23-TA-1668: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Zemes pārvaldības likuma 13. panta piektā daļa, pārejas noteikumu 5. punkta 6. apakšpunkts, Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 40 25. §) "Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi""" 6. punktā dotais uzdevums, kā arī Valsts sekretāru sanāksmes 2021. gada 2. septembra protokollēmuma (prot. Nr. 31 18. §) "Likumprojekts "Grozījumi Zemes pārvaldības likumā"" 3.2. apakšpunktā dotais precizētais uzdevums, kas paredz, ka Tieslietu ministrijai jāizstrādā un tieslietu ministram līdz 2023. gada 31. decembrim jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr. 263), nosakot kārtību, kādā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) reģistrē un aktualizē jūras piekrastes joslu atbilstoši noteiktajai jūras krasta līnijai un jūras augstākās bangas robežai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir papildināt noteikumus Nr. 263 ar kārtību, kādā Kadastra informācijas sistēmā reģistrē un aktualizē informāciju par jūras piekrastes joslu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Civillikuma 1104. pants nosaka, ka publiskie ūdeņi ir valsts īpašums, ciktāl uz tiem nepastāv īpašuma tiesības privātai personai, un, ka jūras piekraste pieder valstij līdz tai vietai, kuru sasniedz jūras augstākās bangas. Zemes pārvaldības likums jūras piekrastes sauszemes daļu definē kā teritoriju starp jūras krasta līniju un vietu, kuru sasniedz jūras augstākās bangas, savukārt Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā noteikts, ka jūras augstākās bangas robeža ir noteikta līnija, līdz kurai var notikt viļņu iedarbība uz jūras krasta reljefu. Šī līnija ir uzskatāma arī par jūras piekrastes joslas robežu.
Zemes pārvaldības likuma 15. pantā noteikts, ka valdītājs jūras piekrastes sauszemes daļai, kas atrodas dabas liegumos un nacionālo parku dabas lieguma zonā un nav privātpersonu īpašumā vai citas ministrijas valdījumā, ir par vides aizsardzību atbildīgā ministrija, savukārt vietējā pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajai jūras piekrastes sauszemes daļai, kurai valdītājs nav par vides aizsardzību atbildīgā ministrija vai cita ministrija un kuri nav privātpersonu īpašumā, ir vietējā pašvaldība.
Nevienā valsts informācijas sistēmā, tai skaitā Kadastra informācijas sistēmā, nav pieejama informācija par jūras piekrastes sauszemes daļu. Izvērtējot Kadastra informācijas sistēmas datus, konstatējams, ka jūras piekrastes sauszemes daļa Latvijas teritorijā daudzos gadījumos iekļauta privātpersonām piederošā nekustamajā īpašumā, savukārt daļai īpašumu, kuros atrodas jūras piekrastes sauszemes daļa, nav reģistrēts ne īpašnieks, ne tiesiskais valdītājs.
Lai sakārtotu jautājumus par jūras piekrastes sauszemes daļas teritorijas valdītājiem atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 15.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam, vispirms nepieciešams noteikt jūras piekrastes sauszemes daļas teritorijas robežas visā jūras piekrastē Latvijas teritorijā. Lai noteiktu šīs robežas, nepieciešama informācija par jūras augstākās bangas robežu un jūras krasta līnijas izvietojumu.
Atbilstoši Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 3.1 panta otrajai daļai Ministru kabinets izdod noteikumus par kārtību, kādā nosaka, aktualizē un apstiprina jūras krasta līniju, jūras augstākās bangas robežu un buferjoslu un nodod datus reģistrēšanai valsts informācijas sistēmās, kā arī minēto datu aktualizācijas biežumu.
Savukārt Zemes pārvaldības likuma 13. panta piektajā daļā noteikts, ka Ministru kabinets izdod noteikumus par kārtību, kādā Kadastra informācijas sistēmā reģistrē un aktualizē informāciju par jūras piekrastes joslu (kas ir teritorija, kurā ietilpst jūras piekrastes ūdeņi un jūras piekrastes sauszemes daļa) un iekšzemes publiskajiem ūdeņiem. Regulējums par jūras piekrastes ūdeņu un iekšzemes publisko ūdeņu reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā ir stājies spēkā 2018. gada 15. septembrī ar 2018. gada 28. augusta grozījumiem noteikumos Nr. 263, taču regulējums par jūras piekrastes sauszemes daļas reģistrāciju un aktualizāciju līdz šim joprojām nav bijis izstrādāts.
Tamdēļ ar Valsts sekretāru sanāksmes 2021. gada 2. septembra protokollēmuma (prot. Nr. 31 18. §) "Likumprojekts "Grozījumi Zemes pārvaldības likumā"" 3.1. un 3.2. apakšpunktu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Tieslietu ministrijai noteikti šādi uzdevumi:
Atbilstoši 3.1. apakšpunktam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai izstrādāt un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram līdz 2022. gada 31. martam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu par kārtību, kādā nosaka, aktualizē un apstiprina jūras krasta līniju, jūras augstākās bangas robežu un buferjoslu, kā arī datu nodošanu reģistrēšanai valsts informācijas sistēmām un to aktualizācijas biežumu;
Atbilstoši 3.2. apakšpunktam Tieslietu ministrijai izstrādāt un tieslietu ministram līdz 2023. gada 31. decembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu par grozījumiem noteikumos Nr. 263, nosakot kārtību, kādā Kadastra informācijas sistēmā reģistrē un aktualizē jūras piekrastes joslu atbilstoši noteiktajai jūras krasta līnijai un jūras augstākās bangas robežai, un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību akta projektu par kārtību, kādā atbilstoši jūras augstākās bangas robežas izmaiņām tiek noteiktas izrietošās īpašuma tiesību izmaiņas.
Izpildot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzdoto uzdevumu, tā ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Jūras krasta līnijas, augstākās bangas robežas un buferjoslas noteikšanas, aktualizēšanas, apstiprināšanas un datu reģistrēšanas noteikumi" (21-TA-839), kas šobrīd ir saskaņošanas procesā. Atbilstoši šim Ministru kabineta noteikumu projektam jūras krasta līniju nosaka un apstiprina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, savukārt jūras augstākās bangas robežu un buferjoslu nosaka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, bet apstiprina Ministru kabinets.
Zemes pārvaldības likuma 15. pantā noteikts, ka valdītājs jūras piekrastes sauszemes daļai, kas atrodas dabas liegumos un nacionālo parku dabas lieguma zonā un nav privātpersonu īpašumā vai citas ministrijas valdījumā, ir par vides aizsardzību atbildīgā ministrija, savukārt vietējā pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajai jūras piekrastes sauszemes daļai, kurai valdītājs nav par vides aizsardzību atbildīgā ministrija vai cita ministrija un kuri nav privātpersonu īpašumā, ir vietējā pašvaldība.
Nevienā valsts informācijas sistēmā, tai skaitā Kadastra informācijas sistēmā, nav pieejama informācija par jūras piekrastes sauszemes daļu. Izvērtējot Kadastra informācijas sistēmas datus, konstatējams, ka jūras piekrastes sauszemes daļa Latvijas teritorijā daudzos gadījumos iekļauta privātpersonām piederošā nekustamajā īpašumā, savukārt daļai īpašumu, kuros atrodas jūras piekrastes sauszemes daļa, nav reģistrēts ne īpašnieks, ne tiesiskais valdītājs.
Lai sakārtotu jautājumus par jūras piekrastes sauszemes daļas teritorijas valdītājiem atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 15.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam, vispirms nepieciešams noteikt jūras piekrastes sauszemes daļas teritorijas robežas visā jūras piekrastē Latvijas teritorijā. Lai noteiktu šīs robežas, nepieciešama informācija par jūras augstākās bangas robežu un jūras krasta līnijas izvietojumu.
Atbilstoši Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 3.1 panta otrajai daļai Ministru kabinets izdod noteikumus par kārtību, kādā nosaka, aktualizē un apstiprina jūras krasta līniju, jūras augstākās bangas robežu un buferjoslu un nodod datus reģistrēšanai valsts informācijas sistēmās, kā arī minēto datu aktualizācijas biežumu.
Savukārt Zemes pārvaldības likuma 13. panta piektajā daļā noteikts, ka Ministru kabinets izdod noteikumus par kārtību, kādā Kadastra informācijas sistēmā reģistrē un aktualizē informāciju par jūras piekrastes joslu (kas ir teritorija, kurā ietilpst jūras piekrastes ūdeņi un jūras piekrastes sauszemes daļa) un iekšzemes publiskajiem ūdeņiem. Regulējums par jūras piekrastes ūdeņu un iekšzemes publisko ūdeņu reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā ir stājies spēkā 2018. gada 15. septembrī ar 2018. gada 28. augusta grozījumiem noteikumos Nr. 263, taču regulējums par jūras piekrastes sauszemes daļas reģistrāciju un aktualizāciju līdz šim joprojām nav bijis izstrādāts.
Tamdēļ ar Valsts sekretāru sanāksmes 2021. gada 2. septembra protokollēmuma (prot. Nr. 31 18. §) "Likumprojekts "Grozījumi Zemes pārvaldības likumā"" 3.1. un 3.2. apakšpunktu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Tieslietu ministrijai noteikti šādi uzdevumi:
Atbilstoši 3.1. apakšpunktam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai izstrādāt un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram līdz 2022. gada 31. martam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu par kārtību, kādā nosaka, aktualizē un apstiprina jūras krasta līniju, jūras augstākās bangas robežu un buferjoslu, kā arī datu nodošanu reģistrēšanai valsts informācijas sistēmām un to aktualizācijas biežumu;
Atbilstoši 3.2. apakšpunktam Tieslietu ministrijai izstrādāt un tieslietu ministram līdz 2023. gada 31. decembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu par grozījumiem noteikumos Nr. 263, nosakot kārtību, kādā Kadastra informācijas sistēmā reģistrē un aktualizē jūras piekrastes joslu atbilstoši noteiktajai jūras krasta līnijai un jūras augstākās bangas robežai, un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību akta projektu par kārtību, kādā atbilstoši jūras augstākās bangas robežas izmaiņām tiek noteiktas izrietošās īpašuma tiesību izmaiņas.
Izpildot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzdoto uzdevumu, tā ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Jūras krasta līnijas, augstākās bangas robežas un buferjoslas noteikšanas, aktualizēšanas, apstiprināšanas un datu reģistrēšanas noteikumi" (21-TA-839), kas šobrīd ir saskaņošanas procesā. Atbilstoši šim Ministru kabineta noteikumu projektam jūras krasta līniju nosaka un apstiprina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, savukārt jūras augstākās bangas robežu un buferjoslu nosaka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, bet apstiprina Ministru kabinets.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumos Nr. 263 nav noteikta kārtība, kādā Kadastra informācijas sistēmā tiek reģistrēta informācija par jūras piekrastes sauszemes daļas esamību zemes vienībā.
Risinājuma apraksts
Lai informāciju par jūras piekrastes sauszemes daļu reģistrētu Kadastra informācijas sistēmā, nepieciešams savietot jūras augstākās bangas robežu ar kadastra kartē attēlotajām zemes vienības robežām, tādējādi nosakot vietu, līdz kurai no jūras puses zemes vienībā iestiepjas jūras augstākās bangas. Kadastra informācijas sistēmā zemes vienībām, kurām tiks identificēta jūras piekrastes sauszemes daļa, teksta datos paredzēts reģistrēt atzīmi par atbilstību jūras piekrastes sauszemes daļai un tās aizņemto platību. Atzīmi un jūras piekrastes sauszemes daļas aizņemto platību reģistrēs, ja tā aizņem vismaz vienu kvadrātmetru, un izsacīs mērvienībā – hektāros. Ja sauszemes daļas aizņemtā platība zemes vienībā būs mazāka par vienu kvadrātmetru, tad atzīmi par atbilstību jūras piekrastes sauszemes daļai un tās aizņemto platību nereģistrēs.
Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajai atzīmei un platībai būs informatīvs raksturs. Atzīmes reģistrēšana Kadastra informācijas sistēmā nodrošinās attiecīgo zemes vienību identificēšanu.
Atbilstoši noteikumu Nr. 263 126. punktam kadastra karti veido kā digitālu pārskata karti par zemes vienību, būvju, nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu un zemes vienību daļu savstarpējo izvietojumu teritorijā. Jūras augstākās bangas robeža pati par sevi nav kadastra objekts, tādējādi Kadastra informācijas sistēmas grafiskajā daļā (kadastra kartē) jūras augstākās bangas robežu nav paredzēts attēlot, taču, lai nodrošinātu sabiedrību arī ar grafisko informāciju par jūras augstākās bangas un tās buferjoslas atrašanās vietu zemes vienībā, Valsts zemes dienesta (turpmāk – Dienests) datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā kadastrs.lv ikviens publiskais lietotājs jūras augstākās bangas robežu un tās buferjoslu kā datu slāni varēs savietot ar kadastra kartes informāciju, kā arī ar ortofoto attēliem un citiem datu slāņiem.
Atzīmes par jūras piekrastes sauszemes daļas reģistrāciju zemes vienībā Dienests veiks bez maksas.
Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajai atzīmei un platībai būs informatīvs raksturs. Atzīmes reģistrēšana Kadastra informācijas sistēmā nodrošinās attiecīgo zemes vienību identificēšanu.
Atbilstoši noteikumu Nr. 263 126. punktam kadastra karti veido kā digitālu pārskata karti par zemes vienību, būvju, nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu un zemes vienību daļu savstarpējo izvietojumu teritorijā. Jūras augstākās bangas robeža pati par sevi nav kadastra objekts, tādējādi Kadastra informācijas sistēmas grafiskajā daļā (kadastra kartē) jūras augstākās bangas robežu nav paredzēts attēlot, taču, lai nodrošinātu sabiedrību arī ar grafisko informāciju par jūras augstākās bangas un tās buferjoslas atrašanās vietu zemes vienībā, Valsts zemes dienesta (turpmāk – Dienests) datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā kadastrs.lv ikviens publiskais lietotājs jūras augstākās bangas robežu un tās buferjoslu kā datu slāni varēs savietot ar kadastra kartes informāciju, kā arī ar ortofoto attēliem un citiem datu slāņiem.
Atzīmes par jūras piekrastes sauszemes daļas reģistrāciju zemes vienībā Dienests veiks bez maksas.
Problēmas apraksts
Noteikumos Nr. 263 nav iekļauts regulējums par tiesiskā valdītāja reģistrācijas kārtību Kadastra informācijas sistēmā zemes vienībām jūras piekrastes sauszemes daļā.
Risinājuma apraksts
Lai izpildītu Zemes pārvaldības likuma 13. panta pirmās daļas 5. punktā noteikto uzdevumu par kārtības, kādā Kadastra informācijas sistēmā reģistrē un aktualizē informāciju par jūras piekrastes joslu un iekšzemes publiskajiem ūdeņiem, izstrādāšanu, noteikumu projektā tiek noteikts arī, kādā kārtībā vietējās pašvaldības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iesniedz informāciju Kadastra informācijas sistēmā jūras piekrastes sauszemes daļas tiesiskā valdītāja reģistrācijai tām zemes vienībām, kurām Kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēts kadastra subjekts. Gadījumi, kad zemes vienībām nav reģistrēts kadastra subjekts var būt, ja zemes reformas laikā fiziskām vai juridiskām personām nav noteiktas īpašuma tiesības uz tām vai pēc zemes reformas pabeigšanas nav noteiktas īpašuma tiesības pašvaldībai vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai atbilstoši Zemes pārvaldības likumā noteiktajām normām. Zemes vienības, kurām nav reģistrēts kadastra subjekts, atrodas arī jūras piekrastes sauszemes daļā - teritorijā, kas atrodas starp jūras krasta līniju un pirmo fiziskām vai juridiskām personām piederošo zemes vienību sauszemes daļā. Vienlaikus jāuzsver, ka nav konstatēti tādi gadījumi, kad šādas zemes vienības bez reģistrēta kadastra subjekta varētu piederēt privātpersonām, bet tās nebūtu reģistrētas kā kadastra subjekti Kadastra informācijas sistēmā.
Saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 15. panta pirmo un otro daļu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir valdītājs jūras piekrastes sauszemes daļai, kas atrodas dabas liegumos un nacionālo parku dabas lieguma zonā un nav privātpersonu īpašumā vai citas ministrijas valdījumā, savukārt vietējā pašvaldība ir valdītājs tās administratīvajā teritorijā esošajai jūras piekrastes sauszemes daļai, kuras valdītājs nav Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vai cita ministrija un kura nav privātpersonu īpašumā.
Tādējādi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vai vietējā pašvaldība ir reģistrējama Kadastra informācijas sistēmā kā zemes vienības tiesiskā valdītāja zemes vienībām jūras piekrastes sauszemes daļā, izņemot tās zemes vienības, kuras ir privātpersonu īpašumā vai citas ministrijas valdījumā. Tādējādi zemes vienību tiesiskā valdītāja reģistrācijas kārtībā tiks ievērots Zemes pārvaldības likumā noteiktais par valdījuma tiesībām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai vai vietējai pašvaldībai.
Kadastra informācijas sistēmā datus par zemes vienības jūras piekrastes sauszemes daļā tiesisko valdītāju reģistrēs, pamatojoties uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vai vietējās pašvaldības sniegtajām ziņām, ja zemes vienībai Kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēts kadastra subjekts. Iesniedzot ziņas, būs norādāma informācija par saskaņojumu par valdījuma tiesībām starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un vietējo pašvaldību.
Kadastra informācijas sistēmā jūras piekrastes sauszemes daļā bez kadastra subjekta ir reģistrētas arī tādas zemes vienības, kuru platība ir ievērojami lielāka nekā jūras piekrastes sauszemes daļas aizņemtā platība šajā zemes vienībā. Līdz ar to pašvaldībām vienlaicīgi ar valdījuma tiesību sadali ir jāpieņem lēmumi par nepieciešamību nodalīt jūras piekrastes sauszemes daļu kā atsevišķu zemes vienību vai arī jāpārņem valdījuma tiesības uz platības ziņā lielāku zemes vienību. Atbilstoši Zemes ierīcības likuma pārejas noteikumu 1. punktam tādā gadījumā pašvaldība lēmumam pievieno grafisko pielikumu, kurā norādīts zemes vienību sadalīšanas, apvienošanas vai zemes robežu pārkārtošanas risinājums. Papildus pieņem lēmumu arī par nekustamā īpašuma lietošanas mērķi un tam piekritīgo platību. Zemes lietošanas veidu zemes vienībai, kas pilnībā vai daļēji atrodas jūras piekrastes sauszemes daļā un kurai nav bijusi veikta zemes kadastrālā uzmērīšana, Dienests Kadastra informācijas sistēmā reģistrēs "pārējās zemes", ja tai nav noteikts cits zemes lietošanas veids. (Atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 21.augusta noteikumu Nr.562 “Noteikumi par zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtību un to noteikšanas kritērijiem” pielikumam par “pārējām zemēm” uzskatāma zeme, kuru aizņem smiltāji.)
Ja jūras piekrastes sauszemes daļai Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēts kadastra subjekts (īpašnieks, tiesiskais valdītājs, lietotājs Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumu 6. punkta izpratnē), tad šīm zemes vienībām saglabā Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto kadastra subjektu un reģistrē atzīmi par atbilstību jūras piekrastes sauszemes daļai.
Jautājums par šo teritoriju valdījuma tiesībām netiks nodots izskatīšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un vietējām pašvaldībām. Minētā atzīme būs informatīva un nodrošinās ieinteresētās puses ar informāciju, ka konkrētā zemes vienībā atrodas jūras piekrastes sauszemes daļa.
Par tiesiskā valdītāja reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā tiks piemērota samaksa atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 787 "Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu cenrādis un samaksas kārtība".
Saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 15. panta pirmo un otro daļu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir valdītājs jūras piekrastes sauszemes daļai, kas atrodas dabas liegumos un nacionālo parku dabas lieguma zonā un nav privātpersonu īpašumā vai citas ministrijas valdījumā, savukārt vietējā pašvaldība ir valdītājs tās administratīvajā teritorijā esošajai jūras piekrastes sauszemes daļai, kuras valdītājs nav Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vai cita ministrija un kura nav privātpersonu īpašumā.
Tādējādi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vai vietējā pašvaldība ir reģistrējama Kadastra informācijas sistēmā kā zemes vienības tiesiskā valdītāja zemes vienībām jūras piekrastes sauszemes daļā, izņemot tās zemes vienības, kuras ir privātpersonu īpašumā vai citas ministrijas valdījumā. Tādējādi zemes vienību tiesiskā valdītāja reģistrācijas kārtībā tiks ievērots Zemes pārvaldības likumā noteiktais par valdījuma tiesībām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai vai vietējai pašvaldībai.
Kadastra informācijas sistēmā datus par zemes vienības jūras piekrastes sauszemes daļā tiesisko valdītāju reģistrēs, pamatojoties uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vai vietējās pašvaldības sniegtajām ziņām, ja zemes vienībai Kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēts kadastra subjekts. Iesniedzot ziņas, būs norādāma informācija par saskaņojumu par valdījuma tiesībām starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un vietējo pašvaldību.
Kadastra informācijas sistēmā jūras piekrastes sauszemes daļā bez kadastra subjekta ir reģistrētas arī tādas zemes vienības, kuru platība ir ievērojami lielāka nekā jūras piekrastes sauszemes daļas aizņemtā platība šajā zemes vienībā. Līdz ar to pašvaldībām vienlaicīgi ar valdījuma tiesību sadali ir jāpieņem lēmumi par nepieciešamību nodalīt jūras piekrastes sauszemes daļu kā atsevišķu zemes vienību vai arī jāpārņem valdījuma tiesības uz platības ziņā lielāku zemes vienību. Atbilstoši Zemes ierīcības likuma pārejas noteikumu 1. punktam tādā gadījumā pašvaldība lēmumam pievieno grafisko pielikumu, kurā norādīts zemes vienību sadalīšanas, apvienošanas vai zemes robežu pārkārtošanas risinājums. Papildus pieņem lēmumu arī par nekustamā īpašuma lietošanas mērķi un tam piekritīgo platību. Zemes lietošanas veidu zemes vienībai, kas pilnībā vai daļēji atrodas jūras piekrastes sauszemes daļā un kurai nav bijusi veikta zemes kadastrālā uzmērīšana, Dienests Kadastra informācijas sistēmā reģistrēs "pārējās zemes", ja tai nav noteikts cits zemes lietošanas veids. (Atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 21.augusta noteikumu Nr.562 “Noteikumi par zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtību un to noteikšanas kritērijiem” pielikumam par “pārējām zemēm” uzskatāma zeme, kuru aizņem smiltāji.)
Ja jūras piekrastes sauszemes daļai Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēts kadastra subjekts (īpašnieks, tiesiskais valdītājs, lietotājs Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumu 6. punkta izpratnē), tad šīm zemes vienībām saglabā Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto kadastra subjektu un reģistrē atzīmi par atbilstību jūras piekrastes sauszemes daļai.
Jautājums par šo teritoriju valdījuma tiesībām netiks nodots izskatīšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un vietējām pašvaldībām. Minētā atzīme būs informatīva un nodrošinās ieinteresētās puses ar informāciju, ka konkrētā zemes vienībā atrodas jūras piekrastes sauszemes daļa.
Par tiesiskā valdītāja reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā tiks piemērota samaksa atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 787 "Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu cenrādis un samaksas kārtība".
Problēmas apraksts
Līdz šim Dienesta rīcībā nav bijusi valsts līmenī noteikta un apstiprināta jūras krasta līnija un Kadastra informācijas sistēmā neuzmērītu zemes vienību robežas jūras piekrastes joslā tika attēlotas, pamatojoties uz ortofoto attēliem, taču jūras krasta līnija ir mainīga līnija un tās novietojums dabas procesu ietekmē laika gaitā mainās. Noteikumos Nr. 263 nav nostiprināts princips, ka kadastra kartē neuzmērītu kadastra objekta robežu varēs attēlot atbilstoši jūras krasta līnijai, kuru Ministru kabineta noteikumu projektā "Jūras krasta līnijas, augstākās bangas robežas un buferjoslas noteikšanas, aktualizēšanas, apstiprināšanas un datu reģistrēšanas noteikumi" (21-TA-839) ir paredzēts aktualizēt ne retāk kā reizi 5 gados. Pie tam, arī Latvijas administratīvās teritorijas un novada teritoriālā iedalījuma vienības robežas jūras piekrastes joslā ir atkarīgas no jūras krasta līnijas novietojuma. Nosakot Kadastra informācijas sistēmā zemes vienības platību, kādu ietekmē jūras augstākā banga, būtiski pirms tam aktualizēt neuzmērīto zemes vienību robežas atbilstoši noteiktajai un apstiprinātajai jūras krasta līnijai.
Risinājuma apraksts
Zemes pārvaldības likumā nodefinēts termins "jūras piekrastes ūdeņi" un "jūras piekrastes sauszemes daļa" – abos terminos iekļauta jūras krasta līnija, kā robežšķirtne starp ūdeni un sauszemes daļu. Jūras krasta līniju Zemes pārvaldības likums definē kā robežu starp jūras piekrastes sauszemes daļu un jūras piekrastes ūdeņiem normālā stāvoklī. Ministru kabineta 2021. gada 15. jūnija noteikumu Nr. 386 "Administratīvā centra, ciema un pilsētas statusa maiņas, kā arī administratīvās teritorijas, novada teritoriālā iedalījuma un ciemu robežu noteikšanas, grozīšanas un aktualizēšanas noteikumi" 15. punktā noteikts, ka administratīvās teritorijas un novada teritoriālā iedalījuma vienības robežu jūras piekrastes joslā veido pa jūras krasta līniju vai līnijām, kas savieno konkrētas ostas pretējās pusēs izvietoto hidrotehnisko būvju vai citu būvju punktus, kas atrodas vistālāk uz jūras pusi.
Ministru kabineta noteikumu projektā "Jūras krasta līnijas, augstākās bangas robežas un buferjoslas noteikšanas, aktualizēšanas, apstiprināšanas un datu reģistrēšanas noteikumi" (21-TA-839) ir paredzēts, ka jūras krasta līniju nosaka ne retāk kā reizi piecos gados un apstiprina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Izrietoši, pēc jūras krasta līnijas apstiprināšanas un pirms jūras piekrastes sauszemes daļas aizņemtās platības noteikšanas Dienests vispirms apstiprināto jūras krasta līniju kā precīzāko informāciju par tās novietojumu apvidū izmantos, lai Valsts adrešu reģistrā aktualizētu administratīvo teritoriju robežas un pēc tam kadastra kartē precizētu kadastra objektu attēlojumu, ievērojot kadastra objekta noteikšanas dokumentos minēto un nemainot uzmērītās zemes vienības robežas. Līdz ar to noteikumos Nr. 263 iekļauts jauns 129.2 punkts, nosakot, ka Dienesta teritoriālā struktūrvienība kadastra kartē precizē kadastra objekta attēlojumu atbilstoši jūras krasta līnijai. Precizējot kadastra objekta attēlojumu, ievēro kadastra objekta noteikšanas dokumentos minēto un nemaina uzmērītās zemes vienības robežas.
Ministru kabineta noteikumu projektā "Jūras krasta līnijas, augstākās bangas robežas un buferjoslas noteikšanas, aktualizēšanas, apstiprināšanas un datu reģistrēšanas noteikumi" (21-TA-839) ir paredzēts, ka jūras krasta līniju nosaka ne retāk kā reizi piecos gados un apstiprina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Izrietoši, pēc jūras krasta līnijas apstiprināšanas un pirms jūras piekrastes sauszemes daļas aizņemtās platības noteikšanas Dienests vispirms apstiprināto jūras krasta līniju kā precīzāko informāciju par tās novietojumu apvidū izmantos, lai Valsts adrešu reģistrā aktualizētu administratīvo teritoriju robežas un pēc tam kadastra kartē precizētu kadastra objektu attēlojumu, ievērojot kadastra objekta noteikšanas dokumentos minēto un nemainot uzmērītās zemes vienības robežas. Līdz ar to noteikumos Nr. 263 iekļauts jauns 129.2 punkts, nosakot, ka Dienesta teritoriālā struktūrvienība kadastra kartē precizē kadastra objekta attēlojumu atbilstoši jūras krasta līnijai. Precizējot kadastra objekta attēlojumu, ievēro kadastra objekta noteikšanas dokumentos minēto un nemaina uzmērītās zemes vienības robežas.
Problēmas apraksts
Atzīmes par jūras piekrastes sauszemes daļas esamību zemes vienībā reģistrācija veicama pēc jūras augstākās bangas robežas un jūras krasta līnijas publicēšanas Valsts vienotā ģeotelpiskās informācijas portālā un secīgas zemes vienību robežu sakārtošanas Kadastra informācijas sistēmā atbilstoši jūras krasta līnijai. Ministru kabineta noteikumu projektā "Jūras krasta līnijas, augstākās bangas robežas un buferjoslas noteikšanas, aktualizēšanas, apstiprināšanas un datu reģistrēšanas noteikumi" (21-TA-839) nav noteikti termiņi, kad Valsts vienotā ģeotelpiskās informācijas portālā tiks publicēta gan jūras krasta līnija, gan augstākās bangas robeža. Noteikumos Nr. 263 jāparedz darbību secība un termiņi, kuros Kadastra informācijas sistēmā tiks reģistrēta un aktualizēta atzīme par jūras piekrastes sauszemes daļu un tās aizņemto platību.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 263 noslēguma jautājumos iekļauti jauni punkti, nosakot, ka ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no abu līniju – jūras augstākās bangas robežas un jūras krasta līnijas, publicēšanas Valsts vienotā ģeotelpiskās informācijas portālā Dienests Kadastra informācijas sistēmas datos zemes vienībām pirmreizēji reģistrē atzīmi par atbilstību jūras piekrastes sauszemes daļai atbilstoši jūras augstākās bangas robežas datiem. Minētajā periodā Dienestam ir jāpārskata un manuāli jāaktualizē apmēram 230 zemes vienību robežas kadastra kartē atbilstoši jūras krasta līnijai, kā arī jānodrošina atzīmju un to platību reģistrācija Kadastra informācijas sistēmas teksta datos.
Pēc atzīmes reģistrēšanas Dienests divu mēnešu laikā nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un vietējām pašvaldībām sarakstu ar Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajām zemes vienībām, kurām reģistrēta atzīme par atbilstību jūras piekrastes sauszemes daļai, neiekļaujot sarakstā zemes vienības, kurām Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēts kadastra subjekts.
Kadastra informācijas sistēmā zemes vienībai jūras piekrastes sauszemes daļas aizņemto platību Dienests reģistrēs un aktualizēs atbilstoši aktuālajai jūras augstākās bangas robežai un jūras krasta līnijai.
Lai nodrošinātu informācijas par atzīmes par jūras piekrastes sauszemes daļu un tās aizņemtās platības aktualitāti zemes vienībā līdz aktuālākās jūras augstākās bangas robežas un jūras krasta līnijas atkārtotai apstiprināšanai, pirmreizēji izveidotai vai kadastrāli uzmērītai zemes vienībai jūras piekrastes sauszemes daļas aizņemto platību aktualizē uzreiz zemes vienības reģistrācijas vai aktualizācijas brīdī, savukārt jūras piekrastes sauszemes daļas aizņemto platību visā piekrastes teritorijā Kadastra informācijas sistēmā Dienests pārskatīs un aktualizēs divas reizes gadā atbilstoši datiem pēc stāvokļa 1. maijā un 1. decembrī.
Pēc atzīmes reģistrēšanas Dienests divu mēnešu laikā nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un vietējām pašvaldībām sarakstu ar Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajām zemes vienībām, kurām reģistrēta atzīme par atbilstību jūras piekrastes sauszemes daļai, neiekļaujot sarakstā zemes vienības, kurām Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēts kadastra subjekts.
Kadastra informācijas sistēmā zemes vienībai jūras piekrastes sauszemes daļas aizņemto platību Dienests reģistrēs un aktualizēs atbilstoši aktuālajai jūras augstākās bangas robežai un jūras krasta līnijai.
Lai nodrošinātu informācijas par atzīmes par jūras piekrastes sauszemes daļu un tās aizņemtās platības aktualitāti zemes vienībā līdz aktuālākās jūras augstākās bangas robežas un jūras krasta līnijas atkārtotai apstiprināšanai, pirmreizēji izveidotai vai kadastrāli uzmērītai zemes vienībai jūras piekrastes sauszemes daļas aizņemto platību aktualizē uzreiz zemes vienības reģistrācijas vai aktualizācijas brīdī, savukārt jūras piekrastes sauszemes daļas aizņemto platību visā piekrastes teritorijā Kadastra informācijas sistēmā Dienests pārskatīs un aktualizēs divas reizes gadā atbilstoši datiem pēc stāvokļa 1. maijā un 1. decembrī.
Problēmas apraksts
Zemes pārvaldības likuma izpratnē jūras piekrastes ūdeņi ir akvatorija divu kilometru platumā no jūras krasta līnijas. Šobrīd jau Noteikumu Nr. 263 noslēguma jautājumu 197.punktā noteikts, ka zemes vienības zem jūras piekrastes ūdeņiem Dienesta teritoriālā struktūrvienība pirmreizēji informatīviem nolūkiem reģistrē Kadastra informācijas sistēmā, nosakot platību no kadastra kartes, kā arī ievērojot kadastrālo teritoriju iedalījumu. Zemes vienībai reģistrē atzīmi par zemes vienības atbilstību jūras piekrastes ūdeņiem, kā tiesisko valdītāju reģistrē vietējo pašvaldību. Līdz ar to šobrīd Kadastra informācijas sistēmā jau ir reģistrētas 30 zemes vienības ar atzīmi par atbilstību jūras piekrastes ūdeņiem un vietējo pašvaldību kā to tiesisko valdītāju. Tomēr jūras krasta līnijas apstiprināšana ietekmē jūras piekrastes ūdeņu zemes vienību robežu pa jūras krasta līniju, izrietoši, arī jūras piekrastes ūdeņu zemes vienības platību. Noteikumos Nr. 263 nav noteikta kārtība, kādā Kadastra informācijas sistēmā turpmāk tiek aktualizēta informācija par zemes vienības atbilstību jūras piekrastes ūdeņiem, tomēr šāds regulējums ir nepieciešams, lai tas attiektos uz turpmāko datu aktualizāciju un jaunu zemes vienību iespējamiem izveidošanas gadījumiem.
Risinājuma apraksts
Jūras krasta līnijas apstiprināšana ietekmē šo zemes vienību robežas attiecīgi arī platību, tāpēc projektā noteikts, ka minēto zemes vienību platība un robežas var tikt aktualizētas atbilstoši jūras krasta līnijai. Dienests kadastra kartē precizē kadastra objekta attēlojumu, ievērojot kadastra objekta noteikšanas dokumentos minēto un nemainot uzmērītās zemes vienības robežas.
Projektā iekļauts regulējums, ka zemes vienībām jūras piekrastes ūdeņos Kadastra informācijas sistēmā reģistrē atzīmi par atbilstību jūras piekrastes ūdeņiem un kā tiesisko valdītāju reģistrē vietējo pašvaldību. Vietējā pašvaldība jau šobrīd ir reģistrēta kā tiesiskā valdītāja šādām zemes vienībām. Šādas zemes vienības atbilstoši Kadastra informācijas sistēmas datiem nav privātpersonas tiesiskajā valdījumā vai īpašumā un arī datu aktualizācijas rezultātā tiesiskā valdījuma vai īpašuma tiesības privātpersonām nevarēs tikt mainītas.
Projektā iekļauts regulējums, ka zemes vienībām jūras piekrastes ūdeņos Kadastra informācijas sistēmā reģistrē atzīmi par atbilstību jūras piekrastes ūdeņiem un kā tiesisko valdītāju reģistrē vietējo pašvaldību. Vietējā pašvaldība jau šobrīd ir reģistrēta kā tiesiskā valdītāja šādām zemes vienībām. Šādas zemes vienības atbilstoši Kadastra informācijas sistēmas datiem nav privātpersonas tiesiskajā valdījumā vai īpašumā un arī datu aktualizācijas rezultātā tiesiskā valdījuma vai īpašuma tiesības privātpersonām nevarēs tikt mainītas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
19 205
0
664
0
664
664
2.1. valsts pamatbudžets
0
19 205
0
664
0
664
664
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-19 205
0
-664
0
-664
-664
3.1. valsts pamatbudžets
0
-19 205
0
-664
0
-664
-664
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
19 205
0
664
0
664
664
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Lai nodrošinātu projektā paredzēto normu izpildi, Tieslietu ministrijas budžeta programmā 07.00.00 "Nekustamā īpašuma tiesību politikas īstenošana" 2024. gadā nepieciešams valsts budžeta finansējums 19 205 euro apmērā, 2025. gadā un turpmāk katru gadu 664 euro gadā.
2024. gads:
Atlīdzība {EKK 1000}: 16 135 euro (1 amata vieta).
Atalgojums – 1 nodarbinātais kadastra inženieris mēnešalgas grupas 2024. gada viduspunkts (9. mēnešalgu grupa 23. saime III līmenis) 1 752 euro/166h mēnesī = 10.55 euro/h. Projekta izpildei nepieciešams darbs 990h gadā.
10.55 euro/h * 990h gadā = 10 445 euro.
Piemaksas, prēmijas un naudas balvas kopā 2 088 euro:
1. vispārējās piemaksas – 10 % no mēnešalgu kopsummas – (10 445 euro x 10 %) = 1 044 euro;
2. prēmijas un naudas balvas – 10 % no mēnešalgu kopsummas – (10 445 euro euro x 10 %) = 1 044 euro.
Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (23,59 %) (10 445 + 1 044 + 1 044 +522) euro x 23,59 % = 3 080 euro.
Darba devēja pabalsti un kompensācijas, no kuriem aprēķina ienākuma nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 5 % no mēnešalgu kopsummas 10 445 euro = 522 euro.
Preces un pakalpojumi {EKK 2000}: 3 070 euro.
Pasta, telefona un citi sakaru pakalpojumi "EKK 2210":
1 nodarbinātais x 0,15 euro (vidējie izdevumi stundā uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 990h gadā = 149 euro.
Izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem "EKK 2220":
1 nodarbinātais x 0,31 euro (vidējie izdevumi stundā uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 990h gadā = 307 euro.
Dažādi pakalpojumi "EKK 2230":
1 nodarbinātais x 0,08 euro (vidējie izdevumi stundā uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 990h gadā = 79 euro.
Remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi "EKK 2240":
1 nodarbinātais x 0,20 euro (vidējie izdevumi stundā uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 990h gadā = 198 euro.
Informācijas sistēmu uzturēšana "EKK 2250" (licenču noma):
1 nodarbinātais x 1,54 euro (vidējie izdevumi stundā uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 990h gadā = 15 25 euro.
Īre un noma "EKK 2260":
1 nodarbinātais x 0,60 euro (vidējie izdevumi stundā uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 990h gadā = 594 euro.
Biroja preces un inventārs "EKK 2310":
1 nodarbinātais x 0,18 euro (vidējie izdevumi stundā uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 990h gadā = 178 euro.
Kārtējā remonta un iestāžu uzturēšanas materiāli "EKK 2350":
1 nodarbinātais x 0,04 euro (vidējie izdevumi stundā uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 990h gadā = 40 euro.
2025. gadā un turpmākos gadus 664 euro.
Atlīdzība {EKK 1000}: 590 euro (1 amata vieta).
Atalgojums – 1 nodarbinātais sistēmas analītiķa mēnešalgas grupas 2024. gada viduspunkts (11. mēnešalgu grupa 21.4. saime III līmenis) 2 645 euro/166h mēnesī = 15.93 euro/h. Projekta izpildei nepieciešams darbs 24h gadā.
15.93 euro/h * 24h gadā = 382 euro.
Piemaksas, prēmijas un naudas balvas kopā 76 euro:
1. vispārējās piemaksas – 10 % no mēnešalgu kopsummas – (382 euro x 10 %) = 38 euro;
2. prēmijas un naudas balvas – 10 % no mēnešalgu kopsummas – (382 euro x 10 %) = 38 euro.
Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (23,59 %) (382 + 38 + 38 + 19) euro x 23,59 % = 113 euro.
Darba devēja pabalsti un kompensācijas, no kuriem aprēķina ienākuma nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 5 % no mēnešalgu kopsummas 382 euro = 19 euro.
Preces un pakalpojumi {EKK 2000}: 74 euro.
Pasta, telefona un citi sakaru pakalpojumi "EKK 2210":
1 nodarbinātais x 0,15 euro (vidējie izdevumi stundā uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 24h gadā = 4 euro.
Izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem "EKK 2220":
1 nodarbinātais x 0,31 euro (vidējie izdevumi stundā uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 24h gadā = 7 euro.
Dažādi pakalpojumi "EKK 2230":
1 nodarbinātais x 0,08 euro (vidējie izdevumi stundā uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 24h gadā = 2 euro.
Remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi "EKK 2240":
1 nodarbinātais x 0,20 euro (vidējie izdevumi stundā uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 24h gadā = 5 euro.
Informācijas sistēmu uzturēšana "EKK 2250" (licenču noma):
1 nodarbinātais x 1,54 euro (vidējie izdevumi stundā uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 24h gadā = 37 euro.
Īre un noma "EKK 2260":
1 nodarbinātais x 0,60 euro (vidējie izdevumi stundā uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 24h gadā = 14 euro.
Biroja preces un inventārs "EKK 2310":
1 nodarbinātais x 0,18 euro (vidējie izdevumi stundā uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 24h gadā = 4 euro.
Kārtējā remonta un iestāžu uzturēšanas materiāli "EKK 2350":
1 nodarbinātais x 0,04 euro (vidējie izdevumi stundā uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 24h gadā = 1 euro.
2024. gads:
Atlīdzība {EKK 1000}: 16 135 euro (1 amata vieta).
Atalgojums – 1 nodarbinātais kadastra inženieris mēnešalgas grupas 2024. gada viduspunkts (9. mēnešalgu grupa 23. saime III līmenis) 1 752 euro/166h mēnesī = 10.55 euro/h. Projekta izpildei nepieciešams darbs 990h gadā.
10.55 euro/h * 990h gadā = 10 445 euro.
Piemaksas, prēmijas un naudas balvas kopā 2 088 euro:
1. vispārējās piemaksas – 10 % no mēnešalgu kopsummas – (10 445 euro x 10 %) = 1 044 euro;
2. prēmijas un naudas balvas – 10 % no mēnešalgu kopsummas – (10 445 euro euro x 10 %) = 1 044 euro.
Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (23,59 %) (10 445 + 1 044 + 1 044 +522) euro x 23,59 % = 3 080 euro.
Darba devēja pabalsti un kompensācijas, no kuriem aprēķina ienākuma nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 5 % no mēnešalgu kopsummas 10 445 euro = 522 euro.
Preces un pakalpojumi {EKK 2000}: 3 070 euro.
Pasta, telefona un citi sakaru pakalpojumi "EKK 2210":
1 nodarbinātais x 0,15 euro (vidējie izdevumi stundā uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 990h gadā = 149 euro.
Izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem "EKK 2220":
1 nodarbinātais x 0,31 euro (vidējie izdevumi stundā uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 990h gadā = 307 euro.
Dažādi pakalpojumi "EKK 2230":
1 nodarbinātais x 0,08 euro (vidējie izdevumi stundā uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 990h gadā = 79 euro.
Remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi "EKK 2240":
1 nodarbinātais x 0,20 euro (vidējie izdevumi stundā uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 990h gadā = 198 euro.
Informācijas sistēmu uzturēšana "EKK 2250" (licenču noma):
1 nodarbinātais x 1,54 euro (vidējie izdevumi stundā uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 990h gadā = 15 25 euro.
Īre un noma "EKK 2260":
1 nodarbinātais x 0,60 euro (vidējie izdevumi stundā uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 990h gadā = 594 euro.
Biroja preces un inventārs "EKK 2310":
1 nodarbinātais x 0,18 euro (vidējie izdevumi stundā uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 990h gadā = 178 euro.
Kārtējā remonta un iestāžu uzturēšanas materiāli "EKK 2350":
1 nodarbinātais x 0,04 euro (vidējie izdevumi stundā uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 990h gadā = 40 euro.
2025. gadā un turpmākos gadus 664 euro.
Atlīdzība {EKK 1000}: 590 euro (1 amata vieta).
Atalgojums – 1 nodarbinātais sistēmas analītiķa mēnešalgas grupas 2024. gada viduspunkts (11. mēnešalgu grupa 21.4. saime III līmenis) 2 645 euro/166h mēnesī = 15.93 euro/h. Projekta izpildei nepieciešams darbs 24h gadā.
15.93 euro/h * 24h gadā = 382 euro.
Piemaksas, prēmijas un naudas balvas kopā 76 euro:
1. vispārējās piemaksas – 10 % no mēnešalgu kopsummas – (382 euro x 10 %) = 38 euro;
2. prēmijas un naudas balvas – 10 % no mēnešalgu kopsummas – (382 euro x 10 %) = 38 euro.
Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (23,59 %) (382 + 38 + 38 + 19) euro x 23,59 % = 113 euro.
Darba devēja pabalsti un kompensācijas, no kuriem aprēķina ienākuma nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 5 % no mēnešalgu kopsummas 382 euro = 19 euro.
Preces un pakalpojumi {EKK 2000}: 74 euro.
Pasta, telefona un citi sakaru pakalpojumi "EKK 2210":
1 nodarbinātais x 0,15 euro (vidējie izdevumi stundā uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 24h gadā = 4 euro.
Izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem "EKK 2220":
1 nodarbinātais x 0,31 euro (vidējie izdevumi stundā uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 24h gadā = 7 euro.
Dažādi pakalpojumi "EKK 2230":
1 nodarbinātais x 0,08 euro (vidējie izdevumi stundā uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 24h gadā = 2 euro.
Remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi "EKK 2240":
1 nodarbinātais x 0,20 euro (vidējie izdevumi stundā uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 24h gadā = 5 euro.
Informācijas sistēmu uzturēšana "EKK 2250" (licenču noma):
1 nodarbinātais x 1,54 euro (vidējie izdevumi stundā uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 24h gadā = 37 euro.
Īre un noma "EKK 2260":
1 nodarbinātais x 0,60 euro (vidējie izdevumi stundā uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 24h gadā = 14 euro.
Biroja preces un inventārs "EKK 2310":
1 nodarbinātais x 0,18 euro (vidējie izdevumi stundā uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 24h gadā = 4 euro.
Kārtējā remonta un iestāžu uzturēšanas materiāli "EKK 2350":
1 nodarbinātais x 0,04 euro (vidējie izdevumi stundā uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 24h gadā = 1 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekta izpildi Dienests nodrošinās ar esošajām amata vietām.
Cita informācija
Projekta normu izpildei 2024. gadam nepieciešamais papildu finansējums tiks nodrošināts Tieslietu ministrijas budžeta programmas 07.00.00 "Nekustamā īpašuma tiesību politikas īstenošana" piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.2. Cita informācija
Projekts ir saistīts un to varēs pieņemt tikai pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātā Ministru kabineta noteikumu projekta "Jūras krasta līnijas, augstākās bangas robežas un buferjoslas noteikšanas, aktualizēšanas, apstiprināšanas un datu reģistrēšanas noteikumi" (21-TA-839) pieņemšanas.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts zemes dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
No sabiedrības viedokļi nav saņemti.
6.4. Cita informācija
Sabiedrības līdzdalība tika veikta Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, lūdzot sabiedrībai sniegt viedokli (iebildumus un priekšlikumus) par projektu. Iebildumi un priekšlikumi nav bijuši saņemti.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts zemes dienests
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Jūras piekrastes sauszemes daļai tiek noteikts valdītājs, izrietoši, apsaimniekotājs.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
