24-TA-2408: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 421) 6.2. apakšnodaļa par īpašiem līdzekļu pieprasīšanas nosacījumiem pašvaldībām.
2024. gada 27. augustā apstiprinātais informatīvais ziņojums “Par situāciju pašvaldībās pēc vētras naktī uz 2024. gada 29. jūliju un turpmāko rīcību seku likvidācijai”.
2024. gada 27. augustā apstiprinātais informatīvais ziņojums “Par situāciju pašvaldībās pēc vētras naktī uz 2024. gada 29. jūliju un turpmāko rīcību seku likvidācijai”.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Pašvaldībām nepieciešami finanšu līdzekļi 2 559 228 euro apmērā no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā radīto postījumu novēršanai pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem un pašvaldību izdevumu kompensēšanai par iedzīvotājiem izmaksātajiem pabalstiem krīzes situācijā pašvaldību teritorijās.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Naktī uz 2024. gada 28. jūliju reģionā virs Vācijas un Polijas robežas sāka veidoties ciklons, kas ļoti strauji pieņēmās spēkā un virzījās uz ziemeļaustrumiem, šķērsojot Poliju un Lietuvu, un 29. jūlijā no rīta ciklona centrs atradās virs Latvijas dienvidaustrumu rajoniem (Sēlijas un Latgales). Latvijā šis ciklons atnesa ļoti stipras ziemeļu, ziemeļrietumu vēja brāzmas, kā arī ekstremāli stipras lietavas. Visintensīvākās lietusgāzes 28. un 29. jūlijā novērotas Latvijas centrālajos rajonos. Kalnciema novērojumu stacijā šajās divās dienās kopumā nokrišņu daudzums sasniedza 199,6 mm, kas ir vislielākā novērotā divu diennakšu nokrišņu summa novērojumu vēsturē un pārsniedz stacijas jūlija normu par vairāk nekā divām reizēm. Ekstremālas lietusgāzes, kuru kopējais divu dienu nokrišņu daudzums pārsniedza stacijas jūlija normu, novērotas arī citviet Latvijas vidienē – Rīgā, Jelgavā un Dobelē, kur šīs bija divas mitrākās dienas staciju novērojumu vēsturē. Atsevišķās stacijās Kurzemē un Vidzemē (Mērsragā, Saldū, Rūjienā un Skultē) divu diennakšu nokrišņu daudzums arī pārsniedza stacijas jūlija normu, taču tās nebija mitrākās divas dienas staciju novērojumu vēsturē.
Vienlaikus, izvērtējot datus kopš 1966. gada, Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē nav atrodami gadījumi, kad vasaras mēnešos tik plašā teritorijā būtu novērotas vētras spēka vēja brāzmas, kuras izraisa aktīvs ciklons, nevis pērkona negaisa mākoņi. Līdz ar to var apgalvot, ka 28. un 29. jūlija ciklona izraisītā vētra ir bijusi spēcīgākā Latvijā vasaras sezonā. Vētras stipruma (vismaz 20,8 m/s)[1] vēja brāzmas 28. vai 29. jūlijā novērotas Mērsragā, Rīgā, Daugavgrīvā, Bauskā, Jelgavā, Dobelē, Ventspilī un Liepājas piekrastē. Visstiprākās ziemeļu, ziemeļrietumu vēja brāzmas novērotas Rīgā (27,4 m/s), taču visilgāk vētras stipruma brāzmas tika novērotas Daugavgrīvā – kopā 13 stundas pēc kārtas laikā no 28. jūlija plkst.: 23:00 līdz 29. jūlija plkst.: 12:00, kas ir tas pats laika posms, kad arī pārējās stacijās vismaz divas stundas brāzmas sasniegušas vismaz 20,8 m/s. Līdz ar to šī noteikti ir viena no stiprākajām ciklonu nestajām vētrām Latvijā vasaras mēnešos.[2]
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) 2024. gada 30. jūlijā visām pašvaldībām izsūtīja vēstuli, kurā lūdza pašvaldības apzināt zaudējumus savā teritorijā un nepieciešamā darba apjomus, lai novērstu vētras un spēcīgo lietavu radītās sekas. Vienlaikus 2024. gada 5. augustā tika nosūtīts atkārtots pieprasījums atsevišķām pašvaldībām, kuras saskaņā ar MK noteikumu Nr. 421 46. punktu nebija sniegušas informāciju par vētras skartajām teritorijām.
Krīzes vadības padomes 2024. gada 30. jūlija sēdē tika noteikts termiņš pašvaldību pieteikumu iesniegšanai[3] (līdz 2024. gada 30. augustam), lai kompensētu vētras radītos zaudējumus no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Taču, ņemot vērā, ka vētras laikā radītie postījumi starp pašvaldībām ievērojami atšķiras, kas ietekmē pašvaldību iespējas apsekot visus vētras skartos objektus, pašvaldības pieprasījumus līdzekļu piešķiršanai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” var iesniegt arī pēc Krīzes vadības padomes sēdē noteiktā termiņa, informējot par to VARAM.
Atbilstoši Krīzes vadības padomes 2024. gada 30. jūlija sēdes protokola 2.1. apakšpunktam (prot. Nr.2 2.§), 2024. gada 27. augustā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums “Par situāciju pašvaldībās pēc vētras naktī uz 2024. gada 29. jūliju un turpmāko rīcību seku likvidācijai”, kas paredz priekšlikumus turpmākai rīcībai.
Proti, balstoties uz 2023. gada 10. augusta informatīvo ziņojumu (Nr.39/1.§) “Par priekšlikumiem atbalsta mehānisma izveidei pašvaldībās vētras seku likvidācijai dzīvojamām mājām” un 2023. gada 5. septembra informatīvo ziņojumu (Nr.43/44.§) “Aktuālā situācija par 2023. gada 7. augusta vētras radītājiem zaudējumiem pašvaldībās”, pašvaldībām sniedzot atbalstu 2024.gada 29.jūlija vētras seku likvidācijai piemērot pieeju, ka atbalsts ārkārtas situācijas seku likvidēšanai būtu piešķirams gan pašvaldību īpašumā esošajiem infrastruktūras objektiem, gan dzīvojamo māju atjaunošanai (individuālās dzīvojamās mājas un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas), kuras attiecīgā vētra (tai skaitā plūdi) ir skārusi, ievērojot sekojošus nosacījumus:
1) individuālām dzīvojamām mājām, piešķirot vienreizēju atbalstu līdz 3 000 euro apmērā ar papildu nosacījumu, ka atbalsta apmērs nepārsniedz 20 euro par vienu kvadrātmetru atjaunojamās platības;
2) daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, piešķirot vienreizēju atbalstu, kas nepārsniedz 20 euro par vienu kvadrātmetru atjaunojamās platības;
3) atbalsts var tikt izmantots gan kā pagaidu risinājums ēkas sakārtošanai un pasargāšanai no bojāejas, gan arī lai atjaunotu iepriekšējo stāvokli;
4) atbalsta ietvaros veicamie pasākumi vērsti uz dabas katastrofu seku likvidāciju.
[1] Boforta skala – vēja stiprums. Pieejams: https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/boforta-skala
[2] Naktī uz 29. jūliju Latvijā piedzīvojām meteoroloģisko novērojumu vēsturē intensīvākās lietavas un stiprāko vētru vasaras mēnešos, LVĢMC mājaslapa. Pieejams: https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/292065023
[3] Pašvaldībām viena mēneša laikā atbilstoši normatīvajiem aktiem sagatavot aprēķinus par vētras, lietus un ar tiem saistīto plūdu (arī vējuzplūdu) radītajiem zaudējumiem un iesniegt tos apkopošanai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram pēc izvērtēšanas un saskaņošanas ar Finanšu ministriju iesniegt attiecīgu tiesību akta projektu izskatīšanai Ministru kabinetā.
Vienlaikus, izvērtējot datus kopš 1966. gada, Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē nav atrodami gadījumi, kad vasaras mēnešos tik plašā teritorijā būtu novērotas vētras spēka vēja brāzmas, kuras izraisa aktīvs ciklons, nevis pērkona negaisa mākoņi. Līdz ar to var apgalvot, ka 28. un 29. jūlija ciklona izraisītā vētra ir bijusi spēcīgākā Latvijā vasaras sezonā. Vētras stipruma (vismaz 20,8 m/s)[1] vēja brāzmas 28. vai 29. jūlijā novērotas Mērsragā, Rīgā, Daugavgrīvā, Bauskā, Jelgavā, Dobelē, Ventspilī un Liepājas piekrastē. Visstiprākās ziemeļu, ziemeļrietumu vēja brāzmas novērotas Rīgā (27,4 m/s), taču visilgāk vētras stipruma brāzmas tika novērotas Daugavgrīvā – kopā 13 stundas pēc kārtas laikā no 28. jūlija plkst.: 23:00 līdz 29. jūlija plkst.: 12:00, kas ir tas pats laika posms, kad arī pārējās stacijās vismaz divas stundas brāzmas sasniegušas vismaz 20,8 m/s. Līdz ar to šī noteikti ir viena no stiprākajām ciklonu nestajām vētrām Latvijā vasaras mēnešos.[2]
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) 2024. gada 30. jūlijā visām pašvaldībām izsūtīja vēstuli, kurā lūdza pašvaldības apzināt zaudējumus savā teritorijā un nepieciešamā darba apjomus, lai novērstu vētras un spēcīgo lietavu radītās sekas. Vienlaikus 2024. gada 5. augustā tika nosūtīts atkārtots pieprasījums atsevišķām pašvaldībām, kuras saskaņā ar MK noteikumu Nr. 421 46. punktu nebija sniegušas informāciju par vētras skartajām teritorijām.
Krīzes vadības padomes 2024. gada 30. jūlija sēdē tika noteikts termiņš pašvaldību pieteikumu iesniegšanai[3] (līdz 2024. gada 30. augustam), lai kompensētu vētras radītos zaudējumus no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Taču, ņemot vērā, ka vētras laikā radītie postījumi starp pašvaldībām ievērojami atšķiras, kas ietekmē pašvaldību iespējas apsekot visus vētras skartos objektus, pašvaldības pieprasījumus līdzekļu piešķiršanai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” var iesniegt arī pēc Krīzes vadības padomes sēdē noteiktā termiņa, informējot par to VARAM.
Atbilstoši Krīzes vadības padomes 2024. gada 30. jūlija sēdes protokola 2.1. apakšpunktam (prot. Nr.2 2.§), 2024. gada 27. augustā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums “Par situāciju pašvaldībās pēc vētras naktī uz 2024. gada 29. jūliju un turpmāko rīcību seku likvidācijai”, kas paredz priekšlikumus turpmākai rīcībai.
Proti, balstoties uz 2023. gada 10. augusta informatīvo ziņojumu (Nr.39/1.§) “Par priekšlikumiem atbalsta mehānisma izveidei pašvaldībās vētras seku likvidācijai dzīvojamām mājām” un 2023. gada 5. septembra informatīvo ziņojumu (Nr.43/44.§) “Aktuālā situācija par 2023. gada 7. augusta vētras radītājiem zaudējumiem pašvaldībās”, pašvaldībām sniedzot atbalstu 2024.gada 29.jūlija vētras seku likvidācijai piemērot pieeju, ka atbalsts ārkārtas situācijas seku likvidēšanai būtu piešķirams gan pašvaldību īpašumā esošajiem infrastruktūras objektiem, gan dzīvojamo māju atjaunošanai (individuālās dzīvojamās mājas un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas), kuras attiecīgā vētra (tai skaitā plūdi) ir skārusi, ievērojot sekojošus nosacījumus:
1) individuālām dzīvojamām mājām, piešķirot vienreizēju atbalstu līdz 3 000 euro apmērā ar papildu nosacījumu, ka atbalsta apmērs nepārsniedz 20 euro par vienu kvadrātmetru atjaunojamās platības;
2) daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, piešķirot vienreizēju atbalstu, kas nepārsniedz 20 euro par vienu kvadrātmetru atjaunojamās platības;
3) atbalsts var tikt izmantots gan kā pagaidu risinājums ēkas sakārtošanai un pasargāšanai no bojāejas, gan arī lai atjaunotu iepriekšējo stāvokli;
4) atbalsta ietvaros veicamie pasākumi vērsti uz dabas katastrofu seku likvidāciju.
[1] Boforta skala – vēja stiprums. Pieejams: https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/boforta-skala
[2] Naktī uz 29. jūliju Latvijā piedzīvojām meteoroloģisko novērojumu vēsturē intensīvākās lietavas un stiprāko vētru vasaras mēnešos, LVĢMC mājaslapa. Pieejams: https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/292065023
[3] Pašvaldībām viena mēneša laikā atbilstoši normatīvajiem aktiem sagatavot aprēķinus par vētras, lietus un ar tiem saistīto plūdu (arī vējuzplūdu) radītajiem zaudējumiem un iesniegt tos apkopošanai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram pēc izvērtēšanas un saskaņošanas ar Finanšu ministriju iesniegt attiecīgu tiesību akta projektu izskatīšanai Ministru kabinetā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Laika periodā no 2024. gada 30. augusta līdz 25. septembrim VARAM saņēma pieprasījumus no piecām pašvaldībām:
1. Alūksnes novada pašvaldības (pieprasījumu iesniedza 2024. gada 25. septembrī),
2. Dobeles novada pašvaldības (pieprasījumu iesniedza 2024. gada 3. septembrī),
3. Jelgavas valstspilsētas pašvaldības (pieprasījumu iesniedza 2024. gada 5. septembrī),
4. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības (pieprasījumu iesniedza 2024. gada 30. augustā),
5. Rīgas valstspilsētas pašvaldības (pieprasījumu iesniedza 2024. gada 2. septembrī).
Līdz 2024. gada 26. septembrim no VARAM puses tika izskatīti minēto pašvaldību pieprasījumi (tai skaitā papildus iesniegtie precizējumi un papildinājumi).
1. Alūksnes novada pašvaldības pieprasījums
Pamatojoties uz Alūksnes novada pašvaldības iesniegto informāciju, 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu (saskaņā ar SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” mājas lapā ieejamajiem datiem, 2024. gada 29. jūlijā novērojumu stacijā Alūksne fiksēts paaugstināts nokrišņu daudzums 66,50 mm) laikā cieta vairāki pašvaldības īpašumā esoši infrastruktūras objekti, tai skaitā transporta infrastruktūra (Alūksnes novada teritorijā esoši 17 autoceļi) un Alūksnes pilsētas lietus ūdens kanalizācijas sistēma (lietus ūdens kanalizācijas posms Lielā Ezera ielā 2, Alūksnē un lietus ūdens kanalizācijas kolektors Pils ielā 27 A, Alūksnē).
Par finansiālā pamatojuma dokumentiem
Izvērtējot Alūksnes novada pašvaldības iesniegtos finansiālā pamatojuma dokumentus, tika konstatēts, ka visās cietušo objektu apsekošanās piedalījās attiecīgās jomas speciālists un katram apsekošanas aktam ir pievienotas cietušo objektu fotogrāfijas. Visi 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un lietavu laikā cietušie objekti ir Alūksnes novada pašvaldības īpašumā vai valdījumā esoši infrastruktūras objekti (iesniegtas pamatlīdzekļu uzskaites kartītes un Alūksnes novada pašvaldības 2024. gada 25. septembra apliecinājums Nr. ANP/1-2/24/1594, ka lietus ūdens kanalizācijas maģistrālais kolektors, kas atrodas nekustamajā īpašumā ar kadastra Nr. 3601 015 2705 Pils ielā 27A, Alūksnē, Alūksnes novadā, ir Alūksnes pilsētas lietus ūdens kanalizācijas sistēmas sastāvdaļa, kas veic lietus ūdens novadīšanu uz ezeru no Alūksnes pilsētas centra ielām – Lielā Ezera ielas, Vidus ielas, Pils ielas, Brūža ielas). Alūksnes novada pašvaldības teritorijā esošo 17 autoceļu atjaunošanas darbi ir pabeigti, ko apliecina iesniegtie akti par izpildīto darbu pieņemšanu un rēķini. Savukārt par lietus ūdens kanalizācijas posma Lielā Ezera ielā 2, Alūksnē un lietus ūdens kanalizācijas kolektora Pils ielā 27 A, Alūksnē renovāciju iesniegtas tāmes, kuras pārbaudīja sertificēts būvinženieris. Papildus tam, Alūksnes novada pašvaldība iesniedza 2024. gada 26. septembra pašvaldības iestādes “SPODRA” paskaidrojumu (dokumenta Nr. SPO/1-6/24/104), ka veicot Alūksnes pilsētas ielu apsekošanu, iestādes būvinženieris šā gada 30. jūlijā konstatēja iesēdumu asfalta segumā Lielā Ezera ielas braucamajā daļā. Tika pieņemts lēmums pastiprināti novērot minēto vietu, 26. augustā iesēduma zonā atklājās iegruvums asfalta segumā. Līdz ar to tika pieņemts lēmums noņemt asfalta seguma kārtu un veikt grunts atrakšanu padziļinātas izpētes veikšanai. Atrokot tika konstatēts, ka izskalojuma rezultātā iegruvusi lietus ūdens kanalizācijas maģistrālā kanāla sienas konstrukcija un par konstatēto faktu sastādīts akts Nr. 2024 – 08. Apsekojot maģistrālo tīklu visā tā garumā, tika konstatēts augstākminētā tīkla iegruvums arī nekustamajā īpašumā Pils ielā 27A, Alūksnē un par šo faktu arī tika sastādīts akts Nr. 2024 – 07. Veicot padziļinātu apsekošanu secināts, ka arī šajā vietā novērojamas konstrukcijas izskalojuma pazīmes, kas rezultējās ar kolektora sienu sabrukšanu. Pēc abu vietu apskates un situācijas izpētes secinām, ka konstrukciju izskalojumu iemesls ir paaugstināts lietus ūdens plūsmas ātrums un apjoms, kas radies pēc stiprajām lietavām šā gada 28. un 29. jūlijā.
Par apdrošināšanu
Alūksnes novada pašvaldība informē, ka 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā cietušie infrastruktūras objekti nebija apdrošināti un pašvaldībai par tiem nepienākas apdrošināšanas atlīdzība (par jauno, nesen remontēto būvju), garantiju remonti.
Par nepieciešamā finansējuma apmēru
Saskaņā ar Alūksnes novada pašvaldības iesniegtajiem finansiālā pamatojuma dokumentiem, lai segtu/novērstu 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgo lietavu laikā radītos postījumus, Alūksnes novada pašvaldībai kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 82 628 euro apmērā. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 421 47. punktu, pašvaldība pieprasījumā minētajiem objektiem (infrastruktūras objektiem) nodrošina līdzfinansējumu radīto zaudējumu novēršanai ne mazāk kā 30 procentu apmērā (24 788 euro). Līdz ar to Alūksnes novada pašvaldībai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 57 840 euro apmērā.
2. Dobeles novada pašvaldības pieprasījums (1. daļa)
Pamatojoties uz Dobeles novada pašvaldības iesniegto informāciju, 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā cieta vairāki pašvaldības īpašumā esoši infrastruktūras objekti, tai skaitā transporta infrastruktūra (ceļi, pieturvietas paviljons, ielu apgaismojums), ēkas un būves (gājēju ceļa būve, pilsdrupu promenāde, teritoriju nožogojumi).
Par finansiālā pamatojuma dokumentiem
Izvērtējot Dobeles novada pašvaldības iesniegtos finansiālā pamatojuma dokumentus, tika konstatēts, ka visās cietušo objektu apsekošanās piedalījās attiecīgās jomas speciālists un katram apsekošanas aktam ir pievienotas cietušo objektu fotogrāfijas. Visi 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un lietavu laikā cietušie objekti ir Dobeles novada pašvaldības īpašumā vai valdījumā esoši infrastruktūras objekti (iesniegtas pamatlīdzekļu uzskaites kartītes). Lielākā daļa Dobeles novada pašvaldības infrastruktūras objektu, kas cieta 2024. gada 28. n 29. jūlija vērtas un spēcīgu lietavu laikā, atjaunošanas darbi ir pabeigti, ko apliecina iesniegtie akti par izpildīto darbu pieņemšanu, rēķini un maksājumu uzdevumi. Savukārt par atsevišķu objektu atjaunošanu, iesniegtas sertificētu speciālistu sagatavotas tāmes.
Par apdrošināšanu
Dobeles novada pašvaldība informē, ka 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā cietušie infrastruktūras objekti nebija apdrošināti un pašvaldībai par tiem nepienākas apdrošināšanas atlīdzība (par jauno, nesen remontēto būvju), garantiju remonti.
Par pabalstiem iedzīvotājiem
Saskaņā ar Dobeles novada pašvaldības 2021. gada 31. augusta saistošajiem noteikumiem Nr.6 “Par sociālās palīdzības pabalstiem Dobeles novadā” un pamatojoties uz Dobeles novada Sociālā dienesta komisijas sēžu protokollēmumiem, septiņām personām tika izmaksāti pabalsti krīzes situācijā 5 654 euro apmērā.
Par nepieciešamā finansējuma apmēru
Saskaņā ar Dobeles novada pašvaldības iesniegtajiem finansiālā pamatojuma dokumentiem, lai segtu/novērstu 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgo lietavu laikā radītos postījumus un kompensētu pašvaldības izdevumus, Dobeles novada pašvaldībai kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 35 689 euro apmērā, tai skaitā:
- pašvaldības infrastruktūras objektu atjaunošanai – 30 035 euro,
- pabalstiem krīzes situācijā – 5 654 euro.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 421 47. punktu, pašvaldība pieprasījumā minētajiem objektiem (infrastruktūras objektiem) nodrošina līdzfinansējumu radīto zaudējumu novēršanai ne mazāk kā 30 procentu apmērā (9 010 euro), savukārt, saskaņā ar MK noteikumu Nr. 47.1 punktu, par izmaksātajiem pabalstiem – ne mazāk kā 50 procentu apmērā (2 827 euro).
Līdz ar to Dobeles novada pašvaldībai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 23 852 euro apmērā, tai skaitā
- pašvaldības infrastruktūras objektu atjaunošanai – 21 025 euro,
- pabalstiem krīzes situācijā – 2 827 euro.
Saskaņā ar Dobeles pašvaldības iesniegto informāciju, papildus jau iesniegtajam pieprasījumam no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” pašvaldība 2024. gadā plāno iesniegt pieprasījumu par Dobeles Amatniecības vidusskolai 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu nodarītajiem postījumiem.
Par papildus nepieciešamo finansējumu 2025. gadā
Papildus Dobeles novada pašvaldība norāda, ka 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu ietekmes rezultātā nodarīti būtiski bojājumi Dobeles pilsdrupu promenādes gājēju celiņam Brīvības ielā 2C, Dobelē. Uzreiz pēc dabas stihijas tika veikti pagaidu darbi – bruģakmens seguma pārlikšana. Spēcīgās lietavas un lielais lietus ūdens daudzums strauji un lielos apmēros attīstīja gājēju promenādes celiņa bruģakmens seguma pamatnes bojājumus un izraisīja celiņa uzbēruma nogāzes grunts noslīdējumu. Promenāde atrodas Bērzes upes labajā krastā Dobeles pils teritorijā un tā ietilpst Valsts nozīmes kultūras pieminekļa “Dobeles pilskalns ar priekšpili un viduslaiku pils”, Nr.752 sastāvā. Teritoriju ik dienas izmanto vietējie iedzīvotāji un tūristi. Lai novērstu bojājumus, nepieciešams atjaunot gājēju celiņa pamatnes uzbērumu, veicot nogāzes papildu nostiprināšanas darbus un atjaunot celiņa bruģakmens segumu ievērojot normatīvajos aktos noteikto būvniecības procesu (nepieciešama ģeoloģiskā izpēte, projektēšana, būvdarbi). Dobeles novada pašvaldība norāda, ka ir uzsākts tehnisko noteikumu pieprasīšanas process būvniecības informācijas sistēmā, lai veiktu iepirkuma procedūru izsludinot projektēšanas darbu konkursu (provizoriskās izmaksas 20 000 euro). Pēc būvniecības ieceres projekta dokumentācijas izstrādes būs pieejama objekta atjaunošanas būvdarbu kontroltāme, līdz ar to arī kopējās izmaksas, lai varētu veikt attiecīgo būvdarbu iepirkuma procedūru (provizoriskās būvdarbu izmaksas svārstās robežās no 230 000 euro līdz 250 000 euro). Ņemot vērā laiku, kas nepieciešams projekta dokumentācijas sagatavošanai (tehniskie noteikumi), iepirkuma izsludināšanai, izvērtēšanai un projektēšanas līguma slēgšanai, projektēšanai un būvniecībai, secinām, ka 2024. gadā minētos darbus nav iespējams veikt. Līdz ar to Dobeles novada pašvaldība lūdz iespēju pieprasījumu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” Dobeles pilsdrupu promenādes gājēju celiņa Brīvības ielā 2C, Dobelē atjaunošanai iesniegt 2025. gadā.
3. Jelgavas valstspilsētas pašvaldības pieprasījums (1. daļa)
Pamatojoties uz Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iesniegto informāciju, 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā cieta vairāki pašvaldības īpašumā esoši infrastruktūras objekti, tai skaitā transporta un gājēju infrastruktūra (ielas, ceļi, ietves, gājēju promenāde, ielu apgaismojums, luksofori, ceļu satiksmes organizācijas līdzekļi, lietus ūdens kanalizācijas sistēma, meliorācijas sistēmas), ēkas un būves (izglītības iestādes, baznīcas tornis, medicīniskās atskurbtuves telpas, u. c.), kā arī bija nepieciešams veikt applūdušo teritoriju ūdens atsūknēšanu, pagaidu ceļazīmju un norobežojošo barjeru izvietošana Jelgavas valstspilsētas teritorijā pēc lietavu radītajiem postījumiem, zaļās zonas atjaunošanu, u. tml..
Par finansiālā pamatojuma dokumentiem
Izvērtējot Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iesniegtos finansiālā pamatojuma dokumentus, tika konstatēts, ka visās cietušo objektu apsekošanās piedalījās attiecīgās jomas speciālists un lielākoties katram apsekošanas aktam ir pievienotas cietušo objektu fotogrāfijas. Visi 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un lietavu laikā cietušie objekti ir Jelgavas valstspilsētas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esoši infrastruktūras objekti (iesniegtas pamatlīdzekļu uzskaites kartītes un zemesgrāmatu apliecības). Iesniegtas sertificētu speciālistu sagatavotas tāmes.
Par apdrošināšanu
Jelgavas valstspilsētas pašvaldība informē, ka 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā daļa cietušo infrastruktūras objektu bija apdrošināti. Līdz ar to pašvaldība iesniedza apdrošināšanas līgumus/apdrošināšanas polises, informāciju par pašvaldības apmaksāto apdrošināšanas prēmiju attiecīgajam gadam, apdrošināšanas pieteikumus, apdrošinātāja pieņemtos lēmumus un informāciju par izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām. Apdrošināšanas lēmumos norādīts, ka pašvaldība apdrošināšanas atlīdzību varēs saņemt arī par būvfirmas pieskaitāmajiem izdevumiem (virsizdevumi, peļņa, nodokļi), ja pēc remonta pabeigšanas tiks iesniegti attiecīgie dokumenti par remontdarbu izpildi un apmaksu. Līdz ar to pie apdrošinātāja izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības tiek attiecināmi arī izdevumi par virsizdevumiem, peļņu un nodokļiem. Tādējādi uzskatāms, ka pašvaldībai izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība ir 180 441 euro, kas veidojas saskaitot Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai izmaksāto apdrošinātāja atlīdzību 143 141 euro apmērā un aprēķinātos izdevumus par virsizdevumiem, peļņu un nodokļiem 37 300 euro (daļai cietušo objektu apdrošinātāja izmaksātā atlīdzība sedza zaudējumus pilnā apmērā). Ņemot vērā minēto, gadījumā, ja Jelgavas valstspilsētas pašvaldība nesaņems apdrošināšanas atlīdzību par attiecīgajiem izdevumiem, proti būvfirmas pieskaitāmajiem izdevumiem (virsizdevumi, peļņa, nodokļi), tad pašvaldība ir tiesīga pieprasīt minēto izdevumu segšanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, vēršoties VARAM ar attiecīgajiem pamatojuma dokumentiem.
Par pabalstiem iedzīvotājiem
Saskaņā ar Jelgavas valstspilsētas pašvaldības 2021. gada 23. septembra saistošajiem noteikumiem Nr.21-19 “Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis un sociālās palīdzības pabalsti Jelgavas valstspilsētas pašvaldībā” un pamatojoties uz Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes “Jelgavas socialo lietu pārvalde” lēmumiem, divām personām tika izmaksāti pabalsti krīzes situācijā 1 233 euro apmērā.
Par nepieciešamā finansējuma apmēru.
Saskaņā ar Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iesniegtajiem finansiālā pamatojuma dokumentiem, lai segtu/novērstu 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgo lietavu laikā radītos postījumus un kompensētu pašvaldības izdevumus, Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 2 260 407 euro apmērā (no šajā daļā iesniegtajiem kopējiem zaudējumiem 2 440 971 euro atņemta apdrošinātāja atlīdzība 180 441 euro un pašvaldības līdzfinansējums par pabalstiem krīzes situācijā 123 euro), tai skaitā:
- pašvaldības infrastruktūras objektu atjaunošanai – 2 259 297 euro,
- pabalstiem krīzes situācijā – 1 110 euro.
Saskaņā ar Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iesniegto informāciju, papildus jau iesniegtajam pieprasījumam no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” pašvaldība 2024. gadā plāno iesniegt pieprasījumu par citiem apdrošinātajiem objektiem, pēc tam, kad tiks izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība. Aprēķinātā zaudējumu kopsumma ir 687 998 euro, un vienreizēji sniegto atbalstu iedzīvotājiem individuālo dzīvojamo māju un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu atjaunošanai 825 000 euro apmērā (pašvaldībā joprojām notiek iesniegumu pieņemšana par atbalsta sniegšanu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kopīpašuma domājamo daļu atjaunošanai). Tādējādi Jelgavas valstspilsētas zaudējumu plānotā kopējā summa – 3 953 969 euro.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 421 47. punktu, lielu stihisku nelaimju gadījumā, ja radīto zaudējumu apmērs pārsniedz divus procentus no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par citiem līdzekļu piešķiršanas nosacījumiem pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem. Savukārt atbilstoši MK noteikumu Nr. 421 47.1 punktam, lielu stihisku nelaimju gadījumā, par izmaksātajiem pabalstiem Ministru kabinets arī var pieņemt lēmumu par citu pašvaldības līdzfinansējuma apmēru, bet ne mazāk kā 10 procentu apmērā.
Pamatojoties uz Jelgavas valstspilsētas pašvaldības 2024. gada 23. maija saistošajiem noteikumiem Nr.24-14 “Grozījumi Jelgavas valstspilsētas pašvaldības 2024. gada 20. februāra saistošajos noteikumos Nr.24-1 “Jelgavas valstspilsētas pašvaldības budžets 2024. gadam”[4] pamatbudžeta plānotie izdevumi ir 116 466 185 euro (kur nav iekļaujama sadaļa “Finansēšana”) un aprēķinātie divi procenti ir 2 329 324 euro. Līdz ar to Jelgavas valstspilsētas pašvaldība lūdz pieņemt lēmumu par citu pašvaldības līdzfinansējuma apmēru.
Ņemot vērā, ka Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā radīto zaudējumu paredzamais apmērs (3 953 969 euro) pārsniedz divus procentus no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā (2 329 324 euro), ir piemērojams nosacījums, ka Jelgavas valstspilsētas pašvaldība nenodrošina līdzfinansējumu par tās īpašumā vai valdījumā esošo objektu atjaunošanu. Savukārt par Jelgavas valstspilsētas pašvaldības izmaksātajiem pabalstiem krīzes situācijā ir piemērojams nosacījums, ka Jelgavas valstspilsētas pašvaldība nodrošina līdzfinansējumu 10 procentu apmērā (kas attiecināms uz visām šajā gadā iesniegtajām pieprasījuma daļām).
Tādējādi Jelgavas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu radīto zaudējumu novēršanai ir 123 euro, kas ir 10 procenti no Jelgavas valstspilsētas pašvaldības izmaksātajiem krīzes pabalstiem iedzīvotājiem.
Līdz ar to Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 2 260 407 euro apmērā, tai skaitā:
- pašvaldības infrastruktūras objektu atjaunošanai – 2 259 297 euro,
- pabalstiem krīzes situācijā – 1 110 euro.
[4] https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2024/06/Pamatbudzeta-izdevumu-kopsavilkums.pdf
4. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības pieprasījums (1. daļa)
Pamatojoties uz Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības iesniegto informāciju, 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā cieta vairāki pašvaldības īpašumā esoši infrastruktūras objekti, tai skaitā ēkas un būves (izglītības iestādes, kultūras centrs, bibliotēka, dzīvojamā ēka, nojume parkā un tūrisma centra saimniecības ēka).
Par finansiālā pamatojuma dokumentiem
Izvērtējot Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības iesniegtos finansiālā pamatojuma dokumentus, tika konstatēts, ka visās cietušo objektu apsekošanās piedalījās attiecīgās jomas speciālists un katram apsekošanas aktam ir pievienotas cietušo objektu fotogrāfijas. Visi 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un lietavu laikā cietušie objekti ir Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esoši infrastruktūras objekti (iesniegtas pamatlīdzekļu uzskaites kartītes un zemesgrāmatas izdrukas). Iesniegtas sertificētu speciālistu sagatavotas tāmes.
Par apdrošināšanu
Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība informē, ka 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā daļa cietušo infrastruktūras objektu bija apdrošināti. Līdz ar to pašvaldība iesniedza apdrošināšanas līgumus/apdrošināšanas polises, informāciju par pašvaldības apmaksāto apdrošināšanas prēmiju attiecīgajam gadam, apdrošināšanas pieteikumus, apdrošinātāja pieņemtos lēmumus un informāciju par izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām, atbilstoši kam tika konstatēts, ka Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība saņēma apdrošinātāja atlīdzību kopā 12 236 euro apmērā (no astoņiem apdrošinātajiem objektiem pieciem objektiem apdrošināšanas atlīdzība pilnībā sedza zaudējumus).
Par pabalstiem iedzīvotājiem
Saskaņā ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības 2021. gada 30. septembra saistošajiem noteikumiem Nr.42 „Par sociālās palīdzības pabalstiem Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā” un pamatojoties uz Jūrmalas labklājības pārvaldes lēmumu "Par vienreizēju pabalstu krīzes situācijā", vienai personai tika izmaksāts pabalsts krīzes situācijā 292 euro apmērā.
Par nepieciešamā finansējuma apmēru
Saskaņā ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības iesniegtajiem finansiālā pamatojuma dokumentiem, lai segtu/novērstu 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgo lietavu laikā radītos postījumus un kompensētu pašvaldības izdevumus, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 8 496 euro apmērā (no kopējiem zaudējumiem 20 732 euro atņemta apdrošinātāja atlīdzība 12 236 euro), tai skaitā:
- pašvaldības infrastruktūras objektu atjaunošanai – 8 204 euro,
- pabalstiem krīzes situācijā – 292 euro.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 421 47. punktu, pašvaldība pieprasījumā minētajiem objektiem (infrastruktūras objektiem), kas ir apdrošināti nodrošina līdzfinansējumu ne mazāk kā 25 procentu apmērā un līdzfinansējumā ietilpst objekta apdrošināšanas prēmija attiecīgajam gadam (1 694 euro), savukārt, saskaņā ar MK noteikumu Nr. 47.1 punktu, par izmaksātajiem pabalstiem – ne mazāk kā 50 procentu apmērā (146 euro). Līdz ar to Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 6 656 euro apmērā, tai skaitā:
- pašvaldības infrastruktūras objektu atjaunošanai – 6 510 euro,
- pabalstiem krīzes situācijā – 146 euro.
Saskaņā ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības iesniegto informāciju, papildus jau iesniegtajam pieprasījumam no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, pašvaldība 2024. gadā plāno iesniegt informāciju arī par citiem cietušajiem objektiem, kuru atjaunošanas izmaksas uz šo brīdi nav aprēķinātas.
5. Rīgas valstspilsētas pašvaldības pieprasījums
Pamatojoties uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības iesniegto informāciju, 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā cieta vairāki pašvaldības īpašumā esoši infrastruktūras objekti, tai skaitā ēkas un būves (izglītības iestādes, rotaļu kompleksa konstrukcijas, parka soliņi, teritoriju nožogojums, āra vingrošanas trenažieri), kā arī bojāts optiskā datu tīkla pārraides ievadkabelis un pilsētas video novērošanas sakaru kabelis.
Par finansiālā pamatojuma dokumentiem
Izvērtējot Rīgas valstspilsētas pašvaldības iesniegtos finansiālā pamatojuma dokumentus, tika konstatēts, ka visās cietušo objektu apsekošanās piedalījās attiecīgās jomas speciālists un katram apsekošanas aktam ir pievienotas cietušo objektu fotogrāfijas. Visi 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un lietavu laikā cietušie objekti ir Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esoši infrastruktūras objekti (iesniegtas pamatlīdzekļu uzskaites kartītes zemesgrāmatu izdrukas). Iesniegtas sertificētu speciālistu sagatavotas tāmes, par jau novērstajiem bojājumiem (optiskā datu tīkla pārraides ievadkabeli un pilsētas video novērošanas sakaru kabeli) iesniegti nodošanas – pieņemšanas akti.
Par apdrošināšanu
Rīgas valstspilsētas pašvaldība informē, ka 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā cietušie infrastruktūras objekti nebija apdrošināti un pašvaldībai par tiem nepienākas apdrošināšanas atlīdzība (par jauno, nesen remontēto būvju), garantiju remonti.
Par nepieciešamā finansējuma apmēru
Saskaņā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības iesniegtajiem finansiālā pamatojuma dokumentiem, lai segtu/novērstu 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgo lietavu laikā radītos postījumus, Rīgas valstspilsētas pašvaldībai kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 300 675 euro apmērā. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 421 47. punktu, pašvaldība pieprasījumā minētajiem objektiem (infrastruktūras objektiem) nodrošina līdzfinansējumu radīto zaudējumu novēršanai ne mazāk kā 30 procentu apmērā (90 202 euro). Līdz ar to Rīgas valstspilsētas pašvaldībai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 210 473 euro apmērā.
1. Alūksnes novada pašvaldības (pieprasījumu iesniedza 2024. gada 25. septembrī),
2. Dobeles novada pašvaldības (pieprasījumu iesniedza 2024. gada 3. septembrī),
3. Jelgavas valstspilsētas pašvaldības (pieprasījumu iesniedza 2024. gada 5. septembrī),
4. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības (pieprasījumu iesniedza 2024. gada 30. augustā),
5. Rīgas valstspilsētas pašvaldības (pieprasījumu iesniedza 2024. gada 2. septembrī).
Līdz 2024. gada 26. septembrim no VARAM puses tika izskatīti minēto pašvaldību pieprasījumi (tai skaitā papildus iesniegtie precizējumi un papildinājumi).
1. Alūksnes novada pašvaldības pieprasījums
Pamatojoties uz Alūksnes novada pašvaldības iesniegto informāciju, 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu (saskaņā ar SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” mājas lapā ieejamajiem datiem, 2024. gada 29. jūlijā novērojumu stacijā Alūksne fiksēts paaugstināts nokrišņu daudzums 66,50 mm) laikā cieta vairāki pašvaldības īpašumā esoši infrastruktūras objekti, tai skaitā transporta infrastruktūra (Alūksnes novada teritorijā esoši 17 autoceļi) un Alūksnes pilsētas lietus ūdens kanalizācijas sistēma (lietus ūdens kanalizācijas posms Lielā Ezera ielā 2, Alūksnē un lietus ūdens kanalizācijas kolektors Pils ielā 27 A, Alūksnē).
Par finansiālā pamatojuma dokumentiem
Izvērtējot Alūksnes novada pašvaldības iesniegtos finansiālā pamatojuma dokumentus, tika konstatēts, ka visās cietušo objektu apsekošanās piedalījās attiecīgās jomas speciālists un katram apsekošanas aktam ir pievienotas cietušo objektu fotogrāfijas. Visi 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un lietavu laikā cietušie objekti ir Alūksnes novada pašvaldības īpašumā vai valdījumā esoši infrastruktūras objekti (iesniegtas pamatlīdzekļu uzskaites kartītes un Alūksnes novada pašvaldības 2024. gada 25. septembra apliecinājums Nr. ANP/1-2/24/1594, ka lietus ūdens kanalizācijas maģistrālais kolektors, kas atrodas nekustamajā īpašumā ar kadastra Nr. 3601 015 2705 Pils ielā 27A, Alūksnē, Alūksnes novadā, ir Alūksnes pilsētas lietus ūdens kanalizācijas sistēmas sastāvdaļa, kas veic lietus ūdens novadīšanu uz ezeru no Alūksnes pilsētas centra ielām – Lielā Ezera ielas, Vidus ielas, Pils ielas, Brūža ielas). Alūksnes novada pašvaldības teritorijā esošo 17 autoceļu atjaunošanas darbi ir pabeigti, ko apliecina iesniegtie akti par izpildīto darbu pieņemšanu un rēķini. Savukārt par lietus ūdens kanalizācijas posma Lielā Ezera ielā 2, Alūksnē un lietus ūdens kanalizācijas kolektora Pils ielā 27 A, Alūksnē renovāciju iesniegtas tāmes, kuras pārbaudīja sertificēts būvinženieris. Papildus tam, Alūksnes novada pašvaldība iesniedza 2024. gada 26. septembra pašvaldības iestādes “SPODRA” paskaidrojumu (dokumenta Nr. SPO/1-6/24/104), ka veicot Alūksnes pilsētas ielu apsekošanu, iestādes būvinženieris šā gada 30. jūlijā konstatēja iesēdumu asfalta segumā Lielā Ezera ielas braucamajā daļā. Tika pieņemts lēmums pastiprināti novērot minēto vietu, 26. augustā iesēduma zonā atklājās iegruvums asfalta segumā. Līdz ar to tika pieņemts lēmums noņemt asfalta seguma kārtu un veikt grunts atrakšanu padziļinātas izpētes veikšanai. Atrokot tika konstatēts, ka izskalojuma rezultātā iegruvusi lietus ūdens kanalizācijas maģistrālā kanāla sienas konstrukcija un par konstatēto faktu sastādīts akts Nr. 2024 – 08. Apsekojot maģistrālo tīklu visā tā garumā, tika konstatēts augstākminētā tīkla iegruvums arī nekustamajā īpašumā Pils ielā 27A, Alūksnē un par šo faktu arī tika sastādīts akts Nr. 2024 – 07. Veicot padziļinātu apsekošanu secināts, ka arī šajā vietā novērojamas konstrukcijas izskalojuma pazīmes, kas rezultējās ar kolektora sienu sabrukšanu. Pēc abu vietu apskates un situācijas izpētes secinām, ka konstrukciju izskalojumu iemesls ir paaugstināts lietus ūdens plūsmas ātrums un apjoms, kas radies pēc stiprajām lietavām šā gada 28. un 29. jūlijā.
Par apdrošināšanu
Alūksnes novada pašvaldība informē, ka 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā cietušie infrastruktūras objekti nebija apdrošināti un pašvaldībai par tiem nepienākas apdrošināšanas atlīdzība (par jauno, nesen remontēto būvju), garantiju remonti.
Par nepieciešamā finansējuma apmēru
Saskaņā ar Alūksnes novada pašvaldības iesniegtajiem finansiālā pamatojuma dokumentiem, lai segtu/novērstu 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgo lietavu laikā radītos postījumus, Alūksnes novada pašvaldībai kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 82 628 euro apmērā. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 421 47. punktu, pašvaldība pieprasījumā minētajiem objektiem (infrastruktūras objektiem) nodrošina līdzfinansējumu radīto zaudējumu novēršanai ne mazāk kā 30 procentu apmērā (24 788 euro). Līdz ar to Alūksnes novada pašvaldībai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 57 840 euro apmērā.
2. Dobeles novada pašvaldības pieprasījums (1. daļa)
Pamatojoties uz Dobeles novada pašvaldības iesniegto informāciju, 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā cieta vairāki pašvaldības īpašumā esoši infrastruktūras objekti, tai skaitā transporta infrastruktūra (ceļi, pieturvietas paviljons, ielu apgaismojums), ēkas un būves (gājēju ceļa būve, pilsdrupu promenāde, teritoriju nožogojumi).
Par finansiālā pamatojuma dokumentiem
Izvērtējot Dobeles novada pašvaldības iesniegtos finansiālā pamatojuma dokumentus, tika konstatēts, ka visās cietušo objektu apsekošanās piedalījās attiecīgās jomas speciālists un katram apsekošanas aktam ir pievienotas cietušo objektu fotogrāfijas. Visi 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un lietavu laikā cietušie objekti ir Dobeles novada pašvaldības īpašumā vai valdījumā esoši infrastruktūras objekti (iesniegtas pamatlīdzekļu uzskaites kartītes). Lielākā daļa Dobeles novada pašvaldības infrastruktūras objektu, kas cieta 2024. gada 28. n 29. jūlija vērtas un spēcīgu lietavu laikā, atjaunošanas darbi ir pabeigti, ko apliecina iesniegtie akti par izpildīto darbu pieņemšanu, rēķini un maksājumu uzdevumi. Savukārt par atsevišķu objektu atjaunošanu, iesniegtas sertificētu speciālistu sagatavotas tāmes.
Par apdrošināšanu
Dobeles novada pašvaldība informē, ka 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā cietušie infrastruktūras objekti nebija apdrošināti un pašvaldībai par tiem nepienākas apdrošināšanas atlīdzība (par jauno, nesen remontēto būvju), garantiju remonti.
Par pabalstiem iedzīvotājiem
Saskaņā ar Dobeles novada pašvaldības 2021. gada 31. augusta saistošajiem noteikumiem Nr.6 “Par sociālās palīdzības pabalstiem Dobeles novadā” un pamatojoties uz Dobeles novada Sociālā dienesta komisijas sēžu protokollēmumiem, septiņām personām tika izmaksāti pabalsti krīzes situācijā 5 654 euro apmērā.
Par nepieciešamā finansējuma apmēru
Saskaņā ar Dobeles novada pašvaldības iesniegtajiem finansiālā pamatojuma dokumentiem, lai segtu/novērstu 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgo lietavu laikā radītos postījumus un kompensētu pašvaldības izdevumus, Dobeles novada pašvaldībai kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 35 689 euro apmērā, tai skaitā:
- pašvaldības infrastruktūras objektu atjaunošanai – 30 035 euro,
- pabalstiem krīzes situācijā – 5 654 euro.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 421 47. punktu, pašvaldība pieprasījumā minētajiem objektiem (infrastruktūras objektiem) nodrošina līdzfinansējumu radīto zaudējumu novēršanai ne mazāk kā 30 procentu apmērā (9 010 euro), savukārt, saskaņā ar MK noteikumu Nr. 47.1 punktu, par izmaksātajiem pabalstiem – ne mazāk kā 50 procentu apmērā (2 827 euro).
Līdz ar to Dobeles novada pašvaldībai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 23 852 euro apmērā, tai skaitā
- pašvaldības infrastruktūras objektu atjaunošanai – 21 025 euro,
- pabalstiem krīzes situācijā – 2 827 euro.
Saskaņā ar Dobeles pašvaldības iesniegto informāciju, papildus jau iesniegtajam pieprasījumam no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” pašvaldība 2024. gadā plāno iesniegt pieprasījumu par Dobeles Amatniecības vidusskolai 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu nodarītajiem postījumiem.
Par papildus nepieciešamo finansējumu 2025. gadā
Papildus Dobeles novada pašvaldība norāda, ka 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu ietekmes rezultātā nodarīti būtiski bojājumi Dobeles pilsdrupu promenādes gājēju celiņam Brīvības ielā 2C, Dobelē. Uzreiz pēc dabas stihijas tika veikti pagaidu darbi – bruģakmens seguma pārlikšana. Spēcīgās lietavas un lielais lietus ūdens daudzums strauji un lielos apmēros attīstīja gājēju promenādes celiņa bruģakmens seguma pamatnes bojājumus un izraisīja celiņa uzbēruma nogāzes grunts noslīdējumu. Promenāde atrodas Bērzes upes labajā krastā Dobeles pils teritorijā un tā ietilpst Valsts nozīmes kultūras pieminekļa “Dobeles pilskalns ar priekšpili un viduslaiku pils”, Nr.752 sastāvā. Teritoriju ik dienas izmanto vietējie iedzīvotāji un tūristi. Lai novērstu bojājumus, nepieciešams atjaunot gājēju celiņa pamatnes uzbērumu, veicot nogāzes papildu nostiprināšanas darbus un atjaunot celiņa bruģakmens segumu ievērojot normatīvajos aktos noteikto būvniecības procesu (nepieciešama ģeoloģiskā izpēte, projektēšana, būvdarbi). Dobeles novada pašvaldība norāda, ka ir uzsākts tehnisko noteikumu pieprasīšanas process būvniecības informācijas sistēmā, lai veiktu iepirkuma procedūru izsludinot projektēšanas darbu konkursu (provizoriskās izmaksas 20 000 euro). Pēc būvniecības ieceres projekta dokumentācijas izstrādes būs pieejama objekta atjaunošanas būvdarbu kontroltāme, līdz ar to arī kopējās izmaksas, lai varētu veikt attiecīgo būvdarbu iepirkuma procedūru (provizoriskās būvdarbu izmaksas svārstās robežās no 230 000 euro līdz 250 000 euro). Ņemot vērā laiku, kas nepieciešams projekta dokumentācijas sagatavošanai (tehniskie noteikumi), iepirkuma izsludināšanai, izvērtēšanai un projektēšanas līguma slēgšanai, projektēšanai un būvniecībai, secinām, ka 2024. gadā minētos darbus nav iespējams veikt. Līdz ar to Dobeles novada pašvaldība lūdz iespēju pieprasījumu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” Dobeles pilsdrupu promenādes gājēju celiņa Brīvības ielā 2C, Dobelē atjaunošanai iesniegt 2025. gadā.
3. Jelgavas valstspilsētas pašvaldības pieprasījums (1. daļa)
Pamatojoties uz Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iesniegto informāciju, 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā cieta vairāki pašvaldības īpašumā esoši infrastruktūras objekti, tai skaitā transporta un gājēju infrastruktūra (ielas, ceļi, ietves, gājēju promenāde, ielu apgaismojums, luksofori, ceļu satiksmes organizācijas līdzekļi, lietus ūdens kanalizācijas sistēma, meliorācijas sistēmas), ēkas un būves (izglītības iestādes, baznīcas tornis, medicīniskās atskurbtuves telpas, u. c.), kā arī bija nepieciešams veikt applūdušo teritoriju ūdens atsūknēšanu, pagaidu ceļazīmju un norobežojošo barjeru izvietošana Jelgavas valstspilsētas teritorijā pēc lietavu radītajiem postījumiem, zaļās zonas atjaunošanu, u. tml..
Par finansiālā pamatojuma dokumentiem
Izvērtējot Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iesniegtos finansiālā pamatojuma dokumentus, tika konstatēts, ka visās cietušo objektu apsekošanās piedalījās attiecīgās jomas speciālists un lielākoties katram apsekošanas aktam ir pievienotas cietušo objektu fotogrāfijas. Visi 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un lietavu laikā cietušie objekti ir Jelgavas valstspilsētas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esoši infrastruktūras objekti (iesniegtas pamatlīdzekļu uzskaites kartītes un zemesgrāmatu apliecības). Iesniegtas sertificētu speciālistu sagatavotas tāmes.
Par apdrošināšanu
Jelgavas valstspilsētas pašvaldība informē, ka 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā daļa cietušo infrastruktūras objektu bija apdrošināti. Līdz ar to pašvaldība iesniedza apdrošināšanas līgumus/apdrošināšanas polises, informāciju par pašvaldības apmaksāto apdrošināšanas prēmiju attiecīgajam gadam, apdrošināšanas pieteikumus, apdrošinātāja pieņemtos lēmumus un informāciju par izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām. Apdrošināšanas lēmumos norādīts, ka pašvaldība apdrošināšanas atlīdzību varēs saņemt arī par būvfirmas pieskaitāmajiem izdevumiem (virsizdevumi, peļņa, nodokļi), ja pēc remonta pabeigšanas tiks iesniegti attiecīgie dokumenti par remontdarbu izpildi un apmaksu. Līdz ar to pie apdrošinātāja izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības tiek attiecināmi arī izdevumi par virsizdevumiem, peļņu un nodokļiem. Tādējādi uzskatāms, ka pašvaldībai izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība ir 180 441 euro, kas veidojas saskaitot Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai izmaksāto apdrošinātāja atlīdzību 143 141 euro apmērā un aprēķinātos izdevumus par virsizdevumiem, peļņu un nodokļiem 37 300 euro (daļai cietušo objektu apdrošinātāja izmaksātā atlīdzība sedza zaudējumus pilnā apmērā). Ņemot vērā minēto, gadījumā, ja Jelgavas valstspilsētas pašvaldība nesaņems apdrošināšanas atlīdzību par attiecīgajiem izdevumiem, proti būvfirmas pieskaitāmajiem izdevumiem (virsizdevumi, peļņa, nodokļi), tad pašvaldība ir tiesīga pieprasīt minēto izdevumu segšanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, vēršoties VARAM ar attiecīgajiem pamatojuma dokumentiem.
Par pabalstiem iedzīvotājiem
Saskaņā ar Jelgavas valstspilsētas pašvaldības 2021. gada 23. septembra saistošajiem noteikumiem Nr.21-19 “Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis un sociālās palīdzības pabalsti Jelgavas valstspilsētas pašvaldībā” un pamatojoties uz Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes “Jelgavas socialo lietu pārvalde” lēmumiem, divām personām tika izmaksāti pabalsti krīzes situācijā 1 233 euro apmērā.
Par nepieciešamā finansējuma apmēru.
Saskaņā ar Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iesniegtajiem finansiālā pamatojuma dokumentiem, lai segtu/novērstu 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgo lietavu laikā radītos postījumus un kompensētu pašvaldības izdevumus, Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 2 260 407 euro apmērā (no šajā daļā iesniegtajiem kopējiem zaudējumiem 2 440 971 euro atņemta apdrošinātāja atlīdzība 180 441 euro un pašvaldības līdzfinansējums par pabalstiem krīzes situācijā 123 euro), tai skaitā:
- pašvaldības infrastruktūras objektu atjaunošanai – 2 259 297 euro,
- pabalstiem krīzes situācijā – 1 110 euro.
Saskaņā ar Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iesniegto informāciju, papildus jau iesniegtajam pieprasījumam no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” pašvaldība 2024. gadā plāno iesniegt pieprasījumu par citiem apdrošinātajiem objektiem, pēc tam, kad tiks izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība. Aprēķinātā zaudējumu kopsumma ir 687 998 euro, un vienreizēji sniegto atbalstu iedzīvotājiem individuālo dzīvojamo māju un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu atjaunošanai 825 000 euro apmērā (pašvaldībā joprojām notiek iesniegumu pieņemšana par atbalsta sniegšanu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kopīpašuma domājamo daļu atjaunošanai). Tādējādi Jelgavas valstspilsētas zaudējumu plānotā kopējā summa – 3 953 969 euro.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 421 47. punktu, lielu stihisku nelaimju gadījumā, ja radīto zaudējumu apmērs pārsniedz divus procentus no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par citiem līdzekļu piešķiršanas nosacījumiem pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem. Savukārt atbilstoši MK noteikumu Nr. 421 47.1 punktam, lielu stihisku nelaimju gadījumā, par izmaksātajiem pabalstiem Ministru kabinets arī var pieņemt lēmumu par citu pašvaldības līdzfinansējuma apmēru, bet ne mazāk kā 10 procentu apmērā.
Pamatojoties uz Jelgavas valstspilsētas pašvaldības 2024. gada 23. maija saistošajiem noteikumiem Nr.24-14 “Grozījumi Jelgavas valstspilsētas pašvaldības 2024. gada 20. februāra saistošajos noteikumos Nr.24-1 “Jelgavas valstspilsētas pašvaldības budžets 2024. gadam”[4] pamatbudžeta plānotie izdevumi ir 116 466 185 euro (kur nav iekļaujama sadaļa “Finansēšana”) un aprēķinātie divi procenti ir 2 329 324 euro. Līdz ar to Jelgavas valstspilsētas pašvaldība lūdz pieņemt lēmumu par citu pašvaldības līdzfinansējuma apmēru.
Ņemot vērā, ka Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā radīto zaudējumu paredzamais apmērs (3 953 969 euro) pārsniedz divus procentus no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā (2 329 324 euro), ir piemērojams nosacījums, ka Jelgavas valstspilsētas pašvaldība nenodrošina līdzfinansējumu par tās īpašumā vai valdījumā esošo objektu atjaunošanu. Savukārt par Jelgavas valstspilsētas pašvaldības izmaksātajiem pabalstiem krīzes situācijā ir piemērojams nosacījums, ka Jelgavas valstspilsētas pašvaldība nodrošina līdzfinansējumu 10 procentu apmērā (kas attiecināms uz visām šajā gadā iesniegtajām pieprasījuma daļām).
Tādējādi Jelgavas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu radīto zaudējumu novēršanai ir 123 euro, kas ir 10 procenti no Jelgavas valstspilsētas pašvaldības izmaksātajiem krīzes pabalstiem iedzīvotājiem.
Līdz ar to Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 2 260 407 euro apmērā, tai skaitā:
- pašvaldības infrastruktūras objektu atjaunošanai – 2 259 297 euro,
- pabalstiem krīzes situācijā – 1 110 euro.
[4] https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2024/06/Pamatbudzeta-izdevumu-kopsavilkums.pdf
4. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības pieprasījums (1. daļa)
Pamatojoties uz Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības iesniegto informāciju, 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā cieta vairāki pašvaldības īpašumā esoši infrastruktūras objekti, tai skaitā ēkas un būves (izglītības iestādes, kultūras centrs, bibliotēka, dzīvojamā ēka, nojume parkā un tūrisma centra saimniecības ēka).
Par finansiālā pamatojuma dokumentiem
Izvērtējot Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības iesniegtos finansiālā pamatojuma dokumentus, tika konstatēts, ka visās cietušo objektu apsekošanās piedalījās attiecīgās jomas speciālists un katram apsekošanas aktam ir pievienotas cietušo objektu fotogrāfijas. Visi 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un lietavu laikā cietušie objekti ir Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esoši infrastruktūras objekti (iesniegtas pamatlīdzekļu uzskaites kartītes un zemesgrāmatas izdrukas). Iesniegtas sertificētu speciālistu sagatavotas tāmes.
Par apdrošināšanu
Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība informē, ka 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā daļa cietušo infrastruktūras objektu bija apdrošināti. Līdz ar to pašvaldība iesniedza apdrošināšanas līgumus/apdrošināšanas polises, informāciju par pašvaldības apmaksāto apdrošināšanas prēmiju attiecīgajam gadam, apdrošināšanas pieteikumus, apdrošinātāja pieņemtos lēmumus un informāciju par izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām, atbilstoši kam tika konstatēts, ka Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība saņēma apdrošinātāja atlīdzību kopā 12 236 euro apmērā (no astoņiem apdrošinātajiem objektiem pieciem objektiem apdrošināšanas atlīdzība pilnībā sedza zaudējumus).
Par pabalstiem iedzīvotājiem
Saskaņā ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības 2021. gada 30. septembra saistošajiem noteikumiem Nr.42 „Par sociālās palīdzības pabalstiem Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā” un pamatojoties uz Jūrmalas labklājības pārvaldes lēmumu "Par vienreizēju pabalstu krīzes situācijā", vienai personai tika izmaksāts pabalsts krīzes situācijā 292 euro apmērā.
Par nepieciešamā finansējuma apmēru
Saskaņā ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības iesniegtajiem finansiālā pamatojuma dokumentiem, lai segtu/novērstu 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgo lietavu laikā radītos postījumus un kompensētu pašvaldības izdevumus, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 8 496 euro apmērā (no kopējiem zaudējumiem 20 732 euro atņemta apdrošinātāja atlīdzība 12 236 euro), tai skaitā:
- pašvaldības infrastruktūras objektu atjaunošanai – 8 204 euro,
- pabalstiem krīzes situācijā – 292 euro.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 421 47. punktu, pašvaldība pieprasījumā minētajiem objektiem (infrastruktūras objektiem), kas ir apdrošināti nodrošina līdzfinansējumu ne mazāk kā 25 procentu apmērā un līdzfinansējumā ietilpst objekta apdrošināšanas prēmija attiecīgajam gadam (1 694 euro), savukārt, saskaņā ar MK noteikumu Nr. 47.1 punktu, par izmaksātajiem pabalstiem – ne mazāk kā 50 procentu apmērā (146 euro). Līdz ar to Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 6 656 euro apmērā, tai skaitā:
- pašvaldības infrastruktūras objektu atjaunošanai – 6 510 euro,
- pabalstiem krīzes situācijā – 146 euro.
Saskaņā ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības iesniegto informāciju, papildus jau iesniegtajam pieprasījumam no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, pašvaldība 2024. gadā plāno iesniegt informāciju arī par citiem cietušajiem objektiem, kuru atjaunošanas izmaksas uz šo brīdi nav aprēķinātas.
5. Rīgas valstspilsētas pašvaldības pieprasījums
Pamatojoties uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības iesniegto informāciju, 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā cieta vairāki pašvaldības īpašumā esoši infrastruktūras objekti, tai skaitā ēkas un būves (izglītības iestādes, rotaļu kompleksa konstrukcijas, parka soliņi, teritoriju nožogojums, āra vingrošanas trenažieri), kā arī bojāts optiskā datu tīkla pārraides ievadkabelis un pilsētas video novērošanas sakaru kabelis.
Par finansiālā pamatojuma dokumentiem
Izvērtējot Rīgas valstspilsētas pašvaldības iesniegtos finansiālā pamatojuma dokumentus, tika konstatēts, ka visās cietušo objektu apsekošanās piedalījās attiecīgās jomas speciālists un katram apsekošanas aktam ir pievienotas cietušo objektu fotogrāfijas. Visi 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un lietavu laikā cietušie objekti ir Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esoši infrastruktūras objekti (iesniegtas pamatlīdzekļu uzskaites kartītes zemesgrāmatu izdrukas). Iesniegtas sertificētu speciālistu sagatavotas tāmes, par jau novērstajiem bojājumiem (optiskā datu tīkla pārraides ievadkabeli un pilsētas video novērošanas sakaru kabeli) iesniegti nodošanas – pieņemšanas akti.
Par apdrošināšanu
Rīgas valstspilsētas pašvaldība informē, ka 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā cietušie infrastruktūras objekti nebija apdrošināti un pašvaldībai par tiem nepienākas apdrošināšanas atlīdzība (par jauno, nesen remontēto būvju), garantiju remonti.
Par nepieciešamā finansējuma apmēru
Saskaņā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības iesniegtajiem finansiālā pamatojuma dokumentiem, lai segtu/novērstu 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgo lietavu laikā radītos postījumus, Rīgas valstspilsētas pašvaldībai kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 300 675 euro apmērā. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 421 47. punktu, pašvaldība pieprasījumā minētajiem objektiem (infrastruktūras objektiem) nodrošina līdzfinansējumu radīto zaudējumu novēršanai ne mazāk kā 30 procentu apmērā (90 202 euro). Līdz ar to Rīgas valstspilsētas pašvaldībai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 210 473 euro apmērā.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā pašvaldību līdz 2024. gada 25. septembrim iesniegtos pieprasījumus finanšu līdzekļu piešķiršanai no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", tai skaitā finansiālā pamatojuma dokumentus, VARAM sagatavoja Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" (turpmāk - Rīkojuma projekts), kas paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt VARAM finansējumu 2 559 228 euro apmērā pārskaitīšanai pašvaldībām, lai segtu izdevumus saistībā ar 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā radīto postījumu novēršanu pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem un kompensētu pašvaldību izdevumus par iedzīvotājiem izmaksātajiem pabalstiem krīzes situācijā pašvaldību teritorijās, tai skaitā:
1. Alūksnes novada pašvaldībai - 57 840 euro,
2. Dobeles novada pašvaldībai - 23 852 euro,
3. Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai – 2 260 407 euro,
4. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai - 6 656 euro,
5. Rīgas valstspilsētas pašvaldībai - 210 473 euro.
Rīkojuma projekta protokollēmuma 3. punkts noteic, ka saskaņā ar MK noteikumu Nr. 421 47. punktu, kas paredz lielu stihisku nelaimju gadījumā, ja radīto zaudējumu apmērs pārsniedz divus procentus no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par citiem līdzekļu piešķiršanas nosacījumiem, noteikt, ka Jelgavas valstspilsētas pašvaldība nenodrošina līdzfinansējumu par 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā radīto postījumu novēršanu pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 421 47.1 punktu, kas paredz lielu stihisku nelaimju gadījumā, ja radīto zaudējumu apmērs pārsniedz divus procentus no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par citu pašvaldības līdzfinansējuma apmēru – ne mazāk kā 10 procentu apmērā, noteikt, ka Jelgavas valstspilsētas pašvaldība nodrošina līdzfinansējumu 10 procentu apmērā par 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu rezultātā sniegto atbalstu iedzīvotājiem mājokļu atjaunošanai un izmaksātajiem pabalstiem krīzes situācijā.
Rīkojuma projekta protokollēmuma 4. punkts noteic, ka Dobeles novada pašvaldības pieprasījums 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā cietušās Dobeles pilsdrupu promenādes gājēju celiņa Brīvības ielā 2C, Dobelē atjaunošanai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", atbilstoši normatīvo aktu prasībām, izskatīšanai Ministru kabinetā tiks virzīts 2025. gadā, pēc Dobeles novada pašvaldības attiecīgus finansiālā pamatojuma dokumentu iesniegšanas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai.
1. Alūksnes novada pašvaldībai - 57 840 euro,
2. Dobeles novada pašvaldībai - 23 852 euro,
3. Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai – 2 260 407 euro,
4. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai - 6 656 euro,
5. Rīgas valstspilsētas pašvaldībai - 210 473 euro.
Rīkojuma projekta protokollēmuma 3. punkts noteic, ka saskaņā ar MK noteikumu Nr. 421 47. punktu, kas paredz lielu stihisku nelaimju gadījumā, ja radīto zaudējumu apmērs pārsniedz divus procentus no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par citiem līdzekļu piešķiršanas nosacījumiem, noteikt, ka Jelgavas valstspilsētas pašvaldība nenodrošina līdzfinansējumu par 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā radīto postījumu novēršanu pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 421 47.1 punktu, kas paredz lielu stihisku nelaimju gadījumā, ja radīto zaudējumu apmērs pārsniedz divus procentus no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par citu pašvaldības līdzfinansējuma apmēru – ne mazāk kā 10 procentu apmērā, noteikt, ka Jelgavas valstspilsētas pašvaldība nodrošina līdzfinansējumu 10 procentu apmērā par 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu rezultātā sniegto atbalstu iedzīvotājiem mājokļu atjaunošanai un izmaksātajiem pabalstiem krīzes situācijā.
Rīkojuma projekta protokollēmuma 4. punkts noteic, ka Dobeles novada pašvaldības pieprasījums 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā cietušās Dobeles pilsdrupu promenādes gājēju celiņa Brīvības ielā 2C, Dobelē atjaunošanai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", atbilstoši normatīvo aktu prasībām, izskatīšanai Ministru kabinetā tiks virzīts 2025. gadā, pēc Dobeles novada pašvaldības attiecīgus finansiālā pamatojuma dokumentu iesniegšanas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Pašvaldību iedzīvotāji
Ietekmes apraksts
Dabas stihijas laikā tika bojāti vairāki pašvaldību infrastruktūras objekti, kas ietekmē pašvaldību iedzīvotāju ikdienu.
Juridiskās personas
- Alūksnes novada pašvaldība, Dobeles novada pašvaldība, Jelgavas valstspilsētas pašvaldība, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība un Rīgas valstspilsētas pašvaldība.
Ietekmes apraksts
Pašvaldībām jāatjauno dabas stihijas laikā cietušos infrastruktūras objektus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
2 559 228
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
2 559 228
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-2 559 228
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-2 559 228
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
2 559 228
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Ekonomiskās klasifikācijas kods 7460 “Pārējie valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti pašvaldībām”, atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 27. decembra noteikumiem Nr. 1031 “Noteikumi par budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām”.
Pašvaldību pieprasītā finansējuma apkopojums pieejams papildu dokumentos.
Pašvaldību iesniegtie finansiālā pamatojuma dokumenti iesniegti Finanšu ministrijai.
Pašvaldību pieprasītā finansējuma apkopojums pieejams papildu dokumentos.
Pašvaldību iesniegtie finansiālā pamatojuma dokumenti iesniegti Finanšu ministrijai.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Rīkojuma projekts paredz finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" katrai pašvaldībai par visiem atbalsta veidiem kopā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Ar Rīkojuma projektu neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Līdz ar to sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes rīkojuma projekta izstrādē netika organizētas (Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5. punkts).
Vienlaikus norādāms, ka minētais rīkojuma projekts un tā anotācija pēc to iekļaušanas attiecīgās Ministru kabineta sēdē izskatāmo jautājumu sarakstā būs publiski pieejams Ministru kabineta tīmekļvietnē www.mk.gov.lv sadaļās Ministru kabineta sēdes un Tiesību aktu projekti, kur ar tiem varēs iepazīties jebkurš interesents.
Vienlaikus norādāms, ka minētais rīkojuma projekts un tā anotācija pēc to iekļaušanas attiecīgās Ministru kabineta sēdē izskatāmo jautājumu sarakstā būs publiski pieejams Ministru kabineta tīmekļvietnē www.mk.gov.lv sadaļās Ministru kabineta sēdes un Tiesību aktu projekti, kur ar tiem varēs iepazīties jebkurš interesents.
6.4. Cita informācija
Rīkojuma projekta papildu dokumentiam ir ierobežotas pieejamības statuss. Pamats – Fizisko personu datu apstrādes likuma 25. pants. Minētajiem Rīkojuma projekta papildu dokumentiem ierobežotas pieejamības statuss saglabājams arī pēc izskatīšanas Ministru kabineta sēdē.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- Finanšu ministrija
- Alūksnes novada pašvaldība, Dobeles novada pašvaldība, Jelgavas valstspilsētas pašvaldība, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība un Rīgas valstspilsētas pašvaldība.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Dabas stihijas laikā radītie postījumi tiks novērsti, tai skaitā atjaunota bojātā transporta infrastruktūra, lai nodrošinātu drošu pārvietošanos pašvaldību teritorijā kā gājējiem, tā arī transportlīdzekļiem.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Saskaņā ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā cietušajām personām tika izmaksāti pabalsti krīzes situācijā.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi