Anotācija (ex-ante)

2023. gada 1. janvārī stājās spēkā Interešu pārstāvības atklātības likums. Tā pārejas noteikumu 2. punkts paredz, ka Ministru kabinetam līdz 2023. gada 1. septembrim ir jāizstrādā noteikumi, kas noteiks, kā praktiski darbosies un tiks nodrošināta atklāta interešu pārstāvība, proti, jānosaka reģistrā ierakstāmās interešu pārstāvības jomas, kā arī citas interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā publicējamās ziņas, to publicēšanas apjoms un kārtība, kādā publiskās varas pārstāvim tiek nodrošināta piekļuve sistēmai.

Ievērojot minēto, ir izstrādāts noteikumu projekts un tā pielikums, ar kuru paredzēts noteikt:
- interešu pārstāvības jomas;
- citas Deklarēšanas sistēmā publicējamās ziņas, kā arī šo ziņu publicēšanas apjomu;
- kārtību, kādā publiskās varas pārstāvim tiek nodrošināta piekļuve Deklarēšanas sistēmai.
Ņemot vērā sabiedrības līdzdalības procesā izskanējušās bažas un aicinājumu apdomāt kontroles mehānismu, lai fiziskai personai nebūtu iespējams pašai reģistrēties kā kādas organizācijas vai uzņēmuma pārstāvim, novēršot risku, ka fiziska persona, nesaskaņojot ar organizāciju vai uzņēmumu, reģistrējas kā organizācijas vai uzņēmuma interešu pārstāvis, lai gan nav bijis šāds deleģējums, skaidrojam, ka Interešu pārstāvības atklātības likuma 3. panta otrā daļa uzliek pienākumu reģistrēties interešu pārstāvim, kas attiecīgi ir juridiskā persona, personālsabiedrība vai fiziskā persona. Pēdējās gadījumā tā ir interešu pārstāvība, ko fiziskā persona īsteno tieši un nepastarpināti, tamdēļ tā reģistrējas pati. Līdz ar to izteiktās bažas jau šobrīd ir novērstas ar spēkā esošo Interešu pārstāvības atklātības likuma regulējumu.
Interešu pārstāvības jomas nepieciešams norādīt, lai analizētu, kādās jomās tiek veikta interešu pārstāvība. Interešu pārstāvības jomas ir uzskaitītas noteikumu projekta pielikumā. Jomu uzskaitījums veidots uz Tiesību aktu portāla (TAP) politikas jomu klasifikācijas[1] pamata, taču arī ņemtas vērā likumdošanas jomas Saeimā un pašvaldību lēmumu specifika. Noteikumu projekta sabiedriskās apspriešanas laikā pausti vairāki viedokļi par interešu pārstāvības jomām, norādot uz to, ka iespējamo jomu spektrs ir pārāk plašs un tādēļ varētu radīt lielu administratīvo slogu. Ņemot vērā minēto, jomu saraksts ir pārveidots un konsolidēts lielās jomās ar apakštēmām, kuras ietvertas skaidrojošos nolūkos. Tāpat jāņem vērā, ka dotais uzskaitījums nav izsmeļošs un var ietvert arī citas galvenajai jomai atbilstošas apakštēmas. Līdz ar to paredzēta iespēja atzīmēt klasifikatora vērtību “citas interešu pārstāvības jomas”, kurš aptver visas jomas, kuras sarakstā nav iekļautas. Šo var atzīmēt subjekti, kuru ikdienas darbs ir interešu pārstāvība dažādās jomās un nozarēs. Tāpat šo var atzīmēt subjekti kas, reģistrējoties Pārstāvības reģistrā, nevar paredzēt, kurās jomās pārstāvēs intereses.
Ņemot vērā, ka Interešu pārstāvības atklātības likuma 4. panta otrajā daļā nepilnīgi ir noteiktas ziņas, ko publiskās varas pārstāvis publicē Deklarēšanas sistēmā, noteikumu projekts paredz, ka papildus minētajā normā uzskaitītajām publicējamajām ziņām Deklarēšanas sistēmā publicējamas ziņas par grupu, kuras intereses interešu pārstāvis pārstāv, kā arī par interešu pārstāvi, kas nav reģistrēts interešu pārstāvības reģistrā (turpmāk - Pārstāvības reģistrs), pamatojoties uz to, ka tā īstenotā interešu pārstāvība uz ieraksta izdarīšanas brīdi neatbilst Interešu pārstāvības atklātības likuma 3. panta otrajā daļā minētajai sistemātiskas interešu pārstāvības definīcijai. Par šādu interešu pārstāvi publicējamas visas tās pašas ziņas, kas uzskaitītas Interešu pārstāvības atklātības likuma 3. panta ceturtajā daļā, izņemot minētā panta 4. punktā noteikto. Šīs ziņas nepieciešams uzskaitīt, lai būtu iespējams noteikt, ar kuru brīdi interešu pārstāvim iestājas pienākumus reģistrēties Pārstāvības reģistrā. Ziņas par grupu, kuras intereses interešu pārstāvis pārstāv, publicējamas gadījumos, ja nav iespējams identificēt konkrētu privātpersonu, kuras labā tiek veikta interešu pārstāvība, kā tas izriet no Interešu pārstāvības atklātības likuma 3. panta ceturtās daļas 6. punkta. Tādā gadījumā publicējamas ziņas par  plašāku subjektu loku jeb grupu, kuras labā tiek veikta interešu pārstāvība. Ziņas par grupu norādāmas, cik vien precīzi un sašaurināti iespējams. Grupu definē interešu pārstāvis, un publiskās varas pārstāvis ziņas par to ieraksta Deklarēšanas sistēmā.
Noteikumos sīkāk skaidrots, kādu informāciju publiskās varas pārstāvis Deklarēšanas sistēmā publicē par interešu pārstāvības aktivitātes, piemēram, sarunas vai sanāksmes, dalībniekiem (tai skaitā atsevišķi norāda publiskās varas pārstāvjus, kas ir uzrunāti, un interešu pārstāvjus, kas veic konkrēto aktivitāti) un par apspriežamo jautājumu (norāda, kādu publisko lēmumu interešu pārstāvis cenšas ietekmēt un kāds ir vēlamais rezultāts, kā arī pievieno saites uz publisko lēmumu un papildu informācija no  interešu pārstāvja). Minētais veido saturiski nozīmīgāko informāciju Deklarēšanas sistēmā.  Publiskās varas pārstāvis ziņas Deklarēšanas sistēmā ievada tā, lai viņa publicētā informācija būtu viegli uztverama, informācija par notikušās aktivitātes dalībniekiem un publisko lēmumu, kuru tiecas ietekmēt, būtu viegli uztverama un viennozīmīgi saprotama.
Jāvērš uzmanība, ka Interešu pārstāvības atklātības likums nedefinē, kas ir “publisks lēmums”. Arī Interešu pārstāvības atklātības likuma 4. pants, ar ko regulēta Deklarēšanas sistēma nepiedāvā nekādu norādāmās informācijas sašaurināšanu. Taču Interešu pārstāvības atklātības likuma 1. panta 1. punktā ietvertais skaidrojums ir ārkārtīgi plašs, proti, tas vērsts arī uz publiska lēmuma ierosināšanu. Līdz ar to, sistēmiski lasot Interešu pārstāvības atklātības likuma regulējumu, nav jābūt zināmam konkrētam lēmumam. Savukārt noteikumos ir paredzēts ziņas par publisko lēmumu, ko ir nolūks ietekmēt, norādīt brīvā formā.
Noteikumos paredzēts, ka Deklarēšanas sistēmā publicē arī institūciju, kas minētās ziņas ir publicējusi, norādot tās nosaukumu un reģistrācijas numuru. Tas nepieciešams, lai skaidri būtu definēts, ka visas ziņas publicē konkrēta institūcija. Uzņēmumu reģistrs nodrošina platformu, kurā publiskās varas pārstāvis ziņas  publicē, nepārbaudot to saturu un atbilstību. Uzņēmumu reģistrs neveiks publiskās varas pārstāvja deklarēto ziņu satura un atbilstības pārbaudi, jo Uzņēmumu reģistram nav pilnvaru (nedz arī praktisku iespēju) veikt šādu ziņu pārbaudi,  līdz ar to par publicēto ziņu patiesumu ir atbildīga institūcija, kas šīs ziņas ir publicējusi.
Papildus noteikts, ka Deklarēšanas sistēmā atzīmē, kurš publiskās varas pārstāvis vai publiskās personas institūcijas pārstāvis ir veicis ierakstu, norādot tā vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu.
Lai mazinātu slogu un sniegtu vispārīgu priekšstatu par interešu pārstāvja atkārtoti sniegtiem viedokļiem tajā pašā jautājumā un noteiktā laika periodā, noteikumos paredzēts, ka var veidot vienu ierakstu par noteiktā laika periodā, proti divu nedēļu periodā, notikušām interešu pārstāvības aktivitātēm. Divu nedēļu periods izvēlēts, ņemot vērā Interešu pārstāvības atklātības likuma 4. panta pirmajā daļā noteikto, ka ziņas par interešu pārstāvības aktivitātēm publicē publiskās varas pārstāvji Deklarēšanas sistēmā ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc interešu pārstāvības aktivitātes. Līdz ar to, ja interešu pārstāvis konkrētajā divu nedēļu periodā īstenojis vairākas saturiski līdzīgas interešu pārstāvības aktivitātes, publiskās varas pārstāvis Deklarēšanas sistēmā publicē ziņas par šīm aktivitātēm, veidojot tikai vienu ierakstu.
Pieņemot Interešu pārstāvības atklātības likumu, likumdevējs ir paredzējis Pārstāvības reģistrā publicēto ziņu publisku pieejamību, taču nav specificējis veidu, līdz ar to ar noteikumos precizēts, kuras no Pārstāvības reģistrā publicējamām ziņām ir Pārstāvības reģistra publiskā daļa un kuras – nepubliskā daļa.
Ņemot vērā personas datu aizsardzības prasības, noteikumos risināts jautājums par personas koda publicitāti. Interešu pārstāvības atklātības likuma 3. panta ceturtās daļas 1. un 2. punkts paredz, ka personas kods ir viena no Pārstāvības reģistrā ierakstāmajām ziņām. Savukārt gadījumā, ja personas koda nav, paredzēts, ka Pārstāvības reģistrā ieraksta dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi. Noteikumos paredzēts, ka ziņas par fiziskās personas personas kodu, bet, ja tāda nav, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi – iekļauj Pārstāvības reģistra nepubliskajā daļā.
Gadījumā, ja persona pārstāv vairākus interešu pārstāvjus, personai tiek piešķirts tikai viens unikālais identifikācijas numurs, un tas netiek dublēts, neatkarīgi no tā, kādā lomā persona darbojas. Piemēram, var būt situācija, kad persona A pārstāv gan interešu pārstāvi B, gan interešu pārstāvi C. Pārstāvības reģistrā pieteikumu jāiesniedz interešu pārstāvim. Proti, šajā situācijā interešu pārstāvis B iesniegs savu pieteikumu, norādot A kā savu pārstāvi. Veicot reģistrāciju, personai A tiks piešķirts unikālais identifikācijas numurs. Kad interešu pārstāvis C iesniegs savu pieteikumu, persona A tiks reģistrēta arī kā C pārstāvis, personai A netiks piešķirts jauns identifikācijas numurs. Arī gadījumā, ja persona A vēlēsies reģistrēties pats kā interešu pārstāvis, viņam saglabāsies tas pats sākotnēji piešķirtais unikālais identifikācijas numurs.

[1] Politikas jomu klasifikācija. Pieejams: https://data.gov.lv/dati/eng/dataset/tap-politikas-jomas

Interešu pārstāvības atklātības likums regulē ziņu glabāšanas jautājumus attiecībā uz Pārstāvības reģistru, proti, likuma 3. panta astotā daļa noteic, ka reģistrā ierakstītās ziņas par interešu pārstāvi tiek glabātas 10 gadus pēc šā pārstāvja izslēgšanas no reģistra. Savukārt attiecībā uz Deklarēšanas sistēmu ziņu glabāšanas termiņš nav noregulēts, līdz ar to šis regulējums iekļauts noteikumu projektā.

Noteikumu projekts paredz, ka Pārstāvības reģistrā ierakstītās ziņas par interešu pārstāvi ir publiski pieejamas bez maksas un tās ir pieejamas līdz interešu pārstāvja izslēgšanai no reģistra.
Deklarēšanas sistēmā ierakstītās ziņas ir publiski pieejamas un tiek glabātas 10 gadus pēc aktivitāšu publicēšanas. Minētais termiņš izvēlēts analoģiski termiņam, kāds noteikts attiecībā uz Pārstāvības reģistrā ierakstāmo ziņu glabāšanu.