Anotācija (ex-ante)

Komersantu iespējas ir cieši saistītas ar vispārējo ekonomisko situāciju un tautsaimniecības attīstību valstī. Vienlaikus būtisks izaugsmes ierobežojums komersantiem ir kvalificēta darbaspēka trūkums. Ņemot vērā tautsaimniecības pārstrukturizāciju vidējā termiņā un ilgtermiņā, sagaidāmas izmaiņas arī darba spēka pieprasījumā pēc noteiktas kvalifikācijas speciālistiem. Līdz ar to nepieciešams veidot atbalstu darba devējiem darbinieku papildu izglītošanā, kāpinot atbalsta pieejamību darba devēju darbinieku prasmju pilnveidei. Tādējādi tiks sekmēta cilvēkresursu attīstība atbilstoši nākotnes pieprasījumam un tautsaimniecības transformācijai uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, kas dod labumu Latvijas tautsaimniecībai un sabiedrībai kopumā.

Pamatojoties uz CSP datiem, palielinās to darba devēju nodarbinātās personas, kas iziet dažāda veida mācību kurus prasmju pilnveidošanai. Darba devēju  nodarbinātās personas vecuma grupā no 25 līdz 64 gadiem, kuri 2023. gadā (līdz novembrim) piedalījušies mācību procesā ir 9,7%, savukārt 2021.gadā – 8,6%. Attiecīgi ir secināms, ka interese par prasmju pilnveidi darba devēju  nodarbināto personu vidū pieaug, taču nepietiekami strauji, līdz ar to ir nepieciešams attīstīt un piedāvāt darba devējiem mērķtiecīgas atbalsta programmas, kas ļauj uz nozares vajadzībām balstītu prasmju pilnveides mācību nodrošinājumu (papildus statistiku par problemātiku un izaicinājumiem skat. pie situācijas apraksta).

Vienlaikus saskaņā ar CSP Pieaugušo izglītības apsekojuma datiem viens no būtiskajiem šķēršļiem dalībai mācībās, kur netika novēroti uzlabojumi salīdzinājumā ar 2016. gadu, joprojām ir saistīti ar mācību dalībnieku grūtībām savietot mācības ar darba grafiku. Vienlaikus mācību barjeru jeb šķēršļus rada tas, ka nav piemērotas mācības, mācības netiek piedāvātas sasniedzamā attālumā no dzīves vai darba vietas, kā arī darbinieku motivācijas trūkums. Līdz ar to nepieciešams nodrošināt papildu stimulu, lai motivētu darbiniekus piedalīties atbilstošās mācību programmās (amatu specifiskajām vajadzībām), kā arī piedāvājot elastīgus apmācību grafikus, lai padarītu mācības pieejamākas un ērtākas.

MK Noteikumi paredz turpināt sniegt ieguldījumu darba devēju darbinieku personu apmācībā, lai paaugstinātu darbaspēka profesionālo zināšanu līmeni un līdz ar to produktivitāti, tādējādi ne tikai ieviešot OECD ieteikumu un īstenojot daļu no ANM paredzētās reformas, bet arī sniegt iespējas palielināt uzņēmumu kopējo saimnieciskās darbības efektivitāti un konkurētspēju

MK Noteikumi paredz noteikt pamatprincipus mērķorientētai darba devēju nozares izaugsmes vajadzībās balstītai prasmju pilnveides atbalsta pieejamībai un darba ņēmēja tiesībām saņemt šīs nepieciešamās mācības kompetences paaugstināšanai, tādējādi mazinot mācību pieejamības barjeru, kā arī nosaka nosacījumus nozares vajadzībām nepieciešamo atbalsta saņemšanai, ieviešot Pasākuma pirmā kārtu.

MK Noteikumi izstrādāts, ņemot vērā “Deklarācija par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību” uzdevumu Nr. 25 “Palielināsim izglītības un zinātnes finansējumu, ceļot izglītības un zinātnes kvalitāti un zinātnes universitāšu konkurētspēju. Uzsāksim pāreju uz institucionālo finansējuma modeli zinātnes universitātēs. Nodrošināsim profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, mūžizglītības un darba vidē balstītas mācību pieejas īstenošanu.

MK Noteikumu īstenošanas kopsavilkums:
 - MK Noteikumu ietvaros atbalstu sniedz nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai, kas ir saistītas ar darbinieku darba pienākumiem nepieciešamo vispārējo vai profesionālo kompetenču pilnveidi dažādās mācību aktivitātēs vai formālās vai neformālās izglītības ietvaros;
 - mācības tiek nodrošinātas caur nozaru uzņēmumu pārstāvošajām biedrībām kā finansējuma saņēmējiem, kas ir atlasīti Sadarbības iestādē pēc šo MK Noteikumu  noteiktajiem kritērijiem un atlases nolikumā noteiktajiem kritērijiem;
 - līdz ar šiem MK Noteikumiem darba devējs atbilstoši savu darbinieku prasmju iegūšanas vai pilnveides, profesionālās kvalifikācijas pilnveides vai pārkvalifikācijas nepieciešamībai, balstoties uz identificētajām mācību vajadzībām piesakās atbalstam pie finansējuma saņēmēja. Tāpat arī darbiniekam ir noteiktas tiesības vērsties pie darba devēja (Latvijas Republikā reģistrēts sīkais (mikro), mazais, vidējais un lielais komersants, un pašnodarbināta persona), lai tas rastu iespēju pieteikties pie finansējuma saņēmēja mācībām profesionālās kvalifikācijas pilnveidei vai pārkvalifikācijai mācības tiek nodrošinātas klātienes, tiešsaistes veidā vai hibrīdformātā;
 - finansējuma saņēmējs, saņemot darba devēja pieteikumu, veic attiecīgo mācību atlasi (finansējuma saņēmējs MK Noteikumu īstenošanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādi saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un sociāli atbildīgu, un konkurenci neierobežojošu iepirkuma procedūru);
 - MK Noteikumu ietvaros līdz ar uzņēmuma projekta iesniegumu finansējuma saņēmējam tiek uzskatīts, ka darba devējs ir veicis darbinieka mācību vajadzību izvērtējumu, kā arī apliecina, ka apmācībām pieteiktie darbinieki ir darba devēja nodarbinātie. Lai novērstu riskus, kas saistīti ar atbalsta pasākumu pirmās kārtas uzraudzību, finansējuma saņēmējs ir tiesīgs izstrādāt iesnieguma formu, kurā norādīta atzīme, kas apliecina, ka darba devējs ir veicis šādu izvērtējumu un pieteiktie nodarbinātie ir darba devēja darbinieki. Papildus apliecinājums kā atsevišķs dokuments darba devējam, piesakoties pie finansējuma saņēmēja, nav jāsniedz.
 - darba devēja darbiniekam  ir pienākums apmeklēt mācības vismaz 75% apmērā;
 - atbalsts finansējuma saņēmējam tiek sniegts granta veidā un darba devējam –  nefinanšu atbalsta veidā.

MK Noteikumu ietvaros pieejamais finansējums ir 14 508 130 euro un līdz 2029.gada 31.decembrim paredzēts sniegt atbalstu  vismaz 8 352 darba devēju nodarbinātajām personām.

