Anotācija (ex-ante)

Valsts civilās aizsardzības plāns paredz, ka katastrofas pārvaldīšanas subjekti reizi gadā līdz 20.janvārim izvērtē valsts civilās aizsardzības plāna izpildi un sniedz priekšlikumus Iekšlietu ministrijai par nepieciešamajiem grozījumiem. CAKPL 17.panta pirmā daļa nosaka, ka pašvaldības civilās aizsardzības plānu pašvaldības dome apstiprina ne retāk kā reizi četros gados, bet esošais normatīvais regulējums neparedz prasības attiecībā uz pašvaldības civilās aizsardzības plāna izpildes uzraudzību pašvaldības ietvaros, kā arī neparedz sabiedrības informēšanu par riska novērtējumu attiecībā uz pašvaldības sadarbības teritorijai piekritīgajiem apdraudējumiem, kas saistīti ar ēku un būvju sabrukšanu, avāriju siltumapgādes, ūdensapgādes, notekūdeņu vai kanalizācijas sistēmā. 

Biedrību, kā arī citu privātpersonu darbība ir novērota visos katastrofu pārvaldīšanas pasākumu posmos, līdz ar to pastāv nepieciešamība koordinēt to darbību.  

Ģeopolitiskās situācijas rezultātā ir aktualizējies jautājums par civilās aizsardzības komisijas darbību kara un militāra iebrukuma gadījumā. Ukrainas pieredze liecina, ka šāds apdraudējums varētu ietekmēt komisijas sastāvu (komisijas locekļi nespēs apmeklēt komisijas sēdi pilnā sastāvā, jo piemēram, jāpiedalās kādās citās sanāksmēs un jārisina savas pārstāvētās nozares pienākumi).
 

Lai nodrošinātu pašvaldības civilās aizsardzības plāna izpildes uzraudzību pašvaldības ietvaros un ņemot vērā, ka pašvaldības domes priekšsēdētājs vada pašvaldības administratīvajā teritorijā civilās aizsardzības sistēmas uzdevumu izpildi sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām, juridiskām un fiziskām personām, kuras strādā savas kompetences ietvaros atbilstoši nolikumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī komisijas sastāvā ir iekļauti pārstāvji no dažādām valsts un pašvaldību institūcijām, kapitālsabiedrībām u.c. institūcijām, balstoties uz iespējamiem apdraudējumiem pašvaldības (pašvaldību) teritorijā un to, ka komisijai ir koordinējoša un konsultatīva loma, ar mērķi koordinēt pasākumus katastrofas un katastrofas draudu gadījumā, nepieciešams papildināt Noteikumos Nr.582 komisijas uzdevumus ar jaunu punktu - reizi gadā izvērtēt un iesniegt pašvaldības domei informāciju par pašvaldības civilās aizsardzības plāna izpildi, kā arī priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem tajā. Tādā veidā tiks nodrošināta regulāra pašvaldību civilās aizsardzības plānu izpildes uzraudzības kontrole, paredzēto pasākumu īstenošanas izvērtēšana, sniedzot informāciju pašvaldības domei.

Lai nodrošinātu sabiedrības informēšanu par riska novērtējumu attiecībā uz pašvaldības sadarbības teritorijai piekritīgajiem apdraudējumiem, kas saistīti ar ēku un būvju sabrukšanu, avāriju siltumapgādes, ūdensapgādes, notekūdeņu vai kanalizācijas sistēmā un iedzīvotāju rīcību apdraudējuma gadījumā, nepieciešams papildināt Noteikumos Nr.582 komisijas uzdevumus ar jaunu punktu - organizēt pasākumus, lai iepazīstinātu sabiedrību ar riska novērtējumu attiecībā uz pašvaldību sadarbības teritorijai piekritīgajiem apdraudējumiem. Tas veicinātu sabiedrības izpratni par pašvaldības rīcību apdraudējumu gadījumos (kāda veida palīdzība, atbalsts tiks sniegts sabiedrībai) un iedzīvotāju rīcību apdraudējuma gadījumā, kā arī sabiedrības ieinteresētību iesaistīties pašvaldības civilās aizsardzības plāna uzdevumu īstenošanā. Ņemot vērā, ka komisija sastāv no vairākiem valsts un pašvaldību institūciju pārstāvjiem, sabiedrības informēšanas pasākumus var īstenot savstarpēji koordinējot institūcijām paredzētos sabiedrības informēšanas pasākumus pašvaldības teritorijā. Savukārt, pašvaldība par riska novērtējumiem attiecībā uz pašvaldību sadarbības teritorijai piekritīgajiem apdraudējumiem, sabiedrību informē atbilstoši likuma "Pašvaldību likums"  52.pantam par informatīvajiem izdevumiem.

Lai nodrošinātu valsts un pašvaldību institūciju, biedrību, kā arī citu privātpersonu savstarpējo koordināciju ar pašvaldību iestādēm katastrofas pārvaldīšanas pasākumos, nepieciešams papildināt Noteikumos Nr. 582 komisijas tiesības koordinēt valsts un pašvaldību institūciju, biedrību (ar to saprotot biedrības Biedrību un nodibinājumu likuma izpratnē), kā arī citu privātpersonu (ar to saprotot fiziskās personas, privāto tiesību juridiskās personas vai šādu personu apvienības Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē) iesaisti pašvaldības civilās aizsardzības plāna uzdevumu izpildē un preventīvajos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos.

Lai nodrošinātu civilās aizsardzības komisiju darba organizāciju kara un militāra iebrukuma gadījumā un situācijās, kad lielākā daļa pašvaldības komisijas locekļu nevar ierasties uz komisijas sēdi, ir nepieciešams papildināt Noteikumus Nr.582 ar jaunu punktu -  ja valstī izsludināts izņēmuma stāvoklis vai pasludināts karš, komisija ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās tikai komisijas priekšsēdētājs (komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā – atbilstoši Noteikumu Nr.582 9. punktam noteiktais komisijas priekšsēdētāja vietnieks) un vismaz divi komisijas locekļi.