Anotācija (ex-ante)

Līdz šim nav veikti konkrēti aprēķini par apmeklētāju plūsmas apjomu visās Natura 2000 teritorijās Latvijā kopumā, taču pēc apmeklētāju skaita vērtējumiem vairākos populārākajos dabas tūrisma galamērķos (tostarp Baltijas jūras piekrastē, Gaujas Nacionālajā parkā un citos Latvijas nacionālajos parkos un ĪADT) apmeklējumu skaits ĪADT pārsniedz vismaz sešus miljonus gadā un tam ir tendence palielināties [8]. Ņemot vērā pasaules tendences, kur dabas tūrisms ikdienas aktivitātēs arī pirms Covid-19 infekcijas izraisītās pandēmijas ieņēma aizvien nozīmīgāku lomu, arī Latvijā, mazinoties Covid-19 infekcijas izplatībai, nav prognozējama dabas tūrisma pieprasījuma samazināšanās. Līdz ar to ir nepieciešams būtiski kvantitatīvi un kvalitatīvi uzlabot dabas izglītības piedāvājumu, nodrošinot mūsdienīgu saturu un metodes, kas veicinātu sabiedrības izpratni par bioloģisko daudzveidību un katra indivīda atbildību, veicinot dabai draudzīgu rīcību, kā arī novēršot potenciālos riskus un apdraudējumus dabai un videi, tajā ieplūstot lielam skaitam neinformētu un nesagatavotu dabas tūristu.

Šobrīd dabas izglītības centri piedāvā: dabas interpretēšanā izglītota personāla vadītas nodarbības; dabas izglītības centru darbiniekiem ir ilgstoša pieredze dažādu dabas nodarbību organizēšanā; katram dabas izglītības centram ir unikāla ekspozīcija; novietojums dabas objektu/taku tuvumā – ērta infrastruktūra dabas nodarbību īstenošanai; visos dabas izglītības centros tiek izmantots vienots metodiskais materiāls; nodarbību piedāvājums tiek salāgots ar skolu kompetenču pieejas programmu atbilstoši vecumgrupām, nodarbību satura izstrādē un norisē iesaistās dabas eksperti; notiek regulāras starptautiskās sadarbības un pārņemta ārvalstu kolēģu pieredze, kā arī notiek nacionāla mēroga un starptautisku projektu izstrāde un īstenošana. Tomēr dabas izglītības centru darbība šī brīža stāvoklī neatbilst mūsdienu tirgus
prasībām, jo šobrīd tās pārsvarā ir statiskas ekspozīcijas, pasīvas izziņas iespējas; ekspozīcijas skatāmas tikai dabas izglītības nodarbību apmeklētājiem, nevis ikvienam interesentam; zema atpazīstamība sabiedrībā; neērta piekļūstamība – ne visi centri atrodas vietās, kas ērti sasniedzamas ar sabiedrisko transportu; nepietiekams finansējums centru materiāltehniskās bāzes uzturēšanai un centru attīstīšanai; nepietiekams personāls nepārtraukta pakalpojuma nodrošināšanai.

[8] Vidzemes Augstskolas HESPI institūta statistika par 2020.gadu

Izstrādāt normatīvo regulējumu, kādā tiek īstenots ES Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.2. pasākums "Vides izglītību veicinoši pasākumi sabiedrības informētībai un prasmju attīstībai" (turpmāk – 2.2.3.2. pasākums), lai veiktu ieguldījumus dabas un vides izglītības centros (kas ir arī tūrisma objekti), pilnveidojot to infrastruktūru un nodrošinot to attīstību ar mūsdienīgu saturu un metodēm par bioloģisko daudzveidību, kas atrodas četros nacionālajos parkos (turpmāk – NP) Latvijā – Ķemeru NP, Gaujas NP, Rāznas NP un Slīteres NP dabas un vides izglītības centrā -, kas saskaņā ar Pārvaldes Dabas izglītības koncepciju 2021. – 2030. gadam ir 2. līmeņa reģionālie centri jeb nacionālo parku dabas centri. 2.2.3.2. pasākuma ietvaros investīcijas prioritāri ir vērstas uz dabas un vides izglītības centru infrastruktūras izveidi un pilnveidi, iekštelpu un ārtelpu ekspozīciju izveidi un paplašināšanu. 2.2.3.2. pasākuma pieejamā finansējuma ietvaros ieguldījumi nav veicami 1. līmeņa jeb nacionāla mēroga centros vai 3. līmeņa dabas centros, kas ir pašvaldību vai nevalstisko organizāciju pārziņā atbilstoši Dabas izglītības koncepcijai 2021. – 2030. gadam.

Pieejamais finansējums un sasniedzamie rādītāji: 

Kopumā 2.2.3.2. pasākuma ietvaros projektam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 11 092 500 EUR, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk -  ERAF) finansējums – 9 428 625 EUR (85% līdzfinansējuma likme), valsts budžeta finansējums – vismaz 1 663 875 EUR. 

Noteikumu projekts paredz, ka gadījumā, ja Programmas grozījumu rezultātā tiek samazināts 2.2. Prioritātei “Vides aizsardzība un attīstība” pieejamais elastības finansējuma apmērs, tiek palielināts 2.2.3.2. pasākumam pieejamais ERAF finansējums (par 1 294 125 EUR) un attiecīgi arī nacionālais līdzfinansējums (stājas spēkā Noteikumu projekta 8. punkts par palielinātu finansējuma apjomu pasākumā). Gadījumā, ja 2.2.3.2. pasākums tiek izsludināts par Noteikumu projekta 7. punktā minēto finansējuma apjomu, pieejamo finansējuma apjomu iespējams precizēt (ja stājas spēkā atbilstošie Programmas grozījumi), veicot grozījumus atlases nolikumā. Tā kā Programmas grozījumi ir paredzēti 2024. gada pirmajā pusē, tad nav riska, ka tas nelabvēlīgi varētu ietekmēt projekta iesniedzēju, jo projektu atlase ir paredzēta līdz 2026. gadam, un projektu iesniedzējs pakāpeniski iesniegs līdz četriem projektiem, tādējādi tas būtiski neietekmēs projektu apstiprināšanu.
Ņemot vērā, ka pieejamais finansējuma apmērs var tikt palielināts, tas labvēlīgi ietekmēs pasākuma rādītājus un to sasniegšanu. Īstenojot 2.2.3.2. pasākumu, jaunizveidotajos dabas un vides izglītības centros tiks nodrošināta apmācību, izglītības, konsultēšanas un informēšanas pasākumu organizēšana prasmju attīstībai, izpratnes veicināšanai un uzvedības modeļu ietekmēšanai attiecībā uz vides, īpaši dabas un klimata jautājumiem, kas varētu potenciāli piesaistīt lielāku apmeklētāju skaitu, tādējādi sniedzot ieguldījumu rezultāta rādītāja Nr. RCR77 sasniegšanā. 
 
Īstenojot projektus, par pieejamo finansējumu jāsasniedz šādas 2.2.3.2. pasākuma rādītāju vērtības:  
 - iznākuma rādītājs Nr. RCO77 “Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits”, kur projektos atbalstītais dabas un vides izglītības centru skaits ir četri līdz 2029. gada 31. decembrim; 
- rezultāta rādītājs Nr. RCR77 “Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu apmeklētāji”, kur projektos atbalstīto dabas un vides izglītības centru apmeklētāju skaits  projekta pirmā pēcuzraudzības gada beigās sasniegs vismaz 201 000 apmeklētāju gada laikā. Lai aprēķinātu rezultāta rādītāju, tiek skaitīts katra īstenotā projekta, kura ietvaros tiek izveidots viens vai vairāki dabas izglītības centri, projekta pirmā pēcuzraudzības gada laikā dabas un vides izglītības centrā vai centros (ja projekta ietvaros tie tiek izveidoti vairāk par vienu) reģistrētais apmeklētāju skaits. Rezultāta rādītājs tiek sasniegts, ja visu projektu pirmā pēcuzraudzības gada beigās kopējo apmeklētāju skaita summa visos atbalstītajos dabas un vides izglītības informācijas centros sasniegs vismaz 201 000 apmeklētāju, rēķinot no 2020. gada, kad bāzes vērtība noteikta 15 500, līdz ar to pēc 2.2.3.2. pasākuma īstenošanas apmeklētāju skaits pieaugs par 185 500.

Projektu iesniedzējs 

2.2.3.2. pasākuma ietvaros tiek organizēta ierobežota projektu iesniegumu atlase, kurā, ievērojot nozares plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos noteikto kompetenci, kā finansējuma saņēmējs noteikta Pārvalde. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 507 “Dabas aizsardzības pārvaldes nolikums” 3.14. apakšpunktu Pārvalde veic sabiedrības izglītošanu dabas aizsardzības jautājumos [9]. Projekta iesniedzējs pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs.

Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas 

 2.2.3.2. pasākuma ietvaros par pieejamo finansējumu atbalstāmas darbības, kas vērstas uz esošas infrastruktūras pielāgošanu dabas un vides izglītības centru vajadzībām vai jaunas infrastruktūras izveidi, kā arī informatīvo pasākumu organizēšanu:
- jaunu dabas un vides izglītības centru un tiem nepieciešamās infrastruktūras būvniecība, tostarp teritorijas labiekārtošana; 
- esošo ēku infrastruktūras atjaunošana vai pārbūve, pielāgojot to dabas un vides izglītības centra vajadzībām, tostarp teritorijas labiekārtošana; 
- inženiertehnisko komunikāciju un būvju izveide vides un dabas izglītības centru darbības nodrošināšanai;
 - telpu aprīkojuma iegāde un uzstādīšana dabas un vides izglītības centru funkcionalitātei un izglītības procesa nodrošināšanai; 
 - informācijas komunikācijas tehnoloģiju un sistēmu iegāde vai izstrāde vides un dabas izglītības centru un ekspozīciju darbības nodrošināšanai; 
- dabas un vides izglītības centru iekštelpu un ārtelpas pastāvīgo ekspozīciju izveide un paplašināšana, tostarp izglītojošo un informatīvo materiālu izstrāde;
- apmācību, izglītības, konsultēšanas un informēšanas pasākumu organizēšana prasmju attīstībai, izpratnes veicināšanai un uzvedības modeļu ietekmēšanai attiecībā uz vides, īpaši dabas un klimata jautājumiem;
- komunikācijas un vizuālās identitātes prasību izpilde, kas noteiktas Kopīgo noteikumu regulas [10] 47. un 50. pantā un normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā; 
- atjaunīgos energoresursus izmantojošu enerģiju ražojošu, tai skaitā bezizmešu iekārtu ierīkošana, ievērojot, ka enerģija, kas gadā saražota ar projektā iekļautajām iekārtām, vismaz 80 procentu apmērā tiks izmantota būves pašpatēriņam, un uzstādītajām iekārtām un infrastruktūrai jāatrodas projekta būvē vai ar to funkcionāli saistītajā teritorijā;
- citas izmaksas, ja tās saistītas ar esošas infrastruktūras pielāgošanu dabas un vides izglītības centru vajadzībām vai jaunas infrastruktūras izveides dabas un izglītības centru vajadzībām.

Saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas [10] 64.panta 1.punkta c) apakšpunktu  pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk - PVN) nav attiecināmās izmaksas, izņemot gadījumu, kad projektiem, kuru kopējās izmaksas ir vismaz 5 milj. euro (ieskaitot PVN), ja tās nav atgūstamas saskaņā ar PVN reglamentējošiem valsts tiesību aktiem. Līdz ar to 2.2.3.2. pasākuma ietvaros attiecināms ir projekta attiecināmo izmaksu PVN, ja projekta iesniedzējs to nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu jomā[11]. 

Administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības un īstenošanas personāla (turpmāk - personāls) izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota vienotā likme 11 % apmērā no MK noteikumu projekta 20. punktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas, saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 55. panta 1. punktu. 

Vienotās likmes aprēķins personāla izmaksu segšanai balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
1)    tas ir taisnīgs – vienotās likmes apmērs tiks piemērots vienādi visiem darbiniekiem saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīļa noteikumiem Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 262) un tajos noteiktajām amatalgu likmēm;
2)    tas ir objektīvs – vienotās likmes apmērs ir aprēķināts, ievērojot finansējuma saņēmēja sniegto informāciju par projekta vadībā un īstenošanā iesaistīto personālu, to atlīdzībai noteikto atalgojumu u.c. apsvērumus, iekļaujoties Kopīgo noteikumu regulas 55.panta 1. punktā noteiktajā izmaksu procentuālajā apmērā;
3)    tas ir pārbaudāms – vienotās likmes aprēķins ir pamatots ar VARAM veiktajiem aprēķiniem (dati, balstoties, uz kuriem tika veikti aprēķini, tiek uzglabāti VARAM un ir saskaņoti ar Vadošo iestādi);
4)    tas ir iepriekš noteikts – vienotās likmes apmērs un piemērošanas nosacījumi ir noteikti 2.2.3.2.  pasākuma MK noteikumu projekta 20.14. apakšpunktā un piemērojami atbilstoši tajos noteiktajām prasībām.

Projektu vadībā iesaistīts personāls (projekta vadītājs (11 IV A), projekta koordinators (11 IV B), eksperts iepirkumu/juridiskajos jautājumos (10 III A), finansists (10 III A), komunikācijas speciālists (11 IV B)), kas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 262 pieder pie amatu saimes Nr. 39.1 un mēnešalgu grupām un līmenim 10 III - 11 IV, projekta īstenošanā iesaistīts personāls (dabas izglītības speciālists), kas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 262 pieder pie amatu saimes 39.1, mēnešalgu grupas un līmeņa 9 II B. Projektā paredzētās darbības personālam tiks nodalītas, lai tās nepārklātos, veicot darba laika un veikto funkciju uzskaiti, kā arī finansējuma saņēmējam ir pienākums nodalīt personāla pamatpienākumus no projektā paredzētajām darbībām. Atalgojumu par vienu un to pašu veikto darbību nevar saņemt no valsts budžeta, cita projekta līdzekļiem un projektam paredzētā finansējuma.

Ņemot vērā MK noteikumu projektā noteiktos izmaksu attiecināmības nosacījumus un projektu kopējo finansējumu (paredzamais finansējums vismaz 11 milj. EUR), projektu vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksu nodrošināšanai pieejamais finansējums būtu vidēji 900 tūkst. EUR.

Projekta personāls nodrošinās projekta administratīvās, organizatoriskās un koordinējošās funkcijas, šīs izmaksas ir skaidri nodalāmas no pārējām projekta izmaksām, kā arī nepastāv minēto izmaksu pārklāšanās ar papildu ekspertu izmaksām un funkcijām, tā kā šie eksperti var tikt piesaistīti projekta gaitā īslaicīgu un specifisku darbu veikšanai projekta īstenošanas laikā funkcijām, kādas finansējuma saņēmējs nenodrošina, piemēram, sugu un biotopu eksperts, ēku apsaimniekošanas eksperts, būvuzraugs, vides piekļūstamības eksperts u.c. Eksperti terminēto darbu veikšanai tiks piesaistīti, slēdzot uzņēmuma (pakalpojuma) līgumu, un izmaksas netiks segtas no MK noteikumu projekta 20.13. apakšpunktā minētajām personāla izmaksām. Slēdzot uzņēmuma (pakalpojuma) līgumu, finansējuma saņēmējam ir pienākums ievērot normatīvajos aktos noteiktās prasības, tai skaitā publisko iepirkumu jomā, kā arī Vadlīnijās attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas 2021. – 2027. gada plānošanas periodā noteikto par uzņēmuma (pakalpojuma) līguma izmaksām.​​​​​​

Finansējuma saņēmēja personāla darba braucienu un iekšzemes komandējumu transporta izmaksu (maksa par degvielu, sabiedriskā transporta izmantošana) segšanai tiks piemērota Vadošās iestādes metodika “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam  īstenošanai”, savukārt, ja paredzēti iekšzemes komandējumi, tad radušās izmaksas, kas nav saistītas ar transporta izmaksām, jāsedz saskaņā ar Vadošās iestādes metodiku “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai”.

2.2.3.2. pasākuma ietvaros ir paredzēts īstenot līdz četriem projektiem, vienā projektu iesniegumā iekļaujot vienu vai vairāku dabas un vides izglītības centru izveidi un attīstību, kuru īstenošanai ir izvirzīti specifiski nosacījumi, kas būs atbilstoši četriem īpaši Pārvaldes vajadzībām pielāgotiem objektiem Latvijā. Plānoto projektu pamatā ir darbības, kas vērstas uz infrastruktūras pielāgošanu un izveidi. Projektu īstenošanas laikā personāla atalgojums tiks aprēķināts, izmantojot metodiku, kas izstrādāta atbildīgajai iestādei sadarbojoties ar finansējuma saņēmēju un vadošo iestādi, vadošajai iestādei to apstiprinot. Nevienā citā projektā, kas tiks īstenots 2021. – 2027. gada finanšu plānošanas perioda ietvaros, līdzīgu darbību veikšana nav paredzēta, līdz ar to, pamatojoties uz resursu lietderīgu izmantošanu, netiek izstrādāta vienkāršoto izmaksu metodika, jo tad tā tiktu izmantota četriem, finansējuma ziņā nelieliem (kopējais finansējuma apmērs visiem projektiem aptuveni 11 milj. euro) projektiem, plānošanas periodā. Turklāt darbības kopējās izmaksas, tai skaitā, katra individuālā objekta izmaksas, pārsniedz 200 000 EUR, līdz ar to plašāka vienkāršoto izmaksu iespēju piemērošana netiek paredzēta. Tomēr projekta īstenošanas laikā var tikt vērtēta iespēja piemērot kādu no vienkāršoto izmaksu iespējām, ja horizontāli tiks izstrādātas vienkāršoto izmaksu metodikas līdzīga rakstura būvniecības darbībām, un tās bez būtiskas pārveides būs iespējams pārņemt attiecināmo darbību un izmaksu segšanai.

MK noteikumu projektā darba vietu aprīkojuma iegādes izmaksas jaunu darba vietu radīšanai vai gadījumos, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts, uzturēšanai un remontam noteiktas ne vairāk kā 3000 euro apmērā vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā personālam, kas projektā ir nodarbināts vismaz 30 % darba laika. Darbiniekiem, kuriem tiek piemērots daļlaika noslodzes princips, tiks vērtēts aprīkojuma iegādes samērīgums attiecībā uz projektā esošo nodarbinātības laiku un slodzes sadalījumu: ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā normālu darba laiku, jaunradītas darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas 100% apmērā, savukārt ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā nepilnu darba laiku, jaunradītas darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam, tāpat daļlaika izmaksu attiecināšanas principa gadījumā ir jāņem vērā darbinieka iesaistes periods projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu, kā arī proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam.

Projekta izmaksas ir attiecināmas no 2023. gada 1. janvāra. Pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas finansējuma saņēmējs var veikt dažādus sagatavošanās darbus projekta īstenošanai, noslēgt iepirkuma līgumus un veikt dokumentācijas izstrādi, kas, ņemot vērā projektu ieviešanas gaitu iepriekšējos finanšu plānošanas perioda projektos bija laikietilpīgs process, kas radīja aizkavēšanos. Ja pirms projekta apstiprināšanas būs radušās izmaksas, kas nav attiecināmas no ES fondu līdzekļiem, tas ir finansējuma saņēmēja risks, un izmaksas tiek segtas no finansējuma saņēmēja gada sākumā apstiprinātā budžeta ietvaros. Dabas aizsardzības pārvaldei kā VARAM pakļautības iestādei ik gadu tiek apstiprināts budžets, līdz ar to iespējas ir rīkoties tikai pieejamā budžeta ietvaros, neveicot no tā atkāpes, kas nozīmē, ka risks pirms projekta apstiprināšanas radītām izmaksām, kas nav attiecināmas no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, ir neliels.

Komercdarbības atbalsta nosacījumi 

2.2.3.2. pasākuma ietvaros netiek atbalstītas projekta iesniedzēja aktivitātes, kurām atbalsts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Ievērojot, ka 2.2.3.2. pasākuma ietvaros tiks finansētas tikai aktivitātes, kas nodrošina valsts pārvaldes uzdevumu vai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, MK noteikumu projekta 14. punktā tiek norādīts, ka pasākuma ietvaros atbalsts sniegts tikai valsts pārvaldes uzdevumu un deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanai. 2.2.3.2. pasākuma ietvaros izveidotajā infrastruktūrā ir paredzēti maksas pakalpojumi daļējai uzturēšanas izdevumu segšanai. Ja 2.2.3.2. pasākuma ietvaros paredzētie maksas pakalpojumi sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām un nepārsniedz 50 procentus no kopējiem infrastruktūras uzturēšanas izdevumiem, atbilstoši Komisijas paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. pantu 34. un 35. punktu, šādi pasākumi ir organizējamai nekomerciāli, tādējādi šādiem pasākumiem nav saimnieciska rakstura, un šāds atbalsts netiek kvalificēts kā komercdarbības atbalsts un netiek vērtēts atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteiktajam. Lai nodrošinātu, ka paredzētajā projekta infrastruktūrā tās ekspluatācijas periodā (tas aptver 5 gadu periodu pēc projekta pabeigšanas) tiks ievērots nosacījums par darbību veikšanu, kurām nav saimnieciska rakstura un kuras nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts, MK noteikumu projekta 15. punkts paredz veikt izmaksu un ieguvumu analīzi atbilstoši sadarbības iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem, ievērojot, ka ieņēmumi projekta dzīves cikla laikā (vismaz 10 gadu periods, kas aptver projekta īstenošanas un pēcuzraudzības periodu) ikgadēji nevar pārsniegt 50 procentus no infrastruktūras uzturēšanas izdevumiem.

Noteikumu projektā norādītais projekta dzīves cikls tiek noteikts atbilstoši Eiropas Komisijas ekonomiskā novērtējuma vadlīnijām “Economic Appraisal Vademecum 2021-2027” [12], kas pēc būtības ir kā papildinājums Eiropas Komisijas izstrādātajām 2014.-2020. gada plānošanas perioda vadlīnijām “Guide to Cost-Benefit Analysis of Investment Projects Economic appraisal tool for Cohesion Policy 2014 – 2020” [13]. Saskaņā ar minētajām vadlīnijām projekta dzīves ciklu var noteikt MK noteikumu par investīcijas īstenošanu ietvaros. 2.2.3.2. pasākuma ietvaros projekta dzīves cikls ir vismaz 10 gadi, kas aptver projekta īstenošanas laiku un piecu gadu pēcuzraudzības periodu.

Pēcuzraudzības periods 2.2.3.2. pasākuma gadījumā ir vienāds ar iekārtu minimālo amortizācijas periodu, un gan projekta pēcuzraudzības periods, gan iekārtu minimālais amortizācijas periods ir 5 gadi (amortizācijas periods sākas līdz ar projekta pēcuzraudzības perioda sākumu).  

Citi nosacījumi 

MK noteikumu projekts paredz, ka nekustamais īpašums, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, ir projekta iesniedzēja īpašumā vai valdījumā projekta īstenošanas laikā un vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas, īpašumtiesības nostiprinot Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā.
Saskaņā ar Energoefektivitātes likuma 15. panta trešo daļu par finansējuma piešķiršanu atbildīgajām iestādēm jānosaka projektu enerģijas patēriņa rādītāji tām aktivitātēm, kas nav tiešā veidā vērstas uz energoefektivitātes uzlabošanu, tomēr sekmē to, savukārt Energoefektivitātes likuma 15. panta ceturtā daļa nosaka ziņošanas pienākumu. Tas attiecas, piemēram, uz  aktivitātēm, kurās tiek uzlabotas vai iegādātas ēkas, iekārtas, kā arī ieviesti energoresursu patērētāju izturēšanās maiņu veicinoši pasākumi. Tāpēc MK noteikumu projektā iekļauta prasība sniegt atbilstošu informāciju, kas ļaus novērtēt projekta rezultātā sasniegto enerģijas ietaupījumu, kas sekmē enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa sasniegšanu. Lai palīdzētu atbildīgajām iestādēm enerģijas patēriņa un ietaupījumu ziņošanā, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju, kura pārziņā ir energoefektivitātes monitorings, ir publicējusi metodiskos ieteikumus  enerģijas ietaupījumu ziņošanai un aprēķināšanai https://www.bvkb.gov.lv/lv/media/2214/download. 

Uz projekta elektroenerģijas pašpatēriņa nosacījumu izpildi attiecināms pirmais pilnais kalendāra gads pēc projekta noslēguma maksājuma saņemšanas, kas ilgst no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31.decembrim. Prasība uzskatāma par izpildītu, ja kalendāra gada griezumā ar uzstādītajām iekārtām saražotā enerģija finanšu izteiksmē nepārsniedz vairāk par 20% projekta būves elektroenerģijas patēriņu un elektroenerģijas NETO norēķinu sistēmā nav izveidojies saražotās enerģijas finanšu izteiksmē pārpalikums gada griezumā vairāk par 20%. Par pašpatēriņu neuzskata cita tā paša lietotāja citos ar 2.2.3.2. pasākuma ietvaros īstenoto projektu nesaistītos objektos patērēto elektroenerģiju, ja tās finanšu vērtība tiek segta daļēji vai pilnīgi, izmantojot NETO norēķinu sistēmu atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 30.⁵ panta otrajai daļai. Šādā gadījumā finansējuma saņēmējam jānodrošina izsekojama uzskaite un aprēķini par elektroenerģijas un finanšu plūsmām, kas saistīti ar NETO norēķinu sistēmas iespējām, kas pierāda, ka ir nodrošināta šī MK noteikumu projekta prasība par pašpatēriņu attiecīgajā gadā.
Projekta iesniedzējs projekta iesniegumam pievieno apliecinājumu, ka tiks veikti detalizēti, izsekojami un pierādāmi aprēķini par uzstādāmās iekārtas saražotās elektroenerģijas apjomu un tā atbilstību pašpatēriņam, kā arī apliecinājumu par pašpatēriņa prasības izpildi projekta piecu gadu pēcuzraudzības periodā, jo tas sakrīt ar iekārtu minimālo amortizācijas periodu.
Lai nodrošinātu korektu, investīcijas mērķim un saturam atbilstošu projekta pēcuzraudzību, noteikumu projekts neparedz uzstādītajām atjaunīgo energoresursu izmantojošām, enerģiju ražojošām iekārtām amortizācijas periodu garāku kā projekta pēcuzraudzības periodu, pamatojoties uz Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” prasībām attiecībā uz pamatlīdzekļu nolietojumu un lietderīgās lietošanas laika pieņemšanas nosacījumiem. Paredzams, ka tieši piecu gadu pēcuzraudzības perioda laikā notiks visintensīvākā pamatlīdzekļu lietošana, jo izveidotie centri tiek veidoti kā apmeklētāju un tūristu piesaistes vietas. Jaunu centru izveide piesaistīs papildu apmeklētājus un ekspozīcijas būs saistošas dažādām sabiedrības grupām. 

Būves funkcionālā jeb saistītā teritorija ir būvei piegulošā ārtelpa (projekta iesniedzēja īpašumā vai valdījumā esošs zemesgabals vai zemesgabali, uz kuriem atrodas būve vai kuri vismaz vienā punktā skar būves ārējās kontūras) ar būves funkcionālai darbībai nepieciešamo infrastruktūru, t.sk. šajā teritorijā var ietilpt, piemēram, lieveņi, terases, ēkas, ietvju un pievadceļu apgaismojums, pandusi, uzbrauktuves, būvei piegulošie ūdensapgādes, kanalizācijas, elektroapgādes, siltumapgādes inženiertīkli, atjaunīgo energoresursu (turpmāk - AER) izmantojošu, siltumenerģiju un elektroenerģiju ražojošas iekārtas, informatīvie stendi un citas inženierbūves un objekti, kas nodrošina būves funkcionālu ekspluatāciju. Ar būves infrastruktūru saprotami, piemēram, būves inženiertehnisko sistēmu inženiertīkli, t.sk. ūdens un kanalizācijas tīkli, vājstrāvas un elektrotīkli, siltumapgādes sistēmas, ventilācijas, dzesēšanas, apgaismojuma, kā arī infrastruktūra būves funkcionāli saistītajā teritorijā, t.sk. lieveņi, terases, ēkas, ietvju un pievedceļu apgaismojums, pandusi, uzbrauktuves, būvei piegulošie ūdensapgādes, kanalizācijas, elektroapgādes, siltumapgādes inženiertīkli, AER izmantojošu, siltumenerģiju un elektroenerģiju ražojošas iekārtas, informatīvie stendi un citas inženierbūves un objekti, kas nodrošina būves funkcionālu ekspluatāciju.

Demarkācija ar Programmas ietvaros 2.2.3.2. pasākumam paredzēto finansējumu un citu atbalsta programmu ietvaros sniegto atbalstu finansējuma saņēmējam projektos paredzēto atbalstāmo darbību īstenošanai un dubultās finansēšanas risku novēršana tiks nodrošināta projektu līmenī, pārbaudot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, pārliecinoties, ka vienas un tās pašas atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas netiks finansētas dubultā. Projekta mērķis un paredzētā mērķauditorija nepārklājas ar Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk - EKII) finansēto projektu atklātā konkursa “Sabiedrības izpratnes veicināšana par klimatneitralitātes un klimatnoturības nozīmi un iespējām” mērķi un mērķauditoriju, tomēr šī EKII projektu konkursa īstenoto projektu rezultāti varētu būt papildinoši.

Finansējuma saņēmējs paraksta interešu konflikta neesamības apliecinājumu un izstrādā nosacījumus, kā pārliecinās par interešu konflikta un krāpšanas un korupcijas risku neesamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 61. panta prasībām un publiskos iepirkumus regulējošiem normatīvajiem aktiem, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu vai radīt krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, nosaka veicamos pasākumus un izstrādā darbības plānu interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts vai krāpšanas un korupcijas gadījumi ir atklāti.

Ieviešanā iesaistītas institūcijas 

Par 2.2.3.2. pasākuma īstenošanu atbildīgā iestāde ir VARAM. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā sadarbības iestāde (turpmāk – CFLA) un valsts tiešās pārvaldes iestāde kā ES fondu projekta iesniedzēja un finansējuma saņēmēja. 
2.2.3.2. pasākuma projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji apstiprināti 2023. gada 2. novembrī ar Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejā. Nav plānota jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija. 


Projekta iesniegums, tā vērtēšana un atlases process 

Projekta iesniedzējs sagatavo un iesniedz projekta iesniegumus CFLA  elektroniski Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā. MK noteikumu projekts paredz izvērtēt projektu viena mēneša laikā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas. Pasākuma projektu iesniegumu iesniegšanu indikatīvi paredzēts izsludināt līdz 2026. gadam, kad projektu iesniedzējs 2.2.3.2. pasākuma ietvaros pakāpeniski iesniegs līdz četriem projektiem. Lai netiktu kavēta investīciju apgūšana un projekta norise, projekta izvērtēšanu paredzēts uzsākt uzreiz pēc tā saņemšanas un izvērtēšanu veikt mēneša laikā. Šāds nosacījums iekļauts, lai intensificētu ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda investīcijas ar mērķi nodrošināt gan 2024. gada valsts budžeta likumā paredzēto izdevumu veikšanu, gan EK noteiktā ikgadēji deklarējamo izdevumu minimālā sliekšņa (turpmāk – n+3 princips) izpildi. Tā kā finansējuma saņēmējam jau ir pieredze ES fondu finansētu projektu īstenošanā, saskaņā ar ierobežotu projektu iesniegumu atlases nolikumu, lai iesniedzamais projekts ir pēc iespējas kvalitatīvāks un atbilstošāks nosacījumiem, atbalstāms ir princips "CFLA konsultē vispirms".

Horizontālie principi

MK noteikumu projektā iekļautās prasības, kas tiks ietvertas arī projektu iesniegumā un vērtēšanas kritērijos, ir atbilstošas principam “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, kura ietekme 2.2.3.2. pasākumā saskaņā ar Programmas papildinājuma 2022. gada 22. maija redakciju novērtēta ar netiešu ietekmi un horizontālajiem principiem “Klimatdrošināšana” (netieša ietekme) un “Energoefektivitāte pirmajā vietā” (netieša ietekme). 
Attiecībā uz 2.2.3.2. pasākuma ietekmi uz Labklājības ministrijas administrēto horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (turpmāk - HP VINPI), 2.2.3.2. pasākuma ietekme uz HP VINPI ir vērtējama kā “netieša ietekme”. Atbilstoši Labklājības ministrija vadlīnijām par HP VINPI īstenošanu un uzraudzību (https://www.lm.gov.lv/lv/media/22182/download?attachment) projekta vērtēšanā piemērojams specifiskais atbilstības kritērijs, kur vērtējums ir “Jā”, ja projekta iesniegums paredz, t.i. no projekta iesniegumā ietvertās informācijas ir secināms, ka projektā plānotas:
1) vismaz trīs vispārīgās HP VINPI darbības, piemēram:
- projektu vadībā un īstenošanā tiks virzīti pasākumi, kas sekmē darba un ģimenes dzīves līdzsvaru, paredzot elastīga un nepilna laika darba iespēju nodrošināšanu vecākiem ar bērniem un personām, kuras aprūpē tuviniekus;
- projekta vadības un īstenošanas procesā personām ar invaliditāti tiks nodrošināta piekļūstamība, tostarp, pielāgota darba vieta un pielāgotas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;
- īstenojot projekta informācijas un publicitātes aktivitātes, to saturs tiks rūpīgi izvērtēts un tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos vai uzturēšanu par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju (skat. metodisko materiālu “Ieteikumi diskrimināciju un stereotipus mazinošai komunikācijai ar sabiedrību”, (https://www.lm.gov.lv/lv/media/18838/download);
- tiks nodrošināts, ka informācija publiskajā telpā, t.sk. tīmeklī, ir piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus (skat. VARAM vadlīnijas “Tīmekļvietnes izvērtējums atbilstoši digitālās vides piekļūstamības prasībām (WCAG 2.1 AA)” (https://pieklustamiba.varam.gov.lv /, Vadlīnijas piekļūstamības izvērtējumam pieejamas šeit: https://www.varam.gov.lv/lv/wwwvaramgovlv/lv/pieklustamiba);
- projektā tiks īstenots sociāli atbildīgs iepirkums, pērkot ētiski ražotus produktus un pakalpojumus un izmantojot publiskās iepirkumu procedūras, lai radītu darbvietas, pienācīgus darba apstākļus, sekmētu sociālo un profesionālo iekļautību, nodrošinātu piekļūstamību pakalpojuma sniegšanas vietai/videi/objektam/pasākuma norises vietai, kā arī veicinātu labākus darba nosacījumus cilvēkiem ar invaliditāti un nelabvēlīgākā situācijā esošiem cilvēkiem;
2) vismaz trīs specifiskās HP VINPI darbības, piemēram,
- plānojot būves dizainu, tiks ņemts vērā daudzveidības un iekļaušanas princips, balstoties uz cilvēku ar invaliditāti vajadzībām ne vien uz fizisku piekļūšanu būvei, bet arī uz specifiskām vajadzībām attiecībā uz būves noformējumu, lietojamību un funkciju;
- papildus būvnormatīvā LBN 200-21 noteiktajam, projekta ietvaros tiks īstenotas labās prakses darbības, kas īpaši veicina vides piekļūstamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem (LM vadlīnijas “Labās prakses ieteikumi vides piekļūstamības nodrošināšanai papildus LBN 200-21 noteiktajam”. Pieejams šeit: https://www.lm.gov.lv/lv/ieteikumi-ieklaujosas-videsveidosanai;
- projektēšanas laikā un pirms objekta nodošanas ekspluatācijā publiskajai infrastruktūrai tiks veikts vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējums un iegūto punktu skaits nav zemāks par 8 (LM vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējuma metodika pieejama šeit: https://www.lm.gov.lv/lv/vides-pieklustamibaspasnovertejums );
- projekta ietvaros tiks nodrošinātas vides piekļūstamības ekspertu konsultācijas, tās paredzot projektēšanas un būvniecības procesā (attiecīgi pievienojot dokumentus, piem. konsultāciju protokolus u.c.);
3) ir noteikts vismaz viens HP VINPI rādītājs no Vadlīniju horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanai un uzraudzībai (2021-2027)” 4. pielikuma “Horizontālā principa „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītāji” (pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/vadlinijas-horizontala-principa-vienlidziba-ieklausana-nediskriminacija-un-pamattiesibu-ieverosana-istenosanai-un-uzraudzibai-2021-2027);
4) norādītas projekta budžeta izmaksu pozīcijas, kuras veicina HP VINPI (ja attiecināms);
5) projekta iesniegumā ir identificētas galvenās problēmas, kas skar mērķa grupu, jomā, kurā darbojas projekta iesniedzējs un apraksts, kā projektā paredzētās HP VINPI darbības risinās identificētās problēmas;
6) ir sniegta informācija par projekta vadības un īstenošanas personālu dalījumā pēc dzimuma u.c. pazīmes (vai plānots sniegt) un sniegta (vai plānots sniegt)  informācija sadalījumā pēc dzimumu u.c. pazīmes par projekta mērķa grupām; 
7) projekta iesniegumā ir paskaidrots, kā projektu vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un virzīti pasākumi, kas veicina nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu.  

Attiecībā par iepriekš minēto kritēriju atbilstību projekta iesniedzējs sniegs informāciju projekta iesniegumā par prasību izpildi, kas atbilstoši CFLA iekšējās kontroles sistēmās paredzētajam tiks kontrolēts projekta pēcuzraudzības periodā. 

Dabas un vides izglītības centru attīstības projektiem nevajadzētu nodarīt būtisku kaitējumu sešiem vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18.jūnija Regulas (ES) Nr. 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 17. panta izpratnē, proti, projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekts atbilst principam “Nenodarīt būtisku kaitējumu”:

1. Klimata pārmaiņu mazināšanai, lai neradītu ievērojamas siltumnīcefekta gāzu emisijas:

a) projektu ietvaros tiks nodrošināta zaļā publiskā iepirkuma prasību ievērošana. Veicot iepirkuma procedūru, projektu iesniedzējiem jāpiemēro zaļā publiskā iepirkuma principi un prasības saskaņā ar MK 2017.gada 20.jūnija noteikumiem Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”, tādējādi ilgtermiņā mazinot ietekmi uz klimata pārmaiņām, koncentrējoties uz otrreizējo būvmateriālu un materiālu izmantošanu, tāpat priekšroka dodama videi draudzīgākiem materiāliem, kas satur mazāk kaitīgo vielu;

b) saskaņā ar Eiropas Komisijas 2020. gada 14. oktobra paziņojumu “Eiropas Renovācijas vilnis - par zaļākām ēkām, jaunām darbvietām un labāku dzīvi” prioritāri tiek noteikta esošo valstij piederošo ēku atjaunošanas vai pārbūves būvniecība. Atbalstāmi ir energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, kas paredz enerģijas ietaupījumu vai pāreju uz atjaunīgajiem energoresursiem, vai pasākumus, kas kopumā vai daļēji ir aizstājami ar izmaksefektīviem, tehniski, ekonomiski un videi nekaitīgiem alternatīviem pasākumiem, un vienlīdz efektīvi nodrošina attiecīgo mērķu sasniegšanu;

2. Pielāgošanās klimata pārmaiņām, lai neizraisītu pašreizējā klimata un gaidāmā klimata nelabvēlīgās ietekmes palielināšanos uz pašu darbību vai uz cilvēkiem, dabu vai aktīviem:

a) tā kā viens no prognozētajiem klimata pārmaiņu izraisītajiem riskiem būvniecībā ir iekštelpu pārkaršana, tiks atbalstīti ēku būvniecības projektos iekļautie telpu dzesēšanas un ventilācijas risinājumi. Prasība attiecībā uz publisko ēku ventilāciju  ir pārņemta nacionālajos normatīvajos aktos, saskaņā ar MK 2015. gada 16. jūnija noteikumos Nr. 310 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija"" noteikto, un to kontrolē būvuzraugs;

3. Ilgtspējīgai ūdens un jūras resursu izmantošanai un aizsardzībai, lai nekaitētu ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus, vai jūras ūdeņu labam vides stāvoklim:

a) projektu iesniedzējiem jāizvērtē tādu risinājumu ieviešanu un ūdens resursu lietošanu, kas, ievērojot Ūdens apsaimniekošanas likumā u.c. normatīvajos aktos noteiktās prasības atbilstoši plānotajiem pasākumiem, veicinātu ilgtspējīgu un racionālu ūdens resursu lietošanu, uzlabotu ūdens vides aizsardzību, piemēram, izbūvējot lietus ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmas, plānot ūdenscaurlaidīgus segumus (ietvēm, laukumiem), lai mazinātu applūšanas riskus spēcīgu lietusgāžu gadījumā, nodrošinot virsūdeņu savākšanu un attīrīšanu;

4. Aprites ekonomikai, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to pārstrādi, lai materiālus vai dabas resursus tiešā vai netiešā veidā neizmantotu neefektīvi, vai lai nepalielinātu atkritumu rašanos, sadedzināšanu vai apglabāšanu, vai lai atkritumu ilgtermiņa apglabāšana neradītu būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi:

a) ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvā 2018/851/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem noteiktos mērķus, projektu iesniedzējiem kopā ar projekta iesniegumu nepieciešams iesniegt apliecinājumus par to, ka tiks ievērotas MK 2021.gada 26.oktobra noteikumos Nr.712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” 6. punktā un MK noteikumu Nr.353 2. pielikumā noteiktās prasības, tostarp, ka nebīstamos būvgružus un ēku nojaukšanas atkritumus, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju atkārtoti izmanto būvniecības objektā uz vietas (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) vai tos nodos sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai uzņēmumiem, kas saņēmuši atbilstošas piesārņojošās darbības atļaujas;

5. Piesārņojuma novēršanai un kontrolei, lai neradītu piesārņojošo vielu emisiju pieaugumu gaisā, ūdenī vai zemē:

a) izvēloties veikt ieguldījumus infrastruktūrā, t.sk. būvniecībā vai teritoriju labiekārtošanā, projekta iesniedzējs tiks aicināts izvērtēt tādu infrastruktūras uzlabošanas attīstības risinājumu pielietošanu, kas novērstu piesārņojuma rašanos. 2.2.3.2. pasākums neradīs ievērojamu piesārņojošo vielu emisiju pieaugumu gaisā, ūdenī vai zemē, mazinot piesārņojošo vielu nokļūšanu virszemes ūdeņos. Tiks ievēroti visi atbilstošie vides aizsardzības normatīvi;

b) nav paredzams, ka 2.2.3.2. pasākums būtiski palielinās piesārņojošo vielu emisijas gaisā, bet MK noteikumu projekta ietvaros tiek plānots atbalstīt arī teritorijas labiekārtošanas darbus, tostarp apzaļumošanu un koku stādīšanu, tādējādi nodrošinot zaļu un ilgtspējīgas vides mērķu sasniegšanu. Apstādījumi mazina gaisa temperatūru un palīdz gaisa temperatūras svārstības padarīt mērenākas. Turklāt apstādījumu teritorijās ir vērojamas daudz mazākas temperatūras svārstības;

c) būvniecības procesa negatīvo ietekmi plānots mazināt, atbalstot zaļā publiskā iepirkuma piemērošanu - tiks ievēroti zaļā publiskā iepirkuma principi, veicot iepirkuma procedūru būvniecības darbiem saskaņā ar prasībām zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtību. Infrastruktūras attīstības vai būvniecības procesa laikā tiks veikti nacionālā likumdošanā paredzētie pasākumi trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisiju samazināšanai;

6. Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai, lai tā nekaitētu ekosistēmu labam stāvoklim un izturētspējai un dzīvotņu un sugu aizsardzības statusam:

a) Projektos paredzētā infrastruktūras izveide tiek plānota kompleksi un ir atbilstoša īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, kā arī tiek nodrošināts, ka projekta īstenošanas laikā netiks veikti mežizstrādes darbi būvniecības vajadzībām putnu ligzdošanas periodā.

Lai nodrošinātu projektu atbilstību horizontālajam principam “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Klimatdrošināšana”, finansējuma saņēmējs projekta iesniegumā iekļauj darbības, kas ir atbilstošas 2020. gada 28. janvāra Informatīvā ziņojuma "Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam" noteiktajai virzības vīzijai attiecībā uz jaunām ēkām, ēku atjaunošanu un pārbūvi atbilstoši šobrīd spēkā esošā regulējuma prasībām, vienlaikus nodrošinot atjaunoto, pārbūvēto un jaunbūvēto ēku un ar to saistītās infrastruktūras energoresursu patēriņu no atjaunīgajiem energoresursiem. Minētā prasība projekta pēcuzraudzības periodā ir uzskatāma par izpildītu, ja atjaunīgo energoresursu īpatsvars būvē un ar to saistītajā infrastruktūrā sastāda vismaz 80 procentu. Īpatsvara aprēķina noteikšanai izmanto atjaunīgo energoresursu izmantojošo enerģiju ražojošo iekārtu saražotās enerģijas daudzumu, elektroenerģijas daudzumu, kas patērēts un atdots tīklā, kā arī nosakot no fosilajiem energoresursursiem saražotās patērētās enerģijas daudzumu, ja tāda energoresursu iztrūkumu brīžos energopatēriņa nodrošināšanai tiek patērēta. Atbilstību prasībai nosaka katru projekta pēcuzraudzības kalendāro gadu, sākot ar pirmo pilno kalendāro gadu pēc projekta īstenošanas.

Lai projekts atbilstu horizontālajam principam “Klimatdrošināšana”, finansējuma saņēmējs projekta iesniegumā infrastruktūras projektos paredzētajām darbībām veic klimata risku izvērtējumu un paredz risku mazinošus pasākumus. Ja iespējams, tad projekta būvniecības pasākumos jānodrošina oglekļa noglabāšana ilglaicīgos produktos.

Lai veicinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu publisko teritoriju attīstību, ieguldījumus paredzēts veikt, ņemot vērā Eiropas Jaunā Bauhaus principus: estētika, ilgtspējība, iekļautība, tai skaitā, nodrošinot dabā balstītu risinājumu un universālā dizaina principu ievērošanu. Piemēram, principa “ilgtspējība” ievērošana tiks nodrošināta, ja projekta iesniegumā tiks norādīts vismaz viens dabā balstīts risinājums, ar nosacījumu, ka projekts veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām (mazina klimata pārmaiņu risku ietekmes), principa “iekļautība” ievērošana tiks nodrošināta, projekta īstenošanā paredzot universālā dizaina principu ievērošanu, kas nodrošina vienādas iespējas ikvienam. Savukārt principu “estētika” paredzēts nodrošināt, projektu izstrādē un īstenošanā pieaicinot kvalificētus speciālistus arhitektūras, ainavu arhitektūras vai telpiskās plānošanas jomās. Pielāgošanās klimata pārmaiņām ietver arī teritorijas funkcionalitātes uzlabošanu, netieši veicinot projekta teritorijas apkārtnē esošo uzņēmējdarbības piedāvāto pakalpojumu attīstīšanu vai jaunu pakalpojumu sniedzēju saimnieciskās darbības uzsākšanu.

Īstenošana un uzraudzība 

Projektu uzraudzību nodrošina CFLA. 

[9] https://likumi.lv/ta/id/193117-dabas-aizsardzibas-parvaldes-nolikums

[10] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai

[11] Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gada plānošanas periodā, pieejams: https://m.esfondi.lv/upload/2021-2027/attiec_vadl_21-27__final.pdf

[12] https://ec.europa.eu/regional_policy/en/newsroom/news/2021/09/20-09-2021-project-selection-the-economic-appraisal-vademecum

[13] https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/120c6fcc-3841-4596-9256-4fd709c49ae4