Anotācija (ex-ante)

22-TA-1635: Likumprojekts starptautiskā līguma apstiprināšanai (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Protokolu par Zviedrijas Karalistes pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību
Apraksts
Likumprojekts „Par Protokolu par Zviedrijas Karalistes pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam” izstrādāts atbilstoši Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (turpmāk – Deklarācija) ietvertajam pamatuzdevumam par “ārpolitiku”, kā arī Ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos (turpmāk – Ziņojums) iekļautajām galvenajām nostādnēm drošības politikas jomā, kas ietver arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk – NATO) turpmāko paplašināšanos un “atvērto durvju politiku”.

Valsts Aizsardzības koncepcijas (turpmāk – Koncepcija) 2.2 punkts, kas nosaka, ka “NATO vienotība, sabiedroto spēku klātbūtne Latvijā un Ziemeļatlantijas līguma 5. panta garantiju ticamība ir galvenie NATO kolektīvās aizsardzības elementi, kas nodrošina pret Latviju vērstas agresijas atturēšanu.” un 3.4.9 punkts, kas nosaka, ka “Jāpadziļina sadarbība starp Baltijas un pārējām Ziemeļvalstīm, ņemot vērā mūsu ģeogrāfisko tuvumu, kopīgo draudu izpratni un kultūrvēsturiskās līdzības.”

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
 Likumprojekts izstrādāts ar mērķi apstiprināt Protokolu par Zviedrijas Karalistes pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam (turpmāk – Protokols).
 
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Sabiedroto apņemšanās maksimāli paātrināt Protokola ratifikāciju.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā Zviedrijas Karalistes valdība izstrādāja un izskatīšanā parlamentā nodeva ziņojumu par izmaiņām drošības vidē. Tajā secināts, ka tikai dalība NATO un Ziemeļatlantijas līguma 5. pantā noteiktās drošības garantijas spētu Zviedrijas Karalistei sniegt nepieciešamo aizsardzību potenciāla militāra konflikta gadījumā. Sekojot ekstensīvām diskusijām, valdība ar plašu parlamenta atbalstu pieņēma lēmumu iesniegt pieteikumu dalībai NATO. Oficiāla pieteikuma vēstule tika iesniegta NATO ģenerālsekretāram 2022. gada 18. maijā.



 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā Krievijas uzsākto karu Ukrainā, tās agresīvo retoriku un potenciālu eskalēt drošības situāciju Baltijas jūras reģionā, Latvijas un Sabiedroto interesēs ir paātrināt Zviedrijas Karalistes iestāšanās procesu NATO, tādējādi mazinot Krievijas iespēju logu.
Risinājuma apraksts
2022. gada 17. maijā Zviedrijas Karalistes ārlietu ministre Anna Linde parakstīja oficiālu iestāšanās pieteikumu Zviedrijas Karalistes dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO), pieteikums NATO ģenerālsekretāram tika iesniegts 2022.gada 18.maijā. Lēmumu par uzaicinājumu Zviedrijas Karalistei uzsākt iestāšanās sarunas NATO jāpieņem NATO Ziemeļatlantijas padomes sanāksmē. Zviedrijas Karalistes pievienošanās NATO notiks saskaņā ar Protokolu par Zviedrijas Karalistes pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam (turpmāk - Pievienošanās protokols). Kad NATO dalībvalstis būs vienojušās par Pievienošanās protokola parakstīšanu, tad to parakstīs NATO dalībvalstu pilnvarotie pārstāvji  NATO Ziemeļatlantijas padomes sanāksmes laikā.

Pēc Pievienošanās protokola parakstīšanas tiek uzsākts ratifikācijas process, kura gaitā NATO dalībvalstis atbilstoši nacionālajām procedūrām apstiprinās Pievienošanās protokolu. Pēc Pievienošanās protokola ratifikācijas procesa pabeigšanas NATO dalībvalstīs tiks uzsākts Ziemeļatlantijas līguma ratifikācijas process Zviedrijas Karalistē atbilstoši tās nacionālajām ratifikācijas procedūrām.  Zviedrijas Karaliste kļūs par Ziemeļatlantijas līguma dalībnieci, iesniedzot ratifikācijas rakstu glabāšanai Ziemeļatlantijas līguma depozitārijā - Amerikas Savienoto Valstu Valsts departamentā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
-
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
-

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
Nē

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Atbilst Ziemeļatlantijas līguma 10. pantam.
Apraksts
Zviedrijas Karalistes uzņemšana NATO.

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei

Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Atbilst Ziemeļatlantijas līguma 10. pantam.
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
-
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Ārlietu ministrija
Nevalstiskās organizācijas
Nē
Cits
Nē

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Ārlietu ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

8.1.5. uz teritoriju attīstību

8.1.6. uz vidi

8.1.7. uz klimatneitralitāti

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

8.1.11. uz veselību

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

8.1.13. uz datu aizsardzību

8.1.14. uz diasporu

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi