22-TA-3792: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Tirgoņu ielā 20, Jūrmalā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā un otrā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu Tirgoņu ielā 20, Jūrmalā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.1300 009 4018) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 009 4018) 1320 m2 platībā un viesu māju (viesnīcu) (būves kadastra apzīmējums 1300 009 4018 001) - Tirgoņu ielā 20, Jūrmalā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.3062, kopā ar nekustamā īpašuma sastāvā Finanšu ministrijas tiesiskajā valdījumā esošajām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 01300 009 4018 004, 1300 009 4018 005 un 1300 009 4018 006) (turpmāk - Nekustamais īpašums).
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst:
- zemes vienība 0.1320 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 009 4018), lietošanas mērķis: 0801 - komercdarbības objektu apbūve un tās kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 46 486 euro. Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: Pārējās zemes platība 0,1320 ha.
Zemes vienībai noteikti apgrūtinājumi:
1. arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļa teritorija un objekti 0.1320 ha platībā;
2. aizsargjoslas teritorija gar dzelzceļu 0.1320 ha platībā;
3. atbildēt par visu pazemes un virszemes inženiertīklu saglabāšanu, kas atrodas zemesgabala teritorijā 0.00 ha platībā;
4. ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija, 0.0109 ha platībā.
- Viesu māja (viesnīca) (būves kadastra apzīmējums 1300 009 4018 001) ar kopējo platību 116,7 m2, galvenais lietošanas veids: 1211 – viesnīcas un sabiedriskās ēdināšanas ēkas un tās kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 29 972 euro. Būves tips 12110101 "Viesnīcu ēkas";
- Koka žogs ar vārtiem (būves kadastra apzīmējums 1300 009 4018 004) ar kopējo platību 14.6 m2, galvenais lietošanas veids: 2420 - citas, iepriekš neklasificētas, inženierbūves, un tā kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 10 euro;
- Koka žogs ar vārtiem (būves kadastra apzīmējums 1300 009 4018 005) ar kopējo platību 45.5 m2, galvenais lietošanas veids: 2420 - citas, iepriekš neklasificētas, inženierbūves, un tā kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 32 euro;
- Bruģēts ceļš (būves kadastra apzīmējums 1300 009 4018 006) ar kopējo platību 50.8 m2, galvenais lietošanas veids: 2112 - ielas, ceļi un laukumi, un tā kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 87 euro.
Būves (būvju kadastra apzīmējumi 01300 009 4018 004, 1300 009 4018 005 un 1300 009 4018 006) ir reģistrētas NĪVKIS Nekustamā īpašuma sastāvā, ņemot vērā Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 48.2 pantā noteikto, ka NĪVKIS ieraksta ziņas par būves, kura NĪVKIS ir iekļauta zemesgrāmatā ierakstīta nekustamā īpašuma sastāvā, bet nav ierakstīta zemesgrāmatā, tiesisko valdītāju pēc tam, kad no valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas saņemtas ziņas par nekustamā īpašuma īpašnieku.
Atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 19.panta pirmās daļas 2. un 3.punktam zemesgrāmatā kā patstāvīgi īpašuma objekti nav ierakstāmi žogi un lineāras inženierbūves, izņemot transporta būves.
Ņemot vērā, ka inženierbūves (būvju kadastra apzīmējumi 01300 009 4018 004 un 1300 009 4018 005) atbilstoši Ministru kabineta 12.06.2018. noteikumu Nr.326 “Būvju klasifikācijas noteikumi” pielikuma 295.punktam ir žogi, tās nav ierakstāmas zemesgrāmatā kā patstāvīgi īpašuma objekti, bet tās ir ierakstāmas zemesgrāmatā Nekustamā īpašuma sastāvā.
Būve (būves kadastra apzīmējums 1300 009 4018 006) atbilstoši Ministru kabineta 12.06.2018. noteikumu Nr.326 “Būvju klasifikācijas noteikumi” pielikuma 134.punktam ir uzskatāma par lineāru transporta būvi, līdz ar to, tā ir ierakstāma zemesgrāmatā kā patstāvīgs īpašuma objekts.
Minētās inženierbūves ir funkcionāli piederīgas Nekustamajam īpašumam un ir nesaraujami saistītas ar zemes vienību. Atbilstoši Civillikuma 853.pantam, visas tiesiskās attiecības, kas zīmējas uz galveno lietu, pašas par sevi attiecas arī uz tās blakus lietām, līdz ar to rīkojuma projekts paredz kopā ar Nekustamo īpašumu atsavināt arī Nekustamā īpašuma sastāvā uz zemes vienības Finanšu ministrijas tiesiskajā valdījumā esošās būves (būvju kadastra apzīmējumi 01300 009 4018 004, 1300 009 4018 005 un 1300 009 4018 006), kas ir nesaraujami saistītas ar Nekustamo īpašumu un tiks atsavinātas kopā ar galveno lietu. Minētā informācija tiks iekļauta Nekustamā īpašuma izsoles noteikumos.
Ņemot vērā minēto inženierbūvju kadastrālo vērtību, šobrīd valstij nebūtu lietderīgi tērēt finanšu un administratīvos resursus, kas ievērojami pārsniegtu būvju kadastrālo vērtību, lai veiktu visas nepieciešamās darbības to reģistrēšanai zemesgrāmatā.
Pēc Nekustamā īpašuma iegūšanas, tā ieguvējam būs tiesības veikt visas nepieciešamās darbības būvju (būvju kadastra apzīmējumi 01300 009 4018 004 un 1300 009 4018 005) ierakstīšanai zemesgrāmatā Nekustamā īpašuma sastāvā, kā arī būves (būves kadastra apzīmējums 1300 009 4018 006) kā patstāvīga īpašuma objekta ierakstīšanai zemesgrāmatā.
Jūrmalas valstspilsētas administrācijas Pilsētplānošanas pārvaldes 27.07.2022. vēstulē Nr.14-1/1748 norādīts, ka Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 009 4018) saskaņā ar Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojumu, kurš apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes 11.10.2012. saistošajiem noteikumiem Nr.42 “Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” (turpmāk – Apbūves noteikumi) atrodas Jauktas centra apbūves teritorijā (JC60) un Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā.
Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs vai, kas kalpo kā pilsētas, ciema vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi:
Biroju ēku apbūve (12001): Apbūve, ko veido darījumu objekti un pārvaldes objekti.
Savrupmāju apbūve (11001): Apbūve, ko veido viena dzīvokļa māja, divu dzīvokļu māja, vasarnīca, dvīņu māja.
Labiekārtota publiskā ārtelpa (24001).
Tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido tirdzniecības objekti, sadzīves pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas objekti.
Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido kūrorta objekti, viesu izmitināšanas objekti.
Kultūras iestāžu apbūve (12004): Apbūve, ko veido kultūras un izklaides objekti.
Sporta ēku un būvju apbūve (12005): Apbūve, ko veido sporta un atpūtas objekti.
Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): Apbūve, ko veido izglītības pakalpojumu objekti, zinātnes un pētniecības objekti.
Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Apbūve, ko veido veselības aprūpes objekti.
Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): Apbūve, ko veido sociālo pakalpojumu objekti ar vai bez izmitināšanas.
Zemes vienībai ir nodrošināta piekļūšana no Tirgoņu ielas.
Ņemot vērā zemes vienībai noteikto apgrūtinājumu - arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļa teritorija un objekti 0.1320 ha platībā, atsavinot Nekustamo īpašumu ir jāņem vērā likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 8.panta trešajā daļā noteiktais, ka valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekli var atsavināt, ja par šādu nodomu īpašnieks ir paziņojis Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei (turpmāk - NKMP) un ja nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar norādījumiem par šā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu.
Lai nodrošinātu iepriekš minēto, VNĪ ar 12.07.2022.vēstuli Nr.2/9-3/6135 vērsās NKMP ar lūgumu sniegt informāciju, vai uz Nekustamo īpašumu ir attiecināmi jebkādi atsavināšanas nosacījumi.
NKMP savā 27.07.2022. vēstulē Nr.08-11/3321 informē, ka, atsavināmais Nekustamais īpašums ir daļa no valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa, bet tas nav iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā atsevišķs valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Vienlaikus NKMP norāda, ka, ievērojot minētā likuma 9.pantu, atbilstoši kuram zemes gabalus, uz kuriem atrodas kultūras pieminekļi, drīkst piešķirt lietošanā vai iegūt īpašumā tikai tad, ja nākamais lietotājs ir iepazīstināts ar norādījumiem par attiecīgā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu, VNĪ ir pienākums vienoties ar NKMP attiecīgās reģionālās nodaļas inspektoru par kultūras pieminekļa apsekošanas laiku, lai jaunajiem īpašniekiem tiktu izsniegti norādījumi par kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu. Ņemot vērā minēto, VNĪ iesniegums ir nodots NKMP Rīgas reģionālajai nodaļai.
NKMP papildus lūdz rast iespēju izsoles sludinājumā un paziņojumā ietvert atsauci uz NKMP norādījumiem par kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu kā vienu no nekustamā īpašuma turpmākās izmantošanas nosacījumiem, ievērojot Atsavināšanas likuma 12.panta 9.punktā noteikto, ka sludinājumā un paziņojumā norāda pārdodamā nekustamā īpašuma turpmākās izmantošanas nosacījumus, ja tādi ir paredzēti. Pārvaldes norādījumus par kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu atbilstoši Atsavināšanas likuma 10.panta pirmajai daļai ir iespējams iekļaut izsoles noteikumos.
Ņemot vērā minēto, lai nākamajam valsts nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par Nekustamo īpašumu, NKMP izsniegtie norādījumi tiks pievienoti izsoles noteikumiem, kā arī atsauce uz tiem tiks ietverta publicējot sludinājumu par izsoli.
Ņemot vērā Nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai NĪVKIS noteiktos pārējos apgrūtinājumus, Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot Nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar Nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 009 4018) 1320 m2 platībā, viesu māja (viesnīca) (būves kadastra apzīmējums 1300 009 4018 001), un būves (būvju kadastra apzīmējumi 01300 009 4018 004, 1300 009 4018 005) ir iznomātas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "DV Capital", 01.03.2018. noslēdzot Pārjaunojuma līgumu, saskaņā ar kuru ir pārņemtas 03.11.2017. noslēgtā nomas līguma ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Aurina" tiesības, saistības un pienākumi (spēkā līdz 11.10.2029). 27.09.2022. ir izdarīti grozījumi 03.11.2017. nomas līgumā, paredzot 2.1.apakšpunktā, ka nomas līgums ir spēkā līdz Nekustamā īpašuma atsavināšanai, bet ne ilgāk kā līdz 11.10.2029.
Nedz nomas, nedz Pārjaunojuma līgums nesatur informāciju par būvi (būves kadastra apzīmējums 1300 009 4018 006). Ņemot vērā, ka minētā inženierbūve ir funkcionāli piederīga Nekustamajam īpašumam un ir nesaraujami saistīta ar zemes vienību, kā arī ievērojot Civillikuma 853.pantā noteikto (Visas tiesiskās attiecības, kas zīmējas uz galveno lietu, pašas par sevi attiecas arī uz tās blakus lietām), uzskatāms, ka arī būve (būves kadastra apzīmējums 1300 009 4018 006) ir nodota sabiedrības ar ierobežotu atbildību "DV Capital" lietošanā kopā ar pārējām Nekustamā īpašuma sastāvā esošajām būvēm.
Ņemot vērā, ka noslēgtais nomas līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā, ievērojot Civillikuma 2126.pantā noteikto (Ierakstot nomas vai īres līgumu zemes grāmatās, nomnieks vai īrnieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā arī pret trešām personām) un 2174.pantā noteikto (Kad iznomātājs vai izīrētājs nomas vai īres priekšmetu atsavina, ieguvējam jāievēro nomas vai īres līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemes grāmatās (2126.p.)), pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas, nomas līgums jaunajam ieguvējam nebūs saistošs.
Arī Civillikuma 2168.pantā noteikts, ka nomas līgumi izbeidzas paši no sevis arī pirms termiņa notecējuma, kad izbeidzas tiesība, kas iznomātājam vai izīrētājam piederējusi uz līguma priekšmetu.
Atbilstoši Civillikuma 2174.pantam, ja ieguvējs uzteic līgumu, kas nav ierakstīts zemes grāmatās, tad iznomātājam vai izīrētājam jāatlīdzina nomniekam vai īrniekam visi zaudējumi, kādi viņam nodarīti ar līguma priekšlaicīgu izbeigšanu; ieguvējam tādā gadījumā jādod nomniekam vai īrniekam piemērots laiks īres vai nomas priekšmeta atdošanai.
Nekustamā īpašuma izsoles noteikumos tiks norādīta informācija par noslēgto nomas līgumu. Jautājums par nepieciešamo un derīgo izdevumu, ja nomnieks tādus veicis, atlīdzināšanu risināms saskaņā ar nomas līguma un normatīvo aktu noteikumiem.
Pēc Nekustamā īpašuma atsavināšanas VNĪ nosūtīs informāciju sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "DV Capital" par Nekustamā īpašuma īpašnieku maiņu, kā arī par to, ka nomas līgums uzskatāms par izbeigtu un turpmāk spēkā neesošu, ņemot vērā 03.11.2017. nomas līguma 2.1.apakšpunktā noteikto.
Ievērojot to, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
Atsavinot Nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst:
- zemes vienība 0.1320 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 009 4018), lietošanas mērķis: 0801 - komercdarbības objektu apbūve un tās kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 46 486 euro. Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: Pārējās zemes platība 0,1320 ha.
Zemes vienībai noteikti apgrūtinājumi:
1. arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļa teritorija un objekti 0.1320 ha platībā;
2. aizsargjoslas teritorija gar dzelzceļu 0.1320 ha platībā;
3. atbildēt par visu pazemes un virszemes inženiertīklu saglabāšanu, kas atrodas zemesgabala teritorijā 0.00 ha platībā;
4. ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija, 0.0109 ha platībā.
- Viesu māja (viesnīca) (būves kadastra apzīmējums 1300 009 4018 001) ar kopējo platību 116,7 m2, galvenais lietošanas veids: 1211 – viesnīcas un sabiedriskās ēdināšanas ēkas un tās kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 29 972 euro. Būves tips 12110101 "Viesnīcu ēkas";
- Koka žogs ar vārtiem (būves kadastra apzīmējums 1300 009 4018 004) ar kopējo platību 14.6 m2, galvenais lietošanas veids: 2420 - citas, iepriekš neklasificētas, inženierbūves, un tā kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 10 euro;
- Koka žogs ar vārtiem (būves kadastra apzīmējums 1300 009 4018 005) ar kopējo platību 45.5 m2, galvenais lietošanas veids: 2420 - citas, iepriekš neklasificētas, inženierbūves, un tā kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 32 euro;
- Bruģēts ceļš (būves kadastra apzīmējums 1300 009 4018 006) ar kopējo platību 50.8 m2, galvenais lietošanas veids: 2112 - ielas, ceļi un laukumi, un tā kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 87 euro.
Būves (būvju kadastra apzīmējumi 01300 009 4018 004, 1300 009 4018 005 un 1300 009 4018 006) ir reģistrētas NĪVKIS Nekustamā īpašuma sastāvā, ņemot vērā Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 48.2 pantā noteikto, ka NĪVKIS ieraksta ziņas par būves, kura NĪVKIS ir iekļauta zemesgrāmatā ierakstīta nekustamā īpašuma sastāvā, bet nav ierakstīta zemesgrāmatā, tiesisko valdītāju pēc tam, kad no valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas saņemtas ziņas par nekustamā īpašuma īpašnieku.
Atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 19.panta pirmās daļas 2. un 3.punktam zemesgrāmatā kā patstāvīgi īpašuma objekti nav ierakstāmi žogi un lineāras inženierbūves, izņemot transporta būves.
Ņemot vērā, ka inženierbūves (būvju kadastra apzīmējumi 01300 009 4018 004 un 1300 009 4018 005) atbilstoši Ministru kabineta 12.06.2018. noteikumu Nr.326 “Būvju klasifikācijas noteikumi” pielikuma 295.punktam ir žogi, tās nav ierakstāmas zemesgrāmatā kā patstāvīgi īpašuma objekti, bet tās ir ierakstāmas zemesgrāmatā Nekustamā īpašuma sastāvā.
Būve (būves kadastra apzīmējums 1300 009 4018 006) atbilstoši Ministru kabineta 12.06.2018. noteikumu Nr.326 “Būvju klasifikācijas noteikumi” pielikuma 134.punktam ir uzskatāma par lineāru transporta būvi, līdz ar to, tā ir ierakstāma zemesgrāmatā kā patstāvīgs īpašuma objekts.
Minētās inženierbūves ir funkcionāli piederīgas Nekustamajam īpašumam un ir nesaraujami saistītas ar zemes vienību. Atbilstoši Civillikuma 853.pantam, visas tiesiskās attiecības, kas zīmējas uz galveno lietu, pašas par sevi attiecas arī uz tās blakus lietām, līdz ar to rīkojuma projekts paredz kopā ar Nekustamo īpašumu atsavināt arī Nekustamā īpašuma sastāvā uz zemes vienības Finanšu ministrijas tiesiskajā valdījumā esošās būves (būvju kadastra apzīmējumi 01300 009 4018 004, 1300 009 4018 005 un 1300 009 4018 006), kas ir nesaraujami saistītas ar Nekustamo īpašumu un tiks atsavinātas kopā ar galveno lietu. Minētā informācija tiks iekļauta Nekustamā īpašuma izsoles noteikumos.
Ņemot vērā minēto inženierbūvju kadastrālo vērtību, šobrīd valstij nebūtu lietderīgi tērēt finanšu un administratīvos resursus, kas ievērojami pārsniegtu būvju kadastrālo vērtību, lai veiktu visas nepieciešamās darbības to reģistrēšanai zemesgrāmatā.
Pēc Nekustamā īpašuma iegūšanas, tā ieguvējam būs tiesības veikt visas nepieciešamās darbības būvju (būvju kadastra apzīmējumi 01300 009 4018 004 un 1300 009 4018 005) ierakstīšanai zemesgrāmatā Nekustamā īpašuma sastāvā, kā arī būves (būves kadastra apzīmējums 1300 009 4018 006) kā patstāvīga īpašuma objekta ierakstīšanai zemesgrāmatā.
Jūrmalas valstspilsētas administrācijas Pilsētplānošanas pārvaldes 27.07.2022. vēstulē Nr.14-1/1748 norādīts, ka Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 009 4018) saskaņā ar Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojumu, kurš apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes 11.10.2012. saistošajiem noteikumiem Nr.42 “Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” (turpmāk – Apbūves noteikumi) atrodas Jauktas centra apbūves teritorijā (JC60) un Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā.
Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs vai, kas kalpo kā pilsētas, ciema vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi:
Biroju ēku apbūve (12001): Apbūve, ko veido darījumu objekti un pārvaldes objekti.
Savrupmāju apbūve (11001): Apbūve, ko veido viena dzīvokļa māja, divu dzīvokļu māja, vasarnīca, dvīņu māja.
Labiekārtota publiskā ārtelpa (24001).
Tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido tirdzniecības objekti, sadzīves pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas objekti.
Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido kūrorta objekti, viesu izmitināšanas objekti.
Kultūras iestāžu apbūve (12004): Apbūve, ko veido kultūras un izklaides objekti.
Sporta ēku un būvju apbūve (12005): Apbūve, ko veido sporta un atpūtas objekti.
Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): Apbūve, ko veido izglītības pakalpojumu objekti, zinātnes un pētniecības objekti.
Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Apbūve, ko veido veselības aprūpes objekti.
Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): Apbūve, ko veido sociālo pakalpojumu objekti ar vai bez izmitināšanas.
Zemes vienībai ir nodrošināta piekļūšana no Tirgoņu ielas.
Ņemot vērā zemes vienībai noteikto apgrūtinājumu - arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļa teritorija un objekti 0.1320 ha platībā, atsavinot Nekustamo īpašumu ir jāņem vērā likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 8.panta trešajā daļā noteiktais, ka valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekli var atsavināt, ja par šādu nodomu īpašnieks ir paziņojis Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei (turpmāk - NKMP) un ja nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar norādījumiem par šā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu.
Lai nodrošinātu iepriekš minēto, VNĪ ar 12.07.2022.vēstuli Nr.2/9-3/6135 vērsās NKMP ar lūgumu sniegt informāciju, vai uz Nekustamo īpašumu ir attiecināmi jebkādi atsavināšanas nosacījumi.
NKMP savā 27.07.2022. vēstulē Nr.08-11/3321 informē, ka, atsavināmais Nekustamais īpašums ir daļa no valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa, bet tas nav iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā atsevišķs valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Vienlaikus NKMP norāda, ka, ievērojot minētā likuma 9.pantu, atbilstoši kuram zemes gabalus, uz kuriem atrodas kultūras pieminekļi, drīkst piešķirt lietošanā vai iegūt īpašumā tikai tad, ja nākamais lietotājs ir iepazīstināts ar norādījumiem par attiecīgā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu, VNĪ ir pienākums vienoties ar NKMP attiecīgās reģionālās nodaļas inspektoru par kultūras pieminekļa apsekošanas laiku, lai jaunajiem īpašniekiem tiktu izsniegti norādījumi par kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu. Ņemot vērā minēto, VNĪ iesniegums ir nodots NKMP Rīgas reģionālajai nodaļai.
NKMP papildus lūdz rast iespēju izsoles sludinājumā un paziņojumā ietvert atsauci uz NKMP norādījumiem par kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu kā vienu no nekustamā īpašuma turpmākās izmantošanas nosacījumiem, ievērojot Atsavināšanas likuma 12.panta 9.punktā noteikto, ka sludinājumā un paziņojumā norāda pārdodamā nekustamā īpašuma turpmākās izmantošanas nosacījumus, ja tādi ir paredzēti. Pārvaldes norādījumus par kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu atbilstoši Atsavināšanas likuma 10.panta pirmajai daļai ir iespējams iekļaut izsoles noteikumos.
Ņemot vērā minēto, lai nākamajam valsts nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par Nekustamo īpašumu, NKMP izsniegtie norādījumi tiks pievienoti izsoles noteikumiem, kā arī atsauce uz tiem tiks ietverta publicējot sludinājumu par izsoli.
Ņemot vērā Nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai NĪVKIS noteiktos pārējos apgrūtinājumus, Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot Nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar Nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 009 4018) 1320 m2 platībā, viesu māja (viesnīca) (būves kadastra apzīmējums 1300 009 4018 001), un būves (būvju kadastra apzīmējumi 01300 009 4018 004, 1300 009 4018 005) ir iznomātas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "DV Capital", 01.03.2018. noslēdzot Pārjaunojuma līgumu, saskaņā ar kuru ir pārņemtas 03.11.2017. noslēgtā nomas līguma ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Aurina" tiesības, saistības un pienākumi (spēkā līdz 11.10.2029). 27.09.2022. ir izdarīti grozījumi 03.11.2017. nomas līgumā, paredzot 2.1.apakšpunktā, ka nomas līgums ir spēkā līdz Nekustamā īpašuma atsavināšanai, bet ne ilgāk kā līdz 11.10.2029.
Nedz nomas, nedz Pārjaunojuma līgums nesatur informāciju par būvi (būves kadastra apzīmējums 1300 009 4018 006). Ņemot vērā, ka minētā inženierbūve ir funkcionāli piederīga Nekustamajam īpašumam un ir nesaraujami saistīta ar zemes vienību, kā arī ievērojot Civillikuma 853.pantā noteikto (Visas tiesiskās attiecības, kas zīmējas uz galveno lietu, pašas par sevi attiecas arī uz tās blakus lietām), uzskatāms, ka arī būve (būves kadastra apzīmējums 1300 009 4018 006) ir nodota sabiedrības ar ierobežotu atbildību "DV Capital" lietošanā kopā ar pārējām Nekustamā īpašuma sastāvā esošajām būvēm.
Ņemot vērā, ka noslēgtais nomas līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā, ievērojot Civillikuma 2126.pantā noteikto (Ierakstot nomas vai īres līgumu zemes grāmatās, nomnieks vai īrnieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā arī pret trešām personām) un 2174.pantā noteikto (Kad iznomātājs vai izīrētājs nomas vai īres priekšmetu atsavina, ieguvējam jāievēro nomas vai īres līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemes grāmatās (2126.p.)), pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas, nomas līgums jaunajam ieguvējam nebūs saistošs.
Arī Civillikuma 2168.pantā noteikts, ka nomas līgumi izbeidzas paši no sevis arī pirms termiņa notecējuma, kad izbeidzas tiesība, kas iznomātājam vai izīrētājam piederējusi uz līguma priekšmetu.
Atbilstoši Civillikuma 2174.pantam, ja ieguvējs uzteic līgumu, kas nav ierakstīts zemes grāmatās, tad iznomātājam vai izīrētājam jāatlīdzina nomniekam vai īrniekam visi zaudējumi, kādi viņam nodarīti ar līguma priekšlaicīgu izbeigšanu; ieguvējam tādā gadījumā jādod nomniekam vai īrniekam piemērots laiks īres vai nomas priekšmeta atdošanai.
Nekustamā īpašuma izsoles noteikumos tiks norādīta informācija par noslēgto nomas līgumu. Jautājums par nepieciešamo un derīgo izdevumu, ja nomnieks tādus veicis, atlīdzināšanu risināms saskaņā ar nomas līguma un normatīvo aktu noteikumiem.
Pēc Nekustamā īpašuma atsavināšanas VNĪ nosūtīs informāciju sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "DV Capital" par Nekustamā īpašuma īpašnieku maiņu, kā arī par to, ka nomas līgums uzskatāms par izbeigtu un turpmāk spēkā neesošu, ņemot vērā 03.11.2017. nomas līguma 2.1.apakšpunktā noteikto.
Ievērojot to, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
Atsavinot Nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija"
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Rīkojuma projektā iekļautā Nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Finanšu ministrija, jo Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Rīkojuma projektā iekļautā Nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Finanšu ministrija, jo Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, Rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašumu pārdošanas vērtību, jo nekustamo īpašumu atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamo īpašumu tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 25.08.2009. noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija un VNĪ.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu. Paskaidrojošie dokumenti, kas satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi