Anotācija

 1. MK noteikumu Nr. 417 4.1. apakšpunkts paredz, ka līdz 2024. gada 31. decembrim jāsasniedz šādas programmas iznākuma un rezultāta rādītāju starpposma vērtības: 1) nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, – 35; 2) biedrības un nodibinājumi, mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstu, – 83; 3) personas, kuras pilnveidojušas savu profesionālo kompetenci vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jomā, – 440. Minētās rādītāju vērtības tika plānots sasniegt, īstenojot profesionālās veiktspējas paaugstināšanas pasākumus par vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas principu integrēšanu politikas plānošanas, īstenošanas un novērtēšanas procesos un iekļaujošas darba vides un diskriminācijas novēršanas jautājumiem, t.sk. dažāda veida mācības. Sākotnēji mācības valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem tika paredzētas kā klātienes mācības, taču, izstrādājot šī pasākuma īstenošanas nosacījumus, kā piemērotākais šo mācību īstenošanas veids tika izvēlēts  e-mācību  formāts. Attiecīgi papildu laiks bija jāparedz VAS mācību pārvaldības sistēmas (MPS) funkcionalitātes tehnisko nosacījumu definēšanai un MPS papildināšanai/pielāgošanai atbilstoši 4.3.4.1. pasākuma ietvaros paredzēto e-mācību vajadzībām. 2024. gadā tika uzsākts e-mācību programmas izstrādes pakalpojuma iepirkums, un 4.3.4.1. pasākuma ietvaros plānoto mācību īstenošana faktiski tiks uzsākta tikai 2025. gadā. Ņemot vērā minēto, starpposma rādītāja vērtību (t.i., iespēja piedalīties mācībās nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu darbiniekiem) nepieciešams dzēst. Minētais atbilst Eiropas Komisijas 2025. gada 23. janvārī apstiprinātajiem programmas grozījumiem Nr. 2.

 2. Uzsākot 4.3.4.1. pasākuma īstenošanu, tika secināts, ka MK noteikumu Nr. 417 4.2. apakšpunktā noteiktās programmas iznākuma rādītāja un rezultāta rādītāja vērtības 1) biedrības un nodibinājumi, mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstu, – 500; 2) personas, kuras pilnveidojušas savu profesionālo kompetenci vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jomā, – 2700; nav iespējams sasniegt. Šāds secinājums tika izdarīts, jo aktuālie statistiskie dati parāda, ka Latvijā ir novērojama ekonomiski aktīvo uzņēmumu samazinājuma tendence (to skaits 2024. gadā ir samazinājies par 4,72% salīdzinājumā ar 2019. gadu). Paredzams, ka līdz brīdim, kad faktiski tiks uzsāktas plānotās darbības, uzņēmumu skaita samazināšanās tendence saglabāsies. Tāpat kopš 2019. gada, kad tika veikts 4.3.4.1. pasākumā plānoto atbalstāmo darbību izmaksu aprēķins, pakalpojumu izmaksas Latvijas tautsaimniecībā ir būtiski pieaugušas, līdz ar to būtiski ir pieaugušas vienas mācību grupas pasākuma organizēšanas izmaksas. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) datiem, salīdzinājumā ar 2019. gada sākumu, 2024. gada martā bija novērojams patēriņa cenu pieaugums izglītojošiem maksas kursiem par 28.9%.[1] Ņemot vērā CSP datus par izglītojošo maksas kursu izmaksu pieaugumu laika posmā no 2019. gada sākuma līdz 2024. gada martam pa gadiem, aprēķināts, ka mācību izmaksu vidējais pieaugums ir 5,8% gadā. Attiecīgi, ņemot vērā izmaksu vidējo pieaugumu gadā, laika posmā no 2019. gada līdz 2024. gadam prognozējams, ka, salīdzinot ar 2019. gadu, izmaksas par mācību organizēšanu 2029. gadā provizoriski varētu pieaugt līdz 57,9% no sākotnējas vērtības. Detalizēts rādītāju samazinājuma pamatojums sniegts programmas grozījumu Nr. 2 izziņā. Tāpēc, lai nodrošinātu kvalitatīvu projekta mērķu sasniegšanu un atbilstošu projekta finansējuma izlietojumu, sākotnēji noteiktās programmas iznākuma rādītāja un rezultāta rādītāja vērtības nepieciešams samazināt. Rādītāju vērtību samazināšanu Eiropas Komisija ir atbalstījusi, 2025. gada 23. janvārī apstiprinot programmas grozījumus Nr.2.

 3. MK noteikumu Nr. 417 15.1.1. apakšpunkta redakcija paredz atbildīgās iestādes pienākumu izstrādāt personāla izmaksu vienotās likmes un tās piemērošanas metodiku. Saskaņā ar Finanšu ministrijas kā ES fondu vadošās iestādes (turpmāk – vadošā iestāde) 05.02.2025. vēstulē Nr. 5.1-36/11-2/368 sniegto informāciju, tā turpmāk atbalsta divu veidu pieeju projekta vadības personāla izmaksu attiecināšanu projektu līmenī – a) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regulas 2021/1060) 55. panta piemērošanu vai b) faktisko izmaksu piemērošanu. 4.3.4.1. pasākuma indikatīvi noteiktās projekta personāla izmaksas pārsniedz regulas 2021/1060 55. pantā noteikto 20% likmi personāla izmaksām no projekta tiešajām izmaksām, kas nav personāla izmaksas, līdz ar to regulā 2021/1060 noteikto likmi nav iespējams piemērot. Lai izpildītu vadošās iestādes norādes un 4.3.4.1. pasākumā personāla izmaksām piemērotu faktiskās izmaksas, ir jāmaina MK noteikumu Nr. 417 15.1. apakšpunktā noteiktais regulējums un attiecīgi jāprecizē MK noteikumu Nr. 417 15.2.3. un 16.3. apakšpunkts, nosakot, ka minētajos apakšpunktos noteiktās izmaksas ir attiecināmas atbilstoši vadlīnijās attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. - 2027. gada plānošanas periodā noteiktajam.

 4. MK noteikumu Nr. 417 19. punktā noteikts, ka 4.3.4.1. pasākuma īstenošanu uzraudzīs padome. Taču, uzsākot 4.3.4.1. pasākuma īstenošanu, padome kā jauna uzraudzības institūcija netika izveidota, un, lai mazinātu administratīvo slogu un veicinātu labu pārvaldību, tika pieņemts lēmums MK noteikumu Nr. 417 19. un 20. punktā minētas funkcijas deleģēt Labklājības ministrijas 2007. gadā izveidotajai Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejai (turpmāk – komiteja). Komiteja izskata jautājumus, kas saistīti ar nabadzības, ienākumu nevienlīdzības un sociālās atstumtības situāciju valstī, sniedz priekšlikumus politikas plānošanas dokumentu izstrādei un pilnveidošanai sociālās iekļaušanas politikas jomā, notiek informācijas apmaiņa par aktualitātēm sociālās iekļaušanas jomā, piemēram, aktuālajiem statistikas datiem, jaunajām likumdošanas iniciatīvām dažādās nozarēs, labās prakses piemēriem. Izņemot Valsts kanceleju un VAS, visas padomes sastāvā plānotās institūcijas ir pārstāvētas komitejā, tāpēc nav lietderīgi veidot jaunu padomi projekta atbalstāmo darbību ieviešanas progresa uzraudzībai. Taču, lai izpildītu MK noteikumu Nr. 417 19. punktā noteikto, proti, ka uzraugošās institūcijas sastāvā jābūt arī Valsts kancelejas un VAS pārstāvjiem, tie bez balsstiesībām tiks pieaicināti uz komitejas sēdēm, kurās izskatīs ar MK noteikumu Nr. 417 21.1. apakšpunktā minēto e-mācību īstenošanu, t.sk. izstrādi, saistītos jautājumus.
Tāpat, ņemot vērā vadošās iestādes TA projekta saskaņošanas laikā sniegto priekšlikumu, tika izvērtēta vadošās iestādes dalības nepieciešamība minētajā komitejā, un secināts, ka iesaiste šādā projektu uzraudzības institūcijā vadošajai iestādei radītu papildu slogu.

 5. Uzsākot 4.3.4.1. pasākuma īstenošanu, tika konstatēts, ka ir nepieciešama VAS personāla iesaiste arī MK noteikumu Nr. 417 21.1. apakšpunktā minētās e-mācību programmas izstrādes posmā, pirms e-mācību programmas nodošanas VAS un tās lietošanas uzsākšanas. VAS personāla iesaiste e-mācību programmas izstrādes posmā ir nepieciešama vairāku konsultatīvu un tehnisku darbību īstenošanai, tai skaitā, lai:
 - nodrošinātu piekļuvi VAS sistēmai e-mācību programmas prototipa testēšanai;
 - nodrošinātu konsultatīvo atbalstu, izvērtējot izstrādātās e-mācību programmas atbilstību izvirzītajām tehniskajām prasībām un e-mācību programmas saderību ar VAS Mācību pārvaldības sistēmu;
 - pārbaudītu katru e-mācību programmas moduli testa grupā un nepieciešamības gadījumā sniegtu ieteikumus tehniskiem pilnveidojumiem. 
MK noteikumu Nr. 417 22. punktā nav paredzēts, ka VAS nodrošina iepriekšminētās darbības. Ja šo darbību īstenošana netiks nodrošināta, pastāv risks, ka izstrādātā e-mācību programma nebūs saderīga ar VAS MPS un nebūs iespējams savlaicīgi nodrošināt e-mācību programmas atbilstību un verifikāciju tehniskajām prasībām. Ja VAS sniegs tehnisko atbalstu un konsultācijas finansējuma saņēmējam un tā izvēlētajam pakalpojuma sniedzējam e-mācību programmas izstrādes posmā, e-mācību programmas īstenošana MK noteikumu 3.1. apakšpunktā noteiktajai mērķa grupai tiks uzsākta uzreiz pēc tās izstrādes bez kavēšanās riska.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ir nepieciešams paredzēt atlīdzības izmaksas arī tam VAS personālam, kas būs atbildīgs par atbalsta sniegšanu e-mācību programmas izstrādes posmā.  Taču atbilstoši šī brīža MK noteikumu Nr. 417 22. punkta redakcijai, VAS personāla atlīdzības izmaksas nav attiecināmas pirms e-mācību programmas faktiskās uzsākšanas, proti, tās izstrādes stadijā. Indikatīvi tiek plānots, ka izmaksu apjoms VAS personālam līdz projekta noslēgumam sastādīs 96 000 euro, t.sk. 6 669 euro ir paredzēti par darbu e-mācību programmas izstrādes posmā (aprēķini ir veikti, pamatojoties uz bāzes algas viduspunktu 2025 gadam 11. mēnešalgu grupai).

 6. 4.3.4.1. pasākuma projekta īstenošanā, t.sk. mērķu un rādītāju sasniegšanā izšķiroša loma ir personālam, kurš  nodrošina projekta vadību un īstenošanu. Šobrīd MK noteikumi Nr. 417 ierobežo projekta vadības un īstenošanas personāla piesaisti, jo MK noteikumu Nr. 417 25.1. apakšpunkts paredz civildienesta vai darba tiesisko attiecību nodibināšanu ar projekta personālu. Nav paredzētas elastīgas personāla piesaistes iespējas, t. i.,  MK noteikumi Nr. 417 neparedz iespēju projekta personālu piesaistīt arī uz uzņēmuma līguma pamata, kas atsevišķos gadījumos ir kritiski nepieciešams projekta darbību īstenošanas nodrošināšanai (piemēram, iepirkumu speciālista, jurista piesaiste uz uzņēmuma līguma pamata).

 7. MK noteikumu Nr. 417 25.3.2. apakšpunktā minētā regula 2018/1046 nav spēkā kopš 2024. gada 30. septembra. Tā kā minētajā regulā bija nepieciešams veikt vairākus grozījumus, skaidrības un juridiskās noteiktības labad tika veikti nepieciešamie grozījumi un pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) (turpmāk – regula 2024/2509). Līdz ar to MK noteikumos Nr. 417 lietotā atsauce uz regulu 2018/1046 nav aktuāla un ir precizējama.

8. MK noteikumos noteiktais attiecībā uz atbalstāmo darbību līdzfinansēšanu ierobežo citu finansēšanas avotu piesaisti gadījumā, ja rodas tāda nepieciešamība. Līdzfinansēšana nav saistāma ar dubultnefinansēšanas principu, jo dubultā finansēšana finansējuma saņēmēja līmenī ir tad, ja vienas un tās pašas izmaksas tiek finansētas no dažādiem finansēšanas avotiem. Taču ir pieļaujams, ka vienu projekta darbību, bet dažādas izmaksas finansē dažādi finansēšanas avoti. Līdz ar to projekta atbalstāmo darbību un to izmaksu līdzfinansēšana no cita finansēšanas avota, pretēji tam, kā noteikts MK noteikumu Nr. 417 26.1. apakšpunktā, ir pieļaujama.

[1] Centrālās statistikas pārvaldes inflācijas kalkulators par cenu pieaugumu patēriņa grupai “10.5 Maksas kursi” https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2019M01-2024M03/10.5/100

Ņemot vērā iepriekš minēto, MK noteikumos Nr. 417 nepieciešams veikt šādus precizējumus:

1. tā kā 2024. gada 12. novembra Ministru kabineta (turpmāk – MK) sēdē tika apstiprināts rīkojums “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 “Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam”” (MK 2024. gada 15. novembra rīkojums Nr. 953) un 2025. gada 23. janvārī Eiropas Komisija apstiprinājusi programmas grozījumus Nr. 2, nepieciešams izteikt 4. punktu šādā redakcijā:
"4. Pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
4.1. programmas iznākuma rādītājs – nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, – 211;
4.2. programmas iznākuma rādītājs – biedrības un nodibinājumi, mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstu, – 259;
4.3. programmas rezultāta rādītājs – personas, kuras pilnveidojušas savu profesionālo kompetenci vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jomā, – 2236.";
Attiecīgi redakcionāli precizējams arī 26.2. apakšpunkts, kurā iekļauta atsauce uz programmas rezultāta rādītāju.

 2. precizēt 15.1.1. apakšpunktu, paredzot finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla un sadarbības partnera projekta īstenošanas personāla izmaksām piemērot faktiskās izmaksas (t.sk. svītrot nosacījumus par personāla izmaksu metodikas izstrādi un apstiprināšanu). Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris personāla izmaksas plāno un veic atbilstoši vadošās iestādes vadlīnijām attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.– 2027. gada plānošanas periodā. Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt arī 15.2.3. apakšpunktu un svītrot 16.3. apakšpunktu;

 3. redakcionāli precizēt 19. un 20. punktu, deleģējot uzraudzības funkcijas komitejai, kā arī nosakot Valsts kancelejas un VAS dalību komitejas sēdēs, kurās tiek skatīti ar 4.3.4.1. pasākuma ietvaros izstrādāto un īstenoto e-mācību programmu saistītie jautājumi;

 4. lai novērstu e-mācību uzsākšanas kavēšanās risku un lai VAS personāla atlīdzības izmaksas būtu attiecināmas no brīža, kad VAS iesaistās e-mācību programmas izstrādē, izteikt 22. punktu jaunā redakcijā, papildinot ar jaunu 22.1. apakšpunktu šādā redakcijā: “22.1. nodrošina tehnisko atbalstu un konsultācijas finansējuma saņēmējam un pakalpojuma sniedzējam e-mācību programmas izstrādes posmā”, attiecīgi mainot numerāciju pārējiem 22. punktam pakārtotajiem apakšpunktiem;

 5. precizēt atsauci uz aktuālo regulu par finanšu noteikumiem, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam, proti, regulu 2024/2509;

 6. redakcionāli precizēt 25.1. apakšpunktu, paredzot iespēju finansējuma saņēmējam projekta vadības un īstenošanas personālu un sadarbības partnerim projekta īstenošanas personālu piesaistīt uz iepirkuma līguma pamata;

7. svītrot 26.1. apakšpunktā vārdu “līdzfinansēt”. Kā jau minēts iepriekš, dubultfinansēšanas novēršanas kontekstā ir būtiski, ka vienas un tās pašas darbības un izmaksas netiek finansētas no vairākiem finansēšanas avotiem.