Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021. — 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu.
 

Vispārējā kārtība

Lai mazinātu nevienlīdzību veselības jomā, ir būtiski jāuzlabo pieejamība veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši, nabadzības, teritoriālās un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem.

Saskaņā ar jaunākajiem publicētajiem Eurostat datiem Latvijā sabiedrības veselības rādītāji būtiski atpaliek no citām ES dalībvalstīm. Latvijas iedzīvotāju paredzamais veselīgi nodzīvotā mūža ilgums ir viszemākais ES – 2021. gadā sievietēm 55,4 gadi, vīriešiem – 52,2.  Salīdzinājumam Maltā un Zviedrijā veselīgi nodzīvoto mūža gadu rādītājs ir tuvs septiņdesmit gadiem. Jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums, kas raksturo sabiedrības veselību un valsts veselības sistēmas attīstību, Latvijā ir trešais mazākais ES pēc Rumānijas un Bulgārijas un vienlaikus ir 7 gadus mazāks par ES vidējo rādītāju – 80,1 gads. Savukārt, priekšlaicīga mirstība, kas raksturo novēršamus nāves cēloņus, Latvijā ir viena no augstākajām ES. Neinfekcijas slimības, kuru riska faktori ir lielākoties novēršami neveselīga dzīvesveida paradumi, ir biežākais saslimstības un mirstības cēlonis Latvijā. Galvenie nāves cēloņi Latvijā ir sirds un asinsvadu sistēmas slimības (2022. gadā vairāk kā 15 tūkstoši mirušo) un ļaundabīgie audzēji (2022. gadā 5 674 mirušo).
Īstenojot veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus, kas izglītotu iedzīvotājus par iespējām saglabāt veselību, tiktu nodrošināti priekšnoteikumi veselības saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī minēto rādītāju būtiskai mazināšanai nākotnē. Tādējādi tiktu ne tikai mazināta veselības nevienlīdzība (health inequality), bet arī palielināta darbaspējīgo iedzīvotāju daļa, paaugstinot nodarbinātību un veicinot ekonomikas attīstību, nodrošinot Latvijas iedzīvotāju dzīves ilguma pietuvināšanos vidējam ES rādītājam, kas ļautu nodrošināt arī ekonomiskās izaugsmes un labklājības līmeņa tuvināšanos ES vidējiem rādītājiem.

Viens no svarīgākajiem rīkiem mērķtiecīgai nevienlīdzības mazināšanai ir investīcijas veselības veicināšanā, slimību profilaksē un integrētas veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā, īpaši pievēršot uzmanību riska grupām, kas pakļautas finansiālai, ģeogrāfiskai u.c. nevienlīdzībai.

Sociālajām determinantēm ir liela nozīme iedzīvotāju veselības veicināšanas un veselības aprūpes nodrošināšanā. Sociālās determinantes ir apstākļi, kuros cilvēki piedzimst, dzīvo, mācās, strādā, noveco un kuri ietekmē plašu veselības, funkcionēšanas un dzīves kvalitātes iznākumu un risku klāstu. Sociālās determinantes ir, piemēram, ienākumu līmenis un sociālā aizsardzība, izglītības līmenis, bezdarbs, darba apstākļi, ierobežota piekļuve pārtikai, vide un dzīves apstākļi, agrīnā attīstība bērnībā, diskriminācija, sociālā atstumtība. Nabadzības, teritoriālās un sociālās atstumtības riskam pakļautās grupas, ņemot vērā nepietiekamās zināšanas par savām tiesībām par valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem atrodas nevienlīdzīgā situācijā, līdz ar to ir būtiski veicināt iedzīvotāju zināšanas un viņu iesaisti savas veselības aprūpē. A.Putniņa, M.Brants “Pētījums par pacientu apmierinātību ar veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti”, 2018. (pieejams tīmekļvietnē https://www.vmnvd.gov.lv/lv/media/272/download?attachment).
Būtiski ir ne tikai informēt nabadzības, teritoriālās un sociālās atstumtības riskam pakļautos iedzīvotājus par iespējām uzlabot un saglabāt veselību, bet arī piedāvāt šīs iespējas (piemēram, interešu grupu nodarbību organizēšana, jauniešu izglītošana par veselīga dzīvesveida paradumiem, konkrētu rīcību vai iespēju popularizējošu pasākumu organizēšana pašvaldībās u.c.). Nevienlīdzība veselības aprūpē ir viena no mūsdienu lielākajām sociālajām, ekonomiskajām un politiskajām problēmām un tās mazināšanai ir jābūt vienai no prioritātēm, veicinot veselības rādītāju atšķirību izlīdzināšanos starp vīriešiem un sievietēm, iedzīvotājiem atšķirīgās izglītības un ienākumu līmeņu grupās, dzīvojošiem dažādos reģionos un citās sociāli ekonomiskās grupās, to panākot ar konkrētu pasākumu īstenošanu. Tā ir arī sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu mērķtiecīga iesaiste veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumos, lai uzlabotu šo iedzīvotāju zināšanas par veselību un veicinātu viņu aktīvāku līdzdalību ar veselību saistītu lēmumu pieņemšanā. Būtiski, ka plānojot un īstenojot veselības veicināšanas pasākumus, tiek ņemti vērā kultūras un iedzīvotāju uzvedības aspekti, kas tiešā veidā ietekmē veselības paradumus, piemēram, reliģiskā piederība, izglītības līmenis u.c.

Veselības paradumu, saslimstības un invaliditātes rādītāji, ko būtiski var uzlabot, īstenojot mērķtiecīgus veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus, tieši ietekmē arī sociālo jomu, jo slimojot cilvēks noteiktos gadījumos veido papildu slogu valsts budžetam, kā arī, gūstot invaliditāti, pilnībā vai daļēji zaudē darba spējas. Katru gadu ievērojami valsts budžeta un darba devēju finansiālie līdzekļi tiek tērēti, lai apmaksātu strādājošo iedzīvotāju darbnespējas dienas.

Ikgadējās Eiropas Savienības padomes rekomendācijas, kas pieejamas oficiālajā tīmekļa vietnē https://eur-lex.europa.eu/, aicina Latvijā uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu sistēmas pieejamību, kvalitāti un izmaksu lietderību, stiprināt veselības sistēmas noturību, tostarp nodrošinot to ar papildu cilvēkresursiem un finanšu resursiem. Balstoties uz šīm 2019. un 2020. gada rekomendācijām ir izstrādāta Darbības programma, skaidrojot kā iekļautie mērķi un rādītāji tiks sasniegti. 

Lai uzlabotu sabiedrības veselību un noteiktu stratēģiskos rīcības virzienus, ir izstrādātas Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021. - 2027. gadam, kuru izstrādē veikta esošā veselības aprūpes sistēmas analīze. Sabiedrības veselības politikas mērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Sabiedrības veselības pamatnostādnes paredz pasākumu kopumu, kas vērsti uz to, lai nodrošinātu kvalitatīvus un efektīvus veselības aprūpes pakalpojumus, to sniegšanai nepieciešamos cilvēkresursus un infrastruktūru, kā arī īstenotu mērķtiecīgus veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus, attiecīgi nosakot 5 stratēģiskos rīcības virzienus:
1) Veselīgs un aktīvs dzīvesveids;
2) Infekcijas izplatības mazināšana;
3) Veselības aprūpes pakalpojumi (ambulatori, stacionāri, tarifi, zāles);
4) Cilvēkresursi;
5) Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izmantošana.

Iepriekšminētais uzlabos iedzīvotāju paradumus, pakalpojumu pieejamību ne tikai individuālā, bet arī ģimenes un vietējās kopienas līmenī. Tas attiecīgi palīdzēs uzlabot iedzīvotāju veselību, sekmēs savlaicīgu slimību risku atklāšanu un mazināšanu, darbspēju saglabāšanu, tādējādi pagarinot veselīgo mūža ilgumu. Slimības, kas ir par pamatu izplatītākajiem priekšlaicīgas nāves un darbnespējas cēloņiem, nereti ir sekas neveselīgam dzīvesveidam – smēķēšanai, pārmērīgai alkohola lietošanai, neveselīgam uzturam un fizisko aktivitāšu trūkumam (veselību ietekmējošie riska faktori). Pēdējo gadu laikā produktivitāti un spēju apgūt jaunas zināšanas ietekmē arī mūsdienu informācijas tehnoloģiju pārmērīgs patēriņš, tāpēc, lai nodrošinātu tautsaimniecības efektivitāti un ražību, ar pasākuma ietvaros paredzētajiem pasākumiem plānots mazināt veselību ietekmējošo riska faktoru izplatību sabiedrībā un veicināt veselībpratību visa mūža garumā. Tāpat iepriekšminētais veicinās Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021. – 2027. gadam izvirzīto mērķu sasniegšanu, jo viens no minētajiem mērķiem ir uzlabot Latvijas sabiedrības veselības rādītājus un būtiski mazināt pacientu līdzmaksājumus par veselības aprūpi.

Risinājumu apraksts

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā tiks īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju" (turpmāk – SAM 4.1.2.) 4.1.2.2. pasākums "Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošana vietējai sabiedrībai" (turpmāk – 4.1.2.2. pasākums).

4.1.2.2. pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 14 795 220 euro, tai skaitā Eiropas Sociāla fonda Plus finansējums – 12 575 937 euro  un nacionālais valsts budžeta finansējums – 2 219 283 euro.

Saskaņā ar Regulas Nr.2021/1060 18. un 86. pantā noteikto 4.1.2 SAM elastības finansējums ir noteikts 4.1.2.1. pasākuma “Nacionālā mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (turpmāk - 4.1.2.1. pasākums) un 4.1.2.6. “Uzlabot izglītības iespējas ārstniecības personām, t.sk. uzlabojot tālākizglītības pieejamību” pasākuma (turpmāk - 4.1.2.6. pasākums) ietvaros. Attiecīgi 4.1.2.1. un 4.1.2.6. pasākumam ir noteikts pieejamais un plānotais finansējums. Veselības ministrija kā atbildīgā iestāde (turpmāk - atbildīgā iestāde), pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskata, var ierosināt palielināt 4.1.2.1. un 4.1.2.6. pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz plānotajam kopējam finansējuma apmēram.
 

Pasākuma Nr.	Pasākuma nosaukums	ES fondu finansējums (ieskaitot elastības finansējumu), euro	ES fondu finansējums (BEZ elastības finansējuma), euro
4.1.2.1.	Nacionāla mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi	11 207 658	7 199 882
4.1.2.2.	Veselības veicināšana un slimību profilakse pašvaldībās	12 575 937	12 575 937
4.1.2.3.	Pasākumi atkarīgo personu resocializācijai un atgriešanai darba tirgū, kā arī preventīvie pasākumi jauniešiem (indikatīvi pasākuma ieviesējs – Finanšu ministrija)	961 350	961 350
4.1.2.4.	Pierādījumos balstītu narkotiku lietošanas profilakses programmu īstenošana un profilakses kvalitātes standartu ieviešana (indikatīvi pasākuma ieviesējs – Iekšlietu ministrija)	443 700	443 700
4.1.2.5.	Piesaistīt un noturēt ārstniecības personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši stacionāros	5 686 755	5 686 755
4.1.2.6.	Uzlabot izglītības iespējas ārstniecības personām, t.sk. uzlabojot tālākizglītības pieejamību	14 790 000	10 782 224
4.1.2.7.	Pilnveidot pacientu drošību un aprūpes kvalitāti	2 588 250	2 588 250
4.1.2.8.	Nevalstisko organizāciju iesaiste veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošanā	2 550 000	2 550 000
4.1.2. specifiskā atbalsta mērķa finansējums		50 803 650	42 788 098

Atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam 4.1.2.2. pasākuma finansējuma sadalījums pa intervences kodiem ir sekojošs:
- intervences kategorijā “Intervences laukums”
Nr. 147 “Pasākumi, kas veicina aktīvas un veselīgas vecumdienas” – ESF+ finansējums 12 575 937 euro;
- intervences kategorijā “Finansējuma veids”
Nr. 1 “Dotācija” - ESF+ finansējums 12 575 937 euro;
- intervences kategorijā “Teritoriālie sasniegšanas mehānismi”
Nr. 33 “Bez teritoriālā mērķa” - ESF+ finansējums 12 575 937 euro;
- intervences kategorijā “ESF+ sekundārās tēmas”
Nr. 10 “Eiropas pusgadā apzināto problēmu risināšana” - ESF+ finansējums 12 575 937 euro;
- intervences kategorijā “Dzimumu līdztiesība”
Nr. 2 “Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana” - ESF+ finansējums 12 575 937 euro.

4.1.2.2. pasākuma atbalsts ir orientēts uz katru Latvijas iedzīvotāju, proti veselības veicināšanas un slimību profilakses “nauda” atbalsts seko katram iedzīvotājam. Kopējais attiecināmais finansējums 14 795 220 euro tiek sadalīts uz 2022. gada pašvaldība reģistrēto iedzīvotāju skaitu – 1 875 757 iedzīvotāji, iegūstot 7,89 euro uz vienu iedzīvotāju. Atbilstoši 43 pašvaldībās reģistrēto iedzīvotāju skaitam noteikts katrai pašvaldībai pieejamais atbalsta finansējums. Ņemot vērā, ka kopējais 4.1.2.2. pasākuma atbalsts nav pietiekams, noteikumu projekts nosaka vairākas iespējas pašvaldībām īstenot projektus, lai veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi maksimāli sasniegtu katru iedzīvotāju.
4.1.2.2. pasākuma ietvaros projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs ir pašvaldība, kura veic vietējās sabiedrības veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus. Projektu iesniedzēju saraksts un tiem pieejamais individuālais attiecināmais finansējums noteikts šo MK noteikumu pielikumā.
Atbilstoši Regulas Nr. 2021/1060 53. panta 2. punkta nosacījumam, ja darbības līmenī kāds projekts nav lielāks par 200 000 euro, visām projekta izmaksām ir jāpiemēro tikai vienkāršotās izmaksas.
Tādējādi neskatoties uz katrai pašvaldībai (finansējuma saņēmējam) noteikto individuālo attiecināmo finansējumu, viena projekta iesnieguma minimālais kopējā attiecināmā finansējuma apmērs tiek noteikts lielāks par 200 000 euro. Tādējādi 4.1.2.2. pasākuma ietvaros projekta iesniedzējs sadarbības partneru statusā var piesaistīt citu pielikumā minēto projekta iesniedzēju - pašvaldību, kura veic vietējās sabiedrības veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus.
Attiecīgi, lai īstenotu veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus pašvaldības iedzīvotājiem, pašvaldības var apvienoties, proti izveidot sadarbības partnerību. Viena pašvaldība, kas ir finansējuma saņēmējs, piesaista otru pašvaldību, kas ir sadarbības partneris, slēdzot partnerības līgumu.

Sadarbības partnerībai ir gan teritoriālie, gan ekonomiskie pozitīvie aspekti, proti:
1. Pašvaldības, kur ir mazāks iedzīvotāju skaits nevar paredzēt veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus pilnībā visām mērķa grupām un visām sabiedrības veselības jomām, visā atbalsta saņemšanas periodā, ierobežotā finansējuma dēļ. Piemēram, attiecīgi tādējādi pašvaldības sadarbojas un ievieš pasākumus katrs citai mērķa grupai vai citā jomā, bet uzaicina piedalīties abu pašvaldības iedzīvotājus, attiecīgi nodrošinot plašāku pasākumu pieejamību abu pašvaldību iedzīvotājiem, vienlaikus nodrošinot informācijas pieejamību par pasākumu norisi, kā arī organizējot pasākuma sasniegšanu (pašvaldību iedzīvotājiem apmeklējot pasākumus netiek prasīta piederība konkrētais pašvaldībai).
2. Pašvaldībām vēsturiski ir dažāda infrastruktūras pieejamība, stāvoklis un dažāda to lokācija, piemēram, baseini, sporta infrastruktūra, kultūras iestādes un vietas, ko sadarbojoties var efektīvāk izmantot, organizējot pasākumus novada centrā, vai populārās vietās vai pasākumus, kur sastopams lielāks apmeklētāju skaits, maksimāli sasniedzot vairāk iedzīvotājus, un tādējādi tieši uzlabojot sabiedrības veselības rādītājus.
3. Pašvaldībām ir dažādas kapacitātes un pieredzes šādu pasākumu īstenošanā, kā arī katrai nav pietiekama personāla izmaksu administrēšanas likme, attiecīgi, tās sadarbojieties var sadalīt noslodzes, dalīties pieredzē.
4. Finansējums iedzīvotāju veselības uzlabošanai ir plānots katram iedzīvotājam Latvijā neatkarīgi no tā, kur tas dzīvo, uzturas, tas var apmeklēt pasākumu jebkurā vietā, attiecīgi, atbalsta novirzījums pašvaldībām ir tikai tehnisks risinājums, kā atbalsts veselības veicināšanai – pasākums sasniedz katru iedzīvotāju.
5. Pašvaldībām sadarbojoties, arī tādām, kas nav teritoriāli vienotas, var plānot pasākumus ar slavenu lektoru piesaisti, attiecīgi organizējot pasākumus sinhroni vienā dienā, var iegūt ekonomisko ieguvumu pasākuma zemāku izmaksu ziņā. Respektīvi, pastāv iespēja pasākumus organizējot jeb iepērkot kopā iegūt lētāku piedāvājumu.

Šis noteikumu projekts paredz jeb deleģē finansējuma saņēmējam veidot partnerības, bet parasti projektā finansējuma saņēmējs papildus apraksta sadarbības partnerības izveidi, attiecīgi šeit var minēt pozitīvos  faktorus:
- Administratīvās kapacitātes ietaupījums;
- Plašāka mērķu grupu iesaiste veselības veicināšanas pasākumos;
- Vairāku jomu veselības veicināšanas pasākumu organizēšanas iespēja;
- Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk - SPKC) noteikto pašvaldību sabiedrības veselības profilu aptvere un labāku sabiedrības veselības rādītāju sasniegums;
- Efektīvāks ekonomiskais pasākumu īstenošanas faktors;
- Dalīšanās pieredzē;
- Solidaritāte pašvaldību funkcijās un vienādas iespējas visu pašvaldību iedzīvotājiem apmeklēt pasākumus visā Latvijas teritorijā neatkarībā no piederības konkrētai pašvaldībai.
 Projekta iesniedzējs sadarbības partneru statusā var piesaistīt vairākus sadarbības partnerus.

Atbilstoši  Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 18. panta otrās daļas 2.punktā noteiktajam, finansējuma saņēmējam ir tiesības īstenot projektu kopā ar sadarbības partneri, ievērojot kārtību un nosacījumus, kuri noteikti saskaņā ar šā likuma 19. panta 2. un 13. punktu. Proti, Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības Likuma 19. panta 2. punkts deleģē  2023. gada 13. jūlija Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumu Nr. 408 "Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā" izstrādi, kur no 3. līdz 6. punktam noteikti sadarbības partnera piesaistes nosacījumi:

3. Finansējuma saņēmējs, saglabājot atbildību par projekta īstenošanu, mērķu sasniegšanu, izdevumu attiecināmību, kā arī maksājumu veikšanu un iepirkuma procedūras veikšanu, var projekta īstenošanā piesaistīt sadarbības partneri, kurš atbilst šādiem nosacījumiem:
3.1. atbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu;
3.2. iesaistās projekta īstenošanā ar tā valdījumā vai īpašumā esošo mantu, intelektuālo īpašumu, finansējumu vai cilvēkresursiem;
3.3. finansējuma saņēmējam ar sadarbības partneri nevar rasties tādas tiesiskās attiecības, no kurām izrietētu, ka šis darījums atbilst publiska iepirkuma līguma pazīmēm atbilstoši Publisko iepirkumu likumam vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumam vai ka darījumam jāpiemēro normatīvie akti par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem.
4. Sadarbības partneris nav tiesīgs ar projekta īstenošanu saistītās tiesības un pienākumus nodot citai personai.
5. Finansējuma saņēmējs, īstenojot projektu sadarbībā ar šo noteikumu 3. punktā minēto sadarbības partneri:
5.1. slēdz sadarbības līgumu ar sadarbības partneri, ja normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu nav noteikts citādi, un nodrošina, ka sadarbības partneris ievēro projekta īstenošanā izvirzītās prasības;
5.2. nedeleģē sadarbības partnerim atbildību par likuma 18. panta pirmajā daļā noteiktajiem finansējuma saņēmēja pienākumiem, kā arī maksājumu pieprasījumu iesniegšanu sadarbības iestādē.
6. Finansējuma saņēmējs sadarbības līgumā iekļauj vismaz šādu informāciju:
6.1. sadarbības partnera pienākumi un tiesības;
6.2. sadarbības partnera finansējuma plānošana, ja attiecināms;
6.3. ar projekta īstenošanu saistīto dokumentu glabāšanas termiņš;
6.4. piešķirto finanšu līdzekļu izmaksas apturēšanas, izmaksas turpināšanas un atgūšanas kārtība;
6.5. strīdu izšķiršanas kārtība;
6.6. informācija par īpašumu vai pamatlīdzekļu juridisko piederību un projekta īstenošanas rezultātā radīto vai iegādāto vērtību piederību, kā arī to uzturēšanas un izmantošanas kārtību, ja attiecināms;
6.7. sadarbības partnera un finansējuma saņēmēja rekvizīti;
6.8. rīcība nepārvaramas varas gadījumā.

Savukārt Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. punkts deleģē šī paša tiesību akta izstrādi, kur atsevišķi noteikts:

 16. Finansējuma saņēmējs atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā slēdz sadarbības līgumus ar sadarbības partneriem, kontrolē to izpildi un novērš dubultā finansējuma riskus. Sadarbības līgumā iekļauj vismaz šādus nosacījumus:  
 16.1. projekta budžeta pa izmaksu veidiem (projekta vadības izmaksas, netiešās izmaksas un pārējās tiešās izmaksas) sadalījumu starp finansējuma saņēmēju un sadarbības partneri;   
 16.2. pārskatu un citas informācijas iesniegšanas kārtība un termiņi.
Tai skaitā, tas neizslēdz iespēju noteikt citus partnerības nosacījumus, iekļaujot tos sadarbības līgumā, piemēram, iepirkumu organizēšanas kārtību, par projekta finansējumu u.c.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris izdala budžetu pa izmaksu veidiem (projekta vadības izmaksas, netiešās izmaksas un pārējās tiešās izmaksas), bet projekta darbību sīkāku detalizāciju un apjomus nodrošināt tikai projekta iesnieguma līmenī, ne sadarbības līgumā.

Projekta iesniedzējs, plānojot un īstenojot atbalstāmās darbības, ievēro šo MK noteikumu pielikumā noteikto individuālo kopējo attiecināmo finansējumu un citus šajos noteikumos noteiktos ierobežojumus un prasības. Piemēram, katrs rēķinās ar savai pašvaldībai noteikto summu, administrēšanas likmi un citiem ierobežojumiem. Tāpat savstarpēji vienojoties, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri sadarbības līgumā var noteikt citus nosacījumus.

Finansējuma saņēmēji, kuru projektu ietvaros tiks piesaistīti sadarbības partneri, sadarbības partnerim piešķirto projekta finansējuma daļu, kas noteikta šo MK noteikumu pielikumā, pārskaita izmantojot transfertu.
Transferti ir gadskārtējā valsts budžeta likumā īpaši iezīmēti budžeta līdzekļu pārskaitījumi. Tos var veikt viena līmeņa budžeta — valsts pamatbudžeta, valsts speciālā budžeta, pašvaldību pamatbudžeta, pašvaldību speciālā budžeta — ietvaros vai starp dažāda līmeņa budžetiem. Transferta saņēmējs saņemto budžeta līdzekļu pārskaitījumu var izmantot gan izdevumu segšanai, gan pārskaitīšanai tālāk citam transferta saņēmējam.
Transfertus tāpat kā citus budžetu ieņēmumu un izdevumu veidus kodificē atbilstoši Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumos Nr. 1032 "Noteikumi par budžetu ieņēmumu klasifikāciju" un Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumos Nr. 1031 "Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām" ietvertajām klasifikācijām.

Pamatojums vienkāršoto izmaksu piemērošanas grūtībām.

Uzsākot darbu pie vienkāršoto izmaksu piemērošanas visām izmaksu pozīcijām, tika secināts, ka projekti, kas nepārsniedz 200 000 euro rada risku, ka tie nav efektīvi no 4.1.2.2. pasākuma kvalitātes un ilgtspējas viedokļa. Proti, ir risks, ka netiks nodrošināta 4.1.2.2. pasākuma mērķa un sabiedrības veselības prioritāšu sasniegšanu atbilstošā kvalitātē un prioritātēs.

Arī Centrālā un finanšu līgumu aģentūras (turpmāk - CFLA) izrēķinātais vienas vienības izmaksu standarta likmju apmērs, kas balstās uz projektu vēsturiskajiem datiem, norādīja uz būtiskiem izmaksu trūkumiem visās pozīcijās, kas nav pieļaujami no veselības veicināšanas pasākumu kvalitātes aspekta un 4.1.2.2. pasākuma sasniedzamā mērķa, lai varētu piemērot vienkāršotās izmaksas.

Pie izvērtēšanas tika secināts, ka iegūtie projektu dati ir atšķirīgi reģionu līmenī un neataino kopējo pašvaldību vajadzību un faktiski veikto tirgus izpētes datus. Tā kā vienkāršoto izmaksu viens no aprēķina pamatprincipiem ir “taisnīgs”, proti aprēķinātās izmaksas nevar būt pārmērīgi zemas vai augstas, tika secināts, ka aprēķinātās vidējās izmaksas nevar nodēvēt par “taisnīgām” pret visiem finansējuma saņēmējiem, jo aprēķinātās vidējās izmaksas vairākās pozīcijas veidojās pārāk zemas.
Šādas pieejas saglabāšana apdraudētu sekmīgu pasākuma īstenošanu un pasākuma mērķa sasniegšanu, jo, sanāk, ka pašvaldību veselības veicināšanas pasākumi ir jāorganizē maksimāli ekonomējot izmaksas, kas tiešā veidā ietekmēs pasākumu kvalitāti. Respektīvi, pašvaldības izvēlēsies organizēt pēc iespējas vienkāršākus un izmaksu zemākus pasākumus, kas ilgtermiņā ietekmēs pasākumu kvalitāti.
Savukārt, lai nodrošinātu ne pārāk zemu un ne pārāk augstu izmaksu aprēķinu, tas paredzētu veikt tirgus izpēti visā Latvijas teritorijā par neskaitāmi daudzām savā starpā atsevišķām pozīcijām, piemēram, vienas nometnes noorganizēšana sastāv no pakalpojuma, ko veido telpas izmaksas, inventāra izmaksas, pasniedzēju izmaksas, pārtikas produktu izmaksas. Šāda tirgus izpēte visās atbalstāmajās darbībās patērētu vismaz vienu gadu, tad sekoju datu analīze un aprēķins, tad saskaņošana ar potenciālajiem finansējuma saņēmējiem un tikai tad pašas metodikas izstrāde un saskaņošana nacionālā līmenī ar Finanšu ministriju un Revīzijas iestādi. Lai neaizkavētu 4.1.2.2. pasākuma īstenošanu vēl uz vienu vai diviem gadiem, atbildīgā iestāde pieņēma lēmumu 4.1.2.2. pasākumu īstenot pēc faktiskajām izmaksām.
Otrkārt - novēršam bažas par mākslīgu Regulas Nr. 2021/1060 nosacījumu apiešanu, jo specifiskais atbalsta mērķis tiek modelēts uz visas Latvijas teritoriju, sadalot atbalstu pa pašvaldībām. Mazākām pašvaldībām ir arī mazākas administratīvās kapacitātes, attiecīgi apvienojoties pašvaldības var uzlabot savu administratīvo kapacitāti, gan arī veselības veicināšanas pasākumu organizēšanu tuvāko apkaimju iedzīvotājiem.

Ņemot vērā minēto, vienkāršoto izmaksu piemērošanas pieejas saglabāšana veselības veicināšanas un slimības profilakses pasākumiem apdraudētu sekmīgu pasākuma īstenošanu un pasākuma mērķa sasniegšanu, jo pašvaldībām veselības veicināšanas pasākumi būtu jāorganizē maksimāli ekonomējot izmaksas, kas tiešā veidā ietekmētu pasākumu kvalitāti.

Veselības ministrija (turpmāk - VM) izvērtē iespēju pēc gada atkārtoti izstrādāt vienas vienības izmaksu standarta likmes projektos biežāk sastopamajiem pasākumu veidiem. Tomēr VM jau šobrīd paredz riskus:
Pirmkārt, VM nav ne kapacitātes, ne atbilstošu IT rīku, ar kuriem uzkrāt šādus datus. Visi dati par faktiskajām izmaksām ir pieejami tikai CFLA. Lai CFLA šos datus atlasītu, pārbaudītu un apstiprinātu, pēc līdzšinējās pieredzes, redzam, ka tas paredz vairāku nedēļu darba.
Otrkārt, pēc datu kopas saņemšanas no CFLA, sāktos metodikas izstrāde, kuras saskaņošana viena gada laikā ir teju neiespējama, ņemot vērā visu iesaistīto pušu intereses, t.sk. finansējuma saņēmēju intereses, VM intereses projektus nodrošināt atbilstošā kvalitātē un saskaņā ar SPKC izstrādātajām vadlīnijām pašvaldībām,  kā arī Revīzijas iestādes pārbaudes, kas nepieciešamas, lai metodiku nacionāli saskaņotu.
Līdz ar to, metodikas izstrādei tiktu patērēts nesamērīgi daudz visu iesaistīto pušu laiks un tās 16 pašvaldības savu finansējumu šajā laikā (viens līdz divi gadi) jau būtu apguvušas. Tādējādi, pats galvenais vienkāršoto izmaksu mērķis – samazināt administratīvo slogu finansējuma saņēmējiem – izpaliek.

Lai nodrošinātu, ka minimālā viena projekta summa ir lielāka par 200 000 euro, ir iespēja sasniegt šo minimālo projekta summu bez sadarbības partneru piesaistīšanas, proti, projekta iesniedzējs papildus šo noteikumu pielikumā minētajam Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk - ESF+) finansējumam un nacionālajam valsts budžeta finansējumam individuālā līmenī var pievienot pašvaldības finansējumu, sasniedzot minimālo viena projekta summu, kas  ir lielāka par 200 000 euro, tādējādi veicinot pašvaldību iesaisti un papildus finansējuma piesaisti veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošanai, lai uzlabotu pašvaldību iedzīvotāju veselību.

Finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri (ja attiecināms), iesaistoties projekta īstenošanā, nodrošina, lai funkcijas, kuras tie pilda projekta īstenošanā, tiktu nodalītas no pamatfunkciju izpildes un saimnieciskās darbības.
Sadarbības partneris iesaistās projekta īstenošanā ar saviem resursiem, tai skaitā ar tā īpašumā, valdījumā, turējumā vai lietojumā esošo nekustamo īpašumu, kā arī nodrošina pārskatu un citas informācijas iesniegšanu atbilstoši sadarbības līgumā noteiktajai kārtībai.

Finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri 4.1.2.2. pasākuma projekta ietvaros iepirkumus veselības veicināšanas un slimību profilakses aktivitāšu īstenošanai var arī veikt katrs atsevišķi, nodrošinot tirgus izpētes vai atklātus konkursus atbilstoši Publisko iepirkumu likumā (turpmāk - PIL) vai citos iepirkumu jomu regulējošos normatīvos aktos noteikto kārtību. Tādējādi katra pašvaldība var atsevišķi veikt iepirkumus, katra atsevišķi uzskaita savas iepirkuma robežvērtības un citus nosacījumus. Vienlaikus, atbilstoši PIL 17. panta 11. punktā noteiktajam, lai samazinātu pašvaldību administratīvo slogu, finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri var vienoties par atsevišķu iepirkumu kopīgu rīkošanu. Ja kopīgo iepirkumu rīko visu pasūtītāju vārdā un uzdevumā, lai gan iepirkumu veic tikai viens no pasūtītājiem, iesaistītie pasūtītāji ir kopīgi atbildīgi par šā likuma prasību ievērošanu. Pasūtītāji kopīgi ir atbildīgi tikai par tām iepirkuma daļām, kas paredzētas visu iesaistīto pasūtītāju vajadzībām. Attiecīgi tie finansējuma saņēmēji, kuru projektu ietvaros tiks piesaistīti sadarbības partneri, var īstenot kopīgus centralizētus iepirkumus par veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumiem, piemēram fizisko aktivitāšu pasākumi.
Centralizēto iepirkumu veikšanas nosacījumi iekļauti Iepirkumu uzraudzības biroja vadlīnijās “VADLĪNIJAS CENTRALIZĒTO IEPIRKUMU VEIKŠANAI” https://www.iub.gov.lv/lv/media/7662/download?attachment.

Atbilstoši  2022. gada 20. oktobra likuma “Pašvaldību likums” 4. panta Autonomās funkcijas 1. punkta 6. apakšpunktam viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir gādāt par iedzīvotāju veselību — īstenot veselīga dzīvesveida veicināšanas pasākumus un organizēt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.

Pastāv iespēja, ka kāda no pašvaldībām neiesniegs projektu vai nesasniegs atbalstāmā projekta minimālo slieksni, tādējādi palielinot risku nesasniegt pasākuma iznākuma rādītāju. Attiecīgi, ja pēc iesnieguma atlases tiks konstatēts, ka kāda pašvaldība nav pieteikusies dalībai, atbildīgajām institūcijām – VM, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, SPKC, Latvijas pašvaldību savienībai, Latvijas lielo pilsētu asociācijai, u.c., būs jālemj par nepieciešamajiem risinājumiem. Tie varētu būt konkrēto pašvaldību vietēja mēroga veicināšanas pasākumu nodošana plānošanas reģioniem, nacionālo veselības veicināšanas projektam, SPKC u.c. varianti. Tie varētu būt konkrēto pašvaldību vietēja mēroga veicināšanas pasākumu nodošana plānošanas reģioniem, nacionālo veselības veicināšanas projektam, SPKC u.c. varianti.

4.1.2.2. pasākuma projekta izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un tās ir radušās ne agrāk kā 2023. gada 1. jūlijā, ievērojot, ka ir noslēdzies  ES fondu 2014. – 2020. gada  plānošanas perioda īstenotais projekts. Šāds termiņš noteikts, ievērojot un nodrošinot ilgtspējīgus un savstarpēji papildinošus pasākumus starp ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas perioda 9.2.4.2. pasākuma "Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei" (turpmāk - 9.2.4.2. pasākums) projektiem un 4.1.2.2. pasākuma plānotajiem projektiem.  Lai novērstu dubulto finansējumu, izdevumi no 2023. gada 1. jūlija un secīgi līdz datumam, kad tiks noslēgtas vienošanās par projekta īstenošanu tiks attiecināti tikai tiem finansējuma saņēmējiem, kuriem beigušies ES fondu 2014. – 2020. plānošanas perioda īstenotie projekti. Projektā neiekļauj darbības, kas ir pabeigtas pirms projekta iesniegšanas brīža.

4.1.2.2. pasākuma mērķis ir uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, nodrošinot vietējā mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus.

4.1.2.2. pasākuma mērķa grupa ir visi Latvijas iedzīvotāji, īpaši sociālās un teritoriālās atstumtības riskam pakļautie iedzīvotāji visās vecuma grupās.

4.1.2.2. pasākuma iznākuma (projekta ietvaros uzskaitāms rādītājs) rādītājs - ir vietēja mēroga pakalpojumu iestāžu skaits, kas saņēmušas atbalstu, līdz 2029. gada 31. decembrim nodrošinot, ka atbalstu būs saņēmušas 43 pašvaldības, tostarp uz 2024. gada 31. decembri atbalstu būs saņēmušas 43 pašvaldības.
Katra individuāla projekta līmenī 4.1.2.2. pasākums veicinās 4.1.2. SAM kopējā iznākuma rādītāja "nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu" sasniegšanu, nodrošinot, ka 4.1.2.2. pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim atbalstu būs saņēmušas 43 pašvaldības, tostarp uz 2024. gada 31. decembri atbalstu būs saņēmušas 43 pašvaldības. Katra projekta ietvaros atbalstāmā pašvaldība ieskaitāma kā iznākuma rādītājs – 1 pašvaldība (ja būs partnerības, tad attiecīgi atbalstāmo pašvaldību skaits).

Sākotnējais rādītājs tika noteikts, balstoties uz Administratīvi teritoriālo reformu, ko noteic Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, kas spēkā stājies 2020. gada 23. jūnijā, paredzot, ka plānoto pašvaldību skaits tiek samazināts no 119 uz 42 pašvaldībām, bet rīcībpolitikas plānošana noteica, ka pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām pašvaldību skaits būs 43 pašvaldības.

4.1.2.2. pasākuma rezultāta rādītājs (uzskaitāms nacionālā līmenī no VM un SPKC puses) veicinās 4.1.2. SAM kopējā specifiskā rezultāta rādītāja "iedzīvotāju skaits, kuri pēdējā gada laikā veselības apsvērumu dēļ ESF+ veselības veicināšanas pasākumu ietekmē ir mainījuši uztura un citus dzīvesveida paradumus", sasniegšanu, nodrošinot, ka līdz 2029. gada 31. decembrim 4.1.2. SAM vairāku pasākumu ietvaros būs sasniegta vērtība - 50 000 iedzīvotāji. Šo rādītāju ietekmē pašvaldību projektos īstenojamie veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi, taču iedzīvotāju uzskaiti veiks horizontāli SPKC veikta pētījuma ietvaros. Pašvaldībām nav jāuzskaita iedzīvotāji.

4.1.2.2. pasākuma projektu iesniegumu atlasi īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

4.1.2.2. pasākuma atbalsta ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Veselības ministrija.

Administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota personāla atlīdzības izmaksu likme desmit procentu apmērā no pasākuma projekta pārējām tiešajām attiecināmajām īstenošanas izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās vadības personāla atlīdzības izmaksas, saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 55. panta 1. punktu.

Minētais vienotās personāla atlīdzības likmes aprēķins ir balstīts uz šādiem principiem:

1) tas ir taisnīgs – vienotais personāla atlīdzības likmes apmērs tiks piemērots vienādi visiem pasākuma finansējuma saņēmējiem;
2) tas ir objektīvs – norādītais likmes apmērs pasākumā tiek saglabāts un pārņemts no 2014. – 2020. gada ES fondu plānošanas perioda 9.2.4.2. pasākuma, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem:
     a) 4.1.2.2. pasākums ir 9.2.4.2.pasākuma turpinājums, jo abiem pasākumiem ir vienāds mērķis, mērķa grupa, atbalstāmās darbības un finansējuma saņēmēji;
     b) pēc vienotās personāla atlīdzības likmes apstiprināšanas 9.2.4.2. pasākuma tiešajām personāla izmaksām, pēc 2020. gada 1. maija Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – KPVIS) vairs netiek uzkrāti par katra 9.2.4.2. pasākuma projekta vadības un projekta īstenošanas personāla faktiskajām izmaksām;
     c) 2019. gadā, veicot datu (maksājumu pieprasījumu) analīzi, lai noteiktu likmes apmēru 9.2.4.2. pasākumam, tika konstatēts, ka vairāk nekā 50% projektos projekta vadītājs un īstenošanas personāls tika nodrošināts no finanšu saņēmēja puses kā darbība par saviem līdzekļiem. No visiem uz 2019. gada 31. decembra īstenošanā esošajiem 9.2.4.2. pasākuma 96 projektiem tikai 41 projektos bija visas izmaksu pozīcijas (projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas). Līdz ar to, vienotās personāla atlīdzības likmes apmērs tika aprēķināts, izmantojot faktiskos datus tikai no tiem projektiem, kuros bija gan projektu vadības, gan īstenošanas personāla izmaksas. Likmes apmērs pēc tās saskaņošanas ar Finanšu ministriju kā vadošo iestādi no 2020. gada 1. maija ir piemērots 9.2.4.2. pasākuma īstenošanā;
    d) 4.1.2.2. pasākumā pieejamais ES fondu finansējums veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošanai pašvaldībās aizvien paliek kā papildinošs finansējums Pašvaldību likumā noteiktajai funkcijai “gādāt par iedzīvotāju veselību”, kas ir jāveic autonomi pašām pašvaldībām. Līdz ar to, arī turpmāk - 4.1.2.2. pasākumā  - projekta vadības un īstenošanas personāla vadības funkcija tiks noteikta kā pasākuma atbalstāmā darbība, vienlaikus dodot iespēju, izvērtējot katrai pašvaldībai pieejamo projekta finansējumu, šo darbību kombinēt ar savu līdzekļu atbalstu. Tādējādi, nosakot vienotās personāla atlīdzības likmes apmēru tiešajām personāla izmaksām 4.1.2.2. pasākumā, tiek saglabāts likmes apmērs identiskā apmērā, kā tas bija noteikts pie 9.2.4.2. pasākuma īstenošanas;
3) tas ir pārbaudāms – vienotās personāla atlīdzības likmes aprēķins ir dokumentāli pierādāms un pārbaudāms, kā arī saskaņots ar Finanšu ministriju  kā vadošo iestādi;
4) tas ir iepriekš noteikts – vienotās personāla atlīdzības likmes piemērošanas nosacījumi ir noteikti 4.1.2.2. pasākuma noteikumu 24. punktā.

4.1.2.2. pasākuma vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, kurām tiek piemērota vienotā likme, ietver šādas izmaksas - projekta vadība, aktivitāšu koordinēšana, projekta uzraudzība, t.sk. līgumu uzraudzība, atskaišu sagatavošana, dalībnieku datu apkopošana, pasākumu laika grafiku sagatavošana, grāmatvedības uzskaite, juristu, iepirkumu speciālistu, komunikācijas speciālistu konsultācijas, komunikācijas ar uzraugošajām iestādēm nodrošināšana.
Projekta finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris projekta vadības un īstenošanas personālu projektam var piesaistīt uz darba līguma un pakalpojuma līguma pamata. ​​​​​Ierobežojumu nav, jo atbilstoši Regulai 2021/1060 tās ir likmes izmaksas un tajās var būt personāls, taču jāievēro un jānodrošina dubultā finansējuma riska neiestāšanos, t.i., lai darbības nepārklājas ar likmē noteiktajām darbībām. 

4.1.2.2. pasākuma pārējās tiešās attiecināmās izmaksas, no kurām rēķina personāla atlīdzības izmaksu vienoto likmi, ir izmaksas, kas radušās, ievērojot publisko iepirkumu jomu regulējošos normatīvos aktus: visas ar veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošanu mērķa grupām un vietējai sabiedrībai saistītās izmaksas, t.sk. pasākumu organizēšana, vadīšana, ēdināšana, apskaņošana, telpu īre, materiālu iegāde, transporta nodrošināšana, speciālā personāla piesaiste, informācijas izplatīšana par pasākumu un inventāra iegādes un nodrošināšanas izmaksas.

4.1.2.2. pasākuma ietvaros ir atbalstāmi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi Latvijas iedzīvotājiem visos vecuma posmos un dažādām mērķa grupām, kas novērstu priekšlaicīgu mirstību, darba nespēju, veicinātu dzīves kvalitāti un uzlabotu iedzīvotāju veselībpratību, šādās jomās: 
     1) veselīga uztura lietošanas veicināšana;
     2) atkarību mazināšana;
     3) fizisko aktivitāšu veicināšana;
     4) psihiskās veselības veicināšana;
     5) seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšana;
     6) veselības veicināšana un primārās slimību profilakses uzlabošana;
     7) traumatisma mazināšana;
     8) prenatālās un agrīnās bērnības (līdz 10 gadu vecumam saskaņā ar SPKC izstrādātajām vadlīnijām pašvaldībām saistībā ar veselības veicināšanas un profilakses pasākumu īstenošanu) vecāku prasmju programmu ieviešana.

4.1.2.2. pasākuma ietvarā ir atbalstāmas šādas atbalstāmās darbības:
     a) finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;
     b) veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi mērķa grupām un vietējai sabiedrībai;
     c)komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi.

Pasākuma ietvarā plānotie visi izmaksu pasākumi iekļauj attiecināmās izmaksas tikai par pasākumiem šādās jomās:   
       - izmaksas par veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumiem, iekļaujot plānošanu, izstrādi un ieviešanu, t.sk. sabiedrības un dažādu mērķa grupu informēšanu un izglītošanu, t.sk. iekļaujot informatīvo materiālu izgatavošanas, drukas un izplatīšanas izmaksas;
      - izmaksas par veselības parametru paškontroles ierīcēm un  inventāru, un to darbības nodrošināšanu projekta īstenošanas laikā, kas nepārsniedz 10 procentus no atbalstāmās darbības finansējuma un kuru iegādes vērtība par vienu vienību ir mazāka par 500 euro;
      - transporta, tai skaitā specializētā transporta, izmaksas mērķa grupām nokļūšanai pasākumu norises vietās;
      - izmaksas par horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanu, tai skaitā ekspertu konsultāciju, pandusu un pacēlāju nomas, indukcijas cilpu nomas, zīmju valodas tulka, Braila raksta drukas, reāllaika transkripcijas, subtitru nodrošināšanas pakalpojumu izmaksas un citas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanai nepieciešamās izmaksas.

Finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri katrs atsevišķi 4.1.2.2. pasākuma projektu ietvaros iepirkumus veselības veicināšanas un slimību profilakses aktivitāšu īstenošanai nodrošina atbilstoši PIL iekļautajiem nosacījumiem. Tādējādi katra pašvaldība var atsevišķi veikt iepirkumu atbilstoši PIL.
Vienlaikus, atbilstoši PIL 17. panta 11. punktā noteiktajam, lai samazinātu pašvaldību administratīvo slogu, finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri var vienoties par atsevišķu iepirkumu kopīgu rīkošanu. Ja kopīgo iepirkumu rīko visu pasūtītāju vārdā un uzdevumā, lai gan iepirkumu veic tikai viens no pasūtītājiem, iesaistītie pasūtītāji ir kopīgi atbildīgi par šā likuma prasību ievērošanu. Pasūtītāji kopīgi ir atbildīgi tikai par tām iepirkuma daļām, kas paredzētas visu iesaistīto pasūtītāju vajadzībām. Attiecīgi tie finansējuma saņēmēji, kuru projektu ietvaros tiks piesaistīti sadarbības partneri, var īstenot kopīgus centralizētus iepirkumus par veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumiem, piemēram fizisko aktivitāšu pasākumi.
Centralizēto iepirkumu veikšanas nosacījumi iekļauti Iepirkumu uzraudzības biroja vadlīnijās “VADLĪNIJAS CENTRALIZĒTO IEPIRKUMU VEIKŠANAI” https://www.iub.gov.lv/lv/media/7662/download?attachment.

Īstenojot veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus mērķa grupām un vietējai sabiedrībai, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim ir pienākums iepirkumos paredzēt un iekļaut, un tas uz projektu var attiecināt izmaksas horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanai, tai skaitā zīmju valodas tulku, vieglās valodas tulkošanas, reāllaika transkripcijas, subtitru nodrošināšanas pakalpojumu izmaksas, vides piekļūstamības ekspertu konsultācijas, pandusu noma, indukcijas cilpu noma, ja tas ir nepieciešams vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanai, kā arī  publicitātes un komunikācijas materiālu sagatavošana un izplatīšana piekļūstamos formātos, nodrošinot to uztveramību ar vairāk nekā vienu sensoro kanālu, ievērošanai. 

Respektīvi finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim pasākumu iepirkumos atkarībā no mērķa grupas ir jāiekļauj prasības horizontālā principa izpildei (atbilstošus risinājumus publiskās infrastruktūras piekļūstamībai). Pakalpojuma sniedzējam ir pienākums nodrošināt sniegtā pakalpojuma pieejamību cilvēkiem ar  funkcionālajiem traucējumiem atbilstoši Labklājības ministrijas izstrādātajam informatīvajam materiālam “Kas ir funkcionāli traucējumi?” https://cilveksnevisdiagnoze.lv/kas-ir-funkcionali-traucejumi/.

4.1.2.2. pasākuma atbalstāmo darbību īstenošanai ir attiecināmas projekta netiešās attiecināmās izmaksas, ko projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi septiņi procenti apmērā no projekta pieejamajām tiešajām attiecināmajām izmaksām. Septiņu procentu netiešo izmaksu vienoto likmi piemēro saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 54.panta a) apakšpunktā noteikto (līdz septiņiem procentu apmērā no attiecināmajām tiešajām izmaksām, neprasot attiecīgajai dalībvalstij veikt nekādu aprēķinu piemērojamās likmes noteikšanai). 

Plānotie veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi Eiropas Savienības struktūrfondu ietvaros nodrošinās 4.1.2.2. pasākuma regularitāti un kompleksu pieeju problēmu risinājumiem, kas ir būtisks priekšnoteikums šo pasākumu efektivitātei. Tāpat ES fondu investīcijas ļaus realizēt pasākumus, kas līdz šim ierobežotu līdzekļu dēļ ir veikti nepietiekamā apjomā, piemēram, intervences sociāli atstumtām grupām (noteiktās mērķa grupas). Pieejamais finansējums ir iespēja pašvaldībām uzlabot veselības izglītības pieejamību izglītojamajiem, t.sk. neformālajā izglītībā, proti, pašvaldībām ir ieteicams paredzēt un spēt nodrošināt izglītības iestāžu iesaisti veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu aktivitāšu īstenošanā. 

Tiks nodrošināta demarkācija ar līdzīgiem pasākumiem, kā piemēram, ar 4.1.2.1. pasākumu "Nacionāla mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi", 4.1.2.3. pasākumu "Pasākumi atkarīgo personu resocializācijai un atgriešanai darba tirgū, kā arī preventīvie pasākumi jauniešiem " un 4.1.2.4. pasākumu "Pierādījumos balstītu narkotiku lietošanas profilakses programmu īstenošana un profilakses kvalitātes standartu ieviešana". Šī prasība ir iekļauta projektu iesnieguma vērtēšanas kritērijos un tiks pārbaudīta pie 4.1.2.2. pasākuma projektu iesniegumu vērtēšanas.

Finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim ir pienākums nodrošināt informācijas un publicitātes pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
Projektā ir atbalstāma projekta darbība “komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi”, kuras ietvaros ir attiecināmas izmaksas projekta obligāto publicitātes pasākumu segšanai atbilstoši regulas 2021/1060 47. un 50. pantam un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

Projekta iesniedzējs, plānojot un īstenojot atbalstāmās darbības, ievēro  SPKC izstrādātās vadlīnijas pašvaldībām saistībā ar veselības veicināšanas un profilakses pasākumu īstenošanu (pieejamas - https://www.spkc.gov.lv/lv/media/4456/download?attachment), ciktāl tas atbilst atbalstāmo darbību un attiecināmo izmaksu pozīciju metodikām.

Atbalstāmo darbību - projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana un veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi mērķa grupām un vietējai sabiedrībai īstenošanai ir attiecināmi neparedzētie izdevumi līdz diviem procentiem no projekta kopējā finansējuma, ko projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju un izmanto projekta atbalstāmo darbību papildu izmaksu segšanai, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvušas nepieciešamas projekta īstenošanai. Neparedzēto izdevumu izlietošanu pirms izdevumu veikšanas finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi, kā to nosaka vienošanās par projekta īstenošanu.

Neparedzētajām izmaksām noteikti  divi procenti, ievērojot vadlīnijās Nr. 1.2. “VADLĪNIJAS ATTIECINĀMO IZMAKSU NOTEIKŠANAI EIROPAS SAVIENĪBAS KOHĒZIJAS POLITIKAS PROGRAMMAS 2021. - 2027. GADA PLĀNOŠANAS PERIODĀ” (https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/2021-2027-planosanas-periods/vadlinijas-attiecinamo-izmaksu-noteiksanai-eiropas-savienibas-kohezijas-politikas-programmas-2021-2027-gada-planosanas-perioda) noteikto ierobežojumu un nepieciešamību, ņemot vērā, ka vajadzība pasākumiem veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi mērķa grupām un vietējai sabiedrībai projekta īstenošanas laikā ir pamatota un balstīta uz lietderības un efektivitātes principiem.

Lai nodrošinātu SPKC izstrādāto vadlīniju pašvaldībām saistībā ar veselības veicināšanas un profilakses pasākumu īstenošanu integritāti, projekta iesnieguma vērtēšanas komisijā sadarbības iestāde iekļauj arī pārstāvjus no Veselības ministrijas kā nozares ministrijas un SPKC.

Vienlaicīgi finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim projektā jāparedz darbības, kas veicina horizontālā principa ”Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanu:
   a) tiek paredzētas vismaz trīs vispārīgās darbības, kas veicina vienlīdzību, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu;
   b) tiek paredzētas vismaz trīs specifiskās darbības, kas izriet no pasākuma atbalstāmo darbību un projekta satura un kas īpaši veicina dalību pasākuma dažādām mērķa grupām, t.sk. ar īpašu risku atbilstoši jomu specifikai;
   c) tiek noteikts vismaz viens horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītājs - atbalstu saņēmušo sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto personu skaits (VINPI_04), ja pasākums ilgst vairāk nekā astoņas stundas.

Šo noteikumu 36.2. apakšpunkts nosaka, ka jāuzkrāj dati par projekta dalībniekiem atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 I pielikumam un 2023. gada 21. marta Ministru kabineta noteikumu Nr.135 “Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2021.–2027. gada plānošanas periodā” 53. punktu (53. Finansējuma saņēmējs saskaņā ar līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu vienu reizi gadā līdz 30. janvārim (par iepriekšējo kalendāra gadu) un, ja attiecināms, arī kopā ar noslēguma maksājuma pieprasījumu ievada vadības informācijas sistēmā pārskatu par projekta dalībniekiem (pielikums) atbilstoši pielikuma formai “Pārskats par projekta dalībniekiem”.

4.1.2.2. pasākuma investīcijām nav ietekmes uz horizontālajiem principiem:
“Klimatdrošināšana”; “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu”. Savukārt uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ir netieša ietekme, attiecīgi projektu iesniegumu atlasē vērtējot kritēriju vai projektā paredzētas darbības, kas veicina horizontālā principa ”Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanu. Projektā ir jābūt: vismaz trīs vispārīgām darbībām, vismaz trīs specifiskām darbībām un jānosaka vismaz viens horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītājs: - atbalstu saņēmušo sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto personu skaits – kas attiecīgi noteikts noteikumu projektā.

4.1.2.2. pasākuma specifika ir plaši masveida veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi, kur nav iespējama dalībnieku uzskaite intervēšana un apzināšana. Tādēļ tikai konkrētos mērķa grupu pasākumos, kur ir organizēta ierobežota vide, kur dalībnieki nāk atkārtoti, ir iespējams tos intervēt un aptaujāt, lai iegūtu datus. Par tādiem pasākumiem tiek pieņemts un definēts, ka tie ir pasākumi virs 8 stundām, kas ir vidējas intervences organizēti pasākumi. Tāda pieeja tika īstenota ES fondu SAM 9.2.4. 2014. - 2020. gada plānošanas perioda projektu dalībnieku uzskaitei.

4.1.2.2. pasākuma ietvaros pieejamais finansējums katrai pašvaldībai ir noteiks šo noteikumu pielikumā. Lai veiktu aprēķinus cik liels ir pieejamais finansējums uz 1 iedzīvotāju un katrai pašvaldībai, tika ņemti Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā tīmekļvietnē https://stat.gov.lv/lv pieejamie dati par kopējo iedzīvotāju skaitu Latvijā uz 31.12.2022. Ņemot vērā 4.1.2.2. pasākuma kopējo pieejamo finansējumu, nav lietderīgi veikt detalizētākus aprēķinus ņemot vērā katras pašvaldības iedzīvotāju skaits sadalījumā pa vecuma grupām (piemēram, bērni, iedzīvotāji virs 54 gadi u.tt.) vai pēc iedzīvotāju statusa (piemēram, trūcīgās, maznodrošinātās vai personu ar invaliditāti skaits). Katras pašvaldības pieejamais finansējums tika noteikts ņemot vērā aprēķināto summu uz vienu iedzīvotāju, kas veidojas 7,88 euro un reizinot šo iegūto summu ar iedzīvotāju skaitu katrā pašvaldībā.

Pieejamais finansējums uz 1 iedzīvotāju (euro) = pasākuma pieejamais finansējums / Latvijas iedzīvotāju skaits uz 31.12.2022. 
Pieejamais finansējums pašvaldībai (euro) = pieejamais finansējums uz 1 iedzīvotāju * iedzīvotāju skaits pašvaldībā uz 31.12.2022.

Pasākumiem ir būtiska ietekme uz veselības paradumiem iedzīvotāju vidū, kas savukārt ietekmē iedzīvotāju veselības stāvokli kopumā un dzīves kvalitāti. Veselības veicināšanas pasākumiem ir ietekme uz iedzīvotāju veselību, to mērķis ir mainīt uztura un citus dzīvesveida paradumus ilgtermiņā.

Atbalsts tiks sniegts atbilstoši 4. politikas mērķa “Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru” prioritātei 4.1. “Veselības veicināšana un aprūpe””, veicot ieguldījumus iedzīvotāju veselības uzlabošanai, priekšlaicīgas nāves, invaliditātes novēršanai. Ieguldījumi tiks pārvērsti saglabātos dzīves gados, uzlabojot dzīves kvalitāti. 
Projekts radīs ietekmi uz Sabiedrības veselības pamatnostādnēs noteiktajiem mērķiem un rādītājiem, piemēram, tiks uzlabots rādītājs "potenciāli zaudētie mūža gadi uz 100 000 iedzīvotājiem līdz 69 gadu vecumam (vīriešiem/sievietēm)" un rādītājs "veselīgi nodzīvotie mūža gadi vīriešiem un sievietēm", pagarinot veselīgi nodzīvotos dzīves gadus par diviem gadiem no 2024. gada līdz 2027. gadam un samazinot potenciāli zaudētos mūža gadus uz 100 000 iedzīvotājiem no 6 762 (2019. gadā) līdz 5 700 (2027. gadā) jeb par 15,7 %.
Lai novērtētu visu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam ietvaros Veselības ministrijas pārziņā esošo ESF+ atbalsta pasākumu īstenošanas ekonomisko efektu uz Sabiedrības veselības pamatnostādnēs noteiktajiem mērķiem, tika analizēts, vai kopumā specifiskā atbalsta mērķa ietvaros plānotie pasākumi nes sabiedrisko vērtību, t.i. vai projektos gaidāmie ieguvumi (finanšu vai sociālekonomiskie) ir lielāki par projektu izmaksām visu projektu dzīves ciklā. Ekonomiskā ieguvuma apjoma noteikšanai tika vērtēts potenciālais kopbudžeta ieņēmumu pieaugums uz papildus saglabātā darbaspēka un strādājošo produktivitātes pieauguma rēķina un potenciālais samazinājums veselības aprūpes izmaksām tiem iedzīvotājiem, kuri veselības veicināšanas pasākumu ietekmē ir mainījuši uztura un citus dzīvesveida paradumus.
Kā jau iepriekš minēts, viens no Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam uzstādītajiem mērķiem ir veselīgi nodzīvoto dzīves gadu (turpmāk – VNDG) pagarināšana par diviem gadiem no 2024. gada līdz 2027. gadam. Attiecīgi, pieaugot šim rādītājam, būtu jāsamazinās ne tikai mirstības rādītājiem, kas tiešā veidā ietekmē darbaspēka piedāvājumu, bet arī jāpaaugstinās strādājošo produktivitātei, jābūt retākām un īsākām slimības lapām, kas pozitīvi ietekmē darba ražīgumu un samazina budžeta izdevumus sociāliem un slimības pabalstiem, tai skaitā veicina pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēku ekonomisko aktivitāti.
Pieņemsim, ka no 2024. gada līdz 2027. gadam VNDG rādītāja uzlabojums notiks pakāpeniski, t.i. ar nemainīgu absolūto pieaugumu 6 mēneši kalendārajā gadā (kopējais 2 gadu jeb 24 mēnešu pagarinājums / 4 gadi = 6 mēneši / gadā) un 28,9%^[1] no visa specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītāja - iedzīvotāju skaita, kuri pēdējā gada laikā veselības apsvērumu dēļ ESF+ veselības veicināšanas pasākumu ietekmē ir mainījuši uztura un citus dzīvesveida paradumus, nodrošinot, ka uz 2029. gada 31.decembri sasniegta rādītāja vērtība ir 50 000 iedzīvotāji, tostarp uztura un citus dzīvesveida paradumu maiņai, būs uzlabojuši savu veselību, novērsuši veselības problēmas, kas vismaz pēdējo 6 mēnešu laikā bija traucējušas vai ierobežojušas ikdienas aktivitātes mājās, darbā vai atpūtā un atgriezīsies darba tirgū.
Pie šāda pieņēmuma ir sagaidāms, ka kopumā no 2024. gada līdz 2029. gadam ESF+ veselības veicināšanas pasākumu ietekmē tiks novērsti zaudējumi slimības pabalstiem vismaz 8,6 milj. euro apmērā un samazināsies veselības aprūpes izmaksas gan valsts budžetam, gan iedzīvotāju slogam kopumā vismaz par 52,6 milj. euro. Tāpat, pie proporcionāla VNDG rādītāja palielinājuma visās vecumgrupās (līdz 64 gadiem) par 6 mēnešiem kalendārajā gadā prognozēts, ka ESF+ veselības veicināšanas pasākumu ietekmē radušais papildus darbaspēks tikai 2024. gadā varēs nodrošināt papildus nodokļu iemaksu kopbudžetā 4,5 milj. euro vērtībā un kopējo nodokļu pieaugumu no 2024. gada līdz 2027. gadam 90,3 milj. euro apmērā.

Detalizēts skaidrojums sniegts sekojošajā tabulā:   

	2022	2023	2024	2025	2026	2027	2028	2029
Iedzīvotāju skaits uz perioda sākumu[2] (Iedz), cilv. sk.	1 875 757
Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa[3] (DSam) (euro)		1 545
Ar darba samaksu saistīto nodokļu apjoms uz vienu vidējo darba samaksu (euro) mēnesī (Nod)		797
Izdevumi slimības pabalstu izmaksām 2022.gadā[4] (SPab), tūkst. euro	358 575
Slimības pabalstu apjoms uz vienu iedzīvotāju gadā (SPab/Iedz), euro	191,16
Izdevumi veselības aprūpei pavisam 2020.gadā (IzdVes), milj. euro (pēdējie dati uz 2020.g.)[5]	2 193,5
Izdevumu apjoms veselības aprūpei pavisam uz vienu iedzīvotāju gadā (IzdVes/Iedz), euro	1 169,39
Iedzīvotāju skaits, kuri pēdējā gada laikā veselības apsvērumu dēļ ESF Plus veselības veicināšanas pasākumu ietekmē ir mainījuši uztura un citus dzīvesveida paradumus kumulatīvi (ESF+Iedz)			3270	9 914	20 632	31 510	40 465	50 000
no tiem, kas novērsa iepriekšējās veselības           problēmas un atgriezās darba tirgū (PapDarbasp = ESF+Iedz x 28,9%)			945	2 865	5 963	9 106	11 694	14 450
Novērstie zaudējumi par slimības pabalstiem (SPab/Iedz x PapDarbasp), euro			180 646	547 673	1 139 887	1 740 703	2 235 425	2 762 262
Novērsto zaudējumu apjoms kopā no 2024.gada līdz 2029.gadam, euro			8 606 596
Veselības aprūpes izmaksu samazinājums gadā (IzdVes/Iedz x PapDarbasp), euro			1 105 074	3 350 302	6 973 073	10 648 465	13 674 847	16 897 686
Veselības aprūpes izmaksu samazinājums no 2024.gada līdz 2029.gadam, euro			52 649 447
Ieguvumi no papildus darbaspēka un produktivitātes pieauguma (papildus iemaksātie nodokļi budžetā) gadā par papildus 6 veselīgi nodzīvotajiem mēnešiem gadā (Nod x PapDarbasp x 6 mēneši), euro			4 518 990	13 700 430	28 515 066	43 544 892
Ieguvumu no produktivitātes pieauguma apjoms kopā no 2024.gada līdz 2027.gadam, euro			90 279 378

Savukārt, diskontētā ekonomiskā ieguvumu vērtība pie diskonta likmes 5% gadā no “atceltajiem” slimības pabalstiem, veselības zaudējumiem un papildus iemaksātajiem nodokļiem no 2024. gada līdz 2029. gadam ir sagaidāma 76,7 milj. euro vērtībā. Detalizēts skaidrojums sniegts zemāk.

 

Gads	Īstenošanas periods	Projektu investīcijas	Sociālekonomiskās atdeves rādītāji				(1+r)^(-n)*, kur r=5%	Tīrie diskontētie ienākumi (NPV- Net present value)
			Novērstie zaudējumi par slimības pabalstiem	Veselības aprūpes izmaksu samazinājums	Ieguvumi no produktivitātes pieauguma	Kopā
1	2	3	4	5	6	7 = 4+5+6	8	9 = (7-3)x8
2023	0	0	0	0	0	0	1	0
2024	1	3 909 327	180 646	1 105 074	4 518 990	5 804 710	0.952381	1 805 127
2025	2	7 941 702	547 673	3 350 302	13 700 430	17 598 405	0.90702	8 758 914
2026	3	12 811 587	1 139 887	6 973 073	28 515 066	36 628 026	0.86383	20 573 535
2027	4	13 003 293	1 740 703	10 648 465	43 544 892	55 934 060	0.82270	35 319 248
2028	5	10 704 555	2 235 425	13 674 847	0	15 910 272	0.78352	4 078 815
2029	6	11 398 536	2 762 262	16 897 686	0	19 659 948	0.74621	6 164 793
Kopā:		59 769 000*	8 606 596	52 649 447	90 279 378	151 535 421		76 700 432

*- visu Programmas ietvaros Veselības ministrijas pārziņā esošo ESF+ atbalsta pasākumu īstenošanas izmaksas

Lai mazinātu nevienlīdzību veselības jomā, ir būtiski jāuzlabo pieejamība veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši, nabadzības, teritoriālās un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem. Finansējuma saņēmējs projektā paredz darbības, kas veicina vienlīdzību, iekļaušanu, nediskrimāciju un pamattiesību ievērošanu, t.sk. darbības, kas veicina dalību projekta aktivitātēs riska mērķa grupām. Ņemot vērā, ka katrā pašvaldībā ir atšķirīga situācija, tādēļ arī finansējuma saņēmējiem tiek dota iespēja īstenot pasākumus tām mērķa grupām, kuras viņiem ir visaktuālākās.

Pasākumiem ir būtiska ietekme uz veselības paradumiem iedzīvotāju vidū, kas savukārt ietekmē iedzīvotāju veselības stāvokli kopumā un dzīves kvalitāti. Veselības veicināšanas pasākumiem ir ietekme uz iedzīvotāju veselību, to mērķis ir mainīt uztura un citus dzīvesveida paradumus ilgtermiņā.

Valsts atbalsta ietekme uz konkurenci un tirdzniecību

4.1.2.2. pasākuma ietvaros atbalsts nav kvalificējams kā valsts atbalsts. Kopumā 4.1.2.2. pasākuma atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tiks piešķirts pašvaldībām un to sadarbības partnerim, kas arī ir pašvaldība, lai īstenotu to noteiktās funkcijas - veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu, savukārt gala labuma guvēju līmenī atbalstu saņems fiziskas personas, nevis saimnieciskās darbības veicēji, bez ierobežojumiem un diskriminācijas. Atbalsts tiek sniegts pasākumam bez ekonomiskās aktivitātes, kas nesniedz ekonomiskas priekšrocības citu komersantu starpā.
Attiecībā uz sabiedrības veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu programmas īstenošanu komercdarbības atbalsts netiek konstatēts, pasākumi īstenojas pašvaldību funkciju ietvaros.

Ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Specifiskā atbalsta darbības paredz ietekmi uz valsts budžetu, jo nacionālo līdzfinansējumu paredzēts nodrošināt no valsts budžeta līdzekļiem, kā rezultātā būs nepieciešams valsts budžeta līdzfinansējums 15% jeb 2 219 283 euro apmērā.

[1] Centrālās statistikas pārvaldes datu avots https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VES__IV__IVP/IVP030/table/tableViewLayout1/
[2] Centrālās statistikas pārvaldes datu avots https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS010/table/tableViewLayout1/
[3] Centrālās statistikas pārvaldes datu avots https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__DS__DSV/DSV010m/table/tableViewLayout1/
[4] Centrālās statistikas pārvaldes datu avots https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VES__PP__PPI/PPI020/table/tableViewLayout1/
[5] Centrālās statistikas pārvaldes datu avots https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VES__VA__VAI/VAI010/table/tableViewLayout1/

Nē

Nē

SAM ir izstrādāts sasaistē ar valsts mēroga un nozares politikas plānošanas dokumentiem, kā Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021. - 2027. gadam, Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021. - 2027. gadam, tādejādi arī šo plānošanas dokumentu saskaņošanas procesu ietvaros tika nodrošināta SAM mērķa un būtības, virzienu saskaņošana. 

Tiesiskā regulējuma ietvaros noteiktie pienākumi tiks īstenoti esošo finanšu un darbinieku kapacitātes ietvaros.

Nē

Nē

Nē

Jā

Nē

-