24-TA-2485: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 13. februāra noteikumos Nr. 120 "Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Sēklu un šķirņu aprites likuma 2. panta 1. punkta "a" apakšpunkts un 17. panta piektā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta 2007. gada 13. februāra noteikumi Nr. 120 "Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr. 120) jāpapildina ar iespēju sēklaudzētājam drukāt oficiālās etiķetes, pagarināt termiņu iepriekšējā gadā izaudzētas sēklas sertificēšanai uz diviem gadiem, precizēt prasības attiecībā uz sēklaudzēšanas lauku kvalitātes novērtēšanu sorgo, Sudānas zāles un sorgo hibrīdiem, noteikt, ka labības sēklaudzēšanas sējumā ir jāierobežo citi augi un nezāles, kas apgrūtina veikt lauku apskati, un sējumos nevar būt invazīvās augu sugas.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd noteikumu Nr. 120 IV. nodaļā "Lauku apskate" ir noteiktas dažādas sējumu izvietošanas un sēklaudzēšanas prasības. Valsts augu aizsardzības dienesta (turpmāk - dienests) inspektori veic lauku apskates un pārbauda sēklaudzēšanas lauku atbilstību noteiktajām sēklaudzēšanas prasībām. Labības sēklaudzēšanas laukos mēdz būt citas augu sugas - nezāles vai invazīvās augu sugas, tādā apjomā, kas apgrūtina veikt lauku apskati un noteikt sugas un šķirnes identitāti. Lai veicinātu to, ka sēklaudzēšanas lauki ir pietiekoši tīri no citām augu sugām, jānosaka sēklaudzēšanas lauku tīrība.
Šobrīd noteikumos Nr. 120 noteikts, ka rudzu, kviešu, miežu, auzu, tritikāles un griķu sertificētas (C) sēklas var saiņot nelielos iesaiņojumos, kuros sēklu masa nepārsniedz vienu kilogramu. Ir saņemts priekšlikums nelielo iesaiņojumu masu palielināt.
Noteikumos Nr. 120 noteikts, ka oficiālo etiķeti drukā dienests. Attīstoties tehnoloģijām un palielinoties pieejai dažādiem tehnoloģiskajiem rīkiem sēklaudzētāji ir izteikuši vēlmi, ka oficiālās etiķetes varētu drukāt paši, tādā veidā paātrinot sēklu sertifikāciju.
Latvijā sertificētai sēklai izsēto sēklu kvalitāti apliecina dienesta izsniegta sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete ar norādi "Eiropas Savienības tiesību akti" vai "ES tiesību akti", kā arī dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu, – ja sēkla iegādāta no cita sēklaudzētāja. Tā kā griķi nav iekļauti Padomes 1966. gada 14. jūnija Direktīvā 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību, nepieciešams precizēt nosacījumus oficiālās etiķetes informācijai griķiem.
Šobrīd noteikumos nr. 120 ir noteiktas sēklaudzēšanas, sertifikācijas un tirdzniecības prasības sorgo (Sorghum bicolor (L.) Moench subsp. bicolor), Sudānas zālei (Sorghum bicolor (L.) Moench subsp. drummondii (Steud.) de Wet ex Davidse) un sorgo un Sudānas zāles krustošanā radītajiem hibrīdiem (Sorghum bicolor (L.) Moench subsp. bicolor x Sorghum bicolor (L.) Moench subsp. drummondii (Steud.) de Wet ex Davidse) (turpmāk – sorgo hibrīdi). Noteikumos nr. 120 nepieciešams veikt precizējumus attiecībā uz sorgo, sudānas zāles un sorgo hibrīdu šķirņu tīrības prasībām.
Noteikumos Nr. 120 ir noteikta atkārtota sēklu pārbaude pēc noteikta termiņa (noteikumu nr. 120 17.1 pielikums "Atkārtotās sēklu pārbaudes termiņi un nosacījumi"). Atkārtota sēklu pārbaude pēc diviem gadiem, gada vai trīs mēnešiem, sēklām, kas nav apstrādātas, un sēklām, kas ir apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai citām ķīmiskām vielām, ir jāveic, ja sēklas ir sertificētas novākšanas gadā, bet ne vēlāk kā līdz 30. jūnijam pēc ražas novākšanas. Ir priekšlikums termiņu pagarināt.
Lai veiktu grozījumus noteikumos Nr. 120 izstrādāts noteikumu projekts.
Šobrīd noteikumos Nr. 120 noteikts, ka rudzu, kviešu, miežu, auzu, tritikāles un griķu sertificētas (C) sēklas var saiņot nelielos iesaiņojumos, kuros sēklu masa nepārsniedz vienu kilogramu. Ir saņemts priekšlikums nelielo iesaiņojumu masu palielināt.
Noteikumos Nr. 120 noteikts, ka oficiālo etiķeti drukā dienests. Attīstoties tehnoloģijām un palielinoties pieejai dažādiem tehnoloģiskajiem rīkiem sēklaudzētāji ir izteikuši vēlmi, ka oficiālās etiķetes varētu drukāt paši, tādā veidā paātrinot sēklu sertifikāciju.
Latvijā sertificētai sēklai izsēto sēklu kvalitāti apliecina dienesta izsniegta sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete ar norādi "Eiropas Savienības tiesību akti" vai "ES tiesību akti", kā arī dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu, – ja sēkla iegādāta no cita sēklaudzētāja. Tā kā griķi nav iekļauti Padomes 1966. gada 14. jūnija Direktīvā 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību, nepieciešams precizēt nosacījumus oficiālās etiķetes informācijai griķiem.
Šobrīd noteikumos nr. 120 ir noteiktas sēklaudzēšanas, sertifikācijas un tirdzniecības prasības sorgo (Sorghum bicolor (L.) Moench subsp. bicolor), Sudānas zālei (Sorghum bicolor (L.) Moench subsp. drummondii (Steud.) de Wet ex Davidse) un sorgo un Sudānas zāles krustošanā radītajiem hibrīdiem (Sorghum bicolor (L.) Moench subsp. bicolor x Sorghum bicolor (L.) Moench subsp. drummondii (Steud.) de Wet ex Davidse) (turpmāk – sorgo hibrīdi). Noteikumos nr. 120 nepieciešams veikt precizējumus attiecībā uz sorgo, sudānas zāles un sorgo hibrīdu šķirņu tīrības prasībām.
Noteikumos Nr. 120 ir noteikta atkārtota sēklu pārbaude pēc noteikta termiņa (noteikumu nr. 120 17.1 pielikums "Atkārtotās sēklu pārbaudes termiņi un nosacījumi"). Atkārtota sēklu pārbaude pēc diviem gadiem, gada vai trīs mēnešiem, sēklām, kas nav apstrādātas, un sēklām, kas ir apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai citām ķīmiskām vielām, ir jāveic, ja sēklas ir sertificētas novākšanas gadā, bet ne vēlāk kā līdz 30. jūnijam pēc ražas novākšanas. Ir priekšlikums termiņu pagarināt.
Lai veiktu grozījumus noteikumos Nr. 120 izstrādāts noteikumu projekts.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Latvijā sertificētai sēklai izsēto sēklu kvalitāti apliecina dienesta izsniegta sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete ar norādi "Eiropas Savienības tiesību akti" vai "ES tiesību akti", kā arī dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu, – ja sēkla iegādāta no cita sēklaudzētāja. Griķi nav iekļauti Padomes 1966. gada 14. jūnija Direktīvā 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību, līdz ar to sertifikācijas sistēma griķiem ir izstrādāta tikai Latvijai. Oficiālajā etiķetē griķiem netiek drukāta norāde "Eiropas Savienības tiesību akti" vai "ES tiesību akti", jo šie akti neregulē griķu sertifikāciju.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 120 26. punktu un 91.1. apakšpunktu papildina ar nosacījumu, ka griķu oficiālajā etiķetē nav norādes "Eiropas Savienības tiesību akti" vai "ES tiesību akti" (noteikumu projekta 1. punkts un 12. punkts).
Problēmas apraksts
Veicot lauku apskates ir novērots, ka sējumi mēdz būt nezāļaini un tajos var būt arī invazīvās augu sugas. Nezāļu un citu augu sugu klātbūtne labības sēklaudzēšanas laukos apgrūtina novērtēt attiecīgās sugas un šķirnes identitāti un tīrību, kas ir pieteikta lauku apskatē, jo sējums ir nezāļains vai tajā ir platības, kurās novērojamas invazīvās augu sugās, kas noteiktas Komisijas 2016. gada 13. jūlija Īstenošanas regulā (ES) 2016/1141, ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1143/2014 pieņem sarakstu ar invazīvajām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai, kā arī ar tādiem augiem, kas augumā pārsniedz iesēto labības augu sugu. Sēklaudzētājam jānodrošina, lai sēklaudzēšanas lauki ir apsēti ar attiecīgo labības sugu un šķirni, kas ir pieteikta lauku apskatē.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz papildināt noteikumu Nr. 120 IV nodaļu "Lauku apskate" ar nosacījumu, ka sēklaudzēšanas laukā nevar būt augu sugas, kas cēlušās no iepriekšējās sēklaudzēšanas kultūras, un nezāles, tādā mērā, kas var ietekmēt sēklaudzēšanas laukā iesētā augu sugas identitāti un tīrību, un šķirnes identitāti un tīrību, vai tādā mērā, kas neļauj veikt lauka apskati, kā arī to, ka sēklaudzēšanas laukā nevar būt invazīvas augu sugas (noteikumu projekta 2. punkts).
Problēmas apraksts
Šobrīd noteikumos Nr. 120 noteikts, ka rudzu, kviešu, miežu, auzu, tritikāles un griķu sertificētas (C) sēklas var saiņot nelielos iesaiņojumos, kuros sēklu masa nepārsniedz vienu kilogramu. Tā kā sertificētu sēklu tirgus mainās un, lai nodrošinātu pieprasījumu pēc lielākiem iesaiņojumiem, kurus iesaiņo ar saiņotāja etiķetēm, ir nepieciešams palielināt iesaiņojumu lielumu iepriekš minētajām sugām. Padomes 1966. gada 14. jūnija Direktīvā 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību 9. panta 3. punktā un 10. panta 2. punktā ir paredzēta izvēles iespēja dalībvalstīm noteikt prasības attiecībā uz nelieliem iepakojumiem, kas noslēgti savā teritorijā. Latvija izmanto šo izvēles iespēju kopš 2013. gada, kad prasības sēklu saiņošanai mazākos iepakojumos noteiktas noteikumu nr. 120 VII1 nodaļā "Sēklu iesaiņojuma etiķetēšana ar saiņotāja etiķetēm".
Risinājuma apraksts
Atbalstot sēklu tirgotāju iniciatīvu noteikumu Nr. 120 66.2 punktā noteikts, ka rudzu, kviešu, miežu, auzu, tritikāles un griķu sertificētas (C) sēklas varēs saiņot nelielos iesaiņojumos, kuros sēklu masa nepārsniedz 10 kilogramus (noteikumu projekta 3. punkts).
Problēmas apraksts
Šobrīd oficiālās etiķetes drukā tikai dienests. Sēklaudzētājs iesniedz iesniegumu dienestā, kurā norāda kādām sēklu partijām, cik daudz un kāda veida (pielīmējamas vai piešujamas) etiķetes ir nepieciešamas. Šobrīd dienesta drukāta viena etiķete maksā 0,17 eiro. Lai samazinātu administratīvo slogu un veicinātu ātrāku sēklu sertifikāciju, nepieciešams noteikt, ka oficiālās etiķetes turpmāk varēs drukāt arī sēklaudzētājs.
Risinājuma apraksts
Turpmāk ir paredzēts, ka sēklaudzētājs varēs drukāt oficiālās etiķetes pats, ja dienests būs saņēmis iesniegumu no sēklaudzētāja par vēlmi drukāt etiķetes pašam, un dienests būs izskatījis iesniegumu un apstiprinājis, ka sēklaudzētājs drīkst drukāt oficiālās etiķetes. Sēklaudzētājam būs jānodrošina kvalitatīvu oficiālo etiķešu druka - ar atbilstošu tehnisko aprīkojumu un kvalitatīvām etiķetēm, kā noteikts noteikumos nr. 120 un saskaņā ar valstī lietoto oficiālo etiķešu vizuālo noformējumu, kas ir paziņots Eiropas Savienības dalībvalstīm (https://www.escaa.org/index/action/page/id/14/country/LV). Būs nepieciešams pilnvarot atbildīgo personu, kas drukās etiķetes un veiks to uzskaiti (izdrukātās un iznīcinātās etiķetes drukāšanas laikā). Sēklaudzētājam būs jānorāda atbildīgās personas vārds un uzvārds, kā arī kontaktinformācija - telefona numurs un e-pasts. Informācija paliks tikai dienesta rīcībā. Ja netiks nodrošināta atbilstoša oficiālo etiķešu druka vai netiks uzskaitītas izdrukātās un iznīcinātās etiķetes, tad dienests varēs anulēt lēmumu par atļauju drukāt oficiālās etiķetes. Sēklaudzētājs atkārtoti var pieteikties oficiālo etiķešu drukāšanai, ja būs nodrošinājis atbilstību noteikumu projektā noteiktajām prasībām. Prasības noteiktas noteikumu projekta 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. punktā.
Problēmas apraksts
Lai dienests varētu veikt lauku apskates un pēcpārbaudes kontrollauciņos sorgo, Sudānas zālei un sorgo hibrīdiem, noteikumu Nr. 120 3. pielikuma "Prasības šķirnes tīrībai" 9. punktā ar Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija noteikumiem Nr. 382 "Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 13. februāra noteikumos Nr. 120 "Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi" ir noteiktas prasības sorgo, Sudānas zāles un sorgo hibrīdu šķirņu tīrībai. Noteikts ir augu skaits, kuri, vizuāli novērtējot, tiek atzīti par šķirnei neatbilstošiem un nedrīkst pārsniegt noteiktu līmeni, kā arī procentuālā šķirnes minimālā tīrība. Veicot augu lauku apskates, izmanto metodi, uzskaitot neatbilstošos augus noteiktā platībā. Līdz ar to, lai noteikumus padarītu vienkāršākus, un, lai nenonāktu pretrunās ar dažādām novērtēšanas metodēm, nepieciešams svītrot noteikto procentuālo minimālo tīrību (noteikumu nr. 120 3. pielikuma 9.4. apakšpunkts).
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 120 3. pielikums tiek izteikts jaunā redakcijā, un no 3. pielikuma 9. punkta sorgo, Sudānas zāles un sorgo hibrīdu prasībām šķirņu tīrībai tiek svītrots 9.4. apakšpunktā esošā tabula (noteikumu projekta 13. punkts).
Problēmas apraksts
Noteikumu nr. 120 33. punktā ir noteikts, ka sējumi neatbilst šķirnes tīrības prasībām, ja rudzu, svešapputes tritikāles, griķu, sorgo, Sudānas zāles un sorgo hibrīda sējumos šķirnei neatbilstošo augu skaits uz 200 m2 pārsniedz šo noteikumu 7. pielikumā norādīto skaitu.
7. pielikuma nosaukumā ir norādīts, ka tabula attiecas uz maksimālo rudzu, svešapputes tritikāles, griķu, sorgo, Sudānas zāles un sorgo hibrīdu sējumos šķirnei neatbilstošo augu skaitu uz 200 m2 lauku apskatē. Tabulas aiļu virsrakstā ir norādīts "rudzi, svešapputes tritikāle, griķi", bet nav pieminēti sorgo, Sudānas zāle un sorgo hibrīdi. Nepieciešami grozījumi 7. pielikuma tabulā, lai visas prasības attiecībā uz sējumos šķirnei neatbilstošo augu skaitu uz 200 m2 lauku apskatē nepārprotami attiektos uz sorgo, Sudānas zāli un sorgo hibrīdiem.
7. pielikuma nosaukumā ir norādīts, ka tabula attiecas uz maksimālo rudzu, svešapputes tritikāles, griķu, sorgo, Sudānas zāles un sorgo hibrīdu sējumos šķirnei neatbilstošo augu skaitu uz 200 m2 lauku apskatē. Tabulas aiļu virsrakstā ir norādīts "rudzi, svešapputes tritikāle, griķi", bet nav pieminēti sorgo, Sudānas zāle un sorgo hibrīdi. Nepieciešami grozījumi 7. pielikuma tabulā, lai visas prasības attiecībā uz sējumos šķirnei neatbilstošo augu skaitu uz 200 m2 lauku apskatē nepārprotami attiektos uz sorgo, Sudānas zāli un sorgo hibrīdiem.
Risinājuma apraksts
Noteikumu nr. 120 7. pielikuma tabulā vārdi "Rudzi, svešapputes tritikāle, griķi" tiek aizstāti ar vārdiem "Maksimālais citu šķirņu vai šķirnei netipisko augu skaits", tā nosakot, ka uz 7. pielikuma nosaukumā minētajām sugām attiecas visi 7. pielikuma tabulas nosacījumi (noteikumu projekta 14. punkts).
Problēmas apraksts
Patlaban ir noteikts, ka atkārtota sēklu pārbaude pēc diviem gadiem, gada vai trīs mēnešiem, sēklām, kas nav apstrādātas, un sēklām, kas ir apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai citām ķīmiskām vielām, ir jāveic, ja sēklas ir sertificētas novākšanas gadā, bet ne vēlāk kā līdz 30. jūnijam pēc novākšanas gada (noteikumu nr. 120 17.1 pielikums). Latvijas Sēklaudzētāju asociācija (turpmāk - LSA) ir izteikusi priekšlikumu pagarināt termiņu iepriekšējā ražas gada sēklu sertifikācijai, lai izpildot prasības, sēklas var sertificēt uz diviem gadiem, jo jūlijā un augustā vēl norisinās iepriekšējā gada sēklu sertifikācija.
Risinājuma apraksts
LSA priekšlikums ņemts vērā un noteikumu grozījumos noteikts, ka turpmāk atkārtota sēklu pārbaude būs jāveic, ja sēklas sertificētas līdz 31. augustam pēc novākšanas gada (noteikumu projekta 15. punkts).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Noteikumu projekts attiecas uz tām fiziskām personām, kas reģistrētas Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā un nodarbojas ar labības sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību.
Juridiskās personas
- Labības sēklaudzētāji
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts attiecas uz tām juridiskām personām, kas reģistrētas Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā un nodarbojas ar labības sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Labības sēklaudzētāji
palielinās
Vērtības nozīme:
10,33
Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa lauksaimniecībā, bruto, CSP dati
1,00
Iesnieguma aizpildīšana un iesniegšana
10
Labības sēklaudzētāji,kas vēlas paši drukāt oficiālās sēklu etiķetes
1
Vienreizēji iesniedzams iesniegums, uz kura pamata dienests apstiprina, ka sēklaudzētājs drīkst drukāt oficiālās etiķetes
103,30
Lai dienests izvērtētu un apstiprinātu, ka sēklaudzētājs var veikt sēklu oficiālo etiķešu drukāšanu, sēklaudzētājam pirms drukāšanas uzsākšanas iesniedz iesniegumu dienestā.
Kopā
103,30
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
14 775,60
Labības sēklaudzētāji
Jā
Vērtības nozīme:
1 477,56
28 etiķešu izgatavošana (industriālais ātrgaitas etiķešu printeris, etiķetes, termodrukas lenta)
10
Labību sēklaudzētāji, kas vēlas paši nodrošināt oficiālo etiķešu druku
14 775,60
Industriālais ātrgaitas etiķešu printeris (vienreizēja investīcija) (1467 eiro), etiķete (0,02 eiro/gab.), termodrukas lenta 3 metri (10 eiro) (pietiek aptuveni 28 oficiālo etiķešu izgatavošanai (oficiālas etiķetes izmēri ir 110 mm * 67 mm)).
Kopā
14 775,60
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts augu aizsardzības dienestsNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", Biedrība Zemnieku saeima, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Latvijas Sēklaudzētāju asociācijaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts augu aizsardzības dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Dienestam saņemot sēklaudzētāja iesniegumu par vēlmi pašam drukāt oficiālās etiķetes būs tas jāizvērtē un jāapstiprina, ka sēklaudzētājs drīkst drukāt oficiālo etiķeti.
Dienesta inspektors novērtēs sēklaudzēšanas lauka nezāļu daudzumu, invazīvo augu klātbūtni, un ja nebūs iespējams veikt šķirnes identitātes un tīrības novērtēšanu, varēs atteikt lauka apskati.
Dienesta inspektors novērtēs sēklaudzēšanas lauka nezāļu daudzumu, invazīvo augu klātbūtni, un ja nebūs iespējams veikt šķirnes identitātes un tīrības novērtēšanu, varēs atteikt lauka apskati.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi