Anotācija (ex-ante)

23-TA-1552: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 31. maija noteikumos Nr. 418 "Noteikumi par riska ūdensobjektiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Efektīvas ūdens resursu aizsardzības nodrošināšanai atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likuma 8. panta otrajai daļai Latvijas teritorija iedalīta Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalos. Lai sekmētu ilgtspējīgu, ar ekonomiskās attīstības interesēm sabalansētu ūdens resursu apsaimniekošanu, tiek izstrādāti upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni. Neatņemama šo plānu sastāvdaļa ir saraksts ar riska ūdensobjektiem, kuros pastāv risks nesasniegt Ūdens apsaimniekošanas likumā noteikto labu virszemes ūdeņu stāvokli. Ūdens apsaimniekošanas likuma 19. panta pirmā daļa nosaka, ka upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānus (turpmāk – apsaimniekošanas plāni) atjauno ne retāk kā reizi sešos gados. 2022. gada aprīlī ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojumu apstiprināti Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022.–2027. gadam, bet 2023. gada janvārī ‒ precizētie apsaimniekošanas plāni 2022.–2027. gadam. Tie nosaka arī izmaiņas riska ūdensobjektu sarakstā.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu grozījumu projekta mērķis ir aktualizēt MK 2011. gada 31. maija noteikumos Nr. 418 “Noteikumi par riska ūdensobjektiem” iekļauto ūdensobjektu sarakstu, kuros pastāv risks upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu 2022.–2027. gadam periodā nesasniegt noteikto labu virszemes ūdeņu stāvokli. Ūdensobjektu nosaukumi aktualizējami atbilstoši Vietvārdu datubāzes informācijai, bet informācija par sateces baseinu teritoriālo piederību atjaunojama atbilstoši 2021. gada 1. jūlijā īstenotajai administratīvi teritoriālai reformai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likuma 19. panta pirmajai daļai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs apstiprina apsaimniekošanas plānu katram upju baseinu apgabalam. Tas nozīmē, ka plāniem ir rekomendējošs raksturs un tie nav saistoši trešajām personām. Aktuālie upju baseinu apsaimniekošanas plāni (turpmāk – apsaimniekošanas plāni) 2021.–2027. gadam ir apstiprināti ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2023. gada 26. janvāra rīkojumu Nr. 1-2/13 “Par Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu un plūdu riska pārvaldības plānu 2022.–2027. gadam apstiprināšanu”.
Apsaimniekošanas plāns ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kas tiek izstrādāts sešu gadu periodam ar mērķi sekmēt ilgtspējīgu, ar ekonomiskās attīstības interesēm sabalansētu ūdens resursu apsaimniekošanu. Apsaimniekošanas plānā ietverts upju baseinu apgabalu raksturojums, ūdensobjektu kvalitātes vērtējums, dažādu slodžu un to radīto ietekmju (punktveida piesārņojuma, izkliedētā piesārņojuma, pārrobežu piesārņojuma, hidromorfoloģisko pārveidojumu un cita veida) novērtējums, definēti vides kvalitātes mērķi, noteikti upju, ezeru, piekrastes un pārejas ūdensobjekti, kuros pastāv risks nesasniegt labu stāvokli (riska ūdensobjekti), kā arī paredzēti pasākumi likumā noteiktā mērķa – labu virszemes ūdeņu stāvokļa – sasniegšanai. Riska ūdensobjektu saraksts ir apsaimniekošanas plānu neatņemama sastāvdaļa.

Apstiprinātie apsaimniekošanas plāni 2022.–2027. gadam pieejami VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” tīmekļvietnē: https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/udens-apsaimniekosana-un-pludu-parvaldiba#58821703.

Ar grozījumiem Ministru kabineta 2011. gada 31. maija noteikumos Nr. 418 "Noteikumi par riska ūdensobjektiem” tiek aktualizēta informācija par ūdensobjektiem, kas nav sasnieguši labu stāvokli atbilstoši apsaimniekošanas plānos 2021.–2027. gadam veiktajam novērtējumam, un tāpēc uzskatāmi par riska ūdensobjektiem. Minētais stāvokļa novērtējums veikts, pamatojoties uz valsts vides monitoringa 2015.–2019. gada datiem par virkni bioloģisku, fizikālu, ķīmisku un morfoloģisku ūdeņu kvalitātes rādītāju un pielietojot noteiktas novērtēšanas metodikas. Kopš 2015. gada ir veikti būtiski uzlabojumi upju un ezeru ūdensobjektu kvalitātes novērtējuma metodikās, veicot metožu uzlabošanu un interkalibrāciju bioloģiskajiem kvalitātes elementiem. Ir pārskatīta un precizēta upju un ezeru ūdensobjektu grupēšana, kas ļauj sniegt provizorisku kvalitātes novērtējumu arī jaunajiem ūdensobjektiem, kuros vēl nav veikts monitorings. Ir papildinātas un uzlabotas slodžu būtiskuma novērtējuma metodikas upju un ezeru ūdensobjektiem.
Izstrādājot aktuālos apsaimniekošanas plānus, ir pārskatīts, precizēts un ievērojami papildināts upju un ezeru ūdensobjektu tīkls. Lai nodrošinātu ticamu ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes novērtējumu, iepriekš izdalītie upju ūdensobjekti sadalīti atbilstoši ūdensobjektā un tā sateces baseina daļā pastāvošajām slodzēm, tāpat ūdensobjektu tīklā ietverti iepriekš neiekļauti ūdensobjekti. Ūdensobjektu tīklā iekļauti arī pārrobežu ūdensobjekti, lai ūdensobjektu tīkls būtu saskaņots ar kaimiņvalstīm. Detalizēta informācija par ūdensobjektu kvalitātes vērtējumu pieejama katra apsaimniekošanas plāna 2021.–2027. gadam III nodaļā, savukārt metodiku apraksti un informācija par monitoringu – katra plāna III nodaļas pielikumos.
Par riska ūdensobjektiem noteikti visi upju un ezeru ūdensobjekti, kuri uz kvalitātes novērtējuma veikšanas laiku un uz apsaimniekošanas plānu 2022.–2027. gada perioda sākumu neatbilda labai kvalitātei. Riska novērtēšanā tiek vērtēts biogēnu piesārņojuma, ķīmiskā piesārņojuma, pārrobežu piesārņojuma, hidromorfoloģisko pārveidojumu, plūdu, kā arī cita veida slodžu ietekmes būtiskums. Riska iemeslu novērtējumā ņemti vērā izvirzītie mērķi laba ekoloģiskā stāvokļa/potenciāla un labas ķīmiskās kvalitātes sasniegšanai virszemes ūdensobjektos. Risks nesasniegt labu kvalitāti upju un ezeru ūdensobjektos galvenokārt pastāv ietekmētu biotopu (dažādu hidromorfoloģisko izmaiņu rezultātā) un biogēnu piesārņojuma dēļ.
Piekrastes un pārejas ūdensobjektu slodžu un ietekmju analīzē un kvalitātes novērtējumā izmantoti iekšzemes ūdens objektu slodžu analīze un Jūras vides stāvokļa novērtējums. Piekrastes un pārejas ūdensobjektu ekoloģiskā un ķīmiskā kvalitāte apsaimniekošanas plānu 2022.–2027. gadam sākumā neatbilst labai kvalitātei, un tie ir nosakāmi par riska ūdensobjektiem.

Ministru kabineta 2011. gada 31. maija noteikumu Nr. 418 "Noteikumi par riska ūdensobjektiem”  grozījumu projekts tikai aktualizē ietverto informāciju par ūdensobjektiem, kas nav sasnieguši labu stāvokli, un ne fiziskām, ne juridiskām personām neuzliek jaunus pienākumus ūdeņu apsaimniekošanā vai aizsardzībā, nav izvirzīti papildu nosacījumi vai aprobežojumi ūdeņu izmantošanai. Grozījumi neskar šo noteikumu 6. punktu, kas nosaka, ka publiskās personas un privātpersonas lieto vai apsaimnieko ūdens resursus riska ūdensobjektos, ievērojot uzskaitītajos, spēkā jau esošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības.
Katra apsaimniekošanas plāna VIII nodaļā un tās pielikumos ir norādīti gan visas valsts mērogā īstenojamie, citos normatīvajos aktos jau paredzētie obligātie pasākumi (t.s. pamata pasākumi), gan papildu nepieciešamās rīcības konkrētos ūdensobjektos (t.s. papildu pasākumi), kas ir vajadzīgas ūdeņu stāvokļa uzlabošanai. Piemērs pamata pasākumam, kas attiecas uz pašvaldībām, ir ūdensapgādes un kanalizācijas (notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas) pakalpojumu organizēšana kā viena no Pašvaldību likuma 4. pantā noteiktajām funkcijām. Jāņem vērā, ka šis noteikumu projekts nemaina citos normatīvajos aktos noteiktos vai no tiem izrietošos pamata pasākumus, tādējādi tas nerada arī jaunus pienākumus un jaunas izmaksas, kas saistīti ar pamata pasākumiem.
Katrā apsaimniekošanas plānā 2021.–2027. gadam ir aplēstas arī izmaksas papildu pasākumiem, kas būtu nepieciešami, lai uzlabotu ūdeņu stāvokli. Plānos norādīti gan valsts mērogā īstenojamie papildu pasākumi (piemēram, pētījumi un datu vākšana, regulējuma pilnveidošana, izglītojoši un informatīvi pasākumi), gan pasākumi, kas būtu veicami konkrētos ūdensobjektos. Daugavas upju baseinu apgabalā nacionālā mērogā īstenojamiem papildu pasākumiem, kas attiecas uz virszemes ūdeņiem,  indikatīvās izmaksas ir novērtētas – 26,09 milj. EUR, ūdensobjektu mērogā – 76,58 milj. EUR apmērā (kopā 102,67 milj. EUR). Gaujas upju baseinu apgabalā Papildu pasākumu programmas izmaksas virszemes ūdeņiem nacionāla mēroga pasākumiem ir novērtētas – 25,65 milj. EUR, ūdensobjektu mērogā – 43,33 milj. EUR apmērā (kopā 68,98 milj. EUR). Lielupes upju baseinu apgabalā papildu pasākumu programmas izmaksas virszemes ūdeņiem nacionāla mēroga pasākumiem ir novērtētas – 25,76 milj. EUR, ūdensobjektu mērogā – 131,27 milj. EUR apmērā (kopā 157,03 milj. EUR). Savukārt Ventas baseinu apgabalā papildu pasākumu programmas izmaksas virszemes ūdeņiem nacionāla mēroga pasākumiem ir novērtētas – 25,80 milj. EUR, ūdensobjektu mērogā – 91,92 milj. EUR apmērā (kopā 117,72 milj. EUR). Tomēr tā kā apsaimniekošanas plāniem ir rekomendējošs raksturs, tad par tā īstenošanu/neīstenošanu lemj atbildīgās un iesaistītās institūcijas, kas vairumā gadījumu ir piesārņojošo darbību operatori, zemju, hidroelektrostaciju vai citu infrastruktūras objektu īpašnieki. Pašvaldības kā par papildu pasākumiem ūdensobjektos atbildīgās vai iesaistītās institūcijas norādītas tikai atsevišķos gadījumos. Detalizēta informācija par konkrētos ūdensobjektos rekomendētajiem pasākumiem ir norādīta apsaimniekošanas plānu 8.B.b pielikumos.

Lai nodrošinātu riska ūdensobjektu sarakstā iekļauto objektu identificēšanu un informācijas salāgošanu ar citiem normatīvajiem aktiem, saraksts ir papildināms ar Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras uzturētajā Vietvārdu datubāzē pieejamo aktuālo informāciju par ūdensobjektu nosaukumiem. Bez tam ministru kabineta 2011. gada 31. maija noteikumu Nr. 418 “Noteikumi par riska ūdensobjektiem” pašreizējā redakcijā informācija par sateces baseinu teritoriālo piederību neatbilst 2021. gada 1. jūlijā īstenotajai administratīvi teritoriālai reformai. Ūdensobjekta daļbaseinā tiek norādītas administratīvās vienības, kuras aizņem vairāk kā 1% no ūdensobjekta sateces baseina.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Līdzšinējā Ministru kabineta 2011. gada 31. maija noteikumu Nr. 418 “Noteikumi par riska ūdensobjektiem” redakcija ietver Daugavas upju baseina apgabala 35 upes vai to posmus un 48 ezerus; Gaujas upju baseinu apgabala 11 upes vai to posmus un 10 ezerus; Lielupes upju baseinu apgabala 23 upes vai to posmus un 5 ezerus; Ventas upju baseinu apgabala 20 upes vai to posmus un 16 ezerus.
Jaunāko apsaimniekošanas plānu izstrādes laikā ir ievērojami papildināts upju un ezeru ūdensobjektu tīkls, bet, uzlabojot upju un ezeru ūdensobjektu slodžu novērtējuma metodikas, mainījies to ūdensobjektu skaits, kuri atbilst riska ūdensobjektu statusam. Līdz ar to ir nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 31. maija noteikumu Nr. 418 “Noteikumi par riska ūdensobjektiem” 1. un 2. pielikumā.
Bez tam kopš 2021. gada 1. jūlijā ir stājusies spēkā īstenotā administratīvi teritoriālā reforma, ir mainījusies informācija par ūdensobjektu teritoriālo piederību. Tāpat atsevišķiem ūdensobjektiem saskaņā ar Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (turpmāk – LĢIA) uzturēto Vietvārdu datubāzi ir mainīts pamatnosaukums, vai pēc LĢIA pieņemta lēmumu par oficiāla nosaukuma piešķiršanu arī mainīti nosaukumi Latvijas Republikas Civillikuma I vai II pielikumā norādītajiem ezeriem.
Risinājuma apraksts
Apsaimniekošanas plānu 2022.–2027. gadam izstrādes rezultātā ir ievērojami papildināts upju un ezeru ūdensobjektu tīkls, bet, uzlabojot upju un ezeru ūdensobjektu slodžu novērtējuma metodikas, t.sk. pielietojot grupēšanas metodi, pieaudzis arī riska ūdensobjektu skaits. Visi ūdensobjekti, kuros uz apsaimniekošanas plānu izstrādes brīdi nav sasniegta laba ekoloģiskā un/vai ķīmiskā kvalitāte, ir nosakāmi par riska ūdensobjektiem.
Risks nesasniegt labu kvalitāti upju un ezeru ūdensobjektos galvenokārt pastāv ietekmētu biotopu (dažādu hidromorfoloģisko izmaiņu rezultātā) un biogēnu piesārņojuma dēļ, bet piekrastes un pārejas ūdensobjektiem būtiskākie riski ir pārrobežu ietekme un citas ietekmes (upju nestais piesārņojums, jūras uzkrātā slodze).
Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalos apsaimniekošanas plānu izstrādes laikā kopumā identificēti riska ūdensobjekti: Daugavas upju baseina apgabalā 131 (izmaiņas attiecībā pret iepriekšējā apsaimniekošanas plāna periodu +96) upe vai to posmi un 127 (izmaiņas attiecībā pret iepriekšējā apsaimniekošanas plāna periodu +80) ezeri; Gaujas upju baseinu apgabalā 61 (izmaiņas attiecībā pret iepriekšējā apsaimniekošanas plāna periodu +51) upe vai to posmi un 21 (izmaiņas attiecībā pret iepriekšējā apsaimniekošanas plāna periodu +12) ezers; Lielupes upju baseinu apgabalā 67 (izmaiņas attiecībā pret iepriekšējā apsaimniekošanas plāna periodu +44) upes vai to posmi un 10 ezeri (izmaiņas attiecībā pret iepriekšējā apsaimniekošanas plāna periodu +5); Ventas upju baseinu apgabalā 89 (izmaiņas attiecībā pret iepriekšējā apsaimniekošanas plāna periodu +69) upes vai to posmi un 24 (izmaiņas attiecībā pret iepriekšējā apsaimniekošanas plāna periodu +9) ezeri, kuriem dažādu slodžu samazināšanai nepieciešams veikt vienu vai vairākus pasākumus. Daļa no tiem kā riska ūdensobjekti bija noteikti jau iepriekšējos apsaimniekošanas plānos, citi riska objektu sarakstā ietverti pirmo reizi.
Vienlaikus atsevišķi līdz šim par riska ūdensobjektiem atzīti ūdensobjekti no saraksta ir izslēgti. Stāvokļa uzlabošanās rezultātā izslēgti: Daugavas baseina apgabalā E103 Ismeru-Žagatu ezers; Gaujas baseina apgabalā G268 Svētupe un E217 Riebezers. Ventas baseina apgabalā no ezeru ūdensobjektu un līdz ar to arī no riska ūdensobjektu skaita izslēgts Tosmares ezers, jo, balstoties uz biotopu kartēšanas ekspertu slēdzienu un ortofoto informāciju, konstatēts, ka ezers gandrīz pilnībā aizaudzis ar veģetāciju un atklāta ūdens platība ir ļoti maza un atbilst purva teritorijai.
Noteikumu projekta 1. un 2. pielikumā ir noteikts aktuālais to upju un ezeru ūdensobjektu saraksts, kuros apsaimniekošanas plānu darbības periodā pastāv risks nesasniegt labu stāvokli, ja slodze uz šiem ūdensobjektiem nemazināsies vai ja papildu slodze izraisīs pašreizējā ūdensobjektu stāvokļa pasliktināšanos. 3. pielikumā pārejas un piekrastes ūdensobjektiem papildus precizētas ūdensobjektu robežu koordinātes. Noteikumu projekta 4.–7. pielikumā atjaunotas kartes, kas ataino riska ūdensobjektus katrā upju baseinu apgabalā.

Lai nodrošinātu riska ūdensobjektu sarakstā iekļauto objektu identificēšanu un informācijas salāgošanu ar citiem normatīvajiem aktiem, saraksts ir papildināts ar Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras uzturētajā Vietvārdu datubāzē pieejamo aktuālo informāciju par ūdensobjektu nosaukumiem, kā arī aktualizēta informācija par sateces baseinu teritoriālo piederību atbilstoši 2021. gada 1. jūlijā īstenotajai administratīvi teritoriālai reformai. 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Personām, kuras atbilstoši vides aizsardzības normatīvajiem aktiem saņem tehniskos noteikumus vai atļaujas piesārņojošo darbību veikšanai un ūdens resursu lietošanai, noteikumu projekts nemaina tiesības, pienākumus un veicamās darbības, kā arī neradīs finansiālu ietekmi uz privātpersonām, kuras lieto vai apsaimnieko ūdens resursus ūdensobjektos, kā arī izmanto vai plāno izmantot teritorijas to sateces baseinā. Vienlaikus šīm personām jārēķinās, ka vides institūcijas ņem vērā riska ūdensobjektu statusu un riska cēloni, izvirzot atļauju nosacījumus un tehnisko noteikumu prasības.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Institūcijām, kuras atbilstoši vides aizsardzības normatīvajiem aktiem izsniedz tehniskos noteikumus vai atļaujas piesārņojošo darbību veikšanai un ūdens resursu lietošanai, plāno un izstrādā valsts ūdeņu monitoringa programmu, izstrādā teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, attīstības programmas un normatīvos aktus, kas var ietekmēt riska ūdensobjektus, kā arī normatīvos aktus finanšu instrumentu piesaistei un izmantošanai, riska ūdensobjektu saraksts ļauj izvērtēt iespējas riska ūdensobjektu stāvokļa uzlabošanu saistīt ar to pārraudzītajiem atbalsta mehānismiem un projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem.

Organizācijām, kuras atbilstoši vides aizsardzības normatīvajiem aktiem saņem tehniskos noteikumus vai atļaujas piesārņojošo darbību veikšanai un ūdens resursu lietošanai, noteikumu projekts nemaina tiesības, pienākumus un veicamās darbības, kā arī neradīs finansiālu ietekmi uz publiskām personām, kuras lieto vai apsaimnieko ūdens resursus ūdensobjektos, kā arī izmanto vai plāno izmantot teritorijas to sateces baseinā. Vienlaikus šīm personām jārēķinās, ka vides institūcijas ņem vērā riska ūdensobjektu statusu un riska cēloni, izvirzot atļauju nosacījumus un tehnisko noteikumu prasības.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/3d25c492-2301-4d52-b287-3d1f7d353887

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Komentāri nav saņemti

6.4. Cita informācija

Riska ūdensobjektu saraksts ir upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu neatņemama sastāvdaļa, bet tie savukārt ir apspriesti gan upju baseinu apgabalu konsultatīvajās padomēs, gan šo plānu sabiedriskās apspriešanas procesā atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likuma 23. pantam.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts vides dienests
  • Zemkopības ministrija
  • Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
  • VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"
  • Valsts un pašvaldību institūcijas, kas izstrādā normatīvos aktus Eiropas Savienības struktūrfondu, valsts un Eiropas Savienības atbalsta un citu finanšu instrumentu piesaistes un izmantošanas jomā.

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Nacionālā attīstības plāna rīcības virziena “Daba un vide – “Zaļais kurss”” mērķa indikators Nr. [274] "Augstai un labai ekoloģiskai kvalitātei atbilstošu ūdensobjektu īpatsvars".

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Riska ūdensobjektu saraksta mērķis vērsts uz ūdensobjektu stāvokļa uzlabošanu.

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk