Anotācija (ex-ante)

1. Noteikumi Nr. 628 nenosaka pietiekamu skaidru regulējumu attiecībā uz izstrādes vadītāja un izstrādātāja pienākumiem detālplānojumu izstrādes procesā, kā rezultātā pastāv atšķirīga normatīvā regulējuma interpretācija. Tādējādi nepieciešams noteikt, ka pašvaldības apstiprinātais detālplānojuma izstrādes vadītājs ir atbildīgs par detālplānojuma izstrādes procesa soļiem, tai skaitā par paziņojuma par detālplānojuma izstrādes uzsākšanu sagatavošanu, tā publisko apspriešanu, kā arī ziņojuma par detālplānojuma izstrādi sagatavošanu.

Noteikumu projekta 110. un 115. punktos precizēti izstrādes vadītāja kompetencē esošie pienākumi (paziņojumu par publisko apspriešanu nosūtīšana, ziņojuma par detālplānojuma izstrādi sagatavošana).

2. Saskaņā ar TAPL 6. pantu TAPIS ir primārā plānošanas dokumentu publicēšanas darba vide un informācijas avots.
TAPIS ievietotie dokumenti ir publiski pieejami bez maksas (izņemot datus, kuru pieejamība ir ierobežota saskaņā ar normatīvajiem aktiem) un saziņa ar pašvaldībām ir iespējama, izmantojot e-adreses un citus interneta tīklā pieejamos saziņas rīkus, turklāt arī iedzīvotāji arvien vairāk izmanto elektronisko saziņu. Ņemot vērā, ka informācijas aprite iespējama arī elektroniski, turklāt pieprasījumu iepazīstināt ar plānošanas dokumentiem iespējams nosūtīt pašvaldībai ārpus tās darba laika, resursu lietderīgas izmantošanas nolūkā nepastāv nepieciešamība saglabāt noteikumu Nr. 628 redakciju, kas uzliek pienākumu pašvaldībai nodrošināt plānošanas dokumentu pieejamību tikai papīra formā un tikai pašvaldības telpās darba laikā.

Noteikumu projekta 5. punktā svītrota prasība pašvaldībai iepazīstināt interesentus ar plānošanas dokumentiem papīra formā pašvaldības telpās darba laikā.
Pašvaldībai ir pienākums nodrošināt iespēju iepazīties ar plānošanas dokumentiem, tai skaitā arī izdrukas veidā, gadījumos, ja personai nav iespēju iepazīties ar informāciju citos veidos.

3. Noteikumu Nr. 628 redakcijas 6. punkts dublē Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumos Nr. 558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” noteiktās prasības dokumentu noformēšanai.

Noteikumu projektā svītrots 6. punkts.

4. Noteikumi Nr. 628 paredz izstrādāt teritorijas plānojumu arī pašvaldības administratīvās teritorijas daļai, tādējādi nonākot pretrunā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 17.punktam, kas noteic, ka līdz 2025. gada 31. decembrim jaunizveidotajām pašvaldībām ir jāizstrādā saistošie noteikumi par teritorijas plānojumu.
Teritorijas plānojums tiek izstrādāts kā vienots plānošanas dokuments visai pašvaldības administratīvai teritorijai atbilstoši pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijai un, ievērojot normatīvos aktos noteiktās prasības, teritorijas plānojuma grozījumus var izstrādāt daļā administratīvās teritorijas – teritoriālai vienībai. 

Noteikumu projekta 27. punkts izteikts jaunā redakcijā, to salāgojot ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.

5. Lai savlaicīgi nodrošinātu likumprojektā “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (TAP 22-TA-1405) veikto izmaiņu ietveršanu zemāka juridiskā spēka regulējumā, papildināts noteikumu projekta 36.7. punkts.  
Aizsargjoslu likuma 36. panta piektā daļa noteic, ka pašvaldībai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā ir jāparedz iespēja kājāmgājējiem piekļūt pludmalei un vietas automašīnu (transportlīdzekļu) stāvvietu ierīkošanai. Atbilstoši Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likuma 7. panta 12. punktam datu par  gājēju celiņiem un transportlīdzekļu stāvvietām, ko pašvaldība noteikusi, lai nodrošinātu piekļuvi pludmalei, sniedzējs ir pašvaldība, savukārt gājēju ceļš (celiņš), kas paredzēts sabiedrības piekļuvei publiskai teritorijai, ir pašvaldības kompetencē esoša apgrūtinātā teritorija, kā to nosaka Ministru kabineta 2014. gada 4. februāra noteikumi Nr. 61 “Noteikumi par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveidi un uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatoru”. Noteikumu Nr. 628 31. punkts noteic, ka pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas nosaka tikai teritorijas plānojumā, bet lokālplānojumā, ja nepieciešams, tās var precizēt, bet ne noteikt no jauna.
Teritorijas plānojums ir vispārīgs, savukārt konkrētu jautājumu risināšana veicama lokālplānojuma vai detālplānojuma līmenī. No prakses viedokļa lokālplānojums ir instruments, ar kuru ērtāk sasniedzami kāda konkrēta plānošanas jautājuma risinājumi, tai skaitā, piekrastes gājēju ceļu plānošana, kas ir sarežģīts process. Šādu plānošanas jautājumu risināšana un īstenošana nav iespējama, neskarot konkrēto nekustamo īpašumu īpašnieku intereses, attiecīgi ir vērā ņemami šo īpašnieku izteiktie iebildumi vai priekšlikumi.
Arī likumprojekta “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (TAP 22-TA-1405) paredz precizēt 36. panta redakciju attiecībā uz piekļuvi pludmalei un vietas automašīnu (transportlīdzekļu) stāvvietu ierīkošanai, kas nosakāmas teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā.

Noteikumu projekta 36.7. punkts pirms vārda "precizē" papildināts ar vārdiem "nosaka vai".

6. Atbildība par teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi pilnā apmērā gulstas uz izstrādes vadītāju, tādējādi likumdevējam nav lietderīgi papildus noteikt darba organizēšanas kārtību, iesaistot detālplānojuma izstrādātāju, turklāt noteikumu projekts precizēts ar izstrādes vadītāja pienākumiem (skat. 1.punktu). 

Noteikumu projektā svītrots 117. punkts.

7. Šobrīd sastopamas situācijas, kad nepieciešamas izmaiņas detālplānojumā un, ievērojot iepriekšējo praksi, tiek izstrādāti detālplānojuma grozījumi, neskatoties, ka detālplānojumi apstiprināti ar vispārīgajiem administratīvajiem aktiem. Ņemot vērā, ka grozījumi izstrādājami atbilstoši jauna plānošanas dokumenta procedūrai, nav pieļaujama detālplānojuma grozījumu izstrāde uz esoša detālplānojuma pamata. Tādējādi, lai novērstu normatīvā akta atšķirīgu interpretāciju, noteikumu projekta 126.  punkts izteikts jaunā redakcijā, paredzot pienākumu izstrādāt jaunu detālplānojumu gadījumos, kad nepieciešamas izmaiņas esošā detālplānojumā.

Noteikumu projekta 126. punkts izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka izmaiņas detālplānojumā izstrādā kā jaunu detālplānojumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2018. gada 9. janvāra sprieduma lietā Nr.A420511213, SKA-77/2018 10. punktam agrāk pieņemtā normatīvā akta darbību var izbeigt no jauna likumā noteiktajā kārtībā pieņemti lēmumi tajā pašā jautājumā, proti, aizvietojot agrāk pieņemto detālplānojumu vienā tā daļā ar vispārīgo administratīvo aktu, iepriekš saistošo noteikumu veidā pieņemtais detālplānojums attiecīgajā daļā zaudē spēku. Tādējādi detālplānojumos, kas apstiprināti ar saistošajiem noteikumiem, izmaiņas izstrādājamas kā jauns detālplānojums, kas apstiprināms ar vispārīgo administratīvo aktu. Savukārt saistošie noteikumi atceļami daļā vai visā teritorijā atkarībā no tā, cik lielu teritoriju jaunais detālplānojums skar.

8. Kaut Teritorijas plānošanas likuma (spēku zaudēja 2011. gada 1. decembrī) 3. panta sestais punkts paredzēja un arī TAPL (spēkā no 2011. gada 1. decembra) 3. panta otrais punkts paredz teritorijas plānošanā ievērot pēctecības principu, līdzšinējā prakse rāda, ka detālplānojumu, kas apstiprināti ar saistošajiem noteikumiem, izvērtēšana pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādes laikā bieži vien aprobežojas tikai ar detālplānojumu uzskaitījumu, neiedziļinoties katra detālplānojuma īstenošanas procesā un to atbilstībai jaunā teritorijas plānojuma risinājumam. Tas ir iemesls, kāpēc aizvien ir spēkā detālplānojumi, kas apstiprināti ar saistošajiem noteikumiem, turklāt nereti šie detālplānojumi ir pretrunā spēkā esošajam teritorijas plānojumam.

Administratīvās apgabaltiesas 2017. gada 18. aprīļa sprieduma lietā  Nr. A420230815, AA43-0586-17/20 23. punktā tiesa atzinusi, ka katra konkrētā detālplānojuma īstenošana ir daļa no kopējā teritorijas plānošanas procesa, par kuru atbild pašvaldība.
Saskaņā ar Administratīvās apgabaltiesas 2008. gada 12. marta sprieduma lietā Nr.A42147904 3.7.1 punktu detālplānojuma izstrāde nevar tikt uzskatīta par būvniecības procesa sastāvdaļu un tā izstrāde nav vērsta uz būvniecības procesa intereses apmierināšanu, bet gan lai nodrošinātu pašvaldības teritorijas plānojumā paredzēto detālo plānojumu un citu teritorijas plānojuma detalizācijas projektu izstrādāšanu. Tādējādi detālplānojums tiek izstrādāts teritoriālā plānojuma vajadzībām.
Ņemot vērā minēto un to, ka detālplānojumam nav patstāvīga dokumenta rakstura, bet gan tas pakārtots vienīgi teritorijas plānojumam, turklāt, līdz ar TAPL spēkā stāšanos detālplānojumi apstiprināmi ar vispārīgajiem administratīvajiem aktiem, noteikumu projekts papildināts ar 5.5. apakšnodaļu, kas ietver prasības spēkā esošo detālplānojumu pārskatīšanai. Savukārt detālplānojumus, kas apstiprināti ar saistošajiem noteikumiem un izvērtēti, pašvaldībai pienākums atcelt, ja: tie neatbilst spēkā esošajam teritorijas plānojumam un normatīvajam regulējumam; tie ir īstenoti; tie ir integrēti spēkā esošajā teritorijas plānojumā; to īstenošana nav uzsākta.

9. No 2012. gada 19. oktobra bija spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 711 ”Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem”, kas sākotnēji noteica, ka detālplānojumus apstiprina un izdod administratīvo aktu, kuram pievienots administratīvais līgums par detālplānojuma īstenošanu. Minētā norma normatīvos aktos ir aizvien spēkā un to piemēro detālplānojumu apstiprināšanā. Līdz ar to pašvaldībai ir bijis pietiekams laiks ar saistošajiem noteikumiem apstiprināto detālplānojumu izvērtēšanai.
Savukārt saskaņā ar TAPL Pārejas noteikumu 10.¹ punktu līdz 2023. gada 1. jūnijam pašvaldībām jānodrošina šo Pārejas noteikumu 10. punktā noteiktajā kārtībā apstiprināto detālplānojumu atbilstība šā likuma 29. pantam, sekojoši, tiem jābūt apstiprinātiem ar administratīvo aktu.

Noteikumu projekta noslēguma jautājumi papildināti ar 144.³ punktu, kas nosaka termiņu, kādā pašvaldības izvērtē detālplānojumus, kas apstiprināti ar saistošajiem noteikumiem un pieņem lēmumus par saistošo noteikumu atcelšanu. Termiņš sakrīt ar laiku, kad vairums pašvaldību uzsāk jaunu teritorijas plānojumu izstrādi saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likum pārejas noteikumos noteikto termiņu, jaunu  teritorijas plānojumu  izstrādei līdz 2025. gada 31. decembrim.