Anotācija (ex-ante)

24-TA-1084: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par pārtikas tirdzniecības vietā izvietojamo norādi par valsti, kurā ražots pārtikas produkts" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Pārtikas aprites uzraudzības likuma 13.1 panta otrā daļa.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabinets noteikumu projekts sagatavots, lai noteiktu mazumtirdzniecības uzņēmumiem īstenojamās darbības Pārtikas aprites uzraudzības likuma 13.1 panta pirmajā daļā noteikto pienākumu izpildē, t. i., pārtikas tirdzniecības vietā norādīt valsti, kurā ražots pārtikas produkts.
Spēkā stāšanās termiņš
01.09.2024.
Pamatojums
Pārtikas aprites uzraudzības likuma pārejas noteikumu 32. punkts noteic, ka likuma 13.1 pants piemērojams no 2024. gada 1. septembra. Tas nozīmē, ka noteikumiem jāstājas spēkā 2024. gada 1. septembrī.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulas (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (turpmāk – regula Nr. 1169/2011), 9. pantā noteikta informācija, kas par pārtikas produktu obligāti jāsniedz patērētājam.
Regulas Nr. 1169/2011 9. panta 1. punkta "i" apakšpunktā noteikts, ka regulas 26. pantā paredzētajos gadījumos marķējumā jānorāda pārtikas produkta izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta. Produkta izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta var būt jānorāda arī saskaņā ar citiem Eiropas Savienības tieši piemērojamajiem normatīvajiem aktiem un tiem Latvijas normatīvajiem aktiem, kas pārņem direktīvu prasības.
Normatīvajos aktos pārtikas aprites jomā nav noteikta obligāta prasība visu pārtikas produktu marķējumā vai citā patērētājam pieejamā informācijā norādīt valsti, kurā attiecīgais produkts ražots, vai produkta ražošanas uzņēmumu. Atbilstoši regulas Nr. 1169/2011 9. pantā noteiktajam par obligātajām ziņām, kad produkta izcelsmes valsts vai vietas norādīšana nav obligāta, pārtikas produkta marķējumā var būt norādīts tikai par pārtikas produkta informāciju atbildīgā pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja vārds vai uzņēmuma nosaukums un adrese. Daudzi pārtikas apritē iesaistītie uzņēmumi informāciju par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, vai produkta ražotāju (uzņēmumu) norāda brīvprātīgi. 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saeima 2024. gada 25. aprīlī pieņēma grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā (turpmāk – likums), tā 13.1 panta pirmajā daļā nosakot pienākumu mazumtirdzniecības uzņēmumiem pārtikas tirdzniecības vietā norādīt valsti, kurā ražots pārtikas produkts. Savukārt likuma 13.1 panta otrajā daļā noteikts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt kritērijus tās valsts identificēšanai, kurā ražots pārtikas produkts, noformēšanas un izvietošanas prasības norādei (rakstveida informācijai vai karoga attēlam) par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, kā arī izņēmumus, kad norāžu izvietošana nav obligāta.
Likuma pārejas noteikumu 32. punktā noteikts, ka Ministru kabinets līdz 2024. gada 31. maijam izdod šā likuma 13.1 panta otrajā daļā minētos noteikumus.
Likuma grozījumu anotācijā tā iesniedzēji ir norādījuši:
“Piedāvātie likuma grozījumi paredz pienākumu tirdzniecības vietās uz cenu zīmēm izvietot produkta izcelsmes valsts karogu, lai patērētājs spētu viegli, ērti un nepārprotami identificēt attiecīgās pārtikas preces izcelsmes valsti.
Šāda prasība vairotu patērētāju informētību, ļaujot tiem izdarīt personīgajās vērtībās un prioritātēs balstītu lēmumu. Nereti patērētāji tiek maldināti par dažādu pārtikas produktu patieso izcelsmes valsti, tādējādi to izdarītie lēmumi var neatspoguļot patieso patērētāja gribu.
Pārtikas produktu izcelsme ir īpaši svarīga pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kurā liela daļa Latvijas sabiedrības nevēlas atbalstīt agresorvalstis un to piedāvātos produktus vai vēlas atbalstīt kādu citu valsti tai skaitā Latviju, kuras ražotājiem tie simpatizē. Patērētājiem ir tiesības izdarīt brīvi savu izvēli, ņemot vērā dažādus aspektus, tai skaitā paužot savu nostāju dažādos jautājumos caur saviem iepirkšanās paradumiem.”
Likumprojekta izskatīšanas procesā tika precizēts, ka pār pārtikas produktu jānorāda tā valsts, kurā attiecīgais produkts ir ražots, lai tirgotājiem būtu skaidri definēts pienākums un nebūtu pretrunas ar atsevišķiem tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas noteiktiem produktiem nosaka obligātu izcelsmes valsts norādīšanu marķējumā.
Risinājuma apraksts
Ievērojot likuma 13.1 panta otrajā daļā doto pilnvarojumu ir sagatavots noteikumu projekts "Noteikumi par pārtikas tirdzniecības vietā izvietojamo tās valsts norādi, kurā ražots pārtikas produkts" (turpmāk – noteikumu projekts). Par noteikumu projekta saturu tika diskutēts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālas politikas komisijas 2024. gada 20. februāra, 21. februāra un 17. aprīļa sēdē, sagatavojot likumprojektu "Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā" (Nr. 465/Lp14) (turpmāk – likumprojekts) izskatīšanai Saeimā otrajā un trešajā lasījumā.
Likuma 13.1 panta pirmajā daļā noteikts, ka pienākums pārtikas tirdzniecības vietā pārtikas produktam norādīt valsti, kurā tas ražots, attiecas uz mazumtirdzniecības uzņēmumiem. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulas (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, (turpmāk – regula Nr. 178/2002) 3. panta 7. punktu  termins "mazumtirdzniecība" nozīmē manipulācijas ar pārtiku un (vai) tās apstrādi, kā arī uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā galapatērētājam, tostarp izplatīšanas vietās, ēdināšanas uzņēmumos, uzņēmumu un iestāžu ēdnīcās, restorānos un citos līdzīgos pārtikas pakalpojumu uzņēmumos, veikalos, lielveikalu izplatīšanas centros un vairumtirdzniecības punktos.
Likumā noteiktā prasība attiecas uz visiem pārtikas produktiem atbilstoši regulas Nr. 178/2002 2. panta pirmajā daļā noteiktajai pārtikas jeb pārtikas produkta definīcijai, t. i., jebkura apstrādāta, daļēji apstrādāta vai neapstrādāta viela vai produkts, kas paredzēts cilvēkiem uzturam vai ko saprātīgi paredzamos apstākļos cilvēki varētu lietot uzturā.
1. Kritēriji tās valsts identificēšanai, kurā ražots pārtikas produkts.
Tā kā normatīvajos aktos pārtikas aprites jomā nav noteikts, kas ir valsts, kurā ražots pārtikas produkts, noteikumu projekta 2. punktā ietverts skaidrojums, ka šo noteikumu izpratnē par minēto valsti uzskatāma attiecīgā pārtikas produkta izcelsmes valsts vai ražotāja atrašanās vietas valsts, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem pārtikas aprites jomā vai brīvprātīgi ir norādīta pārtikas produkta marķējumā, pārtikas produkta pavaddokumentos vai piegādātāja citā veidā mazumtirdzniecības uzņēmumam sniegtajā informācijā par pārtikas produktu.
Mazumtirdzniecības vietā patērētājam piedāvātajam galaproduktam var būt tikai viena valsts, kurā tas ir ražots. Ražotājs nav izplatītājs vai produkta pasūtītājs, pēc kura receptes pārtikas produkts tiek ražots. Valsts, kurā ražots pārtikas produkts, ir valsts, kurā atrodas uzņēmums, kurā saražo attiecīgo produktu, bet ne valsts, kurā atrodas pasūtītājs. Neapstrādātiem pārtikas produktiem, piemēram, gurķiem, izcelsmes valsts (valsts, kurā ražots produkts) būs to audzēšanas valsts. Savukārt, ja gurķi tiks pārstrādāti (piemēram, marinēti) citā valstī, tad valsts, kurā ražots pārtikas produkts, būs tā valsts, kurā atrodas uzņēmums, kurā gurķus marinē.
Saskaņā ar regulas Nr. 1169/2011 2. panta 2. punkta "j" apakšpunktā noteikto pārtikas produkta "marķējums" ir teksti, ziņas, preču zīmes, zīmolvārdi, attēls vai simbols, kas ir saistīti ar pārtikas produktu, atrodas uz jebkura iepakojuma, dokumenta, uzraksta, etiķetes, aptveres vai uzlīmes, kura pievienota šādam produktam vai attiecas uz to. Savukārt "pavaddokuments" var būt jebkurš dokuments, kas attiecas uz konkrēto pārtikas produktu.
Saskaņā ar regulas Nr. 1169/2011 26. pantu vai citiem Eiropas Savienības tieši piemērojamajiem normatīvajiem aktiem, kā arī tiem Latvijas normatīvajiem aktiem, kas pārņem direktīvu prasības, noteiktu pārtikas produktu marķējumā ir jānorāda izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta. Prasība par izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu ir noteikta tādiem produktiem kā, piemēram, svaiga, atdzesēta un saldēta cūkgaļa, aitu, kazu un mājputnu gaļa, liellopu gaļa, no trešajām valstīm importētas olas, zivsaimniecības produkti, neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa, vīns, medus u.c.
Vairāki Eiropas Savienības tieši piemērojamie normatīvie akti paredz, ka jau patlaban tirdzniecības vietā pie atsevišķiem produktiem norādāma to izcelsmes valsts vai vieta. Tādi produkti ir, piemēram, nefasēti svaigi augļi un dārzeņi (Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari), liellopu gaļa (Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regula (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97) un no trešajām valstīm importēta nefasēta mājputnu gaļa, cūkgaļa u.c. (Komisijas 2013. gada 13. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1337/2013, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011 attiecībā uz izcelsmes valsts un izcelsmes vietas norādīšanu svaigai, atdzesētai un saldētai cūkgaļai, aitu, kazu un mājputnu gaļai).
