Anotācija

Bērnu uzvedības vai atkarību problēmu cēloņi var būt dažādi. Bieži vien vecākiem trūkst izpratnes, prasmju vai zināšanu par bērna vajadzībām, līdz ar to ģimene nav pietiekams resurss bērnam krīzes situācijās.
Bērniem pusaudžu vecums[1] ir dzīves laika posms starp bērnību un pieaugušo vecumu, kad pusaudži piedzīvo strauju fizisko, kognitīvo un psihosociālo attīstību un tā ietekmē to, kā viņi jūtas, domā, pieņem lēmumus un mijiedarbojas ar apkārtējo pasauli. Šajā fāzē pusaudži iegūst zināšanas un prasmes, iedibina uzvedības modeļus, piemēram, saistībā ar saskarsmi ar citiem cilvēkiem, uzturu, fiziskām aktivitātēm, apreibinošu vielu lietošanu un seksuālām aktivitātēm, kas var aizsargāt viņu un apkārtējo veselību un labbūtību vai tieši pretēji – apdraudēt tās tagad un nākotnē. Tas ir arī laiks, lai iemācītos pārvaldīt emocijas un veidot attiecības, kā arī apgūtu prasmes, kas būs svarīgas, lai uzņemtos pieaugušā lomu.
Fiziskās, kognitīvās, sociālās, seksuālās un emocionālās pārmaiņas, kas notiek šajā laikā, var radīt uzvedības un saskarsmes grūtības. Šajā nozīmīgajā personības attīstības un pārmaiņu posmā atkarības un ar tām saistītie izaicinājumi rodas jau agrīnā pusaudžu vecumposmā. Uzvedības problēmas visbiežāk rodas bērniem, kuri ir piedzīvojuši vienu vai vairākās vardarbības formas (pamešana novārtā, emocionāla, fiziska vai seksuāla vardarbība), saskārušies ar veselības, t.sk. garīgās veselības, traucējumiem, nepietiekamiem resursiem un nabadzību. Nereti pusaudži ar traumatisku pieredzi atkarību izraisošas vielas lieto traumas seku mazināšanai, kas savukārt rada virkni citu problēmu. Atkarību izraisošie procesi un vielu lietošana ir starp galvenajiem veselību nosakošajiem riska faktoriem, kuri ietekmē bērnu labbūtību ne tikai esošajā brīdī, bet arī nākotnē.
Ģimene un bērni bieži problēmas neapzinās un neizprot, tādēļ arī neatzīst. Vecākiem bieži pietrūkst prasmju problēmsituāciju risināšanā, kā arī ir zema motivācija meklēt risinājumus. Vecākiem ir bail vai kauns vērsties pēc nepieciešamās palīdzības. Bieži vien ģimenes ar bērniem speciālistu redzeslokā nonāk, kad bērna uzvedībā ir notikušas būtiskas izmaiņas un, negatīvas uzvedības rezultātā, ir iestājušās faktiskas vai tiesiskas sekas.
Centrālās Statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) datu krājums “Bērni Latvijā 2022”[2] atspoguļo, ka līdz 2022. gada sākumam Latvijā bija 356 864 bērnu līdz 17 gadiem, t.i., 19% no kopējā valsts iedzīvotāju skaita. Bet vecuma grupā no 10 līdz 17 gadiem aptuveni 156 755 bērni. Par problēmām bērnu vidū CSP datos informācija tiek iekļauta, kad tie jau ir nonākuši grūtībās, lietojot narkotiskās vielas, izdarot noziedzīgu darbību. Taču informācija par pārējiem bērniem, kas saskārušies ar šiem riska faktoriem, paliek neuzskaitīta. Iemesls tam ir vecāku nevēršanās pēc palīdzības (palīdzību meklē, taču to neatrod vai arī palīdzību izvēlas saņemt pie speciālistiem, kas neveic datu uzskaiti). Nereti vecāki cenšas paši tikt galā ar bērna uzvedības un/vai atkarību problēmām, vai arī samierinās ar situāciju.
Valsts kontroles revīzijas ziņojumā ir skaidrots, kuri bērni var tik definēti kā bērni ar uzvedības problēmām un bērni ar uzvedības problēmu iestāšanās risku (bērns, kurš cietis no prettiesiskām darbībām; kura ģimene atrodas sociālā dienesta redzeslokā, jo ģimenē ir konstatēti riski nepietiekamai bērnu aprūpei; kura vecākiem ir pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības; kurš dzīvo ģimenē, kuras locekļi ir izdarījuši bērnu tiesību pārkāpumu; kurš klaiņo, ubago vai veic citas darbības vai arī patvaļīgi aizgājis no ģimenes; kurš ilgstoši bez attaisnojoša iemesla nav apmeklējis izglītības iestādi; kurš izdarījis administratīvo pārkāpumu; kuram ir izveidojusies atkarība no apreibinošām vielām vai atkarību izraisošiem procesiem un kurš ir saņēmis šo problēmu risināšanai paredzētu valsts finansētu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu  u.c.). Vadoties pēc valsts un pašvaldību informācijas sistēmās uzkrātās informācijas, revidenti aplēsa, ka 2020. gadā Latvijā bija vismaz 10 360 bērni ar uzvedības problēmām un vismaz 36 545 bērni ar uzvedības problēmu iestāšanās risku. Bet CSP datu krājumā “Bērni Latvijā 2022”  apkopotā informācija liecina, ka 10,3% no 2019. gadā slimnīcās ārstēto bērnu vecumā no 15 līdz 17 gadiem kopskaita ir tikuši hospitalizēti psihisku un uzvedības traucējumu dēļ. Uzvedības problēmu izpausmes ietver antisociālas, antidisciplināras, noziedzīgas, prettiesiskas, kā arī autoagresīvas (paškaitējošas un pašnāvnieciskas) darbības, kas kopā vai katra atsevišķi, vienmēr pārkāpj sabiedrībā pieņemtās morālās normas un negatīvi ietekmē personības attīstību.
Šobrīd bērniem ar multiplām un ilgstošām uzvedības vai atkarību problēmām nav pietiekami attīstītas atbalsta sistēmas, kas nodrošinātu savlaicīgu preventīvu atbalstu, kā arī vajadzībām atbilstošu un starpdisciplināru intervenci, lai mazinātu un novērstu bērnu uzvedības vai atkarību problēmas un to veidošanās riskus. Arī Valsts kontroles revīzijas ziņojumā secināts, ka atbildīgās institūcijas lielākoties nav spējušas savlaicīgi pamanīt sākotnējās izmaiņas bērna uzvedībā, reaģēt uz tām un izzināt bērna uzvedības problēmu cēloņus, lai, pamatojoties uz tiem, sniegtu nepieciešamo atbalstu to novēršanai.
Lai sekmētu bērnu uzvedības vai atkarību problēmu attīstības mazināšanu, primāri ir jāidentificē to rašanās cēloņi un jāsekmē riska faktora, vai to kopuma ietekmes mazināšana. Tāpēc uzvedības problēmu izvērtēšanai un izpētei ir jābūt savlaicīgai, labvēlīgai, daudzveidīgai, visaptverošai un starpdisciplinārai, un jānodrošina ar atbilstošu instrumentu un metožu palīdzību, kas šobrīd Latvijā vēl nav pieejamas. Kad noteikti ģimenes riska faktori un identificētas bērna vajadzības, bērnam un ģimenei vai personām, kas tos aizstāj, iesaistot pašu ģimeni, jādefinē vajadzībām atbilstoši atbalsta pasākumi. Bērna personības attīstība notiek tā dabiskās vides, sabiedrības un kultūras ietekmē, tāpēc, lai veicinātu labvēlīgu bērna uzvedības attīstību, mazinātu esošo risku ietekmi uz uzvedības problēmu attīstību un nepieļautu jaunu problēmu veidošanos, kā arī risinātu jau pastāvošas bērna uzvedības problēmas, ir būtiski uzlabot arī vidi ap bērnu un veikt risku novēršanas uzraudzību.
Bērnu uzvedības vai atkarību problēmu novēršanas pasākumu kopuma pamatā ir preventīvais darbs, kas Latvijā nav pietiekami attīstīts. Tas dos iespēju savlaicīgi identificēt bērnus, kuriem pastāv uzvedības vai atkarību problēmu veidošanās risks, veikt padziļinātu uzvedības vai atkarību problēmu cēloņu analīzi un izveidot atbalsta pasākumu kopumu individuālā līmenī. Ļoti nozīmīga šajā procesā ir paša bērna un ģimenes iesaiste, jeb princips “neko par mums bez mums”.
Savlaicīgi identificēti riski, savlaicīgi un vajadzībām atbilstoši sniegti atbalsta pasākumi uzvedības vai atkarību problēmu novēršanā ir mazāk traumējoši bērnam, daudz vienkāršāk veicami un prasa mazāk līdzekļus nekā uzvedības vai atkarību problēmu radīto seku novēršana.


[1] Pasaules veselības organizācija (turpmāk – PVO) ir definējusi, ka pusaudžu vecumposms ir no 10 līdz 19 gadiem. Pieejams: https://www.who.int/health-topics/adolescent-health#tab=tab_1

[2] Pieejams: https://admin.stat.gov.lv/system/files/publication/2022-08/Nr_06_Berni_Latvija_2022_%2822_00%29_LV_EN.pdf
 

Iepriekš minēto problēmu risināšanai nepieciešams izveidot atbalsta sistēmu savlaicīgai bērnu uzvedības vai atkarību problēmu veidošanās risku identificēšanai un vajadzībām atbilstošu pakalpojumu un atbalsta sniegšanu uzvedības traucējumu un atkarību problēmu risināšanai.
Attiecīgi šis TA projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 4.3.6.5. pasākumu, tā mērķi, atbalstāmās darbības un sasniedzamos uzraudzības rādītājus, izmaksu attiecināmības nosacījumus, vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus, 4.3.6.5. pasākuma īstenošanas nosacījumus, kā arī plānoto un pieejamo finansējuma apmēru.
4.3.6.5. pasākumu paredzēts īstenot ierobežotā projektu iesniegumu atlasē, kā finansējuma saņēmēju nosakot VBTAI (turpmāk – finansējuma saņēmējs) – tiešās valsts pārvaldes iestādi, kas nodrošina normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un kontroli bērnu tiesību aizsardzības jomā un bāriņtiesu darbības jomā.
Ņemot vērā iepriekš aprakstītās problēmas, 4.3.6.5. pasākuma ietvaros tiks sniegts atbalsts šādām mērķa grupām:
1) speciālisti, kuru darbs ir saistīts ar atbalsta vai pakalpojumu nodrošināšanu ģimenēm ar bērniem vai bērniem, piemēram, izglītības iestāžu darbinieki, veselības aprūpes speciālisti, kas ikdienā strādā ar bērniem, sociālie darbinieki, speciālisti, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzību vai kas strādā ar no vardarbības cietušām vai vardarbību veikušām personām, tostarp, bērniem, bāriņtiesu darbinieki u.c.;
2) bērna atbalsta speciālisti, kuri ir Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas darbinieki un kuri nodrošina atbalstu ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām, to tiesību un interešu pārstāvniecību, un bērna vajadzībām atbilstošāko pakalpojumu piesaisti;
3) ģimenes ar bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku, tai skaitā audžuģimenes un aizbildņi;
4) bērni ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku.

Salāgojot PVO definēto pusaudžu vecumu (10–19 gadi) ar Latvijas tiesisko regulējumu, t.sk. Jaunatnes likumā noteikto jauniešu vecumu (personas vecumā no 13 līdz 25 gadiem), Latvijā veiktajiem pētījumiem, izdarītajiem secinājumiem un esošo situāciju, saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 3. panta pirmajā daļā noteikto 4.3.6.5. pasākuma ietvaros atbalsta pasākumu nodrošināšana paredzēta bērniem – personām, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu. Atbalstu plānots sniegt gan bērniem ar uzvedības problēmām, gan bērniem ar atkarību problēmām, gan arī ar kompleksām problēmām vai to attīstības riku. Ja bērns būs uzsācis saņemt atbalstu pirms pilngadības sasniegšanas, tai skaitā izmēģinājumprojekta ietvaros, tas varēs turpināt saņemt atbalstu pēc pilngadības sasniegšanas līdz brīdim, kad noslēdzas izmēģinājumprojekta īstenošana, vai, pamatojoties uz atbalsta vai pakalpojuma sniedzēja individuālo novērtējumu, tiks konstatēts, ka šāds atbalsts vairs nav nepieciešams.

Mērķa grupas atbilstība iesaistei 4.3.6.5. pasākumā, t.sk. izmēģinājumprojektu īstenošanā:
1) speciālistu, kuru darbs ir saistīts ar atbalsta vai pakalpojumu nodrošināšanu ģimenēm ar bērniem vai bērniem iesaiste:
- ja speciālistu dalībai pasākumā piesaka darba devējs, tas apliecina, ka persona nodarbināta pie darba devēja un atbilst mērķa grupai,
- ja speciālists dalībai pasākumā piesakās individuāli, tas iesniedz darba devēja apliecinājumu par nodarbinātību pie darba devēja un atbilstību pasākuma mērķa grupai,
- ja speciālists ir individuāli praktizējošs, piesakoties dalībai pasākumā, tas apliecina atbilstību mērķa grupai;
2) bērnu ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku un to ģimeņu iesaiste:
- ja bērnam ir identificētas uzvedības vai atkarību problēmas, tad bērnu un viņa likumisko pārstāvju (vecāku, audžuģimeņu, aizbildņu) iesaiste atbalstāmajās darbībās notiks sadarbībā ar speciālistiem, kuru darbs ir saistīts ar atbalsta vai pakalpojumu nodrošināšanu ģimenēm ar bērniem vai bērniem. Minētie speciālisti identificēs jau esošas bērna uzvedības vai atkarību problēmas vai apstākļus, kuri var sekmēt bērna uzvedības vai atkarību problēmas attīstību un sadarbībā ar citiem iesaistītajiem speciālistiem rekomendēs (tādējādi apliecinot personu atbilstību mērķa grupai) bērna, kā arī viņa ģimenes iesaisti 4.3.6.5. pasākuma projekta darbībās: multidisciplināra atbalsta pakalpojuma aprobācijas izmēģinājumprojektā, bērna atbalsts speciālista funkcijas aprobācijas izmēģinājumprojektā un mentora pakalpojuma ieviešanā,
- ikvienam bērnam, kuram uzvedību vai atkarību problēma nav identificēta, un viņa ģimenei būs iespēja brīvprātīgi iesaistīties projekta atbalstāmajās darbībās, kuras sniedz primāru preventīvu atbalstu, piemēram, izglītojoši un informatīvi pasākumi par aktuālām tēmām gan likumiskajiem pārstāvjiem (vecākiem, audžuģimenēm, aizbildņiem), gan bērniem, ar mērķi iespējami agrīni novērst uzvedības vai atkarību problēmu risku attīstību bērniem.

Mērķa grupām nepieciešamā atbalsta sistēmas pilnveidei 4.3.6.5. pasākumā tiks īstenotas šādas atbalstāmās darbības:

1. Atbalsta sistēmas un pakalpojumu pieejamības bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku un viņu ģimenēm izvērtēšana (indikatīvās izmaksas 831 000 euro).
Atbalstāmo darbību īstenos finansējuma saņēmēja Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) noteiktā kārtībā piesaistīts pakalpojuma sniedzējs, kurš, veicot mērķa grupai pieejamā atbalsta sistēmas un pakalpojumu izpēti, iegūs kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju, kas raksturo līdzšinējo situāciju, t.sk., institūciju darba organizāciju, strādājot ar bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām, starpinstitucionālo sadarbību, kompetences un profesionālās pilnveides vajadzības speciālistiem, atbalsta un palīdzības pakalpojuma klāsta pieejamību sociālajā, veselības, izglītības un tiesību jomā, kā arī ņemot vērā teritoriālo pieejamību (pakalpojumu kartēšana). Attiecīgi atbalstāmās darbības ietvaros tiks izstrādāts un nepieciešamības gadījumā tiks aktualizēts a) bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām un viņu ģimenēm pieejamo atbalsta pakalpojumu katalogs; b) atbalsta pakalpojumu grozs, iesaistot nozares ekspertus, t.sk. nevalstisko organizāciju pārstāvjus, kas pārzina un var nodrošināt ekspertīzi par atbalsta pakalpojumu sniegšanas specifiku un mērķa grupas vajadzībām, tajā ietverot mērķa grupas atbalsta pakalpojumu kopumu trīs līmeņos – primārais, sekundārais un terciārais, sagatavojot arī priekšlikumus nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos atbalsta pakalpojuma groza ieviešanai, t.sk. atbalsta pakalpojumu groza ieviešanas finansiālās ietekmes uz valsts budžetu un pašvaldību budžetu aplēses. Piesaistītie eksperti sniegs konsultācijas un viedokli par atbalsta pakalpojumu bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām izstrādi un ieviešanu, administrēšanas pieredzi, sadarbības modeļiem, pakalpojuma saņēmēju iesaisti pakalpojumu attīstībā, kā arī pakalpojuma novērtēšanu un pilnveidi. Pakalpojuma groza izstrādē tiks ņemti vēra arī labās prakses pieredzes apmaiņas pasākumos gūtie secinājumi un rezultāti. Tāpat tiks nodrošināti informatīvi pasākumi pašvaldībām par atbalsta pakalpojumu grozā ietverto pakalpojumu nepieciešamību, t.sk. nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgu pakalpojumu pieejamību ikvienam mērķa grupas pārstāvim neatkarīgi no dzīvesvietas; c) ceļa karte kā atbalsta instruments speciālistiem darbā ar bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku un viņu ģimenēm, piedāvājot iespējamo atbalstu, izvērtējot vides apstākļus sociālajā, izglītības, veselības, vides piekļūstamības, kultūras un citās jomās. Vienkāršota pieejamā atbalsta ceļa karte tiks izveidota arī ģimenēm ar bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku.
Veicot izvērtējumu par starptautiskās prakses aktualitātēm atbalsta un pakalpojumu sniegšanā ģimenēm ar bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām un to attīstības risku, tiks analizēti Latvijā un ārvalstīs esoši pakalpojumi, kuri būtu adaptējami Latvijas situācijā. Tā rezultātā tiks konstatētas intervences, kuras strādā un sniedz atbalstu, intervences, kuras, iespējams, nestrādā efektīvi, kā arī mērķa grupai trūkstošās intervences un šķēršļi jau esošo pakalpojumu saņemšanai un efektivitātei, ņemot vērā bērnam pieejamo atbalsta sistēmu (ģimene, speciālisti, pakalpojumi un citi resursi) pakalpojumu saņemšanai. Izvērtējumā tiks izstrādāti secinājumi un priekšlikumi par pierādījumos balstītu prevences pasākumu ieviešanu un psihosociālā atbalsta modeļu izstrādi bērnu un ģimenes kopumā emocionālās un psiholoģiskās labsajūtas veicināšanai, kā arī agrīnu risku novērtēšanas metožu izstrādei un speciālistu sadarbības modeļa izstrādei. Izpētes rezultātā gūtie secinājumi par efektīvākajiem mērķa grupai nepieciešamajiem pakalpojumiem un agrīnu risku novērtēšanas rīkiem tiks izmantoti turpmāko 4.3.6.5. pasākuma atbalstāmo darbību īstenošanā, t.sk. gan atbalsta pasākumu, gan multidisciplinārā atbalsta pakalpojuma ieviešanā.
Veicot sabiedriskās domas pētījumus, tiks apzinātas sabiedrības, izglītības iestāžu un darba devēju iespējas un vēlme iesaistīties atbalsta pasākumu sniegšanā bērniem ar uzvedības problēmām.

2. Atbalsta pasākumi bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku un viņu ģimenēm (indikatīvās izmaksas 2 954 000 euro).
2.1. Bērnu uzvedības vai atkarību problēmu agrīnu risku novērtēšanas sistēmas pilnveide.
Atbalstāmo darbību īstenos finansējuma saņēmēja PIL noteikta kārtībā piesaistīts pakalpojuma sniedzējs, kas, balstoties uz izvērtējumu rezultātiem, bērnu uzvedības vai atkarību problēmu agrīnu risku novērtēšanas sistēmas pilnveidei izstrādās bērnu uzvedības vai atkarību problēmu agrīnu risku novērtēšanas rīku (turpmāk – agrīnu risku novērtēšanas rīks) vai organizēs tā iegādi un adaptāciju, un to aprobēs izmēģinājumprojektā. Agrīnu risku novērtēšanas rīks palīdzēs novērtēt bērna attīstības riskus un identificēt bērna vajadzības bērna dabiskajā vidē, tādējādi ļaujot izvērtēt cēloņu ietekmi risku attīstībai un to mazināšanai izmantojamu preventīvu līdzekļu piemērošanas veidus. Tas palīdzēs novērtēt konkrēta bērna vajadzības, pieejamos resursus un grūtības bērna atbalsta sistēmā, nepieciešamos uzlabojumus, kā arī identificēt nepieciešamos atbalsta pasākumus, kas vērsti uz bērnam konstatēto risku ietekmes mazināšanu un psiholoģiskās un emocionālās labklājības veicināšanu. Bērnu uzvedības vai atkarību problēmu agrīnu risku novērtēšanas sistēmas pilnveidei tiks izstrādātas arī vadlīnijas speciālistiem, paredzot apdraudējuma un tā attīstības riska mazināšanu, daudzpakāpju izvērtēšanu un sadarbības ieteikumus speciālistiem, lai nodrošinātu aptverošāku novērtējumu un individuālam gadījumam piemērotus ieteikumus, t.sk. ietverot kritērijus iespējamo risku izvērtēšanai un reaģēšanai ar situācijai atbilstošiem risinājumiem. Tiks nodrošinātas izmēģinājumprojektā iesaistīto speciālistu mācības darbam ar agrīnu risku novērtēšanas sistēmu. Iesaistot gan speciālistus, gan bērnus ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības riskiem, izmēģinājumprojektā, tiks testēta agrīnu risku novērtēšanas rīka darbība un monitorēta starpprofesionālā sadarbība starp iesaistītajiem speciālistiem. Agrīnu risku novērtēšanas rīkam tiks izstrādāts digitāls risinājums, ko nākotnē būs iespējams sinhronizēt ar jau esošiem izvērtēšanas instrumentiem, piemēram, izstrādē esošo skrīninga instrumentu kopu “Bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplekts”[1], un, kas būs integrējams vienotā informācijas sistēmā, piemēram, “Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēma”[2].

2.2. Bērna atbalsta speciālistu tīkla izveide.
Ņemot vērā, ka bērnu tiesību aizsardzības sistēmā iztrūkst koordinējoša un savstarpēji saskaņota starpinstitūciju sadarbība, kā rezultātā zūd konkrēts iesaistīto iestāžu atbildības sadalījums un trūkst individuālu gadījumu vadības, LM informatīvajā ziņojumā „Par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi” (Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2021. gada 18. februāra sēdes prot. Nr.18 39.§) izvirzīts uzdevums bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveides procesā izveidot bērna atbalsta speciālista institūtu. Bērna atbalsta speciālists būs bērna psihosociāla un emocionāla atbalsta persona un organizēs sadarbību ar bērna gadījuma risināšanā iesaistītajām institūcijām (piemēram, bāriņtiesu, sociālo dienestu, pašvaldības policiju, skolu, ārstniecības iestādēm u.c. institūcijām), koordinēs to savstarpējo sadarbību, nodrošinās savlaicīgu speciālistu iesaisti gadījuma risināšanā, vērtēs riska ietekmes mazināšanas dinamiku (risku un vajadzību analīze), izstrādājot atbalsta pasākumu plānu un vienlaikus būs arī bērna uzticības persona. Bērnu atbalsta speciālists līdzdarbosies bērna un viņa ģimenes gadījuma risinājuma mērķu sasniegšanā un soļu plānošanā, koordinēšanā un ieviešanā. Plānots, ka bērna atbalsta speciālistu tīkls tiks izveidots, kā patstāvīgs institūts valsts mēroga bērnu tiesību aizsardzības sistēmā, kas ilgtermiņā nodrošinās augstu bērnu tiesību un interešu aizsardzības efektivitāti. Bērna atbalsta speciālisti tiks nodarbināti VBTAI un to profesionālā sagatavotība tiks nodrošināta programmas 4.3.6. SAM “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju” 4.3.6.1. pasākuma „Speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu, profesionālās kvalifikācijas pilnveide un bērnu likumisko pārstāvju atbildības stiprināšana bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reorganizācijas ietvaros”  (turpmāk – 4.3.6.1. pasākums) projektā. Proti, 4.3.6.1. pasākuma ietvaros tiks izstrādāta profesionālās kompetences pilnveides programma un mācību metodika bērna atbalsta speciālistu sagatavošanai, ietverot zināšanas par psiholoģiska un emocionāla atbalsta sniegšanu bērniem krīzes situācijās, institūciju savstarpējo sadarbību un gadījumu vadību, un nodrošinātas bērna atbalsta speciālistu mācības. Savukārt 4.3.6.5. pasākumā finansējuma saņēmēja PIL noteiktā kārtībā piesaistīts pakalpojuma sniedzējs izstrādās vadlīnijas bērna atbalsta speciālista darbam un finansējuma saņēmējs īstenos izmēģinājumprojektu bērna atbalsta speciālista funkcijas aprobācijai. Izmēģinājumprojektu plānots īstenot indikatīvi 24 mēnešus, prioritāri bērna atbalsta speciālista funkciju aprobējot darbā ar ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu gadījumu vadīšanu. Balstoties uz izmēģinājumprojekta rezultātiem un izvērtējot sniegto ieguldījumu ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu vislabāko interešu un tiesību nodrošināšanā, tiks izvērtētas šīs funkcijas attīstīšanas iespējas, nodrošinot bērna atbalsta speciālista atbalsta saņemšanu plašākai mērķa grupai, tostarp, bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām.

2.3. Psihoemocionālā atbalsta pasākumi bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku un viņu ģimenēm.
Atbalstāmo darbību īstenos finansējuma saņēmējā PIL noteiktā kārtībā piesaistīts pakalpojuma sniedzējs, kurš īstenos izglītojošus un informatīvus pasākumus par aktuālām tēmām gan vecākiem (t.sk. audžuģimenēm, aizbildņiem), gan bērniem. Tiks organizētas arī tematiskas atbalsta grupas, to vadīšanai piesaistot speciālistus, kuri būs apguvuši metodiku atbalsta grupu vadīšanā. Tematiskā atbalsta ietvaros plānots organizēt līdzinieku[3] konsultācijas (vecāks – vecākam, jaunietis – jaunietim), sniedzot iespēju uzdod jautājumus un saņemt konsultācijas no personas, kura ir vai ir bijusi līdzīgā situācijā. Līdzinieku konsultāciju nodrošināšanai sākotnēji paredzēts izstrādāt mācību programmu un organizēt mācības speciālistiem, kuri nodrošinās vecāku un jauniešu – līdzinieku konsultāciju koordinēšanu un vecāku un jauniešu, kuri sniegs līdzinieku konsultācijas, mācības. Speciālistu konsultācijas gan bērniem, gan vecākiem tiks organizētas akciju veidā, piesaistot nozares speciālistus par aktuālām tēmām un jautājumiem. Lai nodrošinātu mentoru pakalpojumu jauniešiem ar uzvedības vai atkarību problēmām, tiks izstrādāts mentora pakalpojuma apraksts un kompetences pilnveides programma, organizētas mentoru mācības un mentora pakalpojuma sniegšana.

2.4. Kompetences pilnveide un atbalsta pasākumi speciālistiem, kuru darbs ir saistīts ar atbalsta vai pakalpojumu nodrošināšanu ģimenēm ar bērniem vai bērniem.
Atbalstāmo darbību īstenos finansējuma saņēmēja PIL noteiktā kārtībā piesaistīts pakalpojuma sniedzējs, kurš izstrādās kompetences pilnveides programmu (indikatīvi 24 akadēmiskās stundas) speciālistiem, kuru ikdienas darbs potenciāli ir saistīts ar bērniem, kuriem ir uzvedības vai atkarību problēmu attīstības riski (sociālie darbinieki, sociālie pedagogi, ģimeņu asistenti, psihologi, jaunatnes speciālisti, pedagogi, sporta treneri un citi speciālisti) un organizēs speciālistu mācības. Minēto speciālistu mācības paredzēts organizēt katrā reģionā un Rīgā (katrā pa vienai grupai), kopā apmācot indikatīvi 90 speciālistus.
Tāpat pakalpojuma sniedzējs izstrādās atbalsta pakalpojuma aprakstu individuālu gadījumu risināšanai speciālistiem uzvedības vai atkarības problēmu risku atpazīšanai un mazināšanai izglītojamo vidū un darbam ar iesaistītajām pusēm (bērnu, ģimeni, citiem speciālistiem), kā arī nodrošinās pakalpojuma aprobāciju izmēģinājumprojekta veidā. Izmēģinājumprojekta īstenošanas laikā tiks izveidota starpprofesionāļu komanda, kas sniegs individuālu metodisku atbalstu konkrēto gadījumu risināšanā izglītības iestādēs, nepieciešamības gadījumā papildus iesaistot arī citu nozaru speciālistus. Pēc izmēģinājumprojekta īstenošanas tiks sagatavoti priekšlikumi pakalpojuma pilnveidei un ieviešanai ilgtermiņā.

3. Multidisciplināra atbalsta pakalpojuma bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku un viņu ģimenēm izstrāde un ieviešana (indikatīvās izmaksas 4 296 500 euro).
Atbalstāmo darbību īstenos finansējuma saņēmēja PIL noteiktā kārtība piesaistīts pakalpojuma sniedzējs. Pamatojoties uz atbalsta sistēmas un pakalpojumu pieejamības pētījumu secinājumiem un priekšlikumiem, tiks organizēti ekspertu starptautiskās prakses izpētes pasākumi, lai iegūtu praktiskas zināšanas atbalsta pakalpojumu nodrošināšanā ģimenēm ar bērniem, kuriem ir uzvedības vai atkarību problēmas. Paredzēti arī labās prakses apmaiņas pasākumi Latvijā un ārvalstīs pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem ar mērķi nodrošināt zināšanu pārnesi atbalsta sistēmas ģimenēm ar bērniem, kuriem ir uzvedības vai atkarību problēmas, pilnveidei. Īpašs uzsvars tiks likts uz multidisciplināra atbalsta pieeju, veicinot jaunu pakalpojumu mērķa grupai izveidi pašvaldībās un iekļaujot to pašvaldību pakalpojumu grozā. Balstoties uz labās prakses pieredzes apmaiņā gūtiem secinājumiem, tiks izstrādāts vai iegādāts (t.sk. adaptēts) multidisciplinārs atbalsta pakalpojums (tā apraksts) ģimenēm ar bērniem, t.sk. bērniem ar ilgstošām uzvedības vai atkarību problēmām, divos līmeņos atkarībā no bērna individuālām vajadzībām: a) starpdisciplinārs atbalsta pakalpojums; b) individuālās intervences programma. Starpdisciplināra atbalsta pakalpojums paredz izveidot starpnozaru atbalsta pakalpojumu kopumu (t.sk. veselības, izglītības, probācijas un citi pakalpojumi) bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām, pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai, ietverot arī darbu ar bērna ģimeni un vidi. Savukārt individuālās intervences programma ir paredzēta gadījumos, kad tiek lemts, ka bērna labākajās interesēs ir nepieciešams mainīt vidi. Individuālās intervences programmā tiks paredzēti risinājumi atbilstoši bērna individuālajām vajadzībām, iekļaujot pakalpojumu bērnam ar audzinātāju ģimeniskā vidē vai arī sniedzot individualizētu atbalstu bērnam ar mērķi veicināt patstāvīgas dzīves uzsākšanu, kas ietver atsevišķas dzīves vietas un citu apstākļu pastāvīgai dzīvei nodrošināšanu. Vienlaicīgi gan bērns, gan ģimene (t.sk. audžuģimenes un aizbildņi) saņems arī starpdisciplinārā atbalsta pakalpojumu.
Tiks sagatavotas arī vadlīnijas speciālistiem multidisciplinārā atbalsta pakalpojuma nodrošināšanai, kā arī organizētas speciālistu mācības: a) starpdisciplināra atbalsta pakalpojuma sniedzēju un speciālistu praktiskās mācības sadarbības prasmes pilnveidošanai; b) praktiskas mācības sociālā darba speciālistiem, kuri strādās ar bērniem, kuriem tiks nodrošināts individuālās intervences programmas pakalpojums ar atbalsta personu ģimeniskā vidē.
Multidiscipilnārā atbalsta pakalpojuma aprobācijai tiks īstenots izmēģinājumprojekts, sniedzot piemērotāko atbalstu tajā iesaistītajai mērķa grupai – bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām un viņu ģimenēm (t.sk. audžuģimenēm un aizbildņiem), pamatojoties uz individuālo vajadzību izvērtējumu. Izmēģinājumprojekta laikā plānots izstrādāt mācību programmu un organizēt arī atbalsta personu mācības individuālās intervences programmas pakalpojuma ar atbalsta personu ģimeniskā vidē nodrošināšanai.
Ņemto vērā, ka izmēģinājumprojekta laikā multidisciplinārā atbalsta pakalpojumu saņēmēju loks ir ierobežots, multidisciplinārā atbalsta pakalpojuma izstrādes laikā tiks noteikts pakalpojuma aprobācijai nepieciešamais atbalsta saņēmēju loks vai izstrādāti izmēģinājumprojektu dalībnieku atlases kritēriji. Gadījumos, kad izvērtēšanas rezultātā tiks konstatēts, ka bērnam nav piemērots nedz starpdisciplinārais atbalsta pakalpojums, nedz individuālā intervences programma un tas nevar piedalīties izmēģinājumprojektā, tiks sagatavoti priekšlikumi pašvaldību sadarbības grupām pakalpojumiem ārpus 4.3.6.5. pasākuma projekta atbalstāmajām darbībām, ņemot vērā bērna individuālās vajadzības.
Lai izmēģinājumprojektā nodrošinātu individuālas intervences programmas pakalpojumu, tiks paredzēti izdevumi saistībā ar bērna uzturēšanos atbalsta personas dzīvesvietā vai atsevišķā dzīvesvietā, piemēram, mājokļa īres izdevumi, komunālie un apsaimniekošanas izdevumi, kā arī izdevumi bērna individuālajām vajadzībām (piemēram, pārtikai, personīgajiem higiēnas piederumiem, apģērbam, sadzīves priekšmetiem, izdevumiem izglītības apgūšanai un brīvajam laikam un citi izdevumi). Detalizēts pakalpojuma satura un ieviešanas apraksts, pakalpojuma nodrošināšanas un finansēšanas kārtība, t.sk. likumisko pārstāvju un pašvaldības līdzdalība, tiks izstrādāta multidisciplinārā atbalsta pakalpojuma apraksta un vadlīniju izstrādes laikā. Tāpat multidisciplinārā atbalsta pakalpojuma izstrādes laikā tiks sagatavoti priekšlikumi nepieciešamajiem normatīvo aktu grozījumiem, lai nodrošinātu pakalpojuma sniegšanu gan izmēģinājumprojekta laikā, gan arī pēc izmēģinājumprojekta pabeigšanas un tā rezultātu izvērtējuma, pakalpojuma nodrošināšanai ilgtermiņā.

TA projekta 14.4. un 14.5.apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību (“Informēšanas pasākumi sabiedrībai un mērķa grupām” un “Komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi” (kopā indikatīvās izmaksas 325 656 euro)) īstenos finansējuma saņēmēja PIL noteiktā kārtībā piesaistīts pakalpojuma sniedzējs atbilstoši TA projektā noteiktiem nosacījumiem.
Projekta vadības un īstenošanas nodrošināšanai projekta laikā kopā nepieciešami indikatīvi 4 642 844 euro, ieskaitot netiešās attiecināmās izmaksas.

4.3.6.5. pasākumam plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 13 050 000 euro, tai skaitā, Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF Plus) finansējums – 11 092 500 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 957 500 euro. Atbalsta veids ir grants.
Atbilstoši 4.3.6.5. pasākumā plānoto atbalstāmo darbību īstenošanas indikatīvajam laika grafikam ne vēlāk kā 2023. gada beigās jāuzsāk iepirkuma procedūras TA projekta a) 22. punktā minēto izvērtējumu izstrādei par mērķa grupai pieejamā atbalsta sistēmu un jaunu pakalpojumu ieviešanu Latvijā, lai nodrošinātu no izvērtējumiem izrietošo atbalstāmo darbību savlaicīgu īstenošanu, t.sk. agrīnu risku novērtēšanas sistēmas pilnveidi un multidisciplināra atbalsta pakalpojuma ieviešanu, un sabiedriskās domas pētījumu izstrādei; b) 24.1. apakšpunktā minēto vadlīniju bērna atbalsta speciālistu funkcijas īstenošanai, kā arī 2024. gada sākumā jāuzsāk iepirkuma procedūras TA projekta 22.1. apakšpunktā minētā atbalsta pakalpojumu kataloga, pašvaldībās pieejamā atbalsta pakalpojumu groza un ceļa karšu izstrādei, 23.1. apakšpunktā minētā bērnu uzvedības vai atkarību problēmu agrīnu risku novērtēšanas rīka un tā metodikas izstrādei. Ievērojot TA projekta 6.1. apakšpunktā noteikto sinerģiju, vadlīniju izstrāde bērna atbalsta speciālistu darbam ir cieši saistīta ar 4.3.6.1. pasākumā plānoto bērna atbalsta speciālistu profesionālās kompetences pilnveides programmas īstenošanu, t.i. profesionālās kompetences pilnveides programmas, kuru izstrādi plānots uzsākt 2024. gada 2.ceturksnī, saturs daļēji izriet no vadlīniju satura, kā arī izvērtējumu veikšana (t.sk., iepirkumu dokumentācijas sagatavošana un iepirkumu veikšana) ir laikietilpīgs process, nepieciešams savlaicīgi jau 2023. gadā, t.i., vēl pirms vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas ar CFLA, uzsākt 4.3.6.5. pasākuma projekta vadības un īstenošanas komandas komplektēšanu un iepirkuma dokumentācijas izstrādi. Tāpat saskaņā ar informatīvā ziņojuma par Finanšu ministrijas pārziņā esošo Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības aktualitātēm līdz 2023. gada 1. martam (pusgada ziņojums) (pieņemts MK 2023. gada 25. aprīli) MK protokollēmumu, ir apstiprināts n+3 princips nacionālā līmenī katrai atbildīgajai iestādei, attiecīgi ir nepieciešams nodrošināt arī minētā n+3 principa izpildi LM pārziņas SAM pasākumos. Ņemot vērā minēto, pirms vienošanās par 4.3.6.5. pasākuma projekta īstenošanu noslēgšanas ar CFLA, 4.3.6.5. pasākuma īstenošanai 2023. gadam nepieciešamais finansējums indikatīvi 42 714 euro apmērā paredzēts projekta vadības un tā īstenošanas personāla izmaksu segšanai, kā arī iepirkumu līgumu ietvaros paredzēto avansa maksājumu veikšanai un 2024. gada 1. pusgadam nepieciešamais finansējums indikatīvi 392 000 euro apmērā plānots projekta vadības un tā īstenošanas nodrošināšanas izmaksu segšanai, izstrādāto izvērtējumu, sabiedriskās domās pētījumu un vadlīniju gala maksājumiem, kā arī 2024. gada sākumā noslēgto iepirkumu līgumu ietvaros paredzēto avansa maksājumu veikšanai.

Jāatzīmē, ka 4.3.6.5. pasākuma ietvaros elastības finansējums nav plānots. Uz 4.3.6.5. pasākumu attiecināmā elastības finansējuma daļa (2 058 965 euro, t.sk. ESF Plus finansējums 1 750 120 euro) tiks kompensēta, nosakot elastības finansējumu programmas 4.3.3. SAM “Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku” 4.3.3.1. pasākuma “Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu kvalifikācijas un prasmju paaugstināšana” ietvaros 33 850 000 euro, t.sk. ESF Plus finansējums 28 772 500 euro, apmērā un programmas 4.3.3.2. pasākuma “Nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanās darba tirgū sekmēšana” ietvaros 14 000 000 euro, t.sk. ESF Plus finansējums 11 900 000 euro, apmērā.
4.3.6.5. pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst TA projektā minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās no 2023. gada 1. septembra. Šī pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības ir sarežģītas, laikietilpīgas un to īstenošanu pārsvarā nodrošinās PIL noteiktā kārtībā piesaistīti pakalpojuma sniedzēji. Tāpēc savlaicīgai projektā paredzēto publisko iepirkumu dokumentācijas sagatavošanai projekta vadības un īstenošanas personālu plānots piesaistīt ne vēlāk kā no 2023. gada 1. septembra. 4.3.6.5. pasākumu plānots īstenot līdz 2029. gada IV ceturksnim.

4.3.6.5. pasākuma ietvaros sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
1) līdz 2024. gada 31. decembrim – programmas iznākuma rādītājs – nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu – 1;
2) līdz 2029. gada 31. decembrim:
- programmas iznākuma rādītājs – nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu – 1 (izpildoties 1. punktā minētajam programmas starpposma iznākuma rādītājam, izpildīts ir arī šajā apakšpunktā minētais programmas iznākuma rādītājs);
- nacionālais rādītājs – prevencei un atbalsta pakalpojumu ieviešanai īstenoto izmēģinājumprojektu skaits – 2.

Sasniedzamā nacionāla iznākuma rādītāja vērtība (2) noteikta, pieņemot, ka projekta ietvaros tiks izveidoti (izstrādāti vai iegādāti) un izmēģinājumprojektos aprobēti divi atbalsta instrumenti: 1) agrīnu risku novērtēšanas sistēma, t.sk. agrīnu risku novērtēšanas rīks (preventīva atbalsta sniegšanai); 2) multidisciplināra atbalsta pakalpojums bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām un viņu ģimenēm. Rādītājs tiks uzskatīts par sasniegtu, kad tiks apstiprināti nodošanas un pieņemšanas akti pēc minēto pakalpojumu aprobācijas izmēģinājumprojektos. Par nacionālā iznākuma rādītāja izpildi ir atbildīga VBTAI, par rādītāja izpildi tā ziņos, iesniedzot kārtējo maksājuma pieprasījumu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – KPVIS). Dati tiks uzkrāti KPVIS, to izpildes uzraudzību veiks sadarbības iestāde – CFLA kopējā uzraudzības procesā, ja nepieciešams, minēto vērtējot izlases veidā pārbaudēs pie finansējuma saņēmēja. Ņemot vērā, ka 4.3.6.5. pasākumam programmā noteiktais programmas rādītājs ir vispārīgs, neatspoguļo projekta tvērumu, LM ir noteikusi nacionālo rādītāju, kas uzkrājams un uzraugāms, lai vērtētu kopējo projekta sniegumu.

4.3.6.5. pasākuma ietvaros paredzētas tiešās attiecināmās un netiešās attiecināmās izmaksas. Tiešās attiecināmās izmaksas ir tieši saistītas ar 4.3.6.5. pasākuma mērķa un uzraudzības rādītāju sasniegšanu un galvenās izmaksu pozīcijas (detalizēts izmaksu pozīciju uzskaitījums ir TA projektā) ir:
- finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas[4]. Tiek paredzēts, ka personāla izmaksām (t.sk., veselības apdrošināšanas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksām) tiks piemērota atbildīgās iestādes apstiprināta vienotā likme un tās piemērošanas metodika (metodikas spēkā stāšanās datums (indikatīvi nākamā mēneša pirmais datums) tiks noteikts lēmumā (piemēram, rīkojumā) par metodikas apstiprināšanu). Savukārt līdz minētās metodikas spēkā stāšanās, finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas (t.sk., veselības apdrošināšanas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas) tiks uzskaitītas un iekļautas maksājuma pieprasījumos atbilstoši faktiskajām izmaksām;
- iepirkumu līgumu izmaksas. Ar iepirkumu līgumiem 4.3.6.5. pasākumā saprot iepirkumu līgumus, kuriem piemēro PIL nosacījumus un arī tos līgumus, kuriem nepiemēro PIL nosacījumus. Iepirkumu līgumi šajā pasākumā ir pakalpojuma (t.sk. uzņēmuma) līgumi un piegādes (t.sk. pirkumu) līgumi (saskaņā ar PIL 1. panta 27. un 28. punktu). Tāpat 4.3.6.5. pasākuma īstenošanai paredzētas komandējumu un darba braucienu izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadības (ārvalstu komandējumu gadījumā tikai projekta vadītājam) un īstenošanas personālam, iekšzemes komandējumiem piemērojot vadošās iestādes metodikas par vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķinu un piemērošanu 1 km izmaksām[5] un iekšzemes komandējumu izmaksām[6], kā arī darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas (paredzot darba vietas aprīkojuma izmaksas, tiks ievērots Vadlīniju Nr.1.2. “Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gada plānošanas periodā”[7] 33. punktā noteiktais, t.sk. ņemts vērā nodarbinātā iesaistes periods projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu).
Savukārt netiešās attiecināmās izmaksas, kas nepieciešamas, lai atbalstītu 4.3.6.5.pasākuma mērķa un uzraudzības rādītāju sasniegšanu, finansējuma saņēmējs plāno kā vienu izmaksu pozīciju septiņu procentu apmērā no TA projektā noteiktajām tiešajām attiecināmajām izmaksām.

Izvērtējuma “Vienkāršoto izmaksu piemērošanas iespējas 2021.-2027. gada ES fondu plānošanas periodā” ziņojuma[8] 11. tabulā ietvertā informācija liecina, ka 4.3.6.5 pasākumam identificēta neliela vienkāršoto izmaksu piemērošanas lietderība. Tāpat minētā izvērtējuma kopējo secinājumu 4. punktā noteikts, ka vienkāršoto izmaksu piemērošanas lietderība ir ierobežota pasākumos, kur, piemēram, valsts iestāde ir vienīgais finansējuma saņēmējs projektā, kas tiek atbalstīts ierobežotas projektu atlases procesā. Ņemot vērā minēto un faktu, ka 4.3.6.5. pasākuma finansējuma saņēmējs ir VBTAI, kas organizēs šī pasākuma ietvaros paredzēto atbalstāmo darbību īstenošanu (t.i. atbalstāmās darbības pamatā veiks finansējuma saņēmēja izvēlēts pakalpojuma sniedzējs), ka gan izvērtējumi, gan atbalsta pakalpojumi un izmēģinājumprojekti, gan informēšanas pasākumi sabiedrībai un mērķa grupai saturiski un tvēruma ziņā būs ļoti atšķirīgi, tiem nav iespējams piemērot vienkāršotās izmaksas, t.sk. nav iespējams definēt vienu vienību un izmaksas vienai vienībai. Attiecīgi papildu jau TA projektā minētajām, vienkāršoto izmaksu piemērošana šobrīd nav plānota. Vienlaikus projekta īstenošanas gaitā, uzkrājoties objektīvai faktisko izmaksu informācijai, tiks atkārtoti izvērtētas vienkāršoto izmaksu piemērošanas iespējas un, ja būs nepieciešams un iespējams, tiks izstrādāta attiecīga vienkāršoto izmaksu metodika.

4.3.6.5. pasākumā nav paredzēts komercdarbības atbalsts. Finansējuma saņēmējs ir tiešās valsts pārvaldes iestāde un tā 4.3.6.5. pasākuma ietvaros neveiks saimniecisko darbību, līdz ar to pasākums Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta kontekstā nav jāvērtē. TA projektā paredz, ka 4.3.6.5. pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs iepirkuma līgumu noslēgšanai publiskos iepirkumus veiks saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, atklātu, nediskriminējošu konkursa procedūru un, kur tas ir attiecināms, īstenos sociāli atbildīgus iepirkumus[9] un inovatīvus iepirkumus[10] (ja nepieciešams, dokumentējot un pamatojot sociāli atbildīga iepirkuma īstenošanas izvēli atbilstoši sadarbības iestādes horizontālajām norādēm projekta īstenošanā un uzraudzībā), tādējādi tiks izslēgts komercdarbības atbalsts preču un pakalpojumu sniedzēju līmenī.


[1] Pieejams: https://baasik.lu.lv/

[2] MK 2014. gada 25. marta noteikumi Nr.157 “Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas noteikumi”; pieejams: https://likumi.lv/ta/id/265255-nepilngadigo-personu-atbalsta-informacijas-sistemas-noteikumi


[3] Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas 2002. gada 19. novembra lēmums Nr. 16 “Par angļu termina peer atbilsmi latviešu valodā”; pieejams: https://likumi.lv/ta/id/71768-par-anglu-termina-ipeeri-atbilsmi-latviesu-valoda

[4] 4.3.6.5. pasākumā atlīdzības izmaksām nav iespējams piemērot vienotu izmaksu likmi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 55.panta 1. punktu, jo plānotās personāla atlīdzības izmaksas pārsniedz 20% slieksni pret kopējām izmaksām (indikatīvi 28%).

[5] Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai; pieejams: https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/2021-2027-planosanas-periods/vienas-vienibas-izmaksu-standarta-likmes-aprekina-un-piemerosanas-metodika-1-km-izmaksam-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-un-eiropas-savienibas-kohezijas-politikas-programmas-2021-2027-gadam-istenosanai

[6] Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai; pieejams: https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/2021-2027-planosanas-periods/vienas-vienibas-izmaksu-standarta-likmes-aprekina-un-piemerosanas-metodika-iekszemes-komandejumu-izmaksam-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-un-eiropas-savienibas-kohezijas-politikas-programmas-2021-2027-gadam-istenosanai

[7] Pieejams: https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/2021-2027-planosanas-periods/vadlinijas-attiecinamo-izmaksu-noteiksanai-eiropas-savienibas-kohezijas-politikas-programmas-2021-2027-gada-planosanas-perioda

[8] Pieejams: https://petijumi.mk.gov.lv/node/3418

[9] Iepirkumu uzraudzības biroja informācija par sociāli atbildīgu publisko iepirkumu pieejama: https://www.iub.gov.lv/lv/socialais-iepirkums;
Vadlīnijas sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai pieejamas: https://www.iub.gov.lv/lv/media/658/download

[10] Iepirkumu uzraudzības biroja informācija par inovatīvo publisko iepirkumu pieejama: https://www.iub.gov.lv/lv/inovativais-iepirkums?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F