitā paužot savu nostāju dažādos jautājumos caur saviem iepirkšanās paradumiem.”
Likumprojekta izskatīšanas procesā tika precizēts, ka pār pārtikas produktu jānorāda tā valsts, kurā attiecīgais produkts ir ražots, lai tirgotājiem būtu skaidri definēts pienākums un nebūtu pretrunas ar atsevišķiem tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas noteiktiem produktiem nosaka obligātu izcelsmes valsts norādīšanu marķējumā.

Ievērojot likuma 13.¹ panta otrajā daļā doto pilnvarojumu ir sagatavots noteikumu projekts "Noteikumi par pārtikas tirdzniecības vietā izvietojamo tās valsts norādi, kurā ražots pārtikas produkts" (turpmāk – noteikumu projekts). Par noteikumu projekta saturu tika diskutēts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālas politikas komisijas 2024. gada 20. februāra, 21. februāra un 17. aprīļa sēdē, sagatavojot likumprojektu "Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā" (Nr. 465/Lp14) (turpmāk – likumprojekts) izskatīšanai Saeimā otrajā un trešajā lasījumā.
Likuma 13.¹ panta pirmajā daļā noteikts, ka pienākums pārtikas tirdzniecības vietā pārtikas produktam norādīt valsti, kurā tas ražots, attiecas uz mazumtirdzniecības uzņēmumiem. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulas (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, (turpmāk – regula Nr. 178/2002) 3. panta 7. punktu  termins "mazumtirdzniecība" nozīmē manipulācijas ar pārtiku un (vai) tās apstrādi, kā arī uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā galapatērētājam, tostarp izplatīšanas vietās, ēdināšanas uzņēmumos, uzņēmumu un iestāžu ēdnīcās, restorānos un citos līdzīgos pārtikas pakalpojumu uzņēmumos, veikalos, lielveikalu izplatīšanas centros un vairumtirdzniecības punktos.
Likumā noteiktā prasība attiecas uz visiem pārtikas produktiem atbilstoši regulas Nr. 178/2002 2. panta pirmajā daļā noteiktajai pārtikas jeb pārtikas produkta definīcijai, t. i., jebkura apstrādāta, daļēji apstrādāta vai neapstrādāta viela vai produkts, kas paredzēts cilvēkiem uzturam vai ko saprātīgi paredzamos apstākļos cilvēki varētu lietot uzturā.
1. Kritēriji tās valsts identificēšanai, kurā ražots pārtikas produkts.
Tā kā normatīvajos aktos pārtikas aprites jomā nav noteikts, kas ir valsts, kurā ražots pārtikas produkts, noteikumu projekta 2. punktā ietverts skaidrojums, ka šo noteikumu izpratnē par minēto valsti uzskatāma attiecīgā pārtikas produkta izcelsmes valsts vai ražotāja atrašanās vietas valsts, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem pārtikas aprites jomā vai brīvprātīgi ir norādīta pārtikas produkta marķējumā, pārtikas produkta pavaddokumentos vai piegādātāja citā veidā mazumtirdzniecības uzņēmumam sniegtajā informācijā par pārtikas produktu.
Mazumtirdzniecības vietā patērētājam piedāvātajam galaproduktam var būt tikai viena valsts, kurā tas ir ražots. Ražotājs nav izplatītājs vai produkta pasūtītājs, pēc kura receptes pārtikas produkts tiek ražots. Valsts, kurā ražots pārtikas produkts, ir valsts, kurā atrodas uzņēmums, kurā saražo attiecīgo produktu, bet ne valsts, kurā atrodas pasūtītājs. Neapstrādātiem pārtikas produktiem, piemēram, gurķiem, izcelsmes valsts (valsts, kurā ražots produkts) būs to audzēšanas valsts. Savukārt, ja gurķi tiks pārstrādāti (piemēram, marinēti) citā valstī, tad valsts, kurā ražots pārtikas produkts, būs tā valsts, kurā atrodas uzņēmums, kurā gurķus marinē.
Saskaņā ar regulas Nr. 1169/2011 2. panta 2. punkta "j" apakšpunktā noteikto pārtikas produkta "marķējums" ir teksti, ziņas, preču zīmes, zīmolvārdi, attēls vai simbols, kas ir saistīti ar pārtikas produktu, atrodas uz jebkura iepakojuma, dokumenta, uzraksta, etiķetes, aptveres vai uzlīmes, kura pievienota šādam produktam vai attiecas uz to. Savukārt "pavaddokuments" var būt jebkurš dokuments, kas attiecas uz konkrēto pārtikas produktu.
Saskaņā ar regulas Nr. 1169/2011 26. pantu vai citiem Eiropas Savienības tieši piemērojamajiem normatīvajiem aktiem, kā arī tiem Latvijas normatīvajiem aktiem, kas pārņem direktīvu prasības, noteiktu pārtikas produktu marķējumā ir jānorāda izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta. Prasība par izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu ir noteikta tādiem produktiem kā, piemēram, svaiga, atdzesēta un saldēta cūkgaļa, aitu, kazu un mājputnu gaļa, liellopu gaļa, no trešajām valstīm importētas olas, zivsaimniecības produkti, neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa, vīns, medus u.c.
Vairāki Eiropas Savienības tieši piemērojamie normatīvie akti paredz, ka jau patlaban tirdzniecības vietā pie atsevišķiem produktiem norādāma to izcelsmes valsts vai vieta. Tādi produkti ir, piemēram, nefasēti svaigi augļi un dārzeņi (Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari), liellopu gaļa (Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regula (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97) un no trešajām valstīm importēta nefasēta mājputnu gaļa, cūkgaļa u.c. (Komisijas 2013. gada 13. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1337/2013, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011 attiecībā uz izcelsmes valsts un izcelsmes vietas norādīšanu svaigai, atdzesētai un saldētai cūkgaļai, aitu, kazu un mājputnu gaļai).
Šādos gadījumos papildu norādes nebūs jāizvieto, un, ja būs izpildīta attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktā prasība, tiks uzskatīts, ka ir izpildīta jaunajos noteikumos noteiktā prasība izvietot norādi par valsti, kurā ražots pārtikas produkts (noteikumu projekta 6. punkts).
2. Noformēšanas un izvietošanas prasības norādei (rakstveida informācijai vai karoga attēlam) par valsti, kurā ražots pārtikas produkts.
Noteikumu projekta 3. punktā paredzēts, ka mazumtirdzniecības uzņēmums pārtikas tirdzniecības vietā valsti, kurā ražots pārtikas produkts, norāda cenu zīmē, blakus pārtikas produktam vai produktu grupai (vienas valsts produktu grupai – pie plaukta, groza u.c.) vai pie pārtikas tirdzniecības vietas, ja visi tajā izplatītie pārtikas produkti ir ražoti vienā valstī (piemēram, pie veikala tā nosaukumā vai norādot citādi).
Paredzēts izņēmums norādes izvietošanai tīmekļvietnēs un mobilajās lietotnēs, kurās piedāvā pārdošanai pārtikas produktus, t. i., valsts, kurā ražots pārtikas produkts, būs jānorāda pie pārtikas produkta apraksta, vai, ja visi piedāvātie pārtikas produkti ir ražoti vienā valstī, šādu informāciju jāizvieto tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes sākumlapā (noteikumu projekta 4. punkts).
Noteikumu projekta 8. punktā paredzēts, ka, veidojot rakstveida norādi par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, tajā ietver oficiālo vai tradicionālo valsts nosaukumu latviešu valodā. Valstu nosaukumi, kas jāizmanto rakstveida norādes veidošanai, ir pieejami Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas informācijā "Par pasaules valstu un teritoriju nosaukumiem latviešu valodā" (2018. gada 10. oktobra sēdes protokola Nr. 6 3.§, Latvijas Vēstnesis 2018, 218. nr., https://www.vestnesis.lv/op/2018/218.9). Likumprojekta izskatīšanas laikā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālas politikas komisijas 2024. gada 20. februāra sēdē tika diskutēts, kā valsts nosaukums būtu ierakstāms norādē par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, un atzīts, ka nav jāatļauj norādē lietot valstu nosaukumu ISO kodus, jo patērētāji tos nepārzina un kodu norādīšana būtu pretrunā ar likumprojekta sagatavošanas mērķi – sniegt nepārprotamu un skaidri saprotamu informāciju patērētājiem par valsti, kurā ražots pārtikas produkts. Norāžu noformēšanu atvieglos tradicionālo (īso) valstu nosaukumu lietošana, jo lielākajai daļai valstu šis nosaukums sastāv no viena vārda (piemēram, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei – Lielbritānija, Ķīnas Tautas Republikai – Ķīna) vai atsevišķos gadījumos veido nosaukuma abreviatūru (piemēram, Amerikas Savienotās Valstis – ASV, Apvienotie Arābu Emirāti – AAE).
Noteikumu projekta 9. punktā noteikts, ka norāde par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, ir novietota redzamā vietā. Attiecībā uz ziņām, kas saskaņā ar Regulā Nr. 1169/2011 noteikto ir obligāti norādāmas, tās 13. panta 1. punktā noteikts, ka informācijai jābūt skaidri saskatāmai un skaidri salasāmai. Regulas Nr. 1169/20112. panta 2. punkta "m" apakšpunktā skaidrots, ka "salasāmība" ir informācijas fiziskais atveids, ar kura palīdzību informācija ir vizuāli pieejama iedzīvotājiem un kuru nosaka dažādi elementi, tostarp rakstzīmju izmērs, burtu atstarpes, atstarpes starp rindām, zīmju līnijas biezums, rakstzīmju krāsa, šrifts, burtu platuma un augstuma attiecība, materiāla virsma un ievērojams kontrasts starp druku un fonu.
Tāpat, ievērojot Saeimas komisijas sēdēs notikušās diskusijas par norāžu veidošanu, lai patērētājiem informācija par valsti būtu viegli saredzama, noteikumu projekta 10. punktā paredzēts, cik augstam jābūt norādē iekļautajam valsts nosaukumam, karoga attēlam vai noteikumu projekta 7. punktā minētajai atzīmei. Tā kā tirdzniecības vietās izvietotas dažāda lieluma produktu cenu zīmes, paredzēts, ka cenu zīmēs, kuru izmērs ir mazāks par A4 formātu (pārsvarā tās ir nelielās cenu zīmes pie produktu plauktiem), valsts nosaukuma, 7. punktā minētās atzīmes vai karoga attēla augstumam jābūt vismaz 30 procentiem no pārdošanas cenas norādes augstuma, bet ne mazāk par trim milimetriem, un tas var nepārsniegt vienu centimetru. Savukārt, ja cenu zīmes izmērs ir A4 formāta vai lielāks, valsts nosaukuma, karoga attēla vai 7. punktā minētās atzīmes augstumam jābūt vismaz viens centimetrs. Tāda pati prasība attiecināta uz minētajiem apzīmējumiem, ja norāde tiks izvietota blakus pārtikas produktam vai produktu grupai. Noteikumu projektā nav noteikti īpaši nosacījumi kā un kādā izmērā jāveido norāde par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, pie pārtikas tirdzniecības vietas, ja visi tajā izplatītie pārtikas produkti ir ražoti vienā valstī, jo šādas tirdzniecības vietas var būt atšķirīgas (veikals, tirgus) un nav lietderīgi noteikt, piemēram, veikala nosaukuma izkārtnes izmērus. Noteikumu projekta 10. punktā norāžu izmēri noteikti ar mērķi, lai tie būtu pietiekami lieli un patērētājam redzami. Lai informācija par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, būtu viegli uztverama arī tās karoga attēla formā, noteikumu projekta 11. punktā ietverts nosacījums, ka karoga attēla augstuma un platuma attiecībai jābūt 1 : 2.
3. Izņēmumi, kad nav obligāti izvietojama norāde par valsti, kurā ražots pārtikas produkts.
Noteikumu projekta 5. punktā paredzēts noteikt pārtikas tirdzniecības vietas, kurās nav obligāti jāizvieto norāde par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, – sabiedriskās ēdināšanas iestāde, pārtikas tirdzniecības vietas, kurās sniedz izbraukuma pakalpojumu, un pārtikas tirdzniecības automāts.
Regulas Nr. 1169/2011 2. panta 2. punkta "d" apakšpunktā noteikts, ka "ēdināšanas iestāde" ir jebkurš uzņēmums (tostarp transportlīdzekļi vai stacionāri vai pārvietojami stendi), piemēram, restorāni, ēdnīcas, skolas un slimnīcas un ēdināšanas uzņēmumi, kuru darbība ietver tāda ēdiena gatavošanu, kas ir paredzēts galapatērētāja tiešajam patēriņam.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta metodisko materiālu "Kas jāzina, tirgojoties izbraukumā, internetā vai papildu tirdzniecības vietā" (https://www.vid.gov.lv/lv/media/19506/download?attachmentielu), izbraukuma pakalpojums nozīmē, ka saimnieciskās darbības veikšanas vietai nav pastāvīga izvietojuma (preču tirdzniecība notiek vairākās vietās) un tiek veiktas tādas darbības kā, piemēram, ielu tirdzniecība, tirdzniecība gadatirgos (ja tirdzniecība nenotiek vienā pastāvīgajā vietā).
Savukārt termins "ielu tirdzniecība" ir paskaidrots Ministru kabineta 2010. gada 12. maija noteikumu Nr. 440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību" 2.1. apakšpunktā, nosakot, ka "ielu tirdzniecība" ir preču pārdošana pašvaldības iekārtotās vai ar pašvaldību saskaņotās publiskās vietās, tai skaitā tirdzniecība no pārvietojamā mazumtirdzniecības punkta.
Tā kā informācija par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, vai produkta izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu nav obligāti jāsniedz par visiem pārtikas produktiem, attiecīga informācija pārtikas produkta marķējumā vai pavaddokumentos var nebūt pieejama. Lai nerastos priekšstats, ka mazumtirgotājs nav izpildījis normatīvajos aktos noteiktās prasības, noteikumu projekta 7. punktā paredzēts, ka situācijā, kad pārtikas produkta marķējumā, pavaddokumentos vai preces piegādātāja citā veidā sniegtajā informācijā nav pieejamas ziņas par valsts, kurā ražots pārtikas produkts, norādāma atzīme "Valsts: nav ziņu".
4. Likumā mazumtirdzniecības uzņēmumiem noteiktā pienākuma izpilde un noteikumu projekta piemērošana.
Ievērojot to, ka ilgstošas saskaņošanas dēļ nav izpildīts likuma pārejas noteikumu 32. punktā noteiktais, ka Ministru kabinets līdz 2024. gada 31. maijam izdod šā likuma 13.¹ panta otrajā daļā minētos noteikumus, Ministru kabineta sēdes protokollēmumā paredzēts noteikt pienākumu Zemkopības ministrijai nodrošināt, ka Pārtikas un veterinārais dienests, kontrolējot noteikumu izpildi, laikposmā līdz 2025. gada 28. februārim piemēro principu “Konsultē vispirms”.
Ministru kabineta sēdes protokollēmumā arī noteikts pienākums Zemkopības ministrijai sagatavot un savā tīmekļvietnē publicēt vadlīnijas noteikumu piemērošanai. Vadlīnijās tiks skaidrots, kā no marķējumā vai pavaddokumentos, vai preces piegādātāja citā veidā sniegtajā informācijā pieejamajām ziņām identificēt valsti, kurā produkts ražots (ar konkrētiem piemēriem no pārtikas produktu marķējumā pieejamās informācijas).