Šādos gadījumos papildu norādes nebūs jāizvieto, un, ja būs izpildīta attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktā prasība, tiks uzskatīts, ka ir izpildīta jaunajos noteikumos noteiktā prasība izvietot norādi par valsti, kurā ražots pārtikas produkts (noteikumu projekta 6. punkts).
2. Noformēšanas un izvietošanas prasības norādei (rakstveida informācijai vai karoga attēlam) par valsti, kurā ražots pārtikas produkts.
Noteikumu projekta 3. punktā paredzēts, ka mazumtirdzniecības uzņēmums pārtikas tirdzniecības vietā valsti, kurā ražots pārtikas produkts, norāda cenu zīmē, blakus pārtikas produktam vai produktu grupai (vienas valsts produktu grupai – pie plaukta, groza u.c.) vai pie pārtikas tirdzniecības vietas, ja visi tajā izplatītie pārtikas produkti ir ražoti vienā valstī (piemēram, pie veikala tā nosaukumā vai norādot citādi).
Paredzēts izņēmums norādes izvietošanai tīmekļvietnēs un mobilajās lietotnēs, kurās piedāvā pārdošanai pārtikas produktus, t. i., valsts, kurā ražots pārtikas produkts, būs jānorāda pie pārtikas produkta apraksta, vai, ja visi piedāvātie pārtikas produkti ir ražoti vienā valstī, šādu informāciju jāizvieto tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes sākumlapā (noteikumu projekta 4. punkts).
Noteikumu projekta 8. punktā paredzēts, ka, veidojot rakstveida norādi par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, tajā ietver oficiālo vai tradicionālo valsts nosaukumu latviešu valodā. Valstu nosaukumi, kas jāizmanto rakstveida norādes veidošanai, ir pieejami Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas informācijā "Par pasaules valstu un teritoriju nosaukumiem latviešu valodā" (2018. gada 10. oktobra sēdes protokola Nr. 6 3.§, Latvijas Vēstnesis 2018, 218. nr., https://www.vestnesis.lv/op/2018/218.9). Likumprojekta izskatīšanas laikā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālas politikas komisijas 2024. gada 20. februāra sēdē tika diskutēts, kā valsts nosaukums būtu ierakstāms norādē par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, un atzīts, ka nav jāatļauj norādē lietot valstu nosaukumu ISO kodus, jo patērētāji tos nepārzina un kodu norādīšana būtu pretrunā ar likumprojekta sagatavošanas mērķi – sniegt nepārprotamu un skaidri saprotamu informāciju patērētājiem par valsti, kurā ražots pārtikas produkts. Norāžu noformēšanu atvieglos tradicionālo (īso) valstu nosaukumu lietošana, jo lielākajai daļai valstu šis nosaukums sastāv no viena vārda (piemēram, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei – Lielbritānija, Ķīnas Tautas Republikai – Ķīna) vai atsevišķos gadījumos veido nosaukuma abreviatūru (piemēram, Amerikas Savienotās Valstis – ASV, Apvienotie Arābu Emirāti – AAE).
Noteikumu projekta 9. punktā noteikts, ka norāde par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, ir novietota redzamā vietā. Attiecībā uz ziņām, kas saskaņā ar Regulā Nr. 1169/2011 noteikto ir obligāti norādāmas, tās 13. panta 1. punktā noteikts, ka informācijai jābūt skaidri saskatāmai un skaidri salasāmai. Regulas Nr. 1169/20112. panta 2. punkta "m" apakšpunktā skaidrots, ka "salasāmība" ir informācijas fiziskais atveids, ar kura palīdzību informācija ir vizuāli pieejama iedzīvotājiem un kuru nosaka dažādi elementi, tostarp rakstzīmju izmērs, burtu atstarpes, atstarpes starp rindām, zīmju līnijas biezums, rakstzīmju krāsa, šrifts, burtu platuma un augstuma attiecība, materiāla virsma un ievērojams kontrasts starp druku un fonu.
Tāpat, ievērojot Saeimas komisijas sēdēs notikušās diskusijas par norāžu veidošanu, lai patērētājiem informācija par valsti būtu viegli saredzama, noteikumu projekta 10. punktā paredzēts, cik augstam jābūt norādē iekļautajam valsts nosaukumam, karoga attēlam vai noteikumu projekta 7. punktā minētajai atzīmei. Tā kā tirdzniecības vietās izvietotas dažāda lieluma produktu cenu zīmes, paredzēts, ka cenu zīmēs, kuru izmērs ir mazāks par A4 formātu (pārsvarā tās ir nelielās cenu zīmes pie produktu plauktiem), valsts nosaukuma, 7. punktā minētās atzīmes vai karoga attēla augstumam jābūt vismaz 30 procentiem no pārdošanas cenas norādes augstuma, bet ne mazāk par trim milimetriem, un tas var nepārsniegt vienu centimetru. Savukārt, ja cenu zīmes izmērs ir A4 formāta vai lielāks, valsts nosaukuma, karoga attēla vai 7. punktā minētās atzīmes augstumam jābūt vismaz viens centimetrs. Tāda pati prasība attiecināta uz minētajiem apzīmējumiem, ja norāde tiks izvietota blakus pārtikas produktam vai produktu grupai. Noteikumu projektā nav noteikti īpaši nosacījumi kā un kādā izmērā jāveido norāde par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, pie pārtikas tirdzniecības vietas, ja visi tajā izplatītie pārtikas produkti ir ražoti vienā valstī, jo šādas tirdzniecības vietas var būt atšķirīgas (veikals, tirgus) un nav lietderīgi noteikt, piemēram, veikala nosaukuma izkārtnes izmērus. Noteikumu projekta 10. punktā norāžu izmēri noteikti ar mērķi, lai tie būtu pietiekami lieli un patērētājam redzami. Lai informācija par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, būtu viegli uztverama arī tās karoga attēla formā, noteikumu projekta 11. punktā ietverts nosacījums, ka karoga attēla augstuma un platuma attiecībai jābūt 1 : 2.
3. Izņēmumi, kad nav obligāti izvietojama norāde par valsti, kurā ražots pārtikas produkts.
Noteikumu projekta 5. punktā paredzēts noteikt pārtikas tirdzniecības vietas, kurās nav obligāti jāizvieto norāde par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, – sabiedriskās ēdināšanas iestāde, pārtikas tirdzniecības vietas, kurās sniedz izbraukuma pakalpojumu, un pārtikas tirdzniecības automāts.
Regulas Nr. 1169/2011 2. panta 2. punkta "d" apakšpunktā noteikts, ka "ēdināšanas iestāde" ir jebkurš uzņēmums (tostarp transportlīdzekļi vai stacionāri vai pārvietojami stendi), piemēram, restorāni, ēdnīcas, skolas un slimnīcas un ēdināšanas uzņēmumi, kuru darbība ietver tāda ēdiena gatavošanu, kas ir paredzēts galapatērētāja tiešajam patēriņam.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta metodisko materiālu "Kas jāzina, tirgojoties izbraukumā, internetā vai papildu tirdzniecības vietā" (https://www.vid.gov.lv/lv/media/19506/download?attachmentielu), izbraukuma pakalpojums nozīmē, ka saimnieciskās darbības veikšanas vietai nav pastāvīga izvietojuma (preču tirdzniecība notiek vairākās vietās) un tiek veiktas tādas darbības kā, piemēram, ielu tirdzniecība, tirdzniecība gadatirgos (ja tirdzniecība nenotiek vienā pastāvīgajā vietā).
Savukārt termins "ielu tirdzniecība" ir paskaidrots Ministru kabineta 2010. gada 12. maija noteikumu Nr. 440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību" 2.1. apakšpunktā, nosakot, ka "ielu tirdzniecība" ir preču pārdošana pašvaldības iekārtotās vai ar pašvaldību saskaņotās publiskās vietās, tai skaitā tirdzniecība no pārvietojamā mazumtirdzniecības punkta.
Tā kā informācija par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, vai produkta izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu nav obligāti jāsniedz par visiem pārtikas produktiem, attiecīga informācija pārtikas produkta marķējumā vai pavaddokumentos var nebūt pieejama. Lai nerastos priekšstats, ka mazumtirgotājs nav izpildījis normatīvajos aktos noteiktās prasības, noteikumu projekta 7. punktā paredzēts, ka situācijā, kad pārtikas produkta marķējumā, pavaddokumentos vai preces piegādātāja citā veidā sniegtajā informācijā nav pieejamas ziņas par valsts, kurā ražots pārtikas produkts, norādāma atzīme "Valsts: nav ziņu".
4. Likumā mazumtirdzniecības uzņēmumiem noteiktā pienākuma izpilde un noteikumu projekta piemērošana.
Ievērojot to, ka ilgstošas saskaņošanas dēļ nav izpildīts likuma pārejas noteikumu 32. punktā noteiktais, ka Ministru kabinets līdz 2024. gada 31. maijam izdod šā likuma 13.1 panta otrajā daļā minētos noteikumus, Ministru kabineta sēdes protokollēmumā paredzēts noteikt pienākumu Zemkopības ministrijai nodrošināt, ka Pārtikas un veterinārais dienests, kontrolējot noteikumu izpildi, laikposmā līdz 2025. gada 28. februārim piemēro principu “Konsultē vispirms”.
Ministru kabineta sēdes protokollēmumā arī noteikts pienākums Zemkopības ministrijai sagatavot un savā tīmekļvietnē publicēt vadlīnijas noteikumu piemērošanai. Vadlīnijās tiks skaidrots, kā no marķējumā vai pavaddokumentos, vai preces piegādātāja citā veidā sniegtajā informācijā pieejamajām ziņām identificēt valsti, kurā produkts ražots (ar konkrētiem piemēriem no pārtikas produktu marķējumā pieejamās informācijas).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • patērētāji
Ietekmes apraksts
Patērētāji uzskatāmāk un ērtāk saņems informāciju par valsti, kurā ražots attiecīgais pārtikas produkts. Tā tiks vienkāršota izvēle tiem patērētājiem, kas vēlas iegādāties noteiktā valstī ražotus produktus vai, tieši pretēji, nevēlas iegādāties noteiktā valstī ražotus produktus.
Juridiskās personas
  • Mazumtirdzniecības uzņēmumi, kas izplata pārtikas produktus
Ietekmes apraksts
Pārtikas tirdzniecības vietās norādes par valsti, kurā ražots attiecīgais pārtikas produkts, turpmāk būs jāizvieto ne tikai tajos gadījumos, kad to attiecībā uz izcelsmes valsts norādīšanu pieprasa normatīvie akti. Uzņēmumiem, kas jau pašlaik brīvprātīgi cenu zīmēs norāda valsti, kurā ražots pārtikas produkts, būs jāievēro noteikti norāžu noformēšanas nosacījumi.
Norāžu veidošana radīs papildu administratīvo un finansiālo slogu, bet tā apmērs ir atkarīgs no konkrētā uzņēmuma darbības mēroga (piemēram, izplatāmo produktu dažādības).
Tomēr, nosakot jaunās prasības, mazumtirdzniecības uzņēmumiem tiek iespējami samazināts administratīvais slogs. Informācija par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, pēc izvēles būs jānorāda produkta cenu zīmē, pie produkta vai produktu grupas vai pat tikai pie tirdzniecības vietas. Nav paredzēts noteikt papildu prasības informācijas iegūšanai par valsti, kurā pārtikas produkts ražots, un norāde jāveido atbilstoši pārtikas produkta marķējumā, pavaddokumentos vai piegādātāja citā veidā mazumtirdzniecības uzņēmumam sniegtajā informācijā par pārtikas produktu. Tādējādi mazumtirdzniecības uzņēmumi izmantos tikai tās ziņas, kuras par pārtikas produktu informāciju atbildīgais pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs būs norādījis atbilstoši regulas Nr. 1169/2011 9. pantā noteiktajām prasībām vai brīvprātīgi.
Situācijās, kad saskaņā ar regulas Nr. 1169/2011 26. pantu vai citiem Eiropas Savienības tieši piemērojamajiem normatīvajiem aktiem, kā arī tiem Latvijas normatīvajiem aktiem, kas pārņem direktīvu prasības, pārtikas produkta marķējumā ir jānorāda izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta, šī informācija tiks pielīdzināta informācijai par valsti, kurā produkts ražots.
Normatīvie akti jau patlaban paredz, ka pie atsevišķiem produkta tirdzniecības vietā ir norādāma tā izcelsmes valsts vai vieta, tāpēc pie noteiktiem produktiem nebūs jāizvieto papildu norādes.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
0,00
patērētāji
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
0,00
Mazumtirdzniecības uzņēmumi, kas izplata pārtikas produktus
Vērtības nozīme:
Tā kā pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumi ir ļoti dažādi, tiem ir atšķirīgas cenu zīmju veidošanas tehniskās iespējas un izplatāmo produktu veidu daudzums, izmaksas nav iespējams aprēķināt.
Kopā
0,00
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
Izskatot likumprojektu "Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā" (Nr. 465/Lp14), kas Saeimā pieņemts 2024. gada 25. aprīlī (turpmāk – likumprojekts), Zemkopības ministrija izvērtēja Saeimā 2024. gada 29. februārī otrajā lasījumā atbalstītā likumprojekta redakciju un uz likumprojektā ietvertā likuma 13.1 panta otrajā daļā dotā pilnvarojuma pamata izdodamā Ministru kabineta noteikumu projekta (turpmāk – noteikumu projekts) saturu, lai pārliecinātos par minētajos normatīvo aktu projektos ietverto tiesību normu iespējamo atbilstību tehnisko noteikumu statusam saskaņā ar prasībām Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 9. septembra Direktīvā 2015/1535/ES, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (turpmāk – direktīva 2015/1535/ES).
Zemkopības ministrijas ieskatā likumprojektā un noteikumu projektā ietvertās tiesību normas nepārkāps Līgumā par Eiropas Savienības darbību (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex%3A12012E%2FTXT) minētos vienotā iekšējā tirgus un brīvas preču aprites principus, jo nav paredzēts noteikt jaunas (papildu) prasības pārtikas produktiem un to marķējumam, ne arī tirdzniecības ierobežojumus.
Zemkopības ministrija izvērtēja Komisijas paziņojumu "Rokasgrāmata par Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 34.–36. pantu" 2021/C 100/03 (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52021XC0323%2803%29) un secināja, ka prasība pārtikas tirdzniecības vietā norādīt valsti, kurā ražots pārtikas produkts, un veids, kādā attiecīgā prasība izpildāma, nav uzskatāma par diskriminējošu tirdzniecības veidu. Prasība tiks attiecināta uz visiem pārtikas produktiem neatkarīgi no tā, kurā valstī produkts ir ražots – Latvijā, Eiropas Savienības dalībvalstī vai trešajā valstī.
Tā kā informācija par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, būs jānorāda pie pārtikas produkta vai tā cenu zīmē pārtikas tirdzniecības vietā, prasība attieksies tikai uz mazumtirdzniecības uzņēmumiem (izņemot noteikumu projekta 5. punktā noteiktos mazumtirdzniecības uzņēmumus - sabiedriskās ēdināšanas iestādes, pārtikas tirdzniecības vietas, kurās sniedz izbraukuma pakalpojumu un pārtikas tirdzniecības automātus, kur norāde par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, nebūs jāizvieto obligāti), kas izplata pārtikas produktus tieši galapatērētājam. Ievērojot to, ka mazumtirdzniecības uzņēmums informāciju par valsti, kurā ražots konkrētais pārtikas produkts, saņems no produkta marķējuma, pavaddokumenta vai citas piegādātāja sniegtas informācijas, ar noteikumiem netiek uzliktas papildu prasības ražotājiem ne Latvijā, ne citās valstīs, jo minētajos informācijas avotos valsts, kurā ražots pārtikas produkts, tiks norādīta tikai atbilstoši jau spēkā esošajām Eiropas Savienības tiesību aktu normām vai brīvprātīgi. 
Normatīvajos aktos pārtikas aprites jomā nav noteikta obligāta prasība visu pārtikas produktu marķējumā vai citā patērētājam pieejamā informācijā norādīt valsti, kurā attiecīgais produkts ražots, vai produkta ražošanas uzņēmumu. Atbilstoši regulas Nr. 1169/2011 9. pantā noteiktajam par obligātajām ziņām, kad produkta izcelsmes valsts vai vietas norādīšana nav obligāta, pārtikas produkta marķējumā var būt norādīts tikai par pārtikas produkta informāciju atbildīgā pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja vārds vai uzņēmuma nosaukums un adrese. Ja pārtikas produktam saskaņā ar tiesību aktiem produkta marķējumā vai citā informācijā nav obligāti jānorāda tā izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta un informācija par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, nebūs norādīta brīvprātīgi, attiecīgā produkta tirdzniecība netiks aizliegta. Ja pārtikas tirdzniecības uzņēmumam pārtikas produkta marķējumā vai pavaddokumentos, vai preces piegādātāja citā veidā sniegtajā informācijā nebūs norādīta valsts, kurā ražots pārtikas produkts, pie produkta būs jānorāda atzīme "Valsts: nav ziņu".
Līdz ar to jaunās prasības neskars citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai trešo valstu pārtikas produktu ievedējus (importētājus) un netiks pārkāpts Līguma par Eiropas Savienības darbību 34. pantā noteiktais aizliegums "Dalībvalstu starpā ir aizliegti importa kvantitatīvie ierobežojumi un citi pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību".
Zemkopības ministrija izvērtēja noteikumu projektā ietvertās tiesību normas, ievērojot Direktīvas 2015/1535/ES 1. panta 1. punkta “c”, “d” un “f” apakšpunktā izvirzītos kritērijus, kā arī Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāta vadlīniju dokumentā “Rokasgrāmata par informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā”  (pieejama: https://technical-regulation-information-system.ec.europa.eu/lv/the-20151535-and-you/being-informed/guidances/vademecum) (turpmāk – rokasgrāmata).
*Direktīvas 2015/1535/ES 1. panta 1. punkta “c” apakšpunktā ir noteikts, kas direktīvas izpratnē uzskatāms par tehnisko specifikāciju – “tehniska specifikācija” ir specifikācija, kas ietverta dokumentā, kurš nosaka ražojuma nepieciešamās īpašības, piemēram, kvalitātes līmeni, darbību, drošību vai izmērus, tostarp prasības, kas piemērojamas ražojumam atbilstīgi nosaukumam, ar kuru ražojumu pārdod, terminoloģiju, simboliem, pārbaudēm un pārbaužu metodēm, iesaiņojumu, marķēšanu vai etiķetēšanu un atbilstības izvērtēšanas procedūrām. Tāpat minētajā direktīvas normā noteikts, ka termins “tehniska specifikācija” aptver arī ražošanas metodes un procesus, kas izmantoti lauksaimniecības produktiem. Rokasgrāmatā minēts, ka tehniskās specifikācijas aprakstā “doto piemēru uzskaitījums attiecībā uz ražojuma īpašībām nav pilnīgs, varētu pievienot ražojuma sastāvu, formu, svaru, iepakojumu, noformējumu, darbību, kalpošanas laiku, enerģijas patēriņu utt. Tehniskās specifikācijas priekšnoteikums ir tāds, ka valsts pasākums, kurā tā ir paredzēta, attiecas uz ražojumu vai tā iepakojumu kā tādu un ka tādējādi tajā ir noteikta kāda no šim ražojumam nepieciešamajām īpašībām.
Tātad, nacionālajā tiesību aktā noteiktai “tehniskajai specifikācijai” būtu jānosaka “ražojuma nepieciešamās īpašības”. Noteikumu projektā nav ietvertas nacionālas tiesību normas, kas noteiks “ražojumam” – pārtikas produktam – nepieciešamās īpašības, tostarp tās, kas kā piemēri uzskaitīti Direktīvas 2015/1535/ES 1. panta 1. punkta “c” apakšpunktā un rokasgrāmatā.
*Direktīvas 2015/1535/ES 1. panta 1. punkta “d” apakšpunktā ir noteikts, ka direktīvā lietotais termins “citas prasības” ir prasība, kas nav tehniska specifikācija, kas izvirzīta ražojumam, lai īpaši aizsargātu patērētājus vai vidi, un kas ietekmē tās dzīves ciklu pēc laišanas tirgū, piemēram, izmantošanas, atkārtotas pārstrādāšanas, atkārtotas izmantošanas vai iznīcināšanas nosacījumi, ja šādi nosacījumi var būtiski ietekmēt ražojuma sastāvu vai īpašības, vai tā realizāciju. Rokasgrāmatā  skaidrots, ka termins “citas prasības” “ietver prasības, kas nav tehniskās specifikācijas, bet ir nosacījumi, kas ietekmē ražojuma dzīves ciklu no tirdzniecības līdz tā radīto atkritumu apsaimniekošanai vai iznīcināšanai”. Tāpat rokasgrāmatā teikts, ka šāda veida prasības ir tādas, kas paredzētas “patērētāju vai vides aizsardzības vajadzībām” un “ir divi no galveno leģitīmo sabiedrības interešu mērķu pamatojumiem, kas izņēmuma gadījumā varētu attaisnot to, ka dalībvalsts, nosakot tirdzniecības aizliegumus vai ierobežojumus, atkāpjas no preču brīvas kustības principa”.
Noteikumu projektā nav ietvertas nacionālas tiesību normas, kas kā arī minēts rokasgrāmatā “var būtiski ietekmēt ražojuma sastāvu, īpašības vai tirdzniecību (realizāciju)”. Kā piemēri prasībām, ka būtu uzskatāmas par “citām prasībām” minēta medicīnas atkritumu apsaimniekošana un valsts noteikumi, kuru mērķis ir ieviest iepakojuma nodošanas vai atkārtotas izmantošanas sistēmu.
*Direktīvas 2015/1535/ES 1. panta 1. punkta “f” apakšpunktā savukārt ir noteikts, kas direktīvas izpratnē uzskatāms par tehniskajiem noteikumiem – “tehniskie noteikumi” ir tehniskas specifikācijas un citas prasības vai noteikumi par pakalpojumiem, ietverot attiecīgus administratīvus noteikumus, kuru ievērošana ir obligāta, de jure vai de facto, tirdzniecības, pakalpojumu sniegšanas, pakalpojumu sniedzēja izveidošanas vai izmantošanas gadījumā kādā dalībvalstī vai lielā tās daļā, kā arī dalībvalstu normatīvie un administratīvie akti, izņemot 7. pantā minētos, kas aizliedz ražojuma ražošanu, importu, tirdzniecību vai izmantošanu vai kas aizliedz pakalpojumu sniegšanu vai izmantošanu vai arī aizliedz veikt uzņēmējdarbību kā pakalpojumu sniedzējam.
Lai arī Pārtikas aprites uzraudzības likuma 33. panta otrajā daļā ir paredzēta administratīvā atbildība par valsts, kurā pārtikas produkts ražots, nenorādīšanu pārtikas tirdzniecības vietā, piemērojot brīdinājumu vai naudas sodu, pārtikas produktu tirdzniecība minētās prasības neievērošanas dēļ netiks ierobežota vai aizliegta, jo prasība neattiecas uz attiecīgo pārtikas produktu un neietekmē tā nekaitīgumu vai kvalitāti.
Zemkopības ministrijas secināja, ka noteikumu projektā ietvertās tiesību normas nav uzskatāmas par tādām nacionālajām normām, kas atbilst Direktīvas 2015/1535/ES 1. panta 1. punkta "c", "d" un "f" apakšpunktā izvirzītajiem kritērijiem, tāpēc nav nepieciešams izpildīt Direktīvā 2015/1535/ES 5. panta 1. punktā noteikto pienākumu nekavējoties informēt Eiropas Komisiju par jebkuru tehnisko noteikumu projektu.
Attiecībā uz nepieciešamību nosūtīt Eiropas Komisiju saskaņošanai likumprojektu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālas politikas komisija 2024. gada 17. aprīļa sēdē nolēma, ka likumprojekts virzāms pieņemšanai Saeimā bez paziņošanas Eiropas Komisijai.

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Pārtikas un veterinārais dienests
Nevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera", Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", Biedrība Zemnieku saeima, Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Latvijas Tirgotāju asociācija, Biedrība "Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija", kooperatīvo biedrību savienība "Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība" un biedrība "Latvijas Zemnieku federācija"
Cits
SIA "MAXIMA Latvija", SIA "Lidl Latvija", SIA "Latvijas Tirgotāju savienība", SIA "EBRO"

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Diskusija un elektroniska saskaņošana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Likumprojekta izskatīšanas laikā notika sanāksmes 31.01.2024. un 12.02.2024. ar pārtikas nozari pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām. Šīs sadaļas 6.1. apakšpunktā minētajām nevalstiskajām organizācijām un pārtikas tirgotājiem noteikumu projekta darba versija nosūtīta uz elektronisko pastu 08.03.2024., kad likumprojekts tika izskatīts Saeimā, un iesniegto viedokļu apkopojums, atbildes un komentāri par tiem nosūtīti 17.04.2024. Ar atsevišķiem uzņēmējiem un organizāciju pārstāvjiem notikusi viedokļu apmaiņa elektroniski un tālruņa sarunās.
Pēc likuma grozījumu pieņemšanas minētājām organizācijām un uzņēmējiem 16.05.2024. tika nosūtīts noteikumu projekts un tā anotācija.
Atzinumus ar priekšlikumiem par noteikumu projektu sniedza SIA "Latvijas Tirgotāju savienība", SIA "MAXIMA Latvija", biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera", biedrība "Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija" un biedrība "Latvijas Tirgotāju asociācija".
Iesniegtie priekšlikumi skāra šādus jautājumus noteikumu projektā:
1) definīciju valstij, kurā ražots pārtikas produkts;
2) atbildības uzlikšanu pārtikas ražotājam vai piegādātājam par tās valsts noskaidrošanu, kurā ražots pārtikas produkts;
3) papildus marķējumam un pavaddokumentiem paredzēt arī citā veidā piegādātāja sniegtās ziņas attiecībā uz to, kā saņemama informācija par valsti, kurā ražots pārtikas produkts;
4) nosaukuma un karoga attēla izmērus norādei par valsti, kurā ražots pārtikas produkts;
5) ISO 3166-1 standartā noteikto valstu kodu izmantošanu norādēs;
6) īpašas atzīmes nenorādīšanu, ja informācija par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, nav pieejama.
Noteikumu projekta sagatavošanā ir ņemti vērā iesniegtie priekšlikumi par definīciju valstij, kurā ražots pārtikas produkts, norāžu izmēru, informācijas saņemšanas papildu veidiem, normu precizēšanu par to, ka tirdzniecības uzņēmums informāciju par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, saņem no ražotāja vai piegādātāja.
Ievērojot Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālas politikas komisijas sēdēs notikušās diskusijas, nav ņemts vērā priekšlikums atļaut norādēs lietot arī valstu ISO kodus, jo patērētāji tos nepārzina un kodu norādīšana būtu pretrunā ar likumprojekta sagatavošanas mērķi – sniegt nepārprotamu un skaidri saprotamu informāciju patērētājiem par valsti, kurā ražots pārtikas produkts (tas norādīts arī anotācijas 1.3. sadaļā). 
Vērtējot noteikumu ietveramās tiesību normas, nav ņemts vērā arī priekšlikums norādē neietvert nekādu papildu apzīmējumu, ja informācija nav pieejama. Kā paskaidrots arī anotācijas 1.3. sadaļā, lai nerastos priekšstats, ka mazumtirgotājs nav izpildījis normatīvajos aktos noteiktās prasības, noteikumu projekta 7. punktā paredzēts, ka situācijā, kad pārtikas produkta marķējumā, pavaddokumentos vai preces piegādātāja citā veidā sniegtajā informācijā nav pieejamas ziņas par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, norādāma atzīme "Valsts: nav ziņu".
Ievērojot 2024. gada 18. jūlija Valsts sekretāru sanāksmē nolemto (prot. Nr. 25 5. § 3.1. apakšpunkts), Zemkopības ministrija 19. jūlijā rīkoja sanāksmi, kurā piedalījās Ekonomikas ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, biedrības "Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija", biedrības "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", biedrības "Zemnieku saeima", biedrības "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera", biedrības "Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija", biedrības "Latvijas Tirgotāju asociācija" un biedrības "Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija" pārstāvji.
Sanāksmē tika izteikts priekšlikums atļaut norādē par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, norādīt arī izcelsmes vietu "Eiropas Savienība", lietojot vispārzināmo saīsinājumu "ES". Priekšlikums tika pamatots ar to, ka atsevišķiem produktiem ES tiesību akti nosaka marķējumā kā izcelsmes vietu norādīt "Eiropas Savienība". Tādi produkti ir, piemēram, svaigu augļu vai dārzeņu maisījumi, par kuriem tiesību akts nosaka, ka ja maisījumā iekļauto produktu izcelsme ir vairāk nekā vienā dalībvalstī, pilnus izcelsmes valstu nosaukumus vajadzības gadījumā var aizstāt ar vienu no šādiem - “ES audzētu augļu maisījums” vai “ES audzētu dārzeņu maisījums", arī ja medus izcelsme ir vairāk nekā vienā dalībvalstī, norāda “ES valstīs ražotu medu maisījums”. Pārtikas ražotāji arī brīvprātīgi drīkst norādīt marķējumā, ka produkts ražots Eiropas Savienībā, neminot konkrētu dalībvalsti.
Zemkopības ministrija un Ekonomikas ministrija atkārtoti izvērtēja sanāksmē izteikto priekšlikumu un vienojās, ka to nevar ņemt vērā šādu apsvērumu dēļ:
1) izcelsmes vietas "Eiropas Savienība" norādīšana pie pārtikas produkta neatbilst Saeimas noteiktajam pienākumam pārtikas tirdzniecības vietā pārtikas produktam norādīt valsti, kurā tas ražots (likuma 13.1 panta pirmā daļa), kā arī Ministru kabinetam dotajam uzdevumam noteikt kritērijus tās valsts identificēšanai, kurā ražots pārtikas produkts (likuma 13.1 panta otrā daļa);
2) likuma grozījumu anotācijā tā iesniedzēji ir norādījuši, ka grozījumu mērķis ir nodrošināt, lai patērētājs spētu viegli, ērti un nepārprotami identificēt attiecīgās pārtikas preces izcelsmes valsti, kā arī lai patērētāji netiek maldināti par dažādu pārtikas produktu patieso izcelsmes valsti.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Pārtikas un veterinārais dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk