Anotācija (ex-ante)

Spēkā esošā MK noteikumu redakcija attiecībā uz apbūves tiesības piešķiršanu neatbilst vēja elektrostaciju attīstīšanas vajadzībām. MK noteikumi nosaka, ka apbūves tiesība var tikt piešķirta izsoles kārtībā, un maksu par to sāk maksāt ar līguma noslēgšanas dienu. Savukārt VES attīstības process parasti notiek tādējādi, ka sākotnēji ierosinātājs identificē potenciāli izmantojamo teritoriju, uzsāk izpētes darbus, veic ietekmes uz vidi izvērtējumu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī izstrādā vēja elektrostacijas būvniecības ieceres dokumentāciju. VES izpētes un attīstības laikā netiek pilnībā ierobežota zemes izmantošana tās primārajam mērķim. Līdz ar to šāda pieeja būtu jāatspoguļo arī noteiktajā maksas apmērā par apbūves tiesību.

Tādēļ ir nepieciešams noteikumus papildināt ar jaunu 4.¹ nodaļu, kas atbilstoši nozares specifikai regulē vēja elektrostaciju attīstīšanas stadijas, apbūves tiesības maksas noteikšanu un samaksas kārtību, apbūves tiesības platības noteikšanas un nostiprināšanas zemesgrāmatā kārtību, izsoles rīkošanas izņēmumus u.c. jautājumus.

Vēja elektrostaciju izbūve nav iespējama jebkurā nekustamā īpašumā un ir nepieciešams ietekmes uz vidi izvērtējums atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, ņemot vērā sabiedrības un vides intereses. Ievērojot, ka līdz šim tikai atsevišķās zemes vienībās ir bijis iespējams nodrošināt sabiedrības un uzņēmējdarbības interešu līdzsvaru vēja elektrostaciju attīstībai, ir nepieciešams veicināt zemes vienību pieejamību potenciāliem attīstības projektiem. Tā kā valsts un pašvaldību īpašumā ir lielu platību zemesgabali (pie tam valsts meža zemes gadījumā pietiekami tālu no apdzīvotām vietām un ēkām), to izmantošanai vēja elektrostaciju izbūvei ir nepieciešami nozarei un pieprasījumam piemēroti nosacījumi, lai nodrošinātu, ka publiskas personas zemes nomas un apbūves nosacījumi ievērotu, tostarp, publiskas personas mantas izšķērdēšanas novēršanas nosacījumus.

Apbūves tiesību periods
Apbūves tiesība būtu piešķirama uz 70 gadu garu apbūves tiesību periodu (paredzot divus turbīnu ekspluatācijas dzīves ciklus un atjaunošanas darbus starp cikliem). No Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.1.panta pirmās daļas izriet, ka normatīvajos termiņos var būt atšķirīgi noteikti termiņi no likumā noteiktā.

Apbūves tiesību ierakstīšana zemesgrāmatā
Ievērojot vēja elektrostaciju attīstīšanas īpatnības, kas izriet no ilgstošas inženierizpētes un projektēšanas veikšanas nepieciešamības, noteikumu projekta 87.⁴ punkts paredz no ierastās apbūves tiesības nostiprināšanas zemesgrāmatā prakses atšķirīgu kārtību. Inženierizpētes un projektēšanas stadijā zemes gabala apsaimniekošana, meža zemēs – arī mežaudzes izmantošana, līdz ar to arī atbildība, ir saglabājama zemes īpašniekam, jo apbūves tiesīgais šajās stadijās neveiks aktīvas darbības attiecībā uz apbūves tiesības zemes gabala izmantošanu. Turklāt sākotnēji apbūves tiesības platība izsoles rezultātā tiek piešķirta uz zemes gabalu, kas ir lielāks par vēja elektrostacijas būvniecībai un ekspluatācijai faktiski nepieciešamo. Pēc tam, kad inženierizpētes rezultātā ir identificēta konkrēta vēja elektrostacijas novietne zemes gabalā, apbūves tiesības platība, pusēm vienojoties, tiek precizēta (samazināta), identificējot konkrētu zemes vienību vai zemes vienības daļu, uz ko nostiprināma apbūves tiesība zemesgrāmatā. Tādēļ sākotnēji apbūves tiesība uz sākotnēji noteikto platību netiek nostiprināta zemesgrāmatā, jo tas radītu gan nepieciešamību vēlāk šo platību koriģēt, gan arī atbilstoši Civillikuma 1129.4 pantam uzliktu pienākumu apbūves tiesīgajam inženierizpētes stadijā uzņemties atbildību kā īpašniekam pret trešajām personām, kā arī uzņemties atbildību par nastām, apgrūtinājumiem un uzturēšanai vajadzīgajiem izdevumiem.

Lai sniegtu zināmu garantiju apbūves tiesīgajam par tiesībām pēc inženierizpētes pabeigšanas nostiprināt apbūves tiesību zemesgrāmatā, atverot apbūves tiesībai jaunu zemesgrāmatas nodalījumu, būtu pieļaujams apbūves tiesības līgumā vienoties, ka līdz brīdim, kad apbūves tiesība tiek nostiprināta zemesgrāmatā, apbūves tiesības devējam piederošā nekustamā īpašuma zemesgrāmatā var tikt ierakstīta atzīme par apbūves tiesības līguma esamību (Zemesgrāmatu likuma 45. panta 7. punkts).

Iepriekš minētā apbūves tiesības nostiprināšanas zemesgrāmatā kārtība atrisina ne vien nepieciešamās platības koriģēšanas problemātiku, bet arī nodrošina atbilstošu sabiedrības, apbūves tiesības devēja un apbūves tiesīgā interešu sabalansēšanu, jo inženierizpētes un projektēšanas stadijā apbūves tiesības devējam ir interese un pienākums turpināt izmantot un apsaimniekot savu īpašumu, tostarp meža zemē – tajā esošo mežaudzi, savukārt šo pienākumu uzlikšana apbūves tiesīgajam būtu neatbilstoša apbūves tiesības piešķiršanas mērķim.

Apbūves tiesību maksa
Noteikumu projekts paredz nosacījumus apbūves tiesību piešķiršanai uz publiskas personas īpašumā esoša nekustamā īpašuma vēja elektrostaciju attīstībai un maksas par apbūves tiesības piešķiršanu aprēķinam. Lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas privātpersonām iegūt apbūves tiesības vēja elektrostaciju izveidei, ir paredzēta tiesību piešķiršana publiskās izsolēs. Pēc apbūves tiesību piešķiršanas ir jānodrošina, ka pēc iespējas tiek aizsargāta apbūvei nodotā teritorija, un apbūves tiesību maksa ir piemērota vēja elektrostaciju attīstības stadijām un veicina vēja elektrostaciju izveidi.

Ņemot vērā, ka apbūves tiesību piešķiršanu vēja elektrostaciju izveidei nodrošina arī privātpersonas, apbūves tiesību maksas aprēķins veidots pēc privātā investora labās prakses piemēriem reģionā. Tāpat arī apbūves tiesību maksa tiks piemērota vienlīdzīgi gan privātpersonām, gan publisku personu kapitālsabiedrībām.

Lai noteiktu piemērotu un tirgus situācijai atbilstošu vēja elektrostacijas apbūves tiesību maksu gan ekspluatācijas laikā, gan periodā līdz vēja elektrostacijas nodošanai ekspluatācijā, tika veikta analīze par piemērotajiem apbūves tiesību maksas apmēriem Latvijā un ārpus Latvijas, kā arī – ekspluatācijā nodotām un vēl attīstības stadijā esošām vēja elektrostacijām.

Apbūves tiesību tirgus maksa var tikt iekasēta ne tikai ekspluatācijas periodā, bet arī pirms ekspluatācijas (attīstības) periodā. Maksa, kas iekasējama attīstības periodā (atļauju saņemšana, vēja mērījumu veikšana, lokālplānojums,  ietekmes uz vidi izvērtējuma veikšana atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, projektēšana), ir zemāka. Praksē tā parasti sastāda 5-25% no ekspluatācijas periodam paredzētās (ikgadējās vai citādi regulāras) maksas. Līdz ar to attiecībā uz zemes nomas maksu vēja elektrostacijas dzīves cikls var tikt sadalīts šādi:
opcijas periods (tiek maksāta minimāla nomas maksa);
būvniecības periods (tiek maksāta samazināta ekspluatācijas perioda maksa);
ekspluatācijas periods (tiek maksāta pilna apmēra maksa).
Balstoties uz apkopotajiem pirms-ekspluatācijas un ekspluatācijas maksājumu veidiem, kā arī nozares praksē iekļaujot iespēju apbūves tiesību piešķiršanai organizēt izsoles, ir ekonomiski racionāli, kā arī ar tirgus praksi pamatoti, opcijas perioda maksu sadalīt divās daļās:
opcijas maksa (vienreizējs maksājums) eiro, kura tiks noteikta izsoles veidā;
ikgadēja inženierizpētes un projektēšanas perioda maksa (eiro/MW), kura noteikta šajā noteikumu projektā.
Opcijas maksa sniedz vēja parka attīstītājam ekskluzivitātes tiesības, lai netraucēti veiktu nepieciešamo izpēti vēja parka attīstīšanai. Ņemot vērā apkopoto pieredzi, noteikumu projektā iekļautais apbūves tiesību maksas koncepts ietver vienreizēju opcijas maksājumu, kurš tiks noteikts izsoles veidā.

Savukārt no brīža, kad vēja elektrostacijas attīstītājs ir veicis opcijas maksājumu un uzsācis rezervētās zemes izpēti, līdz brīdim, kad vēja elektrostacijas attīstītājs uzsāk vēja elektrostacijas būvniecību, vēja elektrostacijas attīstītājs zemes iznomātājam maksā izpētes perioda maksu. Izpētes perioda fiksēta maksa (par plānotās jaudas MW) tiek izvēlēta, pamatojoties uz šādiem aspektiem:
ikgadējs izpētes perioda maksājums, neatkarīgi no projekta gaitas, stimulē vēja elektrostacijas attīstītāju pēc iespējas ātrāk paveikt nepieciešamos izpētes darbus, tādā veidā samazinot risku, ka projekts nonāks dīkstāves situācijā;
izpētes periodā zemes īpašniekam ir gan alternatīvas izmaksas (ir daļēji ierobežotas darbības, ko ar šo zemes apgabalu var darīt), gan administratīvās izmaksas (zemes apsaimniekošana un citi administratīvie procesi). Tādēļ šāda stabila maksa var tikt saskatīta kā kompensācija par augstāk minētiem aspektiem.
Apbūves tiesību maksa vēja elektrostacijas inženierizpētes un projektēšanas stadijā
Atbilstoši noteikumu projektam pilna apbūves tiesības maksa par katru vēja elektrostaciju ir maksājama, sākot no dienas, kad vēja elektrostacija ir nodota ekspluatācijā, bet ne vēlāk kā pēc 8 gadiem no apbūves tiesības līguma noslēgšanas dienas (līguma noslēgšanas, nevis apbūves tiesības nostiprināšanas zemesgrāmatā). Ievērojot minēto 8 gadu periodu, noteikumu projekts ietver regulējumu par apbūves tiesības maksas apmēra diferencēšanu atbilstoši vēja elektrostacijas attīstības stadijām.

Atbilstoši tirgus praksei noteikumu projekta 87.¹⁰.1. punktā paredzēti ne vairāk kā 5 gadi inženierizpētei un projektēšanai, pieņemot, ka vēja elektrostacijas inženierizpētes stadija ilgst līdz 4 gadiem, bet nepieciešamības gadījumā to ir iespējams pagarināt vēl par vienu gadu. Savukārt noteikumu 87.¹⁰.2. punktā paredzēti ne vairāk kā 4 gadi būvniecībai, pieņemot, ka būvniecības stadija ilgst līdz 3 gadiem, bet nepieciešamības gadījumā to ir iespējams pagarināt vēl par vienu gadu. Detalizēti nosacījumi aprakstāmi apbūves tiesības līgumā. Iepriekš minēto vēja elektrostacijas attīstīšanas stadiju kopējais ilgums jebkurā gadījumā nevar pārsniegt noteikumu projekta 87.⁹ punktā noteikto 8 gadu periodu.

Noteikumu projekts izstrādāts, balstoties uz praksē novēroto, ka operējošai vēja elektrostacijai 1 MW jaudai ir nepieciešami vidēji 20 ha zemes platības. Parasti inženierizpētes procesā būtiski tiek koriģēti tādi nosacījumi kā vēja elektrostacijas izvietojums attiecīgajā teritorijā, līdz ar to faktiski nepieciešamais un pieejamais zemesgabals var būtiski atšķirties no sākotnēji identificētā zemesgabala. Ņemot vērā praksē novērojamo vēja elektrostaciju projektu apstiprināšanas varbūtību, kas ir aplēsta kā 40%, sākotnējā platība 1 MW jaudai tiek aplēsta 50 ha apjomā. Tas ir, lai sagaidītu, ka tiks attīstīta vēja elektrostacija ar 1 MW jaudu, izpētei sākotnēji ir jāparedz 50 ha platība.

Balstoties uz apkopoto ārvalstu praksi, kopējais izmaksu apjoms pirms tiek uzsākta vēja elektrostacijas būvniecība (noteikumu projektā šo apjomu veido opcijas maksa – vienreizējs maksājums par tiesībām noslēgt apbūves tiesības līgumu, un inženierizpētes un projektēšanas perioda maksa) ikgadēji var svārstīties robežās no 5% līdz pat 25% no sagaidāmās vidējās ikgadējās nomas maksas ekspluatācijas periodā. Šo apjomu ietekmē gan katras konkrētās valsts piekoptā prakse, gan individuālas vienošanās, gan arī citu saistīto maksājumu apjoms. Visbiežāk novērotais diapazons ir līdz 15%.

Izmantojot izstrādātu konceptu liel-izmēra modernam sauszemes vēja parkam Latvijā, tiek aprēķināts, ka reālā izteiksmē ikgadējā apbūves tiesību maksa ekspluatācijas periodā 4% apmērā varētu sastādīt 6 800 eiro/MW gadā (skaidrojumu par apbūves tiesības maksu vēja elektrostacijas ekspluatācijas periodā lūdzu skatīt zemāk). Veicot aprēķinu, pieņemts, ka opcijas un ikgadējā izpētes perioda maksa kopā veidotu 15% no sagaidāmās vēja elektrostacijas ekspluatācijas maksas gadā. Balstoties uz šo pieņēmumu, aprēķināts, ka kopējā opcijas un inženierizpētes un projektēšanas perioda maksa gada laikā būtu 1 000 eiro/MW.

Sadalījumu starp opcijas maksu un inženierizpētes un projektēšanas perioda maksu var veikt vienādi proti, pieņemt, ka 50% no kopējamām izmaksām, kas rodas pirms vēja elektrostacijas būvniecības, tiek attiecināti uz opcijas maksu, bet atlikušie 50% uz inženierizpētes un projektēšanas perioda maksu. Šāds sadalījums nodrošina, ka tiek noteikta gan fiksēta maksa vēja elektrostacijas izpētes periodā, kas motivē projekta attīstītāju pēc iespējas ātrāk paveikt nepieciešamos izpētes darbus, tādā veidā samazinot risku, ka projekts nonāks dīkstāves situācijā, gan tiek atstāta pietiekama fleksibilitāte tirgus korekcijām, gadījumos kad fiksētā izpētes perioda nomas maksa būs novirzījusies no konkrētā brīža tirgus situācijas.

Līdz ar to, izmaksas, kas attiecināmas uz vienu MW inženierizpētes un projektēšanas perioda laikā tiek noteiktas 500 eiro/MW gadā.

Apbūves tiesību maksa vēja elektrostacijas būvniecības stadijā
Sasniedzot būvniecības stadiju, ir skaidrs, cik lielu MW kapacitāti vēja elektrostacijā varēs attīstīt. Tā kā paredzams, ka šis apjoms lielā mērā paliks nemainīgs, būvniecības maksu iespējams izteikt fiksēti kā eiro/MW.

Balstoties uz apkopoto ārzemju pieredzi, secināts, ka būvniecības perioda ikgadējā maksa bieži vien tiek aplēsta aptuveni 50% apmērā no ekspluatācijas laikā sagaidāmās vidējās nomas maksas. Kā augstāk minēts, ekspluatācijas laikā sagaidāmā vidējā nomas maksa ir aplēsta kā 6 800 eiro/MW gadā. Būvniecības perioda laikā vēja elektrostacijas attīstītājam ir jāmaksā puse no šī apjoma, t.i. 3 400 eiro/MW. Lai vēja elektrostacijas attīstītājs spētu precīzāk prognozēt būvniecības perioda izmaksas, būvniecības perioda maksas apjoms vēja elektrostacijas būvniecības laikā netiek indeksēts – šāda prakse novērojama gan starptautiskā, gan Latvijas tirgū.

Apbūves tiesību maksa vēja elektrostacijas ekspluatācijas periodā
Ir novērotas dažādas pieejas apbūves tiesību izmantošanai vēja elektrostacijas attīstībai. Var tikt noslēgti zemes nomas līgumi:
gan par fiksētu maksu gadā – plašā diapazonā aptuveni no 4 000 eiro līdz 35 000 eiro par vēja turbīnu vai no 500 eiro līdz 5 000 eiro par MW gadā;
gan kā kombinēta pieeja – no 3,25% līdz 6% no bruto ieņēmumiem gadā, kas gūti, pārdodot konkrētajā vēja elektrostacijā saražoto elektroenerģiju, bet ne mazāk kā 2 000 eiro  līdz 5 000 eiro par MW gadā.
Analizējot līdzšinējo Latvijas un ārvalstu pieredzi, kā saprātīga un tirgum atbilstoša maksa ekspluatācijas periodā par apbūves tiesību izmantošanu tiek aplēsta maksa 4% apmērā no bruto ieņēmumiem gadā (ieņēmumi, kas ir gūti, pārdodot konkrētajā vēja elektrostacijā saražoto elektroenerģiju, no kuras atskaitīts vēja elektrostacijas pašpatēriņš). Lai īstenotu vienādu attieksmi pret visiem vēja elektrostaciju attīstītājiem, kā elektroenerģijas references cena piemērojama Latvijā darbojošā elektroenerģijas tirgus operatora nākamās dienas izsolē noteiktā elektroenerģijas cena (eiro/MWh) konkrētā tirdzniecības intervālā.

Savukārt, lai aizsargātu zemes īpašnieku, ekspluatācijas periodam tiek noteikta arī minimālā maksa jeb maksas "grīda" 50% apmērā no sagaidāmā ikgadējā ekspluatācijas maksas apjoma, kas tiek noteikta tādā pašā veidā un apmērā kā maksas apmērs vēja elektrostacijas būvniecības stadijā. Minimālā maksa tiek maksāta gadījumos, kad apbūves tiesību maksa no vēja elektrostacijas apgrozījuma ir mazāka nekā noteiktā maksas "grīda".

Izsoles organizēšana un izņēmuma gadījumi
Tiesības uz izpēti un tiesības (ar nosacījumiem) vēlāk īstenot apbūvi noteiktajā teritorijā jeb opcija tiek iegūtas publiskās izsoles procesā, kurā pretendenti sola lielāko vienreizējo opcijas maksājumu.

Apbūves tiesības piešķīrējs nosaka minimālo vēja elektrostaciju jaudu izpētes platībai, ņemot vērā augstāk sniegto skaidrojumu, ka, lai uzstādītu vēja elektrostaciju ar jaudu 1 MW, izpētei sākotnēji ir jāparedz 50 ha platība.

Izsoles rezultātā tiek noslēgts opcijas līgums ar izsoles uzvarētāju.

Vienlaikus NEKP iezīmē, ka pastāv neizmantots potenciāls elektroenerģijas ražošanai no ne-emisiju tehnoloģijām. Saskaņā ar NEKP un ES līmeņa tendencēm Latvijai jānodrošina atjaunīgo energoresursu īpatsvara pieaugums, ko likumsakarīgi jānodrošina ar izmaksu efektīvākajām tehnoloģijām. Lai pēc iespējas ātrāk sāktu vēja elektrostaciju attīstību lielā apmērā, noteikumu projekts atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 22. februāra sēdē apstiprinātajam Informatīvajam ziņojumam "Stratēģiskie vēja enerģijas ražošanas attīstības projekti valsts meža zemēs" paredz, ka izsoles rīkošanas kārtību var nepiemērot, ja publiskas personas zemes gabals paredzēts stratēģiski nozīmīgu vēja elektrostaciju izvietošanai, tādam tiesību subjektam, kura kapitāla daļas vai akcijas pieder publiskai personai, vienai publiskas personas kapitālsabiedrībai vai vairākām publiskas personas kapitālsabiedrībām. Šāda prasība attiecināma uz zemes gabaliem, kuros paredzēts izbūvēt vēja elektrostacijas, kas kalpos valsts stratēģijai klimatneitralitātes sasniegšanai un enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai, un to ir noteicis Ministru kabinets.

Izņēmums no vispārējās kārtības rīkot izsoli, kas noteikta nacionālajos tiesību aktos, ir atzīstams par tiesisku. Raugoties no ES konkurences tiesību perspektīvas, tiesiski ir arī citi risinājumi, kas nodrošina efektīvu valsts mantas izmantošanu, piemēram izmantojot neatkarīgas ekspertīzes noteiktu tirgus cenu aplēsi. Līdz ar to likumdevējam ir rīcības brīvība noteikt apbūves tiesību piešķiršanas kārtību arī atšķirīgu no šobrīd tiesību normās noteiktā pienākuma rīkot izsoli.
Apbūves tiesības maksa vēja elektrostacijas inženierizpētes un projektēšanas, būvniecības un ekspluatācijas stadijā ir noteikta pēc vienādiem principiem visiem vēja elektrostaciju attīstītājiem. Savukārt gadījumos, kad paredzēts izbūvēt vēja elektrostacijas, kas kalpos valsts stratēģijai klimatneitralitātes sasniegšanai un enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai, maksas apmēru par tiesībām noslēgt apbūves tiesības līgumu noteiks atbilstoši neatkarīga vērtētāja sniegtajam vērtējumam.

Citi jautājumi
Šis regulējums attiecas tikai uz pašu vēja elektrostacijas būvniecības procesu. Paralēli veicamo vēja elektrostacijām nepieciešamo elektrolīniju, apakšstaciju, elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras, kā arī nepieciešamo pievadceļu būvniecības procesu stadijām nav ietekmes uz apbūves tiesības maksas apmēru. Šīs infrastruktūras būvniecība tiek regulēta atbilstoši spēkā esošajiem specifiskajiem normatīvajiem aktiem.

Par vēja elektrostacijām nepieciešamo pievadceļu izbūves un izmantošanas kārtību apbūves tiesīgais rakstveidā vienojas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, noslēdzot ceļa personālservitūta līgumu, kura spēkā esamība ir saistīta ar apbūves tiesības spēkā esamību. Pievadceļu izbūvi un pārbūvi par saviem līdzekļiem veic apbūves tiesīgais. Kā jaunizveidotu pievadceļu (lineāru inženierbūvju) lietotājs nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā tiek reģistrēts apbūves tiesīgais, paredzot, ka šis ieraksts tiek dzēsts gadījumā, ja personālservitūta līgums un/vai apbūves tiesības līgums zaudē spēku.

Tā kā regulējums apbūves tiesības maksas apmēru vēja elektrostacijas inženierizpētes un projektēšanas stadijā un būvniecības stadijā, kā arī ekspluatācijas stadijas minimālo maksu nosaka euro, tad paredzama šo izmaksu indeksācija pēc sekojošiem principiem:
maksājumus inženierizpētes un projektēšanas, kā arī būvniecības stadijai sākot no 2024. gada 1. janvāra indeksē atbilstoši Centrālās statistikas biroja gada inflācijas rādītājam, palielinājumam nepārsniedzot 2% apmēru gadā, jo vēsturiski elektroenerģijas cenas pieaugums ir lēnāks par ikgadējās inflācijas rādītāju. Maksājumus inženierizpētes un projektēšanas, kā arī būvniecības stadijai fiksē izsoles rīkošanas brīdī, apbūves tiesības līguma darbības laikā šos maksājumus vairs neindeksē;
ekspluatācijas perioda "grīdas" maksājumu indeksē pastāvīgi katru gadu sākot no 2024. gada 1. janvāra atbilstoši Centrālās statistikas biroja gada inflācijas rādītājam, palielinājumam nepārsniedzot 2% apmēru gadā.