Anotācija (ex-ante)

Ar Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumiem Nr. 22 "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija noteikumos Nr. 364 "Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu"" noteikumos Nr. 364 veikti grozījumi, ar kuriem, lai maksimāli nodrošinātu mantojuma lietas ietvaros pieteikto kreditoru prasījumu pēc iespējas pilnīgu apmierināšanu, noteikts, ka nekustamā īpašuma nesekmīgas atsavināšanas gadījumā otrajā izsolē zvērināts tiesu izpildītājs var rīkot trešo izsoli, ievērojot pirmās izsoles noteikumus, bet solīšanu sākot no summas, kas atbilst 60 % no sākumcenas pirmajā izsolē.

Saistībā ar noteikumos Nr. 364 veiktajiem grozījumiem, kas paredz nekustamā īpašuma nesekmīgas atsavināšanas gadījumā otrajā izsolē rīkot trešo izsoli, precizējoši grozījumi veicami Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta vienpadsmitajā daļā, attiecīgi kā vienu no gadījumiem, kad Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama, lai pārdotu nekustamo īpašumu, kurš atzīts par bezmantinieku mantu saskaņā ar Civillikuma 416. pantu un attiecībā uz kuru ir pieteiktas kreditoru pretenzijas, nosakot arī gadījumu, kad noteikumos Nr. 364 noteiktajā kārtībā zvērinātam tiesu izpildītājam nav iesniegts lūgums rīkot attiecīgi trešo izsoli un zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka arī trešajā izsolē nekustamo īpašumu varētu būt neiespējami pārdot vai pārdošanas izmaksas varētu pārsniegt no pārdošanas iegūto naudas summu.

Noteikumu Nr. 364 8., 14. un 49. punktā noteiktajos gadījumos zvērināts tiesu izpildītājs ar pieņemšanas un nodošanas aktu nodod nekustamo īpašumu vienai no noteikumu Nr. 364 14. punktā uzskaitītajām institūcijām. Noteikumos Nr. 364 ietvertais regulējums vērsts uz to, lai situācijā, kad neviens no kreditoriem nav lūdzis rīkot izsoli vai noteiktajā termiņā nav iemaksājis drošības naudu un zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka mantu (nekustamo īpašumu) varētu būt neiespējami pārdot vai pārdošanas izmaksas varētu pārsniegt no pārdošanas iegūstamo naudas summu un neviens no kreditoriem nepiesakās paturēt nekustamo īpašumu sev par kadastrālo vērtību, zvērināts tiesu izpildītājs neorganizē tās pārdošanu, bet sastāda nodošanas un pieņemšanas aktu, ar kuru nodod nekustamo īpašumu atbildīgajai institūcijai. Proti, iestājoties noteikumu Nr. 364 14. punktā minētajiem apstākļiem, valsts institūcijām, kas uzskaitītas noteikumu Nr. 364 14.1.–14.7. apakšpunktā ir pienākums pieņemt valstij piekrītošu nekustamu īpašumu.
Praksē sastopami gadījumi, kuros zvērināts tiesu izpildītājs neorganizē bezmantinieka mantas (nekustamā īpašuma) pārdošanu, proti, izsole netiek rīkota vispār, bet tiek sastādīts nodošanas un pieņemšanas akts, ar kuru nekustamo īpašumu nodod atbildīgajai institūcijai. Pārsvarā šādi īpašumi nav vērtīgi, to kadastrālā vērtība ir zema, līdz ar to lietderīga rīcība ar šādiem nekustamajiem īpašumiem ir tos iespējami ātrāk virzīt atsavināšanai, lai valstij nebūtu jātērē finanšu līdzekļi to uzturēšanā un administrēšanā.
Lai lēmumu pieņemšanas procesu par publiskas personas mantas pārdošanu padarītu efektīvāku un mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu, kā arī mazinātu administratīvo slogu un izmaksas, sagatavojot attiecīgu tiesību akta projektu par pārdošanu, ar grozījumiem Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, kas stājās spēkā 2019. gada 1. novembrī, tika papildināts minētā likuma 5. pants, paredzot izņēmuma gadījumus, kad nekustamā īpašuma pārdošanai nav nepieciešama Ministru kabineta atļauja un lēmumu par minēto valsts nekustamo īpašumu pārdošanu pieņem attiecīgā nekustamā īpašuma valdītājs. Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta vienpadsmitā daļa noteic, ka Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama tāda nekustamā īpašuma pārdošanai, kurš atzīts par bezmantinieku mantu saskaņā ar Civillikuma 416. pantu un attiecībā uz kuru ir pieteiktas kreditoru pretenzijas, bet kura izsole atzīta par nenotikušu un zvērinātam tiesu izpildītājam nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegts lūgums rīkot otro izsoli vai izsole atzīta par nenotikušu un zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka arī otrajā izsolē nekustamo īpašumu varētu būt neiespējami pārdot vai pārdošanas izmaksas varētu pārsniegt no pārdošanas iegūto naudas summu. Lēmumu par šāda nekustamā īpašuma pārdošanu pieņem institūcija, kuras valdījumā tas nodots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā zvērināts tiesu izpildītājs nodrošina bezmantinieku mantas pārvaldīšanu, apsardzību, novērtēšanu, atsavināšanu, kreditoru pretenziju apmierināšanu, realizācijas ieņēmumu sadalīšanu, tai skaitā zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta notāra izdevumu un amata atlīdzības segšanu, vai ieskaitīšanu valsts budžetā, kā arī nosaka drošības naudas apmēru.
Nekustamo īpašumu atsavināšanai, gadījumos, ja zvērināts tiesu izpildītājs nekustamā īpašuma izsoli nav rīkojis, atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam nav piemērojama Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta vienpadsmitā daļa, ņemot vērā, ka nav notikusi neviena izsole saskaņā ar noteikumos Nr. 364 noteikto. Šādos gadījumos nekustamos īpašumus ir jāvirza pārdošanai, saņemot Ministru kabineta atļauju, līdz ar to netiek sasniegts ar grozījumiem Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā paredzētais mērķis.

Lai lēmumu pieņemšanas procesu par publiskas personas mantas pārdošanu padarītu efektīvāku un mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu, kā arī mazinātu administratīvo slogu un izmaksas sagatavojot attiecīgu tiesību akta projektu par pārdošanu, veicami grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, paredzot, ka nekustamā īpašuma pārdošanai nav nepieciešama Ministru kabineta atļauja un lēmumu par minēto valsts nekustamo īpašumu pārdošanu var pieņemt attiecīgā nekustamā īpašuma valdītājs arī gadījumā, kad īpašums atzīts par bezmantinieku mantu un uz to ir pieteiktas kreditoru pretenzijas, bet noteikumos Nr. 364 noteiktajā kārtībā zvērināts tiesu izpildītājs pieņēmis lēmumu nekustamā īpašuma izsoli nerīkot.