Anotācija (ex-ante)

Zemesgabala privatizācijas ierosinājuma saņemšanas laikā (2004.gada 11.oktobrī) privatizācijas procesa vispārīgos jautājumus regulēja likums “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (turpmāk – Privatizācijas likums), pilsētu zemes privatizācijas kārtību, pirmpirkuma tiesības, zemesgabala cenas noteikšanas kārtību, maksāšanas līdzekļus, privatizācijas subjektus un citus ar to saistītos jautājumus noteica likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", bet ierobežojumi valsts meža zemes privatizācijai bija norādīti Meža likuma 44.pantā. Savukārt Privatizācijas pabeigšanas likums stājās spēkā 2005.gada 1.septembrī.
Saskaņā ar Privatizācijas likuma 66.panta pirmo daļu, lai varētu privatizēt valstij piederošu vai piekrītošu zemesgabalu, Ministru kabinets par to izdod rīkojumu – ievērojot minēto, Zemesgabals nodots privatizācijai ar Ministru kabineta 1997.gada 2.aprīļa rīkojumu Nr.154 “Par zemesgabalu nodošanu privatizācijai” (1.10.apakšpunkts).
Privatizācijas likuma 72.pantā noteikti ierobežojumi zemesgabalu privatizācijai, bet neviens no tiem neattiecas uz Zemesgabalu.

Atbilstoši Privatizācijas likuma 64.panta pirmajā daļā noteiktajam Būvju īpašniekam ir tiesības uz Zemesgabala pirmpirkumu. Tā kā būve ar kadastra apzīmējumu 13000266006050 uzskatāma par Būvju īpašuma funkcionālu sastāvdaļu, tā ir piederīga būvju īpašuma īpašniekam. 

Tā kā uz Zemesgabala atrodas nedzīvojamās ēkas (būves), atbilstoši Meža likuma 44.panta redakcijai, kas bija spēkā līdz 2006.gada 20.martam, Zemesgabalā esošā valsts meža zeme bija atsavināma ar Saeimas lēmumu.
Saskaņā ar 2005.gada 20.decembrī veikto meža inventarizāciju Zemesgabalā bija meža zeme 1,0 ha platībā, ko veidoja četri nogabali.
Ņemot vērā informāciju, ka ir sagatavoti grozījumi Meža likuma 44.pantā, kas noteiktu ierobežojumus valsts meža zemes platībā, ko atļauts privatizēt uz zemesgabala esošo ēku (būvju) īpašniekam, Saeimas lēmuma projekts par Zemesgabalā esošās valsts meža zemes privatizāciju netika virzīts izskatīšanai.

2006.gada 16.februārī tika pieņemti un 2006.gada 21.martā stājās spēkā grozījumi Meža likumā, saskaņā ar kuriem atbilstoši 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “b” apakšpunktā noteiktajam zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes privatizāciju pilsētās varēja atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, privatizējot būvju īpašniekiem zemi, ko aizņem ēkas (būves) tādā platībā, kādā šī zeme ir ēku (būvju) īpašnieku likumīgā lietošanā (apbūvei), līdz 0,12 hektāru platībā. Līdz ar to Zemesgabalā esošās valsts meža zemes platība pārsniedza Meža likumā noteikto pieļaujamo privatizējamās valsts meža zemes platību.
No otras puses, atbilstoši Privatizācijas likuma 64.panta pirmajā daļā noteiktajam Būvju īpašniekam ir pirmpirkuma tiesības uz Zemesgabalu.
Administratīvā apgabaltiesa 2012.gada 18.septembra spriedumā lietā Nr.A420457011 (AA43-2122-12/4, turpmāk – Spriedums) līdzīgā situācijā ir atzinusi, ka pieteicējam (būvju īpašniekam) ir ar likumu piešķirtas tiesības privatizēt zemesgabala daļu tādā platībā, kas atbilst Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punktā noteiktajam. Sprieduma motīvu daļā [14] norādīts, ka tas, ka pieteicējs vēlas, lai zemesgabals tiktu nodots privatizācijai visā tā platībā, uz ko viņam nav no likuma izrietošu tiesību, nevar būt par tiesisku pamatu, lai pieteicēja iesniegto zemesgabala privatizācijas ierosinājumu noraidītu pilnā apjomā.
Līdz ar to, ievērojot Spriedumu un nepārkāpjot privātpersonas tiesību ievērošanas principu, Possessor ieskatā nebija tiesiska pamata pieņemt lēmumu par atteikumu nodot Zemesgabalu privatizācijai.
Turklāt saskaņā ar Privatizācijas pabeigšanas likuma 6.panta piekto daļu lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai apbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais zemesgabals nepieciešams. No minētā izriet, ka lēmums par atteikumu nodot privatizācijai apbūvētu zemesgabalu jāpieņem, ja šis zemesgabals nepieciešams kādas valsts pārvaldes funkcijas vai komercdarbības veikšanai. Vēršam uzmanību, ka ne šā Ministru kabineta rīkojuma projekta saskaņošanas procesā, ne arī iepriekš neviena ministrija nav izteikusi priekšlikumu saglabāt Zemesgabalu valsts īpašumā konkrētas valsts pārvaldes funkcijas vai komercdarbības veikšanai.
Arī citos līdzīgos gadījumos, kad uz Possessor valdījumā esoša zemesgabala valsts meža zemes platība pārsniedza Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punktā noteikto privatizācijai pieļauto valsts meža zemes platību, šeit minēto apsvērumu dēļ nav pieņemti lēmumi par atteikumu nodot zemesgabalus privatizācijai.
Privatizācijas institūcija (possessor) nevarēja izmantot arī Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 7. pants, īpaši 2.¹ daļā noteiktās tiesības par atteikumu nodot apbūvētu zemesgabalu privatizācijai, jo par zemesgabalu ir ticis ne tikai iesniegts privatizācijas ierosinājums, bet zemesgabals jau bija nodots privatizācijai.

Zemesgabala privatizācijas procesu aizkavēja arī nepieciešamība precizēt, kurā Ķemeru nacionālā parka funkcionālajā zonā tas atrodas.
Proti, Ķemeru nacionālā parka likuma 4.panta otrajā daļā noteikts, ka valstij piekrītošā vai piederošā zeme dabas rezervāta, dabas lieguma un ainavu aizsardzības zonā nav privatizējama vai atsavināma, izņemot konkrēti definētus izņēmuma gadījumus, kuriem Zemesgabals neatbilst, savukārt uz neitrālo zonu šāds aizliegums neattiecas.
Ķemeru nacionālā parka administrācija 2009.gada 17.marta vēstulē Nr.1-07/123, kurai pievienota Zemesgabala atrašanās vietas shēma, informēja, ka Zemesgabala lielākā daļa atrodas Ķemeru nacionālā parka neitrālajā zonā, bet mazākā - ainavu aizsardzības zonā. Minētā situācija bija izveidojusies vēsturiski, nosakot zonu robežas pēc tobrīd pieejamajiem kartogrāfiskajiem materiāliem mērogā 1:10 000, līdz ar to tās nedaudz atšķīrās no Zemesgabala robežu plānā noteiktajām un situācijas dabā.
Pēc Ķemeru nacionālā parka zonējuma aktualizēšanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) 2014.gada 5.novembra vēstulē Nr.18-1e/10037 informēja Possessor, ka Zemesgabals atrodas Ķemeru nacionālā parka neitrālajā zonā.

Atbilstoši grozījumiem Meža likuma 44.panta ceturtajā daļā, kas stājās spēkā 2021.gada 19.maijā, ir paplašināts to gadījumu skaits, kad ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu var atļaut valsts meža zemes privatizāciju vai atsavināšanu.
Saskaņā ar Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “b” apakšpunktu zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes privatizāciju pilsētās var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, privatizējot būvju īpašniekiem zemi, ko aizņem būves tādā platībā, kādā šī zeme ir būvju īpašnieku likumīgā lietošanā (apbūvei), līdz 0,12 hektāru platībā vai vairāk, ja:
1) ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība;
2) valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem;
3) pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.

Ievērojot augstāk minēto, Possessor 2021.gada 29.jūnija vēstulē Nr.1.17/5423 lūdza Jūrmalas pilsētas domi (turpmāk – Pašvaldība) sniegt informāciju, vai saskaņā ar Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumu no Zemesgabala ir pieļaujama Meža nogabala nodalīšana. 

Saskaņā ar NĪVKIS datiem Meža nogabals robežojas ar Latvijas valstij VARAM personā piederošu zemesgabalu “Ķemeri 6103”, Jūrmalā, kadastra Nr.13000266103, kura lietotājs ir Dabas aizsardzības pārvalde, kā arī ar Pašvaldībai piederošu zemesgabalu “Ķemeri 6012”, Jūrmalā, kadastra Nr.13000266012.

Lai lemtu par detālplānojuma izstrādes nepieciešamību Meža nogabala atdalīšanai, kā arī ievērojot likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 8.panta otrajā daļā noteikto, ka Ķemeru nacionālajā parkā esoša valsts meža zeme zemesgrāmatās tiek ierakstīta uz valsts vārda VARAM personā, Possessor 2021.gada 6.augusta vēstulē Nr.1.17/6252 lūdza VARAM un Pašvaldību informēt, vai Meža nogabals atbilstoši Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “b” apakšpunktā norādītajam ir nepieciešams valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.

2021.gada 3.septembra vēstulē Nr.1.1-37/21N-5036 Pašvaldība darīja zināmu, ka Meža nogabals nav nepieciešams pašvaldības autonomo funkciju veikšanai un tā neplāno to pārņemt savā īpašumā.
2021.gada 9.septembra vēstulē Nr.1-132/8215 VARAM sniedza informāciju, ka Meža nogabals nav nepieciešams VARAM un tās padotības iestāžu funkciju veikšanai.

Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 8.panta ceturto daļu valstij piederošā un piekrītošā meža zeme tiek ierakstīta zemesgrāmatās uz Latvijas valsts vārda Zemkopības ministrijas personā, līdz ar to Possessor 2021.gada 20.septembra vēstulē Nr.1.17/7124 lūdza Zemkopības ministriju izvērtēt jautājumu par Meža nogabala nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju veikšanai un tā pārņemšanu Zemkopības ministrijas valdījumā.

Zemkopības ministrija 2021.gada 20.oktobra vēstulē Nr.3.4-11e/2015/2021 norādīja, ka saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 8.panta otrās daļas noteikumiem valsts meža zeme Ķemeru nacionālā parka teritorijā ir ierakstāma zemesgrāmatā uz valsts vārda VARAM personā, līdz ar to Possessor 2021.gada 20.septembra vēstule Nr.1.17/7124 tiek pārsūtīta VARAM.

Šā Ministru kabineta rīkojuma projekta saskaņošanas laikā arī ne Finanšu ministrija, ne Tieslietu ministrija, ne citas ministrijas nav paudušas vēlmi iegūt Meža nogabalu savā valdījumā valsts funkciju veikšanai, līdz ar to secināms, ka Meža nogabals nav nepieciešams ne valsts, ne pašvaldības funkciju veikšanai.

Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 1. panta 11. punkta "a" apakšpunktu zemes starpgabals ir publiskai personai piederošs zemesgabals, kura platība pilsētā ir mazāka par pašvaldības apstiprinātajos apbūves noteikumos paredzēto minimālo apbūves gabala platību vai kura konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu apbūvei, vai kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai.

Ievērojot minēto, Possessor 2023.gada 6.septembra vēstulē Nr.1.17/4266 lūdza Pašvaldību atkārtoti informēt, vai Meža nogabala nodalīšana ir pieļaujama atbilstoši spēkā esošajiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem. Ja nodalīšana ir pieļaujama, Possessor lūdza sniegt ziņas, vai atdalītais Meža nogabals veidotu starpgabalu Atsavināšanas likuma izpratnē.
2023.gada 6.oktobra vēstulē Nr.14-1/2125 Pašvaldība informēja, ka Zemesgabala sadale, nodalot Meža nogabalu, nav iespējama, jo netiek ievērotas pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu prasības zemes vienību veidošanai. Ņemot vērā minēto, izpildās Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta "b" apakšpunkta 2.kritērijs.

Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātas visu pušu tiesiskās intereses samērīgā veidā, ir sagatavots šis Ministru kabineta rīkojuma projekts, kas paredz atbilstoši Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “b” apakšpunktam atļaut Būvju īpašniekam, privatizējot Zemesgabalu, privatizēt arī tā sastāvā ietilpstošo meža zemi 0,27 ha platībā.

Zemesgabals (tajā skaitā meža zeme) tiks privatizēts Privatizācijas likumā un Privatizācijas pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši Privatizācijas likuma 64.panta pirmajā daļā noteiktajam Būvju īpašniekam ir tiesības uz Zemesgabala pirmpirkumu.
Saskaņā ar Privatizācijas likuma 85.panta ceturto daļu, ja persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz apbūvētu zemesgabalu, tās nevar izmantot vai neizmanto, tai ir zemes nomas tiesības uz to pašu zemesgabalu, uz kuru tai ir pirmpirkuma tiesības, un minētais zemesgabals netiek privatizēts vai atsavināts citām personām.

Likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 28.panta ceturtajā daļā noteikts, ja uz zemes, par kuru līdz 2006.gada 31.augustam ir iesniegti privatizācijas ierosinājumi, atrodas valsts īpašuma objekti, kas nodoti privatizācijai vai privatizēti, šīs zemes privatizāciju veic valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 26.novembra noteikumu Nr.557 “Noteikumi par valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu” 2.punktu Possessor deleģēts valsts pārvaldes uzdevums – valsts vārdā organizēt un veikt valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pienākumus.

Ievērojot minēto, Zemesgabala privatizāciju veiks Possessor. Tā kā Zemesgabals jau ir nodots privatizācijai ar Ministru kabineta 1997.gada 2.aprīļa rīkojumu Nr.154 “Par zemesgabalu nodošanu privatizācijai”, atsevišķs Possessor lēmums par tā nodošanu privatizācijai nav nepieciešams.

Atbilstoši Privatizācijas pabeigšanas likuma 10.panta pirmajai daļai, ja pēc apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājuma saņemšanas mainījies uz zemesgabala esošās ēkas (būves) īpašnieks, privatizāciju veicošā institūcija drīkst pieņemt lēmumu par apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai tikai tad, ja ēkas (būves) jaunais īpašnieks iesniedz lūgumu turpināt zemesgabala privatizāciju, bet normatīvajos aktos nav noteikts termiņš, kādā minētais lūgums jāiesniedz. Ņemot vērā minēto, Possessor Zemesgabala privatizācijas paziņojumu gatavos pēc tam, kad Būvju īpašnieks iesniegs lūgumu turpināt Zemesgabala privatizāciju.