1. Vispārīgie nosacījumi
MK Noteikuma projekts nosaka nosacījumus, kā darba devējs iesaista darbiniekus mācību apguvē, nosaka kritērijus atbalsta saņemšanai un atbalsta īstenošanas kārtību, tai skaitā pieejamo finansējumu, , prasības Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk - ESF+) projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam, atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus un komercdarbības atbalsta piešķiršanas saistītos nosacījumus.
Līdz ar šiem MK Noteikumiem tiek noteiktas tiesības darba devēja darbinieka pieejai prasmju pilnveidošanas mācībām, kā arī pienākumi darba ņēmēju saistību izpildei, ja finansējuma saņēmējs ir nodrošinājis attiecīgi nepieciešamo mācību apguvi.
Pasākumā pirmās kārtas izmantotais formulējums “mācības” skaidro visu pasākuma pirmās kārtas procesu, dažādo mijiedarbību, kas notiek starp pasniedzēju un darbinieku un norāda konkrētu mācīšanās procesu izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Ar formulējumu “mācības” šajos noteikumos tiek saprasti trīs dažādi mācību apguves veidi:
- klātienes mācības – izglītības apguves forma, kurā komersanta darbinieks, apmeklējot konkrētu mācību norises vietu, apgūst mācību kursu saturu;
- tiešsaistes mācības – izglītības apguves forma, kurā komersantu darbinieks mācās, tai skaitā, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, fiziski neatrodoties vienā telpā vai mācību vietā kopā ar mācību kursu pasniedzēju;
- hibrīdformāts -  mācību apguves forma, kas apvieno gan klātienes mācības, gan tiešsaistes mācības.
Līdz ar mācību terminu tiek saprasts, ka tām ir trīs dažādos līmeņos - tās var būt mācību aktivitātes (apmācību kursi, semināri, izbraukumi pie ražotāja prasmju apguvei u.tml.) darbinieku darba pienākumiem nepieciešamo vispārējo vai profesionālo kompetenču pilnveidei vai formālās vai neformālās izglītības ietvaros.

Ar MK Noteikumiem tiek atbalstāmas šādas mācību jomas un programmu kopas:
 - dizains;
 - telemātika un loģistika, telemehānika un loģistika; starptautisko pārvadājumu organizācija;
 - ražošanas inženierzinības un vadība; inženierzinātnes un tehnoloģijas;
 - ražošana un pārstrāde;
 - programmēšana; datoru lietošana, datorsistēmas, datubāzes un datortīkli;
 - fizikālās zinātnes;
 - matemātika un statistika;
 - mežsaimniecība;
 - veselības aprūpes pakalpojumi;
 - vides aizsardzība;
 - valodas;
 - elektroniskā komercija, mārketings un tirdzniecība;
 - biznesa vadība, kvalitātes nodrošināšana un vadība; projektu vadība;
 - ēdināšanas un viesnīcu komercdarbība, viesnīcu vadība, tūrisma vadība, tūrisma un atpūtas organizācija; viesnīcu un restorānu pakalpojumi;
 - finanšu vadība.


2. Finansējums, sasniedzamie rādītāji un mērķa grupa
MK Noteikuma projekts nosaka darba devējiem iesaisti darbinieku papildu izglītošanā un kārtību, kādā īsteno prasības projekta iesniedzējam, un citām projekta īstenošanā iesaistītajām pusēm, sasniedzamo mērķi un uzraudzības rādītājus, atbalstāmās darbības, izmaksu attiecināmības nosacījumus, vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus, projekta īstenošanas nosacījumus, kā arī plānoto un pieejamo finansējuma apmēru.

MK noteikumu ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 14 508 130 euro (tostarp elastības finansējums 2 289 021 euro), tai skaitā ESF+ finansējums 12 331 910 euro (tostarp elastības finansējums 1 945 668 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 176 220 euro (tostarp elastības finansējums 343 353 euro).Maksimālais ESF+ finansējuma apmērs nepārsniedz 85% no projekta kopējā attiecināmā finansējuma un nacionālais līdzfinansējums nav mazāks par 15 procentiem no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma.

Projektu iesniegumos MK Noteikumu  īstenošanai kopējo pasākuma pirmās kārtas pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 12 219 109 euro apmērā, tai skaitā ESF+ finansējumu – 10 386 242 euro apmērā, valsts budžeta līdzfinansējumu – 1 832 867 euro apmērā.

Vienam projekta iesniegumam pasākuma pirmajā kārtā pieejamais minimālais finansējums ir 500 000  euro.

ES Kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam noteikts finansējuma intervences kods atbilstoši šo noteikumu atbalstāmajām darbībām ir 151 (atbalsts pieaugušo izglītībai (izņemot infrastruktūru)).

MK Noteikumu ietvaros tiek plānoti šādi sasniedzamie rādītāji:
* iznākumu rādītāji:
 - nodarbināto personu skaits, tostarp pašnodarbinātas personas, kam nodrošināta mācību apguve līdz 2029. gada 31. decembrim - 1193;
Līdz ar šiem MK noteikumiem tiek paredzēts, ka viena finansējuma saņēmēja iesniegumā, kas paredz apgūt maksimāli pieejamo summu (939 931 euro), minimālais nodarbināto personu skaits, kam tiek nodrošināta mācību apguve, ir 642. Vienlaikus, ja finansējuma saņēmējs paredz mazāku finansējuma apguvi (t.i. apmērā no 500 000 – 939 931 euro), minimālais nodarbināto personu skaits, kam tiek nodrošināta mācību apguve, tiek aprēķināts proporcionāli.
* nacionālais rādītājs līdz 2029.gada 31.decembrim ar grantiem atbalstīto neunikālo komersantu skaits – 464.

Sākotnēji paredzētais pasākuma pirmā kārtas rādītājs “nodarbināto personu skaits, tostarp pašnodarbinātas personas” bija 8 352 unikālas personas. Ekonomikas ministrija kā atbildīgā iestāde ir  iesniegusi Finanšu ministrijai priekšlikumus grozījumiem Programmā, samazinot noteikto rādītāja sasniedzamo vērtību 2029.gada 31.decembrī – 1 193 unikālas personas. Pamatojums iesniegts gan Eiropas Komisijai, gan Finanšu ministrijai, tas saistīts ar unikālo un neunikālo personu uzskaiti un to, kā šajā programmā plānots uzskaitīt šos rādītājus.
Ja netiek saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par grozījumiem Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam, Ekonomikas ministrija informēs MK par risinājumiem, lai sasniegtu Programmā noteikto rādītāju pilnā apjomā un pārstrādās noteikumu projektu vai veiks grozījumus šajos MK noteikumos.

Sākotnēji projekta iesniedzēji sagatavo projekta iesniegumus par finansējuma daļu, kas neiekļauj MK Noteikumu plānoto elastības finansējumu. Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026.gada 1.janvāra organizē jaunu atklātu atlases kārtu, lai piešķirtu elastības finansējumu.

Projekta iesniegumā rādītāju skaitu nevar norādīt zemāku par proporcionāli aprēķināto sasniedzamo rādītāju skaitu, atbilstoši norādītajam finansējumam projekta iesniegumā, piemēram, ja projekta iesniegumā tiek iesniegts par 939 931 euro, tad iznākuma rādītājs līdz 2029. gada 31. decembrim nevar būt mazāks par 642. Ja projekts tiek pieteikts par minimālo summu jeb 500 000 eur apmērā, tad iznākuma rādītājs nevar būt mazāks par 342.

Atbalsta veids: finansējums tiek sniegts granta un nefinanšu atbalsta veidā. Grants tiek piešķirts finansējuma saņēmējam un nefinanšu atbalstu  (ar to saprotot, ka tā ir komercdarbības atbalsta summa, kas tiek attiecināta uz darba devēju un faktiski tā tiek samaksāta apmācību sniedzējam, nevis pārskaitīta komersantam) saņem darba devējs. Lai nodrošinātu atbilstību Komisijas regulas Nr.2023/2831 4.panta 1.punktam, sniedzot nefinanšu atbalstu, atbalsta sniedzējs nodrošina, ka iepriekš ir precīzi aprēķināts dotācijas bruto ekvivalents.  Atbalsta apmērs pirms atbalsta piešķišanas finanšu izteiksmē tiek izteikts līdzvērtīgi grantam.

Mērķa grupa ir uzņēmumu  darbinieki, lai nodrošinātu kvalifikācijas celšanu apgūstot mācību kursus. Atbalsts tiks sniegts sīkajiem (mikro), mazajiem, vidējiem un lielajiem komersantiem


3. Finansējuma saņēmējs
MK Noteikumu finansējuma saņēmēji ir biedrības, kas atbilst MK Noteikuma projekta 20.punktā noteiktajām prasībām.
Finansējums pasākuma pirmās kārtas ietvaros paredzēts biedrībām, kas pārstāv šādu nozaru komersantus:
1. apstrādes rūpniecība (saskaņā ar NACE 2. red. C sadaļu) un šādas apstrādes rūpniecības apakšnozares:
1.1. kokrūpniecība;
1.2. mašīnbūve un metālapstrāde;
1.3. elektrisko un optisko iekārtu ražošana;
1.4. ķīmiskā rūpniecība;
1.5. pārtikas un dzērienu ražošana;
1.6. būvindustrija;
1.7. vieglā rūpniecība;
1.8. papīra ražošana un poligrāfija;
2. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare (ierobežojumus nosaka saskaņā ar NACE 2. red. J sadaļu);
3. izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (ierobežojumus nosaka saskaņā ar NACE 2. red. I sadaļu);
4. finanšu un apdrošināšanas darbības (ierobežojumus nosaka saskaņā ar NACE 2. red. K sadaļu);
5. profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (ierobežojumus nosaka saskaņā ar NACE 2. red. M sadaļu);
6. administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība (ierobežojumus nosaka saskaņā ar NACE 2. red. N sadaļu);
7. Energoapgāde  un telekomunikācija (ierobežojumus nosaka saskaņā ar NACE 2. red. D un J sadaļu).

Kā norāda OECD kā viena no prioritātēm ir prasmju pilnveidošana (tehniskās zināšanas), kas ir atbilstošs darba devēju pieprasījumam. Līdz ar to nozares asociācijām tiek dota iespēja nodrošināt mācības, kas nepieciešamas darba devējiem, lai pilnveidotu darbinieku prasmju pilnveidi. Nozares asociācijas varēs nodrošināt darbinieku mācības prasmju pilnveidošanai, lai sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu, sniedzot atbalstu mācību īstenošanai tādās mācību jomās kā STEM (zinātne, tehnoloģijas inženierzinātnes un matemātika), rūpnieciskais dizains, datorzinātnes u.c.
Finansējuma saņēmējam mācību īstenošana ir jānodrošina, apvienojot nozaru saimnieciskās darbības veicējus, kas vislabāk var noteikt un koordinēt savas pārstāvētās nozares saimnieciskās darbības veicēju mācību vajadzības un vienlaikus noņemt birokrātisko slogu no pašiem darba devējiem, lai mācības tiem būtu pieejamākas.

Lai veicinātu, ka šo MK Noteikumu noteiktajā nozarē vai apakšnozarē tiktu apstiprināts finansējuma saņēmēja projekta iesniegums, ir izstrādāta sistēma, ka projekta iesniegumu vērtē, piešķirot kritērijiem atbilstošu punktu skaitu, apstiprinot projekta iesniegumu, kas saņēmis lielāko punktu skaitu. Vienlaikus, lai veicinātu efektīvu finansējuma apguvi un rādītāju sasniegšanu, finansējuma saņēmējs var pārstāvēt un attiecīgi nodrošināt mācības vairākās nozarēs. Katrā MK Noteikumu noteiktajā nozarē vai apakšnozarē apstiprina vispirms vienu projekta iesniegumu ar augstāk iegūto punktu skaitu. Ja katrā nozarē ir saņemti 2 vienādi projekti ar vienādu punktu skaitu, tad tie tiek secīgi ranžēti, vispirms atlasot projektus, kam ir lielāks eksporta apmērs. Secīgi, ja tiek konstatēti vienādi eksporta rādītāja apmēri, tad tiek atbalstīts projekts, kam ir augstāks apgrozījuma rādītājs. Savukārt gadījumā, ja tiek konstatēts vienāds arī apgrozījuma rādītājs, tiek atbalstīts projekta iesniedzējs, kam ir lielāks iepriekšējā īstenotā projekta apmērs. Ja pēc atbalstīto projektu iesniedzēju apstiprināšanas ir pieejams finansējums, apstiprina nākamo projekta iesniegumu ar augstāko punktu skaitu  Katrā noteikumu nozarē vai apakšnozarē nevar atbalstīt vairāk kā divus projekta iesniegumus.

Saskaņā ar Eiropas Savienības fondu regulējumu ES fondu projekts tiek izvērtēts un apstiprināts ar sadarbības iestādes lēmumu, kas ir administratīvs akts un ko izdod CFLA kā valsts pārvaldes iestāde. Minētā procesa ietvaros CFLA lēmums un tā sagatavotāji un lēmuma izdevējs atbilst likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktajam amatpersonas statusa regulējumam. Eiropas Savienības fonda projekta īstenotājs kā privātpersona (finansējuma saņēmējs) tālāk veic projekta īstenošanu saskaņā ar projekta īstenošanas līgumu, kas ir civiltiesisks līgums. Civiltiesiska līguma ietvaros projekta īstenotājs (finansējuma saņēmējs) veic līgumā noteiktās projekta īstenošanas darbības un to veikšanas ietvaros vienlaikus ir pilnībā atbildīgs par projekta īstenošanas līgumā noteikto mērķu un rādītāju sasniegšanu. Civiltiesiska līguma ietvaros amatpersonas statuss nav piemērojams.

MK Noteikumos kā viena no prasībām projekta iesniedzējam ir pieredze prasmju pilnveides projektu un nozares speciālistu kompetenču celšanas pasākumu īstenošanā, kur projekta kopējā attiecināmā summa ir no 250 000 euro līdz 499 999 euro, ja rādītāju apguve ir vismaz 100% vai vismaz 2000 apmācītu nozares speciālistu 3 gadu periodā. Šis norādītais skaits – 2000 apmācītu nozares speciālistu 3 gadu periodā ir kā alternatīva opcija, ja potenciālais projekta iesniedzējs nekvalificējas pirmajai opcijai, kas nosaka, ka  jābūt iepriekšējai pieredzei prasmju pilnveides projektos, kuru kopējā attiecināmā summa ir bijusi no 250 000 euro līdz 499 999 eur, ja rādītāju apguve ir bijusi. Projekta iesniedzējam nav jākvalificējas abos nosacījumos.
Finansējuma saņēmējs ieviešot projektu nodrošinās komunikācijas un vizuālās identitātes prasības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 47. pantu un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, kā ari ievēro Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.


 4. Darba devējs

Darba devējam MK Noteikumu ietvaros ir šādi prasības:
1. kopā ar pieteikumu iesniedz de minimis atbalsta uzskaites sistēmā sagatavotu veidlapas “Veidlapa par sniedzamo informāciju de minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai” izdruku vai norāda de minimis sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru gadījumos, ja atbalsts darba devējam tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2023/2831), darba devējs;
2. iesniedz finansējuma saņēmējam informāciju par plānoto un piešķirto atbalstu par tām pašām attiecināmajām izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu (tai skaitā plānoto atbalsta piešķiršanas datumu), atbalsta intensitāti, atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu vai investīciju un plānoto vai piešķirto atbalsta summu, ja par vienām un tām pašām projekta attiecināmajām izmaksām tiek sniegts atbalsts vairāku komercdarbības atbalsta programmu ietvaros.

5.Mācību nodrošināšana
Biedrības, pēc vienošanās noslēgšanas ar Sadarbības iestādi nodrošina mācības gan tiešsaistē, gan klātienē, gan arī hibrīdformātā, kas darba devēja darbiniekiem nodrošina iespēju iegūt vai pilnveidot nepieciešamās prasmes dažādās mācību aktivitātēs vai kvalifikāciju formālās vai neformālās izglītības ietvaros. Darba devējs vēršas pie biedrības, norādot savas vajadzības inovāciju ieviešanai un darba spēka produktivitātes paaugstināšanai. Savukārt darbinieks vēršanas pie darba devēja ar vēlmi apgūt konkrētas mācības. Biedrības nodrošina visu mācību procesu, kā arī sedz visus radušos izdevumus to nodrošināšanai.

Mācības, šo MK noteikumu izpratnē darba devēja vajadzībās balstītas organizētās mācības saprot šādos veidos:
1. formālās izglītības mācības;
2. neformālās izglītības mācības;
3. citas mācīšanās aktivitātes, kas komersanta darbiniekiem nodrošina iespēju iegūt vai pilnveidot nepieciešamās prasmes vai kvalifikāciju.

Ar MK Noteikumiem paredzēts, ka darba devēja darbinieks var iegūt formālo vai neformālo izglītību, attiecīgi ar formālo izglītību tiek saprasta izglītības iegūšana, kas tiek iegūta akreditētā mācību iestādē, bet ne augstākās izglītības iegūšana, savukārt ar neformālu izglītību tiek saprasts, ka tā ir pieaugušo neformālās izglītības programma, kuru var apgūt neakreditētā mācību iestādē vai saņemt apmācības, piemēram, no uzņēmuma, kurā ir attiecīgais zināšanu līmenis, kas nepieciešams darba devējam savu darbinieku prasmju pilnveidei (piemēram, apmācība par darbu ar noteiktu tehnoloģiju).  Attiecībā uz neformālo izglītību, jāņem vērā, ka neformālās izglītības programmu īstenošanu kārtību Latvijā nosaka Izglītības likuma 46. pants. Izglītības likuma 46. panta ceturtā daļa paredz, ka “Personas, kuras nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā, ir tiesīgas īstenot neformālās izglītības programmas pēc atļaujas saņemšanas. Akreditētas izglītības iestādes, kā arī Nacionālo bruņoto spēku vienības ir tiesīgas īstenot neformālās izglītības programmas bez atļaujas saņemšanas”. Savukārt atļaujas saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumi Nr. 395 "Kārtība, kādā tiek izsniegtas atļaujas neformālās izglītības programmas īstenošanai".

Vienlaikus MK Noteikumi paredz, ka darba devēja darbinieks var pilnveidot prasmes, izmantojot finansējuma saņēmēja nodrošinātas dažādas mācību aktivitātes, un ar dažādām mācību aktivitātēm ir saprotami tādi mācību veidi, kas nav neformālās izglītības programmas, piem., semināri, mācību kurss, praktiskas mācības pie darba devēja u.tml. Attiecīgi uz šo MK Noteikumu projekta cita veida mācīšanās aktivitātēm nav obligāti attiecināmas neformālās izglītības programmas prasības, kas izriet no augstāk minētās kārtības, kādā tiek izsniegtas atļaujas neformālās izglītības programmas īstenošanai.

MK Noteikumu ietvaros var tikt sniegtas ar mācību jomām saistītās konsultācijas, kas ir mērķtiecīga zināšanu pārnese par specifiskiem ražošanas, vadības, mārketinga, e-komercijas u.c. ar mācību jomām saistītiem procesiem, kas rada tiešu, specifiski mērķētu atbalstu komersantu inovāciju un konkurētspējas veicināšanai.

Mācību sniedzējs MK Noteikumu izpratnē var būt pats finansējuma saņēmējs, gan arī ārpakalpojumā iepirkts mācību pakalpojumu sniedzējs. Ja Finansējuma saņēmējs izvēlas mācību sniedzēju iepirkt ārpakalpojumā, tad finansējuma saņēmējs, balstoties uz normatīvajiem aktiem iepirkumu jomā, nodrošina pārredzamu un paredzamajai līgumcenai atbilstošu iepirkumu procedūru, lai nodrošinātu līdzekļu efektīvu izmantošanu, iegādājoties preces un pakalpojumus par līgumcenu, kas atbilsts esošajai tirgus vērtībai. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka visiem pretendentiem tiek sniegta vienāda informācija par iepirkuma procesu, priekšmetu un līguma slēgšanas kārtību. Finansējuma saņēmējs iepirkuma prasības veido tā, lai tās nodrošinātu konkurenci un neradītu priekšrocības vai noraidīšanas iemeslu kādam konkrētam darba devējam, tādējādi nodrošinot nediskriminējošu procedūru un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem. Iepirkuma priekšmeta prasībām ir jābūt skaidri definētām, objektīvām un samērīgām ar iepirkuma priekšmetu. Specifiskas prasības iepirkuma priekšmetā finansējuma saņēmējs drīkst norādīt tikai normatīvajos aktos paredzētos gadījumos, ja tās ir objektīvi nepieciešamas un finansējuma saņēmējs spēj tās pamatot.

Ja mācībām nav iespējams noteikt tirgus cenu, jo nav salīdzināmu mācību, finansējuma saņēmējs paskaidro, ar ko mācības atšķiras no standarta mācībām un kāds ir mācību ekonomiskais pamatojums un lietderība, pamatojot konkrēto mācību nepieciešamību darba devējam, kura darbinieki tiks mācīti, un nodrošinot informācijas dokumentēšanu atbilstoši līgumam par projekta īstenošanu.

Finansējuma saņēmējs mācību nodrošināšanai piesaista mācību pasniedzēju, kas skaidrots MK Noteikumu 2.5. apakšpunktā, kuram jāatbilst kaut vienam no šo MK Noteikumu 19. punktā minētajam kritērijiem, tas var veikt mācības. Noteiktās prasības attiecās arī uz piesaistītajiem ārvalstu speciālistiem, neizvirzot tiem atsevišķas prasības.

6. Ar atbalsta piešķiršanu un saņemšanu saistītie nosacījumi

Pirms projekta pieteikuma iesniegšanas darba devējs vienojas ar finansējuma saņēmēju par iespējamo komercdarbības atbalsta veidu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 vai Komisijas regulas Nr.  2023/2831 nosacījumiem. Minētā komercdarbības atbalsta veida piemērošana var būt atkarīga no dažādiem faktoriem, piemēram pieejamais de minimis atbalsta apmērs, izrietoši no attiecīgās regulas darbību vai nozaru ierobežojums. Attiecīgi, lai darba devējs pieteiktos apmācībām, šo faktoru analītika ir būtiska turpmākai komercdarbības atbalst saņemšanai. 

Finansējuma saņēmējam ar atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi:
- projekta vadības izmaksas (t.sk. projekta īstenošanas un ārpakalpojuma izmaksas) sedz saskaņā Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr.  2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas Regula Nr. 2023/2831) un tas uzskatāms par komercdarbības atbalstu finansējuma saņēmējam;
- atbalsts projekta vadības izmaksām nav uzskatās par komercdarbības atbalstu, ja finansējuma saņēmējs nodrošina projekta vadību, piemērojot iepirkuma procedūru;
- pieļaujamā finansējuma intensitāte no projekta kopējām izmaksām projekta vadības izmaksu segšanai ir 100%;
- pieļaujamā finansējuma intensitāte informatīvo pasākuma pirmās kārtas izmaksu segšanai ir 100%. Izmaksas tiek segtas saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831 un tas uzskatāms par komercdarbības atbalstu finansējuma saņēmējam;
- ar mācību procesu saistītās izmaksas darba devējam tiek segtas saskaņā ar Komisijas regulu 2023/2831;
- pasākuma pirmās kārtas  vadības izmaksas tiek segtas saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831.

Finansējuma saņēmēja vadības izmaksām var nepiemērot komercdarbības atbalstu, ja projekta vadība, piemēram, projekta vadītājs, jurists, grāmatvedis, tiek nodrošināta ārpakalpojumā, nodrošinot pārredzamu, atklātu un nediskriminējošu iepirkuma procedūru. Gadījumos, kad finansējuma saņēmējs nodrošina projekta vadību kā ārpakalpojumu, skatīt noteikumu  33.3. punktu, kurš tiek nodrošināts atbilstoši nacionālajam regulējumam publisko iepirkumu jomā, tad tas netiek uzskatīts par valsts atbalstu finansējuma saņēmējam Finansējuma saņēmējs ir tikai starpnieks, kas negūst nekādu labumu, finansējuma saņēmējs nodod projekta vadības izmaksām paredzēto finansējumu tālāk tieši tādā apmērā, cik tas paredzēts slēdzot līgumu ar ārpakalpojuma sniedzēju.

Finansējuma saņēmējs pirms de minimis atbalsta piešķiršanas darba devējam un Sadarbības iestāde pirms de minimis atbalsta piešķiršanas Finansējuma saņēmējam pārbauda, vai plānotais de minimis atbalsts kopā ar iepriekšējos trijos gados no atbalsta piešķiršanas brīža saņemto de minimis atbalstu viena vienota uzņēmuma līmenī nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. De minimis atbalsta apmērs tiek vērtēts viena vienota uzņēmuma līmenī. Kopā trīs gadu periods   saprotams ar laika periodu no konkrēta brīža, kad piešķirts pēdējais atbalsts līdz konkrētam brīdim, kas ir jaunā piešķiramā atbalsta datums, piemēram, ja jaunā atbalsta piešķiršanas datums ir 2024.gada 18.jūnijs, trīs gadu periods būs skaitāms līdz 2021.gada 18.jūnijam.

Finansējuma saņēmējs un Sadarbības iestāde lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831 var pieņemt līdz šīs regulas darbības beigām.

Vērtēšanas komisiju locekļi, eksperti, novērotāji un finansējuma saņēmēja darbinieki, kas iesaistīti darba devēju pieteikumu vērtēšanas procesā, paraksta šo MK noteikumu 3. pielikumā esošo objektivitātes, konfidencialitātes un interešu konflikta neesamības apliecinājumu, apliecinot, ka nepiedalīsies darba devēju pieteikumu izvērtēšanā interešu konflikta situācijā un vērtēšanas komisijas sēdēs, kurās tiks apstiprināti darba devēju pieteikumi. Apliecinājumu paraksta pirms darba devēja pieteikumu izskatīšanas un vērtēšanas. Apliecinājumu finansējuma saņēmējs glabā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom)  Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – Regula Nr. 2018/1046) 132. pantam un šo noteikumu 44.18. apakšpunktam.

Finansējuma saņēmējam izmaksas attiecināmas no brīža, kad finansējuma saņēmējs iesniedzis projekta iesniegumu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – Vadības informācijas sistēma). Darba devējam izmaksas attiecināmas no brīža, kad darba devējs iesniedzis pieteikumu finansējuma saņēmējam. Darba devējiem, kuriem komercdarbības atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr.651/2014, ir jāievēro Komisijas regulas Nr.651/2014 6.panta 2.punktā noteikto nosacījumu – darba devējam pieteikums finansējuma saņēmējam ir jāiesniedz pirms sākas darbība. Ja atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr.651/2014 un nav ievērotas šīs regulas 6.panta 2.punkta prasības, tad viss projekts ir noraidāms.  
Ja finansējuma saņēmējs ir uzsācis atbalstāmās darbības pirms līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas ar Sadarbības iestādi, tas uzņemas visus riskus par saistībām, ko tas ir uzņēmies, un izdevumu neattiecināmības risku, ja atbalsts tiek piešķirts ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831. Projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām.


Finansējuma saņēmējs izvērtē darba devējus ES fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma (turpmāk – Fondu vadības likums) 22. pantā noteiktajiem projekta iesniedzēju izslēgšanas nosacījumiem.

Augstāk minēto izslēgšanas nosacījumu kontrole tiek veikta, tostarp pārbaudot attiecīgās personas sodāmību Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs” (saņemot informāciju izziņas veidā) saskaņā ar zemāk norādītajām normām. Pēc informācijas sistēmas saņemšanas no valsts informācijas sistēmas “Sodu reģistrs”, Finansējuma saņēmējs informāciju par Fondu vadības likuma 22. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajiem izslēgšanas nosacījumiem pārbauda Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) un Valsts darba inspekcijā. Informācija attiecībā uz konkurences tiesību pārkāpumu izņēmumu gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros projekta iesniedzēju ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi, ir publiski pieejama un pārbaudāma Konkurences padomes tīmekļvietnē sadaļā “Lēmumi”.
 

Personas dalības veids	Tiesību akts	Tiesību akta norma
Pārbaudāmā persona, pārbaudāmās personas valdes vai padomes loceklis, prokūrists vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt pārbaudāmo personu darbībās, kas saistītas ar filiāli	Krimināllikums	79.1 pants. Terorisms
		79.2 pants. Terorisma finansēšana
		79.3 pants. Teroristu grupa
		79.4 pants. Personas vervēšana, apmācīšana un apmācīšanās terorismam
		79.5 pants. Ceļošana terorisma nolūkā
		79.6 pants. Terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu un terorisma draudi
		89.1 pants. Noziedzīga organizācija
		154.1 pants. Cilvēku tirdzniecība
		177. pants. Krāpšana
		177.1 pants. Krāpšana automatizētā datu apstrādes sistēmā
		178. pants. Apdrošināšanas krāpšana
		179. pants. Piesavināšanās
		184. pants trešā daļa. Izspiešana organizētā grupā
		190.1 pants. Preču un vielu, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai
		195. pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana
		198. pants. Neatļauta labumu pieņemšana
		199. pants. Komerciālā uzpirkšana
		218. pants. Izvairīšanās no nodokļiem un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas
		320. pants. Kukuļņemšana
		321. pants. Kukuļa piesavināšanās
		322. pants Starpniecība kukuļošanā
		323. pants. Kukuļdošana
		326.pants. Neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos
		326.1 pants. Tirgošanās ar ietekmi
		326.2 pants. Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana
		326.3 pants. Prettiesiska labumu došana
	Par nodokļiem un nodevām	142.panta otrā daļa. Informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu
Pārbaudāmā persona	Konkurences likums	11. panta pirmā daļa (tostarp jebkurš no minētās daļas punktiem), ja par vertikālo vienošanos, kuras mērķis ir ierobežot pircēja iespēju noteikt tālākpārdošanas cenu, vai horizontālā karteļa vienošanos kā izslēgšanas pamatu no iepirkuma procedūras Sodu reģistrā ir norādījusi Konkurences padome
	Imigrācijas likums	68.4 pants (1) Par vienas vai vairāku personu  nodarbināšanu, ja attiecīgā persona ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, bet tai nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka šis likums. (2) Par vairāk nekā piecu personu nodarbināšanu, ja tās ir tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, bet tām nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka šis likums. (3) Par vienas vai vairāku tādu personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā.
	Darba likums	158. pants. Darba līguma nenoslēgšana rakstveida formā

Lai nodrošinātu, ka tiek novērsta vai mazināta pasākuma pirmās kārtas ietvaros atbalstāmo darbību ietekme uz vidi, finansējuma saņēmējs sagatavo principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējuma aprakstu, kur norādīts, ka pasākuma pirmās kārtas ietvaros plānotās atbalstāmās darbības neradīs tiešu ietekmi uz klimata pārmaiņām, nerada kaitējumu ūdens resursu ekoloģiskajam potenciālam, kā arī pasākuma pirmās kārtas īstenošana nerada piesārņojumu un nerada kaitējumu vides ekosistēmai.

Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma par atbalsta sniegšanu jebkurā no šādiem gadījumiem:
- finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos par atbalsta saņemšanu, tai skaitā netiek ievēroti noteiktie termiņi, vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta mērķa, tā iznākuma vai rezultāta rādītāju sasniegšanu;
- finansējums saņēmējs apzināti ir sniedzis Sadarbības iestādei nepatiesu informāciju;
citos gadījumos, ko paredz vienošanās par atbalsta saņemšanu.

Darba devējam un finansējuma saņēmējam saskaņā ar publiski pieejamo informāciju VID administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē  nav nodokļu vai nodevu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24.panta pirmo, 1.3 un 1.7 daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos projekta iesniegšanas dienā un precizētā projekta iesniegšanas dienā vai attiecībā uz kuriem ir noslēgts vienošanās līgums saskaņā ar iepriekšminētā likuma 41. pantu;.

Finansējuma saņēmējs pirms katras atbalsta piešķiršanas divas darba dienas pēc darba devēja pieteikuma iesniegšanas vai finansējuma saņēmēja iesnieguma vai tā precizējuma, ja attiecināms, iesniegšanas pārbauda, vai darba devējam saskaņā ar VID administrēto nodokļu nodevu parādnieku datu bāzē pieejamo informāciju nav nodokļu vai nodevu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu (ievada darba devēja vai finansējuma saņēmēja reģistrācijas numuru un nosaukumu pieejamajā VID datu bāzē un pārliecinās par darba devēja vai finansējuma saņēmēja nodokļu parādu esamību). Finansējuma saņēmējs nepiešķir atbalstu darba devējam un Sadarbības iestāde nepiešķir atbalstu finansējuma saņēmējam, ja tiek konstatētas nodokļu parādsaistības virs noteiktā limita. Augstāk minētā kārtība, kādā Finansējuma saņēmējs pārbauda darba devēju nodokļu parādus, tiks noteikta Finansējuma saņēmēja iekšējās kārtības noteikumos. 

Darba devējs un Finansējuma saņēmējs, ievērojot Komisijas Regulas Nr. 2023/2831, 5. panta 1. un 2. punktu, de minimis atbalstu var kumulēt ar citu de minimis atbalstu līdz Komisijas Regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam, kā arī var kumulēt ar citu valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām vai citu valsts atbalstu tam pašam riska finansējuma pasākumam pirmās kārtas, ja šīs kumulācijas rezultātā netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta valsts atbalsta programmā vai Eiropas Komisijas lēmumā.

Ja darba devējs vienlaikus darbojas vienā vai vairākās neatbalstāmajās nozarēs un veic neatbalstāmās darbības vai citas darbības, kas ietilpst Komisijas regulas Nr. 2023/2831 darbības jomā, de minimis atbalsta saņēmējs nodrošina šo nozaru darbību vai izmaksu nodalīšanu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 2023/2831 1. panta 2. punktu.


7. Iekšējā kontroles sistēma
Finansējuma saņēmējam ir pienākums izstrādāt iekšējo kontroles sistēmu un ne vēlāk kā mēnesi pēc līguma parakstīšanas, bet ne vēlāk kā līdz pirmajam maksājuma pieprasījumam, iesniegt Sadarbības iestādei iekšējās kontroles sistēmas dokumentāciju, ietverot tajā vismaz:

- pasākumus interešu konflikta riska kontrolei (preventīvus pasākumus un konstatēšanas pasākumus interešu konflikta riska kontrolei, t. sk. paziņošanas procedūru par iespējamām interešu konflikta situācijām un to labošanas pasākumus) tai skaitā ietverot informāciju par interešu konflikta novēršanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – Komisijas Regula Nr. 2018/1046) 61. pantu. Vienlaikus Komisijas Regulas Nr. 2018/1046 61. panta 3. punkts  nosaka, ka  interešu konflikts ir  finanšu dalībnieka vai citas personas funkcijas neatkarīgi un objektīvi traucē pildīt iemesli, kas saistīti ar ģimeni, emocionālajām saitēm, politisko vai nacionālo piederību, ekonomiskajām interesēm vai jebkādām citām tiešām vai netiešām personīgajām interesēm.

Lai nodrošinātu interešu konflikta riska kontroli, atbalsta finansējuma saņēmējs izstrādā iekšējās kontroles sistēmas aprakstu, kurā ir atrunāta vismaz šāda informācija:
  - pārbaudes apraksts, visā lēmumu pieņemšanas procesā;
  - procedūras aprakstu, kā netiek pieņemti lēmumi;
  - pārbauda, vai visi eksperti un finansējuma saņēmēja darbinieka, kas iesaistīti projekta īstenošanas procesā, ir parakstījuši apliecinājumu “Objektivitātes, konfidencialitātes un interešu konflikta neesamības apliecinājumi”;
  - darbības vai procedūra, kā paredzēts novērst interešu konflikta riska iestāšanos vai novēršanu;
  - procedūras, kas atrunā iekšējo kārtību šajā posmā, kā tiek dokumentēts process (rakstiski), lai nodrošinātu informācijas pierādāmību.

- krāpšanas un korupcijas risku novēršanas mehānismu
Finansējuma saņēmējs aprakstījis, ka tas neatbilst izslēgšanas kritērijiem.

Ņemot vērā pastāvošos kontroles mehānismus, finansējuma saņēmējs identificē korupcijas riskus, izvērtē to iestāšanās iespējamību (varbūtību) un ietekmi iestāšanās gadījumā (radītās sekas).

Atbilstoši funkcijām, darbības jomām vai procesiem finansējuma saņēmējs identificē korupcijas risku, izvērtē korupcijas riska iestāšanās iespējamību jeb varbūtību un tā ietekmi iestāšanās gadījumā jeb radītās sekas, ņemot vērā pastāvošos kontroles mehānismus.

Korupcijas risku identificēšanai var izmantot šādus informācijas avotus:
1) iekšējie un ārējie normatīvie akti, kā piemēram, Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2023.–2025. gadam, Vadlīnijas par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā u.c.;
2) iekšējā audita ziņojumos konstatētie trūkumi, pārkāpumi un neatbilstības;
3) iekšējās kontroles un pārbaudes laikā konstatētie pārkāpumi, trūkumi un neatbilstības;
4) iedzīvotāju sūdzības, aptaujas;
5) darbinieku (t.sk., vadītāju) sniegtā informācija (aptaujas, ziņojumi);
6) Valsts iestāžu revīzijas un auditu rezultāti;
7) dienesta pārbaužu un disciplinārlietu analīze;
8) ārējā informācija ‒ informācija vai komentāri plašsaziņas līdzekļos;
9) kriminālprocesa virzītāja sniegtā informācija.

Korupcijas risku piemēri:
1) prettiesiska labuma pieprasīšana un pieņemšana;
2) neatļauta dāvanu pieņemšana;
3) neatļauta informācijas izmantošana ar mērķi gūt labumu sev vai citai personai;
4) prettiesiska rīcība publiskajos iepirkumos ar mērķi gūt labumu sev vai citai personai;
5) ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana;
6) neatļauta rīcība ar atbalsta saņēmēju vai tai lietošanā, glabāšanā nodotu mantu vai finanšu līdzekļiem;
7) apzināta informācijas slēpšana savās vai citas personas interesēs;
8) darbiniekam noteikto pienākumu apzināta neveikšana vai nolaidīga veikšana savās vai citas personas interesēs;
9) darbinieka ietekmēšana nolūkā panākt personai labvēlīga lēmuma pieņemšanu;
10) nevienlīdzīga attieksme lēmumu pieņemšanā attiecībā pret citiem darbiniekiem vai pretendentiem uz amata vietu finansējuma saņēmēju;
11) un citi finansējuma saņēmēja identificētie korupcijas riski.

- iekšējās informācijas aprites un komunikācijas pasākumus par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas riska novēršanu
Skaidri noteikta iekšējā komunikācija, komunikācijas kanāli (horizontālie, vertikālie), komunikācijas kanālu uzraudzība un paredzēta darbinieku mācības par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas riska novēršanu.

Eksperti un finansējuma saņēmēja darbinieki, kas iesaistīti projekta īstenošanas procesā, rakstiski informē finansējuma saņēmēja vadītāju par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas riska iestāšanās varbūtību vai esamību. Finansējuma saņēmēja vadītājs pieņem lēmumu par eksperta un finansējuma saņēmēja darbinieka, kas iesaistīti projekta īstenošanas procesā, kurš ir nonācis interešu konflikta situācijā, funkcijas vai uzdevuma izpildes nodošanu citam darbiniekam.

- ētikas kodeksu
Ētikas kodeksa uzdevums ir noteikt eksperta un finansējuma saņēmēja darbinieka, kas iesaistīti projekta īstenošanas procesā, ētikas principus, ar tiem saistītās tiesības, pienākumus, atbildību un ētiskas uzvedības standartus. Ētikas kodekss nav visaptverošs vērtību, ētikas principu un uzvedības normu apraksts. Savā personiskajā un profesionālajā rīcībā iepriekšminētie darbinieki ievēro arī vispārpieņemtās vērtības, ētikas principus un uzvedības normas. Lai nodrošinātu kontroles vides izveidošanu, finansējuma saņēmēja vadītājs apstiprina ētikas principus, kas ir saistoši visiem finansējuma saņēmēja nodarbinātajiem. Finansējuma saņēmēja ētikas principi tiek noteikti Ētikas kodeksā vai citā iekšējā normatīvajā aktā, nodrošinot to pieejamību finansējuma saņēmēja darbiniekiem. Ētikas kodeksa piemēri – Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra ētikas kodekss, Izglītības un zinātnes ministrijas ētikas kodekss.

Procedūras apraksts, kurā aprakstīti eksperta un finansējuma saņēmēja darbinieka, kas iesaistīti projekta īstenošanas procesā, profesionālās ētikas pamatprincipi, iepriekšminēto darbinieku uzvedības pamatprincipi, ētikas pamatprincipi komunikācijā ar lobētājiem, ētikas kodeksa normu pārkāpumu izskatīšanu. Nosaka ētikas pamatprincipus (piemēram, godīgums, taisnīgums, objektivitāte, neatkarība, profesionalitāte, atklātība), kas veicina darbinieku likumīgu un godprātīgu darbību sabiedrības interesēs un nepieļauj Interešu konflikta likumā noteikto normu pārkāpumus un koroptīvas darbības.

- kārtību, kā ekspertam un finansējuma saņēmēja darbiniekam, kas iesaistīti projekta īstenošanas procesā, ir jārīkojas gadījumā, ja tie vēlas ziņot par iespējamiem pārkāpumiem (tai skaitā iespējamām koruptīvām darbībām), ietverot pasākumus, lai nodrošinātu ziņotāja anonimitāti un aizsardzību
Nosaka, kā un kādā veidā (rakstveidā, elektroniskā veidā vai ieviešot ziņošanas kasti utt.) darbiniekam jārīkojas, ja tiek konstatēs interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas, dubultā finansējuma, ētikas kodeksa, administratīvo vai kriminālpārkāpumu vai aizliegtās vienošanās iestāšanās varbūtība, darbinieks var iesniegt ziņojumu par iespējamiem citu darbinieku pārkāpumiem, vienlaikus saglabājot ziņotāja anonimitāti.

- pasākumus aizliegtās vienošanās riska kontrolei
Atbilstoši Konkurences likuma 11. panta 1.punkta skaidrojumam  aizliegtā vienošanās ir tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšana jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumi, ražošanas vai realizācijas apjoma, tirgus, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošana vai kontrole, tirgus sadale, nevienādu noteikumu piemērošana ekvivalentos darījumos ar trešajām personām, darbība (bezdarbība), kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā konkrētajā tirgū u.c.

Nosaka kārtību, kas ietver:
    - eksperta un finansējuma saņēmēja darbinieka, kas iesaistīti projekta īstenošanas procesā, informēšanu par aizliegtās vienošanās būtību, atbilstoši Konkurences likuma 11. panta definīcijai un apliecinājuma “Objektivitātes, konfidencialitātes un interešu konflikta neesamības apliecinājums” parakstīšanu;
    - procedūras apraksts kā finansējuma saņēmējs izvērtē risku par aizliegto vienošanos esamību gan finansējuma saņēmējam, tai skaitā kā tiek izvērtēta publiski pieejamā informāciju par noslēgtajiem līgumiem.

- procedūras aprakstu, kas novērš un identificē dubultā finansējuma situāciju pret citiem finanšu instrumentiem
Izstrādā procedūras aprakstu kā finansējuma saņēmējs pārbauda dubultā finansējuma neesamību pret:
 - EM, Izglītības un zinātnes ministrijas, Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Labklājības ministrijas atbalsta pasākumiem prasmju pilnveidošanai vai pārkvalifikācijai.

Finansējuma saņēmējs dubultā finansējuma pārbaudei izmanto publiski pieejamo informāciju.

- ziņošanas mehānismu kompetentajām iestādēm par potenciāliem administratīviem vai kriminālpārkāpumiem
Procedūras aprakstu kā finansējuma saņēmēja darbiniekam jārīkojas, ja tiek konstatēs interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas, dubultā finansējuma, ētikas kodeksa, administratīvo vai kriminālpārkāpumu vai aizliegtās vienošanās iestāšanās varbūtība, paredzot iespēju iesniegt iesniegumu finansējuma saņēmēja vadītājam par konstatētajiem riskiem, norādot informāciju, kas varētu būt būtiska problēmas identificēšanai un liecināt par tiesību pārkāpumu, piemēram, par komercdarbības atbalsta pārkāpumiem ziņo Sadarbības iestādei.

Finansējuma saņēmēja iekšējās kontroles sistēmas detalizēts apraksts mazina nelikumīgu darbību iespējamību un citu risku iestāšanos investīcijas ieviešanā. Minimālo prasību izstrāde atvieglo iekšējās kontroles sistēmas izveidi un veido vienotu izpratni finansējuma saņēmējam. Izstrādātās prasības mazinās administratīvo slogu gan finansējuma saņēmējam izstrādājot iekšējo kārtību, gan Sadarbības iestādei veicot sniegtās informācijas atbilstības pārbaudes, vienlaikus sniegs juridisku skaidrību, sniedzot informāciju Sadarbības iestādei pie projekta pieteikuma. 

Ja tiek pārkāptas komercdarbības atbalsta kontroles normas, kas izriet no Komisijas regulas Nr. 2023/2831, finansējuma saņēmējam vai darba devējam ir pienākums atmaksāt atbalsta sniedzējam visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo de minimis atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

Finansējuma saņēmēja lēmumu par neatbilstību komercdarbības atbalsta nosacījumiem gala labuma guvējs var apstrīdēt vēršoties pie Finansējuma saņēmēja un Finansējuma saņēmēja pieņemto lēmumu var pārsūdzēt  atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajai kārtībai. Sākotnēji gala labuma guvējs var lēmumu apstrīdēt pie Finansējuma saņēmēja, kam iekšējā kārtībā jābūt noteiktam, kā risina strīdus. Ja netiek panākta vienošanās vai strīds netiek atrisināts, tad inansējuma saņēmēja pieņemto lēmumu var pārsūdzēt  atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajai kārtībai.


8. Vienkāršoto izmaksu metodika

EM kā atbildīgā iestāde ir izvērtējusi iespējas piemērot vienkāršotās izmaksas MK Noteikumus minētajām atbalstāmajām darbībām un attiecināmajām izmaksām un secinājusi, šajā pasākumā ir pārāk plašs attiecināmo darbību un izmaksu klāsts, projektu specifika un intensitātes, līdz ar to vienkāršotās izmaksas papildus jau paredzētajam nav efektīvi un lietderīgi piemērot. Vienlaikus, projekta ieviešanas laikā EM vērtēs vai pamatojoties uz projekta datiem, projekta īstenošanas laikā nevar izstrādāt vienkāršotās izmaksas metodikas piemērošanu.
EM ir izvērtējusi iespējas piemērot budžeta projekta izvērtēšanas metodi. Saskaņā ar Finanšu ministrijas izstrādātām vadlīnijām Nr. 1.1. “Vadlīnijas par vienkāršoto izmaksu izmantošanas iespējām un to piemērošana Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam ietvaros” 1. nodaļas 7.punktu, vienkāršoto izmaksu metodika, izmantojot budžeta projekta metodi, ir piemērojama projektiem, kuru kopējās izmaksas nepārsniedz 200 000 euro. Šo MK Noteikumu ietvaros viena finansējuma saņēmēja projekta minimālās izmksas ir 500 000 EUR. Ņemot vērā iepriekš minēto, budžeta projekta metodi nav iespējams piemērot šajā gadījumā. Vienlaikus, projekta ieviešanas laikā EM vērtēs vai pamatojoties uz projekta datiem, projekta īstenošanas laikā nevar izstrādāt vienkāršoto izmaksu metodikas piemērošanu.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk Regula Nr.2021/1060) 53. panta 2. punktu, darbības vai projekti, kas ir daļa no darbības, kuri saņem atbalstu no KF, ERAF vai ESF+ un kuru kopējās izmaksas nepārsniedz 200 000 EUR, visas izmaksas  tiek segtas ar vienu vienību, fiksētās summas maksājumu vai vienoto likmju veidā, izņemot darbības, kurām atbalsts kvalificējams kā komercdarbības (izņemot de minimis) atbalsts. Ņemot vērā, ka vienam projekta iesniegumam pasākuma pirmajā kārtā pieejamais minimālais finansējums ir 500 000, kā arī to, ka pastāv plašs attiecināmo darbību un izmaksu klāsts, specifika un intensitātes, nav iespējams noteikt precīzas izmaksu likmes. Attiecīgi var veidoties situācija, kad piemēram, budžeta projekta gadījumā , izmaksas tiek pārkompensētas, kas attiecīgi rada risku budžeta līdzekļu nepamatotai izmantošanai. Līdz ar to vienkāršotās izmaksas papildus jau paredzētajam nav iespējamas.

Tiešās attiecināmās projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas, kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060), 55. panta 1. punktu projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot vienoto likmi divdesmit procentu apmērā no MK Noteikumu 32.1. (izņemot 32.1.2.1.apakšpunktu)  punktā minētajām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas.

Vienkāršoto izmaksu aprēķini ir dokumentāli pierādāmi un pārbaudāmi -  tie ir balstīti uz iepriekšējo ES struktūrfondu apmācību programmu aprēķinātajiem datiem.
Vienotā personāla izmaksu likme aprēķināta balstoties uz 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos" 1.2.2.1. pasākuma "Atbalsts nodarbināto apmācībām" pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi” un 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos" 1.2.2.3. pasākuma "Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti" datiem.Pamatojoties uz datu apkopojumu un informāciju par 1.2.2.1. pasākuma "Atbalsts nodarbināto apmācībām" un 1.2.2.3. pasākuma "Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti", secināts, ka projektiem, kuru izpilde ir bijusi vismaz 80% un to apgūtais finansējums bijis lielāks nekā 500 000 EUR, personāla un administrēšanas izmaksas ir bijušas vidēji 18,17%. Papildus ņemot vērā iespējamos sadārdzinājumus projektā un inflāciju valstī, EM secina, ka šajā programmā personāla vadības un administrēšanas izmaksām jānosaka 20%. Jāņem vērā, ka MK Noteikumos veicamie projekta vadības uzdevumi neatšķiras no 1.2.2.1. vai 1.2.2.3. pasākuma veicamajiem uzdevumiem.

Personāla  likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
 1) tas ir taisnīgs – personāla izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienādi visam finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam.
 2) tas ir objektīvs – personāla izmaksu likmes apmērs ir aprēķināts, balstoties uz iepriekšējo ES struktūrfondu apmācību programmu aprēķinātajiem datiem;
 3) tas ir pārbaudāms – personāla  izmaksu likmes aprēķins ir dokumentāli pierādāms un pārbaudāms;
 4) tas ir iepriekš noteikts – personāla izmaksu likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti  MK Noteikumos (noteikumu projekta 32. punkts), un piemērojami atbilstoši šajos MK noteikumos noteiktajām prasībām.
 EM ir saskaņojusi vienoto  likmi personāla izmaksām ar VI nosūtot veikto aprēķinu un pamatojumu konkrētās vienotās likmes piemērošanai.

Papildus EM MK noteikumu izstrādes laikā ir informējusi biedrības par likmes piemērošanas nosacījumiem, kā arī likmes apmērs ir noteikts MK Noteikumu 22. punktā. Balstoties uz iepriekšējā ES fondu perioda datiem, ir veikti attiecīgie aprēķini vienotās likmes izmantošanai, attiecīgi vienotās likmes aprēķins Finansējuma saņēmēja personāla izmaksām ir taisnīgs, objektīvs, pārbaudāms un iepriekš noteikts.

Ņemot vērā, ka tiek piemērota vienotā likme līdz 20% saskaņā ar Regulas Nr.2021/1060 55. panta 1. punktu, ir papildus uzskatāms, ka šādi tiek ievēroti taisnīguma, objektivitātes, pārbaudāmības un iepriekšējās noteiktības pamatprincipi, jo attiecīgie likmes piemērošanas nosacījumi ir iepriekš horizontāli un ar augstāku normatīvo aktu noteikti un zināmi.
Plānotās iepirkumu izmaksas neietver publiskus piegādes vai pakalpojumu līgumus, kuru vērtība pārsniedz MK 2017.gada 28.februāra noteikumos Nr.105 noteiktās robežvērtības. Projekta iesniegumā tiks noteikti pienākumi projekta vadības un īstenošanas personālam, kur tiks vērtēta funkciju un izmaksu nepārklāšanās. Projekta vadības un īstenošanas personāla darbība tiks nošķirta no citām MK Noteikumos paredzētajām darbībām, kas tiks noteikts projekta iesniegumā.


Darba braucienu un komandējumu izmaksas, atbilstoši MK noteikumu 32. punkta norādītajam, attiecināmas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi;  iekšzemes komandējumu izmaksas attiecināmas atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajām metodikām "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai”". Ārvalstu komandējuma izmaksas sedzamas projekta vadības personālam, kas piedalās apmācību pasākumos vai atbalsta to organizēšanu.


Finansējuma saņēmējs pasākuma pirmās kārtas īstenošanai piemērojamās vadošās un atbildīgās iestādes sagatavotās 2021.-2027.gada plānošanas perioda vienkāršoto izmaksu metodikas, kuras attiecināmas programmas ietvaros, piemēro no to spēkā stāšanās brīža.