Anotācija (ex-ante)

Noteikumu grozījumu projekta mērķis ir aktualizēt MK 2011. gada 31. maija noteikumos Nr. 418 “Noteikumi par riska ūdensobjektiem” iekļauto ūdensobjektu sarakstu, kuros pastāv risks upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu 2022.–2027. gadam periodā nesasniegt noteikto labu virszemes ūdeņu stāvokli. Ūdensobjektu nosaukumi aktualizējami atbilstoši Vietvārdu datubāzes informācijai, bet informācija par sateces baseinu teritoriālo piederību atjaunojama atbilstoši 2021. gada 1. jūlijā īstenotajai administratīvi teritoriālai reformai.

Vispārējā kārtība

Atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likuma 19. panta pirmajai daļai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs apstiprina apsaimniekošanas plānu katram upju baseinu apgabalam. Tas nozīmē, ka plāniem ir rekomendējošs raksturs un tie nav saistoši trešajām personām. Aktuālie upju baseinu apsaimniekošanas plāni (turpmāk – apsaimniekošanas plāni) 2021.–2027. gadam ir apstiprināti ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2023. gada 26. janvāra rīkojumu Nr. 1-2/13 “Par Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu un plūdu riska pārvaldības plānu 2022.–2027. gadam apstiprināšanu”.
Apsaimniekošanas plāns ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kas tiek izstrādāts sešu gadu periodam ar mērķi sekmēt ilgtspējīgu, ar ekonomiskās attīstības interesēm sabalansētu ūdens resursu apsaimniekošanu. Apsaimniekošanas plānā ietverts upju baseinu apgabalu raksturojums, ūdensobjektu kvalitātes vērtējums, dažādu slodžu un to radīto ietekmju (punktveida piesārņojuma, izkliedētā piesārņojuma, pārrobežu piesārņojuma, hidromorfoloģisko pārveidojumu un cita veida) novērtējums, definēti vides kvalitātes mērķi, noteikti upju, ezeru, piekrastes un pārejas ūdensobjekti, kuros pastāv risks nesasniegt labu stāvokli (riska ūdensobjekti), kā arī paredzēti pasākumi likumā noteiktā mērķa – labu virszemes ūdeņu stāvokļa – sasniegšanai. Riska ūdensobjektu saraksts ir apsaimniekošanas plānu neatņemama sastāvdaļa.

Apstiprinātie apsaimniekošanas plāni 2022.–2027. gadam pieejami VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” tīmekļvietnē: https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/udens-apsaimniekosana-un-pludu-parvaldiba#58821703.

Ar grozījumiem Ministru kabineta 2011. gada 31. maija noteikumos Nr. 418 "Noteikumi par riska ūdensobjektiem” tiek aktualizēta informācija par ūdensobjektiem, kas nav sasnieguši labu stāvokli atbilstoši apsaimniekošanas plānos 2021.–2027. gadam veiktajam novērtējumam, un tāpēc uzskatāmi par riska ūdensobjektiem. Minētais stāvokļa novērtējums veikts, pamatojoties uz valsts vides monitoringa 2015.–2019. gada datiem par virkni bioloģisku, fizikālu, ķīmisku un morfoloģisku ūdeņu kvalitātes rādītāju un pielietojot noteiktas novērtēšanas metodikas. Kopš 2015. gada ir veikti būtiski uzlabojumi upju un ezeru ūdensobjektu kvalitātes novērtējuma metodikās, veicot metožu uzlabošanu un interkalibrāciju bioloģiskajiem kvalitātes elementiem. Ir pārskatīta un precizēta upju un ezeru ūdensobjektu grupēšana, kas ļauj sniegt provizorisku kvalitātes novērtējumu arī jaunajiem ūdensobjektiem, kuros vēl nav veikts monitorings. Ir papildinātas un uzlabotas slodžu būtiskuma novērtējuma metodikas upju un ezeru ūdensobjektiem.
Izstrādājot aktuālos apsaimniekošanas plānus, ir pārskatīts, precizēts un ievērojami papildināts upju un ezeru ūdensobjektu tīkls. Lai nodrošinātu ticamu ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes novērtējumu, iepriekš izdalītie upju ūdensobjekti sadalīti atbilstoši ūdensobjektā un tā sateces baseina daļā pastāvošajām slodzēm, tāpat ūdensobjektu tīklā ietverti iepriekš neiekļauti ūdensobjekti. Ūdensobjektu tīklā iekļauti arī pārrobežu ūdensobjekti, lai ūdensobjektu tīkls būtu saskaņots ar kaimiņvalstīm. Detalizēta informācija par ūdensobjektu kvalitātes vērtējumu pieejama katra apsaimniekošanas plāna 2021.–2027. gadam III nodaļā, savukārt metodiku apraksti un informācija par monitoringu – katra plāna III nodaļas pielikumos.
Par riska ūdensobjektiem noteikti visi upju un ezeru ūdensobjekti, kuri uz kvalitātes novērtējuma veikšanas laiku un uz apsaimniekošanas plānu 2022.–2027. gada perioda sākumu neatbilda labai kvalitātei. Riska novērtēšanā tiek vērtēts biogēnu piesārņojuma, ķīmiskā piesārņojuma, pārrobežu piesārņojuma, hidromorfoloģisko pārveidojumu, plūdu, kā arī cita veida slodžu ietekmes būtiskums. Riska iemeslu novērtējumā ņemti vērā izvirzītie mērķi laba ekoloģiskā stāvokļa/potenciāla un labas ķīmiskās kvalitātes sasniegšanai virszemes ūdensobjektos. Risks nesasniegt labu kvalitāti upju un ezeru ūdensobjektos galvenokārt pastāv ietekmētu biotopu (dažādu hidromorfoloģisko izmaiņu rezultātā) un biogēnu piesārņojuma dēļ.
Piekrastes un pārejas ūdensobjektu slodžu un ietekmju analīzē un kvalitātes novērtējumā izmantoti iekšzemes ūdens objektu slodžu analīze un Jūras vides stāvokļa novērtējums. Piekrastes un pārejas ūdensobjektu ekoloģiskā un ķīmiskā kvalitāte apsaimniekošanas plānu 2022.–2027. gadam sākumā neatbilst labai kvalitātei, un tie ir nosakāmi par riska ūdensobjektiem.

Ministru kabineta 2011. gada 31. maija noteikumu Nr. 418 "Noteikumi par riska ūdensobjektiem”  grozījumu projekts tikai aktualizē ietverto informāciju par ūdensobjektiem, kas nav sasnieguši labu stāvokli, un ne fiziskām, ne juridiskām personām neuzliek jaunus pienākumus ūdeņu apsaimniekošanā vai aizsardzībā, nav izvirzīti papildu nosacījumi vai aprobežojumi ūdeņu izmantošanai. Grozījumi neskar šo noteikumu 6. punktu, kas nosaka, ka publiskās personas un privātpersonas lieto vai apsaimnieko ūdens resursus riska ūdensobjektos, ievērojot uzskaitītajos, spēkā jau esošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības.
Katra apsaimniekošanas plāna VIII nodaļā un tās pielikumos ir norādīti gan visas valsts mērogā īstenojamie, citos normatīvajos aktos jau paredzētie obligātie pasākumi (t.s. pamata pasākumi), gan papildu nepieciešamās rīcības konkrētos ūdensobjektos (t.s. papildu pasākumi), kas ir vajadzīgas ūdeņu stāvokļa uzlabošanai. Piemērs pamata pasākumam, kas attiecas uz pašvaldībām, ir ūdensapgādes un kanalizācijas (notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas) pakalpojumu organizēšana kā viena no Pašvaldību likuma 4. pantā noteiktajām funkcijām. Jāņem vērā, ka šis noteikumu projekts nemaina citos normatīvajos aktos noteiktos vai no tiem izrietošos pamata pasākumus, tādējādi tas nerada arī jaunus pienākumus un jaunas izmaksas, kas saistīti ar pamata pasākumiem.
Katrā apsaimniekošanas plānā 2021.–2027. gadam ir aplēstas arī izmaksas papildu pasākumiem, kas būtu nepieciešami, lai uzlabotu ūdeņu stāvokli. Plānos norādīti gan valsts mērogā īstenojamie papildu pasākumi (piemēram, pētījumi un datu vākšana, regulējuma pilnveidošana, izglītojoši un informatīvi pasākumi), gan pasākumi, kas būtu veicami konkrētos ūdensobjektos. Daugavas upju baseinu apgabalā nacionālā mērogā īstenojamiem papildu pasākumiem, kas attiecas uz virszemes ūdeņiem,  indikatīvās izmaksas ir novērtētas – 26,09 milj. EUR, ūdensobjektu mērogā – 76,58 milj. EUR apmērā (kopā 102,67 milj. EUR). Gaujas upju baseinu apgabalā Papildu pasākumu programmas izmaksas virszemes ūdeņiem nacionāla mēroga pasākumiem ir novērtētas – 25,65 milj. EUR, ūdensobjektu mērogā – 43,33 milj. EUR apmērā (kopā 68,98 milj. EUR). Lielupes upju baseinu apgabalā papildu pasākumu programmas izmaksas virszemes ūdeņiem nacionāla mēroga pasākumiem ir novērtētas – 25,76 milj. EUR, ūdensobjektu mērogā – 131,27 milj. EUR apmērā (kopā 157,03 milj. EUR). Savukārt Ventas baseinu apgabalā papildu pasākumu programmas izmaksas virszemes ūdeņiem nacionāla mēroga pasākumiem ir novērtētas – 25,80 milj. EUR, ūdensobjektu mērogā – 91,92 milj. EUR apmērā (kopā 117,72 milj. EUR). Tomēr tā kā apsaimniekošanas plāniem ir rekomendējošs raksturs, tad par tā īstenošanu/neīstenošanu lemj atbildīgās un iesaistītās institūcijas, kas vairumā gadījumu ir piesārņojošo darbību operatori, zemju, hidroelektrostaciju vai citu infrastruktūras objektu īpašnieki. Pašvaldības kā par papildu pasākumiem ūdensobjektos atbildīgās vai iesaistītās institūcijas norādītas tikai atsevišķos gadījumos. Detalizēta informācija par konkrētos ūdensobjektos rekomendētajiem pasākumiem ir norādīta apsaimniekošanas plānu 8.B.b pielikumos.

Lai nodrošinātu riska ūdensobjektu sarakstā iekļauto objektu identificēšanu un informācijas salāgošanu ar citiem normatīvajiem aktiem, saraksts ir papildināms ar Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras uzturētajā Vietvārdu datubāzē pieejamo aktuālo informāciju par ūdensobjektu nosaukumiem. Bez tam ministru kabineta 2011. gada 31. maija noteikumu Nr. 418 “Noteikumi par riska ūdensobjektiem” pašreizējā redakcijā informācija par sateces baseinu teritoriālo piederību neatbilst 2021. gada 1. jūlijā īstenotajai administratīvi teritoriālai reformai. Ūdensobjekta daļbaseinā tiek norādītas administratīvās vienības, kuras aizņem vairāk kā 1% no ūdensobjekta sateces baseina.

Nē

Personām, kuras atbilstoši vides aizsardzības normatīvajiem aktiem saņem tehniskos noteikumus vai atļaujas piesārņojošo darbību veikšanai un ūdens resursu lietošanai, noteikumu projekts nemaina tiesības, pienākumus un veicamās darbības, kā arī neradīs finansiālu ietekmi uz privātpersonām, kuras lieto vai apsaimnieko ūdens resursus ūdensobjektos, kā arī izmanto vai plāno izmantot teritorijas to sateces baseinā. Vienlaikus šīm personām jārēķinās, ka vides institūcijas ņem vērā riska ūdensobjektu statusu un riska cēloni, izvirzot atļauju nosacījumus un tehnisko noteikumu prasības.

Institūcijām, kuras atbilstoši vides aizsardzības normatīvajiem aktiem izsniedz tehniskos noteikumus vai atļaujas piesārņojošo darbību veikšanai un ūdens resursu lietošanai, plāno un izstrādā valsts ūdeņu monitoringa programmu, izstrādā teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, attīstības programmas un normatīvos aktus, kas var ietekmēt riska ūdensobjektus, kā arī normatīvos aktus finanšu instrumentu piesaistei un izmantošanai, riska ūdensobjektu saraksts ļauj izvērtēt iespējas riska ūdensobjektu stāvokļa uzlabošanu saistīt ar to pārraudzītajiem atbalsta mehānismiem un projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem.

Organizācijām, kuras atbilstoši vides aizsardzības normatīvajiem aktiem saņem tehniskos noteikumus vai atļaujas piesārņojošo darbību veikšanai un ūdens resursu lietošanai, noteikumu projekts nemaina tiesības, pienākumus un veicamās darbības, kā arī neradīs finansiālu ietekmi uz publiskām personām, kuras lieto vai apsaimnieko ūdens resursus ūdensobjektos, kā arī izmanto vai plāno izmantot teritorijas to sateces baseinā. Vienlaikus šīm personām jārēķinās, ka vides institūcijas ņem vērā riska ūdensobjektu statusu un riska cēloni, izvirzot atļauju nosacījumus un tehnisko noteikumu prasības.

Nē

Nē

Nē

-