25-TA-607: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 11. aprīļa noteikumos Nr. 190 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.1. reformu un investīciju virziena "Emisiju samazināšana transporta sektorā" 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz:
1) Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.3 panta pirmo un otro daļu;
2) Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr.621 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība” 2.2. apakšpunktu, kas nosaka, ka nozares ministrija nodrošina un īsteno Atveseļošanas fonda plāna ietvaros resorā plānotās reformas un investīcijas.
3) Ministru kabineta 2025.gada 10.jūnija sēdes protokollēmuma (prot.Nr.23 51. §) 6.punktu.
1) Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.3 panta pirmo un otro daļu;
2) Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr.621 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība” 2.2. apakšpunktu, kas nosaka, ka nozares ministrija nodrošina un īsteno Atveseļošanas fonda plāna ietvaros resorā plānotās reformas un investīcijas.
3) Ministru kabineta 2025.gada 10.jūnija sēdes protokollēmuma (prot.Nr.23 51. §) 6.punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Precizēt Ministru kabineta 2023. gada 11. aprīļa noteikumus Nr.190 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.1. reformu un investīciju virziena "Emisiju samazināšana transporta sektorā" 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā"" (turpmāk - noteikumu projekts) īstenošanas noteikumi".
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Noteikumu projekta grozījumi attiecībā uz pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas finansējuma saņēmēju VAS "Latvijas dzelzceļš".
Atbilstoši Ministru kabineta 2023.gada 11.aprīļa noteikumos Nr.190 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.1. reformu un investīciju virziena "Emisiju samazināšana transporta sektorā" 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā"" (turpmāk - MK noteikumi Nr.190) noteiktajam VAS “Latvijas dzelzceļš” (turpmāk – LDz) ir finansējuma saņēmējs pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros un īsteno Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda (turpmāk - AF) finansēto investīciju projektu Nr.1.1.1.1.i.2/1/23/I/CFLA/001 “Dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizācija un attīstība” (turpmāk - Projekts).
Līgums par Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda projekta Nr.1.1.1.1.i.2/1/23/I/CFLA/001 īstenošanu (turpmāk – Līgums par projekta īstenošanu) starp LDz un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (turpmāk – Aģentūra) tika noslēgts 2024.gada 28.februārī. Projekta ietvaros ir noslēgti trīs iepirkuma līgumi - 2024.gada 28.februārī līgums Nr.L-359/2024 “Dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizācija un attīstība: būvniecība”, ” ar PS "NORDES BŪVE & BCC" 2024.gada 29.februārī ar SIA "Firma L4" noslēgts iepirkuma līgums Nr.L-362/2024 “Dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizācija un attīstība: būvuzraudzība” un 2025.gada 20.augustā ar SIA “ALSTOM Baltics” līgums Nr.L-1166/2025 “Dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizācija un attīstība: mikroprocesoru centralizācijas un mikroprocesoru dispečeru centralizācijas sistēmu modifikācija”.
Projekta ietvaros šobrīd ir izstrādāti visi 17 būvprojekti, ir saņemtas atļaujas uzsākt būvdarbus un aktīvi notiek 2021būvdarbi.
Kontakttīkla izbūve dzelzceļa līnijas “Rīga Pasažieru – Tukums II” posmā “Imanta – Sloka” un Zemitānu stacijā nav tehnoloģiski iespējama neietekmējot vilcienu kustību, t.sk. pasažieru pārvadājumus. Ņemot vērā to, ka vasaras sezonā līnijā “Rīga Pasažieru – Tukums II” ir ļoti intensīva pasažieru plūsma, būvdarbu veicējs sadarbībā ar LDz posmam “Imanta-Sloka” ir izstrādājis būvdarbu veikšanas grafiku, lai maksimāli mazinātu negatīvo ietekmi uz pasažieru pārvadājumiem aktīvajā sezonā, tai skaitā pasažieru plūsmas apjomu, vienlaicīgi ievērojot vilcienu kustības nepārtrauktību un nepasliktinot satiksmes drošību. Izstrādātais grafiks paredzēja veikt darbus, kas būtiski ietekmē pasažieru pārvadājumus laikā no 2025.gada 15.septembra līdz 2026.gada 21.aprīlim. Ņemot vērā, ka uzņēmējs ir informējis LDz par tā apakšuzņēmēja darba plāna laika grafika novirzēm, plānotie dzelzceļa kontakttīkla nomaiņas darbi paredzēti ar aptuvenu 3 nedēļu nobīdi (t.i. no 03.10.2025.gada 3.oktobra) LDz kā pasūtītājs ir saskaņojis darba laika grafika korekciju, taču projekta mērķu sasniegšanai pilnā apmērā tiek rosināts pagarināt pirmās atlases kārtas attiecināmības termiņu - tas ir, līdz 2026.gada 31.augustam), lai kontakttīkla nomaiņa tiktu veikta, maksimāli mazāk ietekmējot pasažieru kustību un radot pēc iespējas mazāk neērtības pasažieriem.Alternatīvi pilnībā būtu jāslēdz satiksme vairākos posmos, kas radītu pasažieriem ļoti būtiskus apgrūtinājumus, kā arī dārgākas izmaksas speciāli norīkotajiem autobusiem, ilgāk pavadot tiem ceļā uz Rīgu/ Jūrmalu.
Šajā laika posmā būs nepieciešams nodrošināt autobusa pārvadājumus maršrutos Asari – Ķemeri, Tukums I – Tukums II, Majori – Sloka, Priedaine – Sloka, Zolitūde - Dubulti – Sloka un Zolitūde - Priedaine pilnība vai daļēji pārtraucot vilcienu satiksmi un nodrošinot to ar autobusu pārvadājumiem, tādējādi neietekmējot pasažieru pārvadājumu plūsmu aktīvajā sezonā. Pēc šo darbu pabeigšanas ir jāsakārto būvlaukumi, jāveic pārbaudes un jānodod būvobjekti ekspluatācijā.
Iepriekšminētie apstākļi ir ietekmējuši būvdarbu izpildes termiņu, kā rezultātā ir aizkavējusies būvniecība un ir augsts risks līdz 2026.gada 31.martam nesasniegt mērķrādītāju “izveidoto elektrificēto dzelzceļa līniju un modernizēto esošo dzelzceļa līniju garums pasažieru pārvadāšanai – 100 km.”
Ņemot vērā būvniecības perioda ilgumu, sezonalitāti un nepieciešamību maksimāli samazināt ietekmi uz dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem, ir nepieciešams pagarināt Projekta īstenošanas termiņu līdz 2026.gada 31.augustam, nepārsniedzot Padomes 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmumā (ES) 2021/1003, ar ko apstiprina Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējumu, noteikto termiņu.
Atbilstoši Dzelzceļa likumam un Ministru kabineta 2023.gada 28.novembra noteikumiem Nr.680 “Dzelzceļa ekspluatācijas noteikumi”, LDz kā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir jānodrošina dzelzceļa pārvadājumu pasūtījumi un tā būtiskā funkcija ir lēmumu pieņemšana par jaudas sadali, vilcienu ceļu iedalīšanu, tai skaitā gan par piekļuves noteikšanu un novērtēšanu, gan par atsevišķu vilcienu ceļu iedalīšanu. Projekta ietvaros būvdarbi notiek pie nepārtrauktas vilcienu kustības, taču atsevišķu būvdarbu veikšanas laikā var tikt ietekmēts vilcienu kustības grafiks un regulārie pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu. Piemēram, sliežu ceļu modernizācijas un pārbūves, kā arī kontakttīkla demontāžas un jauna kontakttīkla izbūves gadījumā var tikt uz laiku pārtraukta elektrovilcienu kustība, aizstājot tos ar dīzeļvilcieniem, kā arī atsevišķos gadījumos var tikt pilnībā pārtraukta vilcienu kustībā, aizstājot vilcienu pasažieru pārvadājumus ar autobusiem. Šādi ierobežojumi un vilcienu kustības pārtraukumi projektos rodas, jo būvdarbu norises laikā atsevišķos gadījumos dzelzceļa infrastruktūra nevar tikt ekspluatēta, kamēr netiek pilnībā pabeigta jaunas infrastruktūras izbūve.
Līdz ar to, lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumu nepārtrauktību, noteikumu projekts tiek papildināts ar 13.15.apakšpunktu, kurā kā attiecināmās izmaksas tiek iekļautas izmaksas, kas var rasties būvdarbu veikšanas laikā trešajām pusēm saistībā ar vilcienu kustības ierobežojumiem vai pārtraukumiem.
Lai tiktu nodrošināta sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamība un nepārtrauktība reģionālās nozīmes dzelzceļa maršrutos starp VSIA “Autotransporta direkcija” un AS “Pasažieru vilciens”, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.oktobra regulas (EK) Nr.1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes regulu (EEK) Nr.1191/69 un Padomes regulu (EEK) Nr.1107/70 (turpmāk - Regula Nr.1370/2007) 5.panta 4a. punktu un Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 8. panta trešo un septīto daļu, ir noslēgts Līgums par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālās nozīmes maršrutos pa dzelzceļu Nr.PV339-24 (ATD reģistrācijas nr.ATD/ST-2024/_/PV) (turpmāk – Līgums). Minētā Līguma ietvaros AS “Pasažieru vilciens” cita starpā ir apņēmusies sniegt nepārtrauktus sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos pa dzelzceļu šajā Līgumā, tā pielikumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā.
Minētie vilcienu kustības ierobežojumi nozīmē, ka pasažieriem būtiski tiks samazināta vai netiks nodrošināta sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamība un nepārtrauktība.
Sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamības un nepārtrauktības nodrošināšana izskatāmajā gadījumā nozīmē, ka AS “Pasažieru vilciens” būtu jānodrošina vilcieniem alternatīvs jeb aizvietojošs transports un to paredz arī noslēgtā Līguma nosacījumi, kas nosaka, ka atsevišķos izņēmuma gadījumos (piemēram, infrastruktūras nepieejamības gadījumā), lai tiktu nodrošināta sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamība un nepārtrauktība, AS “Pasažieru vilciens” ir tiesīgs pakalpojumus pa dzelzceļu aizvietot ar alternatīvo transportu, piemēram, autobusu reisiem.
Lai nodrošinātu efektīvu AS “Pasažieru vilciens” finanšu līdzekļu izmantošanu un sasniegtu iepirkuma mērķi, lai tiktu noskaidrots pakalpojuma sniedzējs, kurš AS “Pasažieru vilciens” nodrošinās aizvietojošo transportu (autobusu pārvadātājs), tiek rīkoti vairāki secīgi iepirkumi, ņemot vērā vilcienu kustības ierobežojumus attiecīgajā būvniecības etapā, piemērojot iepirkuma procedūru – atklāts konkurss. Atklāta konkursa rezultātā tiek slēgts divpusējs līgums: AS “Pasažieru vilciens” un autobusu pārvadātājs, kurā pakalpojuma pasūtītājs un pakalpojuma finansētājs būtu AS “Pasažieru vilciens”, pakalpojuma izpildītājs - konkursā izvēlētais autobusu pārvadātājs.
Regula Nr.1370/2007 nosaka, ka jebkurai kompensācijas shēmai ir jānovērš pārmērīga kompensācija un saņemtā kompensācija nevar pārsniegt sabiedriskā pakalpojuma tīro finansiālo ietekmi. Proti, kompensācija nevar būt lielāka par summu, kas atbilst neto finanšu ietekmei, kura ir vienāda ar kopējo ietekmi – pozitīvu vai negatīvu –, kāda sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību ievērošanai ir uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja ieņēmumiem un izmaksām. Lai tiktu ievērotas Regulas Nr.1370/2007 prasības, netiktu veikta pārkompensācija, tai skaitā izvairoties no dubultās kompensācijas riska, un AS “Pasažieru vilciens” tiktu nosegta tā tīrā finansiālā ietekme, autobusu pakalpojuma apmaksas kontekstā tiek nodibināts ar autobusu pārvadātāju līgumisko attiecību modelis, kura pamatā ir autobusu pārvadātāja atklāta konkursa kārtībā piedāvātā līgumcena reiz ar autobusu faktiski veiktais nobraukums. Piemēram, ja autobusu pārvadātā piedāvātā līgumcena ir 1,00 EUR/km un faktiski tiek veikti 100 km, tad AS “Pasažieru vilciens” samaksā autobusu pārvadātājam 100 EUR (1,00 EUR/km × 100 km).
Ņemot vērā apstākli, ka saskaņā ar 2005.gada 21.decembrī starp AS “Pasažieru vilciens” un LDz noslēgto līgumu par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, LDz ir apņēmies nodrošināt AS “Pasažieru vilciens” piekļuvi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai pasažieru pārvadājumu veikšanai norādītajos sliežu ceļu iecirkņos, un, ja šis pakalpojums netiek nodrošināts, LDz ir atbildīgs par AS “Pasažieru vilciens” radītajiem zaudējumiem, pamatojoties uz šo līgumu. Tādējādi LDz īstenotā projekta ietvaros tiktu nosegtas AS “Pasažieru vilciens” izmaksas, kas saistītas ar alternatīvā transporta izmantošanu, ja dzelzceļa infrastruktūra nav pieejama. Šajā gadījumā, pamatojoties uz AS “Pasažieru vilciens” izrakstīto rēķinu, LDz veiktu maksājumu AS “Pasažieru vilciens” par autobusu pakalpojumu izmantošanu, kā norādīts iepriekš minētajā piemēra kontekstā 100 EUR. Secīgi saskaņā ar starp VSIA “Autotransporta direkcija” un AS “Pasažieru vilciens” noslēgto līgumu, no LDz saņemtie maksājumi par autobusu pārvadājumiem tiks ieskaitīti AS “Pasažieru vilciens” ieņēmumos, ko tā gūst Līguma ietvaros.
Pašreizējais normatīvais regulējums nosaka, ka LDz kopējais piešķirtā avansa un starpposma maksājumu apmērs nevar pārsniegt 90%, kas rada ievērojamu finanšu slogu. Šobrīd LDz nav pieejami brīvi finanšu līdzekļi, jo LDz saņem finansējumu dotāciju veidā no valsts budžeta tikai saimnieciskās darbības nodrošināšanai, kā arī ir uzņēmusies apjomīgas kredītsaistības un bez šī projekta arī īsteno vairākus citus finansiāli apjomīgus Eiropas Savienības līdzfinansētus un citus dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektus. Līdz ar to tiek precizēti noteikumu projekta nosacījumi attiecībā uz avansa maksājumu saņemšanu.
Ņemot vērā, ka ar Ministru kabineta 2025.gada 18.februāra noteikumiem Nr.110 "Grozījumi Ministru kabineta 2023.gada 11.aprīļa noteikumos Nr.190 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.1. reformu un investīciju virziena "Emisiju samazināšana transporta sektorā" 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.1.i.2. un 1.1.1.1.i.3. saistīto pasākumu īstenošanas noteikumi" iznākuma rādītājs tika precizēts no 70 km uz 100 km, noteikumu projekta 2.punktā norādītais investīcijas mērķa posms "Rīga – Priedaine" ir jāprecizē uz "Rīga – Sloka", kas atbilst noteikumu projekta 4.1.apakšpunktā sasniedzamajam mērķim – 100 km.
Ar noteikumu projektu plānots paplašināt MK noteikumu Nr.190 2.punktā minēto dzelzceļa līniju tvērumu, bet nemainot AF reformas - Rīgas metropoles areāla tvērumu kas ir noteikts AF plānā, proti, noteiktos koridorus: Rīga - Carnikava – Saulkrasti (Rīga – Salacgrīva ) 2. Rīgas centrs – Dreiliņi (Rīga – Ropaži) 3. Rīga - Ogre – Jēkabpils) 4. Rīga – Tukums 5. Rīga – Bolderāja (Rīga – Daugavgrīva). Paplašinājums ļauj pirmās atlases kārtas ietvaros attiecināt LDz esošo kapitālieguldījumu projektus (kuru būvniecība vēl nav pabeigta, bet plānota AF attiecināmības ietvaros) Rīgas metropoles dzelzceļa sistēmas zaļināšanai un dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai šajā areālā (piem., trokšņu sienas izbūve pie dzelzceļa stacijas “Šķirotava” nolūkā samazināt trokšņu radītās emisijas Rīgas apkaimes iedzīvotājiem, Daugavas (dzelzceļa) kontakttīkla modernizācija nolūkā nodrošināt vilcienu kustībai drošu satiksmi, u.c.). Paplašinātā tvēruma iekļaujošo kapitālieguldījumu segšanas avots ir pirmās atlases kārtas Projekta darbu realizācijas ietvaros prognozētais ietaupījums.
Tāpat noteikumu projekts paredz noteikt, ka projektu iesniegumu atlases kārtas finansējuma saņēmējs LDz var paredzēt projekta vadības personāla izmaksas, kuras plānotas kā viena izmaksu pozīcija, piemērojot vienoto izmaksu likmi finansējuma saņēmējam veido 0.8 % procentu apmērā jeb 600 000 euro (esošā finansējuma ietvaros) no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām.
Aprēķina pamatā ir plānotais projektā iesaistītā personāla darba laiks, pārvērsts slodzēs, vadoties pēc tā, cik liela darbaspēka iesaiste un kādu speciālistu iesaiste projekta realizācijā būs nepieciešama. Tāpat aprēķina pamatā ir plānotais vidējais pieņemtais atalgojums konkrētajiem speciālistiem. Lai noteiktu atalgojuma apmēru, tika izmantota LDZ amatu klasifikācija, štata saraksts un amatu apraksti, kas atbilst nozares specifikai un uzskatāmi par konkurētspējīgiem attiecībā uz tirgus prasībām. Papildus tika ņemti vērā LDz darba koplīgumā noteiktie atalgojuma principi un kārtība.
Saskaņā ar Regulas Nr.2021/1060 53.panta 3. a) punktu aprēķinā ir izmantoti dati pēc amatu klasifikācijas, štata darbinieku saraksta, 2024.gada 17.decembra LDZ darba koplīgums un personāla politikas iekšējie normatīvie akti (atalgojuma sistēma).
LDz projekta vadības komanda ietver šādas atbildīgas personas un amatus: vecākais projektu vadītājs, projekta koordinators, tehniskais projektu vadītājs, projektu finanšu kontrolieris, būvniecības līgumu galvenais speciālists, projektu vadības direktors, Galvenais elektroapgādes projektu elektroinženieris, vecākais elektroapgādes projektu elektroinženieris, vecākais SCB projektu elektroinženieris, vadības līmeņa eksperts, vecākais telekomunikāciju inženieris u.c. atbildīgās personas un amatus.
Likmes aprēķinam un tā pamatošanai izmantotie normatīvie akti un informācijas avoti:
1) Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
2) Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr. 786 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem”;
3) Finanšu ministrijas vadlīnijas Nr. 1.2. “Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gada plānošanas periodā” (versija Nr. 3 no 2025.gada 9.jūnija).
Projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas, kuras projektā plāno, piemērojot vienoto izmaksu likmi, ir skaidri nodalāmas no citām projekta izmaksām, un nepastāv minēto izmaksu pārklāšanās. Likmē ietvertas tikai tās personāla funkcijas un ar tām saistītās izmaksas, kas tieši attiecināmas uz konkrēto projekta vadību un īstenošanu.
Saskaņā ar LDZ 2023.gada 19.decembra lēmumu Nr. VL-1.6/408-2023 apstiprināto "Kārtību izmaksu plānošanai un attiecināšanai pa investīciju projektiem, pamatlīdzekļu demontāžas un kārtējā remonta darbiem" atalgojums projektos tiek uzskaitīts un tiek diferencēts pēc faktiski nostrādātā laika. Katru mēnesi tiek apkopots nostrādātais laiks darbiniekiem pa projektiem. Katram projektam ir savs kodējums un atsevišķā tīkla aktivitāte tieši personāla izmaksu uzkrāšanai, ar ko tiek sasaistīta arī algu izmaksa, tādējādi ir iespējams identificēt izmaksas projektu griezumā un nodalīt personāla izmaksas no citām projekta izmaksām.
Ņemot vērā veiktos grozījumus Atveseļošanas fonda darbību kārtībā, kas cita starpā paredz svītrot pielikumu ar uzraudzības rādītājiem, Finanšu ministrija kā Atveseļošanas fonda koordinators turpmāk Eiropas Komisijai neziņos par uzraudzības rādītājiem. Līdz ar to nav nepieciešams turpināt uzraudzības rādītāju datu uzkrāšanu un uzraudzīšanu un tiek svītrots noteikumu projekta 4.2. apakšpunkts un 32.punkts.
Pēc noteikumu projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā, LDz ir jāveic grozījumi starp LDz un Aģentūru 2024.gada 28. februārī noslēgtajā līgumā par investīciju projekta Nr.1.1.1.1.i.2/1/23/I/CFLA/001 īstenošanu.
Noteikumu projekta grozījumi attiecībā uz otrās projektu iesniegumu atlases kārtas finansējuma saņēmēju SIA "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS" (turpmāk – EDzL).
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.190 5.1 punktā noteikto, otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros finansējuma saņēmējs ir SIA “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” (turpmāk – EDzL) investīcijas otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros EDzL ir pieejams Atveseļošanas fonda finansējums 114 627 980 euro.
Atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 18. februāra sēdes protokollēmuma (prot.Nr. 7, 33. §) "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 11.aprīļa noteikumos Nr. 190 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.1. reformu un investīciju virziena "Emisiju samazināšana transporta sektorā" 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.1.i.2. un 1.1.1.1.i.3. saistīto pasākumu īstenošanas noteikumi"" 3. punktā noteiktajam, EDzL ir piešķirts valsts budžeta finansējums 24 071 876 euro apmērā pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) izmaksu segšanai projekta ietvaros.
Sākotnēji bija plānots un tas tika norādīts Ministru kabineta 2025.gada 18.februāra noteikumu Nr.110 "Grozījumi Ministru kabineta 2023.gada 11.aprīļa noteikumos Nr.190” anotācijā, ka papildus AF finansētajai 2B posma projekta aktivitātei tiek realizēts 2C2 posma otršķirīgais sasniedzamais mērķis, kas tiek finansēts no CEF9 GEN līdzekļiem.
Izpildot visus CEF9 GEN nosacījumus, tika plānots ietaupījums vismaz 18 milj. euro apmērā no citām šī finansēšanas līguma aktivitātēm (RIX projekta). Šo ietaupījumu bija paredzēts novirzīt 2C2 posma darbu pabeigšanai, tādējādi nodrošinot tā nodošanu ekspluatācijā. Svarīgi norādīt, ka 2C2 posmu nav iespējams nodot ekspluatācijā pa daļām, jo tas nenodrošinātu vilcienu satiksmes caurlaides spēju un funkcionalitāti atbilstoši LDz vajadzībām. Jāuzsver arī, ka minētie līdzekļi sākotnēji tika plānoti tikai RCS dienvidu daļai, neietverot RCS ziemeļu daļas aktivitātes (vilcienu kustības saglabāšanu ziemeļu daļā), kā tas šobrīd tiek plānots no LDz puses.
Ņemot vērā to, ka CEF 9 GEN finansējumu nav iespējams pārvirzīt signalizācijas, kontakttīkla un sliežu ceļa sistēmu (MEP), pasažieru infrastruktūras (ieskaitot apziņošanas sistēmas, platformas, apgaismojuma un piekļuves projektēšana) projektēšanai un būvdarbiem kā arī citu ar būvdarbu saistīto izmaksu segšanai, un tam arī nav pieejams valsts budžeta finansējums, Satiksmes ministrija ir pārskatījusi tās pārziņā esošo specifisko atbalsta mērķu investīcijas un radusi risinājumu RCS projekta funkcionalitātei (vilcienu kustības nodrošināšanai caur RCS dienvidu daļu) nepieciešamo finansējumu 19 milj. euro apmērā iekļaut Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 3.1. prioritātes "Ilgtspējīga TEN-T infrastruktūra" 3.3.1.specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt noturīgu aizsardzības infrastruktūru, veicinot militāro mobilitāti Eiropas Savienībā" 3.3.1.1. pasākuma "Dzelzceļa infrastruktūras attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos" ietvaros. Satiksmes ministrija ir jau izstrādājusi minētā pasākuma īstenošanas noteikumus un nodevusi starpinstitūciju saskaņošanā TAP portālā (25-TA-2047).
Plānotie darbi 19 milj. euro ietvaros KF projekta ietvaros, kas paredzēti minimālās funkcionalitātes nodrošināšanai un indikatīvs to finansējuma atšifrējums:
1) signalizācija - pārmiju vadībai un vilcienu kustības vadībai paredzētās signalizācijas iekārtas un program nodrošinājums (luksofori, kabeļu komunikācijas, sliežu ķēdes) - ieskaitot materiālu iegādi un montāžas un programmēšanas darbus, testēšanas un signalizācijas sistēmu ieslēgšana ekspluatācijā - 8 milj. euro;
2) kontakttīklu un sliežu ceļa sistēmas (MEP) izbūves darbi (kontakttīkla sistēmas izbūve, sākot no balstu izbūves līdz kontakttīkla vadu un pieslēgumu ierīkošanas, sliežu ceļu un pārmiju izbūve) - materiālu iegāde un montāžas darbi, testēšana un elektrificētā posma un sliežu ceļu sistēmu (MEP) ieslēgšanu ekspluatācijā - 10.3 milj. euro,
3) pasažieru infrastruktūra (ieskaitot drošības, apziņošanas sistēmas, platformas, apgaismojuma un piekļuves nodrošināšanas projektēšanu un izbūvi) - 0.7 milj. euro.
LDz nodrošinās iepriekšminēto darbu īstenošanu un KF finansējums tiks izmantots līdz 2028.gada 30.aprīlim atbilstoši darbu faktiskajai izpildei, lai kopsakarībā ar CEF9 piešķirto finansējumu 2C2 daļai, projekta ietvaros izbūvējamā RCS dienvidu daļā tiktu nodrošināti pasažieru pārvadājumi. Atbilstoši LDz aprēķiniem 19 milj. euro budžets nodrošinās minimālās funkcionalitātes prasības dzelzceļa satiksmei.
RCS ēkas 2B apakšposms ietver sekojošus līmeņus:
1) stacijas ēkas laukuma līmenis: jumts, fasādes, MEP, apdares darbi, un vertikālas pieejas.
2) platformu līmenis: platformu nojumes, apdare, MEP un vertikālas pieejas;
3) stacijas ēkas zemes un pazemes līmenis: sabiedrisko un komerciālo platību apdares un MEP sistēmas, tehniskas telpas, dienesta tunelī, lifti un kāpnes;
4) pasažieru plūsma un piekļuves RCS, t.sk. izeja uz peroniem, tiks nodrošināta no Emilijas Benjamiņas ielas puses (dienvidu puse).
2019.gada 29.maijā starp EDzL un pilnsabiedrību “BERERIX” ir noslēgts līgums Nr.EDZL-02-1/54 “Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksās apbūves būvprojekta izstrāde un būvdarbi” un 2025.gada 11.aprīlī ir noslēgta atsevišķa līguma vienošanās ar pilnsabiedrību “BERERIX” par RCS dienvidu daļas ēkas izbūves darbiem.
Atbilstoši MK noteikumos Nr.190 noteiktajam EDzL 2025.gada 25.aprīlī iesniedza KPVIS sistēmā projektu Nr.1.1.1.1.i.2/2/25/I/CFLA/001 “Uzlabot pasažieru infrastruktūru, izbūvējot Rīgas Centrālas stacijas dienvidu daļu” (turpmāk - RCS projekts). Satiksmes ministrija pārbaudīja RCS projekta iesnieguma atbilstību MK noteikumos noteiktajiem nosacījumiem un 2025.gada 23.maijā informēja Aģentūru par atļauju uzsākt līguma noslēgšanu par investīcijas projekta īstenošanu ar finansējuma saņēmēju.
Ņemot vērā projekta nozīmīgumu, augsto finansiālo ietilpību, kā arī ierobežoto projekta īstenošanas termiņu līdz 2026. gada 31. augustam, Aģentūra rūpīgi izvērtēja EDzL iesniegtās noslēgtās vienošanās par būvdarbu veikšanu un to atbilstību AF investīcijas MK noteikumu Nr.190 paredzētajam projekta mērķim – RCS dienvidu daļas būvniecībai.
Izvērtēšanas rezultātā Aģentūra identificēja jaunus riskus, kas saistīti ar projektā paredzēto darbību tvērumu un izmaksām aptuveni 10,2 milj. EUR apmērā (bez PVN, ieskaitot indeksācijas prognozi), t.sk.:
1) būvlaukuma uzturēšanas izmaksas RCS 2B daļai, t.sk. vispārīgas uzturēšanas un būvdarbu organizēšanas izmaksas, kas izriet no būvdarbu līguma -8,08 milj. EUR apmērā;
2) papildu kompensācijas jeb papildus izmaksas, kas saistītas ar izmaiņām termiņos 2B apakšposma darbu izpildei – 1,7 milj. EUR apmērā;
3) konservācijas, jeb būvju/konstrukciju aizsardzības, drošības pasākumu izmaksas – 356 tūkst. EUR apmērā.
Lai mazinātu identificētos riskus un nodrošinātu projekta īstenošanas atbilstību, EDzL sniedza atbilstošus skaidrojumus Aģentūrai, attiecīgi MK noteikumos tiek veikti grozījumi, paredzot skaidrāk definētas attiecināmo izmaksu kategorijas.
Plānots, ka līgums par RCS projekta īstenošanu ar Aģentūru tiks noslēgts pēc MK noteikumu grozījumu spēkā stāšanās, ievērojot gan noteikumos, gan to anotācijā paredzētos nosacījumus. Atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 10. jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.23 51. §) 6.punktam, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un integrētu dzelzceļa nozares investīciju pieeju, Satiksmes ministrijai ir jānodrošina vienotas dzelzceļa infrastruktūras projektu pārvaldības risinājumu, kurā paredzēts, ka Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna komponentes Nr. 1 "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" reformu un investīciju virziena 1.1 "Emisiju samazināšana transporta sektorā" 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros plānotajā RCS dienvidu daļas izbūves projektā tiek piesaistīts sadarbības partneris – LDz. Ņemot vērā protokollēmumā noteikto, kā arī Finanšu ministrijas 2025. gada 1. jūlija atzinumā sniegto iebildumu, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas ieviešanu. Lai uzlabotu RCS projekta īstenošanu un mazinātu riskus neiekļauties termiņā, RCS projekta īstenošanā tiek piesaistīts sadarbības partneris LDz.
Noteikumu projektā tiek paredzēts nosacījums, ka EDzL pirms līguma noslēgšanas ar Aģentūru iesniedz Aģentūrā ar LDz noslēgtu sadarbības līgumu.
RCS projekta ietvaros EDzL pilda finansējuma saņēmēja un RCS projekta īstenotāja funkcijas, LDz darbojas kā sadarbības partneris. LDzkā sadarbības partneris veic izbūvējamās infrastruktūras īpašnieka un pārvaldnieka funkcijas. Vienlaicīgi LDz ir arī tehnisko noteikumu izdevējs. Tāpat LDz atbilstoši sadarbības līgumam sniedz priekšlikumus EDzL būvniecības līguma vadībā un tajā iekļautiem tehniskiem risinājumiem, kas ietekmē LDz infrastruktūru, t.sk. lai būvniecības risinājumi būtu funkcionāli savietojami ar esošo dzelzceļa infrastruktūru.
RCS projekta īstenošanā EDzL tiek noteiktas sekojošas funkcijas un pienākumi:
1) nodrošināt RCS projekta īstenošanu atbilstoši noslēgtajam līgumam ar Aģentūru par RCS projekta īstenošanu, un noslēgtajam sadarbības līgumam ar LDz;
2) nodrošināt RCS projekta īstenošanai nepieciešamo dokumentu izstrādi, uzskaiti, konsolidēšanu un glabāšanu atbilstoši normatīvo aktu un RCS projekta līguma prasībām un termiņiem;
3) sniegt sadarbības partnerim visu ar RCS projekta īstenošanu saistīto informāciju, kas nepieciešama sadarbības partnera funkciju īstenošanai;
4) būt atbildīgam par RCS projekta par izdevumu attiecināmību pret Aģentūru un pilnībā par savā pārziņā esošo projekta darbību izmaksu attiecināmību. LDz atbild par tām izmaksām, kas ir tā pārziņā, un atlīdzina zaudējumu EDzL, ja LDz darbības dēļ EDzL ir radušies neattiecināmi izdevumi.
Noteikumu projektā tiek noteikts, ka EDzL ir atbildīgs par sadarbības partnera pienākumu un funkciju izpildi projekta īstenošanā un sadarbības partnera īstenotajām funkcijām projektā, tai skaitā novēršot dubultā finansējuma risku un nodrošinot demarkāciju ar citiem līdzīgiem vai saistītiem pasākumiem. Tāpat EDzL atbild par RCS projekta sekmīgu īstenošanu un AF plānā noteiktā rādītāja “izbūvēta Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļa” sasniegšanu līdz 2026. gada 31. augustam.
LDz ir sekojoši pienākumi:
1)nodrošināt savlaicīgu pilnas un patiesas informācijas pieejamību EDzL Sadarbības Līgumā paredzēto pienākumu īstenošanai;
2) atbildēt par RCS projekta izdevumu attiecināmību pret EDzL par savā pārziņā esošām projekta aktivitātēm;
3) nodrošināt RCS projekta dokumentāciju.
EDzL var noslēgt līgumu ar Aģentūru pēc noteikumu projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā un EDzl precizējumu veikšanas KPVIS iesniegtajā RCS projekta aprakstā. Satiksmes ministrija 5 darbdienu laikā pēc noteikumu projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā, nosūtīs EDzL uzaicinājumu iesniegt precizētu projekta iesniegumu Satiksmes ministrijas noteiktajā termiņā un šo noteikumu 20. punktā noteiktajā kārtībā. EDzL ir jāveic RCS projekta iesnieguma precizējumi, iekļaujot LDz kā RCS projekta sadarbības partneri, kā arī jāprecizē citas RCS projekta iesnieguma sadaļas, tai skaitā projekta budžets, iekļaujot papildus izmaksu pozīcijas, atbilstoši apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos.
Satiksmes ministrija 5 darbdienu laikā pēc EDzL projekta iesnieguma saņemšanas veiks iesniegtā projekta pārbaudi atbilstoši MK noteikumu grozījumos izvirzītajām prasībām un noteiktajai kārtībai un, ja nepieciešams, lūgs EDzL papildināt un precizēt iesniegto informāciju, nosakot termiņus precizējumu un papildinājumu iesniegšanai. Pēc projekta iesnieguma pārbaudes Satiksmes ministrija informēs Aģentūru par atļauju slēgt līgumu un attiecīgi EDzL parakstīs līgumu ar Aģentūru.
Projekta rezultātu uzturēšana
Par EDzL atbildībā izpildītajiem darbiem, būvēm un sistēmām EDzL savlaicīgi veic visas no tā atkarīgās darbības, lai nodrošinātu RCS apsaimniekošanas pasākuma plānu un apsaimniekošanas aprēķinu izstrādi pēc RCS projekta pabeigšanas un iesniegšanu LDz.
Par RCS projekta rezultātu uzturšanas periodā konstatētajiem būvdarbu defektiem, kas nav radušies LDz un ar to saistītu personu nepareizas RCS ekspluatācijas rezultātā un/vai LDz un ar to saistītu personu darbības/ bezdarbības rezultātā, LDz apņemas nekavējoties informēt EDzL, kas organizē attiecīgo būvdarbu defektu novēršanu būvdarbu garantijas periodā atbilstoši Būvniecības līgumam.
LDz RCS projekta rezultātu uzraudzības/uzturēšanas periodā apņemas nodrošināt RCS izmantošanu atbilstoši RCS projekta noteiktajam mērķim un nepieļaut situāciju, kurā tiek pārtraukta RCS projekta mērķī noteiktā RCS paredzētā darbība (netiek pārtraukta produktīvā darbība), nodrošina RCS projekta rezultāta saglabāšanu, uzturēšanu un ilgtspēju.
Attiecināmās izmaksas
Noteikumu projekta grozījumi paredz papildināt attiecināmās izmaksas, papildinot MK noteikumus ar 13.1 punktu, ietverot attiecināmo izmaksu detalizāciju, kas ir attiecināmas uz RCS 2B projekta tvērumu tā attiecināmības periodā.
Būvlaukuma ierīkošanas, uzturēšanas un demontāžas izmaksas.
Izmaksas ir attiecināmas uz izbūvējamo, pārbūvējamo RCS projektu, t.sk. vispārīgas uzturēšanas un būvdarbu organizēšanas izmaksas, kas izriet no būvdarbu līguma un tā grozījumiem un ir nepieciešamas, lai nodrošinātu RCS dienvidu daļas pabeigšanu atbilstoši tehniskā risinājumā noteiktajam apjomam.
Izmaksu pozīcija ietver RCS projekta vispārīgas būvlaukuma infrastruktūras uzturēšanas, atbalsta un būvdarbu organizēšanas izmaksas, kuras izriet no sākotnējā būvdarbu līguma un tā grozījumiem, kuras ir nepieciešamas darbu veikšanai un nav iekļautas citās izmaksu pozīcijās, virsizdevumu koeficientā,- tiek iekļautas/pārdalītas projekta aktīvu darbu posmu tāmēs (šobrīd darbi notiek 2B un 2C2 darbu apakšposmos), ņemot vērā katra posma darbu laika grafiku, darbu veidus un intensitāti.
AF projekta tvērumā minēto attiecināmo izmaksu kopējā indikatīvā summa (Būvdarbu līguma Izmaiņu rīkojuma Nr.RCBX025 Pielikums B, tāmes pozīcijas 2.1.3 un 2.1.6) ir:11 351 891 EUR t.sk. virsizdevumi un peļņa, bez PVN, bez indeksācijas.
Būvju aizsardzības un citas izmaksas.
Izmaksas ir nepieciešamas lai nodrošinātu izbūvējamo vai pārbūvējamā dzelzceļa transporta mezgla pabeigšanu atbilstoši tehniskā risinājumā noteiktajam apjomam. RCS projekta 2B apakšposma būvdarbi notiek arī iepriekšējos apakšposmos izbūvēto konstrukciju sektoros, kur nepieciešams veikt papildus konstrukciju aizsardzību, drošības pasākumus. Piemēram, pagaidu balstu torņu un citu pagaidu balstu sistēmu nodrošināšana, kas nepieciešami iepriekš izbūvēto konstrukciju atbalstam 2B darbu izpildes ietvaros.
Tāpat noteikumu projekts paredz iekļaut citas attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar izbūvējamo vai pārbūvējamā dzelzceļa transporta mezgla pabeigšanu un ir nepieciešamas, lai nodrošinātu dzelzceļa transporta mezgla pabeigšanu atbilstoši tehniskā risinājumā noteiktajam apjomam. Piemēram, bet ne tikai, papildus izmaksas jeb cenas pieaugums atsevišķu RCS projekta 2B apakšposma darbu izmaksu pozīcijām, jo šie darbi netika veikti vienlaicīgiar 2A apakšposma darbiem, kā tas bija paredzēts sākotnēji līgumā nosakot izcenojumus (veicot darbus nepārtraukti vairākos apakšposmos vienlaicīgi/paralēli, resursu izmantošana notiek efektīvāk, ko Uzņēmējs bija ņēmis vērā gatavojot sākotnējo finanšu piedāvājumu, balstoties uz iepirkuma brīdī sniegto informāciju un laika grafiku). Izmaksas saistītas, galvenokārt, ar aprīkojuma/iekārtu/tehnikas papildus izmaksām (atkārtota mobilizācija, uzstādīšana, noma, demobilizācija), lai veiktu 2B apakšposma darbus.
AF projekta tvērumā minēto attiecināmo izmaksu kopējā indikatīvā summa (Būvdarbu līguma Izmaiņu rīkojuma Nr.RCBX025 PielikumsB4, papildus darbu tāmes 4.2.sadaļa) ir: 1 660 497 EUR t.sk. virsizdevumi un peļņa, bez PVN, bez indeksācijas.
Būvdarbu līgumcenas indeksācijas izmaksas.
Indeksācija jeb Līguma cenas pārrēķins, veikta atbilstoši EDzL līguma ar pilnsabiedrību “BERERIX” noteiktajiem nosacījumiem, kur noteikta arī konkrēta formula un izmantojamie ceturkšņa cenu indeksi, kurus publicē Latvijas centrālais statistikas birojs. Līguma cena bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) tiek pārrēķināta, pamatojoties uz būvdarbu izmaksu korekcijas aprēķiniem, kas veikti saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
Katru ceturksni tiek aprēķinātas trīs korekcijas: darbaspēka izmaksu korekcija (ΔLn), materiālu izmaksu korekcija (ΔMn) un mehānismu izmaksu korekcija (ΔEn).
Korekcijas tiek aprēķinātas ar formulu, kur tiek izmantoti:
- Sākotnējie cenu indeksi (ceturksnis gadā, kad tika iesniegts piedāvājums)
- Aktuālie cenu indeksi (par ceturksni, kurā darbi veikti)
- Pamatcenas no tāmēm (darbaspēka, materiālu un mehānismu)
- Koeficients 0,90 – tiek piemērots katrai korekcijai
- Virsizdevumu likme (q) – kas norādīta Uzņēmēja finanšu piedāvājumā
Cenu indeksi, kurus izmanto aprēķinā:
Latvijas Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) publicētie Būvniecības izmaksu indeksi pa objektu grupām un resursu veidiem, ceturkšņa dati, kuri atspoguļo cenu izmaiņas transporta objektiem, sadalījumā pa resursu veidiem:
- Darbaspēks: RC082c jeb aktuālās datu bāzes kods RCB040c;
- Materiāli: RC082c jeb aktuālās datu bāzes kods RCB040c;
- Mehānismi: RC082c jeb aktuālās datu bāzes kods RCB040c.
AF projekta tvērumā indeksācijas kopējā prognozējamā indikatīvā summa ir:31 963 041 EUR t.sk. virsizdevumi, bez PVN.
Noteikumu projekta indeksācijas griesti ir prognozēti kā 39.3%+15.7%, ņemot vērā, ka šobrīd valstī apstiprinātā indeksācija periodā kopš līguma slēgšanas brīža līdz 2025.gada augustam, kad šis noteikumu projekts ir sagatavots 39.3% (https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VEK__RC__RCB/RCB030c) un pārējais ir nākamā perioda indeksācija ar piesardzīgu prognožu modeli, izmantojot pieņēmumu, ka indeksācija var pieaugt 3% gada + rezerve neparedzētiem gadījumiem. Faktiskais indeksācijas apjoms ir atkarīgs no darbu uzsākšanas perioda un faktiskām indeksācijas izmaiņām.
Pārprojektēšanas un būvprojekta ekspertīzes izmaksas.
2B apakšposmā pārprojektēšana nepieciešama sakarā ar samazināto darbu apjomu, lai varētu īstenot AF projektu. Apstiprinātais RCS būvprojekts (būvatļauja BP1) “Rīgas Centrālās pasažieru stacijas tuneļu un peronu pārbūve, ēkai piegulošās teritorijas labiekārtošana” (BIS-44413-98) ir jāpārstrādā un jāizveido atsevišķas būvdarbu kārtas. Būvatļaujās ietvertais apjoms tiks pielāgots, lai atbilstu darbu apjomam, kas tiks pabeigts, ar AF līdzfinansējumu. Tas ļaus attiecīgo būvatļauju izpildītos darbus kārtās likumīgi nodot ekspluatācijā. Stacijas dienvidu daļas ēka ar LDz infrastruktūra tiks nodota ekspluatācijā un tā būs piemērota dzelzceļa ekspluatācijai.
AF projekta tvērumā minēto attiecināmo izmaksu kopējā indikatīvā summa ir: 627 143 EUR t.sk. virsizdevumi un peļņa, bez PVN, bez indeksācijas.
Papildus būvdarbu tvērums
Saskaņojot būvprojekta risinājumus, iesaistītās puses (EDzL, LDz, būvnieks un FIDIC inženieris) vienojās, ka RCS stacijas ēkas pilnvērtīgas un drošas funkcionēšanas nodrošināšanai nepieciešams veikt papildu būvdarbus. Tie ietver arī pārprojektēšanas darbus, būvprojekta ekspertīzi, būvuzraudzību un FIDIC inženiera pakalpojumus.
1. Papildus kāpņu savienojums 6. un 7. platformai no pirmā stāva grīdas līmeņa MMZ uz Timoteja ielu, 1.stāva grīdas seguma ieklāšana, apgaismojums un citi elementi, lai nodrošinātu gājēju plūsmu. Īpaši būtiski ir garantēt pasažieru plūsmas kapacitāti ar iespēju pārvietoties maksimāli pieļaujamo 5 minūšu intervālā starp vilcieniem.
2. AB tuneļa savienojuma konstruktīvo risinājumu izbūve RCS stacijas ēkas dienvidu pusē, bez apdares, lai nākotnē nepārbūvējot izbūvētās telpas un neietekmējot konstrukciju stabilitāti, varētu izbūvēt RCS stacijas ēkas dienvidu un ziemeļu puses tuneļa savienojumu.
3. 5.platformas pastāvīgais risinājums RCS stacijas ēkas dienvidu pusē, lai tuvākajos gados nebūtu jāveic būvdarbi šajā zonā. 5.platformas nostiprināšanas tehnoloģija un risinājums tiks detalizēts projektēšanas laikā, saskaņojot risinājumus ar iesaistītajām pusēm.
Šobrīd tiek piedāvāts izbūves apjoms minimāli kritiskā apjomā ar iespēju nākotnē veikt uzlabojumus papildus finansējuma pieejamības gadījumā.Sākotnēji šos darbus un pilnvērtīgus piekļuves risinājumus RCS dienvidu pusē plānoja īstenot nākamajos RCS projekta posmos, bet šobrīd, ņemot vērā neskaidro situāciju ar pieejamo finansējumu, nav prognozējama turpmāko posmu īstenošana. Tas nozīmē, ka atsevišķi pagaidu risinājumi nevar palikt kā ilgtermiņa risinājumi un iespēju robežās, tos nepieciešams īstenot jau tagad.
Papildu būvdarbu īstenošanai indikatīvi nepieciešamais finansējums ir ~ 2 milj. EUR. apmērā, neiekļaujot PVN. Šim nolūkam būtu izmantojams AF finansējuma pašlaik neizlietoto līdzekļu rezerve, kas izveidojusies FIDIC Inženiera pakalpojumu sniedzēja izmaiņu rezultātā. Tādējādi papildu būvdarbu iekļaušana projekta apjomos nepārsniedz kopējo pieejamo Atveseļošanas fonda finansējuma apmēru un neietekmē jau pasūtīto RCS 2B apakšposma būvdarbu izpildes termiņu.
Papildu darbu pasūtīšana ir steidzama, jo to izpilde minimālā apjomā šobrīd ir iespējama paralēli RCS 2B apakšposma pārprojektēšanai un būvdarbiem. Atliekot šos darbus, 5 gadu laikā nebūs iespējams veikt būvdarbus jau paveiktajā būvdarbu apjomā (finansējuma līgumu noteikumi), kā arī pēc 2B apakšposma darbu pabeigšanas, to izpilde būs ļoti komplicēta tehniskā izpildījuma un pieejamības dēļ. Lai nekavētu kopējo RCS 2B apakšposma darbu izpildi, augstāk minētos darbus iespējams pasūtīt, nekavējoties izdodot instrukciju šo darbu veikšanai būvdarbu līguma ietvaros. Papildu darbus iespējams veikt paralēli ar 2B apakšposma darbiem un iekļautos RCS 2B apakšposma izpildes termiņā, t.i.līdz 2026.gada 31.augustam.
Sākotnējais līgums ar FIDIC inženieri tika izbeigts 2025.gada 31. jūlijā un jaunais FIDIC inženiera līgums tika noslēgts 2025.gada 15.augustā. Jaunā līguma rezultātā ir radies AF fondu līdzekļu ietaupījums, kas tiks izmantots papildus būvniecībai un LDz sadarbības partnera piesaistes izdevumiem. Noslēdzot jauno FIDIC inženiera līgumu, radītais ietaupījums tiks novirzīts papildu būvdarbu veikšanai. Šo būvdarbu īstenošanai tiks sagatavots un noslēgts izmaiņu rīkojums, kurā tiks noteikts precīzs izpildes apjoms, finansējuma apmērs un termiņi. Papildu darbu veikšana neietekmēs AF būvdarbu izpildes kvalitāti, termiņus vai finansējuma nodrošinājumu. Izdevumi PVN segšanai tiek saglabāti EDzL AF rēķinu apmaksai.
Lai nodrošinātu RCS funkcionalitāti, LDz kā saimnieciskās darbības veicējs būs Kohēzijas fonda finansējuma saņēmējs un vienlaikus rēķinu apmaksātājs. Attiecīgi uz šiem darījumiem tiks piemērota reversā PVN maksāšanas kārtība, kas nodrošina atbilstību nodokļu regulējumam un efektīvu līdzekļu izmantošanu.
Iepirkumu līgumu izmaksas
Attiecināmas ir iepirkuma līgumu izmaksas tai skaitā šo noteikumu 12.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai, ja projekta vadības un īstenošanas personāls tiek piesaistīts uz iepirkuma līguma pamata.
Izmaksas indikatīvi 1 milj. euro apmērā ir nepieciešams noteikt kā attiecināmās izmaksas, lai LDz kā sadarbības partneris nepieciešamības gadījumā varētu piesaistīt konsultantu ar kompetenci valsts nozīmes stratēģisko projektu īstenošanā – t.sk. līgumu analīzē, būvuzraudzībā un civilbūvju nekustamo īpašumu projektu attīstībā. Konsultants var sniegt rekomendācijas saistībā ar būvniecības laika grafiku, kritiskiem punktiem ēku būvniecībai, būvdarbu organizācijai un finanšu optimizācijai, kā arī sniegt rekomendācijas un viedokli, vai projektēšanas un būvniecības risinājumi atbilst inženiertehniskajām un ekspluatācijas prasībām ēku būvniecībā (t.sk. iepriekš izsniegtajiem izmaiņu projektiem). Minētā konsultanta pakalpojumi nedublēsies ar EDzL projektu vadības izmaksām un pakalpojumiem, ko veic FIDIC inženieris (ar EDzL noslēgtajā līgumā).
Juridisko pakalpojumu izmaksas, kas tieši saistītas ar projekta sagatavošanu, īstenošanu un uzraudzību.
Juridisko pakalpojumu izmaksas paredzētas ārējo konsultantu piesaistei specifiskos jautājumos, kas tiks segtas no pieejamā finansējuma. Projekta vadības laikā var rasties nepieciešamība piesaistīt ārējus juridiskus konsultantus, lai saņemtu atbalstu jautājumos, kas saistīti ar projekta sagatavošanu, īstenošanu un uzraudzību. Tāds atbalsts var būt nepieciešams gan publiskā iepirkuma jautājumos, gan ar FIDIC līgumu vadību saistītos jautājumos, gan arī citos juridiskos jautājumos. Šāds pakalpojums samazina juridisko un finanšu risku, kā arī veicina projekta mērķu savlaicīgu sasniegšanu.
Projekta vadības izmaksas.
Noteikumu projekts paredz papildināt attiecināmo izmaksu tvērumu, iekļaujot arī projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas. Proti, EDzL kā pasūtītāja radušās projekta vadības izmaksas attiecināmas no projekta izmaksu attiecināšanas perioda sākuma, savukārt LDz projektu vadības izmaksu attiecināmības periods sākas no brīža, kad starp EDzL un Aģentūru noslēgts līgums, kur LDz ir noteikts kā sadarbības partneris. Projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas noteiktas, piemērojot EDzL kā finansējuma saņēmējam vienoto izmaksu likmi 1.55 % procentu apmērā jeb 1 752 869 euro un LDz kā sadarbības partnerim 0,50% procentu apmērā jeb 567 794 euro no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām.
Projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas EDZL kā finansējuma saņēmējam ir attiecināmas no 2024.gada 18. decembra, savukārt LDz kā sadarbības partnerim - pēc līguma ar Aģentūru noslēgšanas. Atšķirīgie personāla izmaksu attiecināmības sākotnējie datumi skaidrojami ar to, ka LDz kā sadarbības partnera iesaiste RCS projektā ir aktuāla kopš šo MKN grozījumu virzības un līdz ar līguma ar Aģentūru noslēgšanas. Līdz ar to MKN ir precizēti izmaksu attiecināmības sākotnējie datumi līdz ar līguma ar Aģentūru noslēgšanu.
Vienkāršotās izmaksas – projekta personāla atlīdzības attiecināmo izmaksu vienotās likmes aprēķins, ir balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
1. tas ir taisnīgs – aprēķins balstās uz datiem par faktiskām izmaksām, kas noteiktas, pamatojoties uz LDZ un EDzL apstiprināto personāla politiku, atalgojuma sistēmu, darba samaksas noteikumiem un informāciju par piesaistīto speciālistu darba tirgu, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projekta rezultātu sasniegšanas tiešās attiecināmās izmaksas;
2. tas ir objektīvs – vienotās personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs ir aprēķināts, balstoties uz LDZ iekšējiem normatīvajiem aktiem un stratēģiju, un aprēķinos minētais atalgojums projekta personālam tiks piemērots atbilstoši veicamā darba raksturam un personāla kvalifikācijas prasībām;
3. tas ir pārbaudāms – pamatots ar aprēķiniem un ir pārbaudāms, izmantojot datus par LDZ darbinieku amatu grupām apstiprināto atalgojumu, EDzL darbinieku amatu grupām apstiprināto atalgojumu, vēsturiskos datus par vidējo atalgojuma līmeni, kā arī 2024.gada 17.decembrī apstiprinātā LDZ darba koplīgumā noteikto un 2023.gada 12.decembrī apstiprinātiem EDzL Darba samaksas noteikumiem.
4. tas ir iepriekš noteikts – likmes piemērošanas nosacījumi ir iepriekš noteikti un ieinteresētajām personām zināmi.
EDzL projektu vadības izmaksu 1,55% apmērs ir pamatots ar to, ka EDzL kā Pasūtītājs ir RCS projekta ieviesējs un tiešais finansējuma saņēmējs, kas uzņemas pilnu atbildību par projekta īstenošanu. Projekts ir apjomīgs un sarežģīts, tā īstenošana prasa intensīvu koordināciju, līgumu vadību un risku pārvaldību. RCS projekta komandas darbinieki strādā pilnas slodzes režīmā, un viņu pieejamība tiek nodrošināta, pamatojoties uz spēkā esošiem darba līgumiem.
Projekta vadības izmaksas ir pamatotas ar finansējuma saņēmēja pienākumiem – nodrošināt visa projekta koordināciju, sagatavot atskaites Aģentūrai, uzraudzīt sadarbības partneru izdevumus un novērst dubultā finansējuma risku.
Šīs izmaksas sākotnēji RCS projekta plānošanas posmā netika paredzētas AF finansējuma ietvaros, taču tagad tās ir identificētas kā tieši ar projekta īstenošanu saistītas un atbilstošas AF attiecināmo izmaksu kritērijiem.
Izmaksu lietderība, nepieciešamība, efektivitāte un samērīgums tiek nodrošināts ar to, ka attiecināmas ir tikai tiešās projekta vadības komandas izmaksas, kas balstītas uz noslēgtajiem darba līgumiem, amata aprakstiem un tajos noteiktajiem pienākumiem. EDzL projekta vadības kopējās izmaksas ir aprēķinātas, pamatojoties uz faktiski nepieciešamajiem resursiem, un atbilst līdzvērtīgu projektu izmaksu struktūrai. Tās ietver gan projekta vadības personāla, gan administratīvā atbalsta nodrošinājumu.
Personāla izmaksu vienotā likme noteikta Ministru kabineta noteikumu 13.2 apakšpunktā. Pasākuma ietvaros tiešās attiecināmās izmaksas, no kurām rēķināms personāla izmaksu vienotās likmes procentuālais īpatsvars ir MK noteikumu 5.1 punktā noteiktās attiecināmās izmaksas, neietverot projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas.
Aprēķina pamatā ir plānotais projektā iesaistītā personāla darba laiks, pārvērsts slodzēs, vadoties pēc tā, cik liela darbaspēka iesaiste un kādu speciālistu iesaiste projekta realizācijā būs nepieciešama. Tāpat aprēķina pamatā ir plānotais vidējais pieņemtais atalgojums konkrētajiem speciālistiem. Lai noteiktu atalgojuma apmēru, tika izmantota LDZ un EDzL amatu klasifikācija, štata saraksts un amatu apraksti, kas atbilst nozares specifikai un uzskatāmi par konkurētspējīgiem attiecībā uz tirgus prasībām. Papildus tika ņemti vērā EDzL iekšējie normatīvie akti, kas regulē darba samaksu un LDz darba koplīgumā noteiktie atalgojuma principi un kārtība.
Saskaņā ar Regulas Nr.2021/1060 53.panta 3. a) punktu aprēķinā ir izmantoti šādi dati un informācija:
1) dati pēc amatu klasifikāciju, štata darbinieku saraksta, 2024.gada 17.decembra LDZ darba koplīgums un personāla politikas iekšējie normatīvie akti (atalgojuma sistēma).
2) dati pēc amatu klasifikāciju, štata darbinieku saraksta, 2024.gada 12.decembra EDzL Darba samaksas noteikumi un personāla politikas iekšējie normatīvie akti (atalgojuma sistēma).
EDzL Projekta vadības komanda ietver šādas atbildīgās personas un amatus: Rail Baltica dzelzceļa Rīgas posma ieviešanas vadītājs, projekta vadītājs, projekta koordinators, projekta asistents, būvniecības līgumu izmaksu kontrolieris, līgumu vadītājs, projekta inženieris un būvuzraugi, projekta līguma vadītājs, EDL un LDz sadarbības līguma ieviešanas vadītājs (vakance), tehnisko speciālistu iesaiste no Tehniskā departamenta, speciālistu iesaiste no Drošības un darbības nepārtrauktības departamenta, IT personāls. Projekta darbinieki ir augsti kvalificēti un pieredzējuši lielu projektu vadīšana, ka arī īpaši pieredzējuši būvniecības nozarē, kas nodrošina profesionālu un efektīvu projekta īstenošanu.
EDzL projekta vadības izmaksās ietilpst arī administratīvās un horizontālās izmaksas, kas izmantotas konkrētā projekta ieviešanā. Izmaksas tiek aprēķinātas atbilstoši iekšējiem normatīvajiem aktiem, proporcionāli no konkrētā projekta ieviešanā iesaistīto darbinieku slodzes, kas piemērota pārējo izmaksu veidiem, kā piemēram: administratīvās izmaksas un ofiss, aprīkojums, iekārtas, licences, apmācības.
LDz projekta vadības komanda ietver šādas atbildīgas personas un amatus: projekta vadītājs, projekta koordinators, projekta būvinženieris, infrastruktūras procesu speciālists, būvniecības speciālists, nekustamo īpašumu projektu speciālists, elektroinženieris/speciālists, elektroapgādes elektroinženieris/speciālists, vadības līmeņa eksperts, augsta vadības līmeņa eksperts infrastruktūras jautājumos, augsta vadības līmeņa eksperts administratīvajos jautājumos, augsta vadības līmeņa eksperts tehniskajos jautājumos, vadības līmeņa eksperts, projekta jurists (būvniecības jautājumos), SCB inženieris/speciālists, finanšu eksperts, vadības līmeņa eksperts, administratīvo procesu speciālists, augsta vadības līmeņa eksperts finanšu jautājumos.
Likmes aprēķinam un tā pamatošanai izmantotie normatīvie akti un informācijas avoti:
1) Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
2) Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr. 786 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem”;
3) Finanšu ministrijas vadlīnijas Nr. 1.2. “Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gada plānošanas periodā” (versija Nr. 3 no 2025.gada 9.jūnija).
Projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas, kuras projektā plāno, piemērojot vienoto izmaksu likmi, ir skaidri nodalāmas no citām projekta izmaksām, un nepastāv minēto izmaksu pārklāšanās. Likmē ietvertas tikai tās personāla funkcijas un ar tām saistītās izmaksas, kas tieši attiecināmas uz konkrēto projekta vadību un īstenošanu.
Saskaņā ar EDzL 2023.gada 19.decembra lēmumu Nr. 1.3-VL./2023/14 apstiprināto "Grāmatvedības politiku” un 2023. gada 21.novembra valdes lēmumu Nr. 1.3-VL./2023/136 apstiprinātiem "Budžeta vadības noteikumiem” atalgojums projektos tiek uzskaitīts un tiek diferencēts pēc faktiski nostrādātā laika. Izmaksu atbilstība ir dokumentāli pamatota un pārbaudāma. Tādējādi ir iespējams identificēt izmaksas projektu griezumā un nodalīt personāla izmaksas no citām projekta izmaksām.
Saskaņā ar LDZ 2023.gada 19.decembra lēmumu Nr. VL-1.6/408-2023 apstiprināto "Kārtību izmaksu plānošanai un attiecināšanai pa investīciju projektiem, pamatlīdzekļu demontāžas un kārtējā remonta darbiem" atalgojums projektos tiek uzskaitīts un tiek diferencēts pēc faktiski nostrādātā laika. Katru mēnesi tiek apkopots nostrādātais laiks darbiniekiem pa projektiem. Katram projektam ir savs kodējums un atsevišķā tīkla aktivitāte tieši personāla izmaksu uzkrāšanai, ar ko tiek sasaistīta arī algu izmaksa, tādējādi ir iespējams identificēt izmaksas projektu griezumā un nodalīt personāla izmaksas no citām projekta izmaksām.
EDzL kā otrās atlases kārtas finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas izmaksas netiek samazinātas, jo EDzL paliek kā projekta īstenotājs ar atbildību par projekta vadību, pienākumiem un uzraudzību un kā arī EDzL funkcijas un uzdevumi nedublējas ar LDz kā sadarbības partnera funkcijām un uzdevumiem. LDz kā sadarbības partneris atbilstoši noslēgtajam sadarbības līgumam, kura pielikumā Nr.1. definētas skaidras LDz pienākumu robežas, sniedz priekšlikumus EDzL Būvniecības līguma vadībā, sniedzot atbalstu kā infrastruktūras pārvaldītājs. RCS projekta ierobežotā izpildes termiņa un finanšu optimizācijai sniedz viedokli par Būvniecības līgumā iekļautiem tehniskiem risinājumiem, kas ietekmē LDz infrastruktūru, t.sk. lai būvniecības risinājumi būtu funkcionāli savietojami ar esošo 1520 mm dzelzceļa infrastruktūru, u.c.
LDz galvenā loma un iesaiste RCS projektā pamatojama kā dzelzceļa infrastruktūras īpašniekam un pārvaldniekam. LDz RCS projektā nodrošina informāciju par dzelzceļa ekspluatācijas un uzturēšanas vajadzībām, lai būvniecības risinājumi būtu funkcionāli savietojami ar esošo dzelzceļa infrastruktūru un šie pienākumi nepārklājas ar EDzL funkcijām un EDzL FIDIC inženiera pienākumiem.
Projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas noteiktas, piemērojot EDzL kā finansējuma saņēmējam vienoto izmaksu likmi 1.55 % procentu apmērā jeb 1 752 869 euro un LDz kā sadarbības partnerim 0,50% procentu apmērā jeb 567 794 euro no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām. Projekta vadības un īstenošanas izmaksas kopumā veido 2 320 663 euro, kas ir 2.05% no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām.
CEF 9 līdzekļi tiek izmantoti CEF aktivitāšu ieviešanai, savukārt AF līdzekļi AF aktivitāšu ieviešanai.
Ņemot vērā, ka atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 10.decembra lēmumam tiek realizēta tikai projekta 1.kārta, kas paredz tikai RCS dienvidu daļas izbūvi un savienojumu ar RIX staciju tikai ar 1520 mm sliežu ceļu, kas ir būtiska atkāpe no sākotnējā projekta, nepieciešami papildus risinājumu, lai to salāgotu ar nerekonstruētās RCS ziemeļu daļas darbību ilgākā termiņā. Tas ietver gan papildus darbus signalizācijas un elektrifikācijas sistēmu salāgošanai, pasažieru plūsmas nodrošināšanai, pagaidu risinājumu pielāgošanu darbībai ilgtermiņā utt. Bez tam, atbilstoši samazinātajam finansējuma apjomam, jārod izmaksu ziņā efektīvāki risinājumi, kam vajadzīga lielāka gan EDzL gan LDz speciālistu iesaiste. Gan EdzL, gan LDz pusē saistībā ar aktuālo valsts budžeta situāciju tiek veikti un arī turpmāk tiks veikti pasākumi administratīvo izmaksu samazināšanai, tomēr iepriekš minētais papildus darba apjoms prasa papildus resursus.
Projekta noslēguma dokumentācijas iesniegšanas termiņa pagarinājums.
Tāpat noteikumu projekts paredz grozīt noteikumu 33.1 punktu un papildināt ar jaunu 40.4.apakšpunktu, kas attiecas uz RCS projekta pamatojošo projekta noslēguma dokumentācijas iesniegšanas termiņa pagarinājumu.
RCS dienvidu daļas būvdarbi ir tikai daļa no kopējā īstenojamā projekta, par ko starp EDzL un pilnsabiedrību “BERERIX” 2019. gada 29. maijā tika noslēgts līgums “Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un RCS kompleksās apbūves būvprojekta izstrāde un būvdarbi”. Tāpat arī ir noslēgti līgumi par inženierkonsultanta, būvuzraudzības un būvekspertīzes pakalpojumiem un tehniskā atbalsta pakalpojumiem Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksas apbūves būvprojekta izstrādei.
Attiecīgi RCS projekta ietvaros nav nepieciešams rīkot atsevišķu iepirkuma procedūru projektēšanas darbiem, būvdarbiem, autoruzraudzībai, būvuzraudzībai, būvprojektu ekspertīzei, kā arī inženiera pakalpojumiem. EDzL, lai īstenotu noteikto sasniedzamo rādītāju – "līdz 2026.gada 31.augustam izbūvēta Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļa" ir noslēgusi attiecīgus līguma grozījumus un izmaiņu rīkojumus, kas ir līguma neatņemama sastāvdaļa.
Noslēgtie līgumi paredz noteiktu maksāšanas kārtību, jo līdz šim projekts tika finansēts no CEF programmu ietvaros piešķirtā finansējuma vai valsts budžetā paredzētā finansējuma, izrakstīto rēķinu izskatīšanas, apstiprināšanas un apmaksas kārtību, kā arī indeksācijas koeficienta attiecināšanas perioda iekļaušanu rēķinos par paveiktajiem darbiem.
Būvdarbu līguma (FIDIC “Dzeltenā grāmata” 2005.gada tulkojums latviešu valodā un Līguma Speciālie noteikumi) 14.3.punkts nosaka, ka uzņēmējam jāiesniedz inženierim ziņojums/ikmēneša izpilde pēc katra mēneša beigām Inženiera apstiprinātā formā kopā ar pamatojošiem dokumentiem, attiecīgi 14.6. punkts paredz, ka inženierim 35 dienu laikā no ziņojuma saņemšanas jāizsniedz pasūtītājam starpmaksājuma apstiprinājumu/rēķinu. Attiecīgi, ņemot vērā līguma noteikumus un būvniecības praksi, par 2026.gada augustā veiktajiem darbiem un iespējams pat par 2026.gada jūlijā veiktajiem darbiem maksājumus nav iespējams izpildīt līdz 2026.gada 31.augustam.
Būvdarbu līguma 13.8.punkts noteic, ka papildus summai, kas jāmaksā uzņēmējam par darbiem, kas veikti korekcijas periodā, korekcijas izmaksas uzņēmējam tiek aprēķinātas reizi ceturksnī 36 dienu laikā pēc korekcijas perioda beigām saskaņā ar līgumā noteikto formulu.
Savukārt, Inženiera līguma 5.10.punkts noteic, ka ikmēneša maksājumu pasūtītājs veic 60 dienu laikā no dienas, kad pasūtītājs ir apstiprinājis konsultanta iesniegto ikmēneša ziņojumu un konsultants ir pasūtītājam iesniedzis rēķinu par attiecīgo ikmēneša maksājumu. Faktiski, norēķinus Inženiera līguma ietvaros par darbiem, kas veikti līdz 2026.gada 31.augustam nav iespējams veikt un tai skaitā veikt norēķinus līdz 2026.gada 31.augustam.
Tāpat saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, arī ieturējuma naudas maksājuma atmaksa ir noteikta līgumā un šos līguma nosacījumus nav iespējams izpildīt, ja pēdējais maksājuma termiņš ir 2026.gada 31.augusts.
Papildus norādāms, ka uz noslēgtajiem līgumiem ir attiecināms Publisko iepirkumu likuma regulējums un tas nepieļauj būtisku līgumu grozījumu izdarīšanu.
Ja noteikumos netiks noteikts garāks norēķinu periods, faktiski, būvdarbi ir jāpabeidz vēl ātrāk – līdz 2026.gada jūnija vidum, lai EDzL kā finansējuma saņēmējam būtu iespēja veikt norēķinus saskaņā ar noslēgtajos līgumos noteikto kārtību un termiņiem, kā arī ievērojot šajos noteikumos noteikto termiņu – 2026.gada 31.augusts.
Ņemot vērā minēto un to, ka faktiski RCS dienvidu daļas izbūvei paredzētie termiņi ir īsi un izaicinoši, būvdarbu pabeigšana un dokumentācijas sagatavošana vēl īsākā termiņā – pirms 2026.gada 31.augusta ir faktiski neiespējami. Tāpat, šādā gadījumā EDzL nebūtu iespējams izpildīt noslēgto līgumu nosacījumus, tai skaitā piemērot attiecīgo periodu indeksācijas nosacījumus un ieturējuma naudas izmaksu. Tas, savukārt radītu situāciju, ka pēc 2026.gada 31.augusta veiktajiem norēķiniem būtu nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta, jo šos norēķinus vairs nebūs iespējas segt no atveseļošanās fonda līdzekļiem, jo norēķinu periods par darbiem, kas veikti līdz 2026.gada 31.augustam šobrīd ir noteikts 2026.gada 31.augusts.
Par darbu izpildi (t.sk. par darbiem saistībā ar būtisko darbu pabeigšanas apliecinājumu) līdz 2026.gada 31.augustam, ko pārbaudīs un apliecinās FIDIC inženieris, maksājumi tiks veikti pēc 2026.gada 31.augusta. Atbilstoši līgumam tas skars visas ēkas izmaksu kategorijas, galvenokārt ēkas iekšdarbus, apdares darbus, inženiertīklus, sistēmiskos risinājumus u.c. darbus. Ņemot vērā to, ka par darbu izpildi līdz 2026.gada 31.augustam tiks izdots FIDIC inženiera būtisko darbu pabeigšanas apliecinājums, maksājumi laika posmā no 2026.gada 31.augusta līdz RCS projekta izmaksu attiecināmības perioda beigām, t.i. 2026.gada 20.decembrim tiks veikti par pēdējo darbu izpildes mēnešos (līdz 2026.gada 31.augustam) veikto darbu un pakalpojumu apjomu un inflācijas rēķiniem, par ieturējuma naudas izmaksu, atbilstoši noslēgto līgumu paredzētai maksāšanas kārtībai.
Papildus tiek veikti precizējumi noteikumu projekta 30.7 apakšpunktā, nosakot, ka EDzL ir pienākums nodrošināt, ka infrastruktūras izbūve ir paredzēta finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera īpašumā vai valdījumā esošā īpašumā, vai arī būvniecības iecere ir saskaņota ar zemesgabala īpašnieku, ievērojot Būvniecības likumā noteiktās prasības, un ņemot vērā, ka:
1) LDz ir RCS projekta ietvaros izbūvējamā un atjaunojamā objekta - Rīgas Centrālās pasažieru stacijas būvju kompleksa (būvju kadastra apzīmējumi: 01000042004002; 01000042004028; 01000042004027; 01000042004026; 01000042004001; 01000042004014; 01000042004010; 01000042004013; 01000042004020; 01000042004025; 01000042004006; 01000042004012; 01000042004005; 01000042004011; 01000042004019; 01000042004017; 01000042004016; 01000042004003), kas atrodas uz zemes vienības, kadastra apzīmējums 01000042004, īpašnieks;
2) 2020.gada 9.novembrī starp LDz un EDzL noslēgto Pilnvarojuma līgumu būvdarbiem Nr.L-1891/2020 (ar grozījumiem Nr.L-972/2021).
Informācija par finansējuma avotiem visu darbu pabeigšanai.
Līdz 2026. gada 31.augustam, pēc darbu pabeigšanas FIDIC inženieris izsniedz būtisko darbu pabeigšanas apliecinājumu, kas kalpos kā galvenais pierādījums, ka RCS būvniecība ir pabeigta līdz 2026.gada 31.augustam. 2026.gada 15.septembris ir gala termiņš Finanšu ministrijai saņemt Satiksmes ministrijas un Aģentūras pārvaldības deklarācijas.
RCS dienvidu posmā ir jāveic RCS stacijas ēkas (posms 2b) būvdarbus, kas ietver uzgaidāmās telpas un stacijas jumta izbūvi, ieskaitot izejas uz platformām un platformu apdares darbus, kā arī labiekārtošanas darbus RCS dienvidu daļā. Pabeidzot 2B posmu līdz 2026.gada 31.augustam, RCS dienvidu puses ēku varēs nodot izmantošanai pirms pieņemšanas ekspluatācijā līdz 2026.gada 31.decembrim, kad tiks pilnībā pabeigti atliktie darbi un saistītie darbi, kuru pabeigšanā, testēšanā un attiecīgo atzinumu izsniegšanā iesaistītas trešās puses un uzraugošās iestādes.
RCS būvniecība tiek veikta vairākos posmos. Projekta 2B posmā tiek pārbūvēta stacijas dienvidu daļa, lai vilcienu kustība varētu šķērsot šo stacijas daļu. Pabeidzot 2B posmu jeb stacijas ēku RCS dienvidu pusē, būs iespējams realizēt nākamo projekta posmu saistībā ar 1520mm dzelzceļa infrastruktūras pārnešanu no ziemeļu puses uz dienvidu pusi (projekta posms 2C2), kas tiek finansēts no cita finanšu instrumenta līdzekļiem – CEF GEN9 līdzekļiem. Pēc 2C2 posma realizācijas viss otrais posms tiks nodots ekspluatācijā un uzsākta vilcienu kustība. 2C2 posms ir otršķirīgais funkcionālais rādītājs, papildus AF 2B posma projekta aktivitātei un tieši neietekmēs 2B posma - RCS ēkas dienvidu daļas izbūvi.
Plānotie darbi 19 milj. euro (no RIX projekta KF budžeta) ietvaros, kas paredzēti minimālās funkcionalitātes nodrošināšanai un indikatīvs to finansējuma tvērums:
1) signalizācija (pārmiju vadībai un vilcienu kustības vadībai paredzētās signalizācijas iekārtas un programnodrošinājums (luksofori, kabeļu komunikācijas, sliežu ķēdes) - ieskaitot materiālu iegādi un montāžas un programmēšanas darbus - 8 milj. euro,
2) kontakttīklu un sliežu ceļa sistēmas (MEP) izbūves darbi (kontakttīkla sistēmas izbūve, sākot no balstu izbūves līdz kontakttīkla vadu un pieslēgumu ierīkošanas, sliežu ceļu un pārmiju izbūve) - materiālu iegāde un montāžas darbi – 10.3 milj.euro,
3) pasažieru infrastruktūra (ieskaitot drošības, apziņošanas sistēmas, platformu apgaismojuma un piekļuves nodrošināšanas projektēšanu un izbūvi) - 0.7 milj. euro.
Minētie 19 milj. EUR netiks iekļauti RCS projektā un jāņem vērā, ka papildu darbu apjomos ir iespējams samazināt izmaksas, daļu darbu realizējot LDz. Īstenojot šos darbus, LDz rīkotu atbilstošus iepirkumus, lai veicinātu konkurenci un maksimāli samazinātu nepieciešamo finansējuma apjomu. Satiksmes ministrija atbalsta LDz plānu. Ja būs iespējams panākt vienošanos ar EDzL piesaistīto būvnieku, EDzL veiks būvdarbu līgumā grozījumus, izslēdzot minētos darbus.
Ņemot vērā, ka būvdarbu līgumā darbi tiek pasūtīti ar atsevišķiem izmaiņu rīkojumiem un daļa no minētajiem darbiem nav vēl pasūtīti, tad risks, ka nebūs iespējams panākt vienošanos ar EDzL piesaistīto būvnieku pilnsabiedrību "BERERIX" par darbu apjomu samazinājumu, ir minimizēts. Tomēr atzīmējams, ka daļu no pasūtītājiem darbiem būs nepieciešams izslēgt būvdarbu apjoma, par ko tiks organizētas atsevišķas oficiālas pārrunas ar pilnsabiedrību "BERERIX par izslēdzamajiem darbiem. Papildus skaidrojam, ka Projekta ietvaros LDz neko no RCS izbūves darbiem neīstenos. Savukārt RCS projekta funkcionalitātes īstenošanai, LDz 3.3.1.1.pasākuma “Dzelzceļa infrastruktūras attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos" ietvaros īstenos tos kontakttīkla un signalizācijas sistēmu izbūves darbus, kas nav pasūtīti un kas nav iekļauti RCS projekta tvērumā.
RCS projekta pārvaldības un ieviešanas risinājums.
EDzL pilda finansējuma saņēmēja un RCS projekta īstenotāja funkcijas, LDz darbojas kā sadarbības partneris, sniedz priekšlikumus EDzL būvniecības līguma vadībā un tajā iekļautiem tehniskiem risinājumiem, kas ietekmē LDz infrastruktūru, t.sk. lai būvniecības risinājumi būtu funkcionāli savietojami ar esošo dzelzceļa infrastruktūru. LDz kā sadarbības partneris veic izbūvējamās infrastruktūras pārvaldnieka funkcijas.
Rodot izmaksu efektīvākus būvdarbu risinājumus, plānots, ka projekts kopumā iegūst. EDzL un LDz slēgs sadarbības līgumu par projekta realizāciju. Noslēdzot 2B stacijas ēkas būvdarbu līguma grozījumus, kopējais darbu apjoms tika samazināts trūkstošā finansējuma dēļ. 2B posma jeb AF būvdarbu izpildei kopējais darbu apjoms ir nemainīgs un atbilst 2025.gada 11. aprīļa noslēgtajam līguma grozījumam. Taču, lai nodrošinātu pieaugošo vilcienu kustības caurlaides spēju RCS dienvidu daļā, ilgtermiņā nepieciešams izbūvēt papildus pārmiju savienojumu (2 pārmijas ar dzelzceļa sistēmām) starp 12. un 13. sliežu ceļu, kas prasa papildu līdzekļu piesaisti nepieciešamās funkcionalitātes nodrošināšanai.
Projekta visi mērķi un funkcionalitāte (RCS stacijas ēkas funkcionalitāte un vilcienu satiksme funkcionalitāte) tiks sasniegta, izmantojot esošo EDzL autoruzraudzības, projektēšanas un būvdarbu līgumu, FIDIC būvuzraudzības un ekspertīzes līgumu, un piesaistot LDz uzņēmējus, kas īstenos vēl nepasūtītos darbus saistībā ar vilcienu satiksmes funkcionalitāti (2C2 līdz 2028.gadam).
2B posma būvdarbu izpilde notiek atbilstoši plānam – visi būtiskākie materiāli ir pasūtīti, un darbi tiek veikti saskaņā ar noslēgto būvdarbu līgumu.
Alternatīvs finansējums ārpus valsts budžeta finansējuma iepriekšminēto darbu veikšanai nav pieejams, līdz ar to Satiksmes ministrijas piedāvātais risinājums, lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumus RCS projekta ietvaros izbūvētajā RCS dienvidu daļā, ir pārstrukturēt RIX savienojuma izveidei plānoto KF finansējumu 19 milj.euro apmērā Rail Baltica saistītajām RCS dienvidu daļas aktivitātēm un funkcionalitātei.
Pabeidzot 2B posmu dienvidu pusē, būs iespējams realizēt nākamo projekta posmu saistībā ar 1520mm dzelzceļa infrastruktūras pārnešanu no RCS ziemeļu puses uz dienvidu pusi (projekta posms 2C2), kas tiek finansēts no cita finanšu instrumenta līdzekļiem – CEF GEN9 līdzekļiem un LDz piešķirtā RIX KF līdzekļiem, lai tiktu nodrošināta RCS dienvidu daļas funkcionalitāte un tiktu nodrošināti pasažieru pārvadājumi stacijas dienvidu daļā.
Citi jautājumi
Noteikumu projektā tiek svītrots:
1) 13.13.apakšpunkts un 14.punkts, ņemot vērā, ka pirmās atlases kārtas ietvaros nav nepieciešams maksājuma pieprasījumā iekļaut revidenta atzinumu.
2) 40.3. apakšpunkts, ņemot vērā, ka dublējas ar noteikumu 33.1. apakšpunktu;
Tāpat noteikumu projektā tiek precizēti 26.4. un 27.1.apakšpunkti, ņemot vērā, ka noteikumu projektā tiek veikti precizējumi attiecībā uz to, ka tiek veikts noslēdzošais avansa maksājums nevis noslēguma maksājums.
Vienlaikus, Atveseļošanās un noturības mehānisma kopējo sasniedzamo mērķu izpildes risku mazināšanai, Satiksmes ministrija Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna grozījumu ietvaros rosinās izmaiņas paredzot, ka arī 1.atlases kārtas finansējuma saņēmējs, kā apliecinājumu par izbūvētās un pārbūvētās dzelzceļa infrastruktūras nodošanu ekspluatācijā un investīcijas projekta mērķu un rādītāju sasniegšanu, iesniegs Starptautiskās Inženierkonsultācijas konfederācijas (Federation Internationale des Ingeneurs – Conseils (FIDIC) inženiera atzinumu.
Atbilstoši Ministru kabineta 2023.gada 11.aprīļa noteikumos Nr.190 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.1. reformu un investīciju virziena "Emisiju samazināšana transporta sektorā" 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā"" (turpmāk - MK noteikumi Nr.190) noteiktajam VAS “Latvijas dzelzceļš” (turpmāk – LDz) ir finansējuma saņēmējs pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros un īsteno Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda (turpmāk - AF) finansēto investīciju projektu Nr.1.1.1.1.i.2/1/23/I/CFLA/001 “Dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizācija un attīstība” (turpmāk - Projekts).
Līgums par Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda projekta Nr.1.1.1.1.i.2/1/23/I/CFLA/001 īstenošanu (turpmāk – Līgums par projekta īstenošanu) starp LDz un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (turpmāk – Aģentūra) tika noslēgts 2024.gada 28.februārī. Projekta ietvaros ir noslēgti trīs iepirkuma līgumi - 2024.gada 28.februārī līgums Nr.L-359/2024 “Dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizācija un attīstība: būvniecība”, ” ar PS "NORDES BŪVE & BCC" 2024.gada 29.februārī ar SIA "Firma L4" noslēgts iepirkuma līgums Nr.L-362/2024 “Dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizācija un attīstība: būvuzraudzība” un 2025.gada 20.augustā ar SIA “ALSTOM Baltics” līgums Nr.L-1166/2025 “Dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizācija un attīstība: mikroprocesoru centralizācijas un mikroprocesoru dispečeru centralizācijas sistēmu modifikācija”.
Projekta ietvaros šobrīd ir izstrādāti visi 17 būvprojekti, ir saņemtas atļaujas uzsākt būvdarbus un aktīvi notiek 2021būvdarbi.
Kontakttīkla izbūve dzelzceļa līnijas “Rīga Pasažieru – Tukums II” posmā “Imanta – Sloka” un Zemitānu stacijā nav tehnoloģiski iespējama neietekmējot vilcienu kustību, t.sk. pasažieru pārvadājumus. Ņemot vērā to, ka vasaras sezonā līnijā “Rīga Pasažieru – Tukums II” ir ļoti intensīva pasažieru plūsma, būvdarbu veicējs sadarbībā ar LDz posmam “Imanta-Sloka” ir izstrādājis būvdarbu veikšanas grafiku, lai maksimāli mazinātu negatīvo ietekmi uz pasažieru pārvadājumiem aktīvajā sezonā, tai skaitā pasažieru plūsmas apjomu, vienlaicīgi ievērojot vilcienu kustības nepārtrauktību un nepasliktinot satiksmes drošību. Izstrādātais grafiks paredzēja veikt darbus, kas būtiski ietekmē pasažieru pārvadājumus laikā no 2025.gada 15.septembra līdz 2026.gada 21.aprīlim. Ņemot vērā, ka uzņēmējs ir informējis LDz par tā apakšuzņēmēja darba plāna laika grafika novirzēm, plānotie dzelzceļa kontakttīkla nomaiņas darbi paredzēti ar aptuvenu 3 nedēļu nobīdi (t.i. no 03.10.2025.gada 3.oktobra) LDz kā pasūtītājs ir saskaņojis darba laika grafika korekciju, taču projekta mērķu sasniegšanai pilnā apmērā tiek rosināts pagarināt pirmās atlases kārtas attiecināmības termiņu - tas ir, līdz 2026.gada 31.augustam), lai kontakttīkla nomaiņa tiktu veikta, maksimāli mazāk ietekmējot pasažieru kustību un radot pēc iespējas mazāk neērtības pasažieriem.Alternatīvi pilnībā būtu jāslēdz satiksme vairākos posmos, kas radītu pasažieriem ļoti būtiskus apgrūtinājumus, kā arī dārgākas izmaksas speciāli norīkotajiem autobusiem, ilgāk pavadot tiem ceļā uz Rīgu/ Jūrmalu.
Šajā laika posmā būs nepieciešams nodrošināt autobusa pārvadājumus maršrutos Asari – Ķemeri, Tukums I – Tukums II, Majori – Sloka, Priedaine – Sloka, Zolitūde - Dubulti – Sloka un Zolitūde - Priedaine pilnība vai daļēji pārtraucot vilcienu satiksmi un nodrošinot to ar autobusu pārvadājumiem, tādējādi neietekmējot pasažieru pārvadājumu plūsmu aktīvajā sezonā. Pēc šo darbu pabeigšanas ir jāsakārto būvlaukumi, jāveic pārbaudes un jānodod būvobjekti ekspluatācijā.
Iepriekšminētie apstākļi ir ietekmējuši būvdarbu izpildes termiņu, kā rezultātā ir aizkavējusies būvniecība un ir augsts risks līdz 2026.gada 31.martam nesasniegt mērķrādītāju “izveidoto elektrificēto dzelzceļa līniju un modernizēto esošo dzelzceļa līniju garums pasažieru pārvadāšanai – 100 km.”
Ņemot vērā būvniecības perioda ilgumu, sezonalitāti un nepieciešamību maksimāli samazināt ietekmi uz dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem, ir nepieciešams pagarināt Projekta īstenošanas termiņu līdz 2026.gada 31.augustam, nepārsniedzot Padomes 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmumā (ES) 2021/1003, ar ko apstiprina Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējumu, noteikto termiņu.
Atbilstoši Dzelzceļa likumam un Ministru kabineta 2023.gada 28.novembra noteikumiem Nr.680 “Dzelzceļa ekspluatācijas noteikumi”, LDz kā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir jānodrošina dzelzceļa pārvadājumu pasūtījumi un tā būtiskā funkcija ir lēmumu pieņemšana par jaudas sadali, vilcienu ceļu iedalīšanu, tai skaitā gan par piekļuves noteikšanu un novērtēšanu, gan par atsevišķu vilcienu ceļu iedalīšanu. Projekta ietvaros būvdarbi notiek pie nepārtrauktas vilcienu kustības, taču atsevišķu būvdarbu veikšanas laikā var tikt ietekmēts vilcienu kustības grafiks un regulārie pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu. Piemēram, sliežu ceļu modernizācijas un pārbūves, kā arī kontakttīkla demontāžas un jauna kontakttīkla izbūves gadījumā var tikt uz laiku pārtraukta elektrovilcienu kustība, aizstājot tos ar dīzeļvilcieniem, kā arī atsevišķos gadījumos var tikt pilnībā pārtraukta vilcienu kustībā, aizstājot vilcienu pasažieru pārvadājumus ar autobusiem. Šādi ierobežojumi un vilcienu kustības pārtraukumi projektos rodas, jo būvdarbu norises laikā atsevišķos gadījumos dzelzceļa infrastruktūra nevar tikt ekspluatēta, kamēr netiek pilnībā pabeigta jaunas infrastruktūras izbūve.
Līdz ar to, lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumu nepārtrauktību, noteikumu projekts tiek papildināts ar 13.15.apakšpunktu, kurā kā attiecināmās izmaksas tiek iekļautas izmaksas, kas var rasties būvdarbu veikšanas laikā trešajām pusēm saistībā ar vilcienu kustības ierobežojumiem vai pārtraukumiem.
Lai tiktu nodrošināta sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamība un nepārtrauktība reģionālās nozīmes dzelzceļa maršrutos starp VSIA “Autotransporta direkcija” un AS “Pasažieru vilciens”, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.oktobra regulas (EK) Nr.1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes regulu (EEK) Nr.1191/69 un Padomes regulu (EEK) Nr.1107/70 (turpmāk - Regula Nr.1370/2007) 5.panta 4a. punktu un Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 8. panta trešo un septīto daļu, ir noslēgts Līgums par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālās nozīmes maršrutos pa dzelzceļu Nr.PV339-24 (ATD reģistrācijas nr.ATD/ST-2024/_/PV) (turpmāk – Līgums). Minētā Līguma ietvaros AS “Pasažieru vilciens” cita starpā ir apņēmusies sniegt nepārtrauktus sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos pa dzelzceļu šajā Līgumā, tā pielikumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā.
Minētie vilcienu kustības ierobežojumi nozīmē, ka pasažieriem būtiski tiks samazināta vai netiks nodrošināta sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamība un nepārtrauktība.
Sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamības un nepārtrauktības nodrošināšana izskatāmajā gadījumā nozīmē, ka AS “Pasažieru vilciens” būtu jānodrošina vilcieniem alternatīvs jeb aizvietojošs transports un to paredz arī noslēgtā Līguma nosacījumi, kas nosaka, ka atsevišķos izņēmuma gadījumos (piemēram, infrastruktūras nepieejamības gadījumā), lai tiktu nodrošināta sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamība un nepārtrauktība, AS “Pasažieru vilciens” ir tiesīgs pakalpojumus pa dzelzceļu aizvietot ar alternatīvo transportu, piemēram, autobusu reisiem.
Lai nodrošinātu efektīvu AS “Pasažieru vilciens” finanšu līdzekļu izmantošanu un sasniegtu iepirkuma mērķi, lai tiktu noskaidrots pakalpojuma sniedzējs, kurš AS “Pasažieru vilciens” nodrošinās aizvietojošo transportu (autobusu pārvadātājs), tiek rīkoti vairāki secīgi iepirkumi, ņemot vērā vilcienu kustības ierobežojumus attiecīgajā būvniecības etapā, piemērojot iepirkuma procedūru – atklāts konkurss. Atklāta konkursa rezultātā tiek slēgts divpusējs līgums: AS “Pasažieru vilciens” un autobusu pārvadātājs, kurā pakalpojuma pasūtītājs un pakalpojuma finansētājs būtu AS “Pasažieru vilciens”, pakalpojuma izpildītājs - konkursā izvēlētais autobusu pārvadātājs.
Regula Nr.1370/2007 nosaka, ka jebkurai kompensācijas shēmai ir jānovērš pārmērīga kompensācija un saņemtā kompensācija nevar pārsniegt sabiedriskā pakalpojuma tīro finansiālo ietekmi. Proti, kompensācija nevar būt lielāka par summu, kas atbilst neto finanšu ietekmei, kura ir vienāda ar kopējo ietekmi – pozitīvu vai negatīvu –, kāda sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību ievērošanai ir uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja ieņēmumiem un izmaksām. Lai tiktu ievērotas Regulas Nr.1370/2007 prasības, netiktu veikta pārkompensācija, tai skaitā izvairoties no dubultās kompensācijas riska, un AS “Pasažieru vilciens” tiktu nosegta tā tīrā finansiālā ietekme, autobusu pakalpojuma apmaksas kontekstā tiek nodibināts ar autobusu pārvadātāju līgumisko attiecību modelis, kura pamatā ir autobusu pārvadātāja atklāta konkursa kārtībā piedāvātā līgumcena reiz ar autobusu faktiski veiktais nobraukums. Piemēram, ja autobusu pārvadātā piedāvātā līgumcena ir 1,00 EUR/km un faktiski tiek veikti 100 km, tad AS “Pasažieru vilciens” samaksā autobusu pārvadātājam 100 EUR (1,00 EUR/km × 100 km).
Ņemot vērā apstākli, ka saskaņā ar 2005.gada 21.decembrī starp AS “Pasažieru vilciens” un LDz noslēgto līgumu par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, LDz ir apņēmies nodrošināt AS “Pasažieru vilciens” piekļuvi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai pasažieru pārvadājumu veikšanai norādītajos sliežu ceļu iecirkņos, un, ja šis pakalpojums netiek nodrošināts, LDz ir atbildīgs par AS “Pasažieru vilciens” radītajiem zaudējumiem, pamatojoties uz šo līgumu. Tādējādi LDz īstenotā projekta ietvaros tiktu nosegtas AS “Pasažieru vilciens” izmaksas, kas saistītas ar alternatīvā transporta izmantošanu, ja dzelzceļa infrastruktūra nav pieejama. Šajā gadījumā, pamatojoties uz AS “Pasažieru vilciens” izrakstīto rēķinu, LDz veiktu maksājumu AS “Pasažieru vilciens” par autobusu pakalpojumu izmantošanu, kā norādīts iepriekš minētajā piemēra kontekstā 100 EUR. Secīgi saskaņā ar starp VSIA “Autotransporta direkcija” un AS “Pasažieru vilciens” noslēgto līgumu, no LDz saņemtie maksājumi par autobusu pārvadājumiem tiks ieskaitīti AS “Pasažieru vilciens” ieņēmumos, ko tā gūst Līguma ietvaros.
Pašreizējais normatīvais regulējums nosaka, ka LDz kopējais piešķirtā avansa un starpposma maksājumu apmērs nevar pārsniegt 90%, kas rada ievērojamu finanšu slogu. Šobrīd LDz nav pieejami brīvi finanšu līdzekļi, jo LDz saņem finansējumu dotāciju veidā no valsts budžeta tikai saimnieciskās darbības nodrošināšanai, kā arī ir uzņēmusies apjomīgas kredītsaistības un bez šī projekta arī īsteno vairākus citus finansiāli apjomīgus Eiropas Savienības līdzfinansētus un citus dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektus. Līdz ar to tiek precizēti noteikumu projekta nosacījumi attiecībā uz avansa maksājumu saņemšanu.
Ņemot vērā, ka ar Ministru kabineta 2025.gada 18.februāra noteikumiem Nr.110 "Grozījumi Ministru kabineta 2023.gada 11.aprīļa noteikumos Nr.190 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.1. reformu un investīciju virziena "Emisiju samazināšana transporta sektorā" 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.1.i.2. un 1.1.1.1.i.3. saistīto pasākumu īstenošanas noteikumi" iznākuma rādītājs tika precizēts no 70 km uz 100 km, noteikumu projekta 2.punktā norādītais investīcijas mērķa posms "Rīga – Priedaine" ir jāprecizē uz "Rīga – Sloka", kas atbilst noteikumu projekta 4.1.apakšpunktā sasniedzamajam mērķim – 100 km.
Ar noteikumu projektu plānots paplašināt MK noteikumu Nr.190 2.punktā minēto dzelzceļa līniju tvērumu, bet nemainot AF reformas - Rīgas metropoles areāla tvērumu kas ir noteikts AF plānā, proti, noteiktos koridorus: Rīga - Carnikava – Saulkrasti (Rīga – Salacgrīva ) 2. Rīgas centrs – Dreiliņi (Rīga – Ropaži) 3. Rīga - Ogre – Jēkabpils) 4. Rīga – Tukums 5. Rīga – Bolderāja (Rīga – Daugavgrīva). Paplašinājums ļauj pirmās atlases kārtas ietvaros attiecināt LDz esošo kapitālieguldījumu projektus (kuru būvniecība vēl nav pabeigta, bet plānota AF attiecināmības ietvaros) Rīgas metropoles dzelzceļa sistēmas zaļināšanai un dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai šajā areālā (piem., trokšņu sienas izbūve pie dzelzceļa stacijas “Šķirotava” nolūkā samazināt trokšņu radītās emisijas Rīgas apkaimes iedzīvotājiem, Daugavas (dzelzceļa) kontakttīkla modernizācija nolūkā nodrošināt vilcienu kustībai drošu satiksmi, u.c.). Paplašinātā tvēruma iekļaujošo kapitālieguldījumu segšanas avots ir pirmās atlases kārtas Projekta darbu realizācijas ietvaros prognozētais ietaupījums.
Tāpat noteikumu projekts paredz noteikt, ka projektu iesniegumu atlases kārtas finansējuma saņēmējs LDz var paredzēt projekta vadības personāla izmaksas, kuras plānotas kā viena izmaksu pozīcija, piemērojot vienoto izmaksu likmi finansējuma saņēmējam veido 0.8 % procentu apmērā jeb 600 000 euro (esošā finansējuma ietvaros) no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām.
Aprēķina pamatā ir plānotais projektā iesaistītā personāla darba laiks, pārvērsts slodzēs, vadoties pēc tā, cik liela darbaspēka iesaiste un kādu speciālistu iesaiste projekta realizācijā būs nepieciešama. Tāpat aprēķina pamatā ir plānotais vidējais pieņemtais atalgojums konkrētajiem speciālistiem. Lai noteiktu atalgojuma apmēru, tika izmantota LDZ amatu klasifikācija, štata saraksts un amatu apraksti, kas atbilst nozares specifikai un uzskatāmi par konkurētspējīgiem attiecībā uz tirgus prasībām. Papildus tika ņemti vērā LDz darba koplīgumā noteiktie atalgojuma principi un kārtība.
Saskaņā ar Regulas Nr.2021/1060 53.panta 3. a) punktu aprēķinā ir izmantoti dati pēc amatu klasifikācijas, štata darbinieku saraksta, 2024.gada 17.decembra LDZ darba koplīgums un personāla politikas iekšējie normatīvie akti (atalgojuma sistēma).
LDz projekta vadības komanda ietver šādas atbildīgas personas un amatus: vecākais projektu vadītājs, projekta koordinators, tehniskais projektu vadītājs, projektu finanšu kontrolieris, būvniecības līgumu galvenais speciālists, projektu vadības direktors, Galvenais elektroapgādes projektu elektroinženieris, vecākais elektroapgādes projektu elektroinženieris, vecākais SCB projektu elektroinženieris, vadības līmeņa eksperts, vecākais telekomunikāciju inženieris u.c. atbildīgās personas un amatus.
Likmes aprēķinam un tā pamatošanai izmantotie normatīvie akti un informācijas avoti:
1) Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
2) Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr. 786 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem”;
3) Finanšu ministrijas vadlīnijas Nr. 1.2. “Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gada plānošanas periodā” (versija Nr. 3 no 2025.gada 9.jūnija).
Projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas, kuras projektā plāno, piemērojot vienoto izmaksu likmi, ir skaidri nodalāmas no citām projekta izmaksām, un nepastāv minēto izmaksu pārklāšanās. Likmē ietvertas tikai tās personāla funkcijas un ar tām saistītās izmaksas, kas tieši attiecināmas uz konkrēto projekta vadību un īstenošanu.
Saskaņā ar LDZ 2023.gada 19.decembra lēmumu Nr. VL-1.6/408-2023 apstiprināto "Kārtību izmaksu plānošanai un attiecināšanai pa investīciju projektiem, pamatlīdzekļu demontāžas un kārtējā remonta darbiem" atalgojums projektos tiek uzskaitīts un tiek diferencēts pēc faktiski nostrādātā laika. Katru mēnesi tiek apkopots nostrādātais laiks darbiniekiem pa projektiem. Katram projektam ir savs kodējums un atsevišķā tīkla aktivitāte tieši personāla izmaksu uzkrāšanai, ar ko tiek sasaistīta arī algu izmaksa, tādējādi ir iespējams identificēt izmaksas projektu griezumā un nodalīt personāla izmaksas no citām projekta izmaksām.
Ņemot vērā veiktos grozījumus Atveseļošanas fonda darbību kārtībā, kas cita starpā paredz svītrot pielikumu ar uzraudzības rādītājiem, Finanšu ministrija kā Atveseļošanas fonda koordinators turpmāk Eiropas Komisijai neziņos par uzraudzības rādītājiem. Līdz ar to nav nepieciešams turpināt uzraudzības rādītāju datu uzkrāšanu un uzraudzīšanu un tiek svītrots noteikumu projekta 4.2. apakšpunkts un 32.punkts.
Pēc noteikumu projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā, LDz ir jāveic grozījumi starp LDz un Aģentūru 2024.gada 28. februārī noslēgtajā līgumā par investīciju projekta Nr.1.1.1.1.i.2/1/23/I/CFLA/001 īstenošanu.
Noteikumu projekta grozījumi attiecībā uz otrās projektu iesniegumu atlases kārtas finansējuma saņēmēju SIA "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS" (turpmāk – EDzL).
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.190 5.1 punktā noteikto, otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros finansējuma saņēmējs ir SIA “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” (turpmāk – EDzL) investīcijas otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros EDzL ir pieejams Atveseļošanas fonda finansējums 114 627 980 euro.
Atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 18. februāra sēdes protokollēmuma (prot.Nr. 7, 33. §) "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 11.aprīļa noteikumos Nr. 190 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.1. reformu un investīciju virziena "Emisiju samazināšana transporta sektorā" 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.1.i.2. un 1.1.1.1.i.3. saistīto pasākumu īstenošanas noteikumi"" 3. punktā noteiktajam, EDzL ir piešķirts valsts budžeta finansējums 24 071 876 euro apmērā pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) izmaksu segšanai projekta ietvaros.
Sākotnēji bija plānots un tas tika norādīts Ministru kabineta 2025.gada 18.februāra noteikumu Nr.110 "Grozījumi Ministru kabineta 2023.gada 11.aprīļa noteikumos Nr.190” anotācijā, ka papildus AF finansētajai 2B posma projekta aktivitātei tiek realizēts 2C2 posma otršķirīgais sasniedzamais mērķis, kas tiek finansēts no CEF9 GEN līdzekļiem.
Izpildot visus CEF9 GEN nosacījumus, tika plānots ietaupījums vismaz 18 milj. euro apmērā no citām šī finansēšanas līguma aktivitātēm (RIX projekta). Šo ietaupījumu bija paredzēts novirzīt 2C2 posma darbu pabeigšanai, tādējādi nodrošinot tā nodošanu ekspluatācijā. Svarīgi norādīt, ka 2C2 posmu nav iespējams nodot ekspluatācijā pa daļām, jo tas nenodrošinātu vilcienu satiksmes caurlaides spēju un funkcionalitāti atbilstoši LDz vajadzībām. Jāuzsver arī, ka minētie līdzekļi sākotnēji tika plānoti tikai RCS dienvidu daļai, neietverot RCS ziemeļu daļas aktivitātes (vilcienu kustības saglabāšanu ziemeļu daļā), kā tas šobrīd tiek plānots no LDz puses.
Ņemot vērā to, ka CEF 9 GEN finansējumu nav iespējams pārvirzīt signalizācijas, kontakttīkla un sliežu ceļa sistēmu (MEP), pasažieru infrastruktūras (ieskaitot apziņošanas sistēmas, platformas, apgaismojuma un piekļuves projektēšana) projektēšanai un būvdarbiem kā arī citu ar būvdarbu saistīto izmaksu segšanai, un tam arī nav pieejams valsts budžeta finansējums, Satiksmes ministrija ir pārskatījusi tās pārziņā esošo specifisko atbalsta mērķu investīcijas un radusi risinājumu RCS projekta funkcionalitātei (vilcienu kustības nodrošināšanai caur RCS dienvidu daļu) nepieciešamo finansējumu 19 milj. euro apmērā iekļaut Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 3.1. prioritātes "Ilgtspējīga TEN-T infrastruktūra" 3.3.1.specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt noturīgu aizsardzības infrastruktūru, veicinot militāro mobilitāti Eiropas Savienībā" 3.3.1.1. pasākuma "Dzelzceļa infrastruktūras attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos" ietvaros. Satiksmes ministrija ir jau izstrādājusi minētā pasākuma īstenošanas noteikumus un nodevusi starpinstitūciju saskaņošanā TAP portālā (25-TA-2047).
Plānotie darbi 19 milj. euro ietvaros KF projekta ietvaros, kas paredzēti minimālās funkcionalitātes nodrošināšanai un indikatīvs to finansējuma atšifrējums:
1) signalizācija - pārmiju vadībai un vilcienu kustības vadībai paredzētās signalizācijas iekārtas un program nodrošinājums (luksofori, kabeļu komunikācijas, sliežu ķēdes) - ieskaitot materiālu iegādi un montāžas un programmēšanas darbus, testēšanas un signalizācijas sistēmu ieslēgšana ekspluatācijā - 8 milj. euro;
2) kontakttīklu un sliežu ceļa sistēmas (MEP) izbūves darbi (kontakttīkla sistēmas izbūve, sākot no balstu izbūves līdz kontakttīkla vadu un pieslēgumu ierīkošanas, sliežu ceļu un pārmiju izbūve) - materiālu iegāde un montāžas darbi, testēšana un elektrificētā posma un sliežu ceļu sistēmu (MEP) ieslēgšanu ekspluatācijā - 10.3 milj. euro,
3) pasažieru infrastruktūra (ieskaitot drošības, apziņošanas sistēmas, platformas, apgaismojuma un piekļuves nodrošināšanas projektēšanu un izbūvi) - 0.7 milj. euro.
LDz nodrošinās iepriekšminēto darbu īstenošanu un KF finansējums tiks izmantots līdz 2028.gada 30.aprīlim atbilstoši darbu faktiskajai izpildei, lai kopsakarībā ar CEF9 piešķirto finansējumu 2C2 daļai, projekta ietvaros izbūvējamā RCS dienvidu daļā tiktu nodrošināti pasažieru pārvadājumi. Atbilstoši LDz aprēķiniem 19 milj. euro budžets nodrošinās minimālās funkcionalitātes prasības dzelzceļa satiksmei.
RCS ēkas 2B apakšposms ietver sekojošus līmeņus:
1) stacijas ēkas laukuma līmenis: jumts, fasādes, MEP, apdares darbi, un vertikālas pieejas.
2) platformu līmenis: platformu nojumes, apdare, MEP un vertikālas pieejas;
3) stacijas ēkas zemes un pazemes līmenis: sabiedrisko un komerciālo platību apdares un MEP sistēmas, tehniskas telpas, dienesta tunelī, lifti un kāpnes;
4) pasažieru plūsma un piekļuves RCS, t.sk. izeja uz peroniem, tiks nodrošināta no Emilijas Benjamiņas ielas puses (dienvidu puse).
2019.gada 29.maijā starp EDzL un pilnsabiedrību “BERERIX” ir noslēgts līgums Nr.EDZL-02-1/54 “Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksās apbūves būvprojekta izstrāde un būvdarbi” un 2025.gada 11.aprīlī ir noslēgta atsevišķa līguma vienošanās ar pilnsabiedrību “BERERIX” par RCS dienvidu daļas ēkas izbūves darbiem.
Atbilstoši MK noteikumos Nr.190 noteiktajam EDzL 2025.gada 25.aprīlī iesniedza KPVIS sistēmā projektu Nr.1.1.1.1.i.2/2/25/I/CFLA/001 “Uzlabot pasažieru infrastruktūru, izbūvējot Rīgas Centrālas stacijas dienvidu daļu” (turpmāk - RCS projekts). Satiksmes ministrija pārbaudīja RCS projekta iesnieguma atbilstību MK noteikumos noteiktajiem nosacījumiem un 2025.gada 23.maijā informēja Aģentūru par atļauju uzsākt līguma noslēgšanu par investīcijas projekta īstenošanu ar finansējuma saņēmēju.
Ņemot vērā projekta nozīmīgumu, augsto finansiālo ietilpību, kā arī ierobežoto projekta īstenošanas termiņu līdz 2026. gada 31. augustam, Aģentūra rūpīgi izvērtēja EDzL iesniegtās noslēgtās vienošanās par būvdarbu veikšanu un to atbilstību AF investīcijas MK noteikumu Nr.190 paredzētajam projekta mērķim – RCS dienvidu daļas būvniecībai.
Izvērtēšanas rezultātā Aģentūra identificēja jaunus riskus, kas saistīti ar projektā paredzēto darbību tvērumu un izmaksām aptuveni 10,2 milj. EUR apmērā (bez PVN, ieskaitot indeksācijas prognozi), t.sk.:
1) būvlaukuma uzturēšanas izmaksas RCS 2B daļai, t.sk. vispārīgas uzturēšanas un būvdarbu organizēšanas izmaksas, kas izriet no būvdarbu līguma -8,08 milj. EUR apmērā;
2) papildu kompensācijas jeb papildus izmaksas, kas saistītas ar izmaiņām termiņos 2B apakšposma darbu izpildei – 1,7 milj. EUR apmērā;
3) konservācijas, jeb būvju/konstrukciju aizsardzības, drošības pasākumu izmaksas – 356 tūkst. EUR apmērā.
Lai mazinātu identificētos riskus un nodrošinātu projekta īstenošanas atbilstību, EDzL sniedza atbilstošus skaidrojumus Aģentūrai, attiecīgi MK noteikumos tiek veikti grozījumi, paredzot skaidrāk definētas attiecināmo izmaksu kategorijas.
Plānots, ka līgums par RCS projekta īstenošanu ar Aģentūru tiks noslēgts pēc MK noteikumu grozījumu spēkā stāšanās, ievērojot gan noteikumos, gan to anotācijā paredzētos nosacījumus. Atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 10. jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.23 51. §) 6.punktam, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un integrētu dzelzceļa nozares investīciju pieeju, Satiksmes ministrijai ir jānodrošina vienotas dzelzceļa infrastruktūras projektu pārvaldības risinājumu, kurā paredzēts, ka Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna komponentes Nr. 1 "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" reformu un investīciju virziena 1.1 "Emisiju samazināšana transporta sektorā" 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros plānotajā RCS dienvidu daļas izbūves projektā tiek piesaistīts sadarbības partneris – LDz. Ņemot vērā protokollēmumā noteikto, kā arī Finanšu ministrijas 2025. gada 1. jūlija atzinumā sniegto iebildumu, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas ieviešanu. Lai uzlabotu RCS projekta īstenošanu un mazinātu riskus neiekļauties termiņā, RCS projekta īstenošanā tiek piesaistīts sadarbības partneris LDz.
Noteikumu projektā tiek paredzēts nosacījums, ka EDzL pirms līguma noslēgšanas ar Aģentūru iesniedz Aģentūrā ar LDz noslēgtu sadarbības līgumu.
RCS projekta ietvaros EDzL pilda finansējuma saņēmēja un RCS projekta īstenotāja funkcijas, LDz darbojas kā sadarbības partneris. LDzkā sadarbības partneris veic izbūvējamās infrastruktūras īpašnieka un pārvaldnieka funkcijas. Vienlaicīgi LDz ir arī tehnisko noteikumu izdevējs. Tāpat LDz atbilstoši sadarbības līgumam sniedz priekšlikumus EDzL būvniecības līguma vadībā un tajā iekļautiem tehniskiem risinājumiem, kas ietekmē LDz infrastruktūru, t.sk. lai būvniecības risinājumi būtu funkcionāli savietojami ar esošo dzelzceļa infrastruktūru.
RCS projekta īstenošanā EDzL tiek noteiktas sekojošas funkcijas un pienākumi:
1) nodrošināt RCS projekta īstenošanu atbilstoši noslēgtajam līgumam ar Aģentūru par RCS projekta īstenošanu, un noslēgtajam sadarbības līgumam ar LDz;
2) nodrošināt RCS projekta īstenošanai nepieciešamo dokumentu izstrādi, uzskaiti, konsolidēšanu un glabāšanu atbilstoši normatīvo aktu un RCS projekta līguma prasībām un termiņiem;
3) sniegt sadarbības partnerim visu ar RCS projekta īstenošanu saistīto informāciju, kas nepieciešama sadarbības partnera funkciju īstenošanai;
4) būt atbildīgam par RCS projekta par izdevumu attiecināmību pret Aģentūru un pilnībā par savā pārziņā esošo projekta darbību izmaksu attiecināmību. LDz atbild par tām izmaksām, kas ir tā pārziņā, un atlīdzina zaudējumu EDzL, ja LDz darbības dēļ EDzL ir radušies neattiecināmi izdevumi.
Noteikumu projektā tiek noteikts, ka EDzL ir atbildīgs par sadarbības partnera pienākumu un funkciju izpildi projekta īstenošanā un sadarbības partnera īstenotajām funkcijām projektā, tai skaitā novēršot dubultā finansējuma risku un nodrošinot demarkāciju ar citiem līdzīgiem vai saistītiem pasākumiem. Tāpat EDzL atbild par RCS projekta sekmīgu īstenošanu un AF plānā noteiktā rādītāja “izbūvēta Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļa” sasniegšanu līdz 2026. gada 31. augustam.
LDz ir sekojoši pienākumi:
1)nodrošināt savlaicīgu pilnas un patiesas informācijas pieejamību EDzL Sadarbības Līgumā paredzēto pienākumu īstenošanai;
2) atbildēt par RCS projekta izdevumu attiecināmību pret EDzL par savā pārziņā esošām projekta aktivitātēm;
3) nodrošināt RCS projekta dokumentāciju.
EDzL var noslēgt līgumu ar Aģentūru pēc noteikumu projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā un EDzl precizējumu veikšanas KPVIS iesniegtajā RCS projekta aprakstā. Satiksmes ministrija 5 darbdienu laikā pēc noteikumu projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā, nosūtīs EDzL uzaicinājumu iesniegt precizētu projekta iesniegumu Satiksmes ministrijas noteiktajā termiņā un šo noteikumu 20. punktā noteiktajā kārtībā. EDzL ir jāveic RCS projekta iesnieguma precizējumi, iekļaujot LDz kā RCS projekta sadarbības partneri, kā arī jāprecizē citas RCS projekta iesnieguma sadaļas, tai skaitā projekta budžets, iekļaujot papildus izmaksu pozīcijas, atbilstoši apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos.
Satiksmes ministrija 5 darbdienu laikā pēc EDzL projekta iesnieguma saņemšanas veiks iesniegtā projekta pārbaudi atbilstoši MK noteikumu grozījumos izvirzītajām prasībām un noteiktajai kārtībai un, ja nepieciešams, lūgs EDzL papildināt un precizēt iesniegto informāciju, nosakot termiņus precizējumu un papildinājumu iesniegšanai. Pēc projekta iesnieguma pārbaudes Satiksmes ministrija informēs Aģentūru par atļauju slēgt līgumu un attiecīgi EDzL parakstīs līgumu ar Aģentūru.
Projekta rezultātu uzturēšana
Par EDzL atbildībā izpildītajiem darbiem, būvēm un sistēmām EDzL savlaicīgi veic visas no tā atkarīgās darbības, lai nodrošinātu RCS apsaimniekošanas pasākuma plānu un apsaimniekošanas aprēķinu izstrādi pēc RCS projekta pabeigšanas un iesniegšanu LDz.
Par RCS projekta rezultātu uzturšanas periodā konstatētajiem būvdarbu defektiem, kas nav radušies LDz un ar to saistītu personu nepareizas RCS ekspluatācijas rezultātā un/vai LDz un ar to saistītu personu darbības/ bezdarbības rezultātā, LDz apņemas nekavējoties informēt EDzL, kas organizē attiecīgo būvdarbu defektu novēršanu būvdarbu garantijas periodā atbilstoši Būvniecības līgumam.
LDz RCS projekta rezultātu uzraudzības/uzturēšanas periodā apņemas nodrošināt RCS izmantošanu atbilstoši RCS projekta noteiktajam mērķim un nepieļaut situāciju, kurā tiek pārtraukta RCS projekta mērķī noteiktā RCS paredzētā darbība (netiek pārtraukta produktīvā darbība), nodrošina RCS projekta rezultāta saglabāšanu, uzturēšanu un ilgtspēju.
Attiecināmās izmaksas
Noteikumu projekta grozījumi paredz papildināt attiecināmās izmaksas, papildinot MK noteikumus ar 13.1 punktu, ietverot attiecināmo izmaksu detalizāciju, kas ir attiecināmas uz RCS 2B projekta tvērumu tā attiecināmības periodā.
Būvlaukuma ierīkošanas, uzturēšanas un demontāžas izmaksas.
Izmaksas ir attiecināmas uz izbūvējamo, pārbūvējamo RCS projektu, t.sk. vispārīgas uzturēšanas un būvdarbu organizēšanas izmaksas, kas izriet no būvdarbu līguma un tā grozījumiem un ir nepieciešamas, lai nodrošinātu RCS dienvidu daļas pabeigšanu atbilstoši tehniskā risinājumā noteiktajam apjomam.
Izmaksu pozīcija ietver RCS projekta vispārīgas būvlaukuma infrastruktūras uzturēšanas, atbalsta un būvdarbu organizēšanas izmaksas, kuras izriet no sākotnējā būvdarbu līguma un tā grozījumiem, kuras ir nepieciešamas darbu veikšanai un nav iekļautas citās izmaksu pozīcijās, virsizdevumu koeficientā,- tiek iekļautas/pārdalītas projekta aktīvu darbu posmu tāmēs (šobrīd darbi notiek 2B un 2C2 darbu apakšposmos), ņemot vērā katra posma darbu laika grafiku, darbu veidus un intensitāti.
AF projekta tvērumā minēto attiecināmo izmaksu kopējā indikatīvā summa (Būvdarbu līguma Izmaiņu rīkojuma Nr.RCBX025 Pielikums B, tāmes pozīcijas 2.1.3 un 2.1.6) ir:11 351 891 EUR t.sk. virsizdevumi un peļņa, bez PVN, bez indeksācijas.
Būvju aizsardzības un citas izmaksas.
Izmaksas ir nepieciešamas lai nodrošinātu izbūvējamo vai pārbūvējamā dzelzceļa transporta mezgla pabeigšanu atbilstoši tehniskā risinājumā noteiktajam apjomam. RCS projekta 2B apakšposma būvdarbi notiek arī iepriekšējos apakšposmos izbūvēto konstrukciju sektoros, kur nepieciešams veikt papildus konstrukciju aizsardzību, drošības pasākumus. Piemēram, pagaidu balstu torņu un citu pagaidu balstu sistēmu nodrošināšana, kas nepieciešami iepriekš izbūvēto konstrukciju atbalstam 2B darbu izpildes ietvaros.
Tāpat noteikumu projekts paredz iekļaut citas attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar izbūvējamo vai pārbūvējamā dzelzceļa transporta mezgla pabeigšanu un ir nepieciešamas, lai nodrošinātu dzelzceļa transporta mezgla pabeigšanu atbilstoši tehniskā risinājumā noteiktajam apjomam. Piemēram, bet ne tikai, papildus izmaksas jeb cenas pieaugums atsevišķu RCS projekta 2B apakšposma darbu izmaksu pozīcijām, jo šie darbi netika veikti vienlaicīgiar 2A apakšposma darbiem, kā tas bija paredzēts sākotnēji līgumā nosakot izcenojumus (veicot darbus nepārtraukti vairākos apakšposmos vienlaicīgi/paralēli, resursu izmantošana notiek efektīvāk, ko Uzņēmējs bija ņēmis vērā gatavojot sākotnējo finanšu piedāvājumu, balstoties uz iepirkuma brīdī sniegto informāciju un laika grafiku). Izmaksas saistītas, galvenokārt, ar aprīkojuma/iekārtu/tehnikas papildus izmaksām (atkārtota mobilizācija, uzstādīšana, noma, demobilizācija), lai veiktu 2B apakšposma darbus.
AF projekta tvērumā minēto attiecināmo izmaksu kopējā indikatīvā summa (Būvdarbu līguma Izmaiņu rīkojuma Nr.RCBX025 PielikumsB4, papildus darbu tāmes 4.2.sadaļa) ir: 1 660 497 EUR t.sk. virsizdevumi un peļņa, bez PVN, bez indeksācijas.
Būvdarbu līgumcenas indeksācijas izmaksas.
Indeksācija jeb Līguma cenas pārrēķins, veikta atbilstoši EDzL līguma ar pilnsabiedrību “BERERIX” noteiktajiem nosacījumiem, kur noteikta arī konkrēta formula un izmantojamie ceturkšņa cenu indeksi, kurus publicē Latvijas centrālais statistikas birojs. Līguma cena bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) tiek pārrēķināta, pamatojoties uz būvdarbu izmaksu korekcijas aprēķiniem, kas veikti saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
Katru ceturksni tiek aprēķinātas trīs korekcijas: darbaspēka izmaksu korekcija (ΔLn), materiālu izmaksu korekcija (ΔMn) un mehānismu izmaksu korekcija (ΔEn).
Korekcijas tiek aprēķinātas ar formulu, kur tiek izmantoti:
- Sākotnējie cenu indeksi (ceturksnis gadā, kad tika iesniegts piedāvājums)
- Aktuālie cenu indeksi (par ceturksni, kurā darbi veikti)
- Pamatcenas no tāmēm (darbaspēka, materiālu un mehānismu)
- Koeficients 0,90 – tiek piemērots katrai korekcijai
- Virsizdevumu likme (q) – kas norādīta Uzņēmēja finanšu piedāvājumā
Cenu indeksi, kurus izmanto aprēķinā:
Latvijas Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) publicētie Būvniecības izmaksu indeksi pa objektu grupām un resursu veidiem, ceturkšņa dati, kuri atspoguļo cenu izmaiņas transporta objektiem, sadalījumā pa resursu veidiem:
- Darbaspēks: RC082c jeb aktuālās datu bāzes kods RCB040c;
- Materiāli: RC082c jeb aktuālās datu bāzes kods RCB040c;
- Mehānismi: RC082c jeb aktuālās datu bāzes kods RCB040c.
AF projekta tvērumā indeksācijas kopējā prognozējamā indikatīvā summa ir:31 963 041 EUR t.sk. virsizdevumi, bez PVN.
Noteikumu projekta indeksācijas griesti ir prognozēti kā 39.3%+15.7%, ņemot vērā, ka šobrīd valstī apstiprinātā indeksācija periodā kopš līguma slēgšanas brīža līdz 2025.gada augustam, kad šis noteikumu projekts ir sagatavots 39.3% (https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VEK__RC__RCB/RCB030c) un pārējais ir nākamā perioda indeksācija ar piesardzīgu prognožu modeli, izmantojot pieņēmumu, ka indeksācija var pieaugt 3% gada + rezerve neparedzētiem gadījumiem. Faktiskais indeksācijas apjoms ir atkarīgs no darbu uzsākšanas perioda un faktiskām indeksācijas izmaiņām.
Pārprojektēšanas un būvprojekta ekspertīzes izmaksas.
2B apakšposmā pārprojektēšana nepieciešama sakarā ar samazināto darbu apjomu, lai varētu īstenot AF projektu. Apstiprinātais RCS būvprojekts (būvatļauja BP1) “Rīgas Centrālās pasažieru stacijas tuneļu un peronu pārbūve, ēkai piegulošās teritorijas labiekārtošana” (BIS-44413-98) ir jāpārstrādā un jāizveido atsevišķas būvdarbu kārtas. Būvatļaujās ietvertais apjoms tiks pielāgots, lai atbilstu darbu apjomam, kas tiks pabeigts, ar AF līdzfinansējumu. Tas ļaus attiecīgo būvatļauju izpildītos darbus kārtās likumīgi nodot ekspluatācijā. Stacijas dienvidu daļas ēka ar LDz infrastruktūra tiks nodota ekspluatācijā un tā būs piemērota dzelzceļa ekspluatācijai.
AF projekta tvērumā minēto attiecināmo izmaksu kopējā indikatīvā summa ir: 627 143 EUR t.sk. virsizdevumi un peļņa, bez PVN, bez indeksācijas.
Papildus būvdarbu tvērums
Saskaņojot būvprojekta risinājumus, iesaistītās puses (EDzL, LDz, būvnieks un FIDIC inženieris) vienojās, ka RCS stacijas ēkas pilnvērtīgas un drošas funkcionēšanas nodrošināšanai nepieciešams veikt papildu būvdarbus. Tie ietver arī pārprojektēšanas darbus, būvprojekta ekspertīzi, būvuzraudzību un FIDIC inženiera pakalpojumus.
1. Papildus kāpņu savienojums 6. un 7. platformai no pirmā stāva grīdas līmeņa MMZ uz Timoteja ielu, 1.stāva grīdas seguma ieklāšana, apgaismojums un citi elementi, lai nodrošinātu gājēju plūsmu. Īpaši būtiski ir garantēt pasažieru plūsmas kapacitāti ar iespēju pārvietoties maksimāli pieļaujamo 5 minūšu intervālā starp vilcieniem.
2. AB tuneļa savienojuma konstruktīvo risinājumu izbūve RCS stacijas ēkas dienvidu pusē, bez apdares, lai nākotnē nepārbūvējot izbūvētās telpas un neietekmējot konstrukciju stabilitāti, varētu izbūvēt RCS stacijas ēkas dienvidu un ziemeļu puses tuneļa savienojumu.
3. 5.platformas pastāvīgais risinājums RCS stacijas ēkas dienvidu pusē, lai tuvākajos gados nebūtu jāveic būvdarbi šajā zonā. 5.platformas nostiprināšanas tehnoloģija un risinājums tiks detalizēts projektēšanas laikā, saskaņojot risinājumus ar iesaistītajām pusēm.
Šobrīd tiek piedāvāts izbūves apjoms minimāli kritiskā apjomā ar iespēju nākotnē veikt uzlabojumus papildus finansējuma pieejamības gadījumā.Sākotnēji šos darbus un pilnvērtīgus piekļuves risinājumus RCS dienvidu pusē plānoja īstenot nākamajos RCS projekta posmos, bet šobrīd, ņemot vērā neskaidro situāciju ar pieejamo finansējumu, nav prognozējama turpmāko posmu īstenošana. Tas nozīmē, ka atsevišķi pagaidu risinājumi nevar palikt kā ilgtermiņa risinājumi un iespēju robežās, tos nepieciešams īstenot jau tagad.
Papildu būvdarbu īstenošanai indikatīvi nepieciešamais finansējums ir ~ 2 milj. EUR. apmērā, neiekļaujot PVN. Šim nolūkam būtu izmantojams AF finansējuma pašlaik neizlietoto līdzekļu rezerve, kas izveidojusies FIDIC Inženiera pakalpojumu sniedzēja izmaiņu rezultātā. Tādējādi papildu būvdarbu iekļaušana projekta apjomos nepārsniedz kopējo pieejamo Atveseļošanas fonda finansējuma apmēru un neietekmē jau pasūtīto RCS 2B apakšposma būvdarbu izpildes termiņu.
Papildu darbu pasūtīšana ir steidzama, jo to izpilde minimālā apjomā šobrīd ir iespējama paralēli RCS 2B apakšposma pārprojektēšanai un būvdarbiem. Atliekot šos darbus, 5 gadu laikā nebūs iespējams veikt būvdarbus jau paveiktajā būvdarbu apjomā (finansējuma līgumu noteikumi), kā arī pēc 2B apakšposma darbu pabeigšanas, to izpilde būs ļoti komplicēta tehniskā izpildījuma un pieejamības dēļ. Lai nekavētu kopējo RCS 2B apakšposma darbu izpildi, augstāk minētos darbus iespējams pasūtīt, nekavējoties izdodot instrukciju šo darbu veikšanai būvdarbu līguma ietvaros. Papildu darbus iespējams veikt paralēli ar 2B apakšposma darbiem un iekļautos RCS 2B apakšposma izpildes termiņā, t.i.līdz 2026.gada 31.augustam.
Sākotnējais līgums ar FIDIC inženieri tika izbeigts 2025.gada 31. jūlijā un jaunais FIDIC inženiera līgums tika noslēgts 2025.gada 15.augustā. Jaunā līguma rezultātā ir radies AF fondu līdzekļu ietaupījums, kas tiks izmantots papildus būvniecībai un LDz sadarbības partnera piesaistes izdevumiem. Noslēdzot jauno FIDIC inženiera līgumu, radītais ietaupījums tiks novirzīts papildu būvdarbu veikšanai. Šo būvdarbu īstenošanai tiks sagatavots un noslēgts izmaiņu rīkojums, kurā tiks noteikts precīzs izpildes apjoms, finansējuma apmērs un termiņi. Papildu darbu veikšana neietekmēs AF būvdarbu izpildes kvalitāti, termiņus vai finansējuma nodrošinājumu. Izdevumi PVN segšanai tiek saglabāti EDzL AF rēķinu apmaksai.
Lai nodrošinātu RCS funkcionalitāti, LDz kā saimnieciskās darbības veicējs būs Kohēzijas fonda finansējuma saņēmējs un vienlaikus rēķinu apmaksātājs. Attiecīgi uz šiem darījumiem tiks piemērota reversā PVN maksāšanas kārtība, kas nodrošina atbilstību nodokļu regulējumam un efektīvu līdzekļu izmantošanu.
Iepirkumu līgumu izmaksas
Attiecināmas ir iepirkuma līgumu izmaksas tai skaitā šo noteikumu 12.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai, ja projekta vadības un īstenošanas personāls tiek piesaistīts uz iepirkuma līguma pamata.
Izmaksas indikatīvi 1 milj. euro apmērā ir nepieciešams noteikt kā attiecināmās izmaksas, lai LDz kā sadarbības partneris nepieciešamības gadījumā varētu piesaistīt konsultantu ar kompetenci valsts nozīmes stratēģisko projektu īstenošanā – t.sk. līgumu analīzē, būvuzraudzībā un civilbūvju nekustamo īpašumu projektu attīstībā. Konsultants var sniegt rekomendācijas saistībā ar būvniecības laika grafiku, kritiskiem punktiem ēku būvniecībai, būvdarbu organizācijai un finanšu optimizācijai, kā arī sniegt rekomendācijas un viedokli, vai projektēšanas un būvniecības risinājumi atbilst inženiertehniskajām un ekspluatācijas prasībām ēku būvniecībā (t.sk. iepriekš izsniegtajiem izmaiņu projektiem). Minētā konsultanta pakalpojumi nedublēsies ar EDzL projektu vadības izmaksām un pakalpojumiem, ko veic FIDIC inženieris (ar EDzL noslēgtajā līgumā).
Juridisko pakalpojumu izmaksas, kas tieši saistītas ar projekta sagatavošanu, īstenošanu un uzraudzību.
Juridisko pakalpojumu izmaksas paredzētas ārējo konsultantu piesaistei specifiskos jautājumos, kas tiks segtas no pieejamā finansējuma. Projekta vadības laikā var rasties nepieciešamība piesaistīt ārējus juridiskus konsultantus, lai saņemtu atbalstu jautājumos, kas saistīti ar projekta sagatavošanu, īstenošanu un uzraudzību. Tāds atbalsts var būt nepieciešams gan publiskā iepirkuma jautājumos, gan ar FIDIC līgumu vadību saistītos jautājumos, gan arī citos juridiskos jautājumos. Šāds pakalpojums samazina juridisko un finanšu risku, kā arī veicina projekta mērķu savlaicīgu sasniegšanu.
Projekta vadības izmaksas.
Noteikumu projekts paredz papildināt attiecināmo izmaksu tvērumu, iekļaujot arī projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas. Proti, EDzL kā pasūtītāja radušās projekta vadības izmaksas attiecināmas no projekta izmaksu attiecināšanas perioda sākuma, savukārt LDz projektu vadības izmaksu attiecināmības periods sākas no brīža, kad starp EDzL un Aģentūru noslēgts līgums, kur LDz ir noteikts kā sadarbības partneris. Projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas noteiktas, piemērojot EDzL kā finansējuma saņēmējam vienoto izmaksu likmi 1.55 % procentu apmērā jeb 1 752 869 euro un LDz kā sadarbības partnerim 0,50% procentu apmērā jeb 567 794 euro no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām.
Projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas EDZL kā finansējuma saņēmējam ir attiecināmas no 2024.gada 18. decembra, savukārt LDz kā sadarbības partnerim - pēc līguma ar Aģentūru noslēgšanas. Atšķirīgie personāla izmaksu attiecināmības sākotnējie datumi skaidrojami ar to, ka LDz kā sadarbības partnera iesaiste RCS projektā ir aktuāla kopš šo MKN grozījumu virzības un līdz ar līguma ar Aģentūru noslēgšanas. Līdz ar to MKN ir precizēti izmaksu attiecināmības sākotnējie datumi līdz ar līguma ar Aģentūru noslēgšanu.
Vienkāršotās izmaksas – projekta personāla atlīdzības attiecināmo izmaksu vienotās likmes aprēķins, ir balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
1. tas ir taisnīgs – aprēķins balstās uz datiem par faktiskām izmaksām, kas noteiktas, pamatojoties uz LDZ un EDzL apstiprināto personāla politiku, atalgojuma sistēmu, darba samaksas noteikumiem un informāciju par piesaistīto speciālistu darba tirgu, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projekta rezultātu sasniegšanas tiešās attiecināmās izmaksas;
2. tas ir objektīvs – vienotās personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs ir aprēķināts, balstoties uz LDZ iekšējiem normatīvajiem aktiem un stratēģiju, un aprēķinos minētais atalgojums projekta personālam tiks piemērots atbilstoši veicamā darba raksturam un personāla kvalifikācijas prasībām;
3. tas ir pārbaudāms – pamatots ar aprēķiniem un ir pārbaudāms, izmantojot datus par LDZ darbinieku amatu grupām apstiprināto atalgojumu, EDzL darbinieku amatu grupām apstiprināto atalgojumu, vēsturiskos datus par vidējo atalgojuma līmeni, kā arī 2024.gada 17.decembrī apstiprinātā LDZ darba koplīgumā noteikto un 2023.gada 12.decembrī apstiprinātiem EDzL Darba samaksas noteikumiem.
4. tas ir iepriekš noteikts – likmes piemērošanas nosacījumi ir iepriekš noteikti un ieinteresētajām personām zināmi.
EDzL projektu vadības izmaksu 1,55% apmērs ir pamatots ar to, ka EDzL kā Pasūtītājs ir RCS projekta ieviesējs un tiešais finansējuma saņēmējs, kas uzņemas pilnu atbildību par projekta īstenošanu. Projekts ir apjomīgs un sarežģīts, tā īstenošana prasa intensīvu koordināciju, līgumu vadību un risku pārvaldību. RCS projekta komandas darbinieki strādā pilnas slodzes režīmā, un viņu pieejamība tiek nodrošināta, pamatojoties uz spēkā esošiem darba līgumiem.
Projekta vadības izmaksas ir pamatotas ar finansējuma saņēmēja pienākumiem – nodrošināt visa projekta koordināciju, sagatavot atskaites Aģentūrai, uzraudzīt sadarbības partneru izdevumus un novērst dubultā finansējuma risku.
Šīs izmaksas sākotnēji RCS projekta plānošanas posmā netika paredzētas AF finansējuma ietvaros, taču tagad tās ir identificētas kā tieši ar projekta īstenošanu saistītas un atbilstošas AF attiecināmo izmaksu kritērijiem.
Izmaksu lietderība, nepieciešamība, efektivitāte un samērīgums tiek nodrošināts ar to, ka attiecināmas ir tikai tiešās projekta vadības komandas izmaksas, kas balstītas uz noslēgtajiem darba līgumiem, amata aprakstiem un tajos noteiktajiem pienākumiem. EDzL projekta vadības kopējās izmaksas ir aprēķinātas, pamatojoties uz faktiski nepieciešamajiem resursiem, un atbilst līdzvērtīgu projektu izmaksu struktūrai. Tās ietver gan projekta vadības personāla, gan administratīvā atbalsta nodrošinājumu.
Personāla izmaksu vienotā likme noteikta Ministru kabineta noteikumu 13.2 apakšpunktā. Pasākuma ietvaros tiešās attiecināmās izmaksas, no kurām rēķināms personāla izmaksu vienotās likmes procentuālais īpatsvars ir MK noteikumu 5.1 punktā noteiktās attiecināmās izmaksas, neietverot projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas.
Aprēķina pamatā ir plānotais projektā iesaistītā personāla darba laiks, pārvērsts slodzēs, vadoties pēc tā, cik liela darbaspēka iesaiste un kādu speciālistu iesaiste projekta realizācijā būs nepieciešama. Tāpat aprēķina pamatā ir plānotais vidējais pieņemtais atalgojums konkrētajiem speciālistiem. Lai noteiktu atalgojuma apmēru, tika izmantota LDZ un EDzL amatu klasifikācija, štata saraksts un amatu apraksti, kas atbilst nozares specifikai un uzskatāmi par konkurētspējīgiem attiecībā uz tirgus prasībām. Papildus tika ņemti vērā EDzL iekšējie normatīvie akti, kas regulē darba samaksu un LDz darba koplīgumā noteiktie atalgojuma principi un kārtība.
Saskaņā ar Regulas Nr.2021/1060 53.panta 3. a) punktu aprēķinā ir izmantoti šādi dati un informācija:
1) dati pēc amatu klasifikāciju, štata darbinieku saraksta, 2024.gada 17.decembra LDZ darba koplīgums un personāla politikas iekšējie normatīvie akti (atalgojuma sistēma).
2) dati pēc amatu klasifikāciju, štata darbinieku saraksta, 2024.gada 12.decembra EDzL Darba samaksas noteikumi un personāla politikas iekšējie normatīvie akti (atalgojuma sistēma).
EDzL Projekta vadības komanda ietver šādas atbildīgās personas un amatus: Rail Baltica dzelzceļa Rīgas posma ieviešanas vadītājs, projekta vadītājs, projekta koordinators, projekta asistents, būvniecības līgumu izmaksu kontrolieris, līgumu vadītājs, projekta inženieris un būvuzraugi, projekta līguma vadītājs, EDL un LDz sadarbības līguma ieviešanas vadītājs (vakance), tehnisko speciālistu iesaiste no Tehniskā departamenta, speciālistu iesaiste no Drošības un darbības nepārtrauktības departamenta, IT personāls. Projekta darbinieki ir augsti kvalificēti un pieredzējuši lielu projektu vadīšana, ka arī īpaši pieredzējuši būvniecības nozarē, kas nodrošina profesionālu un efektīvu projekta īstenošanu.
EDzL projekta vadības izmaksās ietilpst arī administratīvās un horizontālās izmaksas, kas izmantotas konkrētā projekta ieviešanā. Izmaksas tiek aprēķinātas atbilstoši iekšējiem normatīvajiem aktiem, proporcionāli no konkrētā projekta ieviešanā iesaistīto darbinieku slodzes, kas piemērota pārējo izmaksu veidiem, kā piemēram: administratīvās izmaksas un ofiss, aprīkojums, iekārtas, licences, apmācības.
LDz projekta vadības komanda ietver šādas atbildīgas personas un amatus: projekta vadītājs, projekta koordinators, projekta būvinženieris, infrastruktūras procesu speciālists, būvniecības speciālists, nekustamo īpašumu projektu speciālists, elektroinženieris/speciālists, elektroapgādes elektroinženieris/speciālists, vadības līmeņa eksperts, augsta vadības līmeņa eksperts infrastruktūras jautājumos, augsta vadības līmeņa eksperts administratīvajos jautājumos, augsta vadības līmeņa eksperts tehniskajos jautājumos, vadības līmeņa eksperts, projekta jurists (būvniecības jautājumos), SCB inženieris/speciālists, finanšu eksperts, vadības līmeņa eksperts, administratīvo procesu speciālists, augsta vadības līmeņa eksperts finanšu jautājumos.
Likmes aprēķinam un tā pamatošanai izmantotie normatīvie akti un informācijas avoti:
1) Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
2) Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr. 786 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem”;
3) Finanšu ministrijas vadlīnijas Nr. 1.2. “Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gada plānošanas periodā” (versija Nr. 3 no 2025.gada 9.jūnija).
Projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas, kuras projektā plāno, piemērojot vienoto izmaksu likmi, ir skaidri nodalāmas no citām projekta izmaksām, un nepastāv minēto izmaksu pārklāšanās. Likmē ietvertas tikai tās personāla funkcijas un ar tām saistītās izmaksas, kas tieši attiecināmas uz konkrēto projekta vadību un īstenošanu.
Saskaņā ar EDzL 2023.gada 19.decembra lēmumu Nr. 1.3-VL./2023/14 apstiprināto "Grāmatvedības politiku” un 2023. gada 21.novembra valdes lēmumu Nr. 1.3-VL./2023/136 apstiprinātiem "Budžeta vadības noteikumiem” atalgojums projektos tiek uzskaitīts un tiek diferencēts pēc faktiski nostrādātā laika. Izmaksu atbilstība ir dokumentāli pamatota un pārbaudāma. Tādējādi ir iespējams identificēt izmaksas projektu griezumā un nodalīt personāla izmaksas no citām projekta izmaksām.
Saskaņā ar LDZ 2023.gada 19.decembra lēmumu Nr. VL-1.6/408-2023 apstiprināto "Kārtību izmaksu plānošanai un attiecināšanai pa investīciju projektiem, pamatlīdzekļu demontāžas un kārtējā remonta darbiem" atalgojums projektos tiek uzskaitīts un tiek diferencēts pēc faktiski nostrādātā laika. Katru mēnesi tiek apkopots nostrādātais laiks darbiniekiem pa projektiem. Katram projektam ir savs kodējums un atsevišķā tīkla aktivitāte tieši personāla izmaksu uzkrāšanai, ar ko tiek sasaistīta arī algu izmaksa, tādējādi ir iespējams identificēt izmaksas projektu griezumā un nodalīt personāla izmaksas no citām projekta izmaksām.
EDzL kā otrās atlases kārtas finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas izmaksas netiek samazinātas, jo EDzL paliek kā projekta īstenotājs ar atbildību par projekta vadību, pienākumiem un uzraudzību un kā arī EDzL funkcijas un uzdevumi nedublējas ar LDz kā sadarbības partnera funkcijām un uzdevumiem. LDz kā sadarbības partneris atbilstoši noslēgtajam sadarbības līgumam, kura pielikumā Nr.1. definētas skaidras LDz pienākumu robežas, sniedz priekšlikumus EDzL Būvniecības līguma vadībā, sniedzot atbalstu kā infrastruktūras pārvaldītājs. RCS projekta ierobežotā izpildes termiņa un finanšu optimizācijai sniedz viedokli par Būvniecības līgumā iekļautiem tehniskiem risinājumiem, kas ietekmē LDz infrastruktūru, t.sk. lai būvniecības risinājumi būtu funkcionāli savietojami ar esošo 1520 mm dzelzceļa infrastruktūru, u.c.
LDz galvenā loma un iesaiste RCS projektā pamatojama kā dzelzceļa infrastruktūras īpašniekam un pārvaldniekam. LDz RCS projektā nodrošina informāciju par dzelzceļa ekspluatācijas un uzturēšanas vajadzībām, lai būvniecības risinājumi būtu funkcionāli savietojami ar esošo dzelzceļa infrastruktūru un šie pienākumi nepārklājas ar EDzL funkcijām un EDzL FIDIC inženiera pienākumiem.
Projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas noteiktas, piemērojot EDzL kā finansējuma saņēmējam vienoto izmaksu likmi 1.55 % procentu apmērā jeb 1 752 869 euro un LDz kā sadarbības partnerim 0,50% procentu apmērā jeb 567 794 euro no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām. Projekta vadības un īstenošanas izmaksas kopumā veido 2 320 663 euro, kas ir 2.05% no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām.
CEF 9 līdzekļi tiek izmantoti CEF aktivitāšu ieviešanai, savukārt AF līdzekļi AF aktivitāšu ieviešanai.
Ņemot vērā, ka atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 10.decembra lēmumam tiek realizēta tikai projekta 1.kārta, kas paredz tikai RCS dienvidu daļas izbūvi un savienojumu ar RIX staciju tikai ar 1520 mm sliežu ceļu, kas ir būtiska atkāpe no sākotnējā projekta, nepieciešami papildus risinājumu, lai to salāgotu ar nerekonstruētās RCS ziemeļu daļas darbību ilgākā termiņā. Tas ietver gan papildus darbus signalizācijas un elektrifikācijas sistēmu salāgošanai, pasažieru plūsmas nodrošināšanai, pagaidu risinājumu pielāgošanu darbībai ilgtermiņā utt. Bez tam, atbilstoši samazinātajam finansējuma apjomam, jārod izmaksu ziņā efektīvāki risinājumi, kam vajadzīga lielāka gan EDzL gan LDz speciālistu iesaiste. Gan EdzL, gan LDz pusē saistībā ar aktuālo valsts budžeta situāciju tiek veikti un arī turpmāk tiks veikti pasākumi administratīvo izmaksu samazināšanai, tomēr iepriekš minētais papildus darba apjoms prasa papildus resursus.
Projekta noslēguma dokumentācijas iesniegšanas termiņa pagarinājums.
Tāpat noteikumu projekts paredz grozīt noteikumu 33.1 punktu un papildināt ar jaunu 40.4.apakšpunktu, kas attiecas uz RCS projekta pamatojošo projekta noslēguma dokumentācijas iesniegšanas termiņa pagarinājumu.
RCS dienvidu daļas būvdarbi ir tikai daļa no kopējā īstenojamā projekta, par ko starp EDzL un pilnsabiedrību “BERERIX” 2019. gada 29. maijā tika noslēgts līgums “Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un RCS kompleksās apbūves būvprojekta izstrāde un būvdarbi”. Tāpat arī ir noslēgti līgumi par inženierkonsultanta, būvuzraudzības un būvekspertīzes pakalpojumiem un tehniskā atbalsta pakalpojumiem Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksas apbūves būvprojekta izstrādei.
Attiecīgi RCS projekta ietvaros nav nepieciešams rīkot atsevišķu iepirkuma procedūru projektēšanas darbiem, būvdarbiem, autoruzraudzībai, būvuzraudzībai, būvprojektu ekspertīzei, kā arī inženiera pakalpojumiem. EDzL, lai īstenotu noteikto sasniedzamo rādītāju – "līdz 2026.gada 31.augustam izbūvēta Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļa" ir noslēgusi attiecīgus līguma grozījumus un izmaiņu rīkojumus, kas ir līguma neatņemama sastāvdaļa.
Noslēgtie līgumi paredz noteiktu maksāšanas kārtību, jo līdz šim projekts tika finansēts no CEF programmu ietvaros piešķirtā finansējuma vai valsts budžetā paredzētā finansējuma, izrakstīto rēķinu izskatīšanas, apstiprināšanas un apmaksas kārtību, kā arī indeksācijas koeficienta attiecināšanas perioda iekļaušanu rēķinos par paveiktajiem darbiem.
Būvdarbu līguma (FIDIC “Dzeltenā grāmata” 2005.gada tulkojums latviešu valodā un Līguma Speciālie noteikumi) 14.3.punkts nosaka, ka uzņēmējam jāiesniedz inženierim ziņojums/ikmēneša izpilde pēc katra mēneša beigām Inženiera apstiprinātā formā kopā ar pamatojošiem dokumentiem, attiecīgi 14.6. punkts paredz, ka inženierim 35 dienu laikā no ziņojuma saņemšanas jāizsniedz pasūtītājam starpmaksājuma apstiprinājumu/rēķinu. Attiecīgi, ņemot vērā līguma noteikumus un būvniecības praksi, par 2026.gada augustā veiktajiem darbiem un iespējams pat par 2026.gada jūlijā veiktajiem darbiem maksājumus nav iespējams izpildīt līdz 2026.gada 31.augustam.
Būvdarbu līguma 13.8.punkts noteic, ka papildus summai, kas jāmaksā uzņēmējam par darbiem, kas veikti korekcijas periodā, korekcijas izmaksas uzņēmējam tiek aprēķinātas reizi ceturksnī 36 dienu laikā pēc korekcijas perioda beigām saskaņā ar līgumā noteikto formulu.
Savukārt, Inženiera līguma 5.10.punkts noteic, ka ikmēneša maksājumu pasūtītājs veic 60 dienu laikā no dienas, kad pasūtītājs ir apstiprinājis konsultanta iesniegto ikmēneša ziņojumu un konsultants ir pasūtītājam iesniedzis rēķinu par attiecīgo ikmēneša maksājumu. Faktiski, norēķinus Inženiera līguma ietvaros par darbiem, kas veikti līdz 2026.gada 31.augustam nav iespējams veikt un tai skaitā veikt norēķinus līdz 2026.gada 31.augustam.
Tāpat saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, arī ieturējuma naudas maksājuma atmaksa ir noteikta līgumā un šos līguma nosacījumus nav iespējams izpildīt, ja pēdējais maksājuma termiņš ir 2026.gada 31.augusts.
Papildus norādāms, ka uz noslēgtajiem līgumiem ir attiecināms Publisko iepirkumu likuma regulējums un tas nepieļauj būtisku līgumu grozījumu izdarīšanu.
Ja noteikumos netiks noteikts garāks norēķinu periods, faktiski, būvdarbi ir jāpabeidz vēl ātrāk – līdz 2026.gada jūnija vidum, lai EDzL kā finansējuma saņēmējam būtu iespēja veikt norēķinus saskaņā ar noslēgtajos līgumos noteikto kārtību un termiņiem, kā arī ievērojot šajos noteikumos noteikto termiņu – 2026.gada 31.augusts.
Ņemot vērā minēto un to, ka faktiski RCS dienvidu daļas izbūvei paredzētie termiņi ir īsi un izaicinoši, būvdarbu pabeigšana un dokumentācijas sagatavošana vēl īsākā termiņā – pirms 2026.gada 31.augusta ir faktiski neiespējami. Tāpat, šādā gadījumā EDzL nebūtu iespējams izpildīt noslēgto līgumu nosacījumus, tai skaitā piemērot attiecīgo periodu indeksācijas nosacījumus un ieturējuma naudas izmaksu. Tas, savukārt radītu situāciju, ka pēc 2026.gada 31.augusta veiktajiem norēķiniem būtu nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta, jo šos norēķinus vairs nebūs iespējas segt no atveseļošanās fonda līdzekļiem, jo norēķinu periods par darbiem, kas veikti līdz 2026.gada 31.augustam šobrīd ir noteikts 2026.gada 31.augusts.
Par darbu izpildi (t.sk. par darbiem saistībā ar būtisko darbu pabeigšanas apliecinājumu) līdz 2026.gada 31.augustam, ko pārbaudīs un apliecinās FIDIC inženieris, maksājumi tiks veikti pēc 2026.gada 31.augusta. Atbilstoši līgumam tas skars visas ēkas izmaksu kategorijas, galvenokārt ēkas iekšdarbus, apdares darbus, inženiertīklus, sistēmiskos risinājumus u.c. darbus. Ņemot vērā to, ka par darbu izpildi līdz 2026.gada 31.augustam tiks izdots FIDIC inženiera būtisko darbu pabeigšanas apliecinājums, maksājumi laika posmā no 2026.gada 31.augusta līdz RCS projekta izmaksu attiecināmības perioda beigām, t.i. 2026.gada 20.decembrim tiks veikti par pēdējo darbu izpildes mēnešos (līdz 2026.gada 31.augustam) veikto darbu un pakalpojumu apjomu un inflācijas rēķiniem, par ieturējuma naudas izmaksu, atbilstoši noslēgto līgumu paredzētai maksāšanas kārtībai.
Papildus tiek veikti precizējumi noteikumu projekta 30.7 apakšpunktā, nosakot, ka EDzL ir pienākums nodrošināt, ka infrastruktūras izbūve ir paredzēta finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera īpašumā vai valdījumā esošā īpašumā, vai arī būvniecības iecere ir saskaņota ar zemesgabala īpašnieku, ievērojot Būvniecības likumā noteiktās prasības, un ņemot vērā, ka:
1) LDz ir RCS projekta ietvaros izbūvējamā un atjaunojamā objekta - Rīgas Centrālās pasažieru stacijas būvju kompleksa (būvju kadastra apzīmējumi: 01000042004002; 01000042004028; 01000042004027; 01000042004026; 01000042004001; 01000042004014; 01000042004010; 01000042004013; 01000042004020; 01000042004025; 01000042004006; 01000042004012; 01000042004005; 01000042004011; 01000042004019; 01000042004017; 01000042004016; 01000042004003), kas atrodas uz zemes vienības, kadastra apzīmējums 01000042004, īpašnieks;
2) 2020.gada 9.novembrī starp LDz un EDzL noslēgto Pilnvarojuma līgumu būvdarbiem Nr.L-1891/2020 (ar grozījumiem Nr.L-972/2021).
Informācija par finansējuma avotiem visu darbu pabeigšanai.
Līdz 2026. gada 31.augustam, pēc darbu pabeigšanas FIDIC inženieris izsniedz būtisko darbu pabeigšanas apliecinājumu, kas kalpos kā galvenais pierādījums, ka RCS būvniecība ir pabeigta līdz 2026.gada 31.augustam. 2026.gada 15.septembris ir gala termiņš Finanšu ministrijai saņemt Satiksmes ministrijas un Aģentūras pārvaldības deklarācijas.
RCS dienvidu posmā ir jāveic RCS stacijas ēkas (posms 2b) būvdarbus, kas ietver uzgaidāmās telpas un stacijas jumta izbūvi, ieskaitot izejas uz platformām un platformu apdares darbus, kā arī labiekārtošanas darbus RCS dienvidu daļā. Pabeidzot 2B posmu līdz 2026.gada 31.augustam, RCS dienvidu puses ēku varēs nodot izmantošanai pirms pieņemšanas ekspluatācijā līdz 2026.gada 31.decembrim, kad tiks pilnībā pabeigti atliktie darbi un saistītie darbi, kuru pabeigšanā, testēšanā un attiecīgo atzinumu izsniegšanā iesaistītas trešās puses un uzraugošās iestādes.
RCS būvniecība tiek veikta vairākos posmos. Projekta 2B posmā tiek pārbūvēta stacijas dienvidu daļa, lai vilcienu kustība varētu šķērsot šo stacijas daļu. Pabeidzot 2B posmu jeb stacijas ēku RCS dienvidu pusē, būs iespējams realizēt nākamo projekta posmu saistībā ar 1520mm dzelzceļa infrastruktūras pārnešanu no ziemeļu puses uz dienvidu pusi (projekta posms 2C2), kas tiek finansēts no cita finanšu instrumenta līdzekļiem – CEF GEN9 līdzekļiem. Pēc 2C2 posma realizācijas viss otrais posms tiks nodots ekspluatācijā un uzsākta vilcienu kustība. 2C2 posms ir otršķirīgais funkcionālais rādītājs, papildus AF 2B posma projekta aktivitātei un tieši neietekmēs 2B posma - RCS ēkas dienvidu daļas izbūvi.
Plānotie darbi 19 milj. euro (no RIX projekta KF budžeta) ietvaros, kas paredzēti minimālās funkcionalitātes nodrošināšanai un indikatīvs to finansējuma tvērums:
1) signalizācija (pārmiju vadībai un vilcienu kustības vadībai paredzētās signalizācijas iekārtas un programnodrošinājums (luksofori, kabeļu komunikācijas, sliežu ķēdes) - ieskaitot materiālu iegādi un montāžas un programmēšanas darbus - 8 milj. euro,
2) kontakttīklu un sliežu ceļa sistēmas (MEP) izbūves darbi (kontakttīkla sistēmas izbūve, sākot no balstu izbūves līdz kontakttīkla vadu un pieslēgumu ierīkošanas, sliežu ceļu un pārmiju izbūve) - materiālu iegāde un montāžas darbi – 10.3 milj.euro,
3) pasažieru infrastruktūra (ieskaitot drošības, apziņošanas sistēmas, platformu apgaismojuma un piekļuves nodrošināšanas projektēšanu un izbūvi) - 0.7 milj. euro.
Minētie 19 milj. EUR netiks iekļauti RCS projektā un jāņem vērā, ka papildu darbu apjomos ir iespējams samazināt izmaksas, daļu darbu realizējot LDz. Īstenojot šos darbus, LDz rīkotu atbilstošus iepirkumus, lai veicinātu konkurenci un maksimāli samazinātu nepieciešamo finansējuma apjomu. Satiksmes ministrija atbalsta LDz plānu. Ja būs iespējams panākt vienošanos ar EDzL piesaistīto būvnieku, EDzL veiks būvdarbu līgumā grozījumus, izslēdzot minētos darbus.
Ņemot vērā, ka būvdarbu līgumā darbi tiek pasūtīti ar atsevišķiem izmaiņu rīkojumiem un daļa no minētajiem darbiem nav vēl pasūtīti, tad risks, ka nebūs iespējams panākt vienošanos ar EDzL piesaistīto būvnieku pilnsabiedrību "BERERIX" par darbu apjomu samazinājumu, ir minimizēts. Tomēr atzīmējams, ka daļu no pasūtītājiem darbiem būs nepieciešams izslēgt būvdarbu apjoma, par ko tiks organizētas atsevišķas oficiālas pārrunas ar pilnsabiedrību "BERERIX par izslēdzamajiem darbiem. Papildus skaidrojam, ka Projekta ietvaros LDz neko no RCS izbūves darbiem neīstenos. Savukārt RCS projekta funkcionalitātes īstenošanai, LDz 3.3.1.1.pasākuma “Dzelzceļa infrastruktūras attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos" ietvaros īstenos tos kontakttīkla un signalizācijas sistēmu izbūves darbus, kas nav pasūtīti un kas nav iekļauti RCS projekta tvērumā.
RCS projekta pārvaldības un ieviešanas risinājums.
EDzL pilda finansējuma saņēmēja un RCS projekta īstenotāja funkcijas, LDz darbojas kā sadarbības partneris, sniedz priekšlikumus EDzL būvniecības līguma vadībā un tajā iekļautiem tehniskiem risinājumiem, kas ietekmē LDz infrastruktūru, t.sk. lai būvniecības risinājumi būtu funkcionāli savietojami ar esošo dzelzceļa infrastruktūru. LDz kā sadarbības partneris veic izbūvējamās infrastruktūras pārvaldnieka funkcijas.
Rodot izmaksu efektīvākus būvdarbu risinājumus, plānots, ka projekts kopumā iegūst. EDzL un LDz slēgs sadarbības līgumu par projekta realizāciju. Noslēdzot 2B stacijas ēkas būvdarbu līguma grozījumus, kopējais darbu apjoms tika samazināts trūkstošā finansējuma dēļ. 2B posma jeb AF būvdarbu izpildei kopējais darbu apjoms ir nemainīgs un atbilst 2025.gada 11. aprīļa noslēgtajam līguma grozījumam. Taču, lai nodrošinātu pieaugošo vilcienu kustības caurlaides spēju RCS dienvidu daļā, ilgtermiņā nepieciešams izbūvēt papildus pārmiju savienojumu (2 pārmijas ar dzelzceļa sistēmām) starp 12. un 13. sliežu ceļu, kas prasa papildu līdzekļu piesaisti nepieciešamās funkcionalitātes nodrošināšanai.
Projekta visi mērķi un funkcionalitāte (RCS stacijas ēkas funkcionalitāte un vilcienu satiksme funkcionalitāte) tiks sasniegta, izmantojot esošo EDzL autoruzraudzības, projektēšanas un būvdarbu līgumu, FIDIC būvuzraudzības un ekspertīzes līgumu, un piesaistot LDz uzņēmējus, kas īstenos vēl nepasūtītos darbus saistībā ar vilcienu satiksmes funkcionalitāti (2C2 līdz 2028.gadam).
2B posma būvdarbu izpilde notiek atbilstoši plānam – visi būtiskākie materiāli ir pasūtīti, un darbi tiek veikti saskaņā ar noslēgto būvdarbu līgumu.
Alternatīvs finansējums ārpus valsts budžeta finansējuma iepriekšminēto darbu veikšanai nav pieejams, līdz ar to Satiksmes ministrijas piedāvātais risinājums, lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumus RCS projekta ietvaros izbūvētajā RCS dienvidu daļā, ir pārstrukturēt RIX savienojuma izveidei plānoto KF finansējumu 19 milj.euro apmērā Rail Baltica saistītajām RCS dienvidu daļas aktivitātēm un funkcionalitātei.
Pabeidzot 2B posmu dienvidu pusē, būs iespējams realizēt nākamo projekta posmu saistībā ar 1520mm dzelzceļa infrastruktūras pārnešanu no RCS ziemeļu puses uz dienvidu pusi (projekta posms 2C2), kas tiek finansēts no cita finanšu instrumenta līdzekļiem – CEF GEN9 līdzekļiem un LDz piešķirtā RIX KF līdzekļiem, lai tiktu nodrošināta RCS dienvidu daļas funkcionalitāte un tiktu nodrošināti pasažieru pārvadājumi stacijas dienvidu daļā.
Citi jautājumi
Noteikumu projektā tiek svītrots:
1) 13.13.apakšpunkts un 14.punkts, ņemot vērā, ka pirmās atlases kārtas ietvaros nav nepieciešams maksājuma pieprasījumā iekļaut revidenta atzinumu.
2) 40.3. apakšpunkts, ņemot vērā, ka dublējas ar noteikumu 33.1. apakšpunktu;
Tāpat noteikumu projektā tiek precizēti 26.4. un 27.1.apakšpunkti, ņemot vērā, ka noteikumu projektā tiek veikti precizējumi attiecībā uz to, ka tiek veikts noslēdzošais avansa maksājums nevis noslēguma maksājums.
Vienlaikus, Atveseļošanās un noturības mehānisma kopējo sasniedzamo mērķu izpildes risku mazināšanai, Satiksmes ministrija Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna grozījumu ietvaros rosinās izmaiņas paredzot, ka arī 1.atlases kārtas finansējuma saņēmējs, kā apliecinājumu par izbūvētās un pārbūvētās dzelzceļa infrastruktūras nodošanu ekspluatācijā un investīcijas projekta mērķu un rādītāju sasniegšanu, iesniegs Starptautiskās Inženierkonsultācijas konfederācijas (Federation Internationale des Ingeneurs – Conseils (FIDIC) inženiera atzinumu.
Problēmas un risinājumi
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Tiesiskais regulējums attiecas uz VAS "Latvijas dzelzceļš" kā finansējuma saņēmēju un sadarbības partneri un SIA "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS" kā finansējuma saņēmēju.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
34 388 394
0
80 239 586
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
34 388 394
0
80 239 586
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
41 609 957
0
97 089 899
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
41 609 957
0
97 089 899
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-7 221 563
0
-16 850 313
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-7 221 563
0
-16 850 313
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-7 221 563
-16 850 313
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
-7 221 563
-16 850 313
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
RCS projekta plānotais kopējais finansējums ir 114 627 980 euro, ko 100% apmērā veido AF finansējums (2025.gadā –34 388 394 euro, 2026.gadā –80 239 586 euro).
Atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 18. februāra sēdes protokollēmuma (prot.Nr. 7, 33. §) "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 11.aprīļa noteikumos Nr. 190 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.1. reformu un investīciju virziena "Emisiju samazināšana transporta sektorā" 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.1.i.2. un 1.1.1.1.i.3. saistīto pasākumu īstenošanas noteikumi"" 3. punktā noteiktajam, EDzL ir piešķirts valsts budžeta finansējums 24 071 876 euro apmērā pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai projekta ietvaros.
Projekta izmaksu attiecināmības termiņš ir līdz 2026.gada 31.augustam. Finansējuma sadalījums pa gadiem ir norādīts indikatīvi un var tikt precizēts.
EDzL īstenos 2B un 2C2 aktivitātes, savukārt LDz īstenos tikai daļu no 2C2 aktivitātēm, ņemot vērā, ka LDz izmaksu aplēses ir ievērojami izdevīgākas nekā EDzL noslēgtā būvdarbu līguma izmaksas. EDzL būvdarbu izpildītājs pilnībā veiks 2B būvdarbus un realizēs 2C2 pasūtītos būvdarbus, sagatavos izpildes dokumentāciju un drošības dokumentāciju par veiktajiem darbiem. Tas nodrošinās, ka pēc LDz veiktajiem darbiem un LDz daļas izpildes un drošības dokumentācijas sagatavošanas būs iespējams nodot visu 2 posmu ekspluatācijā 2028. gadā.
Atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 18. februāra sēdes protokollēmuma (prot.Nr. 7, 33. §) "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 11.aprīļa noteikumos Nr. 190 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.1. reformu un investīciju virziena "Emisiju samazināšana transporta sektorā" 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.1.i.2. un 1.1.1.1.i.3. saistīto pasākumu īstenošanas noteikumi"" 3. punktā noteiktajam, EDzL ir piešķirts valsts budžeta finansējums 24 071 876 euro apmērā pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai projekta ietvaros.
Projekta izmaksu attiecināmības termiņš ir līdz 2026.gada 31.augustam. Finansējuma sadalījums pa gadiem ir norādīts indikatīvi un var tikt precizēts.
| 2025 | 2026 | Kopā | |
| AF finansējums | 34 388 394 | 80 239 586 | 114 627 980 |
| PVN | 7 221 563 | 16 850 313 | 24 071 876 |
| Kopā | 41 609 957 | 97 089 899 | 138 699 856 |
EDzL īstenos 2B un 2C2 aktivitātes, savukārt LDz īstenos tikai daļu no 2C2 aktivitātēm, ņemot vērā, ka LDz izmaksu aplēses ir ievērojami izdevīgākas nekā EDzL noslēgtā būvdarbu līguma izmaksas. EDzL būvdarbu izpildītājs pilnībā veiks 2B būvdarbus un realizēs 2C2 pasūtītos būvdarbus, sagatavos izpildes dokumentāciju un drošības dokumentāciju par veiktajiem darbiem. Tas nodrošinās, ka pēc LDz veiktajiem darbiem un LDz daļas izpildes un drošības dokumentācijas sagatavošanas būs iespējams nodot visu 2 posmu ekspluatācijā 2028. gadā.
| Posms | Īstenotājs | Finansējums, euro |
Finansējuma avots |
Īstenošanas termiņš |
| 2B | EDzL | 114 627 980 | AF | 31.08.2026 |
| 2C2 | EDzL | 78 681 758,68 | CEF9 GEN | 31.12.2027 |
| Daļa no 2C2 (nepasūtīto darbu daļa- signalizācija, 2 pārmijas, kontakttīkls un citas sistēmas) | LDz | 19 000 000 | KF | 30.04.2028 |
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam institūcija īsteno sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem un noteikumu projekts attiecas uz AF investīcijas īstenošanā iesaistītajām institūcijām, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija, VAS "Latvijas dzelzceļš" un SIA “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS”
Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem un noteikumu projekts attiecas uz AF investīcijas īstenošanā iesaistītajām institūcijām, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija, VAS "Latvijas dzelzceļš" un SIA “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS”
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- VAS "Latvijas dzelzceļš"
- SIA "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
