Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
VRAA informē, ka saistībā ar uzturēšanas darbiem 19. aprīlī no plkst. 23.00 līdz 20. aprīļa plkst. 12.00 ir iespējami traucējumi juridisko personu pilnvarošanas risinājumā.
21-TA-611: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamo īpašumu daļu nodošanu Iekšlietu ministrijas valdījumā
 " sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību
Apraksts

Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai pasākumu 197. punkts.
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta pirmā daļa un 31.panta trešās daļas 1.punkts.
Likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 8.panta sestā daļa.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts „Par valsts nekustamo īpašumu daļu nodošanu Iekšlietu ministrijas valdījumā” (turpmāk – rīkojuma projekts) paredz nodot Iekšlietu ministrijas valdījumā nekustamo īpašumu “Skripku mežs” un “Melderi” daļu, kas atrodas pie valsts ārējās sauszemes robežas, lai dabā iezīmētu Latvijas Republikas valsts robežas joslu ar Baltkrievijas Republiku, kā arī uzstādītu valsts robežas joslas norādījuma zīmes un informatīvās norādes, ievērojot attiecīgo deleģējumu.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
 Rīkojuma projekts stājas spēkā tā parakstīšanas brīdī.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Latvijas Republikas valsts robežas joslas, pierobežas joslas ārējai sauszemes robežai un pierobežas, kā arī valsts robežas joslai, pierobežas joslai un pierobežas norādījuma zīmju un informatīvo norāžu paraugu un uzstādīšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2012.gada 14.augusta noteikumi Nr.550 „Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas un valsts robežas joslas norādījuma zīmju un informatīvo norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību” (turpmāk – Noteikumi Nr.550), kas izdoti pamatojoties uz Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta pirmajā daļā, 15.panta pirmajā daļā, 19.panta pirmajā daļā un 21.pantā Ministru kabinetam doto deleģējumu. Pašreiz ir konstatējams Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumu skaita straujš pieaugums. Izanalizējot zemes vienību piederību posmos, kur izbūvējamā robežas apsardzībai nepieciešamā infrastruktūra, tika konstatēts, ka zemes vienības gar valsts ārējo robežu 12 metru platumā pieder valstij Zemkopības ministrijas personā. Līdz ar to valsts ārējās robežas apsardzībai nepieciešamā infrastruktūra būtu jābūvē uz citas ministrijas valdījumā esošas valsts zemes. Tā kā Iekšlietu ministrijas viena no funkcijām ir ārējās robežas apsardzība valsts robežas joslā esošas zemes vienības nododamas Iekšlietu ministrijas valdījumā.

 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Latvijas Republikas valsts robežas josla tiek noteikta ar mērķi – iezīmēt robežu dabā, kā arī, lai novērstu iespējamo apdraudējumu robežkontroles jomā, nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību, organizētu kontrolētu valsts robežas šķērsošanu un novērstu personu ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu, kā arī mantu un preču pārvietošanu pāri valsts robežai ārpus noteiktajām robežšķērsošanas vietām. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta pirmo daļu Ministru kabinets nosaka noteikta platuma valsts robežas joslu, un tās platums nedrīkst būt šaurāks par Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos noteikto valsts robežas joslas platumu. Atbilstoši Noteikumu Nr.550 2.1.apakšpunktam Latvijas Republikas valsts robežas joslas platums ar Baltkrievijas Republiku ir 12 metri.
Lai veiktu Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežas ierīcību, nepieciešams no Zemkopības ministrijas pārņemt Iekšlietu ministrijas valdījumā valsts īpašumus, kuri atrodas Latvijas Republikas valsts robežas joslā.
Risinājuma apraksts
Lai veiktu Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežas ierīcību atbilstoši Latvijas Republikas valsts robežas likuma nosacījumiem, nepieciešams no Zemkopības ministrijas pārņemt un nodot Iekšlietu ministrijas valdījumā valstij piederošās zemes, kas atrodas pie valsts ārējās sauszemes robežas:
- nekustamā īpašuma “Skripku mežs” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4484 007 0172) daļu –zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 4484 003 0380) 0,47 ha platībā – Salienas pagastā, Augšdaugavas novadā (turpmāk – nekustamais īpašums “Skripku mežs”);
- nekustamā īpašuma “Melderi” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6080 003 0061) daļu –zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6080 003 0136) 0,07 ha platībā – Ķepovas  pagastā, Krāslavas novadā (turpmāk – nekustamais īpašums “Melderi”).
Nekustamais īpašums “Skripku mežs” ir ierakstīts Daugavpils tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Salienas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000432958.
Nekustamajam īpašumam “Skripku mežs” zemesgrāmatā nav ierakstīti apgrūtinājumi par labu trešajām personām.
Nekustamajam īpašumam “Skripku mežs” zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 4484 003 0380 apgrūtinājumu plānā ir ierakstīti šādi apgrūtinājumi:
pierobežas josla – 0,47 ha;
pierobeža – 0,47 ha;
aizsargājamo ainavu apvidus teritorija, ja tā nav iedalīta funkcionālajās zonās – 0,47 ha;
no 10 līdz 25 kilometriem garas dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos – 0,47 ha;
valsts robežas josla - 0,1 ha.
Saskaņā ar Nekustamo īpašumu kadastra informācijas sistēmas datiem nekustamā īpašuma "Skripku mežs” zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 4484 003 0380 kadastrālā vērtība ir 1316 euro un mežaudzes vērtība ir 340 euro.
Nekustamais īpašums “Melderi” ir ierakstīts Daugavpils tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Ķepovas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.42.
Nekustamajam īpašumam “Melderi” zemesgrāmatā nav ierakstīti apgrūtinājumi par labu trešajām personām.
Nekustamais īpašums “Melderi” zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 6080 003 0136 apgrūtinājumu plānā ir ierakstīti šādi apgrūtinājumi:
pierobežas josla – 0,07 ha;
Pierobeža – 0,07 ha;
Ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija meža zemēs – 0,01 ha;
no 10 līdz 25 kilometriem garas dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos – 0,07 ha;
vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli laukos – 0,07 ha.
Saskaņā ar Nekustamo īpašumu kadastra informācijas sistēmas datiem nekustamā īpašuma "Melderi” zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 6080 003 0136 kadastrālā vērtība ir 196 euro.
Rīkojuma projekts paredz Zemkopības ministrija nodod Iekšlietu ministrijas valdījumā divas zemes vienības Latvijas Republikas valsts robežas joslas ar Baltkrievijas Republiku paplašināšanai līdz 12 metriem.
Pēc nekustamo īpašumu daļu pārņemšanas Iekšlietu ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā, neveidojot jaunu nekustamo īpašumu. Tā kā veidojot jaunu nekustamo īpašumu izmaksas ir uz pusi lielākas nekā mainot nekustamā īpašuma sastāvu, Iekšlietu ministrija pārņemtās zemes vienības pievienos jau esošam nekustamajam īpašumam, kura sastāvā ir zemes vienības, kuras atrodas valsts robežas joslā.
Projekts attiecas uz Iekšlietu politikas jomu (valsts robežas drošība) un publiskās pārvaldības politikas jomu (valsts īpašumu pārvaldība). Rīkojuma projekta izstrādē ir izmantoti dokumenti, kas satur fiziskās personas datus. Datu apstrāde ir nepieciešama, lai nodrošinātu nekustamā īpašuma daļu valdītāja maiņu, tiesisko pamatu, tā atbilstību normatīvajiem aktiem un dokumentiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek aizsargātas visu iesaistīto pušu tiesības.


 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
30
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
30
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
30
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
30
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Izdevumi, kas saistīti ar nekustamo īpašumu daļu pārņemšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā kopumā sastāda 30 euro. Izdevumi,  tiks segti atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2022.gadam” 40.02.00 apakšprogrammā “Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums” paredzētajiem līdzekļiem.
 
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Zemkopības ministrija
  • Iekšlietu ministrija
  • Nodrošinājuma valsts aģentūra

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

8.1.5. uz teritoriju attīstību

8.1.6. uz vidi

8.1.7. uz klimatneitralitāti

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

8.1.11. uz veselību

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

8.1.13. uz datu aizsardzību

8.1.14. uz diasporu

